Darbības ar dokumentu

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas tiesisko statusu, to veidošanas un finansēšanas principus, to personu loku, kuras ir tiesīgas īrēt sociālos dzīvokļus, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta sociālā palīdzība, izīrējot sociālos dzīvokļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

2.pants. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas jēdziens

(1) Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai (ģimenei), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzīta par tiesīgu īrēt šādu dzīvokli.

(2) Sociālā dzīvojamā māja ir dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli.

(2¹) Sociālā dzīvojamā māja var būt arī biedrības vai nodibinājuma, kas dibināts ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses, īpašumā esoša dzīvojamā māja, kura pielāgota personu ar invaliditāti, kuras cēlonis ir, piemēram, redzes, dzirdes, garīga rakstura vai kustību traucējumi (turpmāk — persona ar invaliditāti), vajadzībām, kurā dzīvokļus ar īres maksas atvieglojumiem izīrē personām ar invaliditāti un kurā vienlaikus šīm personām var tikt nodrošināti arī citi sociālie pakalpojumi, ja pašvaldība deleģējusi biedrībai vai nodibinājumam izveidot šādu sociālo dzīvojamo māju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

3.pants. Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšana un finansēšana

(1) Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu finansē no:

1) šim nolūkam paredzētiem pašvaldības budžeta līdzekļiem;

2) šim nolūkam paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

3) sociālo dzīvokļu īrnieku īres maksām;

4) citiem līdzekļiem.

(2) Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzskaites kārtību nosaka pašvaldība. Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšanas, apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kārtību nosaka pašvaldība vai attiecīgā īpašuma īpašnieks vai valdītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

4.pants. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšana

(1) Jautājumu par sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju veidošanu izlemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo maznodrošinātu personu vai trūcīgu personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome, pieņemot par to lēmumu.

(1¹) Pašvaldība ir tiesīga tai noteikto pārvaldes uzdevumu — sociālo dzīvokļu izīrēšanu personām ar invaliditāti — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt biedrībai vai nodibinājumam, kas vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tā darbības mērķis ir personu ar invaliditāti interešu aizsardzība;

2) tam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder dzīvojamā māja, kas pielāgota un aprīkota personu ar invaliditāti vajadzībām un tiek izīrēta šīm personām;

3) spēj nodrošināt tam piederošā dzīvojamā mājā personām ar invaliditāti nepieciešamos sociālos un rehabilitācijas pakalpojumus.

(1²) Veicot šā panta 1.¹ daļā deleģēto pārvaldes uzdevumu, biedrība vai nodibinājums ir attiecīgās pašvaldības funkcionālā pārraudzībā.

(2) Sociālās dzīvojamās mājas statusu var noteikt šim nolūkam celtām vai pārveidotām neizīrētām pašvaldības īpašumā esošām dzīvojamām mājām.

(2¹) Sociālās dzīvojamās mājas statusu šā panta 1.¹ daļā minētajā gadījumā biedrības vai nodibinājuma īpašumā esošai dzīvojamai mājai nosaka attiecīgās pašvaldības dome, ja vismaz 80 procenti no dzīvojamās mājas tiek izīrēti personām ar invaliditāti, maznodrošinātām personām, trūcīgām personām (ģimenēm), ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, vai personām, kuras aprūpē personu ar invaliditāti.

(3) Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:

1) neizīrētiem pašvaldības īpašumā esošiem vai pašvaldības nomātiem dzīvokļiem;

2) pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē maznodrošinātas personas, ja tās ir rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un to rīcībā esošā dzīvokļa platība nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos paredzēto normu.

(4) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pašvaldības dome personas īrētajam dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu, ja dzīvokļa īrnieks rakstveidā izteicis vēlēšanos izbeigt līdzšinējo dzīvojamās telpas īres līgumu un noslēgt jaunu — sociālā dzīvokļa īres līgumu.

(5) Dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kuriem pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās mājas statusu, netiek nodoti privatizācijai un tos nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. un 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

6.pants. Kārtība, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt pašvaldības sociālo dzīvokli

Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt pašvaldības sociālo dzīvokli, nosaka attiecīgās pašvaldības dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. un 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

7.pants. Pašvaldības institūciju kompetence

(1) Šajā likumā reglamentēto pašvaldības kompetencē esošo jautājumu risināšanai pašvaldības dome var izveidot īpašu pašvaldības institūciju un apstiprināt tās nolikumu.

(2) Pašvaldības domes pieņemtie noteikumi, kas reglamentē šajā likumā noteiktos pašvaldības kompetencē esošos jautājumus, ir publiski, tas ir, tie izliekami redzamā vietā pie pašvaldības domes ēkas vai publicējami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

8.pants. Pieteikuma un citu dokumentu iesniegšanas kārtība

Persona (ģimene), kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz rakstveida pieteikumu un Ministru kabineta noteikumos minētos dokumentus, kas apliecina, ka tā ir tiesīga īrēt sociālo dzīvokli. Dokumentus iesniedz tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas (ģimenes) dzīvesvieta. Dokumentu iesniegšanas kārtību nosaka pašvaldības dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

9.pants. Kārtība, kādā reģistrējamas personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas īrēt sociālo dzīvokli

(1) Persona (ģimene), kura iesniegusi visus šā likuma 8.pantā minētos dokumentus un atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, tiek reģistrēta kā pretendente uz sociālā dzīvokļa īri pieteikumu iesniegšanas secībā.

(2) Personas (ģimenes) pienākums ir informēt pašvaldību par materiālo un sociālo apstākļu izmaiņām, kuru dēļ šī persona (ģimene) vairs neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem.

(3) Persona (ģimene), kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tiek izslēgta no pašvaldības reģistra.

(4) Kārtību, kādā personas (ģimenes) tiek reģistrētas kā pretendentes uz sociālā dzīvokļa īri un izslēgtas no reģistra, nosaka pašvaldības dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

10.pants. Sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtība

(1) Sociālo dzīvokli izīrē uz pašvaldības institūcijas lēmuma pamata personai (ģimenei), kura atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

(2) Kārtību un secību, kādā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, nosaka pašvaldības dome.

(3) Nosakot sociālo dzīvokļu izīrēšanas secību, jāņem vērā pieteikuma iesniegšanas laiks, kā arī personas (ģimenes) nodrošinātība ar dzīvokli un citi apstākļi.

(4) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā sociālā dzīvokļa īres līgums tiek noslēgts, ja ievēroti šādi nosacījumi:

1) pašvaldības dome, ievērojot šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteikto, ir pieņēmusi lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu minētajam dzīvoklim;

2) pašvaldības institūcija, ievērojot šajā likumā noteikto, ir pieņēmusi lēmumu par šā sociālā dzīvokļa izīrēšanu minētajai personai (ģimenei);

3) līdzšinējais dzīvojamās telpas īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts.

(5) Pašvaldības institūcijas pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa izīrēšanu var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

10.¹ pants. Dzīvokļa izīrēšana biedrības vai nodibinājuma sociālajā dzīvojamā mājā

(1) Biedrības vai nodibinājuma sociālajā dzīvojamā mājā dzīvokļus prioritāri izīrē personām ar invaliditāti, kā arī personām, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu ar invaliditāti, un šajās mājās:

1) dzīvokļus izīrē atbilstoši biedrības vai nodibinājuma noteikumiem par personu reģistrāciju dzīvokļa saņemšanai, personu tiesībām īrēt dzīvokļus, dzīvokļu izīrēšanas kārtību un īres līgumu termiņiem, kā arī par īrnieku pienākumiem un tiesībām;

2) dzīvokļa īres maksu nosaka biedrība vai nodibinājums, ievērojot attiecīgās pašvaldības saistošos noteikumus par īres maksu sociālajos dzīvokļos un sociālajās dzīvojamās mājās;

3) dzīvokļa īrniekam nav tiesību īrēto dzīvokli nodot apakšīrē citai personai.

(2) Pārējām šajā likumā noteiktajām personu grupām biedrības vai nodibinājuma sociālajā dzīvojamā mājā dzīvokļus izīrē, ja ir apmierināts personu ar invaliditāti pamatots pieprasījums pēc sociālajiem dzīvokļiem.

(3) Biedrības vai nodibinājuma sociālās dzīvojamās mājas dzīvokļa īrniekam nav tiesību pretendēt uz pašvaldības sociālā dzīvokļa īrēšanu laikā, kad viņš īrē dzīvokli biedrības vai nodibinājuma sociālajā dzīvojamā mājā.

(11.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

11.pants. Sociālā dzīvokļa īres līgums

(1) Sociālo dzīvokli nodod lietošanā uz sociālā dzīvokļa īres līguma pamata. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts pašvaldības institūcijas lēmums par sociālā dzīvokļa izīrēšanu.

(2) Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

(3) Pašvaldības institūcijai ir tiesības atteikt sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli. Pašvaldības atteikumu atjaunot sociālā dzīvokļa īres līgumu persona var pārsūdzēt tiesā.

(4) Sociālā dzīvokļa īres līgumu slēdz rakstveidā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā sociālā dzīvokļa īres parauglīgumu.

(5) Sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus var grozīt, līgumslēdzējām pusēm par to vienojoties.

12.pants. Sociālā dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgā pašvaldība. Tai jābūt zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem. Pašvaldība var arī segt daļu no maksas par komunālajiem pakalpojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2010. Sk. pārejas noteikumu)

13.pants. Sociālā dzīvokļa īrnieka tiesības un pienākumi

(1) Sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa ģimenes locekļu pienākums ir:

1) sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus;

2) atbrīvot sociālo dzīvokli gadījumā, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu par dzīvokļa atbrīvošanu.

(2) Sociālā dzīvokļa īrniekam nav tiesību īrēto dzīvokli privatizēt, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, mainīt, nodot apakšīrē citai personai, iemitināt tajā citas personas, izņemot savu laulāto, kā arī savus un laulātā nepilngadīgos bērnus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

14.pants. Sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšana

(1) Pašvaldība var izbeigt sociālā dzīvokļa īres līgumu, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli, jo neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem;

2) ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvokli vai dzīvojamo māju vai izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai arī pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā ar viņiem neiespējamu. Šādā gadījumā prasību tiesā par sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā dzīvojošās personas;

3) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu — mazāk labiekārtotu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu;

4) ja māju, kurā atrodas dzīvoklis, paredzēts nojaukt, pārbūvēt, kapitāli remontēt vai ir draudi, ka tā varētu sagrūt, un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par tās atbrīvošanu. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pašvaldības institūcija pieņem lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu un brīdina par to īrnieku.

(3) Triju mēnešu laikā pēc pašvaldības brīdinājuma saņemšanas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvoklis jāatbrīvo. Ja minētajā termiņā īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvokli neatbrīvo, viņus var izlikt tiesas ceļā.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā īrnieks izteicis vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, pašvaldības dome var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu. Šādā gadījumā līdzšinējais sociālā dzīvokļa īres līgums tiek izbeigts un likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā tiek noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums.

(5) Pašvaldības pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15. pants. Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" piemērošana

Sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemērojams likums "Par dzīvojamo telpu īri".

(14.01.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

1. Grozījumi šā likuma 12.pantā par sociālā dzīvokļa īres maksas apmēra noteikšanu neattiecas uz sociālā dzīvokļa īres līgumu, kas noslēgts līdz 2010.gada 1.februārim. Ja, beidzoties šā īres līguma termiņam, līgums saskaņā ar šā likuma 11.panta otro daļu tiek pagarināts, īres maksu nosaka, ievērojot šā likuma 12.panta noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

2. Nosakot sociālās dzīvojamās mājas statusu atbilstoši šā likuma 4. panta 2.¹ daļas prasībām, šādā mājā esošie dzīvokļi, kurus biedrība vai nodibinājums sākotnēji izīrējis personām ar invaliditāti, bet kurus likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajos gadījumos personu ar invaliditāti vietā turpina īrēt viņu pilngadīgie ģimenes locekļi, noslēdzot par to ar biedrību vai nodibinājumu attiecīgus dzīvojamo telpu īres līgumus, uzskatāmi par dzīvokļiem, kas izīrēti personām ar invaliditāti. Šis noteikums attiecas arī uz tiem dzīvokļiem, par kuru izīrēšanu dzīvojamo telpu īres līgumi noslēgti līdz 2018. gada 31. decembrim.

(11.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)