Darbības ar dokumentu
Smiltenes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 6/26
Smiltenē 2026. gada 19. martā
Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Apstiprināti ar
Smiltenes novada pašvaldības domes
2026. gada 19. marta lēmumu Nr. 61
(prot. Nr. 4, 5. §)
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu
un 44. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem"
91. punktu
1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā TAPIS izstrādātās Smiltenes novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) daļas:
1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;
1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.
2. Ar Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus:
2.1. Apes novada domes 2014. gada 26. jūnija saistošos noteikumus Nr. 7/2014 "Par Apes novada teritorijas plānojuma 2014.-2025. gadam teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu";
2.2. Raunas novada domes 2012. gada 29. augusta saistošos noteikumus Nr. 27 "Par Raunas novada teritorijas plānojuma 2012.-2024. gadam";
2.3. Smiltenes novada domes saistošos noteikumus Nr. 19/19 "Smiltenes novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (ar grozījumiem 25.03.2020. saistošie noteikumi Nr. 7/20);
2.4. Smiltenes novada domes 2014. gada 29.jūlija saistošos noteikumus Nr. 9/14 "Launkalnes pagasta Silvas ciema nekustamā īpašuma "Silva 23" (kadastra Nr. 94700030291) lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";
2.5. Smiltenes novada domes 2021. gada 25. augusta saistošos noteikumus Nr. 3 "Lokālplānojums 31 zemes vienībai no "Jaunciems 1" līdz "Jaunciems 31" Grotūzī, Smiltenes pagastā, Smiltenes novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";
2.6. Smiltenes novada domes 2023. gada 31. saistošos noteikumus Nr. 12/23 "Par lokālplānojuma, ar kuru groza Smiltenes novada teritorijas plānojumu un Raunas novada teritorijas plānojumu 2012.-2024. gadam, vēja parkam "Augstkalni", teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (ar 24.08.2023. grozījumiem Nr. 20/23);
2.7. Smiltenes novada domes 2019. gada 30. oktobra saistošos noteikumus Nr. 16/19 "Grundzāles pagasta Aumeisteru ciema nekustamā īpašuma "Šalkas" (kadastra Nr. 94580020011), daļai zemes vienības (kadastra Nr. 94580020091) un daļai zemes vienības (kadastra Nr. 94580020170), teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";
2.8. Smiltenes novada domes 2009. gada 30. septembra saistošos noteikumus Nr. 10/09 "Detālplānojums zemes gabalam Audēju iela 14 (kad. Nr. 94100704070)";
2.9. Smiltenes novada domes 2009. gada 30. septembra saistošos noteikumus Nr. 11/09 "Smiltenes pilsētas Audēju iela 20, Rīgas ielas 11 un tām piegulošās teritorijas detālplānojums";
2.10. Smiltenes novada domes 2009. gada 30. septembra saistošos noteikumus Nr. 12/09 "Launkalnes pagasta zemes gabala Nr. 2 (kad. Nr. 94700100098) detālplānojums".
Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs E. Labanovskis
1. pielikums
Smiltenes novada pašvaldības 2026. gada 19. marta
saistošajiem noteikumiem Nr. 6/26
Smiltenes novada
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009067337
Dārza iela 3, Smiltene, Smiltenes nov., LV-4729
pasts@smiltenesnovads.lv https://www.smiltenesnovads.lv/
Smiltenes novada teritorijas plānojums
Redakcija 3.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Zemes vienību veidošana
2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām
2.5. Piekļūšana publiskiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
2.6. Kultūras pieminekļi
2.7. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi
3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
3.6. Prasības derīgo izrakteņu ieguves vietu izveidei, ekspluatācijai un rekultivācijai
3.7. Prasības dīķu ierīkošanai
3.8. Reljefa un augsnes virskārtas saglabāšana
4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
Pielikumi
1. pielikums. Ielu kategorijas, sarkanās līnijas
2. pielikums. Redzamības brīvlauki
3. pielikums. Ēkas un stāva augstums
4. pielikums. Pagalmi
5. pielikums. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskas teritoriju (TIN4) saraksts
6. pielikums. Smiltenes, Apes, Raunas TIN4 kartes
7. pielikums. Perspektīvā vēja parku teritorija TIN14
1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS
1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA
1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā, un ir daļa no Smiltenes novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums).
2. Lokālplānojumu un detālplānojumu teritorijās jāievēro attiecīgā lokālplānojuma un detālplānojuma prasības, cik tālu tās nav pretrunā ar Apbūves noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
3. Ja lokālplānojumu vai detālplānojumu atceļ vai atzīst par spēkā zaudējušu, piemērojams Teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas funkcionālais zonējums un Apbūves noteikumi.
4. Apbūves noteikumu ievērošanu kontrolē Pašvaldība.
1.2. DEFINĪCIJAS
5. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini:
5.1. ainavu telpa - ainaviski vērtīga teritorija ar teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" noteiktu robežu, kurā saskaņā ar sabiedrības un ekspertu vērtējumu ir Latvijas, Vidzemes reģiona, Smiltenes novada un tā konkrētu vietu ilgtspējīgai attīstībai nozīmīgas ainavas;
5.2. apbūves raksturs - apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp attiecībā pret ielu;
5.3. aizsargstādījumi - apstādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi;
5.4. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana - preču, citu priekšmetu, beramkravu u.tml. novietošana ārpus telpām - pagalmā, laukumā, būves vaļējā platībā u.tml.;
5.5. Aumeisteru muižas apbūve - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Aumeisteru muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6860) un tajā ietilpstošie Apbūves noteikumos minētie kultūras pieminekļi:
5.5.1. Kungu māja - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Kungu māja" (valsts aizsardzības Nr. 6865);
5.5.2. Pārvaldnieka māja - reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Pārvaldnieka māja" (valsts aizsardzības Nr. 6866);
5.5.3. Pulksteņklēts - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Pulksteņklēts" (valsts aizsardzības Nr. 6863);
5.5.4. Krogs - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Krogs" (valsts aizsardzības Nr. 6861);
5.5.5. Stallis - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Stallis" (valsts aizsardzības Nr. 6864);
5.5.6. Kučiera māja - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Kučiera māja" (valsts aizsardzības Nr. 6868);
5.5.7. Staļļi - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Staļļi" (valsts aizsardzības Nr. 6869);
5.5.8. Manēža - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Manēža" (valsts aizsardzības Nr. 6862);
5.5.9. Aumeisteru muižas parks - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Parks" (valsts aizsardzības Nr. 6862);
5.6. Brantu muižas kungu māja - vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Brantu muižas kungu māja" (valsts aizsardzības Nr. 9155);
5.7. cietais segums - ceļa seguma veids, kas sastāv no vairākām kārtām un kura virskārta tiek veidota no monolītiem minerālmateriāliem (betons, asfalts) vai bruģa;
5.8. ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi - būves, konstrukcijas un paņēmieni lietus ūdeņu apsaimniekošanai - uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus u.tml.;
5.9. iekšpagalms - ārtelpa zemes vienībā, kuru ierobežo brīvi stāvošas vai savienotas dzīvojamās mājas un kas paredzēta šo dzīvojamo māju iedzīvotāju primāro rekreācijas un saimniecisko vajadzību nodrošināšanai;
5.10. insolācija - saules radītais apgaismojums telpās;
5.11. Palsmanes luterāņu baznīca - reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Palsmanes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6871);
5.12. Pašvaldība - Smiltenes novada pašvaldība;
5.13. piebraucamais ceļš, piebrauktuve - māju ceļš un komersantu ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, lai nodrošinātu piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām vai to grupām, vai inženierbūvēm, tostarp lai veiktu objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju Aizsargjoslu likuma izpratnē;
5.14. pagalms - būvju vai stādījumu ierobežots laukums; pilsētā un ciemā termins "pagalms" ir attiecināms uz zemes vienību, kuras galvenā izmantošana ir apbūve ar ēkām; izšķir priekšpagalmu, ārējo sānpagalmu, iekšējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu 4. pielikumam.
5.15. priekšpagalms - zemes vienības daļa starp ēkas galveno fasādi un ielas sarkano līniju (galvenās ēkas fasādes projekcija 900 leņķī pret ielas sarkano līniju), kura paredzēta galvenās ēkas vizuālās uztveres nodrošināšanai skatā no ielas, no kuras zemes vienībai ir organizēta piekļūšana;
5.16. "Riņģu" saiešanas nams - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ""Riņģu" saiešanas nams" (valsts aizsardzības Nr. 6140);
5.17. saules paneļu parks - saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) vai saules enerģijas kolektoru kopums, kas ir balstīts uz zemes, izņemot, ja saules paneļi piestiprināti ēkas daļām vai elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi ir integrēti jumta vai sienu materiālos;
5.18. Smiltenes luterāņu baznīca - valsts nozīmes "Smiltenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības Nr. 6872);
5.19. Smiltenes muižas komplekss - reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Smiltenes muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6873), kurā ietilpst šādi Apbūves noteikumos minēti kultūras pieminekļi:
5.19.1. Vācu ordeņa pilsdrupas - reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis "Pilsdrupas", kas datētas ar 14.-17. gs. (valsts aizsardzības Nr. 6874);
5.19.2. Smiltenes viduslaiku pils - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis "Smiltenes viduslaiku pils" (valsts aizsardzības Nr. 2387);
5.20. vizuālā ietekme - izmaiņas, kuras ietekmē ainavas vai kultūrvēsturiska objekta vizuālo tēlu, saskatamību vai ainavisko raksturu;
5.21. skatu līnija - vizuālā perspektīva, kura no noteiktiem skatu punktiem ļauj uztvert vizuāli nozīmīgas ainavas, dabas vai kultūrvēsturiskus elementus, veidojot ainavas telpisko struktūru;
5.22. zemes vienības fronte - zemes vienības projektētā robeža gar ielu.
2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI
2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA
6. Visā Smiltenes novada teritorijā, ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, papildus Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajam, atļauts:
6.1. ierīkot mākslīgos ūdensobjektus - dekoratīvos dīķus bez līmeņa regulēšanas būvēm un notekas teritorijas labiekārtošanas, rekreācijas, ilgtspējīgas lietus ūdens savākšanas, ugunsdzēsības u.tml. vajadzībām, ievērojot normatīvos aktus, tostarp par derīgo izrakteņu ieguvi.
6.2. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru uzstādīšana un izmantošana.
2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA
7. Visā Smiltenes novada teritorijā aizliegts:
7.1. uzkrāt metāllūžņus ārpus tam paredzētām vietām, ja tas degradē vidi un ietekmē vai var ietekmēt augsnes spēju pildīt tās funkcijas, vidi, cilvēku veselību un drošību, kā arī ainavu, kultūras un dabas mantojumu;
7.2. kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus, konteinerus, kas nav ražoti kā dzīvojamās mājas, izņemot būvniecības dokumentācijā paredzētos būvlaukumos u.c. īslaicīgās izmitināšanas vietās;
7.3. aizliegta tāda zemes un būvju izmantošana, kas izraisa būtisku vides piesārņojumu vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.
2.3. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA
8. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:
8.1. ievērojot blakus esošo zemes vienību struktūru un pēc iespējas pa dabiskām robežām;
8.2. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot Apbūves noteikumu 10. punktā un Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus;
8.3. kurai nodrošināta piekļuve vai iespējas ierīkot piekļuvi atbilstoši Apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļas noteikumiem;
8.4. ņemot vērā esošo apbūvi, attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus un attālumus no būves līdz zemes vienības robežām.
9. Ja jaunā zemes vienība ir paredzēta apbūvei ar ēkām, zemes vienības robežas veido vai pārkārto tā, lai, ievērojot aprobežojumus, zemes vienībā var racionāli izvietot apbūvi (ievietot kvadrātu ar malas garumu vismaz 10 m).
10. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana:
10.1. ja sadalīšanas rezultātā zemes vienības platība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus;
10.2. ja reāli nav iespējams sadalīt kopīpašumā esošās būves atbilstoši būvnormatīvu prasībām.
11. Ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves izvietojumu un zemes vienību struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama jaunveidojamās zemes vienības platības samazināšana, bet ne vairāk kā par 10 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā.
12. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās un aizsardzības zonās pieļaujama zemes vienību veidošana, ja tas nav pretrunā ar šo Apbūves noteikumu prasībām, neapdraud kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pieejamību un ir saskaņots ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi.
2.4. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBĀM
13. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:
13.1. zemes vienība robežojas ar ielu vai autoceļu un tai ir izbūvēts pievienojums pie ielas vai autoceļa vai līdz zemes vienībai ir izbūvēts piebraucamais ceļš;
13.2. atbilstoši Apbūves noteikumu 14. punkta nosacījumiem un normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem, glābšanas un apkalpes dienestu transportam, ir iespējams izbūvēt pievienojumu pie ielas vai autoceļa.
14. Jaunu pievienojumu C kategorijas ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, D un E kategorijas ielas brauktuvei - ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Jaunu piekļuvi B kategorijas ielas brauktuvei veido tikai gadījumos, ja tehniski nav iespējams pievienoties pie citas zemākas kategorijas ielas. Minimālais attālums no pievienojuma pie valsts autoceļa līdz krustojumam vai līdz citam ceļa pievienojumam ir 50 m. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.
15. Ja jaunbūvējamai ēkai vai ēkai, kurai tiek veikta nozīmīga pārbūve, ir vairākas funkcijas, tad ēkas daļai, kurā ir dzīvojamā funkcija, ir nodrošināma atsevišķa ieeja.
16. Ceļa pievienojumu ieklāj ar tādu pašu segumu kā ielai vai autoceļam, pie kura veido pievienojumu.
17. Ja zemes vienību piekļūšanai paredz jaunu ielu vai ceļu, pie tā paredz pievienojumus no visām zemes vienībām, ar kurām iela vai ceļš robežosies, izņemot, ja kādai zemes vienībai ir nodrošināts cits piekļūšanas risinājums.
2.5. PIEKĻŪŠANA PUBLISKIEM ŪDEŅIEM UN ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM
18. Publisko piekļuvju līdz publiskajiem ūdeņiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ierīkošanai prioritāri izmanto pašvaldības un valsts zemes.
19. Ja šādas piekļuves nav iespējams nodrošināt pašvaldības vai valsts zemēs, tās var tikt ierīkotas arī privātīpašumā esošajās zemēs, iepriekš panākot savstarpēju vienošanos ar zemes īpašnieku vai Zemes pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.
20. Publisko piekļuvi ierīko kā gājēju ceļu un velosipēdu ceļu.
21. Ceļa trasei izvēlas dabiskās brauktuves un takas. Ja atbilstoši aprēķinātajai apmeklētāju intensitātei ir jāparedz cilvēku glābšanas pasākumi, ceļa segumu izvēlas atbilstoši operatīvo dienestu transporta slodzei.
22. Piekļuves ceļu ierīkošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru apmeklēšana ir atļauta saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, - nodrošina ceļa parametrus, trasējumu un segumu, kas nodrošina dabas vērtību saglabāšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas izveides mērķiem.
2.6. KULTŪRAS PIEMINEKĻI
23. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās jāievēro kultūras pieminekļu jomu regulējošie normatīvie akti un tikai tad, ja izmantošana nav pretrunā ar augstāka spēka normatīvajiem aktiem, atļauts piemērot Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteiktos izmantošanas veidus, zemes vienību veidošanas, apbūves parametrus un citus noteikumus. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās plānojama tāda saimnieciskā darbība, tajā skaitā apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības (telpisko izvietojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u. tml.). Saimnieciskā darbība īstenojama, nodrošinot kultūras piemineklim atbilstošās vides, ainavas, apzaļumošanas un labiekārtošanas rakstura saglabāšanu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.
24. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājama kultūras pieminekļa apkārtnes raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, stādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves), kultūras pieminekļa apkārtnei raksturīgā vēsturiskā plānojuma struktūra, vēsturiskais zemes reljefs, ūdenstilpes (tostarp to krastu robežas un dabiskais vai vēsturiskais mākslīgais krastu izveidojums), piekļūšanas iespēja kultūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota), kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespējas no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem un raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no kultūras pieminekļa.
25. Arheoloģisko pieminekļu teritorijā nav pieļaujama jaunu būvju būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi. Jebkuriem zemes darbiem, kas skar arheoloģijas pieminekļu teritorijas un aizsardzības zonas, nepieciešams par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās iestādes saskaņojums un arheoloģiskās izpētes uzraudzības nodrošinājums.
26. Pārbūvējot vai atjaunojot arhitektūras pieminekļu ēkas,:
26.1. nav pieļaujama fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, lodžiju, dekoratīvo fasāžu rotājumu, u. c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu ailu kompozicionālā dalījuma izmaiņas;
26.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem; durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm;
26.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru; ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.
27. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās prioritāri veicama vēsturisko ēku atjaunošana un pārbūve un nav pieļaujama jaunas, kultūras piemineklim un tā ainavai neraksturīgas apbūves veidošana. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.
2.7. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI
28. Aizsargjoslas un citas apgrūtinātās teritorijas, kas ir attēlotas vai noteiktas Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, nepieciešamības gadījumā precizē, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvniecības dokumentāciju, izmantojot aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni ar mēroga noteiktību vismaz 1:500, kā arī aktualizējot zemes vienības apgrūtinājumu plānu.
29. Applūstošās teritorijas robežu precizēšanai izmanto aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500 un kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā.
30. Valsts robežas joslas izmantošanu veic atbilstoši likumā Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību.
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI
3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI
3.1.1. Vispārīgas prasības transporta infrastruktūrai
31. Autoceļu un ielu būvniecību veic, ievērojot autoceļu un ielu kategoriju un kategorijai atbilstošo autoceļa zemes nodalījuma joslas minimālo platumu vai minimālo attālumu starp sarkanajām līnijām (Apbūves noteikumu 1. pielikums).
32. Veidojot jaunas apbūves teritorijas, lokālplānojumā, detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā plāno racionālu un loģisku ielu un ceļu tīklu, veido vienotu transporta sistēmu ar blakus esošajām zemes vienībām. Strupceļu veidošana pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos.
33. Jaunu ceļa pievienojumu plānošana pie valsts un pašvaldības autoceļiem pieļaujama tikai tad, ja tiek nodrošināts minimālais attālums starp ceļu pievienojumiem atbilstoši Apbūves noteikumu 14. punktam. Jauna ceļa pievienojuma pie valsts autoceļa izveidošanas gadījumā ir nepieciešams tā izvērtējums, kas veikts Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem kārtībā.
3.1.2. Ceļi un ielas
34. Smiltenes un Apes pilsētā un ciemos ielu iedalījumu kategorijās pēc dominējošās funkcijas nozīmes - B (valsts autoceļš pilsētā un vai ciemā jeb galvenā iela), C (maģistrālā iela), D (pilsētas vai ciema nozīmes iela) un E (vietējas nozīmes iela) nosaka Apbūves noteikumu 1. pielikums.
35. Minimālais attālums starp sarkanajām līnijām jaunām ielām:
35.1. B kategorijas ielai - atbilstoši likumam par autoceļiem;
35.2. C kategorijas ielai - 16 m;
35.3. D kategorijas ielai - 12 m;
35.4. E kategorijas ielai - 6 m.
36. Esošā apbūvē valsts autoceļiem pilsētās un ciemos sarkanās līnijas nosaka pa zemes vienību robežām, pēc iespējas veidojot taisnas sarkanās līnijas un ievērojot tādu attālumu starp sarkanajām līnijām, lai neskartu esošo apbūvi, kas izvietota uz iedibinātās būvlaides.
37. Jaunā apbūvē (neapbūvētas zemes vienības vismaz viena kvartāla garumā) valsts autoceļiem ciemos sarkanās līnijas nosaka pa zemes vienību robežām, bet ņemot vērā autoceļa nodalījuma joslas minimālo platumu. Zemes vienībās gar valsts autoceļiem ciemos ievēro papildus attālumu, kurā apbūves un piekļuves nosacījumus precizē ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tehniskajiem noteikumiem. Zemes vienībās gar valsts galvenajiem un reģionālajiem papildus attālums ir 10 metri un gar valsts vietējiem autoceļiem ir 2 metri.
38. Konkrētās ielas platumu un atkāpes no Apbūves noteikumu 1. pielikumā un Apbūves noteikumu 35. punktā noteiktā minimālā attāluma starp sarkanajām līnijām nosaka, izvērtējot ierobežojošos apstākļus (apbūve, nekustamie īpašumi, reljefs), ekonomiskos apsvērumus un satiksmes dalībnieku drošību.
39. Piebraucamo ceļu un ielu pievienojumus pie valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem/ielām paredz atbilstoši normatīviem aktiem un autoceļa valdītāja izsniegtajiem noteikumiem. Pievienojumu valsts autoceļiem veidošanā pēc iespējas ievēro hierarhijas principu: māju vai komersantu ceļš - pašvaldības ceļš/iela - valsts vietējais autoceļš - valsts reģionālais autoceļš - valsts galvenais autoceļš.
40. Pievienojumu dažādas kategorijas ielām veido, iespēju robežās ievērojot principu, ka ielu kategorijas savstarpēji atšķiras ne vairāk kā par vienu pakāpi.
41. Plānotās ielas šķērsprofilu nosaka attiecīgā objekta būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā, vai lokālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas un paredzot iespēju nodrošināt gājēju un transportlīdzekļu satiksmi, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju izvietojumu saskaņā ar atbildīgo institūciju nosacījumiem un tehniskajiem noteikumiem, ievērojot transporta būvju un inženierbūvju būvniecības normatīvu prasības.
42. Veicot būvniecību, jāparedz apstādījumu risinājumi starp ielu sarkanajām līnijām.
43. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām atļauts:
43.1. būvēt un pārbūvēt tādas būves, kas saistītas ar transporta funkciju;
43.2. būvēt inženiertehniskās infrastruktūras būves;
43.3. ierīkot autostāvvietas;
43.4. atjaunot esošas būves esošajā būvapjomā;
43.5. izvietot īslaicīgas lietošanas būves tirdzniecības un pakalpojumu funkcijai ar apbūves laukumu līdz 15 m2;
43.6. izvietot vides reklāmas, vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, saskaņojot Pašvaldības būvvaldē to vizuālo noformējumu un novietojumu.
44. Ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām un autoceļu ceļa nodalījuma joslās aizliegts veidot jebkādas norobežojošās būves vai konstrukcijas (barjeras u.tml.), kā arī patvaļīgi novietot dažādus šķēršļus (dekoratīvos elementus, akmeņus u.tml.) un veidot stādījumus, kas ierobežo transporta kustību. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā sabiedrības drošības apsvērumus, Pašvaldība var pieņemt lēmumu par atļauju izvietot transporta kustību norobežojošo būvi vai cita veida elementus.
45. Ielas sarkanajās līnijās vai ceļa nodalījuma joslā aizliegts patvaļīgi novietot dažādus šķēršļus (dekoratīvos elementus, akmeņus u.tml.), kā arī veidot stādījumus.
46. Vēsturisko savrupmāju piebrauktuvēm Smiltenes un Apes pilsētās, kas nodrošina piebraukšanu vairākiem nekustamajiem īpašumiem, piebrauktuves minimālais platums 3-3,5 m. Uz piebrauktuvēm nedrīkst atrasties neviena no namīpašumu ēku daļām, pagaidu būvēm, būvmateriālu vai citu materiālu krautnēm un tās nedrīkst izmantot automašīnu ilgstošai stāvēšanai un izmantot kā autostāvvietas.
3.1.3. Noteikumi automašīnu stāvvietām, velosipēdu novietnēm un elektrouzlādes infrastruktūrai
47. Nosakot autostāvvietu skaitu, ņem vērā Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktās minimālās tehniskās prasības. Pašvaldība var atļaut samazināt autostāvvietu skaitu, ņemot vērā autostāvvietu nodrošinājumu ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas novietojuma un izmantošanas specifiku un būvniecības ierosinātāja papildus veiktos prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.
48. Esošām būvēm autostāvvietu skaitu pārskata gadījumos, ja tiek mainīta būves vai zemes vienības izmantošana, kas saistīta ar nodarbināto vai apmeklētāju skaita izmaiņām.
49. Vispārīgā gadījumā autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izņēmuma gadījumā objektam nepieciešamās stāvvietas vai to daļu atļauts paredzēt citā zemes vienībā, būvniecības dokumentācijai pievienojot dokumentus, kas apliecina vienošanos ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.
50. Ja pie publiskās būves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās. Veicot publiskās būves vai atsevišķu publisku pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo autostāvvietu nodrošinājuma aprēķinu, papildus var ņemt vērā publiski pieejamu autostāvvietu esamību 500 m rādiusā ap objektu.
51. Pie publiskās būves (pakalpojumu un tirdzniecības objekti, izglītības, veselības, sporta, tūrisma u.c. publiskās iestādes) un mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem, kā arī parkos un atpūtas zonās, pie autoostas un galvenajām ielām, veloceļiem, gājēju zonām un mobilitātes punktiem ierīko velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku novietnes.
52. Minimālo velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku novietņu skaitu aprēķina šādi:
52.1. tirdzniecības objektos uz katriem 30 m2 tirdzniecības zāles un izstāžu platības - 1;
52.2. sabiedriskās ēdināšanas telpām un vasaras kafejnīcām uz katrām 5 vietām - 1;
52.3. sporta būvēs uz katriem 100 m2 lietderīgās platības un sporta teritorijās uz katriem 500 m2 - 2;
52.4. kultūras iestādēs, konferenču zālēs uz katriem 100 m2 lietderīgās platības - 2;
52.5. parku un zaļo zonu atpūtas objektos, tostarp telšu vietās, uz katriem labiekārtotās teritorijas 150 m2 - 1;
52.6. pirmsskolas izglītības iestādēs uz katriem 100 m2 lietderīgās stāvu platības - 1, pārējās izglītības iestādēs uz katriem 100 m2 lietderīgās stāvu platības - 3;
52.7. biroju un administratīvajām ēkām uz katriem 30 m2 lietderīgās platības - 1;
52.8. viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs uz 300 m2 lietderīgās platības - 1;
52.9. tirgos uz katriem tirdzniecības platības 40 m2 - 1;
52.10. ārstniecības iestādēm uz katriem 300 m2 - 1;
52.11. sociālām mājām un sociālās aprūpes iestādēm (pansionātiem) - vismaz 3.
53. Nepieciešamo autobusu stāvvietu skaitu pie publiskām būvēm nosaka būvniecības dokumentācijā, ņemot vērā konkrēto situāciju un transporta plūsmas aprēķina rezultātus.
54. Vairākām viena kvartāla būvēm vai objektiem var veidot vienu kopīgu transportlīdzekļu novietni, nosakot katrai būvei vai objektam nepieciešamo autostāvvietu skaitu.
55. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem lietošanas veidiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, tad kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.
56. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka, ņemot vērā objekta funkcionēšanas tehnoloģiju un pamato būvniecības dokumentācijā vai, ja nepieciešams, lokālplānojumā vai detālplānojumā.
57. Vismaz 5% no stāvvietu teritorijas paredz blīvu krūmu vai koku stādījumiem. Ja stāvvieta robežojas ar dzīvojamām vai publiskās apbūves teritorijām, ap to veido apstādījumus.
58. Pilsētās un ciemos blīvas apbūves teritorijās, kur pastāv augsta piesārņojuma iespējamība ar naftas produktiem, nodrošina lietus notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu no autostāvvietām. Nosacījumus katrā konkrētā gadījumā izvirza Pašvaldības būvvalde.
59. Ātrās un vidēji ātrās uzlādes stacijas ar vismaz divām pieslēgvietām paredz:
59.1. ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos blakus publiskām valsts un pašvaldību iestādēm;
59.2. stāvvietās vai stāvlaukumos blakus publiskiem parkiem;
59.3. tirdzniecības un pakalpojumu objektu stāvlaukumos, ja tirdzniecības vai pakalpojumu objekta platība ir virs 500 m2;
59.4. stāvvietās un stāvlaukumos blakus intensīvi apmeklētiem objektiem, piemēram, tūrisma objektiem.
60. Autoostās vai to tuvumā paredz sabiedriskajam transportam - autobusiem, mikroautobusiem piemērotas stāvvietas ar ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijām.
3.1.4. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra
61. Pilsētās un ciemos, kur jaunbūvējamas ielas vai autoceļa paredzamā diennakts satiksmes intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, vismaz vienā ielas vai autoceļa pusē jāizbūvē ietve.
62. Pilsētās un ciemos ielu un autoceļu būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā nodrošina ietvi vismaz 1,2 m platumā.
63. Velosipēdu ceļu un joslu platumu vai apvienoto gājēju un velosipēdu ceļa platumu nosaka būvniecības dokumentācijā atbilstoši prognozētajai satiksmes intensitātei.
64. Gadījumā, ja objektīvu apstākļu dēļ ietves platums ir 1,2 m vai šaurāks, uz tās neparedz izvietot vides reklāmas, vides dizaina objektus un labiekārtojuma elementus, kas samazina efektīvo ietves platumu.
3.1.5. Klātne (segums)
65. Autoceļu, ielu, laukumu, ietvju un atklātu autostāvvietu klātni izbūvē ar cieto segumu (asfaltbetonu, betonu, bruģakmeni, klinkeri) vai irdenu materiālu segumu (šķembu, grants, grants - šķembu u.tml.). Asfaltbetona, betona, bruģakmeņu, klinkeru u.tml. segums izbūvējams pēc visu nepieciešamo inženiertīklu un objektu izbūves, bet šķembu, grants, grants - smilts, klinkeru u.tml. var tikt izbūvēts pirms visu nepieciešamo inženiertīklu un objektu izbūves.
66. Meža ceļu klātne var būt ar šķembu, grants, grants-šķembu, smilts-grants segumu vai bez ieseguma.
67. Ierīkojot, būvējot vai pārbūvējot ietves vai gājēju ceļus un velosipēdu ceļus parku un atpūtas vietu teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami dažādi segumu veidi. Teritorijās ar ievērojamu apmeklētāju intensitāti nodrošina segumu un seguma konstrukciju, kas atbilst operatīvo dienestu un apkalpes transporta slodzei.
68. Atklātu autostāvvietu izbūvē pieļaujams atvieglotas konstrukcijas segums (stiprināts zāliens, blietētas grants vai akmens materiāla klājums, šķembzāle, zāles klāja ar ģeotekstila stiprinājumu vai caurumotu betona plākšņu un zāliena kombinācija).
3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM
3.2.1. Vispārīgās prasības inženiertehniskai apgādei
69. Jaunus inženiertīklus būvē starp ielas sarkanajām līnijām un pilsētās un ciemos autoceļu zemes nodalījuma joslā ārpus klātnes.
70. Nosacījumus un atļauju inženiertīklu būvniecībai līdz savam nekustamajam īpašumam, izmantojot teritoriju starp ielas sarkanajām līnijām, īpašniekam izsniedz Pašvaldība. Pēc būvdarbu pabeigšanas ir jāsakārto ielas teritorija un jāatjauno segums.
71. Galvenos inženiertehniskos objektus izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA) un Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1).
3.2.2. Centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija
72. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas teritorijā ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, pievieno centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot Apbūves noteikumu 5.1.3. apakšnodaļas noteikumus.
73. Pārējās pilsētu un ciemu teritorijās līdz centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei kā pagaidu risinājums pieļaujama vietēju ūdensapgādes ieguves vietu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.2.3. apakšnodaļas un 3.2.4. apakšnodaļas noteikumiem, ēku būvniecības dokumentācijā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju izbūvēt pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem.
74. Ražošanas uzņēmumos tehniskām vajadzībām aizliegts izmantot dzeramo ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas.
75. Jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas vai māju grupas pievieno centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem. Ja tie nav izbūvēti un tos uzreiz nav iespējams izbūvēt, līdz centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūves brīdim piemērojami Apbūves noteikumu 3.2.3. apakšnodaļas un 3.2.4. apakšnodaļas noteikumi.
3.2.3. Vietējā ūdensapgāde
76. Pilsētās un ciemos, kur nav izbūvēti centralizētās ūdens apgādes tīkli, atsevišķu objektu apgādei ar dzeramo ūdeni ierīko grodu akas, spices vai dziļurbumus. Ūdensapgādes risinājumu veidu izvēlas, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu.
77. Vietējo ūdens ieguves vietu nedrīkst ierīkot tuvāk par 10 m no kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot, ja blakus zemes vienības īpašnieks ir informēts par ūdens ieguves vietas ierīkošanu un aprobežojumiem 10 m ap to. Ap vietējo ūdens ieguves vietu 10 m zonā nedrīkst atrasties potenciālie piesārņojuma avoti (notekūdeņu novadīšanas vietas, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu novietnes u.tml.).
78. Jaunai daudzstāvu daudzdzīvokļu mājai vai māju grupai izbūvē vienotu vietējo ūdensapgādes sistēmu, kuru pieslēdz pie centralizētās ūdensapgādes sistēmas, tiklīdz tā ir izbūvēta attiecīgās daudzdzīvokļu mājas ielā.
3.2.4. Decentralizētā kanalizācijas sistēma
79. Pilsētās un ciemos, kur nav izbūvēti centralizētās kanalizācijas tīkli, atsevišķu objektu kanalizācijas ūdeņu ar kopējo daudzumu līdz 5 m3 diennaktī savākšanai kā pagaidu risinājums ir atļauta šādu decentralizētas kanalizācijas sistēmas izveidošana:
79.1. hermētiskas notekūdeņu krājtvertnes, no kurām uzkrātie notekūdeņi tiek izvesti attīrīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;
79.2. rūpnieciski izgatavotas individuālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises.
80. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas izvieto pēc iespējas neradot kaitējumu videi un apkārtējiem īpašumiem, tostarp jāievēro šādi minimālie attālumi:
80.1. Jaunu decentralizētas kanalizācijas ietaisi novieto pēc iespējas tālāk no ūdenstecēm un ūdenstilpēm, bet no Rauzas, Šepkas, Ludzes un Lipsas upēm - ne tuvāk kā 50 m;
80.2. Jaunu decentralizētas kanalizācijas ietaisi pilsētā un ciemā novieto ne tuvāk kā 4 m no zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.
81. Jaunai daudzstāvu daudzdzīvokļu mājai vai māju grupai izbūvē vietēju vienotu kanalizācijas sistēmu, kuru pieslēdz pie centralizētās kanalizācijas sistēmas, tiklīdz tā ir izbūvēta attiecīgās daudzdzīvokļu mājas ielā.
3.2.5. Lietus ūdens kanalizācija
82. Apbūves teritorijās, kur nav iespējams pieslēgties pie esošajiem centralizētajiem lietus ūdens kanalizācijas tīkliem, ierīko vietējo lietus ūdens savākšanu un novadīšanu, nodrošinot lietus ūdens novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī esošajā zemes vienībā atbilstoši spēkā esošiem normatīviem aktiem.
83. Saglabā esošo lietusūdens, jebkuru virszemes ūdeņu un gruntsūdens notekgrāvju sistēmu visas zemes vienības teritorijā un pa tās perimetru. Nedrīkst aizbērt, piesārņot, bojāt Smiltenes un Apes pilsētu esošo lietusūdens, jebkuru virszemes ūdeņu un gruntsūdens notekgrāvju izbūvju sistēmu, ja vien Apbūves noteikumos vai detālplānojumā nav noteikts citādi. Jebkura tehniska darbība saistībā ar lietusūdens, jebkuru virszemes ūdeņu un gruntsūdens notekgrāvju jaunu būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu saskaņo ar Pašvaldības komunālo dienestu.
84. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.
85. Ja ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus nav tehniski iespējams paredzēt, Smiltenes un Apes pilsētās, ciemos jaunveidojamajām un esošajām apbūves teritorijām paredz pieslēgšanos pie esošajiem centralizētās lietusūdeņu kanalizācijas tīkliem, ja tas ir tehniski iespējams - maģistrālie lietusūdeņu kanalizācijas tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu.
86. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi ietver būves, konstrukcijas un paņēmienus lietus ūdeņu apsaimniekošanai - uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.
87. Izstrādājot lietus ūdens novadīšanas risinājumus, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.
88. Jebkuras teritorijas būvniecības vai labiekārtošanas dokumentācijā izstrādā risinājumu nokrišņu savākšanai un novadīšanai, tā lai netiktu applūdinātas apkārtējās zemes vienības un ņemot vērā arī apkārtējo zemes vienību nosusināšanas iespēju.
89. Pilsētās un ciemos tuvāk kā 5 m no virszemes ūdeņu un gruntsūdens notekgrāvju augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas.
3.2.6. Elektroapgāde
90. Smiltenes un Apes pilsētās, ciemos dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās elektrisko tīklu ar spriegumu līdz 20 kV (ieskaitot) būvē ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu būvniecība ar gaisvadu līnijām ir pieļaujama gadījumos, ja šāds risinājums ir tehniski un ekonomiski pamatots un ja nav citas pieņemamas alternatīvas.
91. Smiltenes un Apes pilsētās un novada ciemos paredz ielu apgaismojuma ierīkošanu.
92. Izstrādājot būvniecības dokumentāciju, detālplānojumu vai lokālplānojumu, nepieciešams parādīt esošo 20 kV un 0,4 kV gaisvadu un kabeļlīniju, 20/0,4 kV transformatora punktu, sadales punktu, sadaļņu, esošo un jauno ēku pievadu atrašanās vietas un inženierbūvju koridorus līdz ēkām.
3.2.7. Siltumapgāde un gāzes apgāde un citi inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti
93. Jaunbūvējamas mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu mājas un publiskās būves, kas tiek plānotas centralizētas siltumtrases vai katlu mājas tuvumā (centralizētās siltumapgādes aglomerācijā), pieslēdz centralizētai siltumapgādes sistēmai vai ierīko ēkas vienotu vietējo siltumapgādes sistēmu, vai izmanto citu bezemisiju siltumapgādes risinājumu (siltumsūkņi, elektriskā apkure u.c.).
94. Izbūvējot vai pārbūvējot sakaru, kabeļtelevīzijas u.c. inženiertehnisko tīklu un objektu sistēmas pilsētu un ciemu teritorijās, to trases iebūvē pazemes kabeļu līnijās. Gaisvadu līniju būvniecība atļauta tikai atsevišķos gadījumos, saskaņojot to ar Pašvaldību, ja nav citas pieņemamas alternatīvas.
95. Veicot ielu izbūvi un pārbūvi, sakaru kabeļu kanalizācijas akas un komutācijas iekārtas izvieto starp sarkanajām līnijām zaļajā zonā ārpus brauktuves vai zem gājēju ietvēm.
96. Pilsētās un ciemos izstrādājot detālplānojumus un veicot autoceļu un ielu būvniecību, starp ielu sarkanajām līnijām vai autoceļu nodalījumu joslās jāparedz iespējamo sadales gāzesvadu novietni.
3.2.8. Alternatīvā inženiertehniskā apgāde
97. Vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parkus nav atļauts izvietot kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsardzības zonās, vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās TIN4 (Apbūves noteikumu 5.4. apakšnodaļa), ainaviski vērtīgajās teritorijās TIN5 un TIN51 (Apbūves noteikumu 5.5. apakšnodaļa) un vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās TIN6 (Apbūves noteikumu 5.6. apakšnodaļa).
98. Vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parku attīstība ir izvērtējama TIN14 teritorijās (Apbūves noteikumu 5.1.5. apakšnodaļa un 7. pielikums), atbilstoši normatīvajiem aktiem novērtējot ietekmi uz vidi un esošo apbūvi. Ārpus TIN14 teritorijas potenciālas vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu vai vēja parka attīstību pamato lokālplānojumā.
99. Būvniecības dokumentācijā norāda vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parku inženierbūvju un iekārtu izvietojumam nepieciešamo atmežojamo platību. Pārējā būvniecības procesā nepieciešamajā teritorijā (elektrostaciju konstrukciju transportēšanai un uzstādīšanai) saglabā mežu vai pēc būvdarbu pabeigšanas un iekārtu uzstādīšanas atjauno mežu.
100. Vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu novietojumu jāparedz to maksimālā augstuma (ieskaitot rotora spārnu garumu) plus 10 metru attālumā no elektroenerģijas pārvades tīkla 110kV elektrolīnijām un apakšstacijām.
101. Pirms vēja elektrostacijas, kuras augstums pārsniedz 20 m, jāveic ainavas izpēte plānotās vēja elektrostacijas balsta un tā krāsojuma vizuāli veiksmīgai iekļaušanai ainavā.
102. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - aizsargājamo ainavu apvidu "Veclaicene" un "Ziemeļgauja" 15 km buferzonā (Apbūves noteikumu 7. pielikums) pirms vēja elektrostaciju būvniecības veic ainavu novērtējumu.
103. Saules paneļu un saules kolektoru ar virsmas laukumu virs 20 m2 izvietojumu uz zemes paredz, ievērojot Apbūves noteikumu 5.5. apakšnodaļā un 5.6. apakšnodaļā noteiktos ierobežojumus saules paneļu izvietošanai.
104. Gadījumos, kad stacionāros saules paneļus plānots izvietot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu teritorijās, nepieciešams saņemt sugu un biotopu eksperta atzinumu un rekomendācijas negatīvās ietekmes mazināšanai.
105. Pilsētās un ciemos saules paneļus uz zemes izvieto ne tuvāk kā 4 m no kaimiņu zemes vienības robežas, novērtējot žilbināšanas ietekmi blakus zemes vienības dzīvojamo un publisko ēku logos, kā arī ievērojot insolācijas prasības (Apbūves noteikumu 3.3.4. apakšnodaļa).
106. Smiltenes un Apes pilsētā un ciemos aizliegts būvēt koģenerācijas stacijas, ja tehnoloģisko risinājumu rezultātā nav iespējams nodrošināt nulles smaku piesārņojumu. Koģenerācijas stacijas izvieto "Tehniskās apbūves teritorijā (TA)" un "Rūpniecības apbūves teritorijās (R, R1, R2)".
107. Biogāzes koģenerācijas stacijas atļautas lauku teritorijā ne tuvāk kā 5 km attālumā no Smiltenes un Apes pilsētu vai ciemu robežām. Koģenerācijas stacijas novieto teritorijās, kurās valdošo vēju virziens nav vērsts uz pilsētu vai ciemu.
3.2.9. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana
108. Teritorijās, kas nav piemērotas apbūvei (augsts gruntsūdens līmenis, kūdras nogulas, grunts piesārņojums, bez piekļūšanas, bez inženiertīkliem, kā arī citu apstākļu dēļ), pirms būvniecības veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu.
109. Būvniecības dokumentācijā, ja nepieciešams, paredz pasākumus teritorijas pasargāšanai no applūšanas, pārpurvošanās, noslīdeņiem, nogruvumiem u.c. bīstamiem dabas procesiem un vides aizsardzībai (piemēram, piesārņoto vietu sanācijai, neizmantoto urbumu likvidācijai). Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā izvirza nosacījumus nepieciešamo pasākumu veikšanai.
110. Plānojot būvniecību teritorijās, kuras grafiskās daļas kartē norādītas kā applūstošās teritorijas, pirms būvdarbu veikšanas ir nepieciešams veikt applūstošās teritorijas robežu precizēšanu atbilstoši Apbūves noteikumu 33. punktam. Būvniecību, tostarp teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts veikt Aizsargjoslu likumā noteiktajos gadījumos.
111. Atļauts būvēt jaunus, pārbūvēt un atjaunot esošus ūdensobjektu krastu nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Eroziju skarto ūdensobjektu krasta stiprināšanas inženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām, esošo apbūvi, Eiropas Savienības nozīmes biotopiem un applūstošajām teritorijām. Krastu nostiprināšanu drīkst veikt bez krasta līnijas izvirzīšanas, pārvietošanas ūdensteces vai ūdenstilpes virzienā.
3.3. PRASĪBAS APBŪVEI
3.3.1. Apbūves rādītāji
112. Ēku un inženierbūvju augstumu mēra ielas vai piebraucamā ceļa pusē no projektētā zemes līmeņa būves vidū ielas pusē līdz augstākajai būves daļai (ēkām - dzegas vai parapeta virsmalai, vai jumta korei). Augstuma noteikšanu un stāvu skaita noteikšanu skatīt Apbūves noteikumu 3. pielikumu.
113. Ņemot vērā Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteiktos maksimālos apbūves rādītājus, ir jāievēro, ka pilsētu un ciemu blīvas apbūves teritorijās apbūves augstums nevienā ēkas vai inženierbūves punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus zemes vienību.
114. Ja dažādās fasādēs ir atšķirīgs stāvu skaits, tad ēkas stāvu skaitu un augstumu nosaka no augstākās fasādes puses.
115. Ja zemes vienības daļa atrodas ielas sarkanajās līnijās vai autoceļa nodalījuma joslā, tad aprēķinot apbūves intensitāti, brīvās teritorijas un apbūves blīvuma rādītājus, šo zemes vienības daļu neieskaita zemes vienības platībā.
3.3.2. Pagalma noteikumi
116. Nevienu pagalmu vai citu brīvas telpas daļu, kas nepieciešams mazstāvu vai daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkai, nedrīkst uzskatīt par kādai citai ēkai vai citai inženierbūvei līdzīgi piederīgu pagalma vai brīvās telpas daļu.
117. Smiltenes un Apes pilsētas, Raunas ciema vēsturiskajos centros (Apbūves noteikumu 6. pielikums) ārējā sānpagalmā un priekšpagalmā aizliegts izvietot ēku un inženierbūvju virszemes daļas (elektrības skapis, satelīta antenas u.tml.), izņemot:
117.1. arhitektoniskas detaļas - sliekšņus, starpdzegas, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt., kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 0,5 m;
117.2. funkcionālas un/vai dekoratīvas būves - nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus;
117.3. kāpnes, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 1,5 m;
117.4. erkerus, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 1 m;
117.5. balkonus, segtas un nesegtas terases, kas no ārsienas izvirzītas ne vairāk 2,5 m.
118. Citviet pilsētās un ciemos ārējā sānpagalmā un priekšpagalmā ēku un inženierbūvju virszemes daļas (elektrības skapis, satelīta antena u.tml.) atļauts izvietot saņemot saskaņojumu no Pašvaldības būvvaldes.
119. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju (priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu) nav atļauts apbūvēt, nekādas ēkas daļas tajā nedrīkst atrasties, izņemot Apbūves noteikumu 121. punktā noteiktos gadījumus.
120. Mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos atļauts izvietot tikai bērnu rotaļu laukumus, atpūtas vietas, veļas žāvētavas, laukumus atkritumu konteineru izvietošanai, ceļus, gājēju ceļus, dārzus un labiekārtojuma zonas, autostāvvietas un velonovietnes.
3.3.3. Būvlaide
121. Apbūves teritorijās, kur nav iedibināta būvlaide vai nav izveidots ielu tīkls, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi ievēro šādus minimālos attālumus, izņemot, ja būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā, vai lokālplānojumā nav noteikts citādāk:
121.1. B kategorijas ielām 6 m, izņemot jaunās apbūves teritorijās pie valsts autoceļiem būvlaidi precizē ar valsts autoceļa īpašnieka (tiesiskā valdītāja) tehniskajiem noteikumiem;
121.2. C un D kategorijas ielām 6 m;
121.3. E kategorijas ielām, piebrauktuvēm, gājēju ceļiem un ielām 3 m;
121.4. no jauna būvējamām pirmskolas izglītības iestādēm 25 m.
122. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu būvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu, saņemot inženiertīklu un objektu turētāja un autoceļu īpašnieku saskaņojumu, detālplānojumā vai būvniecības dokumentācijā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā Apbūves noteikumu 125. punktā noteiktais minimālais attālums.
123. Būvlaide pie valsts un pašvaldības autoceļiem lauku teritorijā ir aizsargjoslas robeža, izņemot, ja autoceļa īpašnieks tehniskajos noteikumos saskaņo mazāku būvlaidi.
124. Dzīvojamās apbūves teritorijās pilsētās viena kvartāla robežās ievēro vienādu būvlaidi visām gar ielu novietotām ēkām.
125. Būvlaidē neieskaita arhitektoniskas detaļas (sliekšņus, dzegas, teknes, pilastrus, jumta balstus utt.), funkcionālas un dekoratīvas būves (nolaižamus saulessargus, markīzes, strūklakas, skulptūras, žogus un citus labiekārtojuma elementus), no ārsienas izvirzītas kāpnes, erkerus, balkonus, terases, fasādes siltinājumu, vides pieejamības elementus ēku pielāgošanai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem u.tml.
126. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus un labiekārtojumu, tostarp, gājēju ceļus, priekšlaukumus un piebrauktuves pie ēku ieejām.
3.3.4. Insolācijas prasības
127. Dzīvojamās mājas un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu - istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no 22. marta līdz 22. septembrim.
128. Pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās skolas, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju laikā no 22. marta līdz 22. septembrim.
129. Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. Minimālais attālums no esoša vai plānota koka līdz jaunai ēkai ir 5 m. Izvērtējot konkrēta esoša vai plānota koka attālumu no jaunas vai esošas ēkas, ņem vērā pieauguša koka prognozēto vainaga apmēru, noēnojumu, kā arī sakņu sistēmas platību.
130. Uz zemes novietoti saules paneļi nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu.
3.3.5. Būvju atbilstība zemes vienību robežām
131. Nav atļauta būves vai tās daļu projicēšanās aiz zemes vienības robežas. Minētā prasība neattiecas uz Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajiem izņēmumiem, kā arī:
131.1. ja būve ir žogs starp zemes vienībām;
131.2. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkas ielas fasādē ir arhitektonisks elements, kas atrodas ārpus zemes vienības robežas, bet ne vairāk kā 1 m; minimālais augstums virs zemes ir 4 m;
131.3. ja ēka ir izvietota uz sarkanās līnijas un ēkai tiek veikta siltināšana vai uzlabota vides pieejamība.
132. Būves atļauts izvietot ne tuvāk zemes vienības robežām kā noteikts Civillikumā, Vispārīgajos apbūves noteikumos un ugunsdrošības būvnormatīvos.
3.3.6. Redzamības brīvlauki
133. Būvi zemes vienībās pie krustojuma izvieto tā, lai nodrošinātu redzamības brīvlaukus (Apbūves noteikumu 2. pielikums) atbilstoši Vispārīgo apbūves noteikumu prasībām.
134. Apbūves noteikumu 138. punkta prasības neattiecas uz izbūvi Kultūrvēsturiski nozīmīgajās pilsētvides teritorijās, kas noteiktas Apbūves noteikumu 6. pielikumā.
135. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamo redzamības brīvlauku, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.
3.3.7. Žogi
136. Pilsētu un ciemu teritorijās un lauku teritorijās zemes vienības, kurās atļauta būvniecība, atļauts iežogot:
136.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienību robežām;
136.2. ielas vai autoceļa pusē pilsētās un ciemos - pa sarkano līniju vai pa ceļa nodalījuma joslas robežu;
136.3. stūra zemes vienībās - ārpus redzamības brīvlaukiem;
136.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības.
137. Prasības žogiem pilsētu un ciemu teritorijās:
137.1. Žogus ielas pusē iespēju robežās viena kvartāla robežās būvē uz vienas līnijas.
137.2. Žogiem gar ielām un autoceļiem jābūt ne augstākiem par 1,6 m un vismaz 40 % caurredzamiem.
137.3. Apbūves noteikumu 137.2. apakšpunktā noteiktos žoga maksimālos augstuma un minimālos caurredzamības rādītājus atļauts neievērot, ja atkāpes ir pamatojamas ar teritorijas izmantošanas veida specifiku (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.) vai nepieciešamību aizsargāt apbūvi no ielas vai autoceļa trokšņa un gaisa piesārņojuma;
137.4. Zemes vienības atļauts nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 1,6 m gar ielām un autoceļiem.
137.5. Lai nodrošinātu inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos atļauts veidot "kabatas".
137.6. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, autoceļu un laukumu teritorijā.
137.7. Aizliegts nožogot un sadalīt ar žogu publiskās ārtelpas teritorijas, izņemot atsevišķus gadījumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšpagalmos.
137.8. Aizliegts nožogot zemes vienību, kurā atrodas daudzdzīvokļu māja vai mājas, kas ir funkcionāli saistītas ar blakus zemes vienībās esošajām daudzdzīvokļu mājām un veido kopēju teritoriju ar vienotu publisko infrastruktūru un vienotiem teritorijas labiekārtojuma risinājumiem (piebraucamie ceļi, apstādījumi, gājēju ceļi, soliņi, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, sporta laukumi u.c.). Atļauts žogs, kas veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements.
137.9. Gar ielām un autoceļiem aizliegta nekrāsotu cinkotu žogu un žogu ar betona stabiem uzstādīšana, izņemot žogus ar vizuāli estētiskiem, dekoratīviem betona stabiem.
138. Aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids, izņemot speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, ganības, augļu dārzi u.tml.), valsts aizsardzības, militārus objektus u.c. ierobežotas pieejamības objektus.
139. Visās teritorijās žogus gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm ierīko ne tuvāk kā 10 m no virszemes ūdensobjekta krasta līnijas augšmalas (krotes) vai normālās krasta līnijas. Applūstošajās teritorijās atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas, drāšu un sietu žogi).
140. Gar valsts nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvjiem žogu izvieto 10 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas), bet pilsētu un ciemu teritorijās ar blīvu apbūvi - 5 m attālumā no novadgrāvja krotes (augšmalas). Žogi var būt pārvietojami, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.
141. Transportlīdzekļu novietnes atļauts iežogot, ja žoga augstums nepārsniedz 1,50 m un tas tiek veidots kompleksā ar dzīvžogu.
142. Situācijā, kur vēsturiski izveidojusies dzīvojamā apbūve robežojas ar kapsētas teritoriju (DA2), atļauta specifisku žogu veidošana, arī bez caurredzamības.
143. Prasības žoga arhitektūrai un vizuālajam izskatam:
143.1. Žogu veido un tā krāsojumu stilistiski saskaņo ar ēku un blakus esošo zemes vienību žogu, ievērojot vienotu žogu augstumu kvartāla robežās.
143.2. Žoga krāsošanai izmanto pret laika apstākļu ietekmi un mehāniskiem bojājumiem izturīgu krāsu. Dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogā nekrāso.
143.3. Aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos pilsētās un ciemos, izņemot, ja to paredz normatīvie akti, kā arī aizliegti surogātmateriālu (metāllūžņi, plastmasas atgriezumi u.tml.) izmantošana žogos.
143.4. Pilsētās un ciemos atļautie žogu materiāli: metāla kalumi vai koka latu vairogi, metāla, koka, ķieģeļu mūrējums (tonis vēsturiski pamatots), dabīgā akmens mūrējums.
143.5. Arhitektūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās žogu uzstādīšanā primāri izmanto vēsturisko žogu tipus.
3.3.8. Jumti, notekcaurules, fasādes
144. Katra nama ielas pusē ierīko lietus ūdens reni un notekcauruli vai citu lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Notekcaurules un to galus ierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurules izbeidz ne augstāk par 15 cm virs ietves.
145. Ēku fasādēs nav atļauta patvaļīga logu, durvju, lodžiju un balkonu pārbūvēšana.
146. Nav atļauta satelītantenu un citu objektu piestiprināšana pie ēku ielas fasādēm un balkoniem, arī erkeriem, izņemot, ja saskaņots ar Pašvaldības būvvaldi un ēkas apsaimniekotāju. Alternatīvo apkures sistēmu dūmvadu, ventilācijas vai kondicionieru cauruļvadu izvadīšana ēkas ielas fasādē Smiltenes un Apes pilsētās, ciemos nav atļauta.
147. Jumtus izbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemes vienībām, kā arī novērš iespēju ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemes vienībām.
148. Fasāžu krāsojumā izmantojamas dabisko krāsu gammas. Nav atļauts spilgtas ar dabisko vidi kontrastējošas krāsas. Publiskajā teritorijā esošu vai uz publisko teritoriju vērstu ēku fasāžu krāsojumu saskaņo Pašvaldības būvvaldē. Smiltenes pilsētā vēsturiskā centra teritorijā (TIN4 teritorijā) nav atļautas guļbūves.
149. Uz ēku fasādēm izvietotās reklāmas nedrīkst būt kontrastējošas ar fasādi krāsās.
150. Atjaunot ēku fasādes, kuras atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās Smiltenes, Apes pilsētās un Raunas ciemā ir jāveic krāsu izpēte.
3.3.9. Āra iekārtu uzstādīšana
151. Āra iekārtu (kafijas automātu, paku skapju u.c.) uzstādīšana aizliegta Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgo apbūves teritoriju galvenajās ielās.
152. Kafijas automāti, paku skapji un līdzīgas iekārtas Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgajās apbūves teritorijās primāri izvietojamas publisko ēku iekštelpās.
153. Āra iekārtas Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgajās apbūves teritorijās aizliegts izvietot pie tirdzniecības vai publisku ēku frontālajām fasādēm, ja tas pasliktina konkrētas ēkas arhitektonisko kvalitāti.
154. Āra iekārtu uzstādīšana Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgo apbūves teritoriju galvenajās ielās saskaņojama ar Pašvaldības būvvaldi, iesniedzot izvietošanas vietas fotofiksāciju, grafiskos dokumentus ar objekta vizuālo risinājumu, objekta novietojumu.
3.3.10. Skatlogi, reklāmas, markīzes
155. Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu ierīkošana esošajās ēkās.
156. Reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana gar ielām un autoceļiem veicama atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tostarp Smiltenes novada pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu.
157. Virs skatlogiem atļauts izbūvēt markīzes, ja tās neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un to apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves. Ielas pusē markīzes izvietojumu, formu, krāsu un materiālu saskaņo Pašvaldības būvvaldi.
3.3.11. Palīgēkas
158. Palīgēku (saimniecības ēka, būve mājlopiem, pirts u.tml.) nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā, izņemot gadījumus, kad tas tiek pamatots būvniecības dokumentācijā.
159. Palīgēkas atļauts būvēt līdz 7 m augstas.
3.3.12. Būves dzīvniekiem
160. Smiltenes un Apes pilsētās nav atļautas jaunas būves lauksaimniecības dzīvniekiem (mājlopiem).
161. Ciemos būves lauksaimniecības dzīvniekiem (mājlopiem) atļauts izvietot funkcionālajās zonās "Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1)", "Lauksaimniecības teritorija (L1)" un palīgēkas lauksaimniecības dzīvniekiem arī "Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1)", ievērojot veterinārās prasības un sanitāri higiēniskās normas.
162. Lauksaimniecības dzīvnieku (mājlopu) turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.
163. Ciemu teritorijās jaunas palīgēkas lauksaimniecības dzīvniekiem (mājlopiem) nav atļauts būvēt tuvāk par 15 m no dzīvojamo telpu logiem blakus zemes vienībās, izņemot, ja saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišana, kas noformēta kā vienošanās.
164. Nodrošina mājputnu un sīklopu teritorijas iežogošanu sava īpašuma robežās.
3.3.13. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana
165. Atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana pilsētās un ciemos nav atļauta:
165.1. priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā;
165.2. tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas;
165.3. autostāvvietā.
166. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (komposta) vietas atļauts ierīkot:
166.1. ārpus priekšpagalma un ārējā sānpagalma teritorijas;
166.2. ne tuvāk kā 6 m līdz dzīvojamās mājas logiem, izņemot ja saņemts attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka rakstisks saskaņojums;
166.3. ne tuvāk kā 1,5 m no kaimiņa zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta kaimiņa zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.
167. Pie kopīgiem žogiem, mūriem un uz zemes vienības robežas, komposta vietas atļauts ierīkot vienīgi, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstisks saskaņojums vai noslēgta vienošanās par kopīgas komposta vietas ierīkošanu.
168. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves ierīko, izslēdzot ūdens avotu un gruntsūdeņu piesārņošanu.
3.3.14. Būvju funkciju maiņa, pārbūve, restaurēšana un atjaunošana
169. Jebkuru būvju un to daļu funkciju maiņai ir jāatbilst šo Apbūves noteikumu atļautās izmantošanas prasībām.
170. Pārbūvējot kultūrvēsturiski nozīmīgas būves, nav atļauta to fasāžu arhitektūras vienkāršošana un redzamo arhitektonisko veidojumu (aiļu aizpildījums, restojums, portāli, vitrīnas, logu apmales, sandriki, lizēnas, pilastri, dzegas, jumta logi u.c.) daļēja vai pilnīga likvidēšana vai pārveidošana. Nav atļauts izmainīt kultūrvēsturisko ēku logu un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu.
171. Pārbūvējot, restaurējot vai atjaunojot ēkas vai inženierbūves, kurās atrodas ģeodēziskie punkti (nivelēšanas sienas zīmes vai vietējā ģeodēziskā tīkla sienas zīmes), ēku un inženierbūvju būvniecības dokumentāciju saskaņo ar ģeodēziskā punktu turētāju.
3.3.15. Būvju atjaunošana pēc stihiju postījumiem
172. Īpašnieks ir tiesīgs atjaunot ugunsgrēka vai dabas stihijas rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu ēku vai inženierbūvi tajās pašās pamatdimensijās atbilstoši agrāk esošajam veidolam un tajā pašā novietnē, ievērojot Apbūves noteikumu prasības un saskaņojot būvniecību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
173. Apstādījumus atjauno visās teritorijās, kur tie paredzēti atbilstoši plānošanas dokumentiem vai būvniecības dokumentācijai.
3.3.16. Piestātnes un peldbūves
174. Nosacījumi peldbūvju izvietošanai:
174.1. publiskajos ūdeņos peldbūvju izvietošana atļauta, ja tās tiek izmantotas publisku funkciju nodrošināšanai (viesnīca kuģošanas līdzeklī, kultūras objekts, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības objekts, sporta objekts, kas tieši saistīts ar ūdens izmantošanu, upju pasažieru stacija, pirts);
174.2. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;
174.3. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;
174.4. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredzēt slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus vai pieslēgumus nepieciešamajiem inženiertīkliem;
174.5. peldbūves ūdens teritorijā izvieto ne tālāk kā 20 m joslā no krasta;
174.6. ja būve paredzēta sezonālai izmantošanai, peldbūves skicē un aprakstā ņem vērā pavasara palu un vasaras-rudens vējuzplūdu ietekmi un to saskaņo ar Pašvaldību;
174.7. peldbūvi būvē uz negrimstošas peldsistēmas. Ja peldsistēmai tiek izmantots dobs korpuss, to aprīko ar bilžu sūkņiem un tai ir jābūt reģistrētai Latvijas Kuģu reģistrā, ja tas paredzēts normatīvajos aktos;
174.8. laipas, pie kuras novieto peldbūvi, kopējais platums ir vismaz 2,4 m, bet no iekārtām brīvās daļas platums - vismaz 1,8 m;
174.9. katrai peldbūvei krastā paredz autonovietni, ņemot vērā prasības autonovietņu nodrošinājumam atbilstoši sauszemes būvei (lietošanas veidam);
174.10. būvvalde izvērtē peldbūvju ar publiskām funkcijām ietekmi uz publiskās ārtelpas kvalitāti un apkārtējo ainavu.
3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM
3.4.1. Apstādījumi un koki
175. Plānojot rindu māju vai daudzdzīvokļu māju būvniecību, ielas pusē veido norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai un aizsardzībai pret ielas troksni un gaisa piesārņojumu.
176. Kokus, kuru pieauguša koka augstums pārsniedz 1,8 m, stāda ne mazāk kā 5 m attālumā no blakus esošas zemes vienības robežas.
3.4.2. Ārtelpas labiekārtojuma elementi un īslaicīgas lietošanas būves
177. Labiekārtotas publiskās ārtelpas ierīkošanai izstrādā labiekārtojuma vai būvniecības dokumentāciju, vai risinājumu iekļauj detālplānojumā, kurā nosaka labiekārtojuma funkcijas, izvietojumu un prasības labiekārtojuma elementu kompozīcijai.
178. Publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu izvietojumu un vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu veido harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē un saskaņā ar apkārtējo būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.
179. Vienā pārskatāmības posmā (ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā, parkā u.tml.) atļauts uzstādīt tikai viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus (atkritumu tvertnes, velonovietnes, soliņus u.tml.), kas saskaņoti Pašvaldības būvvaldē.
180. Ielās un pašvaldības īpašumā esošajās dabas teritorijās atļauts izvietot stacionāras sezonas rakstura būves, saskaņojot būvju arhitektoniski vizuālo risinājumu ar Pašvaldības būvvaldi un būvju novietojumu - ar nekustamā īpašuma īpašnieku (tiesisko valdītāju).
181. Pie būvju konstrukcijām Pašvaldība vai tās pilnvarotas institūcijas var izvietot satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu konsoles vai rotājumu stiprinājumus, ja to izvietošanai uz atsevišķiem balstiem ir ierobežota ielas telpa.
182. Publiskās ārtelpas elementus ietvēs un citās publiskās teritorijās, kur paredzēta gājēju kustība, izvieto, nodrošinot vismaz 1,2 m platu brīvtelpu gājējiem.
183. Ārtelpas labiekārtojuma elementiem piemērojami dabīgi krāsu toņi, kā arī tumši pelēki un gaiši pelēki krāsu toņi.
184. Prasības Apbūves noteikumu 6. pielikumā noteiktajās Smiltenes, Raunas un Apes kultūrvēsturiski nozīmīgajās apbūves teritorijās:
184.1. Īslaicīgas lietošanas būvju un ārtelpas labiekārtojuma elementu arhitektoniski telpiskajam izvietojumam un vizuālajam risinājumam ir jāiekļaujas teritoriju vienotajā pilsēttelpiskajā kultūrainavā un būvvides kvalitātē.
184.2. Pieminekļu izvietošana un piemiņas vietu ierīkošana atļauta tikai kapsētu, parku un skvēru teritorijās un laukumos kā punktveida objektus ar apbūves laukumu līdz 25 m2. Izbūvējot vai izvietojot pieminekļus vai piemiņas vietas, kuru apbūves laukums ir 25 m2 vai lielāks, jāveic ieceres publiskā apspriešana.
184.3. Pašvaldības būvvalde, izskatot konkrētu gadījumu, ir tiesīga pieprasīt jaunveidojamo labiekārtojuma elementu telpiskās vizualizācijas plāna - trīs dimensiju attēla (3D) iekļaušanu būvniecības vai teritorijas labiekārtojuma dokumentācijas sastāvā.
3.4.3. Apgaismes ķermeņi
185. Publisko ēku, mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ieejas un koplietošanas pagalmus un citas publiski pieejamas koplietošanas teritorijas nodrošina ar apgaismojumu.
186. Ielu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās apgaismes ķermeņus veido arhitektoniski saskanīgus.
187. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.
188. Ielu, laukumu, parku, skvēru un koplietošanas pagalmu apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Apgaismes ķermeņus veido arhitektoniski saskanīgus katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra, vai parka, vai koplietošanas pagalma robežās. Apgaismojuma ierīkošanu pamato būvniecības dokumentācijā.
189. Apgaismes ķermeņus izvieto tā, lai tie neietekmē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.
190. Apgaismes ķermeņus pieslēdz pie pazemes kabeļiem vai kabeļiem ēku sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs.
191. Izbūvējot jaunu vai pārbūvējot esošu publiska rakstura būvi, ielas fasādēs paredz fasāžu apgaismes elementus, kā arī attīstāmās teritorijas izgaismošanas risinājumus.
3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI
3.5.1. Būvniecība potenciāli piesārņotās teritorijās
192. Potenciāli piesārņotajās vietās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrētas Valsts vides dienesta Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmā, pirms jaunas būvniecības veic izpēti augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeņa novērtēšanai. Izpētē noteiktajā zemes vienības daļā, kurā piesārņojums nav konstatēts, ir atļauta būvniecība saskaņā ar Teritorijas plānojumu.
3.5.2. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām
193. Attālumus no degvielas un gāzes uzpildes stacijām līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti. Papildus ievēro sekojošus attālumus no degvielas un gāzes pildnēm un pazemes rezervuāriem līdz citiem objektiem:
193.1. 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām;
193.2. 30 m līdz mežu masīviem.
194. Pirms degvielas un gāzes uzpildes staciju būvniecības nepieciešams iegūt slēdzienu par grunts piesārņojuma līmeni attiecīgajā vietā.
195. Degvielas un gāzes uzpildes stacija nav atļauta Smiltenē Daugavas un Limbažu ielu krustojumam pieguļošajā teritorijā.
3.5.3. Aizsardzība pret trokšņiem
196. Gadījumos, kad nepieciešama prettrokšņa sienas būvniecība, to iekļauj būvniecības dokumentācijā vai, ja nepieciešams, detālplānojumā, vai lokālplānojumā. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu. Prettrokšņa sienas atļauts ierīkot gar Rūpnieciskās apbūves teritorijām (R, R1, R2), Tehniskās apbūves teritorijām (TA), gar B un C kategorijas ielām pilsētās un ciemos un gar intensīvas satiksmes autoceļiem lauku teritorijās ar blīvu dzīvojamo un publisko apbūvi.
197. Jauna dzīvojamā un publiskā apbūve jāizvieto tādā attālumā no valsts autoceļiem, lai būtu nodrošināti apstākļi, kas neprasa papildu pasākumus aizsardzībai pret autotransporta radītajiem vides trokšņa robežlielumu pārsniegumiem.
198. Pirms būvniecības esošajās dzīvojamās, publiskās un jauktās centra apbūves teritorijās valsts autoceļu tuvumā, piesaistot sertificētu būvakustikas ekspertu, ir jānosaka vides trokšņa robežlielumu pārsniegumi un jāizstrādā aizsardzības risinājumi - aizsargstādījumi, žoga būvniecība, ēku pārbūve akustiskā komforta nodrošināšanai telpās un citi risinājumi, kas nodrošina iekštelpu un vides trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām. Trokšņa samazināšanas risinājumi ir jāiekļauj būvniecības dokumentācijā.
3.6. PRASĪBAS DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVES VIETU IZVEIDEI, EKSPLUATĀCIJAI UN REKULTIVĀCIJAI
199. Derīgo izrakteņu ieguve normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2), Lauksaimniecības teritorijā (L,L2), Mežu teritorijā (M, M1) un Ūdeņu teritorijā (Ū).
200. Ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām jāievēro minimālie attālumi no jaunveidojamām derīgo izrakteņu ieguves vietām līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, dabas teritorijām un objektiem. Derīgo izrakteņu ieguves vietas nav atļauts ierīkot:
200.1. Smiltenes un Apes pilsētās un ciemos un tuvāk par 500 m no pilsētas vai ciema teritorijas robežas, izņemot, ja saskaņots ar Pašvaldību un zemes vienību, kas atrodas tuvāk par noteikto 500 m attālumu, īpašniekiem;
200.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves teritorijā esošas būves, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;
200.3. kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot, ja par kultūras pieminekļu aizsardzību kompetentā iestāde saskaņo citādāk;
200.4. vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajās un dabas teritorijās (TIN4), izņemot, ja derīgo izrakteņu ieguves projektā ir pamatots, ka ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz konkrēto vietējas nozīmes kultūrvēsturisko vai dabas objektu;
200.5. ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5), izņemot, ja derīgo izrakteņu ieguves projektā ir pamatots, ka ieguve neatstās negatīvu ietekmi uz konkrēto ainavu telpu;
200.6. tuvāk par 300 m no kapsētas teritorijas (DA2) zemes vienības robežas;
200.7. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorijās (TIN6).
201. Derīgo izrakteņu projektā izstrādājamo transporta shēmu, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz dzīvojamām un publiskās ēkām gar transportēšanas ceļiem, saskaņo ar Pašvaldību.
202. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1), Lauksaimniecības teritorijā (L, L2), Mežu teritorijā (M, M1) un Ūdeņu teritorijā (Ū) atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.
203. Dolomīta ieguvē jaunās vai paplašināmās vietās ievēro šādus noteikumus, ja tie nav pretrunā ar kompetentās institūcijas atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu vai lēmumā par ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, zemes dzīļu izmantošanas licencē un derīgo izrakteņu ieguves projektā ietvertajiem nosacījumiem:
203.1. Ja ietekmes uz vidi novērtējumā nav rekomendēts citādāk, derīgo izrakteņu ieguves vietas izstrādātājam pirms ieguves darbu uzsākšanas jāapseko derīgo izrakteņu projektā noteiktās tieši ietekmēto viensētu grodu akas un spices, nosakot ūdens līmeni tajās, ņemot vērā arī sezonālās ūdens līmeņa svārstības. Ieguves darbu laikā akās veic regulārus ūdens līmeņa mērījumus, un, ja akās novēro ūdens līmeņa pazemināšanos vai tā izzušanu, derīgo izrakteņu ieguvējs ierīko jaunus ūdens ņemšanas vietas;
203.2. pirms derīgo izrakteņu ieguves darbu uzsākšanas izstrādātājs veic hidroģeoloģisko modelēšanu; ja karjera izstrādes laikā paredzēta gruntsūdeņu atsūknēšana, - arī trokšņu un putekļu ietekmju modelēšanu;
203.3. izveidojot jaunu ieguves vietu, derīgo izrakteņu maksimālo ieguves dziļumu nosaka atbilstoši ģeoloģiskās izpētes dokumentiem un ņemot vērā depresijas piltuves zonu;
203.4. dolomīta slāņkopas irdināšanai spridzināšana pieļaujama tikai pēc spridzināšanas darbu atļaujas saņemšanas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktām prasībām, ievērojot visus nepieciešamos drošības un piesardzības pasākumus, lai netiktu nodarīts kaitējums piegulošo zemju īpašniekiem, tos informējot par plānotajām darbībām vismaz divas nedēļas pirms konkrēto darbu uzsākšanas;
203.5. karjera ierīkošanas un darbības laikā iespēju robežās ir jānovērš vizuālais piesārņojums, ja tāds veidojas no apkārtnē esošajām dzīvojamām un publiskām ēkām un teritorijām, tostarp autoceļiem;
203.6. ietekmes uz apkārtējo ainavu mazināšanai jāievēro sekojoši pasākumi:
203.6.1. skatu līnijā izvieto noņemtās auglīgās augsnes valni, kas aizsedz derīgo izrakteņu ieguves vietu, slāpē iespējamos putekļus un trokšņus;
203.6.2. papildu nosacījumi ainavu saglabāšanai tiek noteikti ietekmes uz vidi sākotnējā novērtējuma procesa ietvaros, ja tas tiek piemērots;
203.7. pamatojoties uz aprēķiniem un modelēšanu, ja nepieciešams, ap dolomīta ieguves teritoriju uzber aizsargvalni vai īsteno citus līdzvērtīgus prettrokšņa pasākumus;
203.8. nav pieļaujama no ieguves vietas atsūknējamā ūdens novadīšana vidē bez nostādināšanas; dolomīta ieguves/ izstrādes vajadzībām nepieciešamā tehniskā ūdens nodrošināšanai izmanto nostādināto no atradnes novadāmo ūdeni;
203.9. karjeru izstrādes laikā radušos ūdeņu ievadīšana ūdenstecē pieļaujama pēc iepriekšējas nostādināšanas un ievērojot ihtiologa atzinumā iekļautos ierobežojumus;
203.10. derīgo izrakteņu ieguves laikā jāveic ūdensteces ūdens kvalitātes mērījumi vismaz reizi trīs mēnešos bez hidroloģiskās stacijas izveides, lai kontrolētu, ka novadītie ūdeņi atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām.
203.11. veicot aprēķinus, paredz izmantot tādas spridzināšanas tehnoloģijas (piemēram, secīgi mazi sprādzieni vairākos urbumos, spridzināšana zem gruntsūdeņa), kuras maksimāli samazina vibrācijas un citu negatīvo ietekmi; veic māju stāvokļa apsekošanu, fiksē to dokumentāli un veic apdrošināšanas pasākumus;
203.12. spridzināšanas darbi veicami, ņemot vērā ihtiologa atzinumā norādītās rekomendācijas; spridzināšanas darbi aizliegti taimiņu migrācijas un nārsta laikā, kā arī galvenajā saldūdens zivju un upes nēģu nārsta laikā;
203.13. nekustamajos īpašumos "Grotes", "Raudiņas", Grundzāles pagastā nav atļauts veikt derīgo izrakteņu ieguvi, izmantojot spridzināšanas metodi un hidroāmurus; citai plānotajai ieguves tehnoloģijai veic trokšņu ietekmes modelēšanu;
203.14. dolomīta ieguves vietās darbība nakts laikā ir atļautas tikai tad, ja netiek pārsniegti Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību, noteiktie vides trokšņa robežlielumi.
3.7. PRASĪBAS DĪĶU IERĪKOŠANAI
204. Dīķu virsmas kopējais laukums zemes vienībā pilsētā un ciemā nevar pārsniegt 25 % no zemes vienības platības, izņemot, ja būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā ir pamatota lielāka platība.
205. Meliorētajās lauksaimniecības zemēs neatkarīgi no ierīkojamā dīķa platības visos gadījumos saņem tehniskos noteikumus no valsts meliorācijas sistēmu uzturētāja.
206. Pilsētu un ciemu teritorijās atļauta tikai dīķu kā labiekārtojuma elementu ierīkošana. Dīķi izvieto ne tuvāk kā 10 m no ielām un autoceļiem un galvenajām ēkām.
207. Mākslīgās ūdenstilpes nedrīkst atrasties tuvāk par 4 m kaimiņu zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, kad saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.
208. Plānojot par 0,5 ha lielāka dīķa izvietojumu, izņemot lauku un mežu pārpurvotās teritorijās, ņem vērā hidromelioratīvās būvniecības speciālista slēdzienu.
209. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis 5 gadu laikā nav piepildījies ar ūdeni, veic teritorijas rekultivāciju.
3.8. RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS SAGLABĀŠANA
210. Aizliegts mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (aizbērt gravas, grāvjus un karjerus, rakt dīķus, ierīkot drenāžu), veikt grunts nomaiņu, izņemot gadījumus, ja minētās darbības ir saskaņotas ar atbildīgajām institūcijām būvniecības normatīvo aktu kārtībā.
211. Prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai nosaka būvniecības vai labiekārtojuma dokumentācijā vai detālplānojumā.
4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ
4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA
4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)
4.1.1.1. Pamatinformācija
212. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam pilsētās un ciemos, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
213. Savrupmāju apbūve (11001).
214. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
215. Dārza māju apbūve (11003).
216. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un azartspēļu organizēšanas vietas.
217. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
218. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
219. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
220. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.
221. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.
222. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.
223. Labiekārtota ārtelpa (24001).
224. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 225. | 1200 m2 1 | 30 | līdz 12 | līdz 3 2 |
1 Smiltenes un Apes pilsētās - 800
m2.
2 Tajā skaitā trešais stāvs var būt tikai mansarda
vai jumta stāvs.
4.1.1.5. Citi noteikumi
226. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu dvīņu mājas daļu. Dvīņu māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēja katrai atsevišķai mājas daļai. Dvīņu māju apbūves gadījumā minimālā zemes vienības platība katrai dvīņu mājas daļai - 600 m2, bet Smiltenes un Apes pilsētā - 400 m2.
227. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.
228. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 20 m, dvīņu mājas vienai daļai - 10 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.
229. Jaunas apbūves gadījumā ir jānodrošina valsts nozīmes ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu saglabāšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
230. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)
4.1.2.1. Pamatinformācija
231. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona vasarnīcu un dārza māju apbūves ciemos Saltupi, Ilgas un Kamaldiņa, ko nosaka, lai nodrošinātu galvenokārt sezonas rakstura mājokļa funkciju, bet, izpildot Apbūves noteikumos noteiktos nosacījumus, iespējama arī pastāvīga savrupmāju dzīvojamā apbūve.
4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
232. Savrupmāju apbūve (11001): izņemot dvīņu mājas.
233. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
234. Dārza māju apbūve (11003).
235. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
236. Labiekārtota ārtelpa (24001).
237. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 238. | 600 m2 | 40 | līdz 10 | līdz 3 3 |
3 Tajā skaitā trešais stāvs var būt tikai mansarda vai jumta stāvs.
4.1.2.5. Citi noteikumi
239. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu vasarnīcu, vienu dārza māju vai vienu savrupmāju.
240. Savrupmāju apbūve atļauta pie nosacījuma, ja zemes vienības platība nav mazāka par 600 m2.
4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)
4.1.3.1. Pamatinformācija
241. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu mājokļu funkciju savrupam dzīvesveidam valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Aumeisteru muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6860) teritorijā, veicinot tā kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu.
4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
242. Savrupmāju apbūve (11001).
243. Vasarnīcu apbūve (11002).
4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
244. Dārza māju apbūve (11003).
245. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un azartspēļu organizēšanas vietas.
246. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
247. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
248. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
249. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.
250. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.
251. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
252. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra.
253. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.1.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 254. | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 | 4 |
4 Katrā atsevišķā gadījumā nosakāms individuāli.
4.1.3.5. Citi noteikumi
255. Teritorijā nav atļauta esošo īpašumu sadalīšana un jaunu zemes vienību veidošana (izņemot esošās būves atļauts dalīt telpu grupās atbilstoši spēkā esošajam būvju klasifikatoram).
256. Nav atļauta jaunas ciema tipa savrupmāju, rindu māju un publiskās apbūves veidošana.
257. Prioritāri veicama vēsturisko būvju atjaunošana un pārbūve un nav pieļaujama jaunas, Aumeisteru muižas apbūves kompleksam neraksturīgas apbūves veidošana.
258. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot Aumeisteru muižas apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerāda traucējumus to ietverošajai ainavai.
4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)
4.2.1.1. Pamatinformācija
259. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona pilsētās un ciemos ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
260. Savrupmāju apbūve (11001).
261. Rindu māju apbūve (11005).
262. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): līdz 3 stāviem.
4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
263. Biroju ēku apbūve (12001).
264. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un azartspēļu organizēšanas vietas.
265. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
266. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
267. Sporta būvju apbūve (12005).
268. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
269. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
270. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.
271. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.
272. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
273. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).
274. Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski pieejami pagalmi, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
275. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.2.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 276. | 1200 m2 5 | līdz 120 | līdz 16 6 | līdz 3 | 40 |
5 Katrai rindu mājas daļai - 600 m2,
rindu mājas sekcijai - 300 m2.
6 Palīgēkām 7 m.
4.2.1.5. Citi noteikumi
277. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai - 10 m, rindu mājas sekcijai - 6 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.
278. Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā paredz autostāvvietas vismaz 1 automašīnai.
279. Palīgēkas (šķūnīši u.tml.) pie daudzdzīvokļu mājām atļautas tikai vēsturiski veidojušajās teritorijās un vienotā stilā ar galveno ēku. Nav atļautas jaunas kūtis (mājlopu novietnes).
280. No dzīvojamo māju logiem līdz attiecīgajai pagalma daļai ievēro šādus attālumus: līdz bērnu rotaļu laukumam 12 m, līdz pieaugušo iedzīvotāju atpūtas vietai - 10 m, līdz sporta nodarbību vietai atkarībā no trokšņa un nodarbību veida: līdz āra sporta trenažieriem - 10 m, līdz basketbola, volejbola, futbola u.c. sporta laukumiem - 40 m, līdz teritorijām saimnieciskiem mērķiem - 20 m, līdz suņu pastaigu laukumam - 40 m.
281. Attālums no atkritumu konteineru novietnes līdz laukumiem sporta nodarbībām, bērnu rotaļām un pieaugušo iedzīvotāju atpūtai pieņem ne mazākus par 20 m, bet no saimnieciskiem mērķiem paredzētās teritorijas līdz visattālākajai ieejai dzīvojamā ēkā ne lielāku par 100 m.
282. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.
283. Savrupmāju un dvīņu māju apbūvei ir jāievēro Savrupmāju dzīvojamās apbūves (DzS) noteikumus (Apbūves noteikumu 4.1.1. apakšnodaļa).
284. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6..apakšnodaļas prasībām.
4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA
4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)
4.3.1.1. Pamatinformācija
285. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona Smiltenes pilsētā ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
286. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
287. Rindu māju apbūve (11005).
288. Biroju ēku apbūve (12001).
289. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un azartspēļu organizēšanas vietas.
290. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
291. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
292. Sporta būvju apbūve (12005).
293. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
294. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
295. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.
296. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver publiski pieejamus pagalmus, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
297. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.3.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 298. | 7 | līdz 150 | līdz 24 8 | līdz 6 9 | 40 |
7 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
Mazstāvu daudzdzīvokļu namam - 1200 m2, vienai rindu
mājas sekcijai - 300 m2.
8 Palīgēkām 7 m.
9 Tajā skaitā sestais stāvs var būt tikai mansarda
vai jumta stāvs.
4.3.1.5. Citi noteikumi
299. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 20 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.
300. Uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu mājā paredz autostāvvietu vismaz 1 automašīnai, citai atļautai izmantošanai - ievērojot normatīvās prasības, nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.
301. Palīgēkas - šķūnīši u.tml. pie daudzdzīvokļu mājām atļautas tikai vēsturiski veidojušajās teritorijās, vienotā stilā. Palīgēkas izbūvējamas pēc iespējas vienotā stilā. Jaunas kūtis (mājlopu novietnes) nav atļautas.
302. Daudzdzīvokļu māju pagalmos veido labiekārtojumu - atpūtas vietas pieaugušajiem, rotaļu laukumus bērniem, laukumus saimnieciskiem mērķiem un/vai sporta nodarbībām, apgaismojumu u.c. labiekārtojuma un ārtelpas elementus pēc nepieciešamības.
303. No dzīvojamo māju logiem līdz attiecīgajai teritorijai ievēro šādus attālumus: bērnu rotaļām - 12 m, pieaugušo iedzīvotāju atpūtai - 10 m, sporta nodarbībām (atkarībā no trokšņu līmeņa un nodarbību veida): 10 m āra sporta trenažieriem, 40 m basketbola, volejbola, futbola u.c. sporta laukumiem, saimnieciskiem mērķiem - 20 m, suņu pastaigai - 40 m.
304. Attālumu no atkritumu konteineru novietnes līdz laukumiem sporta nodarbībām, bērnu rotaļām un pieaugušo iedzīvotāju atpūtai jāpieņem ne mazāks par 20 m, bet no saimnieciskiem mērķiem paredzētās teritorijas līdz visattālākajai ieejai dzīvojamā ēkā ne lielāku par 100 m.
305. Atļauti tikai tādi teritorijas papildizmantošanas veidi, kas nepasliktina apkārtējās dzīvojamās apbūves vides kvalitāti ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu.
4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)
4.4.1.1. Pamatinformācija
306. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
307. Biroju ēku apbūve (12001).
308. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
309. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
310. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
311. Sporta būvju apbūve (12005).
312. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
313. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
314. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
315. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
316. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
317. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
318. Labiekārtota ārtelpa (24001).
4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
319. Rindu māju apbūve (11005).
320. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
4.4.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 321. | 10 | līdz 150 | līdz 20 11 | līdz 4 | 20 12 |
10 Atbilstoši funkcionālajai
nepieciešamībai.
11 Neattiecas uz sakrālām būvēm un arhitektoniskiem
akcentiem.
12 Pirmskolas bērnu iestādei - ne mazāka par šīs
iestādes stāvu kopplatību.
4.4.1.5. Citi noteikumi
322. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte 20 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.
323. Jebkura veida būvniecībai, pārbūvei vai labiekārtošanai Pašvaldības būvvalde precizē prasības publiskās telpas veidošanai un saglabāšanai atbilstoši konkrētās apbūves vides kvalitātei.
324. Publiskās apbūves teritorijā plānojot dzīvojamo funkciju, kā arī publiskā ēkā plānojot dzīvojamās telpas, ievēro šādus noteikumus:
324.1. publiskā ēkā atļauti tikai ar galvenās izmantošanas apkalpošanu saistīti dzīvokļi;
324.2. dzīvoklim jāatrodas galvenajā ēkā vai ar to jāsaskaras, vai arī jāizbūvē atsevišķa dzīvojamā māja;
324.3. publiskas ēkas jumta stāvā (bēniņos) izbūvēto pastāvīgi apdzīvojamo telpu augstumam telpas lielākajā daļā ir jābūt vismaz 2,5 m, arī tad, ja telpa ir apakšējā stāva dzīvokļa sastāvdaļa.
325. Rindu māju apbūvei un mazstāvu daudzdzīvokļu apbūvei atsevišķā zemes vienībā ievērojami Apbūves noteikumu 4.2. apakšnodaļas "Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)" noteikumi.
326. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)
4.4.2.1. Pamatinformācija
327. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un funkcionēšanu vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa "Brantu muižas kungu māja" (valsts aizsardzības Nr. 9155) un tā aizsargjoslas teritorijā, paredzot atbilstošu labiekārtojumu infrastruktūru.
4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
328. Biroju ēku apbūve (12001).
329. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un azartspēļu organizēšanas vietas.
330. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
331. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver apstādījumus un labiekārtojumu t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
332. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): attiecas tikai uz esošo dzīvojamo ēku.
4.4.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 333. | līdz 80 | līdz 8 13 | līdz 2 14 | 30 |
13 Neattiecas uz Brantu muižas kungu mājas
pārbūvi esošajā veidolā.
14 Tajā skaitā otrais stāvs var būt tikai mansarda
vai jumta stāvs.
4.4.2.5. Citi noteikumi
334. Nav atļauta zemes vienību sadalīšana, izņemot esošās būves atļauts dalīt telpu grupās atbilstoši spēkā esošajam būvju klasifikatoram.
335. Brantu muižas kungu mājai saglabājams raksturīgais 19. gadsimta nelielu Vidzemes muižu arhitektoniski telpiskais un fasāžu dekoratīvais risinājums, vēsturiskais būvapjoms, fasāžu mākslinieciskā kompozīcija un apdares detaļas.
336. Nav atļauta jaunas apbūves veidošana, kas funkcionāli nav saistīta ar esošo kultūrvēsturisko Brantu muižas apbūvi. Pieļaujama tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu Brantu muižas kungu mājai un tās dabiskajai un tradicionālajai ainavai.
337. Būvējot jaunas būves, kā arī pārbūvējot esošās būves Brantu muižas kungu mājas un tās aizsardzības zonas teritorijā, tās jāiekļauj apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Labiekārtojums un apbūve veidojama ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi un Pašvaldības būvvaldi.
338. Būvju funkcija nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopumā radīto noskaņu saglabāšanu (nav pieļaujamas rūpnieciska rakstura, sprādzienbīstamas, ugunsnedrošas, ar paaugstinātu trokšņa līmeni vai piesārņojumu saistītas būves).
339. Brantu muižas kungu mājas vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu izvietošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
340. Lai nodrošinātu publisko pieejamību, zemes vienības nav atļauts nožogot, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements.
341. Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā precizē prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.
4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)
4.4.3.1. Pamatinformācija
342. Publiskās apbūves teritorija (P2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu publiska rakstura teritoriju un objektu izvietošanu un funkcionēšanu reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Pilsdrupas", kas datētas ar 14.-17. gs. (valsts aizsardzības Nr. 6874) (turpmāk - Vācu ordeņa pilsdrupas) un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Smiltenes viduslaiku pils" (valsts aizsardzības Nr. 2387) teritorijā Smiltenes pilsētas Kalnamuižā, paredzot atbilstošu labiekārtojuma infrastruktūru.
4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
343. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorānus, bārus, kafejnīcas, izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
344. Kultūras iestāžu apbūve (12004): kas ietver āra (dabas) koncertzāles, vasaras estrādes, muzejus, izstāžu zāles un tamlīdzīgas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamos objektus un infrastruktūru.
345. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver apstādījumus un labiekārtojumu t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
346. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): attiecas tikai uz esošo dzīvojamo ēku.
4.4.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 347. | līdz 60 | 15 | 40 |
15 Nepārsniedzot vēsturisko apbūves augstumu.
4.4.3.5. Citi noteikumi
348. Nav atļauta P2 teritorijas zemes vienību sadalīšana, izņemot esošās būves atļauts dalīt telpu grupās, atbilstoši spēkā esošajam būvju klasifikatoram.
349. Nav atļauta jaunas apbūves veidošana, kas funkcionāli nav saistīta ar esošo kultūrvēsturisko Smiltenes muižas kompleksā ietilpstošo Vācu ordeņa pilsdrupu apbūvi un kultūrvēsturisko ainavu. Prioritāri veicama vēsturisko būvju atjaunošana un pārbūve un nav pieļaujama jaunas, muižas apbūves kompleksam neraksturīgas apbūves veidošana.
350. Pieļaujama tikai esošo kultūrvēsturisko būvju pārbūve un atjaunošana to vēsturiskajā arhitektoniskajā veidolā. Vācu ordeņu pilsdrupu atjaunošanu veic saglabājot vēsturiskos mūrus, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, apbūves un labiekārtojuma iekļaušanos ainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar par kultūras pieminekļu atbildīgo institūciju vai ar Pašvaldības būvvaldi.
351. Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā precizē prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.
352. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot Smiltenes muižas apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.
353. Pilsdrupu vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu izvietošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
354. Lai nodrošinātu publisko pieejamību, P2 teritoriju nav atļauts nožogot, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements.
355. Saglabā atvērtos ainaviskos skatus no Vidus ezera krasta nogāzes uz ezeru.
4.4.4. Publiskās apbūves teritorija (P3)
4.4.4.1. Pamatinformācija
356. Publiskās apbūves teritorija (P3) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu reliģiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un funkcionēšanu, paredzot atbilstošu labiekārtojuma infrastruktūru, un reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Palsmanes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības nr. 6871), valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Smiltenes luterāņu baznīca" (valsts aizsardzības nr. 6872), valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Raunas luterāņu baznīca ar žogu" (valsts aizsardzības nr. 539) un reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Raunas baznīcas viduslaiku kapsēta" (valsts aizsardzības nr. 6273) aizsardzību.
4.4.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
357. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
358. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver apstādījumus un labiekārtojumu, t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.4.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 359. | līdz 80 | līdz 9 16 | līdz 2 17 |
16 Neattiecas uz esošo baznīcas ēku pārbūvi vai
atjaunošanu vēsturiskajā veidolā.
17 Tajā skaitā otrais stāvs var būt tikai mansarda
vai jumta stāvs.
4.4.4.5. Citi noteikumi
360. Nav atļauta zemes vienību sadalīšana un jaunas apbūves veidošana, izņemot, ja tā nepieciešama Palsmanes luterāņu baznīcas un Smiltenes luterāņu baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai.
361. Labiekārtojums un apbūve, ja tā nepieciešama Palsmanes luterāņu baznīcas un Smiltenes luterāņu baznīcas reliģisko funkciju nodrošināšanai, veidojama ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi un Pašvaldības būvvaldi.
362. Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā precizē prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.
4.4.5. Publiskās apbūves teritorija (P4)
4.4.5.1. Pamatinformācija
363. Publiskās apbūves teritorija (P4) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu reliģiska un kultūras rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un funkcionēšanu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa ""Riņģu" saiešanas nams" (valsts aizsardzības Nr. 6140) teritorijā, paredzot atbilstošu labiekārtojuma infrastruktūru.
4.4.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
364. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
365. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
366. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver apstādījumus un labiekārtojumu, t.sk. autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.5.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 367. | līdz 80 | līdz 8 | līdz 2 18 |
18 Tajā skaitā otrais stāvs var būt tikai mansarda vai jumta stāvs
4.4.5.5. Citi noteikumi
368. Nav atļauta zemes vienību sadalīšana un jaunas apbūves veidošana, izņemot, ja tā nepieciešama "Riņģu" saiešanas nama reliģisko un kultūras funkciju nodrošināšanai.
369. Labiekārtojums un apbūve, ja tā nepieciešama "Riņģu" saiešanas nama reliģisko un kultūras funkciju nodrošināšanai, veidojama ņemot vērā "Riņģu" saiešanas nama kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, saskaņojot ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi un Pašvaldības būvvaldi.
370. Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā precizē prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.
4.4.6. Publiskās apbūves teritorija (P5)
4.4.6.1. Pamatinformācija
371. Publiskās apbūves teritorija (P5) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Aumeisteru muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6860) kompleksa daļā ar arhitektūras pieminekļiem "Kungu māja", "Pārvaldnieka māja", "Pulksteņklēts", "Krogs", paredzot atbilstošu infrastruktūru.
4.4.6.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
372. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī restorānus, bārus, kafejnīcas, izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
373. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīcas, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.
374. Kultūras iestāžu apbūve (12004): koncertzāle, apjumta vasaras estrāde, kultūras nams, muzejs, arhīvs un bibliotēka, izstāžu zāle u.tml. iestāžu un uzņēmumu ēkas un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra.
375. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
376. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): veselības centrs, sanatorija un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.
377. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā autostāvvietas publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.4.6.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.4.6.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 378. | līdz 80 | līdz 9 19 | līdz 2 20 | 40 |
19 Neattiecas uz esošās Aumeisteru muižas pārbūvi
vai atjaunošanu vēsturiskajā veidolā.
20 Neattiecas uz Aumeisteru muižas apbūves
atjaunošanu vēsturiskajā veidolā.
4.4.6.5. Citi noteikumi
379. Nav atļauta jaunas apbūves veidošana, kas funkcionāli nav saistīta ar esošo kultūrvēsturisko Aumeisteru muižas apbūvi. Pieļaujama tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izvietojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu Aumeisteru muižas apbūvei un tās dabiskajai un tradicionālajai ainavai.
380. Aumeisteru muižas apbūves ēkām (Kungu mājai, Pārvaldnieka mājai, Pulksteņklēts, Krogs) saglabājams raksturīgais 19. gadsimta Vidzemes muižu arhitektoniski telpiskais un fasāžu dekoratīvais risinājums, vēsturiskais būvapjoms, fasāžu mākslinieciskā kompozīcija un apdares detaļas.
381. Aumeisteru muižas apbūves un tās aizsardzības zonas teritorijā realizējamām jaunbūvēm, kā arī esošo ēku un būvju pārbūvēm jāiekļaujas apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Labiekārtojums un apbūve veidojama ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi un Pašvaldības būvvaldi.
382. Aumeisteru muižas apbūves vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu izvietošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
383. Lai nodrošinātu publisko pieejamību, zemes vienības nav atļauts nožogot, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements.
384. Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā precizē prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.
385. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot Aumeisteru muižas apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.
4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA
4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)
4.5.1.1. Pamatinformācija
386. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.
4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
387. Savrupmāju apbūve (11001).
388. Rindu māju apbūve (11005).
389. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
390. Biroju ēku apbūve (12001).
391. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot un azartspēļu organizēšanas vietas.
392. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
393. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
394. Sporta būvju apbūve (12005).
395. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
396. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
397. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
398. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
399. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
400. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
401. Labiekārtota ārtelpa (24001).
4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
402. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
403. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
4.5.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.5.1.5. Citi noteikumi
404. Savrupmāju apbūves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.1.1. apakšnodaļas noteikumus.
405. Rindu māju un mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.2. apakšnodaļas noteikumus.
406. Publiskās apbūves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.4.1. apakšnodaļas noteikumus.
407. Rūpnieciskās apbūves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.6.1. apakšnodaļas noteikumus.
408. Nav atļauta izmantošana, kas var pārsniegt normatīvajos noteikto vides trokšņa, smaku u.c. veida piesārņojuma robežvērtības un rada vizuālu piesārņojumu.
409. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)
4.5.2.1. Pamatinformācija
410. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Smiltenes muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6873) kompleksa teritorijā, kur kultūrvēsturiski nozīmīgā teritorijā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs.
4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
411. Savrupmāju apbūve (11001).
412. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
413. Biroju ēku apbūve (12001).
414. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmums, tirdzniecības centrs, kura telpu platība pārsniedz 200 m2, un azartspēļu organizēšanas vieta.
415. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
416. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
417. Sporta būvju apbūve (12005).
418. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
419. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
420. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver publiski pieejamus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
421. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
4.5.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 422. | 21 | līdz 100 | līdz 15 22 | līdz 3 23 | 30 |
21 Atbilstoši funkcionālajai
nepieciešamībai.
22 Izņemot esošo piecstāvu daudzdzīvokļu māju drīkst
pārbūvēt nepārsniedzot vēsturisko augstumu.
23 Izņemot esošo piecstāvu daudzdzīvokļu māju, kuru
drīkst pārbūvēt nepārsniedzot vēsturisko stāvu skaitu.
4.5.2.5. Citi noteikumi
423. Nav atļauta jaunas apbūves veidošana, kas funkcionāli nav saistīta ar teritorijā esošo apbūvi. Pieļaujama tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izvietojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu Smiltenes muižas kompleksa apbūvei un tās tradicionālajai ainavai. Prioritāri veicama vēsturisko ēku atjaunošana un pārbūve un nav pieļaujama jaunas, muižas apbūves kompleksam neraksturīgas apbūves veidošana.
424. Smiltenes muižas apbūves un tās aizsardzības zonu teritorijā realizējamām jaunbūvēm, kā arī esošo ēku un būvju pārbūvēm jāiekļaujas apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Labiekārtojums un apbūve veidojama ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar par kultūras pieminekļu atbildīgo institūciju vai ar Pašvaldības būvvaldi.
425. Būvju funkcija nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopumā radīto noskaņu saglabāšanu (nav pieļaujamas piesārņojoša rūpnieciska rakstura, sprādzienbīstamas, ugunsnedrošas, ar paaugstinātu trokšņa līmeni vai piesārņojumu saistītas būves).
426. Smiltenes muižas apbūves kompleksa daļas (Kungu māja, Pārvaldnieka māja, Stallis, Klēts, Pilsdrupas, Vecais parks) vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu izvietošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
427. Lai nodrošinātu publisko pieejamību, zemes vienības nav atļauts nožogot, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements.
428. Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā precizē prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.
429. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot Smiltenes muižas apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai. Atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā saskaņojami ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi un Pašvaldības būvvaldi.
430. Smiltenes muižas kompleksa apbūvei saglabājams raksturīgais 18. gadsimta muižu arhitektoniski telpiskais un fasāžu dekoratīvais risinājums, vēsturiskais būvapjoms, fasāžu mākslinieciskā kompozīcija un apdares detaļas, parka vēsturiskais plānojums.
4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2)
4.5.3.1. Pamatinformācija
431. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2) ir funkcionālā zona valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Aumeisteru muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr. 6860) kompleksa daļā ar arhitektūras pieminekļiem Stallis, Kučiera māja, Staļļi un Manēža, kur kultūrvēsturiski nozīmīgā teritorijā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs.
4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
432. Biroju ēku apbūve (12001): darījumu un pārvaldes objekti.
433. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): restorāni, bāri, kafejnīcas, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecība stendi), izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
434. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
435. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
436. Sporta būvju apbūve (12005).
437. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
438. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
439. Labiekārtota ārtelpa (24001): ko veido apstādījumi un teritorijas funkcionēšanai nepieciešamā labiekārtojuma infrastruktūra.
4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.5.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 440. | 24 | 25 | 25 | 10 |
24 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai un
saskaņojot ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo
institūciju.
25 Vēsturiskajām ēkām saglabājams esošais augstums;
Jaunām ēkām respektējams esošās kultūrvēsturiskās apbūves
mērogs.
4.5.3.5. Citi noteikumi
441. Nav atļauta jaunas apbūves veidošana, kas funkcionāli nav saistīta ar esošo kultūrvēsturisko Aumeisteru muižas apbūvi. Pieļaujama tikai tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izvietojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres traucējumu Aumeisteru muižas apbūvei un tās dabiskajai un tradicionālajai ainavai.
442. Aumeisteru muižas apbūves ēkām (stallis, kučiera māja, staļļi, manēža) saglabājams raksturīgais 19. gadsimta Vidzemes muižu arhitektoniski telpiskais un fasāžu dekoratīvais risinājums, vēsturiskais būvapjoms, fasāžu mākslinieciskā kompozīcija un apdares detaļas.
443. Aumeisteru muižas apbūves un tās aizsardzības zonas teritorijā realizējamām jaunbūvēm, kā arī esošo ēku un būvju pārbūvēm jāiekļaujas apkārtējā vēsturiskās apbūves ainavā, ņemot vērā vides mērogu, struktūru, kompozīcijas principus un konkrētās vietas struktūras evolūcijas likumsakarības. Labiekārtojums un apbūve veidojama, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu, plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamatojot ar arhitektoniski telpisko analīzi (3D vizualizāciju), saskaņojot ar par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgo iestādi un Pašvaldības būvvaldi.
444. Būvju funkcija nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopumā radīto noskaņu saglabāšanu (nav pieļaujamas rūpnieciska rakstura, sprādzienbīstamas, ugunsnedrošas, ar paaugstinātu trokšņa līmeni vai piesārņojumu saistītas būves).
445. Aumeisteru muižas apbūves vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu virszemes transporta, inženiertehnisko būvju un iekārtu izvietošana, kā arī traucējošu reklāmu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.
446. Lai nodrošinātu publisko pieejamību, zemes vienības nav atļauts nožogot, izņemot, ja žogs tiek veidots kā ainavisks publiskās ārtelpas labiekārtojuma elements.
447. Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā precizē prasības publiskās ārtelpas veidošanai un saglabāšanai.
4.5.4. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3)
4.5.4.1. Pamatinformācija
448. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3) ir funkcionālā zona Bilskas ciema centra teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs.
4.5.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
449. Savrupmāju apbūve (11001).
450. Rindu māju apbūve (11005).
451. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
452. Biroju ēku apbūve (12001).
453. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un azartspēļu organizēšanas vietas.
454. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
455. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
456. Sporta būvju apbūve (12005).
457. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
458. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).
459. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
460. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.
461. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.
462. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
463. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver publiski pieejamus pagalmus, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
4.5.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
464. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): kas ietver tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības uzņēmumus.
4.5.4.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 465. | 26 | 30 | līdz 12 | līdz 3 |
26 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
4.5.4.5. Citi noteikumi
466. Nav atļauta izmantošana, kas var pārsniegt normatīvajos noteikto vides trokšņa, smaku u.c. veida piesārņojuma robežvērtības un rada vizuālu piesārņojumu.
467. Publiskās apbūves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.4.1. apakšnodaļas noteikumus.
468. Savrupmāju apbūves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.1.1. apakšnodaļas noteikumus.
469. Rindu māju un mazstāvu daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.2. apakšnodaļas noteikumus.
470. Uzņēmumu zemes vienībās nav atļauta atklāta āra uzglabāšana.
4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)
4.6.1.1. Pamatinformācija
471. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
472. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
473. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
474. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanai, šķirošanai un īslaicīgai uzglabāšanai.
475. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
476. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
477. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
478. Noliktavu apbūve (14004).
479. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
480. Biroju ēku apbūve (12001).
481. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
482. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.6.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 483. | 27 | līdz 150 | 28 | 10 |
27 Atbilstoši funkcionālajai
nepieciešamībai.
28 Atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai
ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.
4.6.1.5. Citi noteikumi
484. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem, kurus primāri izvieto gar zemes vienības robežu ar dzīvojamo un publisko apbūvi.
485. Jauna objekta, kura darbībā pastāv risks pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos piesārņojuma robežvērtības, būvniecības dokumentācijā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā, ja tādi tiek izstrādāti, paredz pasākumus apkārtējo dzīvojamo un publisko apbūves teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu (prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.tml.).
486. Ja rūpniecības uzņēmums robežojas ar zonu, kurā dzīvojamā vai publiskā apbūve ir galvenais teritorijas izmantošanas veids, tad jaunu piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi drīkst izvietot ne tuvāk kā 300 m A kategorijas uzņēmuma gadījumā un 100 m B kategorijas uzņēmuma gadījumā.
487. Plānojot jaunu rūpniecisku apbūvi, ir jānodrošina valsts nozīmes ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Apes dolomīta atsegumi" saglabāšana un jānovērš būvdarbu ietekme uz pieminekli.
488. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005) ir atļauta atbilstoši valsts un reģionu atkritumu apsaimniekošanas nozares plānošanas dokumentiem.
489. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)
4.6.2.1. Pamatinformācija
490. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu visa veida rūpniecības, t.sk. smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
491. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
492. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).
493. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
494. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).
495. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
496. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
497. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
498. Noliktavu apbūve (14004).
499. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
500. Biroju ēku apbūve (12001).
501. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
502. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.6.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 503. | 29 | līdz 150 | 30 | 10 |
29 Atbilstoši funkcionālajai
nepieciešamībai.
30 Atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai
ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.
4.6.2.5. Citi noteikumi
504. Vismaz 5% no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem, kurus primāri izvieto gar zemes vienības robežu ar dzīvojamo un publisko apbūvi.
505. Jauna objekta, kura darbībā pastāv risks pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos piesārņojuma robežvērtības, būvniecības dokumentācijā vai lokālplānojumā, vai detālplānojumā, ja tādi tiek izstrādāti, paredz pasākumus apkārtējo dzīvojamo un publisko apbūves teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu (prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.tml.).
506. Ja rūpniecības uzņēmums robežojas ar zonu, kurā dzīvojamā vai publiskā apbūve ir galvenais teritorijas izmantošanas veids, tad jaunu piesārņojošās darbības iekārtu, procesu vai būvi drīkst izvietot ne tuvāk kā 300 m A kategorijas uzņēmuma gadījumā un 100 m B kategorijas uzņēmuma gadījumā.
507. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005) ir atļauta atbilstoši valsts un reģionu atkritumu apsaimniekošanas nozares plānošanas dokumentiem.
4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)
4.6.3.1. Pamatinformācija
508. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguvei nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.
4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
509. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
510. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
511. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
512. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): tikai derīgo izrakteņu ieguves vajadzībām.
513. Noliktavu apbūve (14004).
4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.6.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 514. | 31 |
31 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
4.6.3.5. Citi noteikumi
515. Apbūves rādītājus nosaka būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā atbilstoši nepieciešamā tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.
516. Teritoriju atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.
517. Jaunu teritorijas izmantošanu drīkst uzsākt tikai pēc teritorijas pilnīgas rekultivācijas.
518. Rekultivētās teritorijas atļauts izmantot atbilstoši Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R, R1), Lauksaimniecības teritorijā (L, L2), Mežu teritorijā (M, M1) un Ūdeņu teritorijā (Ū) atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.
519. Derīgo izrakteņu ieguves plānošanai, ierīkošanai, ekspluatācijai un rekultivācijai jāņem vērā Apbūves noteikumu 3.6. apakšnodaļas noteikumi.
4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA
4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)
4.7.1.1. Pamatinformācija
520. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona autoceļiem un ielām, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu sabiedriskā transporta attīstībai nepieciešamo teritoriju.
4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
521. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
522. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
523. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
524. Biroju ēku apbūve (12001).
525. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tikai ar transporta infrastruktūras apkalpi un ielu tirdzniecību saistīti pakalpojumu objekti.
526. Noliktavu apbūve (14004): tikai kas saistīta ar transporta infrastruktūras apkalpi.
4.7.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 527. | 32 |
32 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
4.7.1.5. Citi noteikumi
528. Apbūves rādītāji nosakāmi būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā.
529. Būvējot jaunus un pārbūvējot esošus transporta infrastruktūras objektus, nodrošina zemes vienību ārpus Transporta infrastruktūras teritorijām (TR) aizsardzību pret transporta infrastruktūras radītajiem trokšņiem un citu veidu piesārņojumiem, ja blakus esošās zemes vienības ir savrupmāju apbūves teritorija (DzS, DzS1, DzS2), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD), publiskās apbūves teritorija (P, P1, P2, P3, P4, P5), jauktas centra apbūves teritorija (JC, JC1, JC2, JC3).
530. Izstrādājot būvniecības dokumentāciju vai detālplānojumu, ielas šķērsprofilā uzrāda esošos un paredz vietu perspektīvajiem inženiertīkliem un objektiem (ūdensapgādei, kanalizācijai, lietus ūdeņu kanalizācijai, elektroapgādei, gāzes apgādei, elektronisko sakaru inženiertīkliem, centralizētas siltumapgādes gadījumā - siltumapgādei u.tml. pēc nepieciešamības) tā, lai nodrošinātu visu nekustamo īpašumu pieslēgšanas iespējas.
531. Laukumu teritorijās ir atļauts izvietot atpūtas objektus un ar tiem saistīto labiekārtojumu (apstādījumus, soliņus u.c.).
532. Transporta infrastruktūras būvniecībā, jāņem vērā Apbūves noteikumu 3.1. apakšnodaļu "Prasības transporta infrastruktūrai".
533. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA
4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)
4.8.1.1. Pamatinformācija
534. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.
4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
535. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanai, šķirošanai un īslaicīgai uzglabāšanai.
536. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
537. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
538. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
539. Noliktavu apbūve (14004).
540. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
541. Biroju ēku apbūve (12001).
542. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
543. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
4.8.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 544. | 33 | 35 | 34 | 36 |
33 Atbilstoši funkcionālajai
nepieciešamībai.
34 Atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai
tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.
35 Jānosaka detālplānojumā vai būvniecības
dokumentācijā.
36 Jānosaka būvniecības dokumentācijā vai
detālplānojumā.
4.8.1.5. Citi noteikumi
545. Jauna objekta, kura darbībā pastāv risks pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos piesārņojuma robežvērtības, būvniecības dokumentācijā, lokālplānojumā vai detālplānojumā, ja tāds tiek izstrādāts, paredz pasākumus apkārtējo dzīvojamo un publisko apbūves teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu (prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.tml.).
546. Jaunus objektus, kuriem nosaka sanitārās un drošības aizsargjoslas, izvieto zemes vienībā tā, lai aizsargjoslas nepārsniegtu zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemta zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana (vienošanās) par aizsargjoslas apgrūtinājumu.
547. Inženiertehnisko objektu būvniecībā ņem vērā Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļu "Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem".
548. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005) ir atļauta atbilstoši valsts un reģionu atkritumu apsaimniekošanas nozares plānošanas dokumentiem.
4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA
4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)
4.9.1.1. Pamatinformācija
549. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
550. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
551. Labiekārtota ārtelpa (24001).
552. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
553. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
554. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kas ietver sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos objektus (inventāra nomas punkti u.tml.).
555. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas estrāde.
556. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): dīķi un lietusūdens savākšanas tilpes un notekas.
4.9.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 557. | 37 | 10 | līdz 6 |
37 Atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
4.9.1.5. Citi noteikumi
558. Apbūves rādītāji nosakāmi labiekārtojuma vai būvniecības dokumentācijā, vai detālplānojumā.
559. Kopto dabas un apstādījumu teritoriju izveidošanu un pārbūvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.4. apakšnodaļas noteikumiem un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādājot labiekārtojuma dokumentāciju.
560. Neatkarīgi no īpašuma piederības veic parku, skvēru, apstādījumu, mežaparku un citu kopto zaļumvietu izmantošanu un atjaunošanu pēc būvdarbu pabeigšanas, kas nodrošina to uzturēšanu atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Smiltenes novadā.
561. Jaunus gājēju ceļus ierīko atbilstoši vides pieejamības normatīviem.
562. Pirms atpūtas un tūrisma objektu izveides izvērtē visus potenciālos faktorus, lai neradītu paaugstinātu slodzi uz koptajām dabas un apstādījumu teritorijām un dabas vērtībām.
563. Publiski pieejamo pludmaļu un atpūtas vietu pie ūdens teritorijās pieļaujama tikai tādu objektu novietošana vai būvniecība, kas paredzēti pludmales apkalpošanai (sanitārais mezgls, pārģērbšanās kabīnes, soliņi, atkritumu urnas u.tml.).
564. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas.
565. Atļauta izmantošana, tostarp nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas teritorijas apsaimniekošanai.
566. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)
4.9.2.1. Pamatinformācija
567. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona dabas pieminekļu dendroloģisko stādījumu "Palsmanes parks" un "Silvas dendrārijs" teritorijās un Aumeisteru muižas parka (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Parks" (valsts aizsardzības Nr. 6862)) teritorijā, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
568. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver labiekārtotus parkus, publiski pieejamus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.
569. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
570. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.9.2.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.2.5. Citi noteikumi
571. Atļauta izmantošana, tostarp nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas teritorijas apsaimniekošanai.
572. Nav atļauta jaunas apbūves veidošana. Pieļaujama tikai tāda esošo ēku atjaunošana un pārbūve, kas ar savu apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nerada vizuālās uztveres kultūrvēsturiskajai Palsmanes muižas un Aumeisteru muižas apbūvei un to dabiskajai un tradicionālajai ainavai Palsmanes muižas parkā un Aumeisteru muižas parkā.
573. DA1 teritorijā nav atļauta jaunu zemes vienību veidošana, izņemot Vispārīgajos apbūves noteiktos gadījumus.
574. Kopto dabas un apstādījumu teritoriju izveidošanu un pārbūvi veic saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.4. apakšnodaļas "Prasības teritorijas labiekārtojumam" un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī izstrādājot labiekārtojuma dokumentāciju vai detālplānojumu.
575. Neatkarīgi no īpašuma piederības, īpašnieks nodrošina esošo parku, skvēru, apstādījumu, mežaparku un citu kopto zaļumvietu uzturēšanu atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Smiltenes novadā un atjaunošanu pēc būvdarbu pabeigšanas.
576. Jaunus gājēju ceļus ierīko atbilstoši vides pieejamības normatīviem.
577. Atļauts ierīkot tikai teritorijas funkcionēšanai (apkalpei) un apmeklētājiem nepieciešamās transportlīdzekļu stāvvietas.
4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)
4.9.3.1. Pamatinformācija
578. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
579. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
580. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas, dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās būves - kapličas, krematoriju ēkas u.c., kas saistītas ar kapsētas funkcionēšanu.
581. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
582. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): ar kapsētu funkciju saistīti tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.
4.9.3.4. Apbūves parametri
Nenosaka
4.9.3.5. Citi noteikumi
583. Apbūves rādītāji nosakāmi labiekārtojuma vai būvniecības dokumentācijā, vai detālplānojumā, vai lokālplānojumā.
584. Kapsētu teritorijās (DA2) vai, ja nav iespējams, tad blakus zemes vienībās paredz apmeklētāju transportlīdzekļu stāvlaukumus un laukumus sadzīves atkritumu konteineru un zaļo atkritumu (bioloģiski noārdāmo atkritumu) konteineru izvietošanai.
585. Atļautas nedzīvojamās ēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas kapsētas teritorijas apsaimniekošanai.
4.10. MEŽU TERITORIJA
4.10.1. Mežu teritorija (M)
4.10.1.1. Pamatinformācija
586. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai gan lauku, gan ciemu teritorijās.
4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
587. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
588. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
589. Labiekārtota ārtelpa (24001).
590. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
591. Viensētu apbūve (11004).
592. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
593. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
594. Sporta būvju apbūve (12005).
595. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
596. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
597. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
598. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.
599. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
600. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.10.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 601. | 2 ha 38 | 5 | līdz 12 39 |
38 izņemot, ja Vispārīgajos apbūves noteikumos ir
noteikta mazāka minimālā zemes vienības platība.
39 Izņemot skatu torņus, novērošanas torņus, sakaru
torņus, vēja mērīšanas mastus un vēja elektrostacijas.
4.10.1.5. Citi noteikumi
602. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā dzīvojamajai apbūvei - viena dzīvojamā māja, pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem - nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.
603. Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 3.6. un 5.1.2. apakšnodaļu prasības.
604. Ja iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības zonu, atļauta šautuves ierīkošana. Šautuvi aizliegts ierīkot tuvāk par 2 km no pilsētu un ciemu robežas, kā arī šautuvi aizliegts ierīkot tuvāk par 2 km no viensētas lauku teritorijā, izņemot, ja noslēgta rakstiska vienošanās ar viensētas īpašnieku. Šautuves ierīkošanas gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 5.1.1. apakšnodaļas "Šautuvju teritorija (TIN1)" noteikumus.
605. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
4.10.2. Mežu teritorija (M1)
4.10.2.1. Pamatinformācija
606. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai un kurā ir aizliegta vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parku uzstādīšana.
4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
607. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
608. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
609. Labiekārtota ārtelpa (24001).
610. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
611. Viensētu apbūve (11004).
612. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
613. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
614. Sporta būvju apbūve (12005).
615. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).
616. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
617. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
618. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
619. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.10.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 620. | 2 ha 40 | 5 | līdz 12 41 |
40 izņemot, ja Vispārīgajos apbūves noteikumos ir
noteikta mazāka minimālā zemes vienības platība.
41 Izņemot skatu, novērošanas torņus un sakaru
torņus.
4.10.2.5. Citi noteikumi
621. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā dzīvojamajai apbūvei - viena dzīvojamā māja, pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem - nepārsniedzot atļauto apbūves blīvumu.
622. Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 3.6. un 5.1.2. apakšnodaļu prasības.
4.10.3. Mežu teritorija (M2)
4.10.3.1. Pamatinformācija
623. Mežu teritorija (M2) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai Smiltenes un Apes pilsētās.
4.10.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
624. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
625. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).
626. Labiekārtota ārtelpa (24001).
627. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
4.10.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
628. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus; izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
629. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
630. Sporta būvju apbūve (12005).
631. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
632. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
633. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.10.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 634. | 2500 m2 | 5 | līdz 12 42 |
42 Izņemot skatu, novērošanas torņus un sakaru torņus.
4.10.3.5. Citi noteikumi
Nenosaka
4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)
4.11.1.1. Pamatinformācija
635. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
636. Viensētu apbūve (11004).
637. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
638. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
639. Labiekārtota ārtelpa (24001).
640. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
641. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
642. Vasarnīcu apbūve (11002).
643. Dārza māju apbūve (11003).
644. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
645. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
646. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
647. Sporta būvju apbūve (12005).
648. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
649. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
650. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
651. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
652. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
653. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
654. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanai, šķirošanai un īslaicīgai uzglabāšanai.
655. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
656. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
657. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
658. Noliktavu apbūve (14004).
659. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
660. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
661. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 662. | 2 ha 43 | 10 | līdz 12 44 |
43 izņemot, ja Vispārīgajos apbūves noteikumos ir
noteikta mazāka minimālā zemes vienības platība.
44 Ražošanas un tehniskās apbūves objektiem (kaltēm,
angāriem u.tml.) skatu torņiem, novērošanas torņiem, sakaru
torņiem, vēja mērīšanas mastiem un vēja elektrostacijām -
atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
4.11.1.5. Citi noteikumi
663. Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 3.6. un 5.1.2. apakšnodaļu noteikumus.
664. Mežsaimnieciskas izmantošanas gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.10.1. apakšnodaļas noteikumus.
665. Atļauta šautuves ierīkošana, ja tiek izpildītas normatīvo aktu prasības un iespējams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošu šautuves darbības drošības aizsardzības zonas teritoriju. Šautuves teritoriju nedrīkst ierīkot tuvāk par 2 km no pilsētu un ciemu teritoriju robežas vai viensētas lauku teritorijā, izņemot, ja ir rakstiski saskaņots ar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku/iem. Šautuves ierīkošanas gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 5.1.1. apakšnodaļas "Šautuvju teritorija (TIN1)" noteikumus.
666. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas dzīvojamās ēkas un nepieciešamās palīgēkas.
667. Ūdensaimnieciskas izmantošanas un ūdens telpas publiskās izmantošanas gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.12. apakšnodaļas noteikumus.
668. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005) ir atļauta atbilstoši valsts un reģionu atkritumu apsaimniekošanas nozares plānošanas dokumentiem.
669. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)
4.11.2.1. Pamatinformācija
670. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, kas noteikta Smiltenes un Apes pilsētās un ciemos, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, bet perspektīvā iespējama arī dzīvojamās apbūves attīstība, kā arī iespējama saules paneļu uzstādīšana individuālam patēriņam.
4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
671. Viensētu apbūve (11004).
672. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
673. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
674. Labiekārtota ārtelpa (24001).
675. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
676. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
677. Vasarnīcu apbūve (11002).
678. Dārza māju apbūve (11003).
679. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
680. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
681. Sporta būvju apbūve (12005).
682. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
683. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).
684. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
685. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
686. Noliktavu apbūve (14004).
687. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
688. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.2.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 689. | 2500 m2 | 20 | līdz 12 | līdz 3 45 |
45 Tajā skaitā trešais stāvs var būt tikai mansarda vai jumta stāvs.
4.11.2.5. Citi noteikumi
690. Nav atļauti cūku un mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksi, lopkopības fermas, vistu u.c. mājputnu fermas, gliemežu fermas u.c. dzīvnieku fermas, audzētavas.
691. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu, ceļa apkalpes objektu - degvielas uzpildes un gāzes uzpildes staciju (DUS, GUS), autoservisu, tehnisko staciju, autostāvlaukumu ar tiem nepieciešamo infrastruktūru izbūve atļauta pie valsts un pašvaldības autoceļiem, saskaņojot ar autoceļa īpašnieku, un ņemot vērā Apbūves noteikumu 3.5.2. apakšnodaļas prasības.
692. Nav atļauta tāda apbūve un teritorijas izmantošana un aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.
693. Ja dzīvojamās vai publiskās apbūves zemes vienība robežojas ar rūpnieciskās apbūves teritoriju, tad jaunu dzīvojamo vai publisko ēku izvieto ne tuvāk kā 100 m no rūpnieciskās apbūves teritorijā esošas piesārņojošās darbības iekārtas, procesa vai būves. Ja tas nav iespējams zemes vienības izmēru vai konfigurācijas dēļ, dzīvojamai vai publisko ēkai, vai publiskai teritorijai zemes vienībā plāno pasākumus aizsardzībai no rūpnieciskās apbūves objekta nelabvēlīgas ietekmes.
4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)
4.11.3.1. Pamatinformācija
694. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem un kurā ir aizliegta vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parku, kā arī saules paneļu parku izvietošana.
4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
695. Viensētu apbūve (11004).
696. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).
697. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).
698. Labiekārtota ārtelpa (24001).
699. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
700. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
701. Vasarnīcu apbūve (11002).
702. Dārza māju apbūve (11003).
703. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.
704. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
705. Kultūras iestāžu apbūve (12004).
706. Sporta būvju apbūve (12005).
707. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
708. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).
709. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).
710. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).
711. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
712. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
713. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
714. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
715. Noliktavu apbūve (14004).
716. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).
717. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
4.11.3.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 718. | 2 ha 46 | 10 | līdz 12 |
46 izņemot, ja Vispārīgajos apbūves noteikumos ir noteikta mazāka minimālā zemes vienības platība.
4.11.3.5. Citi noteikumi
719. Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 3.6. un 5.1.2. apakšnodaļu noteikumus.
720. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas dzīvojamās ēkas un nepieciešamās palīgēkas.
721. Mežsaimnieciskas izmantošanas gadījumā ievēro Apbūves noteikumu 4.10.3. apakšnodaļas noteikumus.
4.12. ŪDEŅU TERITORIJA
4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)
4.12.1.1. Pamatinformācija
722. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.
4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
723. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
724. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
725. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
726. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).
727. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).
728. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).
4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
729. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).
730. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).
4.12.1.4. Apbūves parametri
| Nr. | Minimālā jaunv. zemes vienības platība | Maksimālais apbūves blīvums (%) | Apbūves intensitāte (%) | Apbūves augstums (m) | Apbūves augstums (stāvu skaits) | Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 731. | līdz 1 |
4.12.1.5. Citi noteikumi
732. Inženierbūvju būvniecība veicama būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Cita veida atļautā apbūve pamatojama būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā.
733. Virszemes ūdens objektu izmantošanai un krastu apbūvei (t.sk. dažādas būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, peldvietas, glābšanas stacijas un citas ar sportu un rekreāciju saistītās būves), ja nodomātā izmantošana nav saistīta ar tauvas joslā atļautajām būvēm, obligāti izstrādājams detālplānojums vai būvniecības dokumentācija, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
734. Aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus Smiltenes novada teritorijā uz Abula, Kamaldas, Nigras, Palsas, Rauzas, Šepkas, Vecpalsas, Vidagas, Vijas, Gaujas un Vizlas upēm.
735. Peldbūves pakalpojumu objektu ierīkošanai ir atļautas uz publiskajiem ūdeņiem, t.i. Lizdoles ezerā, Draudzesskolas ezerā, Zvārtavas ezerā, Tepera ezerā, kā arī Gaujā. Peldbūvi piesaista pie konkrētas zemes vienības, kurai nodrošina publisku pieejamību. Publiski pieejama pakalpojuma objekta izvietošanu pamato ar ainavas analīzi.
736. Vietās, kur plānots uzsākt publisko izmantošanu pie saldūdeņu biotopiem, būvniecības dokumentācijai pievieno saldūdeņu biotopu eksperta atzinumu par plānotās izmantošanas un būvniecības ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes saldūdeņu biotopiem un ieteikumiem iespējamas negatīvas ietekmes novēršanai vai mazināšanai.
737. Derīgo izrakteņu ieguves gadījumā jāievēro Apbūves noteikumu 3.6. apakšnodaļas prasības.
738. Būvniecība un teritoriju izmantošana kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu teritorijās ir jāveic saskaņā ar Apbūves noteikumu 2.6. apakšnodaļas prasībām.
5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM
5.1.1. Šautuvju teritorija (TIN1)
5.1.1.1. Pamatinformācija
739. Šautuvju teritorijas un to aizsardzības zonas Brantu pagastā un Blomes pagastā.
5.1.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.1.3. Citi noteikumi
740. TIN1 teritorijā ievēro drošības pasākumus, treniņu un sacensību grafiku saskaņo ar Pašvaldību.
741. Teritoriju iezīmē dabā un tajā nodrošina drošības pasākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
742. Gar šautuves objektu un ūdensobjektiem, ja tādi ir teritorijā, veido aizsargstādījumus.
5.1.2. Perspektīvā dolomīta ieguves teritorija (TIN11)
5.1.2.1. Pamatinformācija
743. Teritorijas plānojumā kā teritorija ar īpašiem noteikumiem (TIN11) grafiskās daļas kartē noteikta valsts nozīmes dolomīta atradne Gaujienas pagastā.
5.1.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.2.3. Citi noteikumi
744. Dolomīta ieguvē ievēro Apbūves noteikumu 3.6. apakšnodaļas 203. punkta prasības.
5.1.3. Centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu teritorija (TIN12)
5.1.3.1. Pamatinformācija
745. Teritorija, kurā ir vai perspektīvā tiek plānota centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.
5.1.3.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.3.3. Citi noteikumi
746. Objektu pievieno centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atzars ir izbūvēts līdz jaunbūvējamā vai pārbūvējamā objekta zemes vienībai un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, pievienošana tiem ir iespējama.
747. Esošo daudzstāvu daudzdzīvokļu māju iekšējo tīklu atjaunošanas vai pārbūves gadījumā, ēkas pievieno pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
5.1.4. Lidlauka "Cēsis" 15 km manevrēšanas zona (TIN13)
5.1.4.1. Pamatinformācija
748. Lidlauka "Cēsis" satiksmes 15 kilometru zona saskaņā ar grafiskās daļas karti.
5.1.4.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.4.3. Citi noteikumi
749. Teritorijā jaunu būvju, kuras var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos, būvniecību saskaņo normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar aviācijas jomā kompetentajām institūcijām.
5.1.5. Perspektīvā vēja parku attīstības teritorija (TIN14)
5.1.5.1. Pamatinformācija
750. Teritorija, kurā perspektīvā ir izvērtējamas vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu un vēja parku attīstības iespējas atbilstoši normatīvajiem aktiem.
5.1.5.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.5.3. Citi noteikumi
751. Vēja elektrostaciju ar 20kW un lielāku jaudu un vēja parku būvniecība teritorijā TIN14 ir atļauta pie nosacījuma, ja to ir iespējams izvietot atbilstoši normatīvajiem aktiem un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrās sniegtajiem nosacījumiem vai tehniskiem noteikumiem.
752. TIN14 robežu gar valsts autoceļiem nosaka ne tuvāk par attālumu, kas 1,5 reizes pārsniedz vēja elektrostacijas maksimālo augstumu.
5.1.6. Teritorija valsts robežas apsekošanai no gaisa (TIN15)
5.1.6.1. Pamatinformācija
753. Teritorija valsts robežas apsekošanai no gaisa ir 500 metru zona no valsts robežas līnijas (virzienā uz valsts iekšieni).
5.1.6.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.1.6.3. Citi noteikumi
754. Būvēm (ēkām un inženierbūvēm) jābūt ne augstākām par 35 metriem.
5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS
Nenosaka
5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA
5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN4)
5.4.1.1. Pamatinformācija
755. Teritorijas un objekti (turpmāk - kultūrvēsturiskie objekti) saskaņā ar Apbūves noteikumu 5. pielikumu, 6. pielikumu un grafiskās daļas karti, lai saglabātu objektus, kuriem nav valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa, bet kultūrvēstures izziņas un novadpētniecības rezultātā ir konstatētas Vidzemei un Smiltenes novadam raksturīgās kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, lai veicinātu kultūrizglītību, novada vietu identitātes veidošanu, kā arī tūrismu.
5.4.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.4.1.3. Citi noteikumi
756. Saglabājama raksturīgā vide - reljefs, stādījumu, apzaļumojuma un apbūves raksturs, koku grupas un alejas, puķu audzes u.c., kā arī raksturīgie skatupunkti uz kultūrvēsturisko apbūvi.
757. Apbūves atjaunošanu veic saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un izvirzot augstas prasības gan telpiskajiem risinājumiem, gan arhitektoniskajām kvalitātēm saskaņā ar Pašvaldības būvvaldē apstiprinātu būvniecības ieceri. Nav pieļaujama jaunas vēsturiskās apbūves funkcijai neatbilstošas apbūves veidošana.
758. Pārbūvējot vai atjaunojot kultūrvēsturiskās būves nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu ailu kompozicionālā dalījuma izmaiņas.
759. Kultūrvēsturisko ēku oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm.
760. Kultūrvēsturisko ēku fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.
761. Smiltenes un Apes pilsētu, Raunas ciema vēsturisko centru teritorijās uz ietvēm pie ēkām nedrīkst izvirzīt pakāpienus, ja ietves platums nesaglabājas vismaz 1,2 m. Pakāpieni nedrīkst būt ar pulētu, slidenu virsmu, ja tajos netiek iestrādāta neslidena josla.
762. Smiltenes un Apes pilsētu, Raunas ciema vēsturisko centru teritorijās ēkām, kuras nav arhitektūras piemineklis, durvis un vārti nedrīkst vērties uz ietvi, aizņemot vairāk kā 30 cm no ietves platības.
5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA
5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)
5.5.1.1. Pamatinformācija
763. Ainaviski vērtīgās teritorijas TIN5 (kultūrvēsturiskas ainavas ar ainavisku skatu perspektīvām) noteiktas, lai nodrošinātu Smiltenes novadam nozīmīgo ainaviski vērtīgo teritoriju pārvaldību, kura ietver kultūrvēsturisko, ekoloģisko un vizuālo mozaīkveida ainavu vērtību aizsardzību, uzturēšanu un attīstību.
5.5.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.1.3. Citi noteikumi
764. Ainaviski vērtīgās teritorijas TIN5 (kultūrvēsturiskas un dabas ainavas ar ainavisku skatu perspektīvām):
764.1. Raudiņas - Bānūžu līdzenuma āraines ainava;
764.2. Piltiņu - Dreimaņu mežaines ainava;
764.3. Sūča ezeraines ainava;
764.4. Otkaru - Zeltiņu pauguraines ainava;
764.5. Muižnieku Dzindžu pauguraines mozaīkveida ainava;
764.6. Mēru muižas urbanizētā ainava;
764.7. Upītes ielejas āraines ainava;
764.8. Lejas pļavu putnu vietas ainava;
764.9. Cepļa lauku ainava;
764.10. Brantupītes ainava;
764.11. Irbīšu svētkalna ainava;
764.12. Raunas centra ainava;
764.13. Drustu pauguraines mozaīkveida ainava;
764.14. Lizdoles ezera ainava;
764.15. Aumeisteru paugurvaļņa ainava ar skatu uz Aumeisteru muižu un parku (Grundzāles pagasts);
764.16. Niedrāja ezera apkārtnes ainava (Launkalnes pagasts);
764.17. "Stounhedžas" apkārtnes ainava (Smiltenes pagasts).
765. TIN5 teritorijās ir aizliegta saimnieciskā darbība, kas samazina ainavas kultūrvēsturisko, ekoloģisko un vizuālo vērtību. Pēc iespējas saglabā un uztur vēsturiski izveidojušos lauksaimniecības zemju un meža teritoriju proporciju, nodrošinot mozaīkveida ainavas raksturu ar atvērto ainavisko skatu perspektīvām.
766. Ēku un inženierbūvju būvniecību, t.sk. pārbūvi veic izvēloties ainavā iederīgu arhitektūras stilu un ēku apdares materiālus. Ēku un inženierbūvju novietojums un labiekārtojums nedrīkst aizsegt skatus uz ainavu vērtībām. Būvniecība, labiekārtojums un zemes lietošanas kategorijas maiņa vai atmežošana TIN5 teritorijās pieļaujama atbilstoši Teritorijas plānojumā, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošos normatīvos aktos noteiktajai kārtībai un ierobežojumiem.
767. Izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras labiekārtojuma objektus (informācijas stendus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, atkritumu tvertnes u.c.) atļauts izvietot tikai ar kompetento valsts un Pašvaldības iestāžu saskaņojumu.
768. Nav pieļaujama blīvas apbūves veidošana un jaunu vēja elektrostaciju, saules paneļu parku ar virsmas laukumu virs 20 m2, sakaru mastu vai citu liela apjoma un izmēru (virs 30 m) un inženierbūvju būvniecība. Liela apjoma saimnieciskā objekta - fermas, ražošanas ēkas, noliktavu ēkas u.tml. tehniskās apbūves izvietošanai TIN5 teritorijās nepieciešams plānotās apbūves ietekmes uz ainavu novērtējums.
769. Lai precizētu teritorijas izmantošanas nosacījumus un jaunas apbūves izvietošanas iespējas ainaviskajās teritorijās TIN5, kā arī pieguļošajiem nekustamajiem īpašumiem pie ainaviski vērtīgajām teritorijām TIN5, Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā norāda specifiskas prasības projektējamajiem būvapjomiem.
770. Jānodrošina atvērti skati uz ezeru un upju ainavām, sargājot tos no aizaugšanas.
771. Maksimālais ēku augstums TIN5 teritorijā nedrīkst pārsniegt 10 m, izņemot esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu vēsturiskajā veidolā.
5.5.2. Ainaviski ceļu posmi (TIN51)
5.5.2.1. Pamatinformācija
772. Ainaviski ceļu posmi TIN51 noteikti, lai saglabātu Smiltenes novadam raksturīgo ainavu ar dabas un kultūrvēsturiskajiem elementiem, kas redzama no publiskās lietošanas ceļiem, tādējādi saglabājot nozīmīgu pašvaldības dabas un sociālekonomisko resursu
5.5.2.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.5.2.3. Citi noteikumi
773. Kā Ainaviski ceļi (TIN51) vai to posmi noteikti:
773.1. valsts reģionālais autoceļš P44 Ilzene-Līzespasts posmā no Trapenes līdz Līzespastam;
773.2. valsts vietējais autoceļš V248 Cirgaļi-Palsmane-Ūdrupe posmā no Grundzāles muižas līdz Aumeisteriem;
773.3. valsts vietējais autoceļš V248 Cirgaļi-Palsmane-Ūdrupe posmā no Palsmanes līdz Variņiem;
773.4. valsts galvenais autoceļš A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža posmā no Lūšakroga līdz Alūksnes novada robežai;
773.5. valsts vietējā autoceļa V235 Lembis-Drusti-Vecpiebalga posms Drustu pagastā;
773.6. valsts reģionālā autoceļa P29 Rauna-Vidzemes šoseja-Drusti-Jaunpiebalga posms Drustu pagastā.
774. No ainaviskajiem ceļu posmiem jānodrošina atvērtas skatu līnijas uz pieguļošo teritoriju, izņemot aleju posmos kā dabas pieminekļa "Trapenes aleja" teritorijā gar valsts reģionālo autoceļu P44 Ilzene-Līzespasts.
775. Veidojot jaunu rūpniecisku apbūvi ainavisko ceļu koridoros, jāveido kultūrvēsturiskā ainavā iederīgi aizsargstādījumi. Liela mēroga rūpnieciskas apbūves gadījumā, ja tā ir vizuāli redzama no ainaviskajiem ceļa posmiem, Pašvaldībai ir tiesības pieprasīt veikt vizuālās ietekmes uz ainavu novērtējumu.
776. Aizliegta jebkura saimnieciskā darbība, kas samazina ainavas kultūrvēsturisko, ekoloģisko un vizuālo vērtību. Pēc iespējas saglabā un uztur vēsturiski izveidojušos lauksaimniecības zemju un meža teritoriju proporciju, nodrošinot mozaīkveida ainavas raksturu ar atvērto ainavisko skatu perspektīvām.
777. Ēku un inženierbūvju būvniecību, t.sk. pārbūvi veic izvēloties ainavā iederīgu arhitektūras stilu un ēku apdares materiālus. Ēku un inženierbūvju novietojums un labiekārtojums nedrīkst aizsegt skatus uz ainavu vērtībām. Būvniecība, labiekārtojums un zemes lietošanas kategorijas maiņa vai atmežošana TIN5 teritorijās pieļaujama atbilstoši Teritorijas plānojumā, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošos normatīvos aktos noteiktajai kārtībai un ierobežojumiem.
778. Izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras labiekārtojuma objektus (informācijas stendus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, atkritumu tvertnes u.c.) atļauts izvietot ar kompetento valsts iestāžu saskaņojumu.
779. Nav pieļaujama blīvas apbūves veidošana un jaunu vēja elektrostaciju, saules paneļu parku ar virsmas laukumu virs 20 m2, sakaru mastu vai citu liela apjoma un izmēru (virs 30 m) inženierbūvju uzstādīšana. Liela apjoma saimniecisko objektu - fermu, ražošanas ēku, noliktavu u.tml. tehniskās apbūves izvietošanai TIN51 teritorijās nepieciešams plānotās apbūves ietekmes uz ainavu novērtējums.
780. Lai precizētu teritorijas izmantošanas nosacījumus un jaunas apbūves izvietošanas iespējas ainaviskajās teritorijās TIN5, kā arī pieguļošajiem nekustamajiem īpašumiem pie ainaviski vērtīgajām teritorijām TIN5, Pašvaldības būvvalde būvniecības ieceres akceptā vai būvatļaujā norāda specifiskas prasības projektējamajiem būvapjomiem.
781. Jānodrošina atvērti skati uz ezeru un upju ainavām, sargājot tos no aizaugšanas.
782. Maksimālais ēku augstums TIN51 teritorijā nedrīkst pārsniegt 10 m, izņemot esošo ēku pārbūvi vai atjaunošanu vēsturiskajā veidolā.
5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA
5.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6)
5.6.1.1. Pamatinformācija
783. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6) noteikta ar mērķi nodrošināt novadam nozīmīgo vērtīgo vienlaidus lauksaimniecības zemju nogabalu saglabāšanu un lauksaimniecisku izmantošanu.
5.6.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.6.1.3. Citi noteikumi
784. Nav atļauta TIN6 teritoriju apmežošana, kā arī vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu un uz zemes izvietojamu saules paneļu ar virsmas laukumu virs 20 m2 uzstādīšana u.tml. saimnieciskā darbība, kas liedz iespējas izmantot zemi lauksaimnieciskai apstrādei.
785. Ja zemes kvalitātes vērtējums ir zemāk kā 38 balles un zemes nogabals ir mazāks kā 10 ha, Pašvaldība var lemt par TIN6 noteikumu nepiemērošanu.
786. Pašvaldība var lemt par TIN6 nosacījumu nepiemērošanu, ja attiecīgā teritorija ir nepieciešama pašvaldībai būtisku transporta un inženiertīklu infrastruktūras objektu izbūvei.
5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA
5.7.1. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7)
5.7.1.1. Pamatinformācija
787. Perspektīvie pašvaldības ceļi un ielas Smiltenes pilsētā un Smiltenes pagasta lauku teritorijā, t. sk. Smiltenes apvedceļš.
5.7.1.2. Apbūves parametri
Nenosaka
5.7.1.3. Citi noteikumi
788. Teritorijas galvenā izmantošana - tehniskā apbūve un teritorijas izmantošana: inženiertehniskā infrastruktūra un transporta lineārā infrastruktūra.
789. Līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecībai teritorijā atļautas tikai īslaicīgas lietošanas būves, kas saistītas ar apkalpi, pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju vai citiem līdzīgiem izmantošanas mērķiem. Izskatot būvniecības pieteikumu, Pašvaldība informē būvniecības ierosinātāju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu pēc šī termiņa beigām.
790. Teritorijā atļauts turpināt uzsākto izmantošanu, kā arī Vispārīgajos apbūves noteikumos visās teritorijās atļauto izmantošanu.
791. Teritorijas robežas precizē būvniecības dokumentācijā vai detālplānojumā.
792. Ja veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvās pašvaldības ielas vai ceļa būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, TIN7 noteikumus nepiemēro.
5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA
Nenosaka
6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
Nenosaka
7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS
793. Ja lokālplānojumu vai detālplānojumu atceļ vai atzīst par spēku zaudējušu, piemērojams Teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas funkcionālais zonējums un Apbūves noteikumi.
794. Azartspēļu organizēšanas vietu ierīkošanai Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā veic publisko apspriešanu par azartspēļu organizēšanas vietas ierīkošanu konkrētajā adresē.
PIELIKUMI
 |
 |
 |
 |