Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2001. gada 14. septembra rīkojumu Nr. 447 "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts zāļu aģentūra” statūtiem".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 378

Rīgā 1996.gada 8.oktobrī (prot. nr.49, 9.§)

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības   "Valsts zāļu aģentūra" statūti

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto
Ministru kabineta 1996.gada 4.aprīļa noteikumu nr.101
"Farmācijas noteikumi" 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts zāļu aģentūra" (turpmāk tekstā - "Aģentūra") ir bezpeļņas organizācija, kurā visas balsis pieder valstij.

2. Aģentūras pilnais nosaukums - bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts zāļu aģentūra", saīsinātais nosaukums - Valsts zāļu aģentūra. Aģentūras nosaukums angļu valodā - "State Agency of Medicines".

3. Aģentūras dibinātāja ir valsts.

4. Valsts kapitāla daļas turētāja Aģentūrā ir Labklājības ministrija.

5. Aģentūra ir juridiska persona, un tai ir patstāvīga bilance un savi norēķinu konti, kā arī atribūtika ar Aģentūras simboliku un zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu Aģentūras nosaukumu.

6. Aģentūrai ir atsevišķa manta. Aģentūra var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties saistības, un saskaņā ar darbības mērķiem un uzdevumiem slēgt darījumus Latvijas Republikas teritorijā un ārvalstīs. Aģentūra var būt prasītāja un atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.

7. Aģentūra ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu, uz kuru saskaņā ar likumiem var vērst piedziņu.

8. Valsts ir atbildīga par Aģentūras saistībām ar savu ieguldījumu pamatkapitālā, bet nav atbildīga ar pārējo mantu. Aģentūra nav atbildīga par valsts saistībām.

9. Aģentūra darbojas saskaņā ar likumiem "Par bezpeļņas organizāciju" un "Par akciju sabiedrībām", citiem tiesību aktiem un šiem statūtiem.

10. Likumā "Par akciju sabiedrībām" paredzētos sludinājumus un publikācijas Aģentūra ievieto oficiālajā preses izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

11. Par Aģentūras rīcībā esošās konfidenciālās informācijas izpaušanu tās darbinieki ir atbildīgi likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

12. Aģentūra ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

13. Aģentūras juridiskā adrese: Jersikas iela 15, Rīga, Latvijas Republika, LV-1003.

II. Aģentūras darbības mērķis un uzdevumi

14. Aģentūras darbības mērķis un galvenie uzdevumi ir zāļu un farmaceitisko produktu novērtēšana, reģistrēšana, uzraudzība, kontrole un izplatīšanas regulēšana valstī saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

15. Papildus galvenajiem uzdevumiem Aģentūra veic šādas funkcijas:

15.1. izsniedz atļaujas zāļu klīnisko pētījumu veikšanai, kā arī uzrauga zāļu klīnisko pētījumu norises gaitu un apkopo šo pētījumu rezultātus;

15.2. apstiprina priekšrakstus zāļu sērijveida izgatavošanai aptiekās;

15.3. izsniedz atļaujas no fiziskajām personām iepirkto ārstniecības augu izplatīšanai;

15.4. savas kompetences ietvaros sniedz informatīva un konsultatīva rakstura pakalpojumus (arī starpniecības pakalpojumus) valsts iestādēm, kā arī Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem;

15.5. organizē seminārus, izstādes un citus pasākumus farmācijas jomā;

15.6. pārvalda Aģentūras īpašumā vai valdījumā esošo nekustamo un kustamo īpašumu;

15.7. veic izdevējdarbību;

15.8. veic cita veida uzņēmējdarbību, lai īstenotu šajos statūtos noteiktos mērķus un uzdevumus.

16. Aģentūrai ir tiesības:

16.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, valsts uzņēmumiem, valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas, Privatizācijas aģentūras, Nekustamā īpašuma aģentūras un Uzņēmumu reģistra informāciju, kas saistīta ar ārvalstu ieguldījumiem un zāļu eksportu, importu un tranzītu. Minēto informāciju Aģentūra nedrīkst nodot tālāk par maksu;

16.2. pieaicināt ekspertus un slēgt ar viņiem līgumus, lai veiktu ar Aģentūras darbību saistītus uzdevumus;

16.3. atvērt savas pārstāvniecības un filiāles Latvijā un ārvalstīs;

16.4. dibināt uzņēmējsabiedrības un piedalīties citu uzņēmējsabiedrību dibināšanā un darbībā;

16.5. veikt saimniecisko darbību, kas nav pretrunā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

III. Aģentūras kapitāli un rezerves

17. Aģentūras dibināšanas pamatkapitāls ir 85000 latu, un tas ir sadalīts 850 parastajās akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir 100 latu.

18. Aģentūras reģistrētais pamatkapitāls ir 200000 latu, un tas ir jāizveido piecu gadu laikā no Aģentūras reģistrācijas dienas Uzņēmumu reģistrā.

19. Aģentūras pamatkapitālu var palielināt vai samazināt tikai Ministru kabinets, izdarot attiecīgus grozījumus šajos statūtos un paziņojot par to Uzņēmumu reģistram.

20. Ja Aģentūras pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, to ar attiecīgu Ministru kabineta tiesību aktu var ieguldīt tikai valsts.

21. Ja Aģentūras pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, un par akcijām samaksā, ieguldot ķermeniskas lietas, ieguldījumu novērtē, kā arī atzinumu sastāda un publicē neatkarīgi eksperti likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktajā kārtībā.

22. Ja Aģentūras pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu Aģentūras uzkrātā kapitāla par pamatkapitālu, Aģentūras pamatkapitālā ieskaita to Aģentūras īpašuma daļu, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apmēru.

23. Aģentūra var samazināt savu pamatkapitālu, samazinot katras akcijas nominālvērtību.

24. Samazinot pamatkapitālu, Aģentūrai jāievēro likumā "Par akciju sabiedrībām" noteiktās prasības attiecībā uz kreditoru interešu aizsardzību akciju sabiedrības likvidācijas gadījumā.

25. Aģentūras ienākumu pārsniegums pār izdevumiem jāieskaita rezervē (rezerves fondā), kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu.

26. Rezerves (rezerves fonda) līdzekļi izmantojami tikai šo statūtu 14. un 15.punktā minēto mērķu un uzdevumu īstenošanai. Cita kapitāla un rezervju veidošana Aģentūrā nav pieļaujama.

27. Aģentūrai ir aizliegts ieķīlāt pamatlīdzekļus, piešķirt kredītus, izsniegt jebkāda veida aizdevumus un galvojumus vai dot garantijas.

IV. Aģentūras pārvalde

28. Aģentūras pārvaldes institūcijas ir akcionāru pilnsapulce, padome un valde.

V. Akcionāru pilnsapulce (pilnvarnieks)

29. Akcionāru pilnsapulce ir augstākā Aģentūras pārvaldes institūcija, un tai ir šādas funkcijas:

29.1. izskatīt padomes un valdes ziņojumus un apstiprināt Aģentūras darbības gada pārskatu;

29.2. atbrīvot valdes locekļus no atbildības par iepriekšējo darbības gadu vai ierosināt saukt viņus pie atbildības;

29.3. pēc valdes priekšlikuma apstiprināt Aģentūras kārtējā gada darbības plānu un izdevumu tāmi;

29.4. iecelt amatā un atbrīvot no amata valdes locekļus (izņemot ģenerāldirektoru) un Aģentūras revidentus vai zvērinātus revidentus (turpmāk tekstā - "zvērināts revidents"), kā arī lemt par prasību un sūdzību celšanu pret viņiem vai par prasību un sūdzību izbeigšanu;

29.5. apstiprināt valdes iesniegtos papildu darbības rezultātā gūto ienākumu izlietošanas plānus;

29.6. iecelt komisiju mantas vērtības pieauguma vai samazinājuma konstatēšanai, kā arī apstiprināt minētās komisijas sniegto novērtējumu;

29.7. pieņemt lēmumu par Aģentūras pārstāvniecību vai filiāļu dibināšanu vai slēgšanu.

30. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pilnvarnieks - veselības valsts ministrs - saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

31. Pilnvarnieks tiesību aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus:

31.1. par Aģentūras statūtu grozīšanu;

31.2. par Aģentūras pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

31.3. par Aģentūras likvidāciju.

32. Pilnvarnieka pieņemtie lēmumi ir noformējami rakstiski.

33. Ministru kabinets var atcelt pilnvarnieka pieņemtos lēmumus, ja tie neatbilst likumu un Ministru kabineta noteikumu prasībām.

34. Pilnvarnieks neiejaucas Aģentūras saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, kā arī tās operatīvajā vadīšanā un neslēdz Aģentūras vārdā nekādus darījumus.

35. Pilnvarnieks nevar būt par valdes, ekspertu padomes vai revīzijas komisijas locekli, kā arī par Aģentūras zvērinātu revidentu.

36. Pilnvarnieks nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

37. Pilnvarnieks savus pienākumus veic līdz Ministru kabineta pilnvaru izbeigšanās dienai. Ja veselības valsts ministrs atkāpjas no amata vai viņam tiek izteikta neuzticība, Ministru prezidents izvirza no Ministru kabineta locekļu vidus citu Aģentūras pilnvarnieka kandidatūru apstiprināšanai Ministru kabinetā.

38. Ja pilnvarnieks slimības, ilgstošas prombūtnes vai citu iemeslu dēļ nespēj veikt savas funkcijas, Ministru prezidents ar rīkojumu var uzdot uz laiku pildīt pilnvarnieka funkcijas citai personai.

39. Ja tiek mainīts pilnvarnieks, Labklājības ministrija par to rakstiski paziņo Uzņēmumu reģistram. Pilnvarnieka maiņa ir spēkā ar tās reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

40. Pilnvarnieks, kā arī padome un valde pēc motivēta pieprasījuma saņemšanas ir tiesīgi sasaukt akcionāru pilnsapulces sēdi.

41. Motivētu pieprasījumu sasaukt akcionāru pilnsapulces sēdi tās ierosinātājs iesniedz valdes priekšsēdētājam.

42. Pilnvarnieku uz akcionāru pilnsapulci uzaicina valdes priekšsēdētājs, uzaicinājumu un paziņojumu par darba kārtību nosūtot ierakstītā vēstulē vai nododot pret parakstu.

43. Padomes un valdes locekļiem ir tiesības piedalīties akcionāru pilnsapulcē ar padomdevēja tiesībām.

44. Akcionāru pilnsapulce pieņemtos lēmumus noformē rakstiski. Akcionāru pilnsapulces sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie akcionāri.

45. Aģentūras darbības gada pārskata pilnsapulci sasauc valde.

VI. Padome

46. Padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs un pieci labklājības ministra ieteiktie valsts institūciju pārstāvji.

47. Padomes priekšsēdētāja funkcijas veic pilnvarnieks.

48. Padomes loceklis nevar būt par valdes locekli, ekspertu padomes locekli un Aģentūras zvērinātu revidentu.

49. Padomes locekļus ieceļ amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem.

50. Padomes locekļiem divu nedēļu laikā pēc viņu iecelšanas amatā rakstiski jāsniedz pilnvarniekam par sevi, laulāto un radiniekiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) šādas ziņas:

50.1. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), valsts vai pašvaldību institūcijās viņi strādā;

50.2. kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder;

50.3. kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas;

50.4. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) viņi ir valdes vai padomes locekļi.

51. Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

52. Padomes loceklis jebkurā laikā var iesniegt pilnvarniekam lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

53. Par padomes locekļa atbrīvošanu no viņa pienākumu pildīšanas pilnvarnieks paziņo Ministru kabinetam.

54. Par padomes sastāva maiņu valde paziņo Uzņēmumu reģistram. Padomes sastāva maiņa ir spēkā ar tās reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

55. Padomes locekļi no padomes locekļu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku. Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja ilgstošas prombūtnes laikā (slimība, komandējums, atvaļinājums) vai viņa uzdevumā.

56. Padomei ir šādi uzdevumi:

56.1. pārraudzīt Aģentūras darbību;

56.2. kontrolēt valdes darbību un nodrošināt, lai Aģentūras lietas tiktu kārtotas saskaņā ar akcionāru pilnsapulces (pilnvarnieka) lēmumiem;

56.3. pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu tāmi un Aģentūras darbības gada pārskatu;

56.4. pārstāvēt Aģentūru tiesā visās Aģentūras celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret Aģentūru;

56.5. iepriekš izskatīt tos pilnvarnieka kompetencē esošos jautājumus, kuri pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai akcionāru pilnsapulcē, un sniegt par tiem atzinumus;

56.6. reizi sešos mēnešos iesniegt pilnvarniekam ziņojumu par Aģentūras darbību;

56.7. sniegt atzinumu, ja pilnvarnieks ierosinājis atstādināt no amata Aģentūras ģenerāldirektoru.

57. Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt valdei pārskatu par Aģentūras darbību.

58. Padome var pārbaudīt Aģentūras reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu. Padome var minēto pārbaudi uzticēt kādam no padomes locekļiem, kā arī atsevišķu jautājumu noskaidrošanai pieaicināt lietpratēju.

59. Reizi gadā padome iesniedz pilnvarniekam ziņojumu, kurā novērtēta Aģentūras darbība un valdes ziņojums, kā arī izsaka priekšlikumus Aģentūras darbības uzlabošanai.

60. Padomes sēdes ne retāk kā reizi sešos mēnešos sasauc padomes priekšsēdētājs.

61. Katram padomes loceklim, kā arī valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot tās nepieciešamību.

62. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās divas trešdaļas no padomes locekļu skaita.

63. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirīgā ir padomes priekšsēdētāja balss. Ja kāds no padomes locekļiem nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par padomes pieņemto lēmumu. Padomes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma ir jāieraksta padomes sēdes protokolā.

64. Padomes sēdes protokolā ir jāatzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs no sēdē klātesošajiem padomes locekļiem.

65. Padomes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie padomes locekļi.

66. Ja Aģentūras intereses saskaras ar kāda padomes locekļa, viņa laulātā vai radinieka (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) interesēm, attiecīgā jautājuma izlemšanā ieinteresētajam padomes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams padomes sēdes protokolā. Padomes locekļi, kuri pārkāpuši šīs prasības, ir atbildīgi par Aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

67. Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kuri ir valdes kompetencē.

VII. Valde un ģenerāldirektors

68. Valde pārzina un vada visas Aģentūras lietas. Tā ir atbildīga par visu Aģentūras saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedības kārtošanu.

69. Valdes sastāvā ir Aģentūras ģenerāldirektors (turpmāk tekstā - "ģenerāldirektors") un vismaz četri valdes locekļi, kurus pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ amatā pilnvarnieks.

70. Valdes priekšsēdētāja funkcijas veic ģenerāldirektors.

71. Ģenerāldirektoru pēc veselības valsts ministra ierosinājuma ieceļ amatā Ministru kabinets. Darba līgumu ar ģenerāldirektoru slēdz Labklājības ministrijas valsts sekretārs.

72. Valdes darbību vada un valdes locekļu pienākumus nosaka ģenerāldirektors.

73. Valde ir tiesīga:

73.1. izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu risināšanai, noskaidrošanai vai kontrolēšanai un noteikt minēto komisiju locekļu darba samaksu;

73.2. izsludināt Aģentūras darbības nodrošināšanai nepieciešamos konkursus un veikt pretendentu atlasi;

73.3. apstiprināt Aģentūras darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas nolikumu;

73.4. apstiprināt Aģentūras sniegto pakalpojumu izcenojumus.

74. Valde:

74.1. pārstāv Aģentūru jautājumos, kuros to nepārstāv pilnvarnieks un Padome;

74.2. pārvalda Aģentūras mantu un rīkojas ar Aģentūras līdzekļiem saskaņā ar likumiem, citiem tiesību aktiem un šiem statūtiem;

74.3. lemj visus ar Aģentūras darbību saistītos jautājumus, izņemot tos, kuri ietilpst tikai pilnvarnieka un padomes kompetencē;

74.4. sagatavo un iesniedz pilnvarniekam Aģentūras kārtējā gada darbības plānu un izdevumu tāmi, kā arī darbības gada pārskatu;

74.5. pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ieceļ amatā ekspertu padomes locekļus;

74.6. nosaka Aģentūras struktūrvienību, filiāļu un pārstāvniecību funkcijas un atbildību, kā arī apstiprina to nolikumus.

75. Reizi sešos mēnešos valde sniedz padomei ziņojumu par savu darbību.

76. Valdes locekļus ieceļ amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem. Valdes locekļus var iecelt amatā atkārtoti uz jaunu termiņu.

77. Valdes sastāva maiņa, kā arī grozījumi valdes locekļu paraksta tiesībās stājas spēkā tikai ar to reģistrācijas dienu Uzņēmumu reģistrā.

78. Valde ir atbildīga par Aģentūras izdevumu tāmes ievērošanu.

79. Ģenerāldirektoram ir saistoši visi uz valdes locekļiem attiecinātie ierobežojumi un nosacījumi par valdes locekļu atbildību.

80. Līgumus un citus finansu dokumentus paraksta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarots valdes loceklis.

81. Bankas un kases dokumentus likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā paraksta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona.

82. Ja Aģentūras intereses saskaras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā vai radinieka (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) interesēm, attiecīgā jautājuma izlemšanā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Valdes locekļi, kuri pārkāpuši minētās prasības, ir atbildīgi par Aģentūrai nodarītajiem zaudējumiem.

83. Valdes sēdes ne retāk kā reizi mēnesī sasauc ģenerāldirektors.

84. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās divas trešdaļas no valdes locekļu skaita.

85. Katram valdes loceklim valdes sēdē ir viena balss.

86. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no valdes locekļu skaita. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirīgā ir ģenerāldirektora balss.

87. Ja kāds no valdes locekļiem nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par valdes pieņemto lēmumu. Valdes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma ir jāieraksta valdes sēdes protokolā.

88. Valdes sēdes protokolā ir jāatzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs no sēdē klātesošajiem valdes locekļiem.

89. Valdes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie valdes locekļi.

90. Valdes loceklis jebkurā laikā var iesniegt pilnvarniekam lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

91. Pilnvarniekam ir tiesības atstādināt valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja valdes loceklis izdarījis rupju pārkāpumu.

92. Lēmumu par ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata pēc pilnvarnieka priekšlikuma pieņem Ministru kabinets.

93. Valdes loceklis drīkst būt par cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) padomes vai valdes locekli tikai tad, ja pilnvarnieks ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.

94. Valdes loceklim nevar piederēt kapitāla daļas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kas veic farmaceitisko darbību.

95. Ģenerāldirektoram un valdes locekļiem divu nedēļu laikā pēc viņu iecelšanas amatā rakstiski jāsniedz pilnvarniekam par sevi, laulāto un radiniekiem (skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei) šādas ziņas:

95.1. kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder;

95.2. kādās uzņēmējsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas;

95.3. kādos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) viņi ir padomes vai valdes locekļi, kā arī valsts vai pašvaldības pilnvarnieki.

96. Ģenerāldirektoram un valdes locekļiem mēneša laikā pēc iecelšanas amatā ir jāatstāj valdes locekļa amats citās uzņēmējsabiedrībās, un Uzņēmumu reģistrā par to jābūt attiecīgām atzīmēm.

97. Ģenerāldirektors:

97.1. veic Aģentūras operatīvo vadību;

97.2. pārstāv Aģentūras intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās Latvijas Republikas un starptautiskajās organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

97.3. rīkojas ar Aģentūras mantu un naudas līdzekļiem;

97.4. slēdz saimnieciskos, darba un citus līgumus;

97.5. savas kompetences ietvaros izsniedz pilnvaras;

97.6. atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

97.7. apstiprina Aģentūras darbinieku štatu sarakstu;

97.8. nosaka Aģentūras darbinieku darba samaksu;

97.9. savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem Aģentūras darbiniekiem;

97.10. noteiktā kārtībā pieņem darbā un atlaiž no darba Aģentūras darbiniekus.

98. Ģenerāldirektoram jāinformē pilnvarnieks par katru Aģentūras līdzekļu izlietojumu, kas pārsniedz 5000 latu, ja tas nav apstiprināts Aģentūras gada budžetā.

99. Ja padomes un valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savas pilnvaras vai neievēro likumus, citus tiesību aktus un šos statūtus vai darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, par valstij, Aģentūrai un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

VIII. Ekspertu padome

100. Valde pēc ģenerāldirektora priekšlikuma var izveidot konsultatīvu institūciju - ekspertu padomi, kas valdes uzdevumā analizē Aģentūras darbības efektivitāti, kā arī izstrādā priekšlikumus Aģentūras stratēģiskajam plānam.

101. Ģenerāldirektors divu mēnešu laikā no Aģentūras reģistrēšanas dienas iesniedz valdei priekšlikumus par ekspertu padomes sastāvu, kā arī par tās locekļu darba samaksas apmēru un izmaksas kārtību.

102. Ekspertu padomes sastāvu apstiprina valde.

103. Ekspertu padomes locekļiem divu nedēļu laikā pēc viņu iecelšanas amatā rakstiski jāpaziņo valdei, kādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) viņiem pieder un kādās uzņēmējsabiedrībās viņi ir valdes vai padomes locekļi.

104. Ekspertu padomes darbs tiek organizēts ekspertu padomes sēdēs, sekcijās, darba grupās un individuāli saskaņā ar valdes apstiprināto nolikumu.

105. Ekspertu padomes loceklis jebkurā laikā var iesniegt valdei lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas.

106. Valde pēc ģenerāldirektora priekšlikuma ir tiesīga atbrīvot ekspertu padomes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš sistemātiski nepilda pienākumus vai viņa profesionālās zināšanas nav pietiekamas pienākumu veikšanai, vai arī viņš izmanto savu eksperta stāvokli savtīgās interesēs.

IX. Aģentūras darba organizācija, finansu līdzekļi un to izlietojums

107. Aģentūra savu darbību īsteno saskaņā ar šajos statūtos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Aģentūras darba organizāciju nosaka valdes apstiprināti Aģentūras iekšējās kārtības noteikumi.

108. Aģentūra pilda likumos un citos tiesību aktos noteiktās prasības darba aizsardzības, veselības aizsardzības, dabas aizsardzības un cilvēku drošības jomā avāriju un dabas katastrofu gadījumos, kā arī citās jomās, kas noteiktas likumā "Par uzņēmējdarbību".

109. Aģentūras darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas kārtību nosaka valdes apstiprināts nolikums.

110. Aģentūras finansu līdzekļus veido ienākumi par sniegtajiem pakalpojumiem, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, fondu ieguldījumi, ziedojumi, ārvalstu ieguldījumi un tehniskā palīdzība, kā arī citi līdzekļi.

111. Aģentūras papildu darbības rezultātā gūto ienākumu izlietošanu ierosina valde, un šo līdzekļu izlietošanas plānu apstiprina pilnvarnieks.

X. Aģentūras darbības gada pārskats

112. Aģentūra organizē grāmatvedības uzskaiti un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz Aģentūras darbības gada pārskatu (turpmāk tekstā - "gada pārskats") saskaņā ar likumos "Par grāmatvedību" un "Par uzņēmumu gada pārskatiem" noteiktajām prasībām.

113. Pēc gada pārskata apstiprināšanas Aģentūras ienākumu pārsniegums pār izdevumiem jāieskaita rezervē (rezerves fondā).

114. Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Aģentūrai jānosūta attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai, Valsts statistikas komitejai un Uzņēmumu reģistram apstiprinātā gada pārskata noraksts un zvērināta revidenta atzinums, kurā norādīts, kad minētais pārskats apstiprināts.

XI. Aģentūras darbības uzraudzība un revīzija

115. Aģentūras darbību kontrolē:

115.1. Aģentūras zvērināts revidents;

115.2. pilnvarnieka izveidotas pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķos jautājumos;

115.3. šai kontrolei pilnvarotas valsts institūcijas.

116. Zvērinātu revidentu katru gadu ieceļ pilnvarnieks.

117. Zvērināts revidents pārbauda Aģentūras darbību kārtējā gada laikā un darbojas līdz kārtējā gada pārskata apstiprināšanai.

118. Par zvērinātu revidentu var būt lietpratējs, kas ieguvis zvērināta revidenta tiesības saskaņā ar likumā "Par zvērinātiem revidentiem" noteiktajām prasībām. Par Aģentūras zvērinātu revidentu var iecelt tikai tādu personu, kurai ar Aģentūru nav saimniecisku sakaru un kura nestrādā Aģentūrā. Par Aģentūras zvērinātiem revidentiem nedrīkst būt personas, kurām ar kādu Aģentūras valdes locekli vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei vai svainība līdz otrajai pakāpei. Ja nepieciešams, pilnvarnieks ir tiesīgs iecelt citu zvērinātu revidentu.

119. Pēc gada pārskata sastādīšanas Aģentūras valdei nekavējoties jāpaziņo zvērinātam revidentam, ka gada pārskats ir sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami pārbaudei.

120. Zvērinātam revidentam ir tiesības apskatīt un revidēt visu Aģentūras mantu un pārbaudīt Aģentūras finansiālo un saimniecisko darbību. Zvērinātam revidentam ir tiesības jebkurā laikā veikt kontroli un pārbaudes.

121. Zvērinātam revidentam jāziņo pilnvarniekam un padomei par valdes un tās pakļautībā esošo struktūrvienību darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.

122. Par izdarīto revīziju zvērināts revidents saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" noteiktajām prasībām sastāda ziņojumu, kuru valde kopā ar savu atzinumu un gada pārskatu iesniedz pilnvarniekam apstiprināšanai.

123. Gada pārskatu un turpmākās darbības plānu pilnvarnieks iesniedz valsts kapitāla daļas turētājai - Labklājības ministrijai.

124. Zvērināts revidents savu darbību veic saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem.

125. Zvērināts revidents ir atbildīgs Aģentūrai un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis uzticētos pienākumus. Zvērināts revidents nav atbildīgs par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem pārkāpumiem ir zinājis, bet nav informējis pilnvarnieku vai padomi.

XII. Aģentūras darbības izbeigšana

126. Aģentūru likvidē:

126.1. ar Ministru kabineta rīkojumu;

126.2. ar tiesas nolēmumu.

127. Aģentūras likvidācijai pilnvarnieks ieceļ likvidatorus. Līdz ar likvidatoru iecelšanu valdes locekļu pilnvaras izbeidzas.

128. Likvidatori Aģentūru likvidē likumos "Par uzņēmējdarbību", "Par bezpeļņas organizāciju" un "Par akciju sabiedrībām" noteiktajā kārtībā.

129. Ja Aģentūra tiek likvidēta vai tā tiek reorganizēta par peļņas uzņēmumu, rezerves fonds un manta, kas iegādāta par rezerves fondā uzkrātajiem līdzekļiem, pāriet valsts īpašumā.

130. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši nosacījumi, kuri piemērojami valdes darbībai.

131. Likvidatoriem pilnvarnieka noteiktajos termiņos jāsniedz pārskats par savu darbību, bet pēc Aģentūras likvidācijas pabeigšanas - arī pārskats par visu Aģentūras likvidācijas laikā veikto darbību.

132. Aģentūras likvidatori ir solidāri atbildīgi likvidējamajai Aģentūrai, valstij un kreditoriem par zaudējumiem, kas radušies, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" un šiem statūtiem uzticētos pienākumus.

133. Aģentūra savu darbību beidz ar dienu, kad tā tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

16.10.1996