Darbības ar dokumentu
Darbības ar dokumentu
Tiesību akts:
zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 86
Rīgā 1997.gada 4.martā (prot. nr.12 12.§)
Noteikumi par obligāto veselības pārbaudi un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā
Izdoti saskaņā
ar Ministru kabineta
iekārtas likuma 14.panta 3.punktu
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude un nodrošināma apmācība pirmās palīdzības sniegšanā.
2. Obligātā veselības pārbaude (veselības pārbaude pirms darba līguma noslēgšanas, iepriekšējā (pirmreizējā) veselības pārbaude - mainot darba profilu, kā arī periodiskās veselības pārbaudes) tiek izdarīta:
2.1. personām, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori (1.pielikums);
2.2. personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā īpašos apstākļos (2.pielikums);
2.3. personām, kuras ir nodarbinātas vai tiks nodarbinātas darbā, kas saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (3.pielikums).
3. Darba devējs sastāda un apstiprina to personu sarakstu, kuru darbs ir saistīts ar veselībai kaitīgo darba vides faktoru iedarbību vai kuras ir nodarbinātas šo noteikumu 2. un 3.pielikumā noteiktajos darbos (turpmāk - darbinieki), kā arī norāda attiecīgo darbinieku amatus un profesijas atbilstoši Latvijas Republikas profesiju klasifikatoram.
4. Šo noteikumu 3.punktā minētais saraksts ir pārskatāms katru gadu, un, ja nepieciešams, tajā izdarāmi attiecīgi grozījumi.
5. Darba devējs:
5.1. nosūta darbiniekus (arī personas pirms darba līguma noslēgšanas) uz obligāto veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;
5.2. nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā:
5.2.1. visiem darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori vai kuri nodarbināti darbā īpašos apstākļos;
5.2.2. 15 procentiem darbinieku, kuru darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.
6. Darba devējs apgādā darba vietas ar pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu (4.pielikums).
7. Izmaksas, kas saistītas ar obligāto veselības pārbaudi pirms darba līguma noslēgšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.
8. Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku iepriekšējām (pirmreizējām) un periodiskajām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs, izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos gadījumus.
9. Izmaksas, kas saistītas ar darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un attiecīgo medicīnisko materiālu iegādi, sedz darba devējs.
10. Ja darbinieki veic darbu, kas ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, bet nav saistīts ar veselībai kaitīgo darba vides faktoru iedarbību vai netiek veikts īpašos apstākļos, izmaksas par darbinieku iepriekšējām (pirmreizējām) un periodiskajām veselības pārbaudēm pēc savstarpējas vienošanās saskaņā ar darba līgumu sedz darbinieks vai darba devējs.
11. Līdz 1997.gada 1.aprīlim labklājības ministrs apstiprina instrukcijas, kurās ir noteikti obligātās veselības pārbaudes laikā veicamie izmeklējumi un speciālistu apskates, kā arī medicīniski aizliegumi šo noteikumu 2.punktā minētajām personām veikt attiecīgo darbu. Minētās instrukcijas publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Ministru prezidents A.Šķēle
Labklājības ministrs V.Makarovs
1. pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 4.marta noteikumiem nr.86
Veselībai kaitīgie darba vides faktori
| Nr. p.k. |
Darba vides faktori | Veicamo darbu vispārīgs raksturojums | Veselības pārbaužu biežums |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 1. | Ķīmiskie faktori | ||
| 1.1. | Metāli un metaloīdi | ||
| 1.1.1. | Alumīnijs un tā savienojumi | Metālu sakausējumu sausa slīpēšana, metālu pulveru iegūšana; alumīnija savienojumu izmantošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.2. | Antimons un tā savienojumi | Iegūšana, pārstrāde un izmantošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.3. | Arsēns un tā savienojumi | Organisko un neorganisko arsēna savienojumu izmantošana; procesi, kas saistīti ar arsēna izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.1.4. | Bārijs un tā savienojumi | 1. Šķīstošo bārija savienojumu ražošana un izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 2. Nešķīstošo bārija savienojumu ražošana un izmantošana | |||
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.5. | Berilijs un tā savienojumi | Metāliskā berilija un tā savienojumu izmantošana; beriliju saturošu sakausējumu ražošana un apstrāde; keramikas izstrādājumu ar berilija oksīda piedevu mehāniska apstrāde | |
| Reizi gadā | |||
| 1.1.6. | Cinks un tā savienojumi | Izmantošana; procesi, kas saistīti ar cinka un tā savienojumu izdalīšanos | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.7. | Dzīvsudrabs un tā savienojumi | 1. Dzīvsudraba izmantošana ražošanas procesos; darbs ar aparatūru, kontakti ar atklātu dzīvsudrabu; darbs ar dzīvsudraba taisngriežiem, elektrības pārveidotājiem, sūkņiem; dzīvsudraba organisko savienojumu izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 2. Darbs ar aparātiem, kuros izmantots dzīvsudrabs; darbs ar dzīvsudraba amalgamu stomatoloģiskajos kabinetos; dzīvsudrabu saturošu farmaceitisko un kosmētisko preparātu ražošana | |||
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.8. | Fosfors un tā savienojumi | 1. Dzeltenā fosfora, tā savienojumu, fosfororganisko savienojumu, t.sk. plastifikatoru, ražošana un izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 2. Sarkanā fosfora izmantošana, fosfātu ieguve, ražošana un izmantošana | |||
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.9. | Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi | Izmantošana (t.sk. vielas, kas satur hroma savienojumus blakuskomponentu veidā) | |
| Reizi gadā | |||
| 1.1.10. | Kadmijs un tā savienojumi | Izmantošana | Reizi gadā |
| 1.1.11. | Kobalts un tā savienojumi; analogi, arī cirkonija, molibdēna, titāna, vanādija, volframa savienojumi | Kobalta un tā savienojumu izmantošana; kobaltavolframa, kobalta-titāna sakausējumu iegūšana un izmantošana; titāna apstrāde; ferrovanādija ražošana; vanādiju saturošu izdedžu pārstrāde | |
| Reizi gadā | |||
| 1.1.12. | Litijs un tā savienojumi | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.1.13. | Mangāns un tā savienojumi | Ražošana un izmantošana (t.sk. organiskie mangāna savienojumi); metināšana; mangānu saturošu metālu kausēšana | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.14. | Niķelis un tā savienojumi | Izmantošana | Reizi gadā |
| 1.1.15. | Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi | Izmantošana darba procesā | Reizi divos gados |
| 1.1.16. | Retzemju elementi: lantāns, cēzijs | Ražošana, kas saistīta ar šo elementu un to savienojumu aerosolu izdalīšanos | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.17. | Selēns, telūrs un to savienojumi | Ražošana un izmantošana | Reizi divos gados |
| 1.1.18. | Sērs un tā savienojumi, t.sk. sērogleklis | Procesi, kas saistīti ar sēra dioksīda, sērskābes anhidrīda, sērūdeņraža, kā arī sērorganisko savienojumu, sēroglekļa izdalīšanos | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.1.19. | Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, t.sk. tetraetilsvins | 1. Darbs, kas saistīts ar svina un to saturošu neorganisku savienojumu izmantošanu; krāsošana ar svinu saturošām krāsām; svina izstrādājumu izgatavošana (izņemot otrajā piemērā minētos darbus) | |
| Reizi gadā | |||
| 2. Neliela daudzuma svina kausēšana, lodēšana; poligrāfiskā ražošana | |||
| Reizi divos gados | |||
| 3. Tetraetilsvina un etilēto šķīdumu ražošana, maisīšana un pievienošana degvielai; etilētā benzīna lietošana | |||
| Reizi gadā | |||
| 1.1.20. | Tallijs un tā savienojumi | Ražošana un izmantošana; monokristālu audzēšana | |
| Reizi gadā | |||
| 1.2. | Halogēnu neorganiskie savienojumi | ||
| 1.2.1. | Broms un tā savienojumi | Ražošana un izmantošana | Reizi divos gados |
| 1.2.2. | Fluors un tā savienojumi | Ražošana un izmantošana; alumīnija ražošana ar elektrolīzes metodi; procesi, kuros izdalās fluors un tā savienojumi | |
| Reizi gadā | |||
| 1.2.3. | Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi | Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar hlora izdalīšanos | Reizi divos gados |
| 1.2.4. | Jods un tā savienojumi | Procesi, kas saistīti ar joda izdalīšanos | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.3. | Ciānsavienojumi | ||
| 1.3.1. | Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi | Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar ciānsavienojumu izdalīšanos | Reizi gadā |
| 1.3.2. | Izocianāti | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.4. | Neorganiskās gāzes | ||
| 1.4.1. | Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, t.sk. oksīdi, amonjaks | Ražošanas un izmantošanas procesi, kas saistīti ar slāpekļa izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.4.2. | Fosgēns (COCl2) | Ražošanas procesi, kas saistīti ar fosgēna izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.4.3. | Ozons | Procesi, kas saistīti ar ozona izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.4.4. | Oglekļa oksīds | Procesi, kas saistīti ar oglekļa oksīda izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.5. | Citas elpceļus kairinošas vielas | ||
| 1.5.1. | Skābes, t.sk. sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe | Procesi, kas saistīti ar skābju lietošanu un izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.5.2. | Hidroksīdi, t.sk. kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds | Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar hidroksīdu izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.5.3. | Ūdeņraža peroksīds | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.6. | Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi | ||
| 1.6.1. | Alifātiskie un alicikliskie ogļūdeņraži: metāns, etāns, propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, piesātinātie cikliskie ogļūdeņraži, terpēni | 1. Naftas urbumu un iekārtu ekspluatācija un remonts; naftas un dabīgās gāzes attīrīšanas un pārstrādes procesi un palīgprocesi; procesi, kas saistīti ar preču parka apkalpošanu, laboratorisko kontroli, analīzēm | |
| Reizi gadā | |||
| 2. Benzīna (šķīdinātāja), eļļu, bituma izmantošana un visi ar to saistītie palīgprocesi, t.sk. laboratoriskā kontrole | |||
| Reizi gadā | |||
| 1.6.2. | Aromātiskie ogļūdeņraži, t.sk. svarīgākie: benzols, toluols, ksilols, stirols | Izmantošana un ražošanas procesi, kuros izdalās aromātiskie ogļūdeņraži | |
| Reizi gadā | |||
| 1.6.3. | Furāni, to atvasinājumi, furfurols, tetrahidrofurāns | Ražošana un izmantošana | Reizi divos gados |
| 1.6.4. | Naftalīns un tā atvasinājumi, Ražošana un izmantošana t.sk. hlornaftalīni | Reizi gadā | |
| 1.6.5. | Halogēnogļūdeņraži, t.sk. svarīgākie: etilēnhlorīds, hloroforms, metilēnhlorīds, metilbromīds, tetrahlorogleklis, trihloretilēns, vinilhlorīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži - freoni, polihlorinētie bifenili | Ražošana un izmantošana, t.sk. laboratorijas darbi | Reizi gadā |
| 1.6.6. | Nitrosavienojumi un aminosavienojumi | ||
| 1.6.6.1. | Alifātiskie aminosavienojumi, t.sk. etilēnamīns, metilēndiamīns, trietilēnamīns, trietanolamīns | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.6.6.2. | Aromātiskie amīni, t.sk. anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns | 1. Ražošana un izmantošana, t.sk. laboratorijas darbi | |
| Reizi gadā | |||
| 2. Uz aromātisko amīnu pamata veidoto krāsvielu ražošana un izmantošana | |||
| Reizi gadā | |||
| 1.6.6.3. | Aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, t.sk. dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.7. | Hidrazīns un tā atvasinājumi | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.8. | Fenoli un to atvasinājumi | Fenolu un to homologu, t.sk. krezolu, ksilenolu, hidrohinonu, pirokatehīnu, ražošana un izmantošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.8.1. | b-naftols | Ražošana un izmantošana | Reizi divos gados |
| 1.9. | Alkoholi, glikoli | ||
| 1.9.1. | Metanols | Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar metanola izdalīšanos | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.9.2. | Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkohols) | Ražošana un izmantošana | Reizi divos gados |
| 1.9.3. | Etilēnglikols | Izmantošana, t.sk. antifrīzu ražošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.10. | Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi | ||
| 1.10.1. | Dietilēteris | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.10.2. | Esteri, t.sk. etilacetāts, butilacetāts | Ražošana un izmantošana, t.sk. kompleksajos šķīdinātājos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.10.3. | Epoksīdi, t.sk. epihlorhidrīns | Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar epoksīdsavienojumu izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.11. | Aldehīdi un ketoni | ||
| 1.11.1. | Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi | Izmantošana; procesi, kas saistīti ar formaldehīda un citu alifātisko aldehīdu izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.11.2. | Acetons, metilizobutilketons, citi ketoni | Izmantošana rūpnieciskajos procesos un laboratorijās, kā arī procesi, kas saistīti ar minēto vielu izdalīšanos | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.12. | Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi) | ||
| 1.12.1. | Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.12.2. | Akrilskābes un metakrilskābes, to esteri, nitrili | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.12.3. | Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi | Ražošana un izmantošana; procesi, kas saistīti ar skābju anhidrīdu izdalīšanos | |
| Reizi gadā | |||
| 1.12.4. | Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi | Izmantošana un procesi, kas saistīti ar minēto vielu izdalīšanos | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.12.5. | Skābju amīdi, t.sk. dimetilformamīds, dimetilacetamīds | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 1.13. | Dažādas ķīmiskās vielas | ||
| 1.13.1. | Augu aizsardzības līdzekļi | Hlororganisko, fosfororganisko, karbamīnskābes atvasinājumu, metālorganisko (t.sk. dzīvsudraba organisko) pesticīdu ražošana un izmantošana tautsaimniecībā, t.sk. uzglabāšana noliktavā | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.2. | Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus) | Analgētisko preparātu, antikoagulantu, morfija un tā atvasinājumu, neiroleptisko preparātu, pirazolona, pretvēža un hormonālo preparātu, sulfanilamīdu, vitamīnu rūpnieciskā ražošana un izgatavošana aptiekās; neiroleptisko preparātu izmantošana psihiatrijā | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.2.1. | Antibiotikas | Ražošana un izmantošana medicīnas praksē un aptiekās | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.2.2. | Fermentu preparāti un biostimulatori | Ražošana un izmantošana medicīnas praksē, aptiekās, lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.3. | Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinonkrāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas | Ražošana un izmantošana audumu, dziju, apģērbu, kažokādu krāsošanā | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4. | Plastmasas, sintētiskie sveķi | ||
| 1.13.4.1. | Akrila materiāli | Polimēru un kopolimēru ražošana un pārstrāde (metilmetaakrilāts - organiskais stikls); uz akrilsveķu bāzes izgatavotu emulsiju, krāsu, laku izmantošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.13.4.2. | Epoksīdmateriāli | Epoksīdlaku, epoksīdsveķu, plastmasu un citu komponentu ražošana uz to bāzes un izmantošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.13.4.3. | Formaldehīda, fenola-formaldehīda materiāli | Sveķu, laku, līmju ražošana, prespulveru un presmateriālu pārstrādāšana, līmju, laku un saistvielu lietošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 1.13.4.4. | Fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes) | Fluoroplastu un kopolimēru ražošana, termiska un mehāniska pārstrāde | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4.5. | Poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes) | Ražošana un izmantošana; līmju izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4.6. | Poliesteri (dikarbonskābju ēteru atvasinājumi) | Izstrādājumu, laku ražošana, pārstrāde, izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4.7. | Polietilēns, polipropilēns | Polimēru un kopolimēru ražošana un pārstrāde | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4.8. | Polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes) | 1. Polimēru, kopolimēru, laku, līmju un stiklaplastu ražošana | |
| Reizi gadā | |||
| 2. Sveķu un plastmasu pārstrāde, laku, līmju lietošana | |||
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4.9. | Poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes) | Poliuretāna plastmasu, putu, laku un emalju, poliurīnvielas ražošana, pārstrāde un izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4.10. | Polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes) | Polimēru un kopolimēru, laku, līmju, plēvju, mākslīgo ādu, taras ražošana, pārstrāde; līmju, laku izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4.11. | Sintētiskais kaučuks | Sintētiskā kaučuka ražošana un pārstrāde (gumijas maisījumu izgatavošana, gumijas vulkanizācija) | |
| Reizi gadā | |||
| 1.13.4.12. | Silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes | Sveķu, laku, šķidro silikonu ražošana; polimēru, sveķu, laku, presmateriālu un smērvielu pārstrāde un izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 1.14. | Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi | Ražošana un rūpnieciskā izmantošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 2. | Rūpnieciskie aerosoli | ||
| 2.1. | Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi | Abrazīvu ražošana, apstrāde un izmantošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 2.2. | Augu un dzīvnieku izcelsmes putekļi | Kaņepju, kokvilnas, linu, graudu, vilnas, tabakas, koka, kūdras pārstrāde; papīra, dabīgā zīda ražošana | |
| Reizi divos gados | |||
| 2.3. | Metālu un to sakausējumu putekļi | Metālu mehāniska apstrāde, darbs ar metāla pulveriem | |
| Reizi divos gados | |||
| 2.4. | Metināšanas aerosoli | Metināšana | Reizi gadā |
| 2.5. | Kaļķa un krīta putekļi | Ražošana un izmantošana | Reizi divos gados |
| 2.6. | Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, t.sk. ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi | 1. Ogļu izmantošana un transportēšana | |
| Reizi divos gados | |||
| 2. Melno sodrēju, grafīta, koksa ražošana un izmantošana | |||
| Reizi divos gados | |||
| 3. Dimanta apstrāde | Reizi divos gados | ||
| 2.7. | Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi | ||
| 2.7.1. | Silīcija dioksīdu saturošie putekļi | 1. Kvarca, granīta, stikla, vara-silīcija sakausējumu ražošana un pārstrāde | Reizi divos gados |
| 2. Ēku fasāžu attīrīšana ar smilšu strūklu | |||
| Reizi gadā | |||
| 2.7.2. | Silikātus saturošie putekļi | 1. Azbesta izmantošana | Reizi gadā |
| 2. Stikla un citu minerālšķiedru pārstrāde | |||
| Reizi gadā | |||
| 3. Cementa, māla, šamota ražošana, pārstrāde un izmantošana | |||
| Reizi gadā | |||
| 3. | Bioloģiskie faktori | ||
| 3.1. | Alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti | Ražošana un izmantošana | Reizi gadā |
| 3.2. | Inficēts materiāls | Kontakts ar infekcijas slimniekiem, inficētu materiālu vai infekcijas slimību nēsātājiem, ar slimiem dzīvniekiem, augu valsts produktiem | |
| Reizi gadā | |||
| 3.3. | Sēnes - bioloģiski aktīvo produktu ražotājas, olbaltumu-vitamīnu koncentrāti (OVK), kombinētās lopbarības raugi | Mikrobioloģiskās sintēzes produktu ražošana un izmantošana | |
| Reizi gadā | |||
| 4. | Fizikālie faktori | ||
| 4.1. | Jonizējošais starojums, radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avoti | Darbs ar radioaktīvajām vielām un jonizējošā starojuma avotiem | |
| Reizi gadā | |||
| 4.2. | Nejonizējošie starojumi | ||
| 4.2.1. | Elektromagnētiskie lauki (radioviļņi un zemas frekvences viļņi), pastāvīgi elektriskie un magnētiskie lauki, lāzera starojums | 1. Darbs ar elektromagnētiskās enerģijas avotiem | |
| Reizi gadā | |||
| 2. Darbs ar pastāvīgu elektrisko un magnētisko lauku avotiem | |||
| Reizi divos gados | |||
| 3. Darbs ar lāzeriem | Reizi gadā | ||
| 4.3. | Paaugstināts atmosfēras spiediens | Darbs kesonos, barokamerās, ūdenslīdēja darbs | |
| Reizi gadā | |||
| 4.4. | Pazemināta temperatūra | Darbs pastāvīgi pazeminātā temperatūrā (zemākā par sanitārajās normās apstiprinātu temperatūru darba vides gaisam) | |
| Reizi divos gados | |||
| 4.5. | Paaugstināta temperatūra un intensīvs siltuma izstarojums | Darbs pastāvīgi paaugstinātā temperatūrā (augstākā par sanitārajās normās apstiprinātu temperatūru darba vides gaisam) un intensīvā siltuma izstarojumā (virs 140 W/m2) | |
| Reizi divos gados | |||
| 4.6. | Troksnis | Darbs, kas saistīts ar nozīmīgu dzirdes analizatora piepūli un intensīvu ražošanas trokšņa iedarbību: | |
| 1) no 81 līdz 99 decibeliem | Reizi divos gados | ||
| 2) 100 decibelu un vairāk | Reizi gadā | ||
| 4.7. | Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām | Darbs ar ultraskaņas defektoskopiem un medicīnisko aparatūru | |
| Reizi gadā | |||
| 4.8. | Vibrācija | Darbs, kas saistīts ar vibrācijas iedarbību: | |
| 1) vietējā vibrācija | Reizi gadā | ||
| 2) vispārējā vibrācija | Reizi divos gados | ||
| 4.9. | Balss saišu aparāta fiziska pārslodze | Darbs, kas saistīts ar balss saišu aparāta pārslodzi | |
| Reizi gadā | |||
| 4.10. | Fiziskas pārslodzes | 1. Darbs, kas saistīts ar smaguma pārvietošanu | |
| Reizi divos gados | |||
| 2. Darbs, kas saistīts ar ilgstošu atrašanos piespiedu stāvoklī, t.sk. stāvus | |||
| Reizi divos gados | |||
| 3. Darbs, kas saistīts ar lokālu muskuļu sasprindzinājumu | |||
| Reizi divos gados | |||
| 4. Periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku): | |||
| 1) vīriešiem - vairāk par 10 kg (5 kg) | |||
| Reizi divos gados | |||
| 2) sievietēm - vairāk par 7 kg (3 kg) | |||
| Reizi divos gados | |||
| 5. Darbs, kas saistīts ar periodisku noliekšanos; atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50% no darba maiņas laika | |||
| Reizi divos gados | |||
| 4.11. | Paaugstināts redzes sasprindzinājums | Darbs, kas saistīts ar paaugstinātu redzes sasprindzinājumu | |
| Reizi gadā |
Labklājības ministrs V.Makarovs
2.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 4.marta noteikumiem nr.86
Darbs īpašos apstākļos
| Nr. p.k. |
Veicamo darbu vispārīgs raksturojums | Veselības pārbaužu biežums |
| 1 | 2 | 3 |
| 1. | Darbs augstumā vai darbs, kas saistīts ar pacelšanos augstumā, kā arī paceļamo ierīču apkalpošana un ekspluatācija | |
| Reizi divos gados | ||
| 2. | Augstkāpšana | Reizi gadā |
| 3. | Tādu darbojošos elektroiekārtu apkalpošana un ekspluatācija, kuru spriegums ir 42 V un lielāks | |
| Reizi divos gados | ||
| 4. | Darbs mežsaimniecībā un mežizstrādē; kokmateriālu transportēšana | |
| Reizi divos gados | ||
| 5. | Naftas, naftas produktu un gāzes uzglabāšana, transportēšana un ekspluatācija; visu veidu pazemes darbi; ģeoloģiskā izlūkošana, topogrāfiskie darbi, celtniecība | |
| Reizi divos gados | ||
| 6. | Zem spiediena esošu bīstamo iekārtu apkalpošana | Reizi trijos gados |
| 7. | Katlumāju iekārtu apkalpošana un gāzes saimniecības uzraudzība un apkalpošana | |
| Reizi divos gados | ||
| 8. | Darbs ar sprāgstvielām, ugunsnedrošām vielām un krāsvielām dažādās saimnieciskajās ražotnēs | |
| Reizi gadā | ||
| 9. | Darbs gāzes avārijas dienestā, militarizētajā glābšanas un ugunsdzēsības dienestā | |
| Reizi gadā | ||
| 10. | Darbs ar bīstamajām iekārtām, kuras iekļautas Ministru kabineta apstiprinātā bīstamo iekārtu sarakstā (izņemot šī pielikuma 1., 2. un 3.punktā minētos darbus) | |
| Reizi trijos gados | ||
| 11. | Šo noteikumu 1.pielikumā noteikto veselībai kaitīgo vielu lietošana un analīze testēšanas laboratorijās | Atbilstoši 1.pielikumā noteiktajam |
| 12. | Darbs, kas saistīts ar šo noteikumu 1.pielikumā noteikto veselībai kaitīgo darba vides faktoru iedarbību, vispārējās un speciālās izglītības, vidējās speciālās izglītības un arod(amat)izglītības mācību un ražošanas prakses uzņēmumos | |
| Atbilstoši 1.pielikumā noteiktajam | ||
| 13. | Darbs militarizētā apsardzē, kurā ir atļauta šaujamieroču nēsāšana un lietošana | |
| Reizi gadā | ||
| 14. | Lidmašīnu, helikopteru, elektrokāru, jūras transporta, vilcienu vadīšana (arī uzņēmumu un iestāžu teritorijās) | Atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas atbilstoši starptautiskajām normām |
| 15. | Autotransporta, pilsētas elektrotransporta, traktoru, motobloku, mazgabarīta kuģu (laivu) vadīšana | Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā atkarībā no transportlīdzekļa kategorijas |
Labklājības ministrs V.Makarovs
3.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 4.marta noteikumiem nr.86
Darbs, kas saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai
| Nr. p.k. |
Veicamo darbu vispārīgs raksturojums | Veselības pārbaužu biežums |
| 1 | 2 | 3 |
| 1. | Darbs pārtikas rūpniecības uzņēmumos, piensaimniecībās, pārtikas produktu bāzēs un noliktavās | |
| Reizi gadā | ||
| 2. | Pārtikas produktu ražošana, glabāšana, realizācija un transportēšana ar jebkura veida transportu (autotransportu, dzelzceļa transportu, gaisa un ūdens transportu) | |
| Reizi gadā | ||
| 3. | Darbs sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumos, iestāžu pārtikas blokos | |
| Reizi gadā | ||
| 4. | Darbs aptiekās; medikamentu izgatavošana, fasēšana un realizēšana | Reizi gadā |
| 5. | Darbs dzemdību namu un bērnu slimnīcu nodaļās | Reizi gadā |
| 6. | Darbs mācību un audzināšanas iestādēs | Reizi gadā |
| 7. | Darbs bērnu un pusaudžu atveseļošanas iestādēs | Reizi gadā |
| 8. | Sezonas darbs vasaras nometnēs, skolēnu darba vienībās u.c. | Uzsākot darbu |
| 9. | Darbs pirmsskolas iestādēs, bērnunamos, internātskolās, bērnu sanatorijās | |
| Reizi gadā | ||
| 10. | Darbs sanitāri higiēniskās apkalpošanas uzņēmumos (frizētavās, kosmetoloģiskajos kabinetos, pirtīs, veļas mazgātavās u.c.) | |
| Reizi gadā | ||
| 11. | Darbs, kas saistīts ar peldēšanas apmācību, ārstniecisko vannu apkalpošana | |
| Reizi gadā | ||
| 12. | Pasažieru apkalpošana tālsatiksmes vilcienos | Reizi gadā |
| 13. | Ūdensvadu iekārtu un tīklu apkalpošana | Reizi gadā |
Labklājības ministrs V.Makarovs
4.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 4.marta noteikumiem nr.86
Pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimums (uz 100 darbiniekiem)
| Nr.p.k. |
Priekšmetu un materiālu nosaukums |
Minimālais skaits |
| 1. | Priekšmetu un materiālu lietošanas pamācība valsts valodā | 1 |
| 2. | Vienreizējas lietošanas cimdi iepakojumā | 1 |
| 3. | Saspraužamās adatas | 1 |
| 4. | Šķēres (10-14 cm) ar noapaļotiem galiem | 1 |
| 5. | Mākslīgās elpināšanas maska iepakojumā | 1 |
| 6. | Trīsstūrveida pārsējs (96 x 96 x 136 cm) iepakojumā | 2 |
| 7. | Leikoplasts (2-3 cm) spolē | 1 |
| 8. | Brūču plāksteri (dažādu izmēru) sterilā iepakojumā | 15 |
| 9. | Tīklveida pārsējs nr.3 (40 cm) | 3 |
| 10. | Marles saites (4 x 0,1 m) sterilā iepakojumā | 4 |
| 11. | Marles saites (4 x 0,05 m) sterilā iepakojumā | 2 |
| 12. | Pārsienamās paketes sterilā iepakojumā | 2 |
| 13. | Marles komplekts (600 x 800 mm) sterilā iepakojumā | 1 |
|
14. |
Marles komprese (400 x 600 mm) sterilā iepakojumā |
1 |
Labklājības ministrs V.Makarovs
 |
 |
 |
 |