Darbības ar dokumentu

Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 42/2026

Mārupē 2026. gada 30. septembrī

Lokālplānojuma, ar kuru groza Mārupes novada teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Vismaņi", Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 8076 003 0346), teritorijā Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Apstiprināti ar Mārupes novada pašvaldības domes
2026. gada 30. septembra lēmumu Nr. 53 (sēdes prot. Nr. 17)

Izdoti saskaņā ar likuma "Pašvaldību likums" 4. panta pirmās daļas
15. punktu, 10. panta pirmās daļas 1. punktu, 44. panta pirmo daļu
un 48. panta trešo daļu, Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas lokālplānojuma, ar kuru groza Mārupes novada teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Vismaņi", Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 8076 003 0346) teritorijā, saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, un teritorijas ar īpašiem noteikumiem (2. pielikums). Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_34648. Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

2. Ar šo saistošo noteikumu īstenošanas uzsākšanu, daļā par lokālplānojuma teritoriju (nekustamā īpašuma Vismaņi" (kadastra Nr. 8076 003 0346) Mārupes pagastā, Mārupes novadā, (bijušo īpašumu Kalnciema iela 186, zemes vienībā "Brauni", Kalnciema iela 188, "Taurētāji", "Mežlejas", "Čakari" un "Putnu ligzdiņas", teritorijā), spēku zaudē ar Mārupes pagasta padomes 2001. gada 9. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 11 apstiprinātais "Mārupes pagasta teritorijas daļas starp K. Ulmaņa gatvi, Upesgrīvas, Kantora, Plieņciema ielām un lidostas pievedceļu detālais plānojums".

3. Ar šo saistošo noteikumu īstenošanas uzsākšanu, atzīt par spēku zaudējušiem Mārupes novada pašvaldības domes 2023. gada 30. augusta saistošos noteikumus Nr. 35/2023 "Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamā īpašuma "Vismaņi" (kadastra Nr. 80760030346) Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijas daļā, Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".

Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Osītis

 

1. pielikums
Mārupes novada pašvaldības domes
2026. gada 30. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 42/2026

Mārupes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000012827
Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167
marupe@marupe.lv http://www.marupe.lv

Lokālplānojums nekustamā īpašuma "Vismaņi", Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijai

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Vieglās rūpniecības uzņēmumu darbības veidu klasifikācija

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - apbūves noteikumi) attiecas uz lokālplānojuma teritoriju, kuras robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un apgrūtinājumi" un atbilst Mārupes novada, Mārupes pagasta nekustamā īpašuma "Vismaņi" (kadastra Nr. 80760030346) zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 80760033017 (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro šos apbūves noteikumus. Gadījumos, kas nav atrunāti šajos apbūves noteikumos, piemēro spēkā esošā Mārupes novada pašvaldības teritorijas plānojuma normas.

3. Ja lokālplānojuma īstenošanas procesā Lokālplānojuma teritoriju iekļauj pilsētas vai ciema robežās, ielu sarkanās līnijas valsts reģionālajam autoceļam P133 lidostas "Rīga" pievedceļš un pašvaldības autoceļiem C-19 "Ainavas-Vecinkas", "Priežkalnu ceļš" un "L-3 ceļš" nosaka atbilstoši grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie apgrūtinājumi" attēlotajām perspektīvajām sarkanajām līnijām.

1.2. Definīcijas

4. Noliktava - ēka vai tās daļa, ja tā aizņem vismaz 50 % no ēkas kopējās platības, kas plānota, izmantota vai paredzēta materiālu, vielu, lietu un preču uzkrāšanai, glabāšanai vai saglabāšanai, neveicot tajā jebkāda veida pakošanas, atvēršanas, pārpakošanas, šķirošanas, marķēšanas, komplektēšanas, montāžas, demontāžas, fasēšanas, pārstrādes, apstrādes, kvalitātes kontroles, preču sagatavošanas nosūtīšanai vai citu darbību, kas maina preču stāvokli, iepakojumu, daudzumu vai komerciālo gatavību.

5. Perspektīvā sarkanā līnija - lokālplānojuma grafiskajā daļā attēlotā Transporta infrastruktūras teritorijas (TR2) ārējā robeža, kas pēc Lokālplānojuma teritorijas iekļaušanas pilsētas vai ciema teritorijā nosaka ielas sarkanās līnijas novietojumu.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

6. Lokālplānojuma teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētas apbūves kārtas vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert:

6.1. teritorijas reljefa virsmas paaugstināšanu (uzbēršanu), izstrādājot vertikālo plānojumu;

6.2. transporta infrastruktūras izbūvi, nodrošinot piekļuvi pie plānotajām apbūves vietām sākotnēji ar grants segumu;

6.3. inženiertīklu ierīkošanu (jaunu izbūvi vai esošo pārbūvi);

6.4. meliorācijas sistēmas pārkārtošanu un hidroloģiskās stāvokļa uzlabošanas pasākumus veic pirms plānotās apbūves īstenošanas, ievērojot lokālplānojumā noteikto vienoto meliorācijas pārbūves risinājumu;

6.5. citus inženiertehniskās sagatavošanas pasākumus pēc nepieciešamības.

7. Lokālplānojuma teritorijā veic projektēšanas un inženiertehniskās sagatavošanas darbus, izstrādājot un saskaņojot būvniecības ieceres dokumentācijas.

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

8. Lokālplānojuma teritorijas piekļuve organizējama no Lokālplānojuma teritorijai pieguļošā pašvaldības autoceļu/ielu tīkla un Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošās ielas "Kalnciema iela". Nobrauktuvju precīzu izvietojumu un parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

9. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros.

10. Nepieciešamo autonovietņu un velonovietņu skaitu nosaka daudzfunkcionāla darījumu, ražošanas un loģistikas objekta būvniecības ieceres dokumentācijā, ievērojot normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasības, bet ne mazāk kā noteikts Mārupes novada teritorijas plānojuma teritorijām ar darījumu un ražošanas objektiem. Ēkas ar autonovietnēm un velonovietnēm nodrošina pirms to nodošanas ekspluatācijā.

11. Ne mazāk kā 5 % no objektam nepieciešamā autonovietņu skaita jāparedz kravu transportlīdzekļiem. Visas kravas transportlīdzekļiem nepieciešamās autonovietnes nodrošina Rūpniecības apbūves teritorijā (R6). Kravas transporta stāvēšana nav atļauta pašvaldības ceļu, Rīgas valstspilsētai piederošās Kalnciema ielas un nobrauktuvju malās.

12. Izvietojot atklātu autonovietni pie robežas ar zemes vienību, kuras funkcionālais zonējums paredz dzīvojamās apbūves izmantošanas veidus vai kurā atrodas dzīvojamā ēka, minimālais attālums no autonovietnes, līdz dzīvojamai mājai ir 8 m, ja autonovietne, paredzēta līdz 10 automašīnām, un 10 m, ja autonovietne paredzēta vairāk nekā 10 automašīnām.

13. Ēkām un citām būvēm nodrošina piekļuvi ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, ar tās nestspējai atbilstošu segumu un normatīvo aktu prasībām atbilstošiem parametriem.

14. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cietu segumu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz pirmās ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

15. Neparedzēt piebraucamos (tostarp iekšējos) kravas transportam paredzētos ceļus 20 m no dzīvojamas mājas. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts ietekmētās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

16. Nepieciešamās autonovietnes nodrošina pie attiecīgā objekta. To skaitu precizē būvniecības dokumentācijā.

17. Plānotās L-3 ielas perspektīvo sarkano līniju robežās nodrošināms gājēju kustības savienojums starp valsts reģionālo autoceļu P133 un pašvaldības autoceļu C-19 "Ainavas-Vecinkas".

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

18. Inženiertīklu izbūves secību un risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā, inženiertīklus projektējot un izbūvējot būvprojekta sastāvā saskaņā ar attiecīgo inženiertīklu turētāju izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

19. Plānoto apbūvi nodrošina ar centralizētu ūdensapgādi un centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju.

20. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīklu atdalītu no lietusūdeņu tīkla.

21. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un to izpildei piemērojamiem standartiem.

22. Atļauta meža zemes atmežošana AS "Augstsprieguma tīkls" publiskās infrastruktūras elektroenerģijas pārvades tīkla 330 kV gaisvadu elektrolīnijas trasē un tās aizsargjoslas teritorijā.

23. Prasības meliorācijai un lietusūdeņu savākšanai un novadīšanai:

23.1. meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmu projektē un izbūvē ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai apbūves rezultātā nepasliktinātu melioratīvo stāvokli objektam pieguļošajās platībās;

23.2. paredzot būvniecību platībā, kurā atrodas koplietošanas drenāžas sistēma, būvniecības dokumentācijā ietver meliorācijas būvju pārbūves tehnisko risinājumu, kuru saskaņo ar meliorācijas tīklu turētāju;

23.3. apbūvētās teritorijas jāplanē, veidojot 3 līdz 6 % slīpumu virzienā uz ielu un ceļu teknēm, lietusūdeņu uztveršanas akām, citiem ūdensnoteces sistēmas elementiem vai lietus kanalizāciju risināt ar slēgtu lietus kanalizācijas savākšanas sistēmu;

23.4. projektējot atklātās autonovietnes, pirms lietusūdeņu ievadīšanas kopējā sistēmā, nodrošina to attīrīšanu no naftas produktiem, izmantojot naftas produktu atdalītājus vai ilgtspējīgos lietus ūdeņu apsaimniekošanas risinājumus, kas nodrošina nepieciešamo attīrīšanas pakāpi;

23.5. paredz lokālas lietusūdeņu savākšanas un akumulācijas būves, nodrošinot lietusūdeņu uzkrāšanu un kontrolētu novadīšanu, ciktāl tas ir tehniski iespējams, ņemot vērā esošo meliorācijas un lietusūdeņu novadīšanas sistēmu;

23.6. šķērsojot drenāžas sistēmas ar inženiertehniskās apgādes tīkliem, piebraucamajiem ceļiem, laukumiem, plānotām ēkām vai citām būvēm, paredz esošās drenāžas sistēmas aizsardzību vai veic tās pārbūvi;

23.7. pēc meliorācijas risinājumu pārkārtošanas/ pārbūves aktualizējami meliorācijas kadastra dati meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai;

23.8. lietus notekūdeņus no apbūves ēku jumtiem atļauts novadīt meliorācijas sistēmā neattīrot.

24. Teritorijas siltumapgādi nodrošina, izmantojot elektroapgādes, siltumsūkņu, saules paneļu, šķeldas, granulu, gāzes apgādes vai tml. videi draudzīgus apkures veidus, tehniski ekonomiski pamatotāko risinājumu nosaka būvprojektēšanas procesā.

3.3. Prasības apbūvei

25. Izvietojot ēkas ievēro minimālo būvlaidi:

25.1. ārpus pilsētas un ciemu teritorijām pašvaldības autoceļam C-19 "Ainavas-Vecinkas" - 30 metri;

25.2. ciema teritorijā minimālā būvlaide tiek noteikta 9 m no pašvaldības autoceļa C-19 "Ainavas-Vecinkas" un plānotās L-3 ielas perspektīvajām sarkanajām līnijām;

25.3. valsts reģionālajam autoceļam P133:

25.3.1. ārpus pilsētas un ciemu teritorijām būvlaide sakrīt ar autoceļa aizsargjoslu izņemot būvlaidi servisa objektiem un autoceļa funkcionēšanai nepieciešamajām būvēm, kurām būvlaidi var samazināt līdz 6 m no ceļa nodalījuma joslas, ja būves novietojumu saskaņo ar autoceļa īpašnieku;

25.3.2. ciema teritorijā būvlaide nedzīvojamām ēkām 40 m no autoceļa ass līnijas;

25.3.3. gar valsts autoceļiem ciemu teritorijā, ja pirms būvniecības to saskaņo autoceļa īpašnieks, atkarībā no autoceļu kategorijas, pieļaujama samazināta būvlaide sekojošām būvēm: servisa objektam - 20-40 m no autoceļa ass līnijas; stāvlaukumiem un vaļņiem - 1 m ārpus ceļa zemes nodalījuma joslas; dīķim - 20-50 m no autoceļa ass līnijas; degvielas cenu pilonam - atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta 2005. gada 7. jūnija noteikumiem Nr. 402 "Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana";

25.4. gar Rīgas valstspilsētai piederošo D kategorijas ielu (Kalnciema iela) ievērojama 6 m būvlaide no ielas sarkanajām līnijām.

26. Ēkas augstums nevienā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu no šī punkta projekcijas uz zemes līdz robežai ar kaimiņu zemes vienību. Ēkas augstumu atļauts palielināt, ja ir saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana. Prasība neattiecas uz attālumu līdz ielām vai ceļiem.

27. 50 m attālumā no esošas savrupmājas maksimālais apbūves augstums nedrīkst pārsniegt 12 m, un stāvu skaits nedrīkst pārsniegt 3 stāvus.

28. Žogus ierīko:

28.1. vispārīgā gadījumā pa zemes vienības robežu;

28.2. uz robežu ar autoceļu, ceļu vai ielu - pa sarkano līniju, perspektīvo sarkano līniju vai robežu ar Transporta infrastruktūras teritoriju (TR2);

28.3. ražošanas apbūves teritorijās žogu maksimālais augstums ir 1,8 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai;

28.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības.

28.5. žogus izbūvē tā, lai nodrošinātu esošo inženiertīklu darbību un to apkalpošanu. Vietās, kur atrodas virszemes inženierkomunikāciju būves ārpus ielas sarkanām līnijām, žogu izvieto tā, lai šīs būves atrastos ārpus žoga.

29. Žoga parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši plānotā teritorijas izmantošanas veida - daudzfunkcionāla darījumu, ražošanas un loģistikas objekta specifikai un funkcionālajai nepieciešamībai un Mārupes novada teritorijas plānojuma prasībām.

30. Gadījumā, ja žogu veido kā prettrokšņa sienu, risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

31. Sporta, atpūtas, cilvēku pulcēšanās objektu novietojumu paredz tālāk par 30 metriem 330 kV elektrolīniju malējiem vadiem.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

32. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu, atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai, tostarp ievērojot šo noteikumu prasības norobežojošo koku un krūmu stādījumu veidošanai.

33. Apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas vai skata barjera.

34. Būvprojektā uz katru plānoto ēku paredz vismaz 3 liela auguma koku ieaudzēšanu. Vismaz 10 % no zemes vienības platības, neieskaitot aizsargājamā biotopa "Mežainas piejūras kāpas" teritoriju (turpmāk - Aizsargājamais biotops), paredz apstādījumiem un labiekārtojumam.

35. Lokālplānojuma teritorijas labiekārtojuma un būvju risinājumi izstrādājami atbilstoši universālā dizaina un vides pieejamības principiem, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. Nepieciešamie vides pieejamības risinājumi precizējami būvprojekta izstrādes stadijā. 

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

36. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi, kuru rezultātā tiek radīts vides piesārņojums, tajā skaitā vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienības robežas vai blakus esošajās zemes vienībās. Ja pastāv robežlielumu pārsnieguma risks, būvniecības ieceres ierosinātājs nodrošina trokšņa līmeņa izpēti un, konstatējot pārsniegumu vai tā risku, paredz un īsteno prettrokšņa pasākumus, nodrošinot atbilstību normatīvo aktu prasībām. Risinājumus nosaka būvprojektā, nepieciešamības gadījumā tos saskaņojot ar blakus esošo zemes vienību īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R6)

4.6.1.1. Pamatinformācija

37. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu industriālo teritoriju un rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

38. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): šo apbūves noteikumu 1. pielikumā noteikto 1. kategorijas un 2. kategorijas vieglās rūpniecības uzņēmumu darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra, tostarp atļautās izmantošanas objektu darbībai nepieciešamās noliktavas telpas.

39. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

40. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

41. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): izņemot lidostas, ostas un vienlīmeņa autostāvvietas kā atsevišķu atļauto izmantošanu.

42. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai, tostarp pēc uzglabājamo vielu sastāva un kvalificējošiem daudzumiem neatbilst paaugstinātas bīstamības objekta kritērijiem, ieskaitot lokālplānojuma teritorijā atļauto objektu darbības rezultātā radīto vai uzkrāto iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu uzglabāšana, ievērojot normatīvo aktu regulējumu, kā arī loģistikas centri un līdzīga rakstura būves.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

43. Biroju ēku apbūve (12001).

44. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot spēļu nami, kazino.

45. Sporta būvju apbūve (12005).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
46.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1 ha	60		līdz 15	2	15 3
47.	Inženiertehniskā infrastruktūra	1	1
48.	Transporta lineārā infrastruktūra	1	1
49.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	1 ha	60		līdz 15	2	15 3
50.	Noliktavu apbūve	1 ha	60		līdz 15	2	15 3
51.	Biroju ēku apbūve	1 ha	60		līdz 15	2	15 3
52.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1 ha	60		līdz 15	2	15 3
53.	Sporta būvju apbūve	1 ha	60		līdz 15	2	15 3

4.6.1.5. Citi noteikumi

54. Esoša vai jauna vieglās rūpniecības uzņēmuma darbības attīstība nav pieļaujama, ja tiek palielinātas esoša uzņēmuma ražošanas jaudas vai mainīta tehnoloģija, kā rezultātā darbība kļūst klasificējama kā smagā ražošana vai objekts kļūst par paaugstinātas bīstamības objektu saskaņā ar normatīvo regulējumu.

55. Atklātu āra (ārpustelpu) uzglabāšanu aizliegts veikt priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā, autostāvvietā un inženiertīklu aizsargjoslās. Citās teritorijās ārpustelpu uzglabāšana atļauta tikai gadījumos, ja tas ir paredzēts apbūves projektā atbilstoši būvprojekta risinājumam.

56. Būvprojektā objekta fasādēm izstrādā estētisku, vidē iederīgu arhitektonisko risinājumu.

57. Paredzot apbūvi zemes vienībās, kas robežojas ar zemes vienībām, kurās atrodas esoša dzīvojamā māja, būvju, autonovietņu un iekšējo piebraucamo ceļu, pa kuriem plānota smagā transporta kustība, novietojumu paredz vismaz 20 m attālumā no esošās dzīvojamās mājas un gar zemes vienības robežu ierīko blīvu norobežojošu koku un krūmu stādījumu joslu vismaz 4 m platumā. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts ietekmētās zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

58. Paredzot apbūvi zemes vienībā, kas robežojas ar zemes vienību, kurā atrodas tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, gar zemes vienības robežu paredzami risinājumi iespējamās negatīvās ietekmes mazināšanai (vizuālās ietekmes, putekļu izplatības un gaismas piesārņojuma samazināšana). Šim nolūkam paredzami apstādījumi (koku un krūmu stādījumi) un/vai blīvs, necaurredzams žogs līdz 1,8 m augstumam. Pieļaujama risinājumu kombinācija.

59. Ja tiek īstenota 51., 52., 53. punktos atļautā izmantošana, nodrošina brīvu publisku piekļuvi attiecīgajam objektam vai objektiem, paredzot atbilstošus piekļuves risinājumus.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR2)

4.7.1.1. Pamatinformācija

60. Transporta infrastruktūras teritorija (TR2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

61. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

62. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

63. Zeme zem ceļa ir publiska teritorija, kurā nodrošina brīvu iedzīvotāju kustību un transportlīdzekļu pārvietošanās iespējas.

64. Nav pieļaujama brauktuves norobežošana ar barjerām vai citām būvēm, kas ierobežotu transportlīdzekļu un gājēju kustību, ja vien šie pasākumi nav saistīti ar satiksmes drošības uzlabošanu.

65. Ceļu zemes nodalījumu joslā izbūvējami nepieciešamie satiksmes infrastruktūras objekti un inženiertīkli, atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai.

66. Ceļu klātni paredz ar cietu segumu, ko izbūvē pēc visu nepieciešamo inženiertīklu izbūves.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6)

4.9.1.1. Pamatinformācija

67. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu kvalitatīvas dabas un labiekārtotas ārtelpas funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

68. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru.

69. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

70. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA6) nav atļauta ēku būvniecība. 

71. Atļautā labiekārtojuma infrastruktūra ārpus Aizsargājamā biotopa teritorijas - gājēju celiņi, veloceliņi, dīķi, kā arī dīķi meliorācijas un ugunsdzēsības vajadzībām, atkritumu urnas, soliņi, lapenes, u.tml.

72. Dabas un apstādījumu teritorijā atklātu āra (ārpustelpu) uzglabāšanu aizliegta.

73. Prasības Aizsargājamā biotopa teritorijas izmantošanai un apsaimniekošanai:

73.1. aizliegta meža zemes atmežošana;

73.2. nav pieļaujama apbūves un labiekārtojuma izvietošana;

73.3. saglabājams reljefs un dabiskā veģetācija;

73.4. nav pieļaujama svešzemju sugu stādīšana un zālāju veidošana;

73.5. veicot būvdarbus koku tuvumā, ievēro koku sakņu sistēmas, stumbru un vainagu aizsardzības pasākumus.

74. Meža zemes atmežošana pieļaujama vienīgi teritorijā, kur saskaņā ar būvniecības dokumentāciju paredzēta Dabas un apstādījumu teritorijā (DA6) atļautā labiekārtojuma un tam nepieciešamās inženiertehniskās apgādes izveide, paredzot, ka atmežojamās platības robeža ir ne tālāk kā 2m no paredzētā objekta malas.

75. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami teritorijas uzturēšanai.

76. Dabas un apstādījumu teritorijas apsaimniekošanu nodrošina zemes vienības īpašnieks, ievērojot 73.punktā noteiktās prasības par Aizsargājamā biotopa izmantošanu un apsaimniekošanu.

77. Dabas un apstādījumu teritorijā (DA6) esošajā meža zemē kailcirte nav atļauta.

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

78. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, paredzot pieslēgumu centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu tīkliem.

79. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, ja tas nav nepieciešams atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām.

80. Lokālplānojums nenosaka teritorijas izbūves kārtas - ēku, būvju un inženiertīklu izbūves secību īsteno būvprojektā noteiktajās secībā.

81. Būvniecības laikā jāveic pievedceļu uzturēšana, nepasliktinot to tehnisko stāvokli. Ja darbu veikšanas rezultātā tiek pasliktināts pievedceļu tehniskais stāvoklis, būvdarbu veicējam ir pienākums nekavējoties novērst radītos bojājumus par saviem līdzekļiem.

7. Citi nosacījumi/prasības

82. Veicot nekustamā īpašuma sadalīšanu, apvienošanu vai zemes vienību robežu pārkārtošanu, katrai jaunizveidotajai zemes vienībai, kurā atrodas mežs, veicama atkārtota meža inventarizācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pielikumi

1. pielikums