Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Satiksmes ministrijas noteikumi

1995. gada 15. decembrī

Noteikumi par licenču izsniegšanas kārtību autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbībai

Izdoti saskaņā ar "Autopārvadājumu likuma" 4. pantu

Apstiprinu: Latvijas Republikas satiksmes ministrs A. Gūtmanis

 

1. Noteikumos lietotie termini

Atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai (turpmāk - atļauja) - dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu.

Autotransporta pasažieru vai kravas komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licence - atļauja uzņēmējam veikt pasažieru vai kravu komercpārvadājumu uzņēmējdarbību autotransporta pārvadājumu jomā (turpmāk - autotransporta komercpārvadājumi).

Autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licences kartiņa - noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pēc licences saņemšanas uz autotransporta līdzekli kā apliecinājumu, ka uzņēmējs kā šī autotransporta līdzekļa turētājs ir likumā noteiktajā kārtībā saņēmis licenci autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbībai.

Autopārvadājums (pārvadājums ar autotransportu) - jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu.

Autotransporta līdzeklis - transporta līdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem, piekabes un puspiekabes tiek uzskatītas par autotransporta līdzekļa daļu.

Autobuss - šo noteikumu izpratnē autotransporta līdzeklis, kurš paredzēts pasažieru (deviņu cilvēku un vairāk, neieskaitot transporta līdzekļa vadītāju) pārvadāšanai.

Krava - pārvadāšanai paredzēta lieta (produkcija, preces, saiņi, konteineri un citi priekšmeti).

Kravas automobilis - autotransporta līdzeklis, kurš paredzēts kravu pārvadāšanai un kuram ir vispārējas vai speciālas nozīmes kravas kaste jeb platforma.

Maršruta autobuss - autobuss, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktos maršrutos pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus iepriekš noteiktās pieturvietās.

Maršruta taksometrs - autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (ne vairāk kā 14 cilvēku, neskaitot transporta līdzekļa vadītāju) pārvadāšanai par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktos maršrutos pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus jebkurā maršruta punktā.

Maršruts - iepriekš izraudzīts autotransporta līdzekļa kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem.

Pasažieru un kravas komercpārvadājums - pasažieru un kravas pārvadāšana par maksu profesionālas darbības veidā.

Pārvadātājs - uzņēmējs (fiziska vai juridiska persona), kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājumu saistību.

Pasažieru regulārie komercpārvadājumi - pasažieru pārvadāšana ar autobusiem, taksobusiem vai maršruta taksometriem saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem pa noteiktu maršrutu par iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu.

Starptautiskie autotransporta pārvadājumi - pārvadājumi, kuru veikšanai nepieciešams šķērsot Latvijas valsts robežu.

Taksobuss - autobuss, kas paredzēts pasažieru (vairāk nekā 14 cilvēku, neskaitot transporta līdzekļa vadītāju) pārvadāšanai par noteiktu braukšanas maksu iepriekš noteiktos pilsētas maršrutos pēc noteikta kustības saraksta, uzņemot un izlaižot pasažierus jebkurā maršruta punktā.

Transporta līdzekļa īpašnieks - fiziska vai juridiska persona, kurai pieder transporta līdzeklis.

Transporta līdzekļa turētājs - šo noteikumu izpratnē fiziska vai juridiska persona, kura uz īpašuma tiesību vai cita tiesiska pamata (mantas īres, nomas, patapinājuma līgums u.c.) lieto autotransporta līdzekli neatkarīgi no tā, vai transporta līdzeklis ir minētās personas īpašums, bet pasažieru pārvadājumu veikšanai uz īpašuma tiesību pamata vai Ministru kabineta noteiktā kārtībā - ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem.

Jēdziens "turētājs" šo noteikumu izpratnē atbilst Civillikuma 2347. pantā lietotajam jēdzienam "valdītājs".

Transporta līdzekļa vadītājs (šoferis) - fiziska persona, kas vada transporta līdzekli vai apmāca vadīt transporta līdzekli personu, kurai nav atbilstošas kategorijas transporta līdzekļa vadīšanas tiesību.

 

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. Šie noteikumi izstrādāti saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 26. septembra likumu "Par uzņēmējdarbību", 1995. gada 23. augusta "Autopārvadājumu likumu", Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994. gada 30. augusta noteikumiem nr. 169 "Par ceļu satiksmi" un 1995. gada 31. oktobra noteikumiem nr. 321 "Noteikumi par uzņēmējdarbības ierobežojumiem".

2.2. Šo noteikumu prasību ievērošana saistoša visiem pārvadātājiem, kuri nodarbojas ar autotransporta komercpārvadājumiem, neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas.

Autotransporta pārvadājumus, kurus veicot nav nepieciešama licence, skatīt pielikumā.

2.3. Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Autotransporta valsts inspekcija (turpmāk - inspekcija) izsniedz licences sekojošiem autotransporta komercpārvadājumu veidiem:

2.3.1. pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem valsts robežās;

2.3.2. kravu komercpārvadājumiem valsts robežās ar kravas automobiļiem;

2.3.3. starptautiskajiem pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem;

2.3.4. starptautiskajiem kravu komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem.

2.4. Republikas pilsētas dome vai rajona padome izsniedz licences sekojošiem autotransporta komercpārvadājumu veidiem:

2.4.1. pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem attiecīgo pilsētu vai rajonu robežās;

2.4.2. pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem.

2.5. Lai veiktu pasažieru regulārus komercpārvadājumus starptautiskajos un tālsatiksmes maršrutos (reisos), licences īpašniekam jāsaņem attiecīga atļauja, ko izsniedz Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments.

Lai veiktu pasažieru regulārus komercpārvadājumus ar autobusiem vai maršruta taksometriem rajona maršrutos, jāsaņem attiecīgās rajona padomes atļauja.

Lai veiktu pasažieru regulārus komercpārvadājumus ar autobusiem, maršruta taksometriem vai taksobusiem pilsētas maršrutos, jāsaņem attiecīgās republikas pilsētas domes vai rajona padomes atļauja.

 

3. Licences saņemšanas kārtība

3.1. Licences pieprasītājam, kurš vēlas veikt autotransporta komercpārvadājumus, vienlaicīgi jāiesniedz licences izsniedzējas institūcijas izveidotajai licencēšanas komisijai (turpmāk - komisija):

3.1.1. noteiktas formas rakstisks pieteikums;

3.1.2. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izsniegtās uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu), kurā kā viens no darbības veidiem minēti autotransporta komercpārvadājumi (pasažieru un (vai) kravas) vai papildus uzrādot statūtus, kuros minēti šie pārvadājumi (iesniedz tikai juridiskas personas);

3.1.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un likumos paredzēto nodokļu samaksu, kura derīga iesniegšanai inspekcijai ne vēlāk kā trīsdesmit dienas no tās izsniegšanas dienas (iesniedz tikai juridiskas personas);

3.2. Licences pieprasītājam, kurš vēlas veikt starptautiskos autotransporta komercpārvadājumus, papildus 3.1. punktā minētiem dokumentiem jāiesniedz:

3.2.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai tās pilnvarotas personas spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā izsniegts "Transporta līdzekļa valsts tehniskās apskates protokola" kopija (uzrādot oriģinālu) ar atzīmi par autotransporta līdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību starptautisko autopārvadājumu prasībām. Apskates protokols derīgs līdz nākošās tehniskās apskates datumam.

Uz jaunu autotransporta līdzekli, ja kopš tā reģistrācijas datuma Ceļu satiksmes drošības direkcijā nav pagājis vairāk kā viens gads, jāiesniedz autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu). Reģistrācijas apliecība derīga līdz tehniskās apskates datumam;

3.2.2. apliecība (sertifikāts) par speciālu starptautisko autopārvadājumu organizēšanas kursu beigšanu.

Piezīme: Par transporta līdzekļu vadītāju sagatavotību un atbilstību veikt kravu un (vai) pasažieru starptautiskos autotransporta pārvadājumus ir atbildīgs pārvadātājs, kuram tiek izsniegta licence.

3.3. Lai saņemtu licenci pasažieru un kravas autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības veikšanai valsts teritorijā, papildus 3.1. punktā minētiem dokumentiem jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka pārvadātājam vai viņa algotam administratoram ir augstākā vai vidējā speciālā, ar autotransporta pārvadājumiem saistīta, izglītība vai ir pabeigti speciāli autopārvadājumu organizēšanas kursi.

3.4. Licenci pieprasītājam var izsniegt, ja viņš ir vismaz viena attiecīgam pārvadājuma veidam piemērota autotransporta līdzekļa turētājs. Licences pieprasītājs var saņemt licences vairākiem autotransporta komercpārvadājuma veidiem.

Saņemot licenci, vienlaicīgi katram pieteiktajam autotransporta līdzeklim izsniedz licences kartiņu, ar noteikumu, ka licences īpašnieks ir šā autotransporta līdzekļa turētājs.

Ar autotransporta līdzekļiem, uz kuriem izsniegtas starptautisko komercpārvadājumu licences kartiņas, var veikt attiecīgi kravas vai pasažieru komercpārvadājumus arī pilsētas, rajona un valsts robežās.

3.5. Pārvadātājiem, kuri saņēmuši licenci starptautiskajiem pasažieru vai kravas autotransporta komercpārvadājumiem, vai arī pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem valsts robežās, atļauts veikt autotransporta komercpārvadājumu attiecīgo uzņēmējdarbību pilsētas, rajona un valsts robežās.

3.6. Licences un licenču kartiņas tiek izsniegtas par noteiktu maksu. Licences izsniedz uz 1, 2, 3, 4 vai 5 gadiem, bet licences kartiņas uz 3, 6, 9 mēnešiem vai 1 gadu, fiziskai personai, ja izņemts patents, arī uz 1 mēnesi.

Komisija ir tiesīga atsevišķos gadījumos pieņemt lēmumu samazināt maksu par licenci un licences kartiņām sociālās sfēras, komunālo pakalpojumu, kultūras, veselības un valsts budžeta iestādēm pēc to pamatota rakstiska pieprasījuma.

3.7. Lēmumu par licences izsniegšanu pieņem komisija.

3.8. Komisijai jāizskata pieteikums un jāpieņem lēmums par licences izsniegšanu vai jāsniedz motivēts atteikums ne vēlāk kā 30 dienas no pieteikuma saņemšanas dienas. Ja iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai, komisija atliek jautājuma izskatīšanu un trīs dienu laikā pēc komisijas sēdes nosūta pieteicējam paziņojumu, kurā pieprasa vajadzīgās ziņas un dokumentus. Laika periods no paziņojuma izsūtīšanas dienas līdz papildus informācijas un dokumentu saņemšanas dienai pieteikuma izskatīšanas termiņā netiek ieskaitīts.

3.9. Ja desmit dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas licences pieprasītājs nav sniedzis vajadzīgās ziņas vai dokumentus, tad pieteikums netiek izskatīts un to nosūta atpakaļ pieprasītājam.

Atkārtotu pieteikumu var iesniegt tikai pēc visu paziņojumā minēto trūkumu novēršanas.

3.10. Licence tās saņēmējam tiek izsniegta, kā arī pārreģistrēta pēc tam, kad samaksāta saskaņā ar Ministru kabineta tiesību aktiem noteiktā valsts nodeva un fiziskas personas iesniegušas arī nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības vai patenta kopiju (uzrādot oriģinālu).

3.11. Papildus licenču kartiņu saņemšanai pārvadātājam jāiesniedz licences izsniedzējas institūcijai noteiktas formas rakstisks pieteikums un starptautisko komercpārvadājumu veikšanai arī 3.2.1. punktā minētie dokumenti, kā arī jāuzrāda izsniegtās licences oriģināls.

3.12. Atkārtotas licences kartiņas saņemšanai pārvadātājam jāiesniedz licences izsniedzējas institūcijai (uzrādot izsniegtās licences oriģinālu):

3.12.1. noteiktas formas rakstisks pieteikums;

3.12.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par likumos paredzēto nodokļu samaksu par iepriekšējo periodu, kura jāiesniedz ne retāk kā vienu reizi gadā;

3.12.3. starptautisko komercpārvadājumu veikšanai arī 3.2.1. punktā minētie dokumenti;

3.12.4. noteiktas formas atskaite par iepriekšējā perioda darbu autotransporta komercpārvadājumu jomā (vienu reizi gadā).

3.13. Licence pēc tās derīguma termiņa izbeigšanās jānodod licences izsniedzējas institūcijai.

3.14. Nozaudēšanas gadījumā licence tiek atzīta par spēkā neesošu un par to tiek publicēts paziņojums oficiālajos valsts preses izdevumos, kas jāuzrāda, saņemot atkārtotu licenci. Nozaudēšanas gadījumā atkārtota licence un (vai) licences kartiņas jāapmaksā pilnā apmērā, bet atsevišķos gadījumos, ja ir tiesību sargājošo institūciju izdota izziņa (par zagšanu, laupīšanu, ugunsgrēku un tml. gadījumos), komisija pēc licences īpašnieka pieprasījuma var pieņemt lēmumu šo maksu samazināt.

3.15. Atkārtotas licences saņemšanai (ja beidzies tās derīguma termiņš) vai pārreģistrācijai pārvadātājam jāiesniedz 3.1. punktā minētie dokumenti.

 

4. Licencēšanas dokumentu uzskaite un glabāšana

4.1. Izsniegto licenču un licenču kartiņu uzskaiti veic un par to atbild licences izsniedzējas institūcija.

4.2. Par licences un licences kartiņu izmantošanu ir atbildīgs pārvadātājs, kuram izsniegta licence. Licences vai licences kartiņas nedrīkst nodot lietošanai citam pārvadātājam.

4.3. Veicot autotransporta komercpārvadājumus, licences kartiņai jāatrodas pie autotransporta līdzekļa vadītāja.

 

5. Licencētās uzņēmējdarbības kontrole un atbildība

5.1. Pārvadātājs ir atbildīgs par Latvijas Republikas likumu, konvenciju un starpvalstu līgumu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu, šo noteikumu un citu tiesību aktu prasību ievērošanu attiecībā uz uzņēmējdarbību, kura norādīta izsniegtajā licencē.

5.2. Licencēšanas noteikumu izpildes kontroli veic Ministru kabineta noteikumos noteiktie kontroles dienesti, sadarbojoties ar citām kontroles iestādēm un institūcijām (policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, muitu, robežapsardzi).

5.3. Pēc personas, kurai ir kontroles tiesības, pieprasījuma jāuzrāda attiecīga dokumentācija:

pārvadātājam - licence, maršruta dokumentācija, kustības saraksti, braukšanas maksas tarifi u.c. dokumenti, kas saistīti ar autotransporta pārvadājumiem;

transporta līdzekļa vadītājam - licences kartiņa, atļaujas, obligātās apdrošināšanas dokumenti, braukšanas saraksti, biļešu uzskaites dokumenti, preču pavadzīmes u.c. dokumenti, kas saistīti ar pasažieru un (vai) kravu pārvadājumiem.

5.4. Komisija, pamatojoties uz 5.2. punktā minēto institūciju iesniegtajiem materiāliem, var licenci vai licences kartiņu anulēt, ja tiek konstatēts, ka:

5.4.1. iesniegtās ziņas, uz kuru pamata izsniegta licence, neatbilst īstenībai;

5.4.2. licences saņēmējs gada laikā pēc tās saņemšanas nav uzsācis licencēto uzņēmējdarbību;

5.4.3. uzņēmējdarbības veicēji neievēro:

- robežšķērsošanas (robežapsardzes, muitas) noteikumus;

- konvenciju un starpvalstu līgumu prasības;

- Latvijas Republikā spēkā esošās likumdošanas par autotransporta pārvadājumiem un šo noteikumu prasības;

- licencē noteiktos nosacījumus;

5.4.4. ir pamatoti pierādījumi par nespēju pārvadātājam veikt licencēto uzņēmējdarbību;

5.4.5. veic regulārus pasažieru komercpārvadājumus bez attiecīgas atļaujas.

5.5. Par licences anulēšanu tās īpašnieks tiek informēts rakstiski ne vēlāk kā 10 dienas pēc šāda lēmuma pieņemšanas, un viņš 15 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt pretenziju vai arī viņam jāpārtrauc licencē norādītā uzņēmējdarbība un licence kopā ar licences kartiņām jānodod inspekcijai.

5.6. Pieteikuma iesniedzēja pretenzijas par komisijas atteikumu izsniegt licenci vai licences kartiņas, vai pārvadātāja par to anulēšanu izskata attiecīgās licencēšanas komisijas augstākstāvošā institūcija, kuras lēmumu 10 dienu laikā var pārsūdzēt tiesā.

 

Pārejas noteikumi

1. Noteikumi stājas spēkā ar 1996. gada 1. februāri.

2. Noteikumu 2.4. punkta īstenošanai Latvijas Republikas rajonu (republikas pilsētu) pašvaldības izmanto šos noteikumus, lai, pamatojoties uz tiem, izstrādātu savus licencēšanas noteikumus.

3. Ar 1996. gada 1. februāri atzīt par spēku zaudējušiem:

3.1. Satiksmes ministrijas 1994. gada 26. decembra "Noteikumi par licenču izsniegšanas kārtību autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbībai" (Latvijas Vēstnesis, 1995., 9. nr.).

3.2. Satiksmes ministrijas 1995. gada 3. jūlija pavēli nr. 81 "Par autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības valsts teritorijā licencēšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1995., 104 nr.).

4. Licences un licences kartiņas, kuras uzņēmēji ir saņēmuši līdz 1996. gada 31. janvārim ir derīgas līdz tajās norādītajam datumam.

Autoceļu departamenta direktors T. Straume

 

Pielikums

Autotransporta pārvadājumi, kurus veicot, nav nepieciešama licence

 

1. Starptautiskajiem pārvadājumiem

1.1. Latvijas Republikā noteiktā kārtībā reģistrētu bojātu vai avarējušu autotransporta līdzekļu pārvadājumiem, sniedzot tehnisko palīdzību ar citu bojātā vai avarējušā autotransporta līdzekļa īpašniekam piederošo autotransporta līdzekli.

1.2. Pasta starptautiskajiem pārvadājumiem, ja tie tiek veikti ar valsts iestādei "Latvijas pasts" piederošo autotransportu.

1.3. Kongresiem, konferencēm, simpozijiem, sanāksmēm, izstādēm, izsolēm, reklāmai vai informācijai, sporta sacensībām, teātra, cirka izrādēm un citiem kultūras pasākumiem paredzēto materiālu, priekšmetu, dzīvnieku, speciālā sporta inventāra, tehnisko līdzekļu, mākslas darbu, dekorāciju un piederumu pārvadājumiem, kā arī šo pasākumu dalībnieku, uzņēmuma (iestādes, sabiedrības) darbinieku, izbraucot dienesta komandējumā, pārvadājumiem ar pasākumu organizētājam vai dalībniekam piederošajiem autotransporta līdzekļiem.

1.4. Radio, kino vai televīzijas studiju ierakstu, uzņemšanas iekārtu un tieši ar ierakstiem un uzņemšanu saistīto dalībnieku pārvadājumiem ar studijām piederošajiem autotransporta līdzekļiem.

1.5. Kravu vai pasažieru pārvadājumiem ar uzņēmējam piederošo autotransportu dažādu civilbūvju celtniecības vai remonta līgumdarbu veikšanai citās valstīs.

1.6. Kravu (izejvielas, materiāli, iekārtas u.c., kuras patērē savām un savas ražošanas vajadzībām) pārvadājumiem no citām valstīm ar uzņēmējam piederošo autotransportu ar noteikumu, ka uzņēmuma (sabiedrības) statūtos autotransporta pārvadājumi nav minēti kā viens no uzņēmējdarbības veidiem.

1.7. Mācību iestāžu darbinieku, audzēkņu, studentu pārvadājumiem, kas saistīti ar izbraukšanu praksē, pieredzes apmaiņu, audzēkņu apmaiņu ar citām mācību iestādēm ar attiecīgai mācību iestādei piederošajiem autotransporta līdzekļiem.

1.8. Pasažieru pārvadājumiem ar autotransporta līdzekļiem, kuros sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz 8 vietas, un ja tiem nav komercpārvadājuma rakstura.

1.9. Kravas pārvadājumiem ar kravas automobiļiem (furgoniem, pikapiem), kuru pilna masa nepārsniedz 2500 kg, un ja tiem nav komercpārvadājuma rakstura.

1.10. Medicīnas iekārtu un medikamentu pārvadājumiem dabas katastrofu un avāriju gadījumos.

1.11. Humānās palīdzības pārvadājumiem bez maksas.

1.12. Cilvēku mirstīgo atlieku pārvadājumiem.

1.13. Braucot ar spectransportu, kas nav paredzēts kravu vai pasažieru pārvadāšanai.

1.14. Personīgo mantu pārvadājumiem, pārceļoties uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, ar pārceļotājam piederošo autotransportu.

Piezīme.

Veicot 1.1. un 1.12. punktos minētos autotransporta pārvadājumus robežkontroles punktos, jāuzrāda faktu apstiprinoši dokumenti (apstiprinātas telegrammas, telefaksi, Ceļu policijas vai citu kompetentu institūciju izdotas izziņas, cilvēku miršanu apliecinoši dokumenti), bet 1.2.-1.7., 1.11. un 1.14. punktos minētos - vienreizēja robežšķēsošanas atļauja, kuru izsniegusi Satiksmes ministrijas Autotransporta valsts inspekcija, pamatojoties uz pārvadājuma, pārvadātāja profesionālās un transporta līdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstības starptautiskajiem pārvadājumiem faktu apstiprinošiem dokumentiem.

 

2. Pārvadājumiem valsts robežās

2.1. Kravu pārvadājumiem ar kravas automobiļiem (furgoniem, pikapiem), kuru pilna masa nepārsniedz 2500 kg, un ja tiem nav komercpārvadājuma rakstura.

2.2. Bojātu vai avarējušu autotransporta līdzekļu pārvadājumiem, sniedzot tehnisko palīdzību, ja šie pārvadājumi nav saistīti ar maksas pakalpojumiem.

2.3. Uzņēmuma tehnoloģiskajiem pārvadājumiem (izejvielu, materiālu, iekārtu pārvadāšana ražošanas vajadzībām) un savas gatavās produkcijas nogādāšanai realizācijas vietās ar attiecīgam uzņēmumam (iestādei) piederošo autotransportu, ja tiem nav komercpārvadājuma rakstura.

2.4. Uzņēmuma (iestādes, sabiedrības) darbinieku pārvadājumiem ar autobusiem ar attiecīgam uzņēmumam (iestādei, sabiedrībai) piederošajiem autotransporta līdzekļiem, ja tiem nav komercpārvadājuma rakstura.

2.5. Mācību iestāžu darbinieku, audzēkņu, studentu pārvadājumiem, kas saistīti ar izbraukšanu praksē, pieredzes apmaiņu, audzēkņu apmaiņu ar citām mācību iestādēm, ekskursijām un citiem kultūras pasākumiem ar attiecīgai mācību iestādei piederošajiem autotransporta līdzekļiem.

2.6. Izstādēm, izsolēm, reklāmai vai informācijai, sporta sacensībām, teātra, cirka izrādēm un citiem kultūras pasākumiem paredzēto materiālu, priekšmetu, dzīvnieku, speciālā sporta inventāra, tehnisko līdzekļu, mākslas darbu, dekorāciju un piederumu pārvadājumiem ar pasākumu dalībniekiem piederošajiem transporta līdzekļiem.

2.7. Radio, kino vai televīzijas studiju ierakstu, uzņemšanas iekārtu pārvadājumiem ar studijām piederošajiem autotransporta līdzekļiem.

2.8. Humānās palīdzības pārvadājumiem bez maksas.

2.9. Aizsardzības, Iekšlietu ministrijas, veselības aizsardzības iestādes, veterinārā dienesta autotransporta pārvadājumiem, ja šie pārvadājumi nav saistīti ar maksas pakalpojumiem.

2.10. Pārvadājumiem, kuri tiek veikti ar fiziskām personām piederošo autotransportu un tikai savām vajadzībām.

2.11. Pārvadājumiem, kurus savām vajadzībām veic paju sabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības ar sev piederošo autotransportu.

2.12. Braucot ar spectransportu, kas nav paredzēts kravu pārvadāšanai.

2.13. Cilvēku mirstīgo atlieku pārvadājumiem, ja šie pārvadājumi nav saistīti ar maksas pakalpojumiem.

2.14. Medicīnas iekārtu un medikamentu, kā arī citu kravu pārvadājumiem dabas katastrofu un avāriju seku likvidēšanai.

Autoceļu departamenta direktors T. Straume

01.02.1996