Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 1996. gada 24. decembra noteikumus Nr. 485 "Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 171

Rīgā 1996. gada 14.maijā (prot. nr.26. 21. §)

Veselības aprūpes finansēšanas kārtība 1996.gadā

Izdoti saskaņā ar Satversmes 81.panta noteiktajā kartībā
izdoto Ministru kabineta 1994.gada 30.augusta noteikumu Nr.177
"Ārstniecības noteikumi" 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka iedzīvotāju veselības aprūpes finansēšanas kārtību, valsts un pašvaldību garantētos medicīniskos pakalpojumus veselības aprūpes valsts programmas un bāzes programmas ietvaros, kā arī valsts pasūtījumu 1996.gadam.

2. Veselības aprūpes valsts programmas un valsts pasūtījumi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

3. Ārvalstu pilsoņu medicīniskās aprūpes un tiesu medicīniskās ekspertīzes izdevumus sedz ārvalsts pilsonis vai viņa apdrošināšanas sabiedrība, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi, vai Latvijas Republikā dzīvojoša persona, kas, parakstot ielūgumu ieceļošanas vīzas iegūšanai, galvojusi segt nepieciešamos ārvalsts pilsoņa veselības aprūpes izdevumus.

4. Veselības aprūpes bāzes programma tiek finansēta:

4.1. no pašvaldību budžetiem saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 1996.gadam" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 41.nr.) Pārejas noteikumu 2.punkta 5.apakšpunkta "c" apakšpunktu;

4.2. no valsts budžeta dotāciju veidā saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 1996.gadam" Pārejas noteikumu 7.punktu.

5. Ārstniecības iestāžu (uzņēmumu) izdevumus par veselības aprūpes bāzes programmā paredzētajiem medicīniskajiem pakalpojumiem sedz pašvaldību un nozaru slimokases.

6. Ārstniecības iestādes (uzņēmumi) par veselības aprūpes bāzes programmā paredzēto medicīnisko pakalpojumu sniegšanu no pacienta, izņemot šo noteikumu 7.punktā minētās pacientu grupas, iekasē maksu, kas nepārsniedz 25 procentus no sniegtā medicīniskā pakalpojuma izmaksas (procentu lielumu pašvaldības ārstniecības iestādēm (uzņēmumiem) nosaka attiecīgā pašvaldība un valsts ārstniecības iestādēm - Labklājības ministrija).

7. No šo noteikumu 6.punktā minētajiem maksājumiem atbrīvojami:

7.1. bērni līdz 18 gadu vecumam;

7.2. grūtnieces, ja tiek saņemta ar grūtniecības novērošanu un grūtniecības norisi saistītā ārstnieciskā palīdzība;

7.3. trūcīgie Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībnieki un invalīdi;

7.4. trūcīgās politiski represētās personas;

7.5. jebkurš pacients šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajos gadījumos.

8. Pašvaldībām ir tiesības paplašināt šo noteikumu 7.punktā minēto personu loku.

9. Izdevumus par konsultācijām, kā arī par staru un funkcionālās diagnostikas un endoskopiskajiem izmeklējumiem, kurus izdara prettiesiskos nodarījumos cietušām personām diferenciāldiagnostikai pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma, sedz ekspertīzes pieprasītājs.

10. Valsts programmu un valsts pasūtījuma izpildes tiesību piešķiršana valsts ārstniecības iestādēm (uzņēmumiem) notiek saskaņā ar Labklājības ministrijas organizētā konkursa rezultātiem.

11. Valsts ārstniecības iestādes nodrošina Latvijas Medicīnas akadēmijas studentu praktiskās mācības.

12. Labklājības ministrija informē pašvaldības par valsts programmām un valsts pasūtījumu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs (uzņēmumos) saskaņā ar šo noteikumu otro nodaļu.

II. Veselības aprūpes valsts programmas un valsts pasūtījums

13. Veselības aprūpes valsts programmas 1996.gadam ir šādas:

13.1. infekciju, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību diagnostikas, ārstēšanas un izplatības ierobežošanas programma;

13.2. AIDS izplatības ierobežošanas programma;

13.3. tuberkulozes un hronisko plaušu slimību izplatības un ierobežošanas programma;

13.4. psihiatrijas programma;

13.5. onkoloģijas un hematoloģijas programma;

13.6. mātes un bērna veselības aprūpes programma;

13.7. cukura diabēta programma;

13.8. alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas ierobežošanas programma;

13.9. katastrofu medicīnas programma;

13.10. apdegumu programma;

13.11. rehabilitācijas programma.

14. Veselības aprūpes valsts pasūtījums 1996.gadam ir šāds:

14.1. medicīniskā palīdzība un valstiski nozīmīgu pasākumu nodrošināšana šādās jomās:

14.1.1. asins un asins aizvietotāju sagatavošana;

14.1.2. vides un sabiedrības veselība;

14.1.3. tiesu medicīniskā ekspertīze;

14.1.4. patologanatomiskā izmeklēšana;

14.1.5. sporta medicīna;

14.1.6. valsts mēroga pasākumi, kas saistīti ar reformu nodrošināšanu, licencēšanu, sertifikāciju, uzskaiti un kontroli;

14.2. medicīniskā palīdzība saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprināto valsts pasūtījumu šādās valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs:

14.2.1. Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā;

14.2.2. Rīgas pilsētas 7.slimnīcā;

14.2.3. Zobārstniecības centrā;

14.2.4. Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā;

14.2.5. Republikāniskajā leprozorijā.

III. Veselības aprūpes bāzes programma

15. Veselības aprūpes bāzes programma nosaka iedzīvotājiem sniedzamās medicīniskās palīdzības apjomu, kas jānodrošina valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm (uzņēmumiem) un par kuru jāsamaksā pašvaldību slimokasēm no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.

16. Veselības aprūpes bāzes programmā paredzēto valsts garantēto medicīniskās palīdzības apjomu pašvaldība var palielināt atbilstoši tās iespējām iedalīt finansu līdzekļus veselības aprūpei.

17. Veselības aprūpes bāzes programma paredz šādus medicīniskās palīdzības veidus, ar kuriem saistītos izdevumus pašvaldību slimokases sedz no pašvaldību budžeta līdzekļiem:

17.1. neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas sniedzama ikvienam cilvēkam, kuram tā ir nepieciešama, neatkarīgi no viņa pieraksta vietas. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas pēc izsaukuma saņemšanas nekavējoties nodrošina izbraukumu šādos gadījumos:

17.1.1. nelaimes gadījumi, avārijas, katastrofas, stihiskas nelaimes, smagas mehāniskas traumas, elektrotraumas, zibens radīti bojājumi, plaši apdegumi un apsaldējumi, saules un siltuma dūrieni, slīkšana, smakšana, svešķermeņi elpošanas ceļos un citās ķermeņa vietās, ja ir apdraudēta cietušā dzīvība;

17.1.2. saindēšanās;

17.1.3. trauma vai pēkšņa saslimšana uz ielas, sabiedriskā vietā, uzņēmumā vai iestādē;

17.1.4. pēkšņa saslimšana un hronisku slimību gaitas saasināšanās, kas apdraud slimnieka dzīvību:

17.1.4.1. sirds un asinsvadu saslimšana ar sāpēm, smakšanas lēkmēm vai aizdusu, aukstiem sviedriem, sirdsdarbības ritma traucējumiem, samaņas zudumu;

17.1.4.2. perifēro asinsvadu saslimšana ar pēkšņām sāpēm rokās vai kājās, roku vai kāju aukstumu, bālumu;

17.1.4.3. centrālās un perifērās nervu sistēmas saslimšana ar pēkšņiem apziņas traucējumiem, krampjiem, ģīboni, galvas un muguras sāpēm, paralīzi un citiem kustību traucējumiem;

17.1.4.4. kuņģa, zarnu trakta saslimšana ar pēkšņām asām sāpēm vēderā, vemšanu, aukstiem sviedriem, nepārtrauktu caureju;

17.1.4.5. urīnceļu saslimšana ar pēkšņām sāpēm jostas-krustu apvidū vai akūtiem urinācijas traucējumiem;

17.1.4.6. akūti psihiskās darbības traucējumi, ko pavada agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums;

17.1.4.7. jebkuras izcelsmes izteikta asiņošana vai izteiktas alerģiskas reakcijas;

17.1.4.8. bronhiālās astmas lēkme;

17.1.5. slimnieku steidzama pārvešana, ko nosaka diagnoze un/vai veselības stāvokļa smaguma pakāpe:

17.1.5.1. uz stacionāru vai starp stacionāriem, ja ir attiecīgs norīkojums un attiecīgā ārsta izsaukums;

17.1.5.2. dzemdētāju nogādāšana ārstniecības iestādē (uzņēmumā);

17.2. akūtu slimību un hronisku slimību saasinājumu diagnostika, ārstēšana un dinamiska novērošana;

17.3. tādu slimnieku apmeklēšana un ārstēšana mājās, kuru veselības stāvoklis neļauj apmeklēt ārstniecības iestādes (uzņēmumus) (transporta izdevumi tiek segti atbilstoši attiecīgās slimokases finansiālajām iespējām);

17.4. grūtnieču un nedēļnieču novērošana, dzemdību palīdzība, palīdzība grūtniecības patoloģijas gadījumos;

17.5. infekciju, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana;

17.6. specifiskā un nespecifiskā vakcinācija un specifiskā imunoterapija atbilstoši Labklājības ministrijas Veselības departamenta noteiktajai kārtībai;

17.7. zobārstnieciskā palīdzība bērniem līdz 18 gadu vecumam un jauniesaucamajiem (saskaņā ar zobārstnieciskās palīdzības minimālo apjomu):

17.7.1. zobu primārā profilakse, izņemot silantu lietošanu;

17.7.2. zobu sekundārā profilakse, izņemot zobu plombēšanu ar gaismā cietējošiem materiāliem un endodontiju vairāk nekā vienam zobam (izņemot zobu traumu gadījumus);

17.7.3. ortodontiska rakstura pirmreizējas konsultācijas un darbi smagu sakodiena anomāliju gadījumos;

17.7.4. ārstēšana sejas-žokļa apvidus traumas un iekaisumu gadījumos, kas rada funkcionālus traucējumus, kā arī traumu gadījumos bez funkcionāliem traucējumiem, ja pacients ir vērsies pēc pirmās palīdzības 24 stundu laikā;

17.8. profilaktisko apskašu veikšana Labklājības ministrijas Veselības departamenta noteiktajā kārtībā;

17.9. nodrošinājums ar bezmaksas medikamentiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

17.10. medicīniskā palīdzība traumu un arodslimību gadījumos;

17.11. veselības aprūpei iedalīto līdzekļu ietvaros:

17.11.1. plānotās operācijas;

17.11.2. rehabilitācijas terapija pēc pirmreizējas saslimšanas vai traumas;

17.11.3. ambulatora un stacionāra aprūpe slimniekiem, kuri saslimuši vai guvuši traumu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē;

17.11.4. otrā posma rehabilitācija;

17.12. medicīniskās palīdzības sniegšana Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušajiem, 1. un 2.grupas invalīdiem un represētajām personām saskaņā ar tiesību aktiem.

18. Valsts ārstniecības iestādes, kuru izdevumus par veselības aprūpes bāzes programmas izpildi sedz slimokases no valsts budžeta, nosaka Labklājības ministrija.

19. Atbilstoši pašvaldības slimokases finansiālajām iespējām un pašvaldības apstiprinātajai veselības aprūpes bāzes programmai attiecīgajā teritorijā atsevišķos gadījumos no pašvaldības budžeta līdzekļiem var tikt segti izdevumi arī par tādiem medicīniskajiem pakalpojumiem, par kuriem pašvaldību slimokases nemaksā, šādām iedzīvotāju grupām:

19.1. grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm;

19.2. bērniem līdz 18 gadu vecumam un vidējo mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņiem;

19.3. likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajiem bezdarbniekiem.

IV. Medicīniskie pakalpojumi, ar kuriem saistītos izdevumus slimokase nesedz

20. Slimokase nesedz izdevumus par šādiem medicīniskajiem pakalpojumiem:

20.1. zobārstnieciskā palīdzība;

20.2. stacionārā ārstēšana ārpus attiecīgās administratīvās teritorijas plānoto operāciju vai hronisku slimību gadījumos pēc pacienta iniciatīvas bez ārstējošā ārsta nosūtījuma;

20.3. konsultācijas un izmeklējumi plānoto operāciju vai hronisku slimību gadījumos pēc pacienta iniciatīvas bez ārstējošā ārsta nosūtījuma;

20.4. pirmreizējie medicīniski profilaktiskie pasākumi, stājoties darbā;

20.5. darba apstākļu un darba specifikas dēļ nepieciešamās periodiskās medicīniskās apskates;

20.6. ārstēšanās sanatorijās un kūrortos;

20.7. aborti bez medicīniskajām vai sociālajām indikācijām;

20.8. anonīmie ārstnieciski profilaktiskie pasākumi (izņemot izmeklēšanu AIDS noteikšanai);

20.9. seksoloģiskā ārstēšana;

20.10. medicīniskās palīdzības nodrošināšana dažādos sabiedriskos pasākumos;

20.11. kosmetoloģiskie pakalpojumi;

20.12. homeopātiskā ārstēšana;

20.13. redzes korekcija;

20.14. psihoterapeitiskā palīdzība;

20.15. ārstniecības iestāžu sniegtie papildpakalpojumi;

20.16. vakcinācijas, kas nav noteiktas ar Labklājības ministrijas rīkojumu;

20.17. profilaktiskās un citas medicīniskās apskates, ja tās nav saistītas ar medicīniskajām indikācijām (piemēram, atzinums par veselības stāvokli, transporta vadītāju medicīniskā apskate);

20.18. alkohola un narkotiskā apreibuma ekspertīze ārstniecības iestādēs (uzņēmumos);

20.19. tādu pacientu stacionārā ārstēšana (īslaicīga sociālā aprūpe slimības gadījumā), kuru slimība vai trauma pieļauj ambulatoro ārstēšanu (pēc ārstējošā ārsta ieskata).

21. Slimokases nesedz izdevumus, kas saistīti ar ārstniecības iestāžu (uzņēmumu) kapitālo remontu un celtniecību.

22. Sniegtās medicīniskās palīdzības atbilstību veselības aprūpes bāzes programmai nosaka ārstējošais ārsts vai konkrētā medicīniskā pakalpojuma sniedzējs. Lēmuma pareizību kontrolē attiecīgās slimokases kontrolārsts, Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija vai tās pieaicināts eksperts.

V. Starpteritoriju norēķini

23. Samaksājot ārstēšanas izdevumus pacientiem, kuri nosūtīti stacionārai vai ambulatorai ārstēšanai ārstniecības iestādēs (uzņēmumos) ārpus pastāvīgās dzīvesvietas administratīvās teritorijas, tiek izmantota starpteritoriju norēķinu sistēma.

24. Starpteritoriju norēķini no pašvaldību budžeta līdzekļiem veicami tikai ar pašvaldību slimokasu starpniecību.

25. Sedzot izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem par veselības aprūpes bāzes programmas ietvaros iedzīvotājiem sniegto medicīnisko palīdzību, pašvaldību slimokases vispirms norēķinās ar valsts ārstniecības iestādēm un pēc tam ar citu pašvaldību ārstniecības iestādēm.

26. Starpteritoriju norēķinus no valsts budžeta līdzekļiem veic Valsts slimokase, kas norēķinās ar pašvaldību slimokasēm Labklājības ministrijas noteiktā finansējuma apmēra ietvaros par iepriekšējā mēnesī izlietotajiem līdzekļiem pēc tam, kad pašvaldību slimokases par attiecīgās teritorijas iedzīvotāju ārstēšanu pilnībā ir norēķinājušās ar valsts ārstniecības iestādēm.

27. Pašvaldību slimokases katra mēneša sākumā valsts ārstniecības iestādēm iemaksā no valsts budžeta avansā naudas līdzekļus 50 procentu apmērā no sniegto medicīnisko pakalpojumu vērtības iepriekšējā laikposmā.

28. Ja izdevumi par iedzīvotājiem sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem ir lielāki nekā valsts budžetā noteiktais finansējuma apmērs, pārtērēto līdzekļu summu attiecīgās pašvaldības slimokase sedz no saviem līdzekļiem.

29. Valsts ārstniecības iestādes slēdz ar pašvaldību slimokasēm līgumus par veselības aprūpes bāzes programmas ietvaros veiktā darba samaksu vai pilnvaro Valsts slimokasi slēgt minētos līgumus.

30. Valsts slimokasei ir tiesības pārtraukt dotāciju no valsts budžeta tām pašvaldībām, kuras nav norēķinājušās par iedzīvotāju ārstēšanu valsts ārstniecības iestādēs veselības aprūpes bāzes programmas ietvaros. Tādā gadījumā Valsts slimokase par sniegtajiem pakalpojumiem norēķinās ar valsts ārstniecības iestādēm Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā. Neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek nodrošināta šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētajos gadījumos.

31. Līdz 1996.gada 1.maijam Valsts slimokase:

31.1. no veselības aprūpes bāzes programmai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem pašvaldību slimokasēm noteiktā ceturkšņa finansējuma apmēra ietvaros veic norēķinus ar valsts ārstniecības iestādēm par iedzīvotājiem sniegto medicīnisko palīdzību laikposmā no 1996.gada janvāra līdz martam;

31.2. noteiktā finansējuma apmēra ietvaros neizlietotos līdzekļus pārskaita attiecīgajām pašvaldībām;

31.3. informē pašvaldību slimokases par veiktajiem norēķiniem un to atbilstību Labklājības ministrijas noteiktajam finansējuma apmēram.

32. Ar 1996.gada 1.aprīli katra mēneša sākumā Valsts slimokase pārskaita pašvaldību slimokasēm 50 procentus no attiecīgajā mēnesī noteiktā veselības aprūpes bāzes programmas finansējuma apmēra norēķiniem ar valsts ārstniecības iestādēm. Atlikušos 50 procentus pašvaldību slimokasēm pārskaita pēc tam, kad tās ir norēķinājušās ar valsts ārstniecības iestādēm.

VI. Uzskaite un kontrole

33. Pašvaldību un nozaru slimokases par iedzīvotājiem sniegto medicīnisko palīdzību norēķinās ar valsts ārstniecības iestādēm (uzņēmumiem) 10 dienu laikā pēc rēķinu saņemšanas atbilstoši Valsts slimokases izstrādātiem un labklājības ministra apstiprinātiem noteikumiem.

34. Saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 41.nr.) 30.panta pirmo un otro daļu ārstniecības iestādes (uzņēmumi) neatkarīgi no to īpašuma un uzņēmējdarbības formas iesniedz pašvaldību un nozaru slimokasēs vienotu pārskatu, kurā sniegta informācija saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumu.

35. Pašvaldību slimokases apkopo iesniegtos pārskatus un to kopsavilkumu (1. un 2.pielikums) iesniedz attiecīgās pašvaldības finansu nodaļā un Valsts slimokasē, bet nozaru slimokases pārskatu kopsavilkumu iesniedz nozares ministrijā un Valsts slimokasē.

36. Pašvaldību slimokases Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts slimokasē pārskatu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu veselības aprūpes bāzes programmas samaksai.

37. Pašvaldības nodrošina iedzīvotājus ar informāciju par veselības aprūpes valsts pasūtījuma veidiem, valsts programmām, bāzes programmām un to samaksas kārtību.

38. Valsts slimokase kontrolē norēķinus starp pašvaldību un nozaru slimokasēm un valsts ārstniecības iestādēm (uzņēmumiem).

VII. Noslēguma jautājumi

39. Atzīt par spēku zaudējušiem:

39.1. Ministru kabineta 1995.gada 11.aprīļa noteikumus nr.93 "Noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1995.gadā" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 61., 129.nr.);

39.2. Ministru kabineta 1995.gada 25.jūlija noteikumus nr.230 "Noteikumi par pagaidu pasākumiem veselības aprūpes nodrošināšanai krīzes situācijā" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 113.nr.);

39.3. Ministru kabineta 1995.gada 25.jūlija noteikumus nr.231 "Noteikumi par pagaidu kārtību, kādā pacients daļēji sedz medicīnisko pakalpojumu izmaksas" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 116.nr.);

39.4. Ministru kabineta 1995.gada 24.augusta noteikumus nr.260 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 11.aprīļa noteikumos nr.93 "Noteikumi par veselības aprūpes finansēšanas kārtību 1995.gadā"" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 129.nr.).

40. Labklājības ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju līdz 1996.gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu par kārtību, kādā izdarāmas alkohola, narkotisko un apreibinošo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes un sedzami ar tām saistītie izdevumi.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

1.pielikums
Ministru kabineta 1996.gada 14.maija
noteikumiem nr. 171

Ārstniecības iestāžu (uzņēmumu) līdzekļu izlietojuma kopsavilkums
1996.gadā (1996.gada pirmajā pusē)

(latos, pēc kases izdevumiem)
Kopsavilkumam jāsakrīt ar grāmatvedības gada (pusgada) pārskata rādītājiem

Nr.p.k.

Ieņēmumi un izdevumi

1100

1200

1400

1500

4100

Uz vienu rajonu (pilsētu) iedzīvotāju

Kopā

Atalgojums

Sociālais nodoklis

Maksa par pakalpo-jumiem

Kopā

Atsevišķos izdevumu veidos

Kustamie īpašumi (vērtība virs Ls 50)

materiālu energo-resursu un inven-tāru iegāde (vērtība, līdz Ls 50)

1520
apkure, apgais-mošana un enerģē-tiskie materiāli

1541 medika-menti, ķimikā-lijas un labora-torijas preces

1561
mīkstais inventārs un ietērps

1563 ēdināšana

Ieņēmumi (kopā)

1.1.

pašvaldību un nozaru slimokasu budžeta līdzekļi veselības aprūpes bāzes programmas nodrošināšanai

1.2.

investīcijas

1.3.

citi ieņēmumi

1.3.1.

pacientu iemaksas

1.3.2.

maksas medicīniskie pakalpojumi, daļējā maksa līdz 25% no medicīnisko pakalpojumu vērtības

1.3.1

pārējie ieņēmumi

1.4.

rezerves fonda atlikums uz gada sākumu

1.5.

ieņēmumi no citām slimokasēm par iedzīvotāju ārstēšanu

Izdevumi veselības aprūpei (kopā)

2.1.

rezerves fonds - ne vairāk par 10%

2.2.

centralizētie izdevumi

2.2.1.

neatliekamā medicīniskā palīdzība

2.2.2.

medikamentu izsniegšana ar atlaidi

2.3.

palīgdienestu uzturēšana

2.3.1.

autobāzes izdevumi

2.3.2.

pārējie

2.4.

slimokases uzturēšanas izdevumi

2.5.

ambulatorā palīdzība

2.5.1.

feldšeru-vecmāšu punkti

2.5.2.

autobāzes izdevumi

2.6.

stacionārā palīdzība t.sk. autobāzes izdevumi

2.7.

pārējie veselības aprūpes dienesti t.sk. dezinfekcijas stacija

2.8.

izdevumi par iedzīvotāju ārstēšanu ārpus pastāvīgās dzīvesvietas administratīvās teritorijas vai nozares teritorijas

Iedzīvotāju skaits uz 01.01.1996

Rajona (pilsētas) finansu nodaļas vadītājs
		(paraksts un atšifrējums)
Slimokases direktors
		(paraksts un atšifrējums)

Kopsavilkuma aizpildīšanas noteikumi

1. Ārstniecības iestāde (uzņēmums) pēc stāvokļa uz katra gada l janvāri un l jūliju sagatavo pārskatu par līdzekļu izlietojumu un iesniedz to attiecīgās pašvaldības slimokasē rajona (pilsētas) finansu nodaļas noteiktajā kārtībā un laikā un nozares slimokasē-nozares ministrijas noteiktajā kārtībā un laikā.

2. Pašvaldības slimokase apkopo saņemtos pārskatus un to kopsavilkumu iesniedz attiecīgā rajona (pilsētas) finansu nodaļā un Valsts slimokasē rajona (pilsētas) finansu nodaļas noteiktajā kārtībā un laikā.

3. Nozares slimokase pārskatu kopsavilkumu iesniedz nozares ministrijā un Valsts slimokasē nozares ministrijas noteiktajā kārtībā un laikā.

4. Rajona (pilsētas) finansu nodaļa un nozares ministrija pārskatu kopsavilkumu noteiktā kārtībā un laikā iesniedz Finansu ministrijā.

5. Ailes, kurās ir "x", nav jāaizpilda.

Labklājības ministrs V.Makarovs

2.pielikums
Ministru kabineta 1996.gada 14.maija
noteikumiem nr.171

Ārstniecības Iestāžu (uzņēmumu) darba pamatrādītāju kopsavilkums 1996.gadā
(1996.gada pirmajā pusē)

Kopsavilkumam jāsakrīt ar iestādes statistikas gada pārskatu

Nr. p.k.	Pamatrādītāji	Gada sākumā	Gada beigās	Vidēji gadā	Fiziskas	Darba (pēc kases izdevumiem)
1	2	3	4	5	6	7
1.	Ārstniecības iestāžu (uzņēmumu) skaits			X	X	X
1.1.	slimnīcas			X	X	X
1.2.	ambulatorās iestādes (uzņēmumi)			X	X	X
1.2.1.	poliklīnikas, ambulances un doktorāti			X	X	X
1.2.2.	ģimenes ārsti, licencētie prakses ārsti			X	X	X
1.2.3.	feldšeru- vecmāšu punkti			X	X	X
1.3.	ātrās un neatliekamās palīdzības stacijas			X	X	X
1.4.	dezinfekcijas stacijas			X	X	X
1.5.	Pārejās ārstniecības iestādes (uzņēmumi)			X	X	X
2.	Strādājošo skaits
2.1.	slimnīcās
2.1.1.	ārsti
2.1.2.	Medicīnas māsas ar augstāko izglītību
2.1.3.	Vidējais medicīniskais personāls
2.1.4.	Jaunākais medicīniskais personāls
2.1.5.	pārējais personāls
2.2.	poliklīnikās, ambulancēs un doktorātos
2.2.1.	ārsti
2.2.2.	medicīnas māsas ar augstāko izglītību
2.2.3.	vidējais medicīniskais personāls
2.2.4.	jaunākais medicīniskais personāls
2.2.5.	pārējais personāls
2.3.	feldšeru - vecmāšu punktos
2.3.1.	vidējais medicīniskais personāls
2.3.2.	jaunākais medicīniskais personāls
2.3.3.	pārējais personāls
2.4.	ātrās un neatliekamās palīdzības stacijās
2.4.1.	ārsti
2.4.2.	medicīnas māsas ar augstāko izglītību
2.4.3.	vidējais medicīniskais personāls
2.4.4.	jaunākais medicīniskais personāls
2.4.5.	pārējais personāls
2.5.	dezinfekcijas stacijās
2.5.1.	ārsti
2.5.2.	vidējais medicīniskais personāls
2.5.3.	jaunākais medicīniskais personāls
2.5.4.	pārējais personāls
2.6.	pārējās ārstniecības iestādēs (uzņēmumos)
2.6.1.	ārsti
2.6.2.	vidējais medicīniskais personāls
2.6.3.	pārējais personāls
3.	Slimnīcu darba pamatrādītāji				X	X
3.1.	gultu skaits				X	X
3.2.	gultasdienu skaits	X	X		X	X
	t. sk. sociālās aprūpes gultas	X	X		X	X
3.3.	ambulatoro apmeklējumu skaits*	X	X		X	X
3.4.	ārstēto pacientu skaits	X	X		X	X
	t. sk. slimnīcā	X	X		X	X
4.	Ambulatorais darbs				X	X
4.1.	ambulatoro apmeklējumu skaits**	X	X		X	X
4.2.	ārstēto pacientu skaits dienas stacionārā	X	X		X	X
4.3.	gultasdienu skaits dienas stacionārā	X	X		X	X

* Rādītājiem jāsakrīt ar iestādes statistikas gada pārskatu.

** To skaitā ārstu un vidējā medicīniskā personāla apmeklējumi ambulatorajā iestādē (ambulatori konsultatīvajās poliklīnikās vai nodaļās) un mājas vizītes.

Rajona (pilsētas) finansu nodaļas vadītājs
		(paraksts un atšifrējums)
Slimokases direktors
		(paraksts un atšifrējums)