Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 28.06.2008. - 31.12.2008. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.46

Rīgā 1997.gada 21.janvārī (prot. Nr.5 30.§)
Noteikumi par vadības līgumiem
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta
iekārtas likuma
14.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vadības līguma saturu un noslēgšanas kārtību valsts pārvaldē.

(MK 05.10.1999. noteikumu Nr.338 redakcijā)

2. Vadības līgums šo noteikumu izpratnē ir rakstiska vienošanās starp līgumslēdzējām pusēm, lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu valsts pārvaldes iestāžu (institūciju) darbības programmās vai prioritātēs, kā arī budžeta programmās vai apakšprogrammās noteikto mērķu sasniegšanai vai likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei.

(Grozīts ar MK 17.06.2008. noteikumiem Nr.459)

3. Vadības līgums neaizstāj Darba likumā un Valsts civildienesta likumā noteiktās darba un dienesta attiecības, kā arī darba un dienesta attiecības, ko nosaka īpaši likumi.

(Grozīts ar MK 17.06.2008. noteikumiem Nr.459)

4. Vadības līguma ierosinātājs var būt jebkura no līgumslēdzējām pusēm.

5. Noslēdzot vadības līgumu, līgumslēdzējas puses pēc savstarpējas vienošanās vadības līgumā paredz atlīdzības apmēru.

(MK 05.10.1999. noteikumu Nr.338 redakcijā)

II. Vadības līguma slēgšana

6. Vadības līgumu slēdz:

6.1. ministrs, valsts ministrs (arī valsts kontrolieris un ģenerālprokurors) vai ar viņa rīkojumu pilnvarota amatpersona no vienas puses un valsts pārvaldes iestādes vadītājs (prokuratūras administratīvais direktors), viņa vietnieks vai ministriju (arī Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras) centrālā aparāta attiecīgā departamenta vai patstāvīgās nodaļas vadītājs, vai par atsevišķa uzdevuma vai budžeta programmas (apakšprogrammas) izpildi atbildīgā persona no otras puses;

6.2. valsts pārvaldes iestādes vadītājs vai ar viņa rīkojumu pilnvarota amatpersona no vienas puses un viņa padotībā esošās struktūrvienības vadītājs vai budžeta programmas (apakšprogrammas) vadītājs no otras puses;

6.3. valsts sekretārs vai ar viņa rīkojumu pilnvarota amatpersona šo noteikumu 7.punktā noteiktajos gadījumos no vienas puses un valsts kapitālsabiedrības vadītājs, kuram ir tiesības slēgt līgumus valsts kapitālsabiedrības vārdā, no otras puses;

6.4. Valsts kancelejā:

6.4.1. Ministru prezidents no vienas puses un Valsts kancelejas direktors vai Ministru prezidenta biroja vadītājs no otras puses;

6.4.2. Valsts kancelejas direktors vai ar Ministru prezidenta rīkojumu pilnvarota amatpersona no vienas puses un Valsts kancelejas ierēdņi (ierēdņu kandidāti) un darbinieki no otras puses.

(Grozīts ar MK 17.06.2008. noteikumiem Nr.459)

7. Vadības līgums ar valsts kapitālsabiedrībām ir jāslēdz gadījumos, ja valsts budžeta līdzekļi programmu (apakšprogrammu) veidā ir izvietoti valsts kapitālsabiedrībās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilda valsts pārvaldes funkcijas.

(Grozīts ar MK 17.06.2008. noteikumiem Nr.459)

8. Vadības līgumu noslēdz uz noteiktu laiku, bet ne uz ilgāku kā līdz kārtējā budžeta gada beigām.

9. Vadības līguma realizācijai var izmantot arī līdzekļus, kas radušies, ekonomējot darba samaksas fondu, atbilstoši apstiprinātajiem visu veidu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darba samaksas noteikumiem.

9.1 Noslēgtā vadības līguma atlīdzības apmērs mēnesī nepārsniedz 40 % no ierēdnim, darbiniekam vai amatpersonai noteiktās mēnešalgas.

(MK 17.06.2008. noteikumu Nr.459 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu.)

10. Vadības līgumā būtiski nosacījumi ir:

10.1. līgumslēdzējas puses;

10.2. līguma priekšmets:

10.2.1. veicamie uzdevumi un sasniedzamie mērķi;

10.2.2. līguma realizācijai nepieciešamie un piešķirtie resursi (materiālie, finansiālie un intelektuālie resursi);

10.2.3. līguma termiņš un kalendāra grafiki;

10.2.4. kritēriji paveiktā darba rezultātu novērtēšanai (efektivitātes kritēriji);

10.3. līgumslēdzēju pušu tiesības, pienākumi un atbildība;

10.4. atlīdzības apmērs un tā izmaksas kārtība;

10.5. līgumslēdzēju pušu tiesības pieprasīt izdarīt grozījumus līgumā šādu no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ:

10.5.1. nozīmīgas izmaiņas politiskajās prioritātēs vai grozījumi valsts pārvaldes iestādes darbību regulējošajos likumos un citos normatīvajos aktos;

10.5.2. nepieciešamo finansu resursu nenodrošināšana vai samazināšana;

10.5.3. citos iepriekš neparedzētos gadījumos (stihiskas nelaimes, avārijas u.tml.);

10.6. līguma izpildes kontrole un termiņi, kādos līgumslēdzējas puses periodiski savstarpēji ziņo par līguma izpildes gaitu;

10.7. strīdu izskatīšanas kārtība.

(Grozīts ar MK 05.10.1999. noteikumiem Nr.338)

11. Vadības līgumā var iekļaut arī citus nosacījumus, ja tie pēc līgumslēdzēju pušu uzskatiem ir nozīmīgi līguma mērķu sasniegšanai un nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(MK 05.10.1999. noteikumu Nr.338 redakcijā)

12. Vadības līgumu sastāda divos eksemplāros, no kuriem pa vienam līguma eksemplāram saņem katra līgumslēdzēja puse. Abiem eksemplāriem ir vienāds juridisks spēks.

(MK 05.10.1999. noteikumu Nr.338 redakcijā)

III. Vadības līguma izpildes kontrole un strīdu izskatīšana

(Nodaļa svītrota ar MK 05.10.1999. noteikumiem Nr.338)

IV. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 17.06.2008. noteikumu Nr.459 redakcijā)

13. Ar 2009.gada 1.janvāri vadības līguma atlīdzības apmērs mēnesī nepārsniedz 50 % no ierēdnim, darbiniekam vai amatpersonai noteiktās mēnešalgas.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs
28.06.2008