1. pants. 1963. gada 14. septembrī Tokijā parakstītā Konvencija par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos (turpmāk — Konvencija), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2. pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
3. pants. Konvencija stājas spēkā tās 22. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
The States Parties to this Convention Have agreed as follows:
Chapter I — Scope of the Convention
Article 1
1. This Convention shall apply in respect of:
a) offences against penal law;
b) acts which, whether or not they are offences, may or do jeopardize the safety of the aircraft or of persons or property therein or which jeopardize good order and discipline on board.
2. Except as provided in Chapter III, this Convention shall apply in respect of offences committed or acts done by a person on board any aircraft registered in a Contracting State, while that aircraft is in flight or on the surface of the high seas or of any other area outside the territory of any State.
3. For the purposes of this Convention, an aircraft is considered to be in flight from the moment when power is applied for the purpose of take-off until the moment when the landing run ends.
4. This Convention shall not apply to aircraft used in military, customs or police services.
Article 2
Without prejudice to the provisions of Article 4 and except when the safety of the aircraft or of persons or property on board so requires, no provision of this Convention shall be interpreted as authorizing or requiring any action in respect of offences against penal laws of a political nature or those based on racial or religious discrimination.
Chapter II — Jurisdiction
Article 3
1. The State of registration of the aircraft is competent to exercise jurisdiction over offences and acts committed on board.
2. Each Contracting State shall take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction as the State of registration over offences committed on board aircraft registered in such State.
3. This Convention does not exclude any criminal jurisdiction exercised in accordance with national law.
Article 4
A Contracting State which is not the State of registration may not interfere with an aircraft in flight in order to exercise its criminal jurisdiction over an offence committed on board except in the following cases:
a) the offence has effect on the territory of such State;
b) the offence has been committed by or against a national or permanent resident of such State;
c) the offence is against the security of such State;
d) the offence consists of a breach of any rules or regulations relating to the flight or manoeuvre of aircraft in force in such State;
e) the exercise of jurisdiction is necessary to ensure the observance of any obligation of such State under a multilateral international agreement.
Chapter III — Powers of the aircraft commander
Article 5
1. The provisions of this Chapter shall not apply to offences and acts committed or about to be committed by a person on board an aircraft in flight in the airspace of the State of registration or over the high seas or any other area outside the territory of any State unless the last point of take-off or the next point of intended landing is situated in a State other than that of registration, or the aircraft subsequently flies in the airspace of a State other than that of registration with such person still on board.
2. Notwithstanding the provisions of Article 1, paragraph 3, an aircraft shall for the purposes of this Chapter, be considered to be in flight at any time from the moment when all its external doors are closed following embarkation until the moment when any such door is opened for disembarkation. In the case of a forced landing, the provisions of this Chapter shall continue to apply with respect to offences and acts committed on board until competent authorities of a State take over the responsibility for the aircraft and for the persons and property on board.
Article 6
1. The aircraft commander may, when he has reasonable grounds to believe that a person has committed, or is about to commit, on board the aircraft, an offence or act contemplated in Article 1, paragraph 1, impose upon such person reasonable measures including restraint which are necessary:
a) to protect the safety of the aircraft, or of persons or property therein; or
b) to maintain good order and discipline on board; or
c) to enable him to deliver such person to competent authorities or to disembark him in accordance with the provisions of this Chapter.
2. The aircraft commander may require or authorize the assistance of other crew members and may request or authorize, but not require, the assistance of passengers to restrain any person whom he is entitled to restrain. Any crew member or passenger may also take reasonable preventive measures without such authorization when he has reasonable grounds to believe that such action is immediately necessary to protect the safety of the aircraft, or of persons or property therein.
Article 7
1. Measures of restraint imposed upon a person in accordance with Article 6 shall not be continued beyond any point at which the aircraft lands unless:
a) such point is in the territory of a non-Contracting State and its authorities refuse to permit disembarkation of that person or those measures have been imposed in accordance with Article 6, paragraph 1 c) in order to enable his delivery to competent authorities;
b) the aircraft makes a forced landing and the aircraft commander is unable to deliver that person to competent authorities; or
c) that person agrees to onward carriage under restraint.
2. The aircraft commander shall as soon as practicable, and if possible before landing in the territory of a State with a person on board who has been placed under restaint in accordance with the provisions of Article 6, notify the authorities of such State of the fact that a person on board is under restraint and of the reasons for such restraint.
Article 8
1. The aircraft commander may, in so far as it is necessary for the purpose of subparagraph a) or b) of paragraph 1 of Article 6, disembark in the territory of any State in which the aircraft lands any person who he has reasonable grounds to believe has committed, or is about to commit, on hoard the aircraft an act contemplated in Article 1, paragraph 1 b).
2. The aircraft commander shall report to the authorities of the State in which he disembarks any person pursuant to this Article, the fact of, and the reasons for, such disembarkation.
Article 9
1. The aircraft commander may deliver to the competent authorities of any Contracting State in the territory of which the aircraft lands any person who he has reasonable grounds to believe has committed on board the aircraft an act which, in his opinion, is a serious offence according to the penal law of the State of registration of the aircraft.
2. The aircraft commander shall as soon as practicable and if possible before landing in the territory of a Contracting State with a person on board whom the aircraft commander intends to deliver in accordance with the preceding paragraph, notify the authorities of such State of his intention to deliver such person and the reasons therefor.
3. The aircraft commander shall furnish the authorities to whom any suspected offender is delivered in accordance with the provisions of this Article with evidence and information which, under the law of the State of registration of the aircraft, are lawfully in his possession.
Article 10
For actions taken in accordance with this Convention, neither the aircraft commander, any other member of the crew, any passenger, the owner or operator of the aircraft, nor the person on whose behalf the flight was performed shall be held responsible in any proceeding on account of the treatment undergone by the person against whom the actions were taken.
Chapter IV — Unlawful Seizure of Aircraft
Article 11
1. When a person on board has unlawfully committed by force or threat thereof an act of interference, seizure, or other wrongful exercise of control of an aircraft in flight or when such an act is about to be committed, Contracting States shall take all appropriate measures to restore control of the aircraft to its lawful commander or to preserve his control of the aircraft.
2. In the cases contemplated in the preceding paragraph, the Contracting State in which the aircraft lands shall permit its passengers and crew to continue their journey as soon as practicable, and shall return the aircraft and its cargo to the persons lawfully entitled to possession.
Chapter V — Powers and Duties of States
Article 12
Any Contracting State shall allow the commander of an aircraft registered in another Contracting State to disembark any person pursuant to Article 8, paragraph 1.
Article 13
1. Any Contracting State shall take delivery of any person whom the aircraft commander delivers pursuant to Article 9, paragraph 1.
2. Upon being satisfied that the circumstances so warrant, any Contracting State shall take custody or other measures to ensure the presence of any person suspected of an act contemplated in Article 11, paragraph 1 and of any person of whom it has taken delivery. The custody and other measures shall be as provided in the law of that State but may only be continued for such time as is reasonably necessary to enable any criminal or extradition proceedings to be instituted.
3. Any person in custody pursuant to the previous paragraph shall be assisted in communicating immediately with the nearest appropriate representative of the State of which he is a national.
4. Any Contracting State, to which a person is delivered pursuant to Article 9, paragraph 1, or in whose territory an aircraft lands following the commission of an act contemplated in Article 11, paragraph I, shall immediately make a preliminary enquiry into the facts.
5. When a State, pursuant to this Article, has taken a person into custody, it shall immediately notify the State of registration of the aircraft and the State of nationality of the detained person and, if it considers it advisable, any other interested State of the fact that such person is in custody and of the circumstances which warrant his detention. The State which makes the preliminary enquiry contemplated in paragraph 4 of this Article shall promptly report its findings to the said States and shall indicate whether it intends to exercise jurisdiction.
Article 14
1. When any person has been disembarked in accordance with Article 8, paragraph 1, or delivered in accordance with Article 9, paragraph 1, or has disembarked after committing an act contemplated in Article 11, paragraph 1, and when such person cannot or does not desire to continue his journey and the State of landing refuses to admit him, that State may, if the person in question is not a national or permanent resident of that State, return him to the territory of the State of which he is a national or permanent resident or to the territory of the State in which he began his journey by air.
2. Neither disembarkation, nor delivery, nor the taking of custody or other measures contemplated in Article 13, paragraph 2, nor return of the person concerned, shall be considered as admission to the territory of the Contracting State concerned for the purpose of its law relating to entry or admission of persons and nothing in this Convention shall affect the law of a Contracting State relating to the expulsion of persons from its territory.
Article 15
1. Without prejudice to Article 14, any person who has been disembarked in accordance with Article 8, paragraph 1, or delivered in accordance with Article 9, paragraph 1, or has disembarked after committing an act contemplated in Article 11, paragraph 1, and who desires to continue his journey shall be at liberty as soon as practicable to proceed to any destination of his choice unless his presence is required by the law of the State of landing for the purpose of extradition or criminal proceedings.
2. Without prejudice to its law as to entry and admission to, and extradition and expulsion from its territory, a Contracting State in whose territory a person has been disembarked in accordance with Article 8, paragraph 1, or delivered in accordance with Article 9, paragraph 1 or has disembarked and is suspected of having committed an act contemplated in Article 11, paragraph 1, shall accord to such person treatment which is no less favourable for his protection and security than that accorded to nationals of such Contracting State in like circumstances.
Chapter VI — Other Provisions
Article 16
1. Offences committed on aircraft registered in a Contracting State shall be treated, for the purpose of extradition, as if they had been committed not only in the place in which they have occurred but also in the territory of the State of registration of the aircraft.
2. Without prejudice to the provisions of the preceding paragraph, nothing in this Convention shall be deemed to create an obligation to grant extradition.
Article 17
In taking any measures for investigation or arrest or otherwise exercising jurisdiction in connection with any offence committed on board an aircraft the Contracting States shall pay due regard to the safety and other interests of air navigation and shall so act as to avoid unnecessary delay of the aircraft, passengers, crew or cargo.
Article 18
If Contracting States establish joint air transport operating organizations or international operating agencies, which operate aircraft not registered in any one State those States shall, according to the circumstances of the case, designate the State among them which, for the purposes of this Convention, shall be considered as the State of registration and shall give notice thereof to the International Civil Aviation Organization which shall communicate the notice to all States Parties to this Convention.
Chapter VII — Final Clauses
Article 19
Until the date on which this Convention comes into force in accordance with the provisions of Article 21, it shall remain open for signature on behalf of any State which at that date is a Member of the United Nations or of any of the Specialized Agencies.
Article 20
1. This Convention shall be subject to ratification by the signatory States in accordance with their constitutional procedures.
2. The instruments of ratification shall be deposited with the International Civil Aviation Organization.
Article 21
1. As soon as twelve of the signatory States have deposited their instruments of ratification of this Convention, it shall come into force between them on the ninetieth day after the date of the deposit of the twelfth instrument of ratification. It shall come into force for each State ratifying thereafter on the ninetieth day after the deposit of its instrument of ratification.
2. As soon as this Convention comes into force, it shall be registered with the Secretary-General of the United Nations by the Tnternational Civil Aviation Organization.
Article 22
1. This Convention shall, after it has come into force, be open for accession by any State Member of the United Nations or of any of the Specialized Agencies.
2. The accession of a State shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the International Civil Aviation Organization and shall take effect on the ninetieth day after the date of such deposit.
Article 23
1. Any Contracting State may denounce this Convention by notification addressed to the International Civil Aviation Organization.
2. Denunciation shall take effect six months after the date of receipt by the International Civil Aviation Organization of the notification of denunciation.
Article 24
1. Any dispute between two or more Contracting States concerning the interpretation or application of this Convention which cannot be settled through negotiation, shall, at the request of one of them, be submitted to arbitration. If within six months from the date of the request for arbitration the Parties are unable to agree on the organization of the arbitration, any one of those Parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in conformity with the Statute of the Court.
2. Each State may at the time of signature or ratification of this Convention or accession thereto, declare that it does not consider itself bound by the preceding paragraph. The other Contracting States shall not be bound by the preceding paragraph with respect to any Contracting State having made such a reservation.
3. Any Contracting State having made a reservation in accordance with the preceding paragraph may at any time withdraw this reservation by notification to the International Civil Aviation Organization.
Article 25
Except as provided in Article 24 no reservation may be made to this Convention.
Article 26
The International Civil Aviation Organization shall give notice to all States Members of the United Nations or of any of the Specialized Agencies:
a) f any signature of this Convention and the date thereof;
b) of the deposit of any instrument of ratification or accession and the date thereof;
c) of the date on which this Convention comes into force in accordance with Article 21, paragraph 1;
d) of the receipt of any notification of denunciation and the date thereof; and
e) of the receipt of any declaration or notification made under Article 24 and the date thereof.
In titness whereof the undersigned Plenipotentiaries, having been duly authorized, have signed this Convention.
Done at Tokyo on the fourteenth day of September One Thousand Nine Hundred and Sixty-three in three authentic texts drawn up in the English, French and Spanish languages.
This Convention shall be deposited with the International Civil Aviation Organization with which, in accordance with Article 19, it shall remain open for signature and the said Organization shall send certified copies thereof to all States Members of the United Nations or of any Specialized Agency.
Parakstīta Tokijā 1963. gada 14. septembrī
Valstis — šīs Konvencijas Puses ir vienojušās par sekojošo:
I nodaļa. KONVENCIJAS DARBĪBAS JOMA
1. Šī Konvencija tiek piemērota
a) kriminālnoziegumiem;
b) darbībām, kas neatkarīgi no tā, vai tām ir nozieguma raksturs, var apdraudēt vai apdraud gaisa kuģa vai tajā esošo personu vai mantas drošību, vai arī apdraud kārtību un disciplīnu gaisa kuģī.
2. Izņemot III nodaļā paredzētos gadījumus, šī Konvencija tiek piemērota attiecībā uz noziegumiem vai citām darbībām, kuras persona ir veikusi Dalībvalsts reģistrētā gaisa kuģī laikā, kad tas atrodas lidojumā vai uz atklātas jūras virsmas vai uz tādas teritorijas virsmas, kas neatrodas nevienas valsts robežās.
3. Šajā Konvencijā gaisa kuģis tiek uzskatīts par lidojumā esošu no pacelšanās brīža līdz brīdim, kad gaisa kuģis pēc nosēšanās un skrējiena ir apstājies.
4. Šī Konvencija nav attiecināma uz gaisa kuģiem, kurus izmanto militārie, muitas vai policijas dienesti.
Nenoliedzot 4. panta nosacījumus un izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams gaisa kuģa un tajā esošo personu un mantas drošībai, nevienu no šīs Konvencijas nosacījumiem nedrīkst iztulkot kā atļauju vai pieprasījumu rīkoties sakarā ar politiska rakstura vai rasu vai reliģiskās diskriminācijas izraisītiem krimināllikumu pārkāpumiem.
II nodaļa. JURISDIKCIJA
1. Gaisa kuģa reģistrētājvalsts ir tiesīga īstenot savu jurisdikciju attiecībā uz noziegumiem un nelikumīgiem aktiem, kas izdarīti gaisa kuģī.
2. Katrai Dalībvalstij kā gaisa kuģa reģistrētājvalstij jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu savu jurisdikciju attiecībā uz noziegumiem, kuri izdarīti tās reģistrētajā gaisa kuģī.
3. Šī Konvencija nenoliedz kriminālo jurisdikciju, kas tiek realizēta saskaņā ar valstī spēkā esošajām tiesību normām.
1. Dalībvalsts, kas nav reģistrētājvalsts, nedrīkst aizkavēt gaisa kuģi lidojuma laikā, lai realizētu savu kriminālo jurisdikciju attiecībā uz tajā izdarītu noziegumu, izņemot šādus gadījumus:
a) nozieguma sekas iestājas šīs valsts teritorijā;
b) persona, kas izdarījusi noziegumu vai pret kuru tas ir vērsts, ir minētās valsts pilsonis vai tās pastāvīgais iedzīvotājs;
c) noziegums ir vērsts pret minētās valsts drošību;
d) ir pārkāpti minētajā valstī spēkā esošie likumi vai noteikumi par gaisa kuģu lidojumu vai manevru;
e) šāda jurisdikcijas īstenošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu daudzpusēja līguma noteikumu ievērošanu.
III nodaļa. GAISA KUĢA KOMANDIERA PILNVARAS
5. pants
1. Šīs nodaļas noteikumi nav piemērojami noziegumiem un citiem aktiem, kurus persona veikusi vai varētu veikt gaisa kuģī, kas atrodas lidojumā virs tā reģistrācijas valsts teritorijas, kā arī virs neitrāliem ūdeņiem un teritorijām, kas nepieder nevienai valstij, ja vien pēdējās pacelšanās punkts vai nākamās paredzētās nosēšanās punkts nav valstī, kur gaisa kuģis nav reģistrēts, kā arī ja šis gaisa kuģis pēc tam ar tajā esošo personu lido tādas valsts gaisa telpā, kurā tas nav reģistrēts.
2. Neraugoties uz 1. panta 3. punkta noteikumiem, šajā nodaļā gaisa kuģis tiek uzskatīts par lidojumā esošu jebkurā laikā no brīža, kad pēc iekāpšanas gaisa kuģī ir aizvērtas visas ārējās durvis, līdz brīdim, kad jebkuras no šīm durvīm tiek atvērtas izkāpšanai. Piespiedu nosēšanās gadījumā šīs nodaļas noteikumi par noziegumiem un citiem nelikumīgiem aktiem, kas izdarīti gaisa kuģī, ir spēkā līdz brīdim, kad kompetentas valsts institūcijas uzņemas atbildību par gaisa kuģi, tajā esošajām personām un mantu.
6. pants
1. Ja gaisa kuģa komandierim ir iemesls uzskatīt, ka kāda persona gaisa kuģī ir izdarījusi vai gatavojas izdarīt noziegumu vai veikt kādu 1.panta 1.punktā paredzētu nelikumīgu aktu, viņam ir tiesības piemērot šādai personai saprātīgus drošības līdzekļus, ieskaitot aizturēšanu, lai:
a) aizsargātu gaisa kuģa vai tajā esošu personu, vai mantas drošību;
b) saglabātu kārtību un disciplīnu gaisa kuģī;
c) komandieris varētu nodot minēto personu kompetentām institūcijām vai izsēdināt to saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem.
2. Gaisa kuģa komandieris drīkst pieprasīt citiem apkalpes locekļiem vai pilnvarot tos, kā arī lūgt (bet ne pieprasīt) vai pilnvarot pasažierus palīdzēt aizturēt personu, kuru viņam ir tiesības aizturēt. Jebkurš apkalpes loceklis vai pasažieris drīkst izmantot saprātīgus drošības līdzekļus bez šādas atļaujas, ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka šāda darbība ir nepieciešama nekavējoties, lai aizsargātu gaisa kuģa vai tajā esošu personu, vai mantas drošību.
1. Saskaņā ar 6. pantu veikto personas aizturēšanu nedrīkst turpināt pēc gaisa kuģa nosēšanās, izņemot gadījumus, kad:
a) nosēšanās punkts ir tādas valsts teritorijā, kas nav Konvencijas Dalībvalsts, un šīs teritorijas institūcijas atsakās atļaut izsēdināt minēto personu, vai arī saskaņā ar 6. panta 1. punkta "c" apakšpunktu šādi līdzekļi tikuši piemēroti, lai nodrošinātu tās nodošanu kompetentām institūcijām;
b) gaisa kuģis izdara piespiedu nosēšanos un komandierim nav iespējams nodot minēto personu kompetentām institūcijām;
c) minētā persona piekrīt, ka tālāk tiek pārvietota aizturētas personas statusā.
2. Gaisa kuģa komandierim, tiklīdz to var izdarīt un ja tas ir iespējams, pirms gaisa kuģa, kurā atrodas saskaņā ar 6. panta noteikumiem aizturētā persona, nosēšanās kādas valsts teritorijā jāpaziņo šīs valsts institūcijām, ka gaisa kuģī atrodas aizturēta persona, kā arī jāpaziņo par tās aizturēšanas iemesliem.
1. Saskaņā ar 6. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktiem gaisa kuģa komandieris drīkst, ciktāl tas nepieciešams, izsēdināt jebkuras valsts teritorijā, kur nosēdies gaisa kuģis, personu, kuru viņam ir iemesls turēt aizdomās par kāda 1. panta 1."b" punktā minētā nelikumīgā akta izdarīšanu vai gatavošanos to izdarīt gaisa kuģī.
2. Par jebkuras personas izsēdināšanu, kā arī par šādas izsēdināšanas iemesliem gaisa kuģa komandierim jāpaziņo tās valsts institūcijām, kurā saskaņā ar šo pantu veikta izsēdināšana.
1. Gaisa kuģa komandieris drīkst nodot tās Dalībvalsts, kuras teritorijā gaisa kuģis nosēdies, kompetentām institūcijām jebkuru personu, kuru viņam ir iemesls turēt aizdomās par tādas darbības veikšanu gaisa kuģī, kura pēc viņa domām saskaņā ar gaisa kuģa reģistrētājvalsts tiesību normām ir smags kriminālnoziegums.
2. Gaisa kuģa komandierim, tiklīdz tas ir izpildāms, un, ja tas ir iespējams, pirms gaisa kuģa, kurā atrodas persona, kuru saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem viņš gatavojas nodot Dalībvalsts kompetentām institūcijām, nosēšanās Dalībvalsts teritorijā jāpaziņo minētajām institūcijām par savu nodomu un tā iemesliem.
3. Gaisa kuģa komandierim jānodrošina institūcijas, kurām saskaņā ar šā panta nosacījumiem par nozieguma izdarīšanu aizdomās turētā persona tiek nodota, ar pierādījumiem un informāciju, kuru viņš ieguvis likumīgi, saskaņā ar reģistrētājvalsts tiesību normām.
Par darbībām, kas izdarītas sakaņā ar šo Konvenciju, ne gaisa kuģa kapteinis, ne kāds cits apkalpes loceklis, pasažieris, gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ne persona, kuras uzdevumā lidojums veikts, nekādā veidā nav atbildīgi par nodarījumu personai, pret kuru ir veiktas minētās darbības.
IV nodaļa. NELIKUMĪGA GAISA KUĢA SAGRĀBŠANA
1. Ja kāda persona gaisa kuģa lidojuma laikā pretlikumīgi, lietojot spēku vai draudus, ir iejaukusies gaisa kuģa kontrolē, to sagrābusi vai to citādi nelikumīgi izmantojusi vai arī, ja šāds nelikumīgs akts varētu tikt izdarīts, Dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atjaunotu vai saglabātu likumīgā komandiera kontroli pār gaisa kuģi.
2. Iepriekšējā punktā minētajos gadījumos Dalībvalstij, kuras teritorijā gaisa kuģis nosēžas, pēc iespējas ātrāk jāatļauj tā pasažieriem un apkalpei turpināt ceļu, un gaisa kuģis un tā krava jāatdod personām, kurām uz to ir tiesības.
V nodaļa. VALSTU PILNVARAS UN PIENĀKUMI
Katra Dalībvalsts atļaus citā Dalībvalstī reģistrēta gaisa kuģa komandierim saskaņā ar 8. panta 1. punktu izsēdināt jebkuru personu.
1. Katra Dalībvalsts pieņems personu, kuru gaisa kuģa komandieris nodod saskaņā ar 9. panta 1. punkta noteikumiem.
2. Ja Dalībvalsts uzskatīs, ka ir attiecīgi apstākļi, tā varēs izmantot apcietinājumu vai citus līdzekļus, lai nodrošinātu par 11. panta 1. punktā minēto nelikumīgo aktu izdarīšanu aizdomās turētās personas vai arī nodotās personas klātbūtni. Arests un citi līdzekļi tiks piemēroti valsts tiesību normu noteiktajā kārtībā, bet tie netiks piemēroti ilgāk, nekā tas saprātīgi nepieciešams, lai uzsāktu kriminālās tiesvedības vai izdošanas procedūru.
3. Katrai personai, kas ir apcietināta saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem, nekavējoties tiks sniegta palīdzība, lai tā varētu sazināties ar tuvāko tās valsts kompetento pārstāvi, kuras pilsonis ir minētā persona.
4. Katra Dalībvalsts, uz kuru saskaņā ar 9. panta 1. punktu persona ir nogādāta vai kuras teritorijā pēc 11. panta 1. punktā minētā akta izdarīšanas gaisa kuģis nosēžas, nekavējoties veiks faktu iepriekšējo izmeklēšanu.
5. Ja kāda Dalībvalsts saskaņā ar šo pantu ir apcietinājusi personu, tad šī Dalībvalsts nekavējoties paziņos gaisa kuģa reģistrētājvalstij un valstij, kuras pilsonis ir aizturētā persona, kā arī, ja tā uzskata par vēlamu, citām ieinteresētajām valstīm par to, ka šāda persona ir apcietināta, kā arī par tās aizturēšanas apstākļiem. Dalībvalsts, kura veic iepriekšējo izmeklēšanu, nekavējoties informēs minētajās valstis par iegūtajām ziņām, kā arī norādīs, vai tā paredzējusi realizēt jurisdikciju.
1. Ja kāda persona saskaņā ar 8. panta 1. punktu ir tikusi izsēdināta vai saskaņā ar 9. panta 1. punktu atgādāta vai izkāpusi pēc kādas 11. panta 1. punktā minētās darbības veikšanas, un ja šī persona nevar vai nevēlas turpināt ceļojumu, bet valsts, kurā notikusi nosēšanās, atsakās to pieņemt, minētā valsts, ja šī persona nav tās pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, var sūtīt to atpakaļ uz valsti, kuras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs tā ir, vai arī sūtīt šo personu uz valsti, no kuras tā uzsākusi lidojumu.
2. Ne izsēdināšana, ne atgādāšana uz valsti, ne apcietināšana vai citi 13. panta 2. punktā paredzētie līdzekļi, ne arī attiecīgās personas sūtīšana atpakaļ netiks uzskatīta par atļauju nokļūt attiecīgās valsts teritorijā saskaņā ar tiesību normām par personas ieceļošanu vai ielaišanu, un nekas šajā Konenvcijā neietekmēs Dalībvalsts tiesību normu prasības attiecībā uz personu izraidīšanu no tās teritorijas.
1. Nepārkāpjot 14. pantu, jebkura persona, kas tikusi izsēdināta saskaņā ar 8. panta 1. punktu vai tikusi nodota saskaņā ar 9. panta 1. punktu, vai izkāpusi pēc kāda 11. panta 1. punktā minētā nelikumīgā akta veikšanas, un kura vēlēsies turpināt savu ceļojumu, drīkstēs cik drīz iespējams doties uz jebkuru tās izvēlēto punktu, ja vien tās klātbūtne nav nepieciešama, lai saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā gaisa kuģis nosēdies, veiktu izdošanas vai kriminālās tiesvedības procedūru.
2. Dalībvalstij, kuras teritorijā persona tikusi izsēdināta saskaņā ar 8. panta 1. punktu vai nodota saskaņā ar 9. panta 1. punktu, vai izkāpusi un tiek turēta aizdomās par 11. panta 1. punktā minētās nelikumīgās darbības izdarīšanu, nepārkāpjot savas valsts tiesību normu prasības par ierašanos un ieceļošanu, izdošanu vai izraidīšanu, pret minēto personu jāizturas tā, lai garantētu tās aizsardzību un drošību ne sliktāk kā attiecīgās Dalībvalsts pilsoņiem līdzīgos apstākļos.
VI nodaļa. CITI NOTEIKUMI
1. Pārkāpumi, kas izdarīti Dalībvalstī reģistrētā gaisa kuģī, lemjot par izdošanu, tiks kvalificēti kā izdarīti ne tikai vietā, kur noziegums noticis, bet arī gaisa kuģa reģistrētājvalstī.
2. Ievērojot iepriekšējā punkta noteikumus, nekas šajā Konvencijā neuzliek par pienākumu atļaut izdošanu.
Veicot jebkurus izmeklēšanas un apcietināšanas pasākumus vai citādi realizējot jurisdikciju sakarā ar gaisa kuģī izdarītu noziegumu, Dalībvalsts veltīs pienācīgu uzmanību drošībai un citu gaisa kuģošanas interešu ievērošanai un rīkosies, lai bez vajadzības neaizkavētu gaisa kuģi, pasažierus, apkalpi vai kravu.
Ja Dalībvalstis nodibina kopīgas gaisa transporta darbības organizācijas vai starptautiskas aģentūras, kuras ekspluatē gaisa kuģi, kas nav reģistrēts nevienā no minētajām valstīm, tām, ņemot vērā konkrētus apstākļus, no sava vidus jāieceļ viena valsts, kura saskaņā ar šo Konvenciju tiktu uzskatīta par gaisa kuģa reģistrētājvalsti, un par to jāinformē Starptautiskā civilā aviācijas organizācija, kas šo paziņojumu nodos visām šīs Konvencijas Dalībvalstīm.
VII nodaļa. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
Līdz dienai, kad Konvencija saskaņā ar 21. pantu stājas spēkā, tā ir atklāta parakstīšanai jebkurai valstij, kas tajā laikā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas vai kādas specializētās aģentūras dalībvalsts.
1. Jebkurai valstij, kas paraksta šo Konvenciju, tā jāratificē saskaņā ar savu konstitucionālo procedūru.
2. Ratifikācijas instrumenti jāiesniedz deponēšanai Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai.
1. Tiklīdz divpadsmit šo Konvenciju parakstījušās valstis ir iesniegušas savus Konvencijas ratifikācijas instrumentus deponēšanai, Konvencija šīm valstīm stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ticis iesniegts divpadsmitais ratifikācijas instruments. Katrai valstij, kas Konvenciju paraksta pēc tam, tā stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc ratifikācijas instrumenta iesniegšanas.
2. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai tā jāiesniedz reģistrēšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.
1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā tai var pievienoties katra valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas vai specializēto aģentūru dalībvalsts.
2. Valsts var pievienoties Konvencijai, iesniedzot pievienošanās instrumentu deponēšanai Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai, un tā stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tā iesniegšanas dienas.
1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt Konvenciju, iesniedzot paziņojumu par to Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai.
2. Konvencijas denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad Starptautiskā civilās aviācijas organizācija ir saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu.
1. Jebkuru divu vai vairāku Dalībvalstu strīds par šīs Konvencijas iztulkošanu vai piemērošanu, kuru nevar izšķirt sarunu ceļā, pēc vienas Dalībvalsts pieprasījuma jāiesniedz izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas par strīda izšķiršanu valstis nespēj vienoties par šķīrējtiesas organizēšanu, jebkura no minētajām valstīm saskaņā ar Starptautiskās tiesas statūtiem var griezties šajā tiesā ar lūgumu izšķirt strīdu.
2. Katra valsts, parakstot šo Konvenciju, to ratificējot vai pievienojoties tai, var paziņot, ka iepriekšējo punktu tā neuzskata par saistošu. Iepriekšējais punkts nav saistošs citām Dalībvalstīm attiecībā uz jebkuru to Dalībvalsti, kas izdarījusi šādu atrunu.
3. Jebkura Dalībvalsts pēc tam, kad ir rezervējusi sev tiesības saskaņā ar iepriekšējo punktu, ir tiesīga jebkurā laikā šo rezervēšanu atsaukt, par to paziņojot Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai.
Saskaņā ar šo Konvenciju nevar tikt rezervētas citas tiesības kā vienīgi tās, kas paredzētas 24. pantā.
Starptautiskā civilās aviācijas organizācija paziņo visām Apvienoto Nāciju Organizācijas vai specializēto aģentūru dalībvalstīm par:
a) katru šīs Konvencijas parakstīšanu un šīs parakstīšanas dienu;
b) katra ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanu un šīs iesniegšanas dienu;
c) dienu, kad šī Konvencija saskaņā ar 21. panta 1. punktu stājas spēkā;
d) katru Konvencijas denonsēšanas paziņojuma saņemšanu un tā saņemšanas dienu;
e) katru paziņojumu, kas sniegts saskaņā ar 24. pantu, un tā saņemšanas dienu.
To apliecinot, Konvenciju parakstījuši pienācīgi pilnvaroti pārstāvji.
Parakstīta Tokijā tūkstoš deviņsimt sešdesmit trešā gada četrpadsmitajā septembrī trīs eksemplāros angļu, franču un spāņu valodā, visi trīs teksti ir autentiski.
Šī Konvencija tiks iesniegta Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai un saskaņā ar 19. pantu būs atklāta parakstīšanai, un par katru pievienošanās gadījumu minētā organizācija nosūtīs apstiprinātas kopijas visām valstīm, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas vai specializēto aģentūru dalībvalstis.
Kongo (Brazivila)
Vācijas Federatīvā Republika
Gvatemala
Holy See
Indonēzija
Itālija
Japāna
Libērija
Panama
Filipīnas
Ķīnas Republika
Augšvoltas Republika
Zviedrija
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste
Amerikas Savienotās Valstis
Dienvidslāvija