Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

LĪGUMS PAR DRAUDZĪBU UN SADARBĪBU
DIENVIDAUSTRUMU ĀZIJĀ

PREAMBULA

Augstās līgumslēdzējas puses,

APZINOTIES pastāvošās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras saites, kas vienojušas to tautas;

APŅĒMUŠĀS veicināt reģionālo mieru un stabilitāti, ievērojot taisnīgumu un tiesiskumu un stiprinot noturību reģiona iekšējās attiecībās;

TIECOTIES stiprināt mieru, draudzību un savstarpējo sadarbību jautājumos, kas skar Dienvidaustrumu Āziju, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu garu un principiem, Desmit principiem, kas pieņemti Āzijas un Āfrikas konferencē Bandungā 1955. gada 25. aprīlī, Deklarāciju par Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas izveidošanu, kas parakstīta Bangkokā 1967. gada 8. augustā, un Deklarāciju, kas parakstīta Kualalumpurā 1971. gada 27. novembrī;

PĀRLIECĪBĀ, ka domstarpību vai strīdu izšķiršana starp to valstīm jāreglamentē ar racionālām, efektīvām un pietiekami elastīgām procedūrām, novēršot negatīvu attieksmi, kas varētu apdraudēt vai kavēt sadarbību;

TICOT nepieciešamībai sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai pasaulē veicinātu mieru, stabilitāti un saskaņu;

SVINĪGI VIENOJAS noslēgt Līgumu par draudzību un sadarbību.

I NODAĻA
MĒRĶIS UN PRINCIPI

1. pants

Šā līguma mērķis ir veicināt ilgstošu mieru, noturīgu draudzību un sadarbību starp Augsto līgumslēdzēju pušu tautām, lai stiprinātu to spēku un solidaritāti un veidotu ciešākas savstarpējās attiecības.

2. pants

Savstarpējās attiecībās Augstās līgumslēdzējas puses ievēro šādus pamatprincipus:

a) savstarpēja cieņa pret visu valstu neatkarību, suverenitāti, vienlīdzību, teritoriālo integritāti un nacionālo identitāti;

b) ikvienas valsts tiesības pastāvēt kā neatkarīgai valstij bez ārējas iejaukšanās, graujošas darbības vai piespiešanas;

c) neiejaukšanās vienai otras iekšējās lietās;

d) domstarpību vai strīdu risināšana mierīgā ceļā;

e) atteikšanās no spēka draudiem vai spēka lietošanas;

f) efektīva savstarpējā sadarbība.

II NODAĻA
DRAUDZĪBA

3. pants

Lai īstenotu šā līguma mērķi, Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot un stiprināt tradicionālās, kultūras un vēsturiskās draudzības saiknes, labas kaimiņattiecības un sadarbību, kas tās vieno, un godprātīgi pilda pienākumus, ko tās uzņēmušās ar šo līgumu. Lai veicinātu savstarpējo sapratni, Augstās līgumslēdzējas puses sekmē un atvieglo sakarus un saskarsmi savu tautu starpā.

III NODAĻA
SADARBĪBA

4. pants

Augstās līgumslēdzējas puses veicina aktīvu sadarbību ekonomikas, sociālajā, kultūras, tehniskajā, zinātnes un valsts pārvaldes jomā, kā arī jautājumos, kas skar kopīgus ideālus un centienus nodrošināt starptautisko mieru un stabilitāti reģionā, un citos kopīgu interešu jautājumos.

5. pants

Saskaņā ar 4. pantu Augstās līgumslēdzējas puses gan daudzpusējā, gan divpusējā līmenī pieliek visas pūles, pamatojoties uz vienlīdzības, nediskriminācijas un savstarpēja labuma principiem.

6. pants

Augstās līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai paātrinātu ekonomisko izaugsmi reģionā ar mērķi stiprināt pamatu Dienvidaustrumu Āzijas valstu kopienai, kurā valda pārticība un miers. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses savu tautu savstarpējam labumam sekmē lauksaimniecības un rūpniecības nozaru potenciāla pilnīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanu un ekonomikas infrastruktūras pilnveidošanu. Šajā saistībā tās turpina izmantot visas iespējas ciešai un abpusēji izdevīgai sadarbībai ar citām valstīm, kā arī ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām ārpus reģiona.

7. pants

Lai panāktu sociālo taisnīgumu un celtu reģiona tautu dzīves līmeni, Augstās līgumslēdzējas puses pastiprina ekonomisko sadarbību. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses pieņem atbilstīgas reģionālās stratēģijas ekonomikas attīstībai un savstarpējai palīdzībai.

8. pants

Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot ciešāko sadarbību iespējami plašā mērogā un sniegt savstarpējo palīdzību, nodrošinot mācību un pētniecības iespējas sociālajā, kultūras, tehniskajā, zinātnes un valsts pārvaldes jomā.

9. pants

Augstās līgumslēdzējas puses tiecas veicināt sadarbību, lai sekmētu mieru, saskaņu un stabilitāti reģionā. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses regulāri sazinās un apspriežas par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, lai saskaņotu savu nostāju, rīcību un politiku.

10. pants

Neviena no Augstajām līgumslēdzējām pusēm nekādā veidā nepiedalās darbībās, kas apdraud citas Augstās līgumslēdzējas puses politisko un ekonomisko stabilitāti, suverenitāti vai teritoriālo integritāti.

11. pants

Lai saglabātu savu nacionālo identitāti, Augstās līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt savu valstu noturību politiskajā, ekonomiskajā, sociālās un kultūras, kā arī drošības jomā atbilstoši saviem ideāliem un centieniem bez ārējas iejaukšanās un iekšējām graujošām darbībām.

12. pants

Tiecoties panākt reģiona labklājību un drošību, Augstās līgumslēdzējas puses sadarbojas visās jomās, lai veicinātu reģiona noturību, kura balstīta uz pašpaļāvības, pašpietiekamības, savstarpējas cieņas, sadarbības un solidaritātes principiem, kas ir pamats stiprai un dzīvotspējīgai Dienvidaustrumu Āzijas valstu kopienai.

IV NODAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ

13. pants

Augstās līgumslēdzējas puses apliecina apņēmību un rīkojas labā ticībā, lai novērstu strīdu rašanos. Ja rodas strīdi jautājumos, kas tās skar tieši, jo īpaši strīdi, kas traucētu mieram un saskaņai reģionā, tās atturas no spēka draudiem vai spēka lietošanas un šādus strīdus savā starpā vienmēr risina draudzīgu sarunu ceļā.

14. pants

Lai strīdus izšķirtu reģionālu procesu ietvaros, Augstās līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kurā katru Augsto līgumslēdzēju pusi pārstāv ministra līmeņa pārstāvis, lai izvērtētu tos strīdus vai situācijas, kas traucētu mieram un saskaņai reģionā.

15. pants

Ja tiešās sarunās neizdodas panākt risinājumu, Augstā padome izskata strīdu vai situāciju un iesaistītajām pusēm iesaka piemērotus strīda izšķiršanas līdzekļus, piemēram, starpniecību, mediāciju, izmeklēšanu vai samierināšanu. Tomēr Augstā padome var piedāvāt savu starpniecību vai, strīdā iesaistītajām pusēm vienojoties, darboties kā mediācijas, izmeklēšanas vai samierināšanas komiteja. Ja Augstā padome to uzskata par nepieciešamu, tā iesaka atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu strīda vai situācijas saasināšanos.

16. pants

Šajā nodaļā iepriekš izklāstītos noteikumus strīdam nepiemēro, ja vien visas strīdā iesaistītās puses nav vienojušās par to piemērošanu. Tomēr tas neliedz citām Augstajām līgumslēdzējām pusēm, kuras nav strīdā iesaistītās puses, sniegt visu iespējamo palīdzību šā strīda izšķiršanā. Strīdā iesaistītajām pusēm šādi palīdzības piedāvājumi jāuztver labvēlīgi.

17. pants

Šā līguma noteikumi neliedz izmantot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 33. panta pirmajā punktā paredzētos miermīlīgas strīdu izšķiršanas līdzekļus. Augstās līgumslēdzējas puses, kas ir strīdā iesaistītās puses, jāmudina censties atrisināt strīdu draudzīgu sarunu ceļā, pirms tās izmanto citas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzētās procedūras.

V NODAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

18. pants

Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu ratificē saskaņā ar katras parakstītājvalsts noteikto konstitucionālo procedūru.

Šim līgumam var pievienoties arī citas Dienvidaustrumu Āzijas valstis.

19. pants

Šis līgums stājas spēkā dienā, kad parakstītājvalstu valdībām, kuras noteiktas par šā līguma un ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu depozitāriem, ir ticis deponēts piektais ratifikācijas dokuments.

20. pants

Šis līgums ir izstrādāts Augsto līgumslēdzēju pušu oficiālajās valodās, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Tiek sagatavots kopīgi saskaņots šā līguma teksta tulkojums angļu valodā. Jebkādas vienotā teksta interpretācijas atšķirības atrisina pārrunu ceļā.

TO APLIECINOT, Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas šo līgumu un tam uzspiedušas savus zīmogus.

Denpasarā, Bali salā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit sestā gada divdesmit ceturtajā februārī.

Untuk Republik Indonesia

Bagi Pihak Republik Indonesia

Para sa Republika ng lndonesya

Indonēzijas Republikas vārdā -

 

Suharto [Soeharto],

prezidents

 

Untuk Malaysia

Bagi Pihak Malaysia

Para sa Malaysia

Malaizijas vārdā -

 

Datuks Huseins Onns [Hussein Onn],

ministru prezidents

 

Untuk Republik Pilipina

Bagi Pihak Republik Filipina

Para sa Republika ng Pilipinas

Filipīnu Republikas vārdā -

 

Ferdinands E. Markoss [Fordinand E. Marcos],

prezidents

 

Untuk Republik Singapura

Bagi Pihak Republik Singapura

Para sa Republika ng Singapore

Singapūras Republikas vārdā -

 

Lī Kuans Jū [Lee Kuan Yew],

ministru prezidents

 

Untuk Kerajaan Thailand

Bagi Pihak Thailand

Para sa Kaharian ng Thailand

Taizemes Karalistes vārdā -

 

Kukrits Pramojs [Kukrit Pramoj],

ministru prezidents