Ministru kabineta noteikumi nr. 291
(prot. nr. 54, 12.§) Rīgā 1995.gada 3.oktobrī
Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 14.panta 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka Latvijas Republikā vienotu suņu reģistrācijas, kaķu uzskaites un minēto dzīvnieku turēšanas kārtību.
2. Šo noteikumu mērķis ir panākt vienotu suņu reģistrāciju un kaķu uzskaiti, kā arī nodrošināt, lai minēto dzīvnieku turēšana neapdraudētu sabiedrību.
3. Pilsētu un pagastu pašvaldības attiecīgajās teritorijās:
3.1. organizē suņu reģistrāciju (izsniedz vienota parauga numurētus suņa reģistrācijas žetonus (tālāk tekstā - "žetons")) un kaķu uzskaiti (sastāda sarakstus);
3.2. ja nepieciešams, ierobežo vai aizliedz suņu vai kaķu turēšanu, kā arī nosaka suņu un kaķu maksimālo skaitu vienā dzīvoklī vai mājā;
3.3. organizē klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu, izolēšanu un humānu eitanāziju, dzīvnieku līķu savākšanu un to iznīcināšanu vai utilizēšanu, ja nepieciešams, izveido attiecīgas struktūrvienības un nodrošina tās ar nepieciešamajām telpām, iekārtām un transportu (attiecīgās pašvaldības budžeta ietvaros);
3.4. ierāda un iekārto speciālus laukumus suņu pastaigām (laukumu uzturēšanas izdevumi tiek segti no attiecīgās pašvaldības budžeta) un minētajos laukumos nodrošina nepieciešamos sanitāros apstākļus;
3.5. divas reizes gadā rajona (pilsētas) veterinārajai pārvaldei iesniedz reģistrēto suņu sarakstu, kā arī datus par uzskaitīto kaķu un izķerto klaiņojošo suņu un kaķu skaitu;
3.6. kontrolē šo noteikumu ievērošanu.
4. Valsts veterinārais departaments nodrošina (par maksu) ar vienota parauga vakcinācijas apliecībām rajonu un pilsētu valsts veterinārmedicīnas iestādes. Vakcinācijas apliecībā norādāmas visas dzīvniekam veiktās vakcinācijas (suņa vakcinācijas apliecībā - arī žetona numurs).
II. Īpašnieku (valdītāju) pienākumi
5. Īpašnieku (valdītāju) pienākumi ir šādi:
5.1. reģistrēt suņus attiecīgajās pašvaldībās un paziņot tām par kaķu skaitu. Jauniegūtie suņi reģistrējami divu nedēļu laikā pēc to iegūšanas. Kucēni reģistrējami un kaķēni uzskaitāmi trīs mēnešu laikā pēc to piedzimšanas;
5.2. nodrošināt, lai suņiem, atrodoties ārpus telpām, mājām vai pagalmiem, būtu kaklasiksna ar tai piestiprinātu žetonu;
5.3. nodrošināt suņu un kaķu regulāru vakcinēšanu pret trakumsērgu. Dati par vakcināciju norādāmi valsts veterinārmedicīnas iestādes izdotajā vakcinācijas apliecībā;
5.4. segt izdevumus, kas saistīti ar suņu reģistrāciju un suņu un kaķu vakcinēšanu;
5.5. ārpus telpām suņus turēt tikai piesietus vai izolētā teritorijā (iežogotos pagalmos vai aplokos), ja nepieciešams, izlikt uzrakstu "Nikns suns", nepieļaut dzīvnieka uzbrukšanas iespējamību cilvēkiem;
5.6. izvest suņus pastaigā tikai līdz 1,5 m garā pavadā un ar uzliktu uzpurni (izņemot dekoratīvos suņus un suņus, kas speciāli apmācīti invalīdu apkalpošanai). Bez pavadas un uzpurņa suņus atļauts turēt vai palaist tikai suņu apmācību un pastaigu laukumos, medībās, ganot dzīvnieku ganāmpulkus, kā arī noziedznieku aizturēšanas operācijās (tiesību aktos noteiktajā kārtībā);
5.7. pilsētās un citās apdzīvotajās vietās, vedot dzīvniekus pastaigā, ņemt līdzi inventāru ekskrementu savākšanai (ja dzīvnieki tos atstājuši ārpus vietām, kuras paredzētas dzīvnieku pastaigām);
5.8. sabiedriskajos transportlīdzekļos pārvadāt suņus tikai pavadā un ar uzliktu uzpurni, kaķus un dekoratīvos suņus - konteineros vai grozos, ievērojot attiecīgā transportlīdzekļa lietošanas noteikumus. Obligāti jābūt klāt dzīvnieka vakcinācijas apliecībai.
6. Īpašniekiem (valdītājiem) aizliegts:
6.1. turēt suņus un kaķus, kas nav reģistrēti (uzskaitīti) un vakcinēti pret trakumsērgu;
6.2. cietsirdīgi izturēties pret suņiem un kaķiem, atstāt tos bez aprūpes vai pamest. Īpašniekiem (valdītājiem), kuri nevēlas turēt minētos dzīvniekus, tie jānogādā eitanāzijai;
6.3. pieļaut, ka suņi un kaķi piemēslo dzīvojamās vai sabiedriskās telpas un apdzīvoto vietu teritoriju;
6.4. laist suņus un kaķus apstādījumos, pieļaut, ka suņi un kaķi bojā apkārtējo vidi, ierasties ar tiem veikalos, skolās, stadionos, pludmalēs, bērnu spēļu laukumos, kā arī citās masu pulcēšanās vietās un pasākumos (ja tas nav īpaši paredzēts), peldināt suņus un kaķus cilvēku atpūtas vietās un peldvietās.
7. Suņus un kaķus pirkt, pārdot vai demonstrēt izstādēs, suņus izmantot medībās, dienesta vajadzībām vai sporta sacensībās, vai pārvest uz citu administratīvo rajonu atļauts tikai tad, ja ir attiecīgā dzīvnieka vakcinācijas apliecība ar ierakstu par dzīvnieka vakcinēšanu pret trakumsērgu (dzīvniekus, kas vakcinēti pirmo reizi, - ne agrāk kā 30 dienas pēc to vakcinācijas).
8. Suņu cīņas, kā arī dzīvnieku dresēšana suņu cīņām Latvijas Republikā ir aizliegta.
9. Suņus un kaķus atļauts ievest Latvijas Republikā ne agrāk kā 30 dienas pēc to vakcinācijas pret trakumsērgu un ar atzīmi vakcinācijas apliecībā par imūnvielu līmeni asins serumā.
Suņus un kaķus no Latvijas Republikas drīkst izvest atbilstīgi tās valsts veterinārajām prasībām, kurā paredzēts attiecīgo dzīvnieku ievest.
10. Bērnunami, mazbērnu novietnes, bērnudārzi, skolas un citas bērnu iestādes drīkst turēt sargsuņus (apstākļos, kas nepieļauj bērnu kontaktu ar tiem). Ja nepieciešams, minētajās iestādēs atļauta reģistrētu suņu un uzskaitītu kaķu turēšana, ja attiecīgie dzīvnieki ir pakļauti regulārai veterinārajai aprūpei un uzraudzībai.
11. Par katru gadījumu, kad īpašniekam piederošie (valdītāja valdījumā esošie) suņi, kaķi vai citi mājdzīvnieki ir kontaktējušies ar plēsīgiem savvaļas dzīvniekiem vai klaiņojošiem suņiem vai kaķiem vai tos ir sakoduši minētie dzīvnieki, vai ir aizdomas par īpašniekam piederošo (valdītāja valdījumā esošo) dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu, īpašniekam (valdītājam) nekavējoties jāziņo vietējam valsts veterinārajam dienestam un jāveic nepieciešamie pasākumi savu (cietušo vai slimo) dzīvnieku izolācijai.
12. Pēc veterinārās vai Vides veselības centra vietējās institūcijas pieprasījuma īpašniekam (valdītājam) suņi vai kaķi jānogādā veterinārajā iestādē klīniskajai apskatei, novērošanai vai piespiedu aprūpei. Suņus un kaķus, par kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, aizliegts pārvadāt sabiedriskajos transportlīdzekļos.
13. Īpašniekiem (valdītājiem), no kuru suņiem vai kaķiem ir cietuši cilvēki, par to nekavējoties jāziņo valsts veterinārajam dienestam un Vides veselības centra vietējai institūcijai, lai veiktu attiecīgo dzīvnieku apskati un novērošanu un sniegtu medicīnisko palīdzību cietušajam cilvēkam.
14. Ja suņa vai kaķa piespiedu novērošana notiek īpašnieka (valdītāja) dzīvesvietā, īpašniekam (valdītājam) par dzīvnieka uzvedības izmaiņām vai nobeigšanos nekavējoties jāinformē attiecīgais veterinārais speciālists. Pēc 15 dienu ilga piespiedu novērošanas laikposma dzīvnieks jāuzrāda attiecīgajam veterinārajam speciālistam atzinuma saņemšanai.
15. Ja īpašnieks (valdītājs) nepilda šo noteikumu 11.-14.punktā noteiktās prasības, atsakās vai izvairās no viņam piederošo suņu vai kaķu apskates vai piespiedu novērošanas, vai nenodrošina minēto dzīvnieku izolāciju, pašvaldībai saskaņā ar attiecīgu rajona (pilsētas) veterinārās pārvaldes vai Vides veselības centra ziņojumu jāorganizē attiecīgo dzīvnieku atņemšana un eitanāzija piespiedu kārtā, bet to īpašnieks (valdītājs) jāsoda tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
16. Izdevumus, kas saistīti ar suņu un kaķu veterināro apskati, izolāciju, uzraudzību, novērošanu, piespiedu atņemšanu vai eitanāziju, šo noteikumu 15.punktā minētajos gadījumos sedz attiecīgā dzīvnieka īpašnieks (valdītājs).
III. Klaiņojošo suņu un kaķu izķeršana, izolācija un eitanāzija
17. Suņi un kaķi, kuri bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes atrodas uz ielas, tirgos, laukumos, pludmalēs, sabiedriskajos transportlīdzekļos un citās sabiedriskajās vietās, uzskatāmi par klaiņojošiem. Par klaiņojošiem uzskatāmi arī suņi un kaķi, kuru īpašnieks (valdītājs) nepilda šo noteikumu 5.5.apakšpunktā noteiktās prasības.
18. Klaiņojošus suņus neatkarīgi no to sugas, arī ar uzpurni un kaklasiksnu ar tai piestiprinātu žetonu, un klaiņojošus kaķus izķer un izolē pašvaldību izveidotās struktūrvienības.
19. Par zaudējumiem, ko cietušajam nodarījuši nereģistrēti klaiņojoši suņi vai neuzskaitīti klaiņojoši kaķi, tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīga attiecīgā pašvaldība.
20. Izķertie suņi un kaķi, no kuriem cietuši cilvēki, tiek turēti izolācijā 15 dienu ilgai piespiedu novērošanai un atdoti īpašniekam (valdītājam) vai likvidēti tikai pēc novērošanas un veterinārā speciālista atzinuma saņemšanas. Ja minētie dzīvnieki pirms tam nav vakcinēti pret trakumsērgu, tos pēc piespiedu novērošanas laikposma beigām likvidē nekavējoties.
21. Izķertie suņi, kuriem ir kaklasiksna ar tai piestiprinātu žetonu, un kaķi jānogādā dzīvnieku savākšanas punktā, un piecu dienu laikā īpašnieks (valdītājs) var tos saņemt, uzrādot konkrētā dzīvnieka vakcinācijas apliecību un sedzot visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu un uzturēšanu. Ja īpašnieks (valdītājs) nav pieteicies vai nevēlas saņemt savu suni vai kaķi, izķertais dzīvnieks tiek eitanizēts, bet no īpašnieka (valdītāja) tiek piedzīti minētie izdevumi.
IV. Noslēguma jautājumi
22. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1983.gada 28.jūlija lēmumu nr.440 "Par neproduktīvo mājdzīvnieku turēšanas noregulēšanu Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā" (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1983, 34.nr.).
Ministru prezidents M.Gailis
Zemkopības ministrs Ā.Ūdris