PREAMBULA
Augstās līgumslēdzējas puses,
APZINOTIES pastāvošās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras saites, kas vienojušas to tautas;
APŅĒMUŠĀS veicināt reģionālo mieru un stabilitāti, ievērojot taisnīgumu un tiesiskumu un stiprinot noturību reģiona iekšējās attiecībās;
TIECOTIES stiprināt mieru, draudzību un savstarpējo sadarbību jautājumos, kas skar Dienvidaustrumu Āziju, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu garu un principiem, Desmit principiem, kas pieņemti Āzijas un Āfrikas konferencē Bandungā 1955. gada 25. aprīlī, Deklarāciju par Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas izveidošanu, kas parakstīta Bangkokā 1967. gada 8. augustā, un Deklarāciju, kas parakstīta Kualalumpurā 1971. gada 27. novembrī;
PĀRLIECĪBĀ, ka domstarpību vai strīdu izšķiršana starp to valstīm jāreglamentē ar racionālām, efektīvām un pietiekami elastīgām procedūrām, novēršot negatīvu attieksmi, kas varētu apdraudēt vai kavēt sadarbību;
TICOT nepieciešamībai sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai pasaulē veicinātu mieru, stabilitāti un saskaņu;
SVINĪGI VIENOJAS noslēgt Līgumu par draudzību un sadarbību.
I NODAĻA
MĒRĶIS UN PRINCIPI
1. pants
Šā līguma mērķis ir veicināt ilgstošu mieru, noturīgu draudzību un sadarbību starp Augsto līgumslēdzēju pušu tautām, lai stiprinātu to spēku un solidaritāti un veidotu ciešākas savstarpējās attiecības.
2. pants
Savstarpējās attiecībās Augstās līgumslēdzējas puses ievēro šādus pamatprincipus:
a) savstarpēja cieņa pret visu valstu neatkarību, suverenitāti, vienlīdzību, teritoriālo integritāti un nacionālo identitāti;
b) ikvienas valsts tiesības pastāvēt kā neatkarīgai valstij bez ārējas iejaukšanās, graujošas darbības vai piespiešanas;
c) neiejaukšanās vienai otras iekšējās lietās;
d) domstarpību vai strīdu risināšana mierīgā ceļā;
e) atteikšanās no spēka draudiem vai spēka lietošanas;
f) efektīva savstarpējā sadarbība.
II NODAĻA
DRAUDZĪBA
3. pants
Lai īstenotu šā līguma mērķi, Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot un stiprināt tradicionālās, kultūras un vēsturiskās draudzības saiknes, labas kaimiņattiecības un sadarbību, kas tās vieno, un godprātīgi pilda pienākumus, ko tās uzņēmušās ar šo līgumu. Lai veicinātu savstarpējo sapratni, Augstās līgumslēdzējas puses sekmē un atvieglo sakarus un saskarsmi savu tautu starpā.
III NODAĻA
SADARBĪBA
4. pants
Augstās līgumslēdzējas puses veicina aktīvu sadarbību ekonomikas, sociālajā, kultūras, tehniskajā, zinātnes un valsts pārvaldes jomā, kā arī jautājumos, kas skar kopīgus ideālus un centienus nodrošināt starptautisko mieru un stabilitāti reģionā, un citos kopīgu interešu jautājumos.
5. pants
Saskaņā ar 4. pantu Augstās līgumslēdzējas puses gan daudzpusējā, gan divpusējā līmenī pieliek visas pūles, pamatojoties uz vienlīdzības, nediskriminācijas un savstarpēja labuma principiem.
6. pants
Augstās līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai paātrinātu ekonomisko izaugsmi reģionā ar mērķi stiprināt pamatu Dienvidaustrumu Āzijas valstu kopienai, kurā valda pārticība un miers. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses savu tautu savstarpējam labumam sekmē lauksaimniecības un rūpniecības nozaru potenciāla pilnīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanu un ekonomikas infrastruktūras pilnveidošanu. Šajā saistībā tās turpina izmantot visas iespējas ciešai un abpusēji izdevīgai sadarbībai ar citām valstīm, kā arī ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām ārpus reģiona.
7. pants
Lai panāktu sociālo taisnīgumu un celtu reģiona tautu dzīves līmeni, Augstās līgumslēdzējas puses pastiprina ekonomisko sadarbību. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses pieņem atbilstīgas reģionālās stratēģijas ekonomikas attīstībai un savstarpējai palīdzībai.
8. pants
Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot ciešāko sadarbību iespējami plašā mērogā un sniegt savstarpējo palīdzību, nodrošinot mācību un pētniecības iespējas sociālajā, kultūras, tehniskajā, zinātnes un valsts pārvaldes jomā.
9. pants
Augstās līgumslēdzējas puses tiecas veicināt sadarbību, lai sekmētu mieru, saskaņu un stabilitāti reģionā. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses regulāri sazinās un apspriežas par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, lai saskaņotu savu nostāju, rīcību un politiku.
10. pants
Neviena no Augstajām līgumslēdzējām pusēm nekādā veidā nepiedalās darbībās, kas apdraud citas Augstās līgumslēdzējas puses politisko un ekonomisko stabilitāti, suverenitāti vai teritoriālo integritāti.
11. pants
Lai saglabātu savu nacionālo identitāti, Augstās līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt savu valstu noturību politiskajā, ekonomiskajā, sociālās un kultūras, kā arī drošības jomā atbilstoši saviem ideāliem un centieniem bez ārējas iejaukšanās un iekšējām graujošām darbībām.
12. pants
Tiecoties panākt reģiona labklājību un drošību, Augstās līgumslēdzējas puses sadarbojas visās jomās, lai veicinātu reģiona noturību, kura balstīta uz pašpaļāvības, pašpietiekamības, savstarpējas cieņas, sadarbības un solidaritātes principiem, kas ir pamats stiprai un dzīvotspējīgai Dienvidaustrumu Āzijas valstu kopienai.
IV NODAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ
13. pants
Augstās līgumslēdzējas puses apliecina apņēmību un rīkojas labā ticībā, lai novērstu strīdu rašanos. Ja rodas strīdi jautājumos, kas tās skar tieši, jo īpaši strīdi, kas traucētu mieram un saskaņai reģionā, tās atturas no spēka draudiem vai spēka lietošanas un šādus strīdus savā starpā vienmēr risina draudzīgu sarunu ceļā.
14. pants
Lai strīdus izšķirtu reģionālu procesu ietvaros, Augstās līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kurā katru Augsto līgumslēdzēju pusi pārstāv ministra līmeņa pārstāvis, lai izvērtētu tos strīdus vai situācijas, kas traucētu mieram un saskaņai reģionā.
15. pants
Ja tiešās sarunās neizdodas panākt risinājumu, Augstā padome izskata strīdu vai situāciju un iesaistītajām pusēm iesaka piemērotus strīda izšķiršanas līdzekļus, piemēram, starpniecību, mediāciju, izmeklēšanu vai samierināšanu. Tomēr Augstā padome var piedāvāt savu starpniecību vai, strīdā iesaistītajām pusēm vienojoties, darboties kā mediācijas, izmeklēšanas vai samierināšanas komiteja. Ja Augstā padome to uzskata par nepieciešamu, tā iesaka atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu strīda vai situācijas saasināšanos.
16. pants
Šajā nodaļā iepriekš izklāstītos noteikumus strīdam nepiemēro, ja vien visas strīdā iesaistītās puses nav vienojušās par to piemērošanu. Tomēr tas neliedz citām Augstajām līgumslēdzējām pusēm, kuras nav strīdā iesaistītās puses, sniegt visu iespējamo palīdzību šā strīda izšķiršanā. Strīdā iesaistītajām pusēm šādi palīdzības piedāvājumi jāuztver labvēlīgi.
17. pants
Šā līguma noteikumi neliedz izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 33. panta pirmajā punktā paredzētos miermīlīgas strīdu izšķiršanas līdzekļus. Augstās līgumslēdzējas puses, kas ir strīdā iesaistītās puses, jāmudina censties atrisināt strīdu draudzīgu sarunu ceļā, pirms tās izmanto citas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzētās procedūras.
V NODAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu ratificē saskaņā ar katras parakstītājvalsts noteikto konstitucionālo procedūru.
Šim līgumam var pievienoties arī citas Dienvidaustrumu Āzijas valstis.
19. pants
Šis līgums stājas spēkā dienā, kad parakstītājvalstu valdībām, kuras noteiktas par šā līguma un ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu depozitāriem, ir ticis deponēts piektais ratifikācijas dokuments.
20. pants
Šis līgums ir izstrādāts Augsto līgumslēdzēju pušu oficiālajās valodās, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Tiek sagatavots kopīgi saskaņots šā līguma teksta tulkojums angļu valodā. Jebkādas vienotā teksta interpretācijas atšķirības atrisina pārrunu ceļā.
TO APLIECINOT, Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas šo līgumu un tam uzspiedušas savus zīmogus.
Denpasarā, Bali salā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit sestā gada divdesmit ceturtajā februārī.
|
Untuk Republik Indonesia
Bagi Pihak Republik Indonesia Para sa Republika ng lndonesya Indonēzijas Republikas vārdā - |
Suharto [Soeharto], prezidents |
|
Untuk Malaysia Bagi Pihak Malaysia Para sa Malaysia Malaizijas vārdā - |
Datuks Huseins Onns [Hussein Onn], ministru prezidents |
|
Untuk Republik Pilipina Bagi Pihak Republik Filipina Para sa Republika ng Pilipinas Filipīnu Republikas vārdā - |
Ferdinands E. Markoss [Fordinand E. Marcos], prezidents |
|
Untuk Republik Singapura Bagi Pihak Republik Singapura Para sa Republika ng Singapore Singapūras Republikas vārdā - |
Lī Kuans Jū [Lee Kuan Yew], ministru prezidents |
|
Untuk Kerajaan Thailand Bagi Pihak Thailand Para sa Kaharian ng Thailand Taizemes Karalistes vārdā - |
Kukrits Pramojs [Kukrit Pramoj], ministru prezidents |