Darbības ar dokumentu

Ķekavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. SN-TPD-6/2026

2026. gada 16. jūlijā

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajos īpašumos "Arumiņi", kadastra Nr. 8070 008 0908, "Līdakas", kadastra Nr. 8070 008 0914, "Jaundaugavas", kadastra Nr. 8070 008 0911, "Augstkalni", kadastra Nr. 8070 008 0564, "Lankas", kadastra Nr. 8070 008 0590, "Ķilp-Pundiņi-1", kadastra Nr. 8070 008 0546, "Samantas", kadastra Nr. 8070 008 3067, "Cigoriņi", kadastra Nr. 8070 008 0956, "Ķilp-Pundiņi", kadastra Nr. 8070 008 1570, Alejās, Vimbukrogā, Ķekavas novadā

Apstiprināti ar Ķekavas novada domes
2026. gada 16. jūlija sēdes lēmumu Nr. 17
(prot. Nr. 12)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu
un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem"
91. punktu

Apstiprināt lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu, nekustamajos īpašumos "Arumiņi", kadastra Nr. 8070 008 0908, "Līdakas", kadastra Nr. 8070 008 0914, "Jaundaugavas", kadastra Nr. 8070 008 0911, "Augstkalni", kadastra Nr. 8070 008 0564, "Lankas", kadastra Nr. 8070 008 0590, "Ķilp-Pundiņi-1", kadastra Nr. 8070 008 0546, "Samantas", kadastra Nr. 8070 008 3067, "Cigoriņi", kadastra Nr. 8070 008 0956, "Ķilp-Pundiņi", kadastra Nr. 8070 008 1570, Alejās, Vimbukrogā, Ķekavas novadā, saistošās daļas: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un Grafisko daļu - Funkcionālais zonējums, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā "Teritorijas attīstības plānošana": https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_34213.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece
izglītības un sporta jautājumos E. Rasnace

 

Apstiprināti
ar Ķekavas novada domes
2026. gada 16. jūlija sēdes
lēmumu Nr. 17 (prot. Nr. 12)

Ķekavas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000048491
Gaismas iela 19, k-9, Ķekava, Ķekavas nov., LV-2123
novads@kekava.lv http://www.kekava.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajos īpašumos "Arumiņi", "Līdakas", "Jaundaugavas", "Augstkalni", "Lankas", "Ķilp-Pundiņi-1", "Samantas", "Cigoriņi", "Ķilp-Pundiņi", Alejās, Vimbukrogā, Ķekavas novadā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā teritorijas sagatavošana

2.4. Zemes vienību veidošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas un citi izmantošanas aprobežojumi

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Šie noteikumi nosaka prasības nekustamajos īpašumos "Arumiņi", "Līdakas", "Jaundaugavas", "Augstkalni", "Lankas", "Ķilp-Pundiņi-1", "Samantas", "Cigoriņi", "Ķilp-Pundiņi", Alejās, Vimbukrogā, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā (turpmāk - lokālplānojuma teritorija) izmantošanai un apbūvei noteikumu pielikumā "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar noteikumu pielikumu "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā Ķekavas novada teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

Nenosaka

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.3. INŽENIERTEHNISKĀ TERITORIJAS SAGATAVOŠANA

3. Lokālplānojuma teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu realizē pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā ietver šādus pasākumus:

3.1. nepieciešamo inženierizpētes darbu veikšana - ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte, ģeotehniskā izpēte un, ja nepieciešams - hidrometeoroloģiskā izpēte;

3.2. meliorācijas sistēmas pārkārtošanu, izstrādājot meliorācijas sistēmas pārbūves projektu;

3.3. esošo ēku un būvju nojaukšanu;

3.4. esošo inženiertīklu pārbūvi un/vai pārvietošanu, ja tā nepieciešama saskaņā ar tehnisko dokumentāciju;

3.5. lokālplānojuma īstenošanas kārtas plānoto ielu vai to posmu izbūve, sākotnēji ar grants segumu, nodrošinot piekļuvi plānotās apbūves teritorijai;

3.6. maģistrālo inženiertīklu izbūve plānoto ielu vai to posmu robežās, ciktāl tie nepieciešami konkrētās apbūves kārtas nodrošināšanai;

3.7. drenāžas vai lietus kanalizācijas ierīkošana plānotās ielas šķērsprofilā un plānotās apbūves vietā ielas tiešā tuvumā, nepieciešamības gadījumā paredzot gredzenveida drenāžu ap ēkām.

4. Uzsākot atsevišķi izveidota apbūves zemesgabala būvdarbus, tā apbūves tehniskā projekta ietvaros jāizvērtē esošās grunts izmantošanas iespējas apbūves laukuma sagatavošanai būvniecībai un teritorijas labiekārtošanai. Nepieciešamības gadījumā iespējamos teritorijas gruntsūdens pazemināšanas vai nosusināšanas pasākumus izvērtē un nosaka saskaņā ar meliorācijas sistēmas būvniecības dokumentāciju.

5. Būvniecības rezultātā aizliegts pasliktināt apkārt esošo zemesgabalu hidroloģisko stāvokli.

2.4. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA

6. Lokālplānojuma teritorijā plānotā zemes vienību dalīšana jāveic atbilstoši lokālplānojuma risinājumiem un izvēlētajam ēku tipam kvartālā.

7. Zemes ierīcību un jaunu zemes vienību veidošanu lokālplānojuma teritorijā atļauts realizēt pa kārtām, primāri izdalot plānotās ielas to sarkano līniju koridoru robežās un nodrošinot fiziskas un juridiskas piekļuves iespēju.

8. Jaunveidojamo zemes vienību adresācija nosakāma, ņemot vērā Lokālplānojuma teritorijā plānoto ielu nosaukumus.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

9. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijai organizē no valsts reģionālā autoceļa P137 Lapenieki-Ķekava-Ģūģi (plānota B kategorijas iela, turpmāk - autoceļš P137) pa plānoto A ielu, kas attēlota lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" un "Transporta infrastruktūras plāns".

10. Jaunveidojamās ielas, kas noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" un "Transporta infrastruktūras plāns", nodrošina piekļuvi pie visām plānotajām zemes vienībām un ēkām Lokālplānojuma teritorijā. Lokālplānojuma teritorijā jaunveidojamo ielu kategorijas un statuss:

10.1. plānotā A iela - D kategorija;

10.2. plānotā B, C, D, E, F un G iela - E kategorija;

10.3. plānotā C iela - pašvaldības nozīmes iela, pārējās plānotās ielas - privātas ielas.

11. Ielu šķērsprofili ir noteikti lokālplānojuma grafiskās daļas plānā "Plānotie ielu šķērsprofili". Tie jāprecizē attiecīgā objekta būvniecības dokumentācijā, atbilstoši atbildīgo institūciju tehniskajiem noteikumiem un ievērojot būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības.

12. Ēkām un citām būvēm Lokālplānojuma teritorijā jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

13. Transportlīdzekļu novietņu izvietojumu un skaitu nosaka atbilstoši būvprojekta risinājumam, ievērojot spēkā esošā teritorijas plānojuma, Latvijas valsts standartu un citu normatīvo aktu prasības. Daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves gadījumā paredz 1,5 autonovietnes uz katru dzīvokli, papildus nodrošinot viesiem un operatīvajam transportam paredzētās stāvvietas. Viesu un operatīvā transporta stāvvietas paredz ne mazāk kā 10 % no kopējā daudzdzīvokļu ēkai nepieciešamā autostāvvietu skaita.

14. Pie publiskas būves, kā arī pie daudzdzīvokļu mājas veido autostāvvietas operatīvā transporta, apkalpes dienestu un personu ar īpašām vajadzībām autotransporta novietošanai, tās izvietojot būves ieejas tiešā tuvumā.

15. Piebrauktuvju un iebrauktuvju platums nedrīkst būt mazāks par 3,5 m.

16. Pie publiskām ēkām un objektiem jāparedz velosipēdu novietnes.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

17. Inženiertīklu izvietojums lokālplānojuma teritorijas inženiertehniskajai apgādei attēlots grafiskās daļas kartē "Inženiertīklu plāns" un "Plānotie ielu šķērsprofili". Inženiertīklu risinājumus un izvietojumu, tostarp ūdensapgādes un kanalizācijas, precizē būvniecības dokumentācijas izstrādes laikā.

18. Lokālplānojuma teritorijas inženierapgāde jāparedz no jauna ierīkojamiem inženiertīkliem plānoto ielu sarkano līniju robežās. No jauna ierīkojamo inženiertīklu izvietojums un nepieciešamā jauda jānosaka būvprojektēšanas posmā.

19. Lokālplānojuma teritorijā izbūvē lokālu centralizētu ūdensapgādes sistēmu, nodrošinot ūdensapgādi no kopēja ūdensapgādes dziļurbuma lokālplānojuma teritorijā. Gadījumā, ja līdz Lokālplānojuma teritorijai vai teritorijā ir ierīkota Ķekavas novada pašvaldības centralizētā ūdensapgādes sistēma, Lokālplānojuma teritorijai nodrošina pieslēgumu pie tās.

20. Lokālplānojuma teritorijā izbūvē centralizētās saimnieciskās kanalizācijas sistēmu ar pieslēgumu Ķekavas novada pašvaldības centralizētajam tīklam, atbilstoši izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

21. Visas ēkas un būves, kurām ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija, pieslēdz centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam pēc tā izbūves. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, jāparedz dalītā sistēma - sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietus ūdens tīkla.

22. Lokālplānojuma teritoriju nodrošina ar elektroapgādi un ielas apgaismojumu, ņemot vērā attiecīgo institūciju tehniskos noteikumus. Lokālplānojuma teritorijā papildus atļauts izbūvēt elektronisko sakaru un gāzapgādes tīklus, ja tie ir nepieciešami plānotās apbūves nodrošināšanai.

23. Gāzes apgādes pieslēgumu, ja nepieciešams, paredz no esošā sadales gāzesvada ar spiedienu līdz 0,4 MPa, kas izbūvēts Bērzloku ceļa un Rīgas ielas krustojuma rajonā, Alejās, Vimbukrogā, Ķekavas novadā.

24. Inženiertīklu būves/iekārtas (sadalnes, u.tml.) ierīko ielu teritorijā, ja nepieciešams tās izvietot ārpus ielas (aiz sarkanās līnijas), tad žogā veido kabatas, nodrošinot tām publisku piekļuvi.

25. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no plānotajām ugunsdzēsības ūdensapgādes vietām Lokālplānojuma teritorijā.

26. Prasības lietus ūdens apsaimniekošanai:

26.1. lietus notekūdeņus no apbūves teritorijām ieteicams infiltrēt augsnē vai uzkrāt speciāli izveidotās mitrainēs, tādējādi samazinot lietus ūdeņu ietekmi uz meliorācijas sistēmas darbību;

26.2. apbūves teritorijas planē, veidojot 3 % līdz 6 % slīpumu virzienā uz ielu un ceļu teknēm un lietusūdeņu uztveršanas akām;

26.3. lietus notekūdeņus no ielas brauktuves daļas pēc to attīrīšanas drīkst novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgas lietus ūdens apsaimniekošanas principus, ja tiek nodrošināta attīrīta lietus ūdens atbilstība citu normatīvo aktu prasībām.

27. Prasības meliorācijas sistēmai:

27.1. saglabā esošo koplietošanas ūdensnoteku un pārbūvē esošo kolektoru;

27.2. ēkas nedrīkst izvietot tuvāk par 10 metriem no ūdensnotekas krotes (augšmalas);

27.3. ēkas nedrīkst izvietot tuvāk par 8 metriem no liela diametra kolektora;

27.4. ierīkojot pamatu drenāžas ap būvēm, tās paredzēt kā apvienotās lietusūdeņu un meliorācijas drenāžas sistēmas;

27.5. pirms visu virsūdeņu un lietus kanalizācijas sistēmas ūdeņu novadīšanas esošajos grāvjos sistēmas aprīko ar smilšu ķērājiem, naftas produktu atdalīšanas ietaisēm (no ielām un autostāvlaukumiem) vai citām iekārtām atbilstoši plānotajai teritorijas izmantošanai, kā arī veic citus pasākumus, atbilstoši normatīvajiem aktiem un noteikumiem, kas regulē lietusūdeņu novadīšanu meliorācijas sistēmās.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

28. Konkrēts ēku un būvju izvietojums jānosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, pēc iespējas objektu iekļaujot esošajā ainavā un uzlabojot vietas vizuālo tēlu.

29. Apbūves izvietojums un būvlaides:

29.1. gar visām E kategorijas ielām - gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums - 6 m;

29.2. nedzīvojamās un biroja ēkas paredzēt vismaz 30 m attālumā no autoceļa P137 ass līnijas;

29.3. izvietojot plānoto apbūvi Sausās Daugavas krasta zonā, ievēro lokālplānojuma grafiskajā daļā noteikto apbūves līniju gar Daugavu.

30. Projektējot/pārbūvējot ēkas un būves, jāveido arhitektoniski izteiksmīgas fasādes un vienoti arhitektoniskā veidola risinājumi, ņemot vērā Lokālplānojuma teritorijai izstrādātu kopēju apbūves koncepciju.

31. Būvējot jaunas vai pārbūvējot esošās 8 metru un augstākas ēkas augstums nevienā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu no šī punkta projekcijas uz zemes līdz robežai ar kaimiņu zemes vienību. Ēkas augstumu atļauts palielināt, ja ir saņemta attiecīgā kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstiska piekrišana.

32. Ēku projektēšanā un būvniecībā maksimāli jāievēro ēku energoefektivitātes paaugstināšanas standarti un ieteikumi, t.sk. pievēršot īpašu uzmanību pareizai ēku orientācijai dabā un atbilstošam ēku iekštelpu plānojumam, izmantotajiem materiāliem un būvniecības kvalitātei. Lielām stiklotām virsmām jānodrošina aizsardzība no saules stariem un pārkaršanas vasaras periodā.

33. Alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētie solārie paneļi jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā. Aizliegts izvietot un ierīkot vēja ģeneratorus un vēja elektrostacijas.

34. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar apkārtējās vides apbūvē pielietotiem materiāliem, papildus ņemot vērā šādas prasības:

34.1. ielas fasādēs aizliegts lietot spožus, raibus un atstarojošus materiālus;

34.2. fasāžu apdarē ieteicams pielietot krāsotu vai nekrāsotu apmetumu, koku, betonu, metāla u.tml. materiālu apdares plāksnes.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

35. Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.

36. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides piekļūstamību teritorijā un būvēs nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

37. Gājēju celiņiem un ietvēm visā Lokālplānojuma teritorijā jāizvēlas kvalitatīvu, līdzenu, neslīdošu un vietai atbilstošu cieto segumu, vizuāli un telpiski nesadrumstalojot ielas telpu. Gājēju ceļu aprīkojums jāizvieto rūpīgi un konsekventi, lai neapgrūtinātu gājēju pārvietošanās maršrutus.

38. Ietves, apgaismes stabi pie ietvēm, ceļa zīmes un citi labiekārtojuma elementi, nobrauktuves ielu krustojumos un citi elementi jāizbūvē tā, lai netraucētu gājēju pārvietošanos un būtu piemērots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

39. Aizliegts iežogot funkcionālo apakšzonu "Dabas un apstādījumu teritorija" ar indeksu DA15.

40. Lokālplānojuma teritorijas daļā, kas noteikta kā "Tehniskās apbūves teritorija" (TA3), ierīkojama kopīga dalīto atkritumu savākšanas vieta, kas jāprecizē būvniecības dokumentācijas izstrādes posmā, paredzot vietu vismaz četriem 1,1 m³ atkritumu konteineriem ar cieto segumu un iespēju piekļūt ar kravas atkritumu vedēju.

41. Piebraucamiem ceļiem jābūt ar cieto segumu, kas izbūvējami pēc visu nepieciešamo inženiertīklu ierīkošanas ielu, piebrauktuvju un inženierkomunikāciju koridoru robežās.

42. Apbūves zonā nav pieļaujama apstādījumu ierīkošana, izmantojot augus ar nekontrolējamu izplatīšanās spēju, kas var ieviesties aizsargājamā biotopa platībā.

43. Grāvmalas saglabā bez apstādījumiem, nodrošinot to regulāru kopšanu un pļaušanu, vai ierīkojot apstādījumus pēc vienota labiekārtojuma projekta.

44. Saudzējamos kokus saglabāšanai jāizvēlas pietiekamā (vismaz vainaga projekcijas), vai ne tuvāk kā 2 m attālumā no ēku pamatiem, lai būvniecības darbos netraumētu to saknes.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

45. Veicot dzīvojamo un publisko ēku vai citu no trokšņa aizsargājamu objektu būvniecību Lokālplānojuma teritorijā, kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņu līmenis, ēkas aprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un tādām ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa. Ēku fasādēs, kas vērstas pret autoceļu P137, pielieto skaņu izolējošus ēku fasāžu apdares materiālus, stikla konstrukcijas vai pakešu logus ar skaņu slāpējošu efektu.

46. Ielu apstādījumu joslās starp sarkanajām līnijām un apstādījumu joslās starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ierīko ainaviskus troksni un gaisa piesārņojumu samazinošus apstādījumus.

47. Projektējot jaunu izglītības un zinātnes iestāžu vai veselības aizsardzības iestāžu apbūvi, ievēro normatīvajos aktos noteiktos trokšņa robežlielumus gan telpās, gan ārtelpā, ja nepieciešams, veicot trokšņa samazināšanas pasākumus.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM25)

4.2.1.1. Pamatinformācija

48. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM25) ir funkcionālā apakšzona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

49. Savrupmāju apbūve (11001): Dzīvojamā apbūve, ko veido brīvi stāvošas savrupmājas, ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

50. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
51.	Savrupmāju apbūve	1200 m2	25	1	līdz 12	līdz 3 2	50
52.	Labiekārtota ārtelpa	1	10	1	līdz 8	līdz 1	70

4.2.1.5. Citi noteikumi

53. Minimālā zemes vienības ielas fronte - 20 m.

54. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju un palīgēkas.

55. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta vai garāža) vismaz divām automašīnām.

4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM26)

4.2.2.1. Pamatinformācija

56. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM26) ir funkcionālā apakšzona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

57. Savrupmāju apbūve (11001): Dzīvojamā apbūve, ko veido brīvi stāvošas savrupmājas, ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

58. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

59. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido organizācijas un iestādes.

60. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas.

61. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.2.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
62.	Savrupmāju apbūve	1200 m2	25	3	līdz 12	līdz 3 4	50
63.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1500 m2	35	3	līdz 12	līdz 3 4	50
64.	Biroju ēku apbūve	1500 m2	35	3	līdz 12	līdz 3 4	50
65.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1500 m2	35	3	līdz 12	līdz 3 4	30
66.	Labiekārtota ārtelpa	3	10	3	līdz 8	līdz 1	70

4.2.2.5. Citi noteikumi

67. Minimālā zemes vienības ielas fronte - 20 m.

68. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai daudzdzīvokļu ēku, un palīgēkas.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P10)

4.4.1.1. Pamatinformācija

69. Publiskās apbūves teritorija (P10) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

70. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

71. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

72. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem, sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi).

73. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

74. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centri, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

75. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtota publiskā ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
76.	Biroju ēku apbūve	1500 m2	5	līdz 110	līdz 12	līdz 3	30
77.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1500 m2	5	līdz 110	līdz 12	līdz 3	10
78.	Sporta būvju apbūve	5	5	līdz 110	5	līdz 3	30
79.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1500 m2	5	līdz 110	līdz 12	līdz 3	30
80.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1500 m2	5	līdz 110	līdz 12	līdz 3	30
81.	Labiekārtota ārtelpa	5	10	5	līdz 8	līdz 1	70

4.4.1.5. Citi noteikumi

82. Teritorijā un ēkās jāparedz speciāli pasākumi, lai nodrošinātu vides piekļūstamību cilvēkiem ar dažādām invaliditātēm atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC16)

4.5.1.1. Pamatinformācija

83. Jauktas centra apbūves teritorija (JC16) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

84. Savrupmāju apbūve (11001).

85. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

86. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido organizācijas un iestādes.

87. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas.

88. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

89. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti skvēri, parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

90. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
91.	Savrupmāju apbūve	1200 m2	25	6	līdz 12	līdz 3 7	50
92.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1500 m2	35	6	līdz 14	līdz 4 8	50
93.	Biroju ēku apbūve	1500 m2	35	6	līdz 14	līdz 4 8	30
94.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1500 m2	35	6	līdz 14	līdz 4 8	30
95.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1500 m2	35	6	līdz 14	līdz 4 8	30
96.	Labiekārtota ārtelpa	6	10	6	6	līdz 1	70
97.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	6	6	6	6	līdz 1	10

4.5.1.5. Citi noteikumi

98. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvieta vai garāža). Atļauts ierīkot kopīgu auto novietni vairākām mazstāvu daudzdzīvokļu ēkām.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR5)

4.7.1.1. Pamatinformācija

99. Transporta infrastruktūras teritorija (TR5) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu autotransporta, velosipēdu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un tās attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

100. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

101. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Autoceļi, ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA3)

4.8.1.1. Pamatinformācija

102. Tehniskās apbūves teritorija (TA3) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

103. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Šķiroto atkritumu savākšanas punkts.

104. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

105. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

106. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido organizācijas un iestādes.

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA15)

4.9.1.1. Pamatinformācija

107. Dabas un apstādījumu teritorija (DA15) ir funkcionālā apakšzona, ko nosaka, galvenokārt labiekārtotām dabas un apstādījumu teritorijām, ietverot dabiskas vai mākslīgi ierīkotas apstādījumu, skvēru un citu publisku apstādījumu vai zaļumu joslas/buferzonas, galvenokārt bez apbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

108. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, t. sk. gājēju un veloceļu ierīkošanai.

109. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

110. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

111. Sporta būvju apbūve (12005): Sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā trases ar cieto vai mīksto segumu, ūdenssporta būves).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

112. Atļauta pludmales labiekārtošana sauszemes daļā, ārpus aizsargājamā biotopa platības, ierīkojot koka laipas, platformas u. tml. elementus, novēršot krasta nogāzes nekontrolētu izmīdīšanu.

113. Aizsargājamā biotopa platībā saglabā dabisko veģetāciju. Aizsargājamā biotopa platībā veic apsaimniekošanu atbilstoši labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanas prasībām, nepieciešamības gadījumā atsevišķas biotopa daļas nožogojot. Ierīko koka konstrukcijas žogu līdz 1 m augstumam, nodrošinot ne mazāk kā 70 % caurredzamību.

114. Neparedzēt lietus kanalizācijas izvadi aizsargājamā biotopa platībā. Lietus notekūdeņus novada esošā / pārbūvējamā meliorācijas sistēmas kolektorā, ar esošu izvadu Sausajā Daugavā, Lokālplānojuma teritorijas ziemeļu daļā, ārpus aizsargājamā biotopa.

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Ierobežojumi ap lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvēm (TIN15)

5.1.1.1. Pamatinformācija

115. Teritorija, kas noteikta ap lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvēm (TIN15).

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

116. Teritorijā, kas noteikta ap lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvēm jāievēro normatīvajos aktos noteiktie attālumi no dzīvojamās vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei.

5.1.2. Zaļais koridors (TIN116)

5.1.2.1. Pamatinformācija

117. Publiskās ārtelpas teritorija, kas rezervēta, lai nodrošinātu labiekārtotas un apzaļumotas teritorijas izveidošanu starp ēkām, saglabātu no apbūves brīvu skatu koridoru un nodrošinātu piekļuvi Sausās Daugavas krastmalai.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

118. Teritorijā nodrošina nepieciešamos gājēju satiksmes savienojumus starp Sausās Daugavas krastmalu un plānoto apbūvi, paredzot gājēju ceļu vismaz 2,5 m platumā.

119. Zaļā koridora (TIN116) teritoriju aizliegts apbūvēt ar ēkām. Teritorijā ierīko virszemes vai pazemes inženiertīklus, ja tie nepieciešami Zaļā koridora (TIN116) vai piegulošo ēku inženierapgādei un lietusūdens novadīšanai, kā arī ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas būves.

120. Teritorijā ierīko apstādījumus un izvieto dažādus ārtelpas labiekārtojuma elementus, saglabājot teritorijas caurredzamību. Sausās Daugavas krastā ierīko laipas un laivu piestātni, nodrošinot piekļuvi ūdensmalai.

5.1.3. Paaugstināta trokšņu līmeņa teritorija gar valsts autoceļu (TIN117)

5.1.3.1. Pamatinformācija

121. Teritorija gar autoceļu P137, kurā ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts vides troksnis.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

122. Pirms būvniecības procesa uzsākšanas jāprecizē nepieciešamie prettrokšņa pasākumi, ņemot vērā objekta izmantošanas veidu un aktuālu autoceļa trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu.

5.1.4. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN118)

5.1.4.1. Pamatinformācija

123. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu teritorija (TIN118) ir teritorija, kurā ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

124. Lokālplānojuma teritorijā, kurā ir izbūvēta jauna centralizētā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēma, visiem objektiem ir jānodrošina pieslēgumi pie centralizētās sistēmas.

125. Līdz pašvaldības centralizētās ūdensapgādes sistēmas ierīkošanai teritorijā izmanto lokālu centralizētu ūdensapgādes sistēmu, nodrošinot ūdensapgādi no kopēja ūdensapgādes dziļurbuma Lokālplānojuma teritorijā.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Daugavas krasta ainava (TIN55)

5.5.1.1. Pamatinformācija

126. Ainaviski izteiksmīga teritorija Sausās Daugavas krastā.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

127. Ēkas izvietojamas ainaviski, respektējot esošos dabiskos koku un krūmu stādījumus, reljefu un ainavu, neveidojot vienlaidu apbūvi.

128. Koku stādījumiem jāveicina ainavas dabisks izskats no Sausās Daugavas un ēku apjomu nosegšana.

129. Teritorijā nav atļauts būvēt dvīņu ēkas, kā arī pie dzīvojamām ēkām vai savstarpēji bloķētas palīgēkas.

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

6.1. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

130. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību.

131. Pēc meliorācijas pārkārtošanas projekta īstenošanas ir jāveic datu aktualizācija meliorācijas valsts kadastrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

132. Būvniecības procesa laikā aizliegts veikt apauguma/veģetācijas novākšanu laika posmā no 15. aprīļa līdz 1. septembrim.

133. Ēku un inženierbūvju būvniecību īsteno pa kārtām. Lokālplānojuma īstenošanas kārtas var dalīt apakškārtās. Lai realizētu plānoto apbūvi kādā no Lokālplānojuma īstenošanas apbūves kārtām, konkrētās apbūves kārtas teritoriju nodrošina ar kārtas īstenošanai nepieciešamo inženiertehnisko apgādi un izbūvē teritorijas piekļūšanai nepieciešamo satiksmes infrastruktūru, ņemot vērā šo noteikumu 2.3. apakšnodaļas prasības:

133.1. lokālplānojuma īstenošanas pirmajā kārtā tiek izbūvēta plānotās A ielas daļa ar pieslēgumu pie autoceļa P137 (veicot esošā pieslēguma pārbūvi), kas nepieciešams piekļuves nodrošināšanai pie Lokālplānojuma teritorijas. Vienlaicīgi ar plānotās A ielas posma izbūvi ierīko maģistrālos inženiertīklus līdz un plānotajā Tehniskās apbūves teritorijā (TA3);

133.2. lokālplānojuma īstenošanu veic, izbūvējot atsevišķus, savstarpēji saistītus ielu posmus, kas nodrošina piekļuvi pie plānotās apbūves kvartāliem;

133.3. plānotās publiskās ārtelpas teritorijas, kas noteiktas kā "Dabas un apstādījumu teritorija" (DA15) un teritorija ar īpašiem noteikumiem "Zaļais koridors" (TIN116), labiekārto neatkarīgi no plānotās apbūves attīstības vai pirms tās, nodrošinot gājēju piekļuvi, vai vienlaicīgi ar plānotās apbūves īstenošanas uzsākšanu piegulošā kvartāla teritorijā.

134. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības dokumentācijas izstrādes posmā saskaņā ar katra konkrētā inženiertīklu turētāja tehniskajiem noteikumiem.

135. Pēc ielas vai tās posma, t.sk. nepieciešamo inženiertīklu, izbūves noteiktā apjomā var uzsākt esošās zemes vienības sadali, atdalot plānotajām ielām nepieciešamās ielu daļas, kā arī veikt plānoto apbūves zemes vienību izveidošanu. Piebraucamais ceļš (plānotās ielas posms) ar saistīto segumu konkrētajai zemes vienībai jāizbūvē līdz būvatļaujas saņemšanai būvniecībai konkrētajā zemes vienībā.

136. Ēku būvniecību plānotajās zemes vienībās atļauts uzsākt pēc attiecīgo zemes vienību izveides. Vienas Lokālplānojuma realizācijas kārtas ietvaros plānoto atsevišķu ēku un inženierbūvju būvniecību atļauts īstenot jebkurā secībā un apjomā.

137. Pirms vai vienlaicīgi ar ēkas vai būves nodošanu ekspluatācijā ir jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā ēkas ekspluatācijai nepieciešamie inženiertīkli, jānodrošina ārējās ugunsdzēsības ūdensapgāde un jāierīko piebraucamais ceļš.

138. Ielas brauktuves ierīkošana ar cieto segumu, gājēju ietvju izbūve un apgaismojuma ierīkošana (apgaismes stabu uzstādīšana) jāveic pēc minimāli nepieciešamo pazemes inženiertīklu (ārējā elektroapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija) ierīkošanas.

139. Ēku nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar nepieciešamo skaitu transportlīdzekļu stāvvietu. Ja ēka tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības kārtām, tad vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās transportlīdzekļu stāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās ēkas vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.

140. Būvniecības procesa laikā radītie atkritumi, būvgruži vai jebkāda veida priekšmeti, kam varētu būt negatīva ietekme uz ainavu, ir jāaizvāc. Būvgruži ir jāuzglabā speciāli tam paredzētā konteinerā, no kura būvniecības darbu laikā būvgruži tiek regulāri un bez kavēšanās iztukšoti.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. AIZSARGJOSLAS UN CITI IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

141. Aizsargjoslas detālplānojuma teritorijā ir noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un teritorijas plānojuma prasībām. Aizsargjoslas, t.sk. jaunveidojamo ielu sarkanās līnijas, atbilstoši mēroga noteiktībai ir grafiski attēlotas detālplānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums".

142. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam, saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpilduzmērījumiem.