Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. 1970.gada 16.decembrī Hāgā parakstītā Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 13.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Preamble
The States Parties to this Convention
Considering that unlawful acts of seizure or exercise of control of aircraft in flight jeopardize the safety of persons and property, seriously affect the operation of air services, and undermine the confidence of the peoples of the world in the safety of civil aviation;
Considering that the occurrence of such acts is a matter of grave concern;
Considering that, for the purpose of deterring such acts, there is an urgent need to provide appropriate measures for punishment of offenders;
have agreed as follows:
Article 1
Any person who on board an aircraft in flight:
(a) unlawfully, by force or threat thereof, or by any other form of intimidation, seizes, or exercises control of, that aircraft, or attempts to perform any such act, or
(b) is an accomplice of a person who performs or attempts to perform any such act commits an offence (hereinafter referred to as "the offence").
Article 2
Each Contracting State undertakes to make the offence punishable by severe penalties.
Article 3
1. For the purposes of this Contention, an aircraft is considered to be in flight at any time from the moment when all its external doors are closed following embarkation until the moment when any such door is opened for disembarkation. In the case of a forced landing, the flight shall be deemed to continue until the competent authorities take over the responsibility for the aircraft and for persons and property on board.
2. This Convention shall not apply to aircraft used in military, customs or police services.
3. This Convention shall apply only if the place of take-off or the place of actual landing of the aircraft on board which the offence is committed is situated outside the territory of the State of registration of that aircraft; it shall be immaterial whether the aircraft is engaged in an international or domestic flight.
4. In the cases mentioned in Article 5, this Convention shall not apply if the place of take-off and the place of actual landing of the aircraft on board which the offence is committed are situated within the territory of the same State where that State is one of those referred to in that Article.
5. Notwithstanding paragraphs 3 and 4 of this Article, Articles 6, 7, 8 and 10 shall apply whatever the place of take-off or the place of actual landing of the aircraft, if the offender or the alleged offender is found in the territory of a State other than the State of registration of that aircraft.
Article 4
1. Each Contracting State shall take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offence and any other act of violence against passengers or crew committed by the alleged offender in connection with the offence, in the following cases:
(a) when the offence is committed on board an aircraft registered in that State;
(b) when the aircraft on board which the offence is committed lands in its territory with the alleged offender still on board;
(c) when the offence is committed on board an aircraft leased without crew to a lessee who has his principal place of business or, if the lessee has no such place of business, his permanent residence, in that State.
2. Each Contracting State shall likewise take such measures as may be necessary to establish its jurisdiction over the offence in the case where the alleged offender is present in its territory and it does not extradite him pursuant to Article 8 to any of the States mentioned in paragraph 1 of this Article.
3. This Convention does not exclude any criminal jurisdiction exercised in accordance with national law.
Article 5
The Contracting States which establish joint air transport operating organizations or international operating agencies, which operate aircraft which are subject to joint or international registration shall, by appropriate means, designate for each aircraft the State among them which shall exercise the jurisdiction and have the attributes of the State of registration for the purpose of this Convention and shall give notice thereof to the International Civil Aviation Organization which shall communicate the notice to all States Parties to this Convention.
Article 6
1. Upon being satisfied that the circumstances so warrant, any Contracting State in the territory of which the offender or the alleged offender is present, shall take him into custody or take other measures to ensure his presence. The custody and other measures shall be as provided in the law of that State but may only be continued for such time as is necessary to enable any criminal or extradition proceedings to be instituted.
2. Such State shall immediately make a preliminary enquiry into the facts.
3. Any person in custody pursuant to paragraph 1 of this Article shall be assisted in communicating immediately with the nearest appropriate representative of the State of which he is a national.
4. When a State, pursuant to this Article, has taken a person into custody, it shall immediately notify the State of registration of the aircraft, the State mentioned in Article 4, paragraph 1(c), the State of nationality of the detained person and, if it considers it advisable, any other interested States of the fact that such person is in custody and of the circumstances which warrant his detention. The State which makes the preliminary enquiry contemplated in paragraph 2 of this Article shall promptly report its findings to the said States and shall indicate whether it intends to exercise jurisdiction.
Article 7
The Contracting State in the territory of which the alleged offender is found shall, if it does not extradite him, be obliged, without exception whatsoever and whether or not the offence was committed in its territory, to submit the case to its competent authorities for the purpose of prosecution. Those authorities shall take their decision in the same manner as in the case of any ordinary offence of a serious nature under the law of that State.
Article 8
1. The offence shall be deemed to be included as an extraditable offence in any extradition treaty existing between Contracting States. Contracting States undertake to include the offence as an extraditable offence in every extradition treaty to be concluded between them.
2. If a Contracting State which makes extradition conditional on the existence of a treaty receives a request for extradition from another Contracting State with which it has no extradition treaty, it may at its option consider this Convention as the legal basis for extradition in respect of the offence. Extradition shall be subject to the other conditions provided by the law of the requested State.
3. Contracting States which do not make extradition conditional on the existence of a treaty shall recognize the offence as an extraditable offence between themselves subject to the conditions provided by the law of the requested State.
4. The offence shall be treated, for the purpose of extradition between Contracting States, as if it had been committed not only in the place in which it occurred but also in the territories of the States required to establish their jurisdiction in accordance with Article 4, paragraph 1.
Article 9
1. When any of the acts mentioned in Article 1(a) has occurred or is about to occur, Contracting States shall take all appropriate measures to restore control of the aircraft to its lawful commander or to preserve his control of the aircraft.
2. In the cases contemplated by the preceding paragraph, any Contracting State in which the aircraft or its passengers or crew are present shall facilitate the continuation of the journey of the passengers and crew as soon as practicable, and shall without delay return the aircraft and its cargo to the persons lawfully entitled to possession.
Article 10
1. Contracting States shall afford one another the greatest measure of assistance in connection with criminal proceedings brought in respect of the offence and other acts mentioned in Article 4. The law of the State requested shall apply in all cases.
2. The provisions of paragraph 1 of this Article shall not affect obligations under any other treaty, bilateral or multilateral, which governs or will govern, in whole or in part, mutual assistance in criminal matters.
Article 11
Each Contracting State shall in accordance with its national law report to the Council of the International Civil Aviation Organization as promptly as possible any relevant information in its possession concerning:
(a) the circumstances of the offence;
b) the action taken pursuant to Article 9;
(c) the measures taken in relation to the offender or the alleged offender, and, in particular, the results of any extradition proceedings or other legal proceedings.
Article 12
1. Any dispute between two or more Contracting States concerning the interpretation or application of this Convention which cannot be settled through negotiation, shall, at the request of one of them, be submitted to arbitration. If within six months from the date of the request for arbitration the Parties are unable to agree on the organization of the arbitration, any one of those Parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in conformity with the Statute of the Court.
2. Each State may at the time of signature or ratification of this Convention or accession thereto, declare that it does not consider itself bound by the preceding paragraph. The other Contracting States shall not be bound by the preceding paragraph with respect to any Contracting State having made such a reservation.
3. Any Contracting State having made a reservation in accordance with the preceding paragraph may at any time withdraw this reservation by notification to the Depositary Governments.
Article 13
1. This Convention shall be open for signature at The Hague on 16 December 1970, by States participating in the International Conference on Air Law held at The Hague from 1 to 16 December 1970 (hereinafter referred to as The Hague Conference). After 31 December 1970, the Convention shall be open to all States for signature in Moscow, London and Washington. Any State which does not sign this Convention before its entry into force in accordance with paragraph 3 of this Article may accede to it at any time.
2. This Convention shall be subject to ratification by the signatory States. Instruments of ratification and instruments of accession shall be deposited with the Governments of the Union of Soviet Socialist Republics, the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, and the United States of America, which are hereby designated the Depositary Governments.
3. This Convention shall enter into force thirty days following the date of the deposit of instruments of ratification by ten States signatory to this Convention which participated in The Hague Conference.
4. For other States, this Convention shall enter into force on the date of entry into force of this Convention in accordance with paragraph 3 of this Article, or thirty days following the date of deposit of their instruments of ratification or accession, whichever is later.
5. The Depositary Governments shall promptly inform all signatory and acceding States of the date of each signature, the date of deposit of each instrument of ratification or accession, the date of entry into force of this Convention, and other notices.
6. As soon as this Convention comes into force, it shall be registered by the Depositary Governments pursuant to Article 102 of the Charter of the United Nations and pursuant to Article 83 of the Convention on International Civil Aviation (Chicago, 1944).
Article 14
1. Any Contracting State may denounce this Convention by written notification to the Depositary Governments.
2. Denunciation shall take effect six months following the date on which notification is received by the Depositary Governments.
In witness whereof the undersigned Plenipotentiaries, being duly authorized thereto by their Governments, have signed this Convention.
Done at The Hague, this sixteenth day of December, one thousand nine hundred and seventy, in three originals, each being drawn up in four authentic texts in the English, French, Russian and Spanish languages.
Parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī
Preambula
Valstis - šīs konvencijas puses,
Ņemot vērā, ka lidojumā esoša gaisa kuģa nelikumīga sagrābšana vai tā kontrole apdraud personu un īpašuma drošību, nopietni ietekmē gaisa satiksmi un grauj pasaules tautu uzticību civilās aviācijas drošībai;
Ņemot vērā, ka šie gadījumi izsauc nopietnas bažas;
Ņemot vērā, ka šādu darbību novēršanai steidzami jāveic atbilstoši pasākumi, lai sauktu pie atbildības likumpārkāpējus;
ir vienojušās par sekojošo:
Katra persona, kura gaisa kuģī lidojuma laikā:
a) nelikumīgi - ar spēku vai draudiem vai citādi iebiedējot, sagrābj gaisa kuģi vai veic tā kontroli, vai mēģina veikt kādu no minētajām darbībām, vai arī
b) ir personas, kas veic vai mēģina veikt kādu no minētajām darbībām, līdzdalībniece, ir izdarījusi noziegumu (turpmāk dēvēts par "noziegumu").
Katra Dalībvalsts apņemas piemērot stingrus sodus par nozieguma izdarīšanu.
1. Šajā Konvencijā gaisa kuģis tiek uzskatīts par lidojumā esošu no brīža, kad pēc iekāpšanas ir aizvērtas visas ārējās durvis, līdz brīdim, kad jebkuras no šīm durvīm tiek atvērtas izkāpšanai. Piespiedu nosēšanās gadījumā tiek uzskatīts, ka lidojums turpinās līdz brīdim, kad kompetentas institūcijas uzņemas atbildību par gaisa kuģi, personām un mantu tajā.
2. Šī Konvencija neattiecas uz gaisa kuģiem, kurus izmanto militārie, muitas vai policijas dienesti.
3. Šī Konvencija ir spēkā tikai tad, ja gaisa kuģa, kurā izdarīts noziegums, pacelšanās vieta vai faktiskās nosēšanās vieta ir ārpus tā reģistrētājvalsts teritorijas; turklāt nav būtiski, vai minētais gaisa kuģis ir veicis starptautisku vai vietēju lidojumu.
4. Šī Konvencija nav spēkā 5. pantā noteiktajos gadījumos, ja gaisa kuģa, kurā izdarīts noziegums, pacelšanās vieta un faktikās nosēšanās vieta atrodas minētajā pantā noteiktās valsts teritorijā.
5. Neskatoties uz šā panta 3. un 4. punktu, 6., 7., 8. un 10. pants ir spēkā neatkarīgi no gaisa kuģa pacelšanās vai faktiskās nosēšanās vietas, ja noziedznieks vai iespējamais noziedznieks ir atrasts tādas valsts teritorijā, kas nav gaisa kuģa reģistrētājvalsts.
1. Katrai šīs Konvencijas Dalībvalstij jāveic nepieciešamie pasākumi, lai īstenotu tās jurisdikciju pār noziegumu un jebkuru citu vardarbību, kas vērsti pret pasažieriem vai apkalpi un kurus saistībā ar minēto noziegumu veicis iespējamais noziedznieks, šādos gadījumos:
a) noziegums izdarīts šajā valstī reģistrētā gaisa kuģī;
b) gaisa kuģis, kurā izdarīts noziegums, veic nosēšanos tās teritorijā un iespējamais noziedznieks vēl atrodas tajā;
c) noziegums izdarīts gaisa kuģī, kas bez apkalpes iznomāts nomniekam, kura pamatdarbības vieta vai, ja tam nav pamatdarbības vietas, pastāvīgā uzturēšanās vieta ir šajā valstī.
2. Katrai Līgumslēdzējai Valstij jāveic arī pasākumi, kuri var būt nepieciešami, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār noziegumu, ja iespējamais noziedznieks atrodas tās teritorijā un tā saskaņā ar 8. pantu neizdod viņu kādai no šā panta 1. punktā minētajām valstīm.
3. Šī Konvencija neaizliedz kriminālās jurisdikcijas īstenošanu saskaņā ar nacionālām tiesību normām.
Šīs Konvencijas Dalībvalstis, kas nodibina kopīgas gaisa satiksmes organizācijas vai starptautiskas aģentūras, kuras ekspluatē kopīgi vai starptautiski reģistrētus gaisa kuģus, attiecīgā veidā no sava vidus nosaka valsti, kas Konvencijas nolūkos īstenos jurisdikciju pār attiecīgo gaisa kuģi un kurai būs reģistrācijas valsts atribūti, un par to paziņo Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai, kas savukārt šo paziņojumu nosūta visām valstīm - šīs Konvencijas Pusēm.
1. Ja šīs Konvencijas Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas noziedznieks vai iespējamais noziedznieks, uzskata, ka tas ir nepieciešams, tā minēto personu apcietina vai veic citus pasākumus, lai nodrošinātu šīs personas klātbūtni. Apcietinājums un citi nepieciešamie pasākumi jāpiemēro saskaņā ar šīs valsts tiesību normām, bet tos drīkst piemērot tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, lai uzsāktu kriminālo vai izdošanas procedūru.
2. Minētajai valstij nekavējoties jāveic faktu iepriekšējā izmeklēšana.
3. Jebkurai personai, kas ir apcietināta saskaņā ar šā panta 1. punktu, nekavējoties jāsniedz palīdzība, lai šī persona varētu sazināties ar tuvāko kompetento tās valsts pārstāvi, kuras pilsonis ir minētā persona.
4. Ja valsts saskaņā ar šo pantu ir apcietinājusi personu, šai valstij nekavējoties jāpaziņo gaisa kuģa reģistrētājvalstij, 4. panta 1."c" punktā minētajai valstij, valstij, kuras pilsonis ir aizturētā persona, un, ja tā uzskata par vēlamu, arī jebkurai citai ieinteresētai valstij par to, ka šāda persona ir apcietināta, kā arī par apstākļiem, kuri izraisījuši aizturēšanu. Valstij, kura saskaņā ar šā panta 2. punktu veic faktu iepriekšējo izmeklēšanu, par iegūtajām ziņām nekavējoties jāinformē minētās valstis un jānorāda, vai tā paredzējusi īstenot jurisdikciju.
Ja Dalībvalsts, kuras teritorijā iespējamais noziedznieks ir atrasts, viņu neizdod, tai bez izņēmumiem un neatkarīgi no tā, vai noziegums izdarīts tās teritorijā, jānodod lieta kompetentām valsts institūcijām, lai veiktu kriminālo tiesvedību. Šīm institūcijām saskaņā ar valstī spēkā esošām tiesību normām lēmums jāpieņem tāpat kā rupja nozieguma gadījumā.
1. Noziegums jāuzskata par iekļaujamu jebkurā starp Dalībvalstīm noslēgtā līgumā par izdošanu kā izdošanai pakļauts noziegums. Dalībvalstis apņemas minēto noziegumu kā noziegumu, kas pakļauts izdošanai, iekļaut jebkurā līgumā par izdošanu, kuru tās turpmāk noslēgs.
2. Ja Dalībvalsts, kura uzskata, ka izdošana ir atkarīga no tā, vai ir noslēgts līgums, saņem lūgumu par izdošanu no citas Dalībvalsts, ar kuru tai nav līguma par izdošanu, tā pēc saviem ieskatiem attiecībā uz noziegumu var uzskatīt šo Konvenciju par juridisku pamatu izdošanai. Izdošana tiek veikta saskaņā ar tās valsts tiesību normās paredzētajiem noteikumiem, kurai iesniegts lūgums par izdošanu.
3. Dalībvalstis, kuras nenosaka, ka izdošana ir atkarīga no tā, vai ir noslēgts līgums, savstarpējās attiecībās šādu noziegumu uzskata par izdošanai pakļautu saskaņā ar tās valsts tiesību normās paredzētajiem noteikumiem, kurai iesniegts lūgums par izdošanu.
4. Izdošanas nolūkos Dalībvalstis noziegumu uzskata par izdarītu ne tikai tā izdarīšanas vietā, bet arī to valstu teritorijās, kurām sava jurisdikcija jārealizē saskaņā ar 4. panta 1. punktu.
9. pants
1. Ja ir izdarīta kāda no 1. panta "a" apakšpunktā minētajām darbībām vai ir tādi draudi, Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu vai saglabātu likumīgā komandiera kontroli pār gaisa kuģi.
2. Iepriekšējā punktā minētajos gadījumos katra Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas gaisa kuģis, tā pasažieri vai apkalpe, sniegs palīdzību, lai pasažieri un apkalpe pēc iespējas ātrāk turpinātu ceļu, un bez aizkavēšanās atdos gaisa kuģi un tā kravu likumīgajam īpašniekam.
10. pants
1. Dalībvalstis sniegs viena otrai pēc iespējas pilnīgāku juridisko palīdzību sakarā ar kriminālo tiesvedību, kas tiek veikta attiecībā uz šādu noziegumu un citām 4. pantā minētajām darbībām. Visos gadījumos tiek piemērotas tās valsts tiesību normas, kura saņēmusi lūgumu.
2. Šā panta 1. punkta noteikumi neietekmē pienākumus, kuri ietverti jebkurā citā divpusējā vai daudzpusējā līgumā, kas pilnībā vai daļēji regulē vai regulēs savstarpējo palīdzību krimināllietās.
11. pants
Katrai Dalībvalstij saskaņā ar savām tiesību normām pēc iespējas ātrāk jāpaziņo Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Padomei jebkura tās rīcībā esoša savarīga informācija par :
a) nozieguma apstākļiem;
b) darbībām, kas veiktas saskaņā ar 9.pantu;
c) pasākumiem, kas veikti attiecībā uz noziedznieku vai iespējamo noziedznieku, it īpaši uz jebkuru izdošanas vai citu tiesisku darbību rezultātiem.
12. pants
1. Jebkurš divu vai vairāku Dalībvalstu strīds, kas attiecas uz šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu, ja to nevar nokārtot sarunu ceļā, pēc vienas Dalībvalsts lūguma jānodod izskatīšanai šķīrējtiesā. Ja sešu mēnešu laikā pēc lūguma par izskatīšanu šķīrējtiesā Dalībvalstis nespēs vienoties par strīda izšķiršanas kārtību, pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma strīdu var iesniegt izskatīšanai Starptautiskajā tiesā saskaņā ar šīs tiesas Statūtiem.
2. Katra valsts, parakstot vai ratificējot šo Konvenciju, vai tai pievienojoties, var paziņot par to, ka tā neuzskata iepriekšējā punkta noteikumus par saistošiem. Citām Dalībvalstīm iepriekšējā punkta noteikumi nebūs saistoši attiecībās ar jebkuru Dalībvalsti, kas izdarījusi šādu atrunu.
3. Jebkura Dalībvalsts, kas saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarījusi šādu atrunu, jebkurā laikā šo atrunu var atsaukt, par to ar notu paziņojot depozitāru valdībām.
1. Šī Konvencija būs atklāta parakstīšanai Hāgā 1970. gada 16. decembrī valstīm, kas ir 1970. gadā no 1. līdz 16. decembrim Hāgā notikušās Starptautiskās gaisa tiesību konferences (turpmāk dēvēta par Hāgas konferenci) dalībnieces. Pēc 1970. gada 31. decembra visām valstīm Konvencija būs atklāta parakstīšanai Maskavā, Londonā un Vašingtonā. Jebkura valsts, kas saskaņā ar šā panta 3. punktu šo Konvenciju neparakstīs līdz tās spēkā stāšanās dienai, var tai pievienoties jebkurā laikā.
2. Šī Konvencija jāratificē visām to parakstījušajām valstīm. Ratifikācijas un pievienošanās instrumenti tiek nodoti deponēšanai Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas Federācijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdībām, kuras tiek ieceltas par depozitāru valdībām.
3. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad desmit Hāgas konferencē piedalījušās valstis, kas parakstījušas šo Konvenciju, nodevušas deponēšanai savus ratifikācijas instrumentus.
4. Citām valstīm Konvencija stājas spēkā šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienā saskaņā ar šā panta 3. punktu vai trīsdesmit dienas pēc to ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu iesniegšanas deponēšanai atkarībā no tā, kura diena ir pēdējā.
5. Depozitāru valdībām nekavējoties jāinformē visas valstis, kas šo Konvenciju parakstījušas un tai pievienojušās, par katru tās parakstīšanas dienu, par dienu, kad deponēšanai iesniegts ratifikācijas vai pievienošanās instruments, par šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu un citiem paziņojumiem.
6. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā depozitārajām valdībām tā jāreģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu un Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (Čikāga, 1944.) 83. pantu.
1. Jebkura Dalībvalsts var šo Konvenciju denonsēt, rakstiski par to paziņojot depozitāru valdībām.
2. Konvencijas denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad depozitāru valdības saņēmušas šo paziņojumu.
To apliecinot, savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Konvenciju.
Parakstīts Hāgā tūkstoš deviņsimt septiņdesmitā gada sešpadsmitajā decembrī trīs eksemplāros angļu, franču, krievu un spāņu valodā, visi četri teksti ir autentiski.
 |
 |
 |
 |