Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. 1996.gada 23.maijā Taškentā parakstītais Līgums starp Latvijas Republiku un Uzbekistānas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināms Līgums latviešu un krievu valodā.
3.pants. Ārlietu ministrija uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 91.pantu sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņai ar Uzbekistānas Republikas valdību.
starp Latvijas Republiku un Uzbekistānas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās
Latvijas Republika un Uzbekistānas Republika, turpmāk sauktas par "Līgumslēdzējām Pusēm", balstoties uz vispārpieņemtajām starptautiskajām tiesību normām, vēlēdamās noteikt vienādu abu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu personisko un mantisko tiesību aizsardzību, piešķirot lielu nozīmi tiesiskai sadarbībai civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās, vienojās par sekojošo:
PIRMĀ DAĻA
Vispārīgie noteikumi
1.pants
Tiesiskā aizsardzība
1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir tāda pati viņu personisko un mantisko tiesību tiesiskā aizsardzība kā otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.
2. Šie noteikumi attiecas arī uz juridiskām personām, kas izveidotas saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.
3. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir tiesības brīvi un netraucēti griezties otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, prokuratūrās, notariāta iestādēs (turpmāk tekstā - "tiesību aizsardzības iestādes") un citās iestādēs, kuru kompetencē ir civilās, ģimenes un darba, tai skaitā arī dzīvokļu, krimināllietas, tie var uzstāties tajās, pieteikt lūgumus, celt prasības un veikt citas procesuālās darbības ar tādiem pašiem noteikumiem kā pašu pilsoņi.
2.pants
Tiesiskās palīdzības sniegšana
1. Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.
2. Tiesību aizsardzības iestādes sniedz tiesisko palīdzību arī citām Līgumslēdzēju Pušu iestādēm, kuru kompetencē ir šī panta 1.daļā minētās lietas.
3. Citas iestādes, kuru kompetencē ietilpst šī panta 1.daļā minētās lietas, nosūta lūgumus par tiesisko palīdzību ar tiesību aizsardzības iestāžu starpniecību.
Tiesiskās palīdzības apjoms
Tiesiskā palīdzība ietver visu procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas aktos, kurai adresēts pieprasījums, tai skaitā pušu, cietušo, aizdomās turēto, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu un to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, ziņu sniegšanu pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma par personu sodāmību.
4.pants
Sazināšanās kārtība
Sniedzot tiesisko palīdzību, Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes savstarpēji sazināsies ar Uzbekistānas Republikas Tieslietu ministriju un Prokuratūru un
Latvijas Republikas Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru, ja šis Līgums neparedz citu sazināšanās kārtību.
Lietojamā valoda
1. Lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tiem pievienojamie dokumenti tiek noformēti pieprasītājas iestādes valsts valodā. Lūgums tiek apliecināts ar uzdevuma devējas iestādes ģerboņa zīmogu un tās vadītāja (kompetentas personas) parakstu.
2. Lūgumam par tiesiskās palīdzības sniegšanu un tam pievienotajiem dokumentiem ir jāpievieno tulkojums lūguma izpildītājas valsts valodā vai krievu valodā. Tulkojumu apliecina oficiāls tulks, notārs vai pieprasītājas iestādes amatpersona, vai arī pieprasītājas Puses kompetentas iestādes, vai arī pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes.
3. Lūgumi par tiesiskās palīdzības sniegšanu, dokumenti tiek noformēti uzdevuma vai lūguma izpildītājas valsts valodā un tiek nosūtīti kopā ar tulkojumu uzdevuma vai lūguma devējas valsts valodā vai krievu valodā. Tulkojumu apliecina oficiāls tulks, notārs vai lūguma izpildītājas iestādes amatpersona, vai arī izpildītājas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes.
Dokumentu noformēšana
Dokumentiem, kurus nosūta tiesību aizsardzības iestādes vai citas iestādes tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtībā, jābūt ar kompetentas personas parakstu un apstiprinātiem ar ģerboņa zīmogu.
Lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu forma
1. Lūgumā par tiesiskās palīdzības sniegšanu jānorāda:
1) uzdevuma sūtītājas iestādes nosaukums;
2) iestādes nosaukums, kurai adresēts uzdevums;
3) lietas nosaukums, kurā tiek lūgta tiesiskā palīdzība;
4) personu, par kurām tiek nosūtīts lūgums vai uzdevums: vārdi, uzvārdi, ja ir tēva vārdi, pilsonība, nodarbošanās un pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, bet juridiskajām personām - nosaukums un atrašanās vieta;
5) pilnvaroto personu uzvārdi, un adreses;
6) uzdevuma saturs, bet krimināllietās - arī izdarītā nozieguma faktisko apstākļu apraksts un tā juridiskā kvalifikācija.
2. Nepieciešamības gadījumos lūgumam pievienojamas arī pienācīgi apstiprinātas dokumentu kopijas vai izraksti no tām, kas atvieglotu lūguma izpildi vai nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu , kurus sankcionējuši prokurori vai tiesas.
Izpildes kārtība
1. Izpildot lūgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu, iestāde, kurai adresēts lūgums, piemēro savas valsts likumdošanu. Tomēr pēc Pieprasītājas Puses iestādes lūguma, tā var piemērot otras Līgumslēdzējas Puses procesuālās normas, ciktāl tās nav pretrunā ar savas valsts likumdošanu.
2. Ja tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, nav kompetenta to izpildīt, tā pārsūta lūgumu kompetentai iestādei un informē par to iestādi, kura devusi lūgumu.
3. Saņemot attiecīgu lūgumu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai pārsūtīts lūgums, informē lūguma devēju iestādi par tā izpildes laiku un vietu.
4. Tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts lūgums, pēc tā izpildes nosūta dokumentus iestādei, no kuras saņemts lūgums; gadījumā, ja tiesiskā palīdzība nevar tikt sniegta, tā lūgumu nosūta atpakaļ un informē par apstākļiem, kas traucē tā izpildi.
Dokumentu izsniegšana
1. Iestāde, kurai adresēts lūgums, dokumentus izsniedz saskaņā ar tās valstī spēkā esošiem noteikumiem, ja dokumenti ir noformēti šīs valsts valodā vai nodrošināti ar apliecinātu tulkojumu. Ja dokumenti nav noformēti, Līgumslēdzējas Puses valodā, kurai adresēts lūgums vai nav nodrošināti ar tulkojumu, tos izsniedz saņēmējam tad, ja viņš labprātīgi piekrīt tos saņemt.
2. Lūgumā par dokumentu izsniegšanu jānorāda precīza saņēmēja adrese un izsniedzamā dokumenta nosaukums. Ja lūgumā norādītā adrese izrādījusies nepilnīga vai neprecīza, tad iestāde, kurai lūgums adresēts, saskaņā ar savas valsts likumdošanu veic pasākumus precīzas adreses noskaidrošanai.
Apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu
Apstiprinājumu par dokumentu izsniegšanu noformē, ievērojot likumdošanu, kas ir spēkā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai lūgums adresēts. Apstiprinājumā jānorāda izsniegšanas laiks, vieta un persona, kurai dokuments izsniegts.
Dokumentu izsniegšana un pilsoņu nopratināšana, ko veic diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes
Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības izsniegt dokumentus un nopratināt savus pilsoņus, kuri atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ar savu diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestāžu palīdzību. Šajos gadījumos nevar piemērot piespiedu rakstura līdzekļus vai draudēt tos piemērot.
Liecinieka, cietušā un eksperta, kā arī civillietu prasītāja un atbildētāja un viņa pārstāvja izsaukšana no ārzemēm
1. Ja pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesas spriešanas gaitā vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā rodas nepieciešamība pēc tās personas klātbūtnes - liecinieka, cietušā, eksperta, kā arī civillietu prasītāja un viņu pārstāvja, kura atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad attiecīgajai šīs Puses iestādei jālūdz kompetentai tiesību aizsardzības iestādei izsniegt uzaicinājumu.
2. Izsaucamā neierašanās gadījumā tiesā, Līgumslēdzējas Puses nav tiesīgas piemērot procesuālos un citus piespiedu līdzekļus.
3. Personas, kuras norādītas šī panta 1.punktā, neatkarīgi no viņas pilsonības, labprātīgi ieradušās pēc izsaukuma attiecīgajā Līgumslēdzējas Puses iestādē, šīs Puses teritorijā nevar tikt sauktas pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietinātas vai sodītas par kādu darbību, kuru tās izdarījušas līdz valsts robežas šķērsošanai. Šīs personas tāpat nevar tikt sauktas pie kriminālās vai administratīvas atbildības, apcietinātas vai sodītas par viņu sniegto liecību vai atzinumu, ko viņas devušas kā eksperti, vai tā nodarījumu dēļ, kurš ir izskatīšanas priekšmets.
4. Personām, kuras norādītas šī panta 1.punktā, nav šādu privilēģiju, ja viņas 15 dienu laikā no paziņošanas brīža par to, ka viņu klātbūtne turpmāk nav nepieciešama, neatstāj Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kurā personas nevarēja atstāt izsaucējas Līgumslēdzējas Puses teritoriju no viņām neatkarīgu apstākļu dēļ.
5. Cietušajiem, lieciniekam un ekspertam, kas pēc izsaukuma ieradušies otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tiesības no izsaukušās iestādes saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar braucienu un uzturēšanos ārzemēs, un darba samaksu par nokavētajām darba dienām, bet ekspertiem bez tam ir tiesības saņemt atalgojumu par izdarīto ekspertīzi. Izsaukumā jānorāda, kāda veida izmaksas izsauktajām personām ir tiesības saņemt; pēc viņu lūguma Līgumslēdzēja Puse, kas nosūtījusi izsaukumu, izmaksā avansu šo izdevumu segšanai.
Dokumentu derīgums
1. Dokumenti, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā noformējusi vai apliecinājusi tiesību aizsardzības iestāde vai oficiāla persona (notārs, tulks, eksperts un tml.) savas kompetences robežās un ievērojot noteikto formu, un, kas apzīmogoti ar ģerboņa zīmogu, tiek pieņemti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez jebkāda apstiprinājuma.
2. Dokumentiem, kuri vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek uzskatīti par oficiāliem, arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir oficiālu dokumentu pierādījuma spēks.
Ar tiesiskās palīdzības sniegšanu saistītie izdevumi
1. Līgumslēdzējas Puses pašas sedz visus izdevumus, kuri ir radušies tās teritorijā sakarā ar tiesiskās palīdzības sniegšanu, izņemot izdevumus, kuri saistīti ar ekspertīzes izdarīšanu.
2. Tiesību aizsardzības iestādes, kurām adresēts lūgums, informē iestādi, kura devusi lūgumu, par radušos izdevumu summu. Ja iestāde, kura devusi lūgumu, piedzen šos izdevumus no personas, kurai ir pienākums tos atlīdzināt, tad piedzītās summas patur Līgumslēdzēja Puse, kura tās piedzinusi.
Informācijas sniegšana
Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra un Uzbekistānas Republikas Tieslietu ministrija un Prokuratūra pēc pieprasījuma sniedz viena otrai informāciju par spēkā esošo vai bijušo savas valsts likumdošanu un tās piemērošanu, kuru veic tiesību aizsardzības iestādes.
Tiesiskā pilsoņu aizsardzība
Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses tiesās un citās juridiskajās iestādēs tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība un nodrošināta bezmaksas tiesvedība ar tiem pašiem noteikumiem un tām pašām priekšrocībām kā pašu pilsoņiem.
17.pants
Dzimtsarakstu aktu un citu dokumentu pārsūtīšana
1. Kompetentas Līgumslēdzēju Pušu iestādes nosūta viena otrai izrakstus no dzimtsarakstu aktiem, kas sastādīti Līgumslēdzēju Pušu dzimtsarakstu iestādēs un, kuri attiecas uz otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. Ierakstu izsūtīšana ir bezmaksas un notiek tūlīt pēc ieraksta izdarīšanas.
2. Šī panta 1.punkta noteikumus piemēro arī gadījumos, ja dzimtsarakstu aktos tiek izdarīts grozījums vai papildinājums. Tādā gadījumā tiek nosūtīts izraksts no dzimtsarakstu aktiem.
3. Vienas Līgumslēdzējas Puses dzimtsarakstu iestādes pēc otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestāžu lūguma nosūta arī citus izrakstus no dzimtsarakstu aktiem.
4. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu lūgumus par dzimtsarakstu aktu izrakstu piesūtīšanu var nosūtīt tieši attiecīgai otras Līgumslēdzējas Puses dzimtsarakstu iestādei. Lūguma iesniedzējs saņem šos dokumentus ar tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes starpniecību, kuras iestāde izdevusi šos dokumentus.
5. Dokumenti, kuri norādīti šī panta 1.-3. daļā, tiek izsūtīti bez maksas un saskaņā ar šī līguma 5.panta 3.punktu .
6. Līgumslēdzējas Puses nosūta viena otrai spēkā esošo spriedumu norakstus , kas skar otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu civilo stāvokli.
7. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu lūgumi par to dokumentu izdošanu vai pārsūtīšanu, kuri attiecas uz šo personu izglītību, darba stāžu un personiskajām vai mantiskajām tiesībām un interesēm, var tikt pārsūtīti tieši uz otras Līgumslēdzējas Puses kompetentām iestādēm.
Ja dokumenti tiek pārsūtīti pilsoņiem ar tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes starpniecību, kuras teritorijā kompetentā iestāde izdevusi šos dokumentus, diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, izsniedzot pilsoņiem dokumentus, par to noformēšanu ņem apmaksu.
Atteikums tiesiskās palīdzības sniegšanā
1. Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes var atteikt pilnībā vai daļēji apmierināt tiesiskās palīdzības lūgumu, ja ar to izpildi var tikt pārkāptas cilvēktiesību normas, kaitēt tās suverenitātei vai valsts drošībai, kā arī, ja tas ir pretrunā ar pieprasāmās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.
2. Atteikuma lēmuma pieņemšanas gadījumā Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes rakstiski informē par to viena otru, norādot arī atteikuma iemeslu.
OTRĀ DAĻA
Speciālie noteikumi
I nodaļa
Tiesiskā palīdzība un tiesiskās attiecības civilajās, ģimenes un darba lietās
19.pants
Atbrīvošana no tiesu izdevumiem
Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas uz tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā attiecīgās Līgumslēdzējas Puses pilsoņi.
20.pants
Dokumentu izsniegšana par personisko, ģimenes un mantas stāvokli
1. Dokumentu par personisko, ģimenes un mantisko stāvokli, kas nepieciešams jautājuma izlemšanai par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem, izdod tā Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā pieteicējs pastāvīgi dzīvo vai uzturas.
2. Ja iesniedzējam nav pastāvīgas dzīves vai uzturēšanās vietas Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad pietiek ar dokumentu, ko izdevusi vai apliecinājusi viņa valsts diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde.
3. Tiesa, kura saskaņā ar lūgumu lemj par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, var pieprasīt iestādei, kas izdevusi dokumentus, papildus informāciju.
21.pants
Tiesu kompetence
1. Ja šis Līgums nenosaka citu kārtību, katras Līgumslēdzējas Puses tiesas ir kompetentas izskatīt civilās, ģimenes un darba lietas, ja atbildētāja dzīves vieta ir tās teritorijā. Prasībās pret juridiskām personām tiesas ir kompetentas, ja attiecīgās puses teritorijā atrodas juridiskās personas pārvaldes institūcija, pārstāvniecība vai juridiskās personas filiāle.
2. Kompetentas izskatīt prasības par īpašuma tiesībām un citām lietu tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu, ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā īpašums atrodas.
3. Līgumslēdzēju Pušu tiesas izskata lietas arī citos gadījumos, ja par to ir rakstiska pušu vienošanās. Tādas vienošanās gadījumā tiesa izbeidz tiesvedību pēc atbildētāja iesnieguma, ja tāds iesniegums tika iesniegts ātrāk nekā iebildumi pēc prasības būtības. Pušu vienošanās nevar izmainīt tiesu ekskluzīvo kompetenci.
4. Ja civillieta tiek ierosināta starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata abu Līgumslēdzēju Pušu tiesās, kuras kompetentas tās izskatīt saskaņā ar šo Līgumu, tiesa, kura ierosinājusi lietu vēlāk, izbeidz tiesvedību.
Tiesībspēja un rīcībspēja
1. Fiziskas personas tiesībspēju un rīcībspēju nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona.
2. Juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likuma, kuras teritorijā tā nodibināta.
Rīcībspējas ierobežošana un atzīšana par rīcībnespējīgu
1. Ja kāda persona jāatzīst par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis ir šī persona.
2. Ja kāda no Līgumslēdzēju Pušu iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kura pastāvīgā dzīves vieta vai uzturēšanās vieta atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to attiecīgu otras Līgumslēdzējas Puses iestādi. Ja iestāde, kas šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās darbības iestādei tās pilsoņu pastāvīgajā dzīves vietā vai uzturēšanās vietā, vai nedod atbildi trīs mēnešu laikā, tad šīs personas dzīves vietas vai uzturēšanā vietas iestāde var izskatīt lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādus priekšnoteikumus paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses iestādei.
3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi arī piemērojami, atceļot rīcībspējas ierobežojumus vai atzīstot personu par rīcībspējīgu.
4. Gadījumos, kad nav pieļaujama kavēšanās, iestāde pēc personas, kuru ir pamats atzīt par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu ,pastāvīgās dzīves vietas vai uzturēšanās vietas, var pati veikt pasākumus, kas ir nepieciešami personas atzīšanai par ierobežoti rīcībspējīgu vai rīcībnespējīgu, ja tas nepieciešams šīs personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Lēmumu norakstu par veiktiem pasākumiem jānosūta attiecīgajai tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kuras pilsonis ir minētā persona; šie lēmumi ir atceļami, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko citu.
Atzīšana par bezvēsts promesošu, izsludināšana par mirušu un nāves fakta konstatēšana
1. Lietās, kurās persona jāatzīst par bezvēsts promesošu , jāizsludina par mirušu, vai jākonstatē nāves fakts, kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis persona bijusi tai laikā, kad par viņu saņemtas pēdējās ziņas.
2. Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes var atzīt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni par bezvēsts promesošu vai mirušu, kā arī konstatēt viņa nāves faktu pēc personu iesnieguma, kuras dzīvo tās teritorijā, ja viņu tiesības un intereses pamatotas uz šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.
3. Šī panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Līgumslēdzējas Puses iestādes piemēro savas valsts likumdošanu.
4. Šī panta 1.-3.punkts piemērojams arī gadījumos, piesakoties personai, kura ar tiesas spriedumu tika atzīta par bezvēsts promesošu vai izsludināta par mirušu.
25.pants
Laulības slēgšana
1. Laulības noslēgšanas noteikumus katrai personai, kas stājas laulībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsonis viņš ir. Jāievēro arī tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanas prasības, kuras teritorijā tiek noslēgta laulība, attiecībā uz šķēršļiem laulības noslēgšanā.
2. Laulības noslēgšanas formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulība tiek noslēgta.
26.pants
Laulāto personiskās un mantiskās tiesības
1. Laulāto personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kurā ir laulāto kopējā dzīves vieta.
2. Ja viens no laulātajiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā un abiem laulātajiem ir viena un tā pati pilsonība, tad laulāto personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsoņi viņi ir.
3. Ja viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad viņu personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulātajiem bija pēdējā kopīgā dzīves vieta.
4. Ja personām, kuras norādītas šī panta 3.punktā, nav bijusi kopīgā dzīves vieta Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad piemēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanu, kuras iestāde izskata lietu.
5. Laulāto mantiskajām attiecībām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kurā atrodas šis, nekustamais īpašums.
Laulības šķiršana un laulības atzīšana par spēkā neesošu
1. Laulību šķir saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsoņi laulātie bija pieteikuma iesniegšanas brīdī. Ja laulātajiem ir kopīga dzīvesvieta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetentas ir arī otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās iestādes.
2. Ja laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis un viens no viņiem dzīvo vienā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējā Pusē, tad tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesā lieta tiek izskatīta.
3. Lietās par laulības atzīšanu par spēkā neesošu piemēro to Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu, kura saskaņā ar 25.pantu jāpiemēro laulības noslēgšanā. Pie tam tiesu kompetence tiek noteikta, pamatojoties uz šī panta 1. un 2.punktu.
Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības
1. Lietas par paternitātes noteikšanu un tās apstrīdēšanu un bērna izcelšanās noteikšanu konkrētā laulībā izlemj saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras valsts pilsonis bērns ir no dzimšanas.
2. Vecāku un bērnu tiesiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā viņiem ir kopīga dzīvesvieta.
3. Ja kādam no vecākiem vai bērniem dzīvesvieta atrodas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiesiskās attiecības starp viņiem nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.
4. Ārlaulības bērna, viņa mātes un tēva tiesiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.
5. Taisīt spriedumu par šī panta 1.-4.punktā minētajām tiesiskajām attiecībām kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras likumi jāpiemēro konkrētajā gadījumā.
6. Ja prasītājs un atbildētājs dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kompetentas ir arī šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas, ievērojot šī panta 1. un 4.punkta noteikumus.
29.pants
Adopcija
1. Adoptējot tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis lūguma iesniegšanas laikā ir adoptētājs. Ja adoptējamais ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet viņa dzīvesvieta atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad piemērojama arī šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana.
2. Ja bērnu adoptē laulātie, no kuriem viens ir vienas, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adoptācijai ir jāatbilst prasībām, kuras paredz abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošana.
3. Ja bērns ir vienas, bet adoptētājs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adoptējot vai adopciju atceļot, nepieciešama bērna piekrišana, ja to paredz tās Līgumslēdzējas Puses likums, kuras pilsonis ir bērns, bērna likumīgā pārstāvja un Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes piekrišana, vērā ņemami arī ierobežojumi saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.
4. Ja laulātajiem ir kopīga dzīvesvieta vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad spēkā ir šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošana.
5. Iepriekšējo pantu noteikumi piemērojami arī adopcijas atcelšanas gadījumā.
6. Lietās par adopciju, tās atcelšanu ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādes, kuras pilsonis adoptētājs ir iesnieguma brīdī. Ja bērns ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet viņa adoptētāja dzīvesvieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetenta ir šīs Līgumslēdzējas Puses iestāde.
7. Kompetenta pieņemt lēmumu par adopciju ir Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestāde, kuras valsts teritorijā adoptētājam ir patstāvīga dzīvesvieta vai kuras valsts pilsonis viņš ir.
8. Gadījumā, kas noteikts 31.panta 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas puses iestāde, kuras teritorijā laulātajiem ir vai bija pēdējā kopējā dzīves vieta vai uzturēšanās vieta.
9. Šī panta 7.-8.punkti piemērojami arī pie adopcijas atcelšanas un pie adopcijas atzīšanas par neesošu.
Alimentu piedziņa
1. Lietās, kas skar alimentu prasības ģimenes tiesību ietvaros, piemēros tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā atrodas persona, kas pieprasa šos alimentus.
2. Lietās, kuras minētas šī panta pirmajā punktā, kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā dzīvo persona, kas pieprasa šos alimentus.
Aizbildnība un aizgādnība
1. Tā kā Līgumā nav noteikts citādi, tad abu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu aizbildnības un aizgādnības lietās kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras pilsonis ir aizbildnībā vai aizgādnībā ņemamā persona. Šādā gadījumā piemēro šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.
2. Tiesiskās attiecības starp aizbildni vai aizgādni un personu, kas atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras iestāde iecēlusi aizbildni vai aizgādni.
3. Ja jānodibina aizbildnība vai aizgādnība vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņa interesēs, kura dzīves vieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šīs Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestādei nekavējoties jāinformē kompetentā otras Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde atbilstoši 31.panta 1.punkta noteikumiem.
4. Neatliekamos gadījumos otras Līgumslēdzējas Puses aizbildniecības un aizgādnības iestādes var patstāvīgi veikt nepieciešamos pasākumus, informējot par tiem aizbildnības un aizgādnības iestādes saskaņā ar 31.panta 1.punkta noteikumiem. Veiktie pasākumi ir spēkā līdz tam laikam, kad norādītā iestāde pieņem citu lēmumu.
5. Kompetentā aizbildnības un aizgādnības iestāde saskaņā ar 31.panta 1.punktu var nodot aizbildnību un aizgādnību otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām iestādēm, ja aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas dzīves vieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas šajā valstī. Nodošana ir spēkā tikai tajā gadījumā, ja pārņēmēja iestāde ir devusi piekrišanu aizbildnības vai aizgādnības pārņemšanai un par to informējusi otras Puses attiecīgo iestādi.
6. Iestāde, kas saskaņā ar šī panta 1.punktu ir pārņēmusi aizbildnību vai aizgādnību, veic to saskaņā ar savas valsts likumdošanu. Tai tomēr nav tiesību lemt par jautājumiem, kas attiecas uz aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas statusu, bet tā var dot atļauju laulības slēgšanai, kas nepieciešama saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis ir šī persona.
Īpašuma tiesības
1. Nekustamā īpašuma tiesības nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanas, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.
2. Īpašuma tiesības uz transporta līdzekļiem, kuras reģistrē valsts reģistros, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas iestāde, kas reģistrējusi transporta līdzekli.
3. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību rašanos un izbeigšanos nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atradās laikā, kad pastāvēja darbība vai cits apstāklis, kas bija šādu tiesību rašanās vai izbeigšanās pamatā. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību, kura bijusi darījuma priekšmets, rašanos vai izbeigšanos nosaka pēc darījuma veikšanas vietas likumdošanas, ja vienošanās neparedz citādu kārtību.
Līgumiskās attiecības
1. Līgumiskās attiecības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā tika noslēgts līgums, ja saistību attiecību dalībnieki nepakļaujas tai likumdošanai, kuru izvēlējušies paši.
2. Lietās, kuras minētas šī panta 1.daļā, ir kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atbildētājam ir dzīves vieta vai atrašanās vieta. Kompetenta ir arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīves vieta vai atrašanās vieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets vai prasītāja īpašums.
Darījuma forma
1. Darījuma formu nosaka tā slēgšanas vietas likumdošana.
2. Darījuma, kas saistīts ar nekustamo īpašumu un tiesībām uz to, formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā šāds īpašums atrodas.
Kaitējuma atlīdzība
1. Saistības atlīdzināt kaitējumu, izņemot saistības, kuras izriet no līguma vai citas tiesiskas darbības, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību.
2. Ja kaitējuma nodarītājs un cietušais ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesā iesniegta prasība.
3. Taisīt spriedumu lietās, kas minētas šī panta 1. un 2.punktā kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību. Cietušais var iesniegt prasības pieteikumu arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta, vai arī tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīves vieta, ja šajā teritorijā atrodas atbildētāja īpašums un tas nav pretrunā ar otras Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.
Vienlīdzības princips
1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi tiek pielīdzināti otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā, tiesībās sastādīt vai atcelt testamentus par īpašumu, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiesībās, kuras tur ir jārealizē, un tiesībās iegūt mantojumā mantu vai tiesības. Mantu vai tiesības iegūst ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā.
2. Prasību noilguma jautājumi atrisināmi pēc likumdošanas, kas piemērojama līdzīgu tiesisko attiecību regulēšanā.
37.pants
Mantošanas tiesības
1. Kustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.
2. Nekustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atrodas.
3. Tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas manta, nosaka, vai manta, kura ietilpst īpašumā, ir kustama vai nekustama manta.
38.pants
Mantojuma pāreja valstij
Ja saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanu mantojamā manta pāriet valsts īpašumā, tad kustamā manta pāriet tai valstij, kuras pilsonis nāves brīdī ir bijis mantojuma atstājējs, bet nekustamā manta pāriet tās valsts īpašumā, kuras teritorijā tā atrodas.
39.pants
Testamenta forma
Testamenta sastādīšanas, izmaiņas vai atsaukšanas formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis testamenta sastādīšanas, izmainīšanas vai atsaukšanas brīdī bija mantojuma atstājējs. Tomēr ir pietiekami, ja ievērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā testaments tika sastādīts. Šis pants piemērojams arī attiecībā uz testamenta izmainīšanu un atsaukšanu.
Mantojuma lietas
1. Mantojuma lietās, kuras attiecas uz kustamo mantu, izņemot šī panta 2.punktā paredzētajos gadījumos, kompetenta tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīves vieta.
2. Ja visa kustamā mantojumā manta atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā mantojuma atstājējam nebija pēdējā dzīvesvieta, tad pēc mantinieka vai legatāra lūguma, ja tam piekrīt visi mantinieki, mantojuma lietu kārto šīs Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes.
3. Nekustamas mantas mantošanas lietas kārto tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā šī manta atrodas.
4. Šī panta noteikumi atbilstoši tiek piemēroti arī mantojuma lietu strīdus gadījumos.
41.pants
Testamenta atvēršana
Testamentu atver un pasludina, saskaņā ar likumdošanu, tās Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes, kuras teritorijā atrodas testaments. Testamenta kopija ar nepieciešamajiem dokumentiem tiek pārsūtīta attiecīgai iestādei, kura ir kompetenta kārtot mantošanas lietas.
42.pants
Mantojuma apsardzības pasākumi
1. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes atbilstoši savai likumdošanai veic nepieciešamos pasākumus, lai apsargātu mantojamo mantu, kas atrodas tās teritorijā un ko atstājis mantojumā otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis.
2. Iestādēm, kuras ir atbildīgas par mantojuma apsardzību, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa nāves, ir pienākums nekavējoties informēt šīs Līgumslēdzējas Puses diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes par mantojuma atstājēja nāvi un par personām, kuras pieteikušas savas mantojuma tiesības uz mantojumu, par zināmiem apstākļiem, kas attiecas uz šīm personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, par to uzturēšanās vietu, par testamenta esamību, par mantojuma apmēru un vērtību, un par pasākumiem, kādi veikti mantojuma apsardzībai.
3. Pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes lūguma tai tiek nodoti mirušā dokumenti un mantojamā kustamā manta.
4. Vienas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei ir tiesības pārstāvēt šīs Līgumslēdzējas Puses personas intereses mantojuma lietās otras Līgumslēdzējas Puses iestādēs bez īpaša pilnvarojuma, ja mantinieki prombūtnes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar savlaicīgi aizstāvēt savas tiesības un intereses un nav iecēluši pilnvarnieku.
5. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis miris brauciena laikā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur viņam nebija pastāvīgas dzīvesvietas, tad pie viņa atrodošās mantas pēc saraksta tiek nodotas tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei, kuras pilsonis bija mirušais.
6. Iestāde, kas ir kompetenta mantošanas lietās, gadījumos, kādi paredzēti 40.panta 4.punktā, dod rīkojumu mantojamo mantu izsniegt diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei.
7. Šī manta var tikt nodota mantiniekam, ja:
1) visas mantojuma atstājēja kreditoru prasības, kas pieteiktas tās Līgumslēdzējas Puses, kurā atrodas mantojamā manta, likumdošanā noteiktajos termiņos ir samaksātas vai nodrošinātas;
2) samaksātas vai nodrošinātas visas ar mantošanu saistītās nodevas;
3) kompetentas iestādes devušas, ja tas nepieciešams, atļauju mantojamās mantas izvešanai.
8. Naudas summu pārsūtīšana notiek saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu teritorijās spēkā esošo likumdošanu.
Lietas darba likumdošanas jomās
1. Darba attiecībās puses var pakļaut šīs attiecības tai likumdošanai, kuru tās izvēlas.
2. Ja nav izdarīta likumdošanas izvēle, tad tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā ir, bija darbs vai tam vajadzētu būt izpildītam.
3. Lietās, kuras minētas šī panta 2.daļā, ir kompetentas tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta, kā arī - kuras teritorijā atrodas prasītāja dzīvesvieta, ja šajā teritorijā atrodas strīda priekšmets vai atbildētāja īpašums.
Atbrīvošana no tiesu izdevumiem
1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā var tikt atbrīvoti no tiesas izdevumu apmaksas, kā arī viņiem pienākas bezmaksas procesuālā aizstāvība uz tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā, kā šīs Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.
2. Lai atbrīvotu no izdevumiem vai lai saņemtu bezmaksas aizstāvību procesā, lūguma iesniedzējam ir nepieciešams iesniegt izziņu par savu personisko, ģimenes un mantisko stāvokli. Tādu izziņu izdod tās Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā atrodas lūguma iesniedzēja dzīves vai atrašanās vieta.
3. Ja lūguma iesniedzējs nedzīvo un neatrodas nevienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām, tad izziņu var izdot tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, kuras pilsonis ir lūguma iesniedzējs.
4. Iestāde, kura pieņem lēmumu par bezmaksas procesuālo aizstāvību, var pieprasīt no iestādes, kura izsniegusi izziņu, papildus informāciju vai datu papildināšanu.
5. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis var lūgt otras Līgumslēdzējas Puses tiesu atbrīvot viņu no izdevumiem vai lūgt bezmaksas aizstāvību procesā saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā tiek izskatīta prasība.
6. Tiesa pārsūta izziņu, kopā ar lūgumu, kurš minēts šī panta 5.punktā, otras Līgumslēdzējas Puses tiesai.
Termiņi
1. Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa, izsaucot procesa pusi vai lietas dalībnieku, kurš dzīvo vai kura atrašanās vieta ir otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vienlaicīgi noteiks termiņu ne īsāku par 1 mēnesi, lai samaksātu tiesas izdevumus vai lai novērstu trūkumus prasībā vai iesniegumā. Termiņu sāk skaitīt no šāda satura dokumenta saņemšanas datuma.
2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesa ir noteikusi procesa pusei vai lietas dalībniekam, kuri dzīvo otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, termiņu procesuālo darbību izpildīšanai, tad par termiņa skaitīšanas sākumu uzskatāms tās Līgumslēdzējas Puses pasta zīmoga datums, no kuras teritorijas tika izsūtīti procesuālo darbību izpildes dokumenti.
3. Par termiņa pārkāpšanas sekām lemj tiesa, kura izskata lietu saskaņā ar savas valsts likumdošanu.
II nodaļa
Nolēmumu atzīšana un izpildīšana
Sprieduma atzīšana un izpildīšana civilajās, ģimenes un darba lietās, kā arī krimināllietās, kas skar zaudējumu atlīdzību
1. Līgumslēdzējas Puses savstarpēji atzīst un izpilda justīcijas iestāžu likumīgā spēkā stājušos spriedumus civilajās, ģimenes un darba lietās un spriedumus, kas skar nozieguma rezultātā nodarīto zaudējumu.
2. Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez sevišķas lietvedības tiek atzīti aizbildnības un aizgādnības, dzimtsarakstu iestāžu un citu iestāžu spriedumi civilās, ģimenes un darba lietās, kuri pēc sava rakstura neprasa izpildi.
47.pants
Lūgumu par sprieduma izpildi izskatīšana
1. Lūgumus par sprieduma izpildi izskata tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā izpilde jāveic.
2. Lūgums par sprieduma izpildi iesniedzams tiesā, kura pirmajā instancē taisījusi spriedumu lietā. Lūgums, kurš iesniegts tiesā, kura taisījusi spriedumu pirmajā instancē, tiek nosūtīts tiesai, kas ir kompetenta šo lūgumu izskatīt.
3. Lūguma rekvizītus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jāveic izpilde.
4. Lūgumam jāpievieno apliecinātu tulkojumu saskaņā ar šī līguma 5.panta 2.punktu.
5. Lūgumam par sprieduma izpildi jāpievieno:
1) tiesas apstiprināts sprieduma noraksts, oficiāls dokuments par sprieduma stāšanos spēkā, ja tas neizriet no paša sprieduma teksta, kā arī izziņu par tā izpildi;
2) dokuments, kurš apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies procesā, savlaicīgi un pienācīgā formā kaut vienu reizi bija izsniegts paziņojums par ierašanos tiesā;
3) šī Līguma 5.panta 1. un 2.punktā minēto dokumentu apliecināts tulkojums, noformēts saskaņā ar šī līguma 9.panta 2.punktu.
6. Ja tiesai, spriedumu izpildot, radīsies neskaidrības, tā var pieprasīt personai, kas iesniegusi lūgumu par sprieduma izpildi, paskaidrojumus, nopratināt parādnieku par lūguma būtību un nepieciešamības gadījumā pieprasīt paskaidrojumus no tiesas, kas taisījusi spriedumu.
48.pants
Sprieduma izpilde un tiesas izdevumi
1. Sprieduma izpildes kārtību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jānotiek izpildei.
2. Tiesas izdevumu segšanai, kas saistīti ar sprieduma izpildi, piemērojama tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā spriedums izpildīts.
49.pants
Atteikšanās atzīt un izpildīt tiesu spriedumus
Tiesas sprieduma atzīšanu vai izpildi var noraidīt:
1) ja persona, kas iesniegusi lūgumu vai atbildētājs nav piedalījušies procesā tāpēc, ka viņam vai viņu pilnvarotajai personai nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā izsniegts uzaicinājums ierasties tiesā;
2) ja tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur jānotiek sprieduma atzīšanai un izpildei, jau agrāk ir taisīts likumīgā spēkā stājies spriedums vai ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes jau agrāk uzsākušas lietvedību šajā lietā;
3) ja, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, bet gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā, saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā jānotiek sprieduma atzīšanai un izpildei, likumdošanu, lieta ir tās izņēmuma kompetencē;
4) dokumenta neesamības gadījumā, kurš apstiprinātu Pušu vienošanos lietā par līgumisko piekritību.
50.pants
Mierizlīgumi
Šī Līguma 46. - 49.panta noteikumi par tiesas spriedumiem piemērojami arī mierizlīgumiem, kas apstiprināti tiesā.
51.pants
Mantu izvešana un naudas summu pārsūtīšana
Izpildes rezultātā iegūto naudas summu pārsūtīšana un priekšmetu izvešana notiek saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā izpildāms spriedums.
III nodaļa
Tiesiskā palīdzība un tiesiskās attiecības krimināllietās
52.pants
Kriminālvajāšanas ierosināšana
1. Katra Līgumslēdzējas Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, saskaņā ar savu likumdošanu ierosina kriminālvajāšanu pret saviem pilsoņiem, kurus tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
2. Kriminālvajāšanas materiāli, kuri ir noformēti saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu tās kompetentajās iestādēs, ir spēkā arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
3. Personas, kurām ar noziegumu nodarīts materiālais zaudējums, sakarā ar ko ierosināta kriminālvajāšana, var piedalīties lietas izskatīšanā, ja šīs personas ir iesniegušas prasību, saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu, par zaudējuma atlīdzināšanu.
Lūgumi par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu
1. Lūgumiem par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu jābūt sastādītiem rakstiskā formā un tajā jānorāda:
1) iestādes, kura nosūta lūgumu, nosaukums un kurai tiek nosūtīts lūgums,
2) nodarījuma apraksts, sakarā ar kuru tiek nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu un pārņemšanu,
3) iespējami precīzāks nodarījuma vietas un laika norādījums,
4) Līgumslēdzējas Puses, kura nosūta lūgumu, likuma teksts, uz kuru pamatojoties, nodarījums tiek atzīts par noziegumu,
5) aizdomās turētās personas uzvārds un vārds, un, ja ir, arī tēva vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīves vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, šīs personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,
6) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.
2. Lūgumam jāpievieno cietušā iesniegums krimināllietā, kas ierosināma uz cietušā iesnieguma pamata, un par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi lietā ir, kā arī Līgumslēdzējas Puses, kas nosūta lūgumu, rīcībā esošie pirmstiesas izmeklēšanas materiāli un pierādījumi. Nododot priekšmetus, kas ir nozieguma izdarīšanas rīki vai nokļuvuši pie noziedznieka nozieguma rezultātā, jāņem vērā šī Līguma 66.panta 3.punkta nosacījumi.
Izdošana
1. Līgumslēdzējas Puses apņemas saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pēc pieprasījuma izdot viena otrai personas, kas atrodas to teritorijās, lai sauktu tās pie kriminālatbildības vai lai izpildītu spriedumu.
2. Izdošana notiek par nodarījumiem, kuri saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir uzskatāmi par noziegumiem un par, kuru izdarīšanu paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku ilgāku par vienu gadu, vai kāds cits smagāks sods. Izdošana sprieduma izpildei notiek gadījumā, ja par tādu noziegumu izdarīšanu personas ir notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku ilgāku par sešiem mēnešiem vai ar kādu citu smagāku sodu.
55.pants
Atteikums izdot
1. Izdošana var tikt atteikta, ja:
1) persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, ir Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, pilsonis vai šai personai tajā valstī piešķirtas patvēruma tiesības,
2) kriminālvajāšana saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir ierosināma tikai pēc cietušā privātsūdzības,
3) lūguma saņemšanas brīdī kriminālvajāšana saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, likumdošanu nevar tikt ierosināta vai spriedums nevar tikt izpildīts termiņa noilguma vai cita likumīga iemesla dēļ,
4) personai, par kuras izdošanu nosūtīts lūgums, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā par to pašu noziegumu ir spēkā stājies spriedums vai lēmums par lietas izbeigšanu,
5) noziegums, kura dēļ nosūtīts lūgums par izdošanu, izdarīts tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai nosūtīts lūgums,
6) tā var iespaidot nacionālo drošību vai destabilizēt sabiedrisko kārtību, kā arī likumdošanas principus.
Atsakoties izdot, Līgumslēdzēja Puse, kurai nosūtīts lūgums, paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei atteikuma pamatojumu.
56.pants
Izdošanas atlikšana
Ja persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, saukta pie kriminālatbildības vai izcieš sodu par citu noziegumu Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai šis lūgums nosūtīts, vai ir smagi slima, izdošana var tikt atlikta līdz kriminālvajāšanas pabeigšanai, soda izciešanas beigām vai atbrīvošanai jebkura cita likumīga pamatojuma dēļ.
Izdošana uz laiku
Ja šī Līguma 56.pantā paredzētā izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai nopietni apgrūtināt nozieguma izmeklēšanu, tādā gadījumā pēc pamatota lūguma var notikt izdošana uz laiku ar nosacījumu, ka izdotā persona tiks nekavējoties nosūtīta atpakaļ pēc to procesuālo darbību veikšanas, kuru izdarīšanai tā tika izdota, pie tam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no izdošanas dienas.
Izdošana pēc vairāku valstu pieprasījuma
Ja lūgums par vienas un tās pašas personas izdošanu tiek saņemts no vairākām valstīm, tad jautājumu par to, kurš no lūgumiem apmierināms, izlemj Līgumslēdzēja Puse, kura saņēmusi lūgumus.
Izdotās personas kriminālvajāšanas robežas
1. Bez Līgumslēdzējas Puses, kura izdevusi personu, piekrišanas šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt par citu noziegumu, kurš nav bijis pamatojums izdošanai.
2. Tāpat izdotā persona nevar tikt izdota tālāk trešajai valstij bez tās izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišanas.
3. Izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišana nav vajadzīga, ja izdotā persona 15 dienu laikā pēc kriminālvajāšanas pabeigšanas, soda izciešanas vai atbrīvošanas jebkāda likumiska pamatojuma nav atstājusi Līgumslēdzējas Puses teritoriju vai, ja šī persona labprātīgi atgriezusies šajā teritorijā atkārtoti. Šajā termiņā neieskaita laiku, kad izdotā persona nevarēja atstāt Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurai persona tika izdota, no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ.
Izdošanas lūgums
1. Lūgumam par izdošanu ir jābūt noformētam rakstiskā formā un jāsatur:
1) iestādes, kura pieprasa, nosaukums un kurai tiek nosūtīts pieprasījums,
2) Līgumslēdzējas Puses, kura pieprasa, likuma teksts, pēc kura konkrētais nodarījums tiek atzīts par noziegumu un nozieguma apraksts,
3) izdodamās personas uzvārds un vārds, ja ir, arī tēva vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīves vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,
4) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.
2. Lūgumam par izdošanu kriminālvajāšanas veikšanai jāpievieno apliecināts lēmuma noraksts par apcietināšanu un konvojēšanu.
Lūgumam par izdošanu sprieduma izpildei jāpievieno apliecināts sprieduma noraksts ar izziņu par tā stāšanos likumīgā spēkā un krimināllikuma teksts, uz kura pamata persona notiesāta. Ja notiesātais daļu soda jau izcietis vai atlīdzinājis radītos zaudējumus, tad pievieno arī ziņas par to.
61.pants
Izdodamās personas apcietināšana
Pēc izdošanas pieprasījuma saņemšanas Līgumslēdzēja Puse, kurai lūgums nosūtīts, nekavējoties veic pasākumus, lai meklētu un apcietinātu izdodamo personu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šī līguma noteikumiem izdošana netiek pieļauta.
62.pants
Papildus ziņas
1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt papildus ziņas, ja šis izdošanas lūgums nesatur visas 60.pantā norādītās nepieciešamās ziņas. Otrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatbild uz šādu lūgumu ne vēlāk kā mēneša laikā; attaisnojošu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt vēl uz 15 dienām.
2. Ja pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse noteiktā termiņā neiesniedz papildus ziņas, lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var atbrīvot no apcietinājuma personu, kura apcietināta pamatojoties uz šī Līguma 61.pantu.
Apcietināšana līdz izdošanas lūguma saņemšanai
1. Neatliekamos gadījumos pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma otra Līgumslēdzēja Puse var apcietināt personu arī pirms šī Līguma 60.pantā minētā izdošanas lūguma saņemšanas. Lūgumam jāpievieno lēmums par apcietinājumu vai likumīgā spēkā stājies spriedums (izraksts no sprieduma), kas ir pieņemts attiecībā uz konkrēto personu. Lūgumā jābūt norādījumam, ka izdošanas lūgums tiks nekavējoties izsūtīts.
Lūgums un tam pievienojamie dokumenti tiek nosūtīti jebkādā iespējamā veidā, nodrošinot visu dokumentu rekvizītu ietveršanu (faksu u.tml.).
2. Par cēloņiem, kas neļāva izpildīt apcietināšanas lūgumu, nekavējoties jāpaziņo otrai Līgumslēdzējas Pusei.
3. Apcietinātā persona ir atbrīvojama, ja lūgums par viņas izdošanu netiks saņemts 1 mēneša laikā no tās dienas, kad otrā Līgumslēdzējas Puse tika informēta par personas apcietināšanu. Šis termiņš var tikt pagarināts uz 15 dienām pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma.
Izdošana
1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse paziņo Līgumslēdzējai Pusei, no kuras lūgums saņemts, savu lēmumu par izdošanu, informējot par izdošanas vietu un laiku.
2. Ja Līgumslēdzēja Puse, no kuras saņemts lūgums, nepieņem izdodamo personu 15 dienu laikā pēc noteiktā izdošanas datuma, tad šī persona jāatbrīvo no apcietinājuma.
Atkārtota izdošana
Ja izdotā persona izvairīsies no kriminālvajāšanas vai soda izciešanas un atgriezīsies tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, minētā persona pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma var tikt izdota atkārtoti. Šajā gadījumā lūgumam nav nepieciešams pievienot šī Līguma 60.pantā minētos dokumentus.
Priekšmetu nodošana
1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts izdošanas lūgums, nodod otrai Līgumslēdzējai Pusei noziegumu izdarīšanas rīkus, kā arī priekšmetus, uz kuriem ir nozieguma pēdas vai kas iegūti noziedzīgā ceļā, kā arī visus citus priekšmetus, kuri var būt izmantoti krimināllietā kā lietiskie pierādījumi.
2. Līgumslēdzējas Puse, kurai iesniegts lūgums, var uz laiku aizturēt šī panta 1.punktā minēto priekšmetu nodošanu, ja tie nepieciešami citā krimināllietā, vai arī tie var būt nodoti pieprasītājas Līgumslēdzējas Pusei uz laiku pēc abpusējas vienošanās.
3. Trešo personu tiesības uz priekšmetiem, kuri tika nodoti Līgumslēdzējai Pusei, paliek spēkā. Pēc lietas izbeigšanas šie priekšmeti jānodod atpakaļ Līgumslēdzējai Pusei, kura tos nodevusi.
Tranzītpārvadāšana
1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma atļauj pārvadāt caur savu teritoriju personas, ko trešā valsts izdevusi otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līgumslēdzējām Pusēm nav pienākuma atļaut tādu personu pārvadāšanu, kuru izdošana pēc šī Līguma noteikumiem nav paredzēta.
2. Lūgums par pārvadājumu tiek noformēts un nosūtīts tādā pašā veidā, kā izdošanas lūgums.
3. Līgumslēdzēju Pušu kompetentas iestādes katrā atsevišķā gadījumā saskaņo tranzītpārvadājuma veidu, maršrutu un citus noteikumus.
4. Neplānota gaisa kuģa nosēšanās gadījumā pēc Līgumslēdzējas Puses, pāri kuras teritorijai īstenojams lidojums vai pēc Līgumslēdzējas Puses pārstāvja lūguma, kura konvojē izdodamo personu, izdodamā persona var tikt apcietināta uz 48 stundām līdz tranzītvīzas saņemšanai, saskaņā ar šī panta 1.punktu. Šāda prasība var tikt nodota pa telegrāfu, telepastu, elektronisko pastu.
5. Izdevumus, kas saistīti ar tranzītpārvadāšanu, sedz Līgumslēdzējas Puse, kas iesniegusi pieprasījumu.
Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju piedalīšanās tiesiskās palīdzības sniegšanā krimināllietās
Vienas Līgumslēdzējas Puses pārstāvji ar otras Līgumslēdzējas Puses piekrišanu var piedalīties otras Līgumslēdzējas Puses lūguma par tiesiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās izpildē.
IV nodaļa
Tiesas lēmumu izpildīšana krimināllietās
Definīcijas
Šī Līguma izpratnē sekojošie jēdzieni nozīmē:
1) "Sprieduma Pieņēmēja Puse" - Līgumslēdzējas Puse, kurā taisīja tiesas nolēmumu, nosakot brīvības atņemšanas sodu, kurš ir izpildāms;
2) "Sprieduma Izpildītāja Puse" - Līgumslēdzējas Puse, kura pārņēma vai kurai jāpārņem brīvības atņemšanas soda izpildīšana.
70.pants
Vispārējais princips
1. Līgumslēdzējas Puses abpusēji apņemas pēc lūguma saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pārņemt nolēmumu izpildīšanu krimināllietās, uz kura pamata vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas likumīgi piespriedušas otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem brīvības atņemšanas sodu .
2. Šī panta 1.daļā minēto lūgumu tiesīgas iesniegt gan Sprieduma Pieņēmējas Puses, gan Sprieduma Izpildītājas Puses centrālās iestādes, kas minētas šī Līguma 4.panta 1.daļā.
Notiesātā tiesības
1. Notiesātais, viņa likumiskais pārstāvis, pilnvarotā persona, laulātais, radinieki pa taisno līniju vai brāļi un māsas var vērsties pie katras no Līgumslēdzējām Pusēm ar iniciatīvu veikt pasākumus, kuri minēti šī Līguma 81.pantā.
2. Sprieduma Pieņēmējas Puses informēs katru notiesāto, kura var piemērot šo līgumu, par šajā nodaļā minētajiem noteikumiem.
72.pants
Sprieduma izpildes pārņemšana
Sprieduma izpilde tiks pārņemta vienīgi tajā gadījumā, ja nodarījums, kurš ir nolēmuma pamatā ,ir sodāms saskaņā ar Sprieduma Izpildītājas Puses likumdošanu un Spriedumu Pieņēmējas Puses likumdošanu.
73.pants
Noilgums
Sprieduma izpildīšana netiek pārņemta, ja soda izpildīšanai, saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas puses likumdošanu, ir iestājies noilguma termiņš.
74.pants
Spriedumi attiecībā uz prombūtnē esošajiem
Spriedumu izpildīšana netiek pārņemta, ja spriedums tika taisīts notiesātā prombūtnē.
75.pants
Otrreizējas sodīšanas aizliegums
Sprieduma izpildīšanas pārņemšana nenotiks, ja notiesātais likumīgi sodīts vai attaisnots par to pašu nodarījumu Sprieduma Izpildītāja Pusē.
76.pants
Sabiedriskās kārtības nodrošināšanas princips
Sprieduma izpildīšanas pārņemšana nenotiks, ja tas traucētu sabiedrisko kārtību vai likumīgās kārtības principus.
77.pants
Pārņemšanas priekšnoteikumi
1. Sprieduma izpildīšanas pārņemšana var notikt tikai ar notiesātā piekrišanu. Ja notiesātais nav spējīgs izteikt piekrišanu, kurai ir tiesiskas sekas, tad ir nepieciešama notiesātā likumīgā pārstāvja piekrišana.
2. Sprieduma izpildīšanas pārņemšana nenotiks, ja notiesātajam ir atņemta brīvība Sprieduma Pieņēmējas Pusē un lūguma ienākšanas dienā ir palicis brīvības atņemšanas sods izpildīšanai , kas ir mazāks par 6 mēnešiem. Vērtējot šo priekšnoteikumu, summē visus brīvības atņemšanas sodus vai to daļas, kuras ir palikušas izpildei.
78.pants
Lūguma izlemšana
Līgumslēdzējas Puse, kurai iesniedz lūgumu, pēc iespējas īsākā laikā informē lūguma iesniedzēju, kādā apmērā lūgums par sprieduma izpildīšanu tiks ņemts vērā. Daļēju vai pilnīgu atteikumu ir jāmotivē.
79.pants
Sprieduma izpildīšana
1. Ja notiek nolēmuma izpildes pārņemšana, tad Sprieduma Izpildītājas Puses tiesa noteiks saskaņā ar savu likumdošanu izpildāmā brīvības atņemšanas soda laiku tādā apmērā, kā tas paredzēts Sprieduma Pieņēmējas Puses nolēmumā. Ja Sprieduma Izpildītājas Puses likumdošanā par šo noziegumu paredzētais augstākais soda mērs ir zemāks nekā Sprieduma Pieņēmējas Puses nolēmumā, tad Sprieduma Izpildītājas Puses tiesa noteiks augstāko brīvības atņemšanas sodu, kāds par šo noziegumu tiek piemērots saskaņā ar savas valsts likumdošanu.
2. Sprieduma izpildīšanas pārņemšanas rezultātā Sprieduma Izpildītāja Pusē notiesātais nekādā gadījumā nevar atrasties mazāk izdevīgā situācijā, nekā viņš būtu atradies, ja atrastos Sprieduma Pieņēmēja Pusē sprieduma turpmākās izpildīšanas gadījumā.
3. Sprieduma izpildīšana kopā ar nosacītu atbrīvošanu notiek saskaņā ar Spriedumu Izpildītājas Puses likumdošanu. Ja Spriedumu Pieņēmējas Puses likumdošana attiecībā uz nosacītu atbrīvošanu ir notiesātajam izdevīgāka, tad tiek piemērota tā.
4. Sprieduma Izpildītāja Pusē brīvības atņemšanas sodā ieskaita Sprieduma Pieņēmēja Pusē jau izciesto brīvības atņemšanas soda laiku.
80.pants
Izpildīšanas pārņemšanas sekas
1. Izpildot brīvības atņemšanas sodu Sprieduma Izpildītāja Pusē, Sprieduma Pieņēmēja Puse neveiks turpmākās darbības sakarā ar tā izpildi.
2. Sprieduma Pieņēmēja Pusei ir tiesības izpildīt atlikušo daļu, ja notiesātais izvairās no sprieduma izpildīšanas Sprieduma Izpildītāja Pusē. Spriedumu Izpildītāja Puse par šiem apstākļiem nekavējoties informē Spriedumu Pieņēmēju Pusi.
81.pants
Apžēlošana un amnestija
1. Sprieduma Izpildītāja Pusē var notikt notiesātā apžēlošana. Sprieduma Pieņēmēja Puse var vērsties pie Sprieduma Izpildītājas Puses ar apžēlošanas ierosinājumu. Sprieduma Izpildītāja Puse šo ierosinājumu izskatīs labvēlīgi. Sprieduma Pieņēmēja Pusei ir tiesības šo personu apžēlot savā teritorijā.
2. Sprieduma Izpildītāja Puse attiecībā uz notiesāto piemēro amnestiju, kuru devusi Sprieduma Izpildītāja Puse, kā arī Sprieduma Pieņēmēja Puse.
82.pants
Nolēmuma atcelšana vai grozīšana
Lai atceltu vai grozītu nolēmumu, kas ir pārņemts izpildei, kompetenta ir vienīgi Sprieduma Pieņēmēja Puse.
83.pants
Paziņošana
1. Līgumslēdzējas Puses paziņo viena otrai pēc iespējas īsākā laikā par visiem apstākļiem, kuri varētu ietekmēt nolēmuma izpildi.
2. Sprieduma Pieņēmēja Puse informē Sprieduma Izpildītāju Pusi, īpaši par amnestiju, kā arī par nolēmuma, kurš tika pārņemts izpildei, atcelšanu vai grozīšanu.
3. Sprieduma Izpildītāja Puse informēs Sprieduma Pieņēmēju Pusi par nolēmuma izpildi.
84.pants
Nodošana
1. Sprieduma Pieņēmējas Puse un Sprieduma Izpildītāja Puse sazināsies par notiesātā nodošanas laiku un vietu ar Sprieduma Izpildītājas Puses iestādēm, bet nepieciešamības gadījumā arī ar tranzītvalsts iestādēm.
2. Vienas Līgumslēdzējas Puses konvojējošās personas, kurām notiesātais jānogādā pa gaisa ceļu otrās Līgumslēdzējas Puses teritorijā vai jāpaņem notiesātais no šīs teritorijas, ir tiesīgas līdz notiesātā nodošanai vai pēc tā pārņemšanas piemērot otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nepieciešamos līdzekļus, lai padarītu neiespējamu notiesātā bēgšanu.
3. Sprieduma Pieņēmēja Puse pēc tam, kad Sprieduma Izpildītāja Puse pārņēmusi sprieduma izpildi, var atlikt notiesātā nodošanu, lai veiktu kriminālvajāšanu sakarā ar citu noziegumu vai, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, ko noteikusi tās tiesa par citu noziegumu.
85.pants
Notiesātā aizsardzība
1. Ja notiesātais tika nodots saskaņā ar šo Līgumu no Sprieduma Pieņēmējas Puses Sprieduma Izpildītājai Pusei, tad Sprieduma Izpildītāja Puse nevar viņu vajāt, notiesāt vai kādā citā veidā ierobežot viņa brīvību sakarā ar nodarījumu, kuru viņš izdarījis pirms nodošanas un uz kuru neattiecas piekrišana pārņemt izpildīšanu.
2. Ierobežojumi, kuri norādīti šī panta 1.punktā netiek piemēroti, ja:
1) Sprieduma Pieņēmēja Puse piekritīs uzsākt kriminālvajāšanu, izpildīt sodu,
2) nodotais notiesātais palicis Sprieduma Izpildītāja Pusē ilgāk par 30 dienām pēc galīgās atbrīvošanas, kaut gan viņam bija tiesības un viņš varēja atstāt šīs Līgumslēdzējas Puses teritoriju vai, ja pēc šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijas atstāšanas, viņš labprātīgi tur atgriezās.
Lūgumi un pielikumi
1. Lūgumi, kurus paredz šī nodaļa, tiek noformēti rakstiskā veidā.
2. Sprieduma Pieņēmējas Puses lūgumam jāpievieno:
1) sprieduma oriģināls vai tā apstiprināts noraksts ar apstiprinājumu par tā stāšanos likumīgā spēkā un izpildīšanas iespēju;
2) piemēroto likumu teksti, kā arī likumu teksti, kuri attiecas uz nosacītu atbrīvošanu;
3) pēc iespējas precīzi dati par notiesāto, viņa pilsonību, kā arī viņa dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu;
4) izziņa par brīvības atņemšanas soda laiku, kuri tiek ieskaitīti soda laikā;
5) dokumentu, no kura izriet notiesātā vai viņa likumīgā pārstāvja piekrišana brīvības atņemšanas soda pārņemšanai;
6) citi dokumenti, kuriem var būt nozīme, lemjot par lūgumu;
7) lūgumu un dokumentu, kuri norādīti šajā pantā, tulkojums otras Līgumslēdzējas Puses valodā.
3. Sprieduma Izpildītājas Puses lūgumam jāpievieno dokumenti, kuri norādīti šī panta 2.daļā 3), 6) un 7) apakšpunktos.
4. Gadījumā, ja šī panta 3.daļā minētais lūgums tiek atrisināts pozitīvi, tad Sprieduma Pieņēmēja Puse pārsūta Sprieduma Izpildītāja Pusei šī panta 2.daļas 1), 2), 4) un 5) punktos minētos dokumentus, pievienojot to tulkojumu otras Līgumslēdzējas Puses valsts valodā vai krievu valodā.
Lūguma papildināšana
Ja Līgumslēdzējas Puse, kurai nosūtīts lūgums, atzīst nodotās ziņas un dokumentus par nepilnīgiem, tad tā vēršas ar lūgumu par nepieciešamiem papildinājumiem. Lai saņemtu šo papildinājumu, šī Līgumslēdzējas Puse var noteikt viena mēneša termiņu un pēc pamatota lūguma var šo termiņu pagarināt. Ja nepieciešamā ziņu papildināšana nenotiek, tad par lūgumu izlemj uz esošo ziņu un dokumentu pamata.
Ziņas par sodāmību
Līgumslēdzējas Puses pēc pieprasījuma sniedz cita citai ziņas par personu iepriekšējo sodāmību, ja šīs personas tiek sauktas pie kriminālatbildības pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
Ziņas par kriminālvajāšanas rezultātiem
Līgumslēdzējas Puses paziņo viena otrai par tās personas, par kuru bija nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu, kriminālvajāšanas rezultātiem, kā arī par izdotajām personām. Pēc lūguma tiek nosūtīts spēkā stājušās sprieduma vai cita galīga lēmuma noraksts.
90.pants
Paziņojumi par spriedumiem
Līgumslēdzējas Puses ik gadu sniegs cita citai ziņas par spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā un ko vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas taisījušas par otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.
TREŠĀ DAĻA
Noslēguma noteikumi
91.pants
Līguma stāšanās spēkā
Šis Līgums ir ratificējams un stājas spēkā 30 dienu laikā pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas, kas notiks Rīgā.
Strīdus jautājumus, par šī Līguma piemērošanu un iztulkošanu, izšķirs Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas konsultācijas ceļā.
Līguma darbības termiņš
1. Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
Katra no Līgumslēdzējām Pusēm jebkurā laikā var to denonsēt, nosūtot otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu. Līguma darbība tiek pārtraukta pēc 6 mēnešiem no otras Līgumslēdzējas Puses paziņojuma saņemšanas dienas.
2. Šajā Līgumā var izdarīt izmaiņas un to papildināt tādā pašā kārtībā, kāda noteikta tā noslēgšanai.
Līgums noslēgts Taškentā 1996.gada 23. maijā divos eksemplāros, katrs uzbeku, latviešu un krievu valodās, pie kam visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Domstarpību gadījumā noteicošais teksts ir krievu valodā.
| Uzbekistānas Republikas vārdā | Latvijas Republikas vārdā |
 |
 |
 |
 |