Darbības ar dokumentu

The member States of the Council of Europe and the other States, signatory hereto,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members;

Desirous of further developing international co-operation in the field of criminal law;

Considering that such co-operation should further the ends of justice and the social rehabilitation of sentenced persons;

Considering that these objectives require that foreigners who are deprived of their liberty as a result of their commission of a criminal offence should be given the opportunity to serve their sentences within their own society; and

Considering that this aim can best be achieved by having them transferred to their own countries,

Have agreed as follows:

Article 1 - Definitions

For the purposes of this Convention:

a) "sentence" means any punishment or measure involving deprivation of liberty ordered by a court for a limited or unlimited period of time on account of a criminal offence;

b) "judgment" means a decision or order of a court imposing a sentence;

c) "sentencing State" means the State in which the sentence was imposed on the person who may be, or has been, transferred;

d) "administering State" means the State to which the sentenced person may be, or has been, transferred in order to serve his sentence.

Article 2 - General principles

1. The Parties undertake to afford each other the widest measure of co-operation in respect of the transfer of sentenced persons in accordance with the provisions of this Convention.

2. A person sentenced in the territory of a Party may be transferred to the territory of another Party, in accordance with the provisions of this Convention, in order to serve the sentence imposed on him. To that end, he may express his interest to the sentencing State or to the administering State in being transferred under this Convention.

3. Transfer may be requested by either the sentencing State or the administering State.

Article 3 - Conditions for transfer

1. A sentenced person may be transferred under this Convention only on the following conditions:

a) if that person is a national of the administering State;

b) if the judgment is final;

c) if, at the time of receipt of the request for transfer, the sentenced person still has at least six months of the sentence to serve or if the sentence is indeterminate;

d) if the transfer is consented to by the sentenced person or, where in view of his age or his physical or mental condition one of the two States considers it necessary, by the sentenced person's legal representative;

e) if the acts or omissions on account of which the sentence has been imposed constitute a criminal offence according to the law of the administering State or would constitute a criminal offence if committed on its territory; and

f) if the sentencing and administering States agree to the transfer.

2. In exceptional cases, Parties may agree to a transfer even if the time to be served by the sentenced person is less than that specified in paragraph 1.c.

3. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, indicate that it intends to exclude the application of one of the procedures provided in Article 9.1.a and b in its relations with other Parties.

4. Any State may, at any time, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, define, as far as it is concerned, the term "national" for the purposes of this Convention.

Article 4 - Obligation to furnish information

1. Any sentenced person to whom this Convention may apply shall be informed by the sentencing State of the substance of this Convention.

2. If the sentenced person has expressed an interest to the sentencing State in being transferred under this Convention, that State shall so inform the administering State as soon as practicable after the judgment becomes final.

3. The information shall include:

a) the name, date and place of birth of the sentenced person;

b) his address, if any, in the administering State;

c) a statement of the facts upon which the sentence was based;

d) the nature, duration and date of commencement of the sentence.

4. If the sentenced person has expressed his interest to the administering State, the sentencing State shall, on request, communicate to the State the information referred to in paragraph 3 above.

5. The sentenced person shall be informed, in writing, of any action taken by the sentencing State or by the administering State under the preceding paragraphs, as well as of any decision taken by either State on a request for transfer.

Article 5 - Requests and replies

1. Requests for transfer and replies shall be made in writing.

2. Requests shall be addressed by the Ministry of Justice of the requesting State to the Ministry of Justice of the requested State. Replies shall be communicated through the same channels.

3. Any Party may, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, indicate that it will use other channels of communication.

4. The requested State shall promptly inform the requesting State of its decision whether or not to agree to the requested transfer.

Article 6 - Supporting documents

1. The administering State, if requested by the sentencing State, shall furnish it with:

a) a document or statement indicating that the sentenced person is a national of that State;

b) a copy of the relevant law of the administering State which provides that the acts or omissions on account of which the sentence has been imposed in the sentencing State constitute a criminal offence according to the law of the administering State, or would constitute a criminal offence if committed on its territory;

c) a statement containing the information mentioned in Article 9.2.

2. If a transfer is requested, the sentencing State shall provide the following documents to the administering State, unless either State has already indicated that it will not agree to the transfer:

a) a certified copy of the judgment and the law on which it is based;

b) a statement indicating how much of the sentence has already been served, including information on any pre-trial detention, remission, and any other factor relevant to the enforcement of the sentence;

c) a declaration containing the consent to the transfer as referred to in Article 3.1.d; and

d) whenever appropriate, any medical or social reports on the sentenced person, information about his treatment in the sentencing State, and any recommendation for his further treatment in the administering State.

3. Either State may ask to be provided with any of the documents or statements referred to in paragraphs 1 or 2 above before making a request for transfer or taking a decision on whether or not to agree to the transfer.

Article 7 - Consent and its verification

1. The sentencing State shall ensure that the person required to give consent to the transfer in accordance with Article 3.1.d does so voluntarily and with full knowledge of the legal consequences thereof. The procedure for giving such consent shall be governed by the law of the sentencing State.

2. The sentencing State shall afford an opportunity to the administering State to verify through a consul or other official agreed upon with the administering State, that the consent is given in accordance with the conditions set out in paragraph 1 above.

Article 8 - Effect of transfer for sentencing State

1. The taking into charge of the sentenced person by the authorities of the administering State shall have the effect of suspending the enforcement of the sentence in the sentencing State.

2. The sentencing State may no longer enforce the sentence if the administering State considers enforcement of the sentence to have been completed.

Article 9 - Effect of transfer for administering State

1. The competent authorities of the administering State shall:

a) continue the enforcement of the sentence immediately or through a court or administrative order, under the conditions set out in Article 10, or

b) convert the sentence, through a judicial or administrative procedure, into a decision of that State, thereby substituting for the sanction imposed in the sentencing State a sanction prescribed by the law of the administering State for the same offence, under the conditions set out in Article 11.

2) The administering State, if requested, shall inform the sentencing State before the transfer of the sentenced person as to which of these procedures it will follow.

3) The enforcement of the sentence shall be governed by the law of the administering State and that State alone shall be competent to take all appropriate decisions.

4) Any State which, according to its national law, cannot avail itself of one of the procedures referred to in paragraph 1 to enforce measures imposed in the territory of another Party on persons who for reasons of mental condition have been held not criminally responsible for the commission of the offence, and which is prepared to receive such persons for further treatment may, by way of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, indicate the procedures it will follow in such cases.

Article 10 - Continued enforcement

1. In the case of continued enforcement, the administering State shall be bound by the legal nature and duration of the sentence as determined by the sentencing State.

2. If, however, this sentence is by its nature or duration incompatible with the law of the administering State, or its law so requires, that State may, by a court or administrative order, adapt the sanction to the punishment or measure prescribed by its own law for a similar offence. As to its nature, the punishment or measure shall, as far as possible, correspond with that imposed by the sentence to be enforced. It shall not aggravate, by its nature or duration, the sanction imposed in the sentencing State, nor exceed the maximum prescribed by the law of the administering State.

Article 11 - Conversion of sentence

1. In the case of conversion of sentence, the procedures provided for by the law of the administering State apply. When converting the sentence, the competent authority:

a) shall be bound by the findings as to the facts insofar as they appear explicitly or implicitly from the judgment imposed in the sentencing State;

b) may not convert a sanction involving deprivation of liberty to a pecuniary sanction;

c) shall deduct the full period of deprivation of liberty served by the sentenced person; and

d) shall not aggravate the penal position of the sentenced person, and shall not be bound by any minimum which the law of the administering State may provide for the offence or offences committed.

2. If the conversion procedure takes place after the transfer of the sentenced person, the administering State shall keep that person in custody or otherwise ensure his presence in the administering State pending the outcome of that procedure.

Article 12 - Pardon, amnesty, commutation

Each Party may grant pardon, amnesty or commutation of the sentence in accordance with its Constitution or other laws.

Article 13 - Review of judgment

The sentencing State alone shall have the right to decide on any application for review of the judgment.

Article 14 - Termination of enforcement

The administering State shall terminate enforcement of the sentence as soon as it is informed by the sentencing State of any decision or measure as a result of which the sentence ceases to be enforceable.

Article 15 - Information on enforcement

The administering State shall provide information to the sentencing State concerning the enforcement of the sentence:

a) when it considers enforcement of the sentence to have been completed;

b) if the sentenced person has escaped from custody before enforcement of the sentence has been completed; or

c) if the sentencing State requests a special report.

Article 16 - Transit

1. A Party shall, in accordance with its law, grant a request for transit of a sentenced person through its territory if such a request is made by another Party and that State has agreed with another Party or with a third State to the transfer of that person to or from its territory.

2. A Party may refuse to grant transit:

a) if the sentenced person is one of its nationals, or

b) if the offence for which the sentence was imposed is not an offence under its own law.

3. Requests for transit and replies shall be communicated through the channels referred to in the provisions of Article 5.2 and 3.

4. A Party may grant a request for transit of a sentenced person through its territory made by a third State if that State has agreed with another Party to the transfer to or from its territory.

5. The Party requested to grant transit may hold the sentenced person in custody only for such time as transit through its territory requires.

6. The Party requested to grant transit may be asked to give an assurance that the sentenced person will not be prosecuted, or, except as provided in the preceding paragraph, detained, or otherwise subjected to any restriction on his liberty in the territory of the transit State for any offence committed or sentence imposed prior to his departure from the territory of the sentencing State.

7. No request for transit shall be required if transport is by air over the territory of a Party and no landing there is scheduled. However, each State may, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe at the time of signature or of deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, require that it be notified of any such transit over its territory.

Article 17 - Language and costs

1. Information under Article 4, paragraphs 2 to 4, shall be furnished in the language of the Party to which it is addressed or in one of the official languages of the Council of Europe.

2. Subject to paragraph 3 below, no translation of requests for transfer or of supporting documents shall be required.

3. Any State may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, require that requests for transfer and supporting documents be accompanied by a translation into its own language or into one of the official languages of the Council of Europe or into such one of these languages as it shall indicate. It may on that occasion declare its readiness to accept translations in any other language in addition to the official language or languages of the Council of Europe.

4. Except as provided in Article 6.2.a, documents transmitted in application of this Convention need not be certified.

5. Any costs incurred in the application of this Convention shall be borne by the administering State, except costs incurred exclusively in the territory of the sentencing State.

Article 18 - Signature and entry into force

1. This Convention shall be open for signature by the member States of the Council of Europe and non-member States which have participated in its elaboration. It is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2. This Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date on which three member States of the Council of Europe have expressed their consent to be bound by the Convention in accordance with the provisions of paragraph 1.

3. In respect of any signatory State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of the deposit of the instrument of ratification, acceptance or approval.

Article 19 - Accession by non-member States

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe, after consulting the Contracting States, may invite any State not a member of the Council and not mentioned in Article 18.1 to accede to this Convention, by a decision taken by the majority provided for in Article 20.d of the Statute of the Council of Europe and by the unanimous vote of the representatives of the Contracting States entitled to sit on the Committee.

2. In respect of any acceding State, the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of deposit of the instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe.

Article 20 - Territorial application

1. Any State may at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2. Any State may at any later date, by a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend the application of this Convention to any other territory specified in the declaration. In respect of such territory the Convention shall enter into force on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such declaration by the Secretary General.

3. Any declaration made under the two preceding paragraphs may, in respect of any territory specified in such declaration, be withdrawn by a notification addressed to the Secretary General. The withdrawal shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of such notification by the Secretary General.

Article 21 - Temporal application

This Convention shall be applicable to the enforcement of sentences imposed either before or after its entry into force.

Article 22 - Relationship to other Conventions and Agreements

1. This Convention does not affect the rights and undertakings derived from extradition treaties and other treaties on international co-operation in criminal matters providing for the transfer of detained persons for purposes of confrontation or testimony.

2. If two or more Parties have already concluded an agreement or treaty on the transfer of sentenced persons or otherwise have established their relations in this matter, or should they in future do so, they shall be entitled to apply that agreement or treaty or to regulate those relations accordingly, in lieu of the present Convention.

3. The present Convention does not affect the right of States party to the European Convention on the International Validity of Criminal Judgments to conclude bilateral or multilateral agreements with one another on matters dealt with in that Convention in order to supplement its provisions or facilitate the application of the principles embodied in it.

4. If a request for transfer falls within the scope of both the present Convention and the European Convention on the International Validity of Criminal Judgments or another agreement or treaty on the transfer of sentenced persons, the requesting State shall, when making the request, indicate on the basis of which instrument it is made.

Article 23 - Friendly settlement

The European Committee on Crime Problems of the Council of Europe shall be kept informed regarding the application of this Convention and shall do whatever is necessary to facilitate a friendly settlement of any difficulty which may arise out of its application.

Article 24 - Denunciation

1. Any Party may at any time denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2. Such denunciation shall become effective on the first day of the month following the expiration of a period of three months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

3. The present Convention shall, however, continue to apply to the enforcement of sentences of persons who have been transferred in conformity with the provisions of the Convention before the date on which such a denunciation takes effect.

Article 25 - Notifications

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention and any State which has acceded to this Convention of:

a) any signature;

b) the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c) any date of entry into force of this Convention in accordance with Articles 18.2 and 3, 19.2 and 20.2 and 3;

d) any other act, declaration, notification or communication relating to this Convention.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Strasbourg, this 21st day of March 1983, in English and French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe, to the non-member States which have participated in the elaboration of this Convention, and to any State invited to accede to it.

Eiropas padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras parakstījušas šo Konvenciju,

uzskatīdamas, ka Eiropas padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm;

vēlēdamās tālāk attīstīt starptautisko sadarbību krimināltiesību jomā;

uzskatīdamas, ka šāda sadarbība veicinās taisnīgumu un notiesāto personu sociālo rehabilitāciju;

uzskatīdamas, ka šo mērķu sasniegšanai ir jādod iespēja ārvalstniekiem, kuriem atņemta brīvība sakarā ar kriminālnozieguma izdarīšanu, izciest sodu savā vidē, un

uzskatīdamas, ka šo mērķi vislabāk var sasniegt, notiesātās personas nododot soda izciešanai savās valstīs,

ir vienojušās:

1. pants. Terminu skaidrojums

Šajā Konvencijā:

a) "sods" nozīmē jebkuru sodu vai citu ar brīvības atņemšanu saistītu soda veidu, kuru uz ierobežotu vai neierobežotu laiku nosaka tiesa par kriminālnozieguma izdarīšanu;

b) "spriedums" ir tiesas lēmums par soda noteikšanu;

c) "valsts, kurā persona notiesāta" ir valsts, kurā noteikts sods personai, ko var nodot soda izciešanai vai kas ir nodota soda izciešanai;

d) "valsts, kurā sods tiks izciests" ir valsts, kurai notiesāto personu var nodot vai kurai šī persona ir nodota soda izciešanai.

2. pants. Vispārīgie principi

1. Dalībvalstis saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem apņemas sniegt vislielāko savstarpējo palīdzību notiesāto personu nodošanā soda izciešanai.

2. Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem personu, kura notiesāta vienas dalībvalsts teritorijā, var pārvietot uz citas dalībvalsts teritoriju piespriestā soda izciešanai. Attiecīgā persona var izteikt valstij, kurā tā notiesāta, vai valstij, kurā sods tiks izciests, savu vēlēšanos, lai tā tiktu nodota soda izciešanai saskaņā ar šo Konvenciju.

3. Notiesātās personas nodošanu soda izciešanai var pieprasīt gan valsts, kurā persona notiesāta, gan valsts, kurā sods tiks izciests.

3. pants. Nodošanas noteikumi

1. Notiesāto personu var nodot soda izciešanai saskaņā ar šo Konvenciju tikai šādos gadījumos:

a) ja šī persona ir tās valsts pilsonis (pavalstnieks), kurā sods tiks izciests;

b) ja tiesas spriedums ir galīgs;

c) ja laikā, kad tiek saņemts lūgums par nodošanu soda izciešanai, notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām vai ja soda izciešanas laiks ir neierobežots;

d) ja nodošanai soda izciešanai piekrīt notiesātā persona vai ja, ņemot vērā notiesātās personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, viena no abām valstīm uzskata, ka šāda nodošana ir nepieciešama un tai piekrīt notiesātās personas juridiskais pārstāvis;

e) ja nodarījumi vai likumu pārkāpumi, par ko noteikts sods, ir uzskatāmi par kriminālnoziegumiem saskaņā ar tās valsts likumiem, kur sods tiks izciests, vai būtu uzskatāmi par kriminālnoziegumiem, ja tie būtu izdarīti šīs valsts teritorijā; un

f) ja nodošanai soda izciešanai piekrīt valsts, kurā persona notiesāta, un valsts, kurā sods tiks izciests.

2. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var vienoties par nodošanu soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks notiesātajai personai ir mazāks nekā noteikts 1.c punktā.

3. Ikviena valsts laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā norāda, ka savās attiecībās ar pārējām dalībvalstīm nepiemēros 9.panta1.a vai 1. b punktā noteikto kārtību.

4. Ikviena valsts, ja tā ir ieinteresēta, var jebkurā laikā iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā norāda, kā tā piemēro šajā Konvencijā lietoto terminu "pilsonis (pavalstnieks)".

4. pants. Pienākums sniegt informāciju

1. Valstij, kurā persona notiesāta, jāinformē par šīs Konvencijas saturu ikviena notiesātā persona, uz kuru Konvencija attiecas.

2. Ja notiesātā persona izteikusi valstij, kurā tā notiesāta, vēlēšanos, lai tā tiktu nodota soda izciešanai saskaņā ar šo Konvenciju, šai valstij jāinformē par to valsts, kurā sods tiks izciests, tiklīdz spriedums kļuvis galīgs.

3. Šajā informācijā jānorāda:

a) notiesātās personas vārds un uzvārds, kā arī dzimšanas vieta un laiks;

b) notiesātās personas adrese valstī, kur sods tiks izciests, ja šāda adrese ir;

c) to faktu uzskaitījums, pēc kuriem noteikts sods;

d) soda veids un ilgums, kā arī laiks, kad uzsākta soda izciešana.

4. Ja notiesāta persona izteikusi vēlēšanos, lai tā tiktu nodota valstij, kurā sods tiks izciests, tai valstij, kurā persona notiesāta, pēc pieprasījuma jādara zināma iepriekšminētajai valstij 3. punktā minētā informācija.

5. Notiesātā persona rakstveidā jāinformē par jebkuru darbību, kuru saskaņā ar iepriekšminētajiem punktiem veic vai nu valsts, kurā persona notiesāta, vai valsts, kurā sods tiks izciests, kā arī par jebkuru lēmumu, ko viena vai otra valsts pieņēmusi attiecībā uz lūgumu par nodošanu soda izciešanai.

5. pants. Lūgumi un atbildes uz tiem

1. Lūgumi par nodošanu soda izciešanai un atbildes uz tiem sniedzamas rakstveidā.

2. Lūgumus par nodošanu soda izciešanai vienas valsts Tieslietu ministrija adresē otras valsts Tieslietu ministrijai. Atbildes sniedzamas, izmantojot šos pašus kanālus.

3. Ikviena dalībvalsts var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā norāda, ka izmantos citus sazināšanās kanālus.

4. Valstij, kura saņēmusi lūgumu par notiesātās personas nodošanu soda izciešanai, nekavējoties jādara zināms valstij, kura šādu lūgumu izteikusi, savs lēmums par to, vai tā piekrīt šādai nodošanai vai ne.

6. pants. Papildu dokumenti

1. Valstij, kurā sods tiks izciests, pēc tās valsts lūguma, kurā persona notiesāta, jāiesniedz tai šādi dokumenti:

a) dokuments vai paziņojums par to, ka notiesātā persona ir tās pilsonis (pavalstnieks);

b) tās valsts, kurā sods tiks izciests, attiecīgā likuma kopija, saskaņā ar kuru nodarījumi vai likumu pārkāpumi, par ko noteikts sods valstī, kurā persona notiesāta, ir uzskatāmi par kriminālnoziegumiem saskaņā ar tās valsts likumiem, kurā sods tiks izciests, vai būtu uzskatāmi par kriminālnoziegumiem, ja tie būtu izdarīti šīs valsts teritorijā;

c) paziņojums, kurā ietverta 9. panta 2. punktā minētā informācija.

2. Ja pieprasīta notiesātās personas nodošana soda izciešanai, izņemot gadījumus, kad jebkura no abām valstīm jau norādījusi, ka tā nepiekrīt šādai nodošanai, tad valstij, kurā persona notiesāta, jāiesniedz valstij, kurā sods tiks izciests, šādi dokumenti:

a) sprieduma un tā likuma apstiprināta kopija, uz kuru tas pamatots;

b) paziņojums par to, cik ilgs laiks kopš soda izciešanas sākuma jau pagājis, ietverot arī informāciju par pirmstiesas apcietinājumu, soda atlaišanu vai jebkuru citu faktoru, kuram ir svarīga nozīme soda izciešanā;

c) paziņojumu par 3. panta 1.d punktā minēto piekrišanu notiesātās personas nodošanai soda izciešanai un

d) ikvienā attiecīgajā gadījumā - visus medicīniska vai sociāla rakstura datus par notiesāto personu, informāciju par šīs personas ārstēšanu valstī, kurā tā notiesāta, un ieteikumus tās turpmākai ārstēšanai valstī, kurā sods tiks izciests.

3. Jebkura no abām valstīm var lūgt, lai tai iesniedz jebkuru 2. vai 3. punktā minēto dokumentu vai paziņojumu, pirms tā izsaka lūgumu par notiesātās personas nodošanu soda izciešanai vai pieņem lēmumu par to, piekrist šādai nodošanai vai ne.

7. pants. Piekrišana notiesātās personas nodošanai soda izciešanai un šīs piekrišanas pārbaude

1. Valstij, kurā persona notiesāta, jānodrošina tas, lai persona, kuras piekrišana nodošanai soda izciešanai nepieciešama saskaņā ar 3. panta 1.d punktu, dara to labprātīgi, pilnībā apzinoties visas izrietošās juridiskās sekas. Kārtību, kādā dodama piekrišana, nosaka tās valsts likumi, kurā persona notiesāta.

2. Valstij, kurā persona notiesāta, jādod iespēja valstij, kurā sods tiks izciests, pārbaudīt, par starpnieku izmantojot konsulu vai citu amatpersonu, par kuru abas valstis attiecīgi vienojas, vai piekrišana dota atbilstoši 1. punktā minētajiem noteikumiem.

8. pants. Juridiskās sekas, kuras sakarā ar personas nodošanu soda izciešanai skar valsti, kurā persona notiesāta

1. Ja notiesātā persona tiek nodota tās valsts varas institūciju pārziņā, kurā sods tiks izciests, soda izciešana valstī, kurā persona notiesāta, tiek apturēta.

2. Valsts, kurā persona notiesāta, nedrīkst vairs piemērot soda izciešanu, ja valsts, kurā sods tiek izciests, uzskata, ka soda izciešana ir pabeigta.

9. pants. Juridiskās sekas, kuras sakarā ar personas nodošanu soda izciešanai skar valsti, kurā sods tiek izciests

1. Tās valsts, kurā sods tiek izciests, kompetentās varas institūcijas:

a) ar tiesas lēmumu vai administratīvu rīkojumu nekavējoties turpina piemērot soda izciešanu atbilstoši noteikumiem, kas minēti 10. pantā, vai

b) saskaņā ar 11. panta noteikumiem tiesas ceļā vai administratīvā kārtībā maina sodu atbilstoši saviem likumiem, aizstājot sankcijas, ko noteikusi valsts, kurā persona notiesāta, ar sankcijām, ko par tādu pašu noziegumu nosaka tās valsts likumi, kurā sods tiek izciests.

2. Valsts, kurā sods tiks izciests, pirms notiesātās personas nodošanas soda izciešanai pēc pieprasījuma informē valsti, kurā persona notiesāta, par to, kuru no iepriekšminētajām procedūrām tā piemēros.

3. Soda izciešanu nosaka tās valsts likumi, kurā sods tiek izciests, un tikai šī valsts ir tiesīga pieņemt visus attiecīgos lēmumus.

4. Ikviena valsts, kura saskaņā ar saviem likumiem nevar izmantot nevienu no 1. punktā minētajām procedūrām, lai piemērotu soda veidu kas citas dalībvalsts teritorijā noteikts personai, kura sakarā ar tās garīgo stāvokli nav saucama pie kriminālatbildības par nozieguma izdarīšanu, un ir gatava uzņemt šādu personu turpmākai ārstēšanai, var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, tajā norādot, kā tā rīkosies šajā gadījumā.

10. pants. Soda izciešanas turpināšana

1. Ja soda izciešana tiek turpināta, valstij, kurā sods tiek izciests, jāievēro soda veids un ilgums, ko noteikusi valsts, kurā persona notiesāta.

2. Tomēr, ja šā soda veids un ilgums neatbilst tās valsts likumiem, kurā sods tiek izciests, šī valsts, ja tās likumi to prasa, var ar tiesas lēmumu vai administratīvu rīkojumu mainīt sankciju, lai tā atbilstu soda veidam, ko par līdzīgu noziegumu paredz šis valsts likumi. Soda veidam, ciktāl tas iespējams, jāatbilst spriedumā noteiktajam sodam. Soda veids vai ilgums nedrīkst pastiprināt sankciju, kādu noteikusi valsts, kurā persona notiesāta, nedz arī pārsniegt maksimālo sankciju, ko nosaka tās valsts likumi, kurā sods tiek izciests.

11. pants. Soda mainīšana

1. Ja sods tiek mainīts, piemērojama kārtība, kādu nosaka tās valsts likumi, kurā sods tiek izciests. Mainot sodu, kompetentā institūcija:

a) strikti ievēro lēmumu attiecībā uz faktiem tiktāl, ciktāl tie nepārprotami vai neapstrīdami redzami spriedumā, ko pasludinājusi valsts, kurā persona notiesāta;

b) nedrīkst mainīt sankciju, kas saistīta ar brīvības atņemšanu, pret sankciju, kas nosaka naudas sodu;

c) atskaita visu ar brīvības atņemšanu saistīto laiku, ko notiesātā persona pavadījusi apcietinājumā; un

d) nepastiprina notiesātās personas sodu, un tai nav jāvadās pēc minimālā soda, ko par izdarīto noziegumu vai noziegumiem paredz tās valsts likumi, kurā sods tiek izciests.

2. Ja soda mainīšana notiek pēc tam, kad notiesātā persona nodota valstij, kurā sods tiks izciests, šī valsts tur notiesāto personu apcietinājumā vai citādā veidā nodrošina tās atrašanos šajā valstī tik ilgi, līdz kļūst zināmi šīs procedūras rezultāti.

12. pants. Apžēlošana, amnestija un soda mīkstināšana

Ikviena dalībvalsts var noteikt apžēlošanu, amnestiju vai mīkstināt sodu saskaņā ar savu Konstitūciju un citiem likumiem.

13. pants. Sprieduma pārskatīšana

Tikai valstij, kurā persona notiesāta, ir tiesības izlemt jautājumu par jebkādu sprieduma pārskatīšanu.

14. pants. Soda izciešanas pārtraukšana

Valsts, kurā sods tiek izciests, pārtrauc notiesātajai personai soda izciešanu, tiklīdz valsts, kurā persona notiesāta, informē to par jebkuru lēmumu vai pasākumu, kura rezultātā soda izciešana vairs nav jāturpina.

15. pants. Informācija par soda izciešanu

Valsts, kurā sods tiek izciests, informē valsti, kurā persona notiesāta, par soda izciešanu:

a) tad, kad tā uzskata soda izciešanu par pabeigtu;

b) ja notiesātā persona izbēgusi no apcietinājuma, pirms soda izciešana pabeigta; vai

c) ja valsts, kurā persona notiesāta, pieprasa īpašu ziņojumu.

16. pants. Tranzīts

1. Dalībvalsts atbilstoši tās likumiem apmierina lūgumu par notiesātās personas tranzītu caur savu teritoriju, ja šādu lūgumu izsaka cita dalībvalsts, kura ir vienojusies ar otru dalībvalsti vai kādu trešo valsti par šādas personas nodošanu soda izciešanai tās teritorijā vai no tās teritorijas.

2. Dalībvalsts var nedot tranzīta atļauju, ja

a) notiesātā persona ir tās pilsonis (pavalstnieks) vai

b) noziegums, par ko persona sodīta, nav uzskatāms par noziegumu saskaņā ar šīs valsts likumiem.

3. Lūgumi par tranzīta atļauju iesniedzami un atbildes uz tiem sniedzamas pa kanāliem, kas minēti 5. panta 2. un 3. punkta noteikumos.

4. Dalībvalsts var apmierināt kādas trešās valsts lūgumu par notiesātās personas tranzītu caur savu teritoriju, ja šī trešā valsts ir vienojusies ar citu dalībvalsti par notiesātās personas nodošanu soda izciešanai tās teritorijā vai no tās teritorijas.

5. Dalībvalsts, kurai lūgta tranzīta atļauja, var turēt notiesāto personu apcietinājumā tikai tik ilgu laiku, kāds nepieciešams šīs personas tranzītam caur tās teritoriju.

6. No dalībvalsts, kurai lūgta tranzīta atļauja, var pieprasīt apliecinājumu, ka, izņemot iepriekšējā punktā minēto gadījumu, notiesātā persona netiks vajāta, aizturēta vai citādi netiks ierobežota tās brīvība tranzītvalsts teritorijā neatkarīgi no izdarītā nozieguma vai soda, kas noteikts, pirms šī persona atstājusi tās valsts teritoriju, kurā tā notiesāta.

7. Tranzīta atļauja nav nepieciešama, ja pārvietošanai pār dalībvalsts teritoriju izmanto gaisa transporta līdzekli un tā nolaišanās nav paredzēta. Tomēr laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, ikviena valsts var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā pieprasa, lai tiktu informēta par jebkuru šādu notiesātās personas tranzītu pār tās teritoriju.

17. pants. Valoda un izmaksas

1. Ceturtā panta 2.—4. punktā minētā informācija iesniedzama vai nu tās dalībvalsts valodā, kurai tā adresēta, vai vienā no Eiropas padomes oficiālajām valodām.

2. Saskaņā ar šā panta 3. punktu lūgumi par nodošanu soda izciešanai un papildu dokumenti nav jātulko.

3. Ikviena valsts laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā pieprasa, lai lūgumiem par nodošanu soda izciešanai un papildu dokumentiem tiktu pievienots tulkojums šīs valsts valodā vai vienā no Eiropas padomes oficiālajām valodām, vai kādā no šīm valodām, kuru tā ir norādījusi. Šajā gadījumā tā var apliecināt savu gatavību pieņemt tulkojumu jebkurā citā valodā papildus Eiropas padomes oficiālajām valodām.

4. Ja pārsūta dokumentus, kas attiecas uz šīs Konvencijas piemērošanu, izņemot 6. panta 2. a punktā minētos dokumentus, tos nav nepieciešams apstiprināt.

5. Jebkuras izmaksas, kas rodas sakarā ar šīs Konvencijas piemērošanu, sedz valsts, kurā sods tiek izciests, izņemot izmaksas, kas radušās tikai un vienīgi tās valsts teritorijā, kurā persona notiesāta.

18. pants. Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas padomes dalībvalstis, kā arī tās valstis, kuras nav Eiropas padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā. Konvencija ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami glabāšanā Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā trīs Eiropas padomes dalībvalstis saskaņā ar 1.punkta noteikumiem apliecinājušas savu piekrišanu uzņemties Konvencijā minētās saistības.

3. Jebkurā citā valstī, kura apliecinājusi savu piekrišanu uzņemties šajā Konvencijā minētās saistības, parakstot to vēlāk, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā šī valsts iesniegusi Eiropas padomes ģenerālsekretāram glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

19.pants. To valstu pievienošanās, kuras nav Eiropas padomes dalībvalstis

1. Pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas padomes Ministru komiteja, konsultējoties ar šo Konvenciju parakstījušajām valstīm, ar lēmumu, kas pieņemts ar Eiropas padomes Statūtu 20.d pantā noteikto balsu vairākumu vai arī ar šo Konvenciju parakstījušo to dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kuras tiesīgas piedalīties Ministru komitejā, var uzaicināt jebkuru valsti, kura nav Eiropas padomes dalībvalsts un nav minēta 18.panta 1.punktā, pievienoties šai Konvencijai.

2. Katrā valstī, kura pievienojas šai Konvencijai, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā šī valsts iesniegusi Eiropas padomes ģenerālsekretāram glabāšanā pievienošanās dokumentu.

20. pants. Konvencijas piemērošana teritorijā

1. Ikviena valsts, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurās piemērojama šī Konvencija.

2. Ikviena valsts jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā norāda, ka paplašina šīs Konvencijas piemērošanas teritoriju, kas norādīta paziņojumā. Šajā teritorijā Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

3. Ikvienu paziņojumu, kas iesniegts atbilstoši abiem iepriekšminētajiem punktiem par jebkuru teritoriju, kas norādīta attiecīgajā paziņojumā, var atsaukt ar ģenerālsekretāram adresētu pieteikumu. Atsaukums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu pieteikumu.

21. pants. Konvencijas piemērošana laikā

Šī Konvencija ir piemērojama attiecībā uz soda izciešanu, kas uzlikts vai nu pirms, vai pēc Konvencijas stāšanās spēkā.

22. pants. Attiecības ar citām konvencijām un līgumiem

1. Šī Konvencija neietekmē tiesības un pasākumus, ko nosaka citi līgumi par starptautisko sadarbību krimināljautājumos, kuri paredz aizturēto personu izdošanu konfrontācijas vai liecību sniegšanas nolūkā.

2. Ja divas vai vairākas dalībvalstis noslēgušas vienošanos vai līgumu par notiesātās personas nodošanu soda izciešanai vai citādi nodibinājušas attiecības šajā jautājumā, vai arī izdarīs to nākotnē, tās ir tiesīgas šīs Konvencijas vietā piemērot attiecīgo vienošanos vai līgumu vai citādi regulēt nodibinātās attiecības.

3. Šī Konvencija neietekmē "Eiropas konvencijas par krimināllietās taisīto spriedumu starptautisko spēkā esamību" dalībvalstu tiesības noslēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās citai ar citu jautājumos, kurus nosaka minētā konvencija, lai papildinātu tajā paredzētos noteikumus vai veicinātu tajā izteikto principu īstenošanu.

4. Ja lūgums par nodošanu soda izciešanai attiecināms gan uz šo Konvenciju, gan uz "Eiropas konvenciju par krimināllietās taisīto spriedumu starptautisko spēkā esamību" vai uz citu vienošanos vai līgumu par notiesāto personu pārvietošanu, valstīm, izsakot lūgumu par nodošanu soda izciešanai, jānorāda, uz kura dokumenta pamata šāds lūgums izteikts.

23. pants. Miermīlīga vienošanās

Eiropas padomes Eiropas komiteja noziegumu problēmu risināšanai ir jāinformē par šīs Konvencijas piemērošanu, un komitejai savukārt jādara viss iespējamais, lai veicinātu miermīlīgu vienošanos jebkurā gadījumā, kad rodas domstarpības par to, kā Konvencija piemērojama.

24. pants. Denonsēšana

1. Ikviena dalībvalsts var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu pieteikumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko triju mēnešu periodam, skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu pieteikumu.

3. Šī Konvencija tomēr paliek spēkā attiecībā uz tām personām, kuras nodotas soda izciešanai saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem pirms datuma, kad denonsēšana stājusies spēkā.

25. pants. Informēšana

Eiropas padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas padomes dalībvalstis un valstis, kuras nav Eiropas padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkuru valsti, kura pievienojusies šai Konvencijai, par:

a) ikvienu valsti, kura parakstījusi šo Konvenciju;

b) ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu glabāšanā;

c) ikvienu datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar tās 18. panta 2. un 3. punktu, 19.panta 2.punktu un 20.panta 2. un 3.punktu;

d) ikvienu ar šo Konvenciju saistītu citu aktu, paziņojumu, pieteikumu vai informāciju.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Parakstīta Strasbūrā 1983. gada 21. martā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabājas Eiropas padomes arhīvā. Eiropas padomes ģenerālsekretārs izsūta šīs Konvencijas apstiprinātas kopijas katrai Eiropas padomes dalībvalstij un valstīm, kuras nav Eiropas padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī ikvienai valstij, kura tiek uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.