Darbības ar dokumentu

1.pants. 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstītais Eiropas līgums (turpmāk — Līgums), Līguma protokoli (turpmāk — protokoli), Līguma pielikumi (turpmāk — pielikumi), kā arī Līgumam pievienotās daudzpusējās un vienpusējās deklarācijas (turpmāk — daudzpusējās un vienpusējās deklarācijas) ar šo likumu tiek pieņemtas un apstiprinātas.

3.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms šā likuma 1.pantā minētais Līgums un tā protokoli, pielikumi, daudzpusējās un vienpusējās deklarācijas latviešu valodā.

4.pants. Uzdot Latvijas Republikas Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt pieteikumu par Latvijas Republikas uzņemšanu Eiropas savienībā.

5.pants. Uz šā likuma pamata un saskaņā ar Līguma 131.pantu Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sagatavo ratifikācijas rakstu un nosūta to Eiropas savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas ir šā Līguma uzglabātājs.

6.pants. Līgums stājas spēkā tā 131.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.

7.pants. Kārtību, kādā līdz apstiprināšanai Saeimā piemērojams Līguma ietvaros izveidotās Asociācijas padomes lēmums par grozījumiem Līguma 3.protokolā, nosaka Ministru kabinets, un ar šo likumu minētais lēmums tiek pieņemts un apstiprināts.

(18.02.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1999.)

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Kopienas izveidošanu, Līguma par Eiropas ogļu un Tērauda Kopienas izveidošanu, Līguma par Eiropas Atomenerģētikas Kopienas izveidošanu līgumslēdzējas puses, turpmāk tekstā sauktas par "Dalībvalstīm", un EIROPAS KOPIENA, EIROPAS ATOMENERĢĒTIKAS KOPIENA un EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA, turpmāk tekstā sauktas par "Kopienu", darbojoties Eiropas Savienības ietvaros, no vienas puses, un LATVIJAS REPUBLIKA, turpmāk tekstā saukta par "Latviju", no otras puses, ATSAUCIETIES uz vēsturiskajām saiknēm starp Pusēm, un to kopējām vērtībām;

ATZĪSTOT, ka Kopiena un Latvija vēlas nostiprināt šīs saiknes, izveidot ciešas un ilgstošas attiecības uz savstarpējas ieinteresētības pamata, kas ļautu Latvijai piedalīties Eiropas integrācijas procesā, lai nostiprinātu un tālāk attīstītu iepriekš izveidotās attiecības, jo sevišķi ar Līguma par Tirdzniecību un Komerciālo un Ekonomisko Sadarbību un ar Līguma par Brīvo Tirdzniecību un ar Tirdzniecību Saistītajiem Jautājumiem starpniecību;

ŅEMOT VĒRĀ abpusējo ieinteresētību politisko un ekonomisko brīvību, kuras ir šī Līguma pamatā, intensificēšanā, un lai palīdzētu attīstīties Latvijas jaunajai ekonomiskajai un politiskajai sistēmai, kura respektē — saskaņā ar, inter alia, pasākumiem, kas veikti Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes (EDSA) un Organizācijas drošībai un sadarbībai Eiropā (ODSE) kontekstā — likuma varu un cilvēka tiesības, ietverot pie minoritātēm piederošo personu tiesības, daudzpartiju sistēmu ar brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un liberalizāciju, kas vērsta uz noteiktas pārejas uz tirgus ekonomiku pabeigšanu;

SAPROTOT, ka Latvija ir veikusi ievērojamus un veiksmīgus reformu centienus politiskajā un ekonomiskajā jomā, un ka šie centieni tiks turpināti;

ŅEMOT VĒRĀ abpusējo ieinteresētību to vienošanos īstenošanā, kuras ir pieņemtas EDSA ietvaros, jo sevišķi to, kas izklāstītas Helsinku Noslēguma Aktā, Madrides, Vīnes un Kopenhāgenas sanāksmju nobeiguma dokumentos, Parīzes Hartas Jaunajai Eiropai dokumentos, EDSA Bonnas konferences noslēguma dokumentos, 1992. gada EDSA Helsinku dokumentos, Eiropas Cilvēktiesību Konvencijā, Eiropas Enerģētikas Hartas Līgumā, kā arī Lucernas 1993. gada 30. aprīļa Ministru konferences deklarācijā;

VĒLOTIES veicināt labākus kontaktus starp saviem pilsoņiem, kā arī brīvu informācijas un ideju kustību, saskaņā ar to, kā puses vienojušās EDSA un ODSE ietvaros;

APZINOTIES šī Līguma svarīgumu, lai Eiropā izveidotu un nostiprinātu uz sadarbību balstītu stabilitātes sistēmu ar Eiropas Savienību kā vienu no tās balstiem;

ATZĪSTOT, ka pastāv nepieciešamība turpināt, ar Kopienas palīdzību, Latvijas politiskās un ekonomiskās reformas;

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlēšanos dot savu ieguldījumu šo reformu ieviešanā un palīdzēt Latvijai pārvarēt strukturālo pārkārtojumu ekonomiskās un sociālās sekas;

ATZĪSTOT, ka pilnīga šī Līguma īstenošana ir saistīta ar atbilstošu ekonomisko un politisko reformu programmas īstenošanu Latvijā;

ATZĪSTOT vajadzību reģionālās sadarbības turpināšanai starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka ciešākai integrācijai starp Eiropas Savienību un Baltijas valstīm, pašu Baltijas valstu starpā un arī plašākā reģionālā kontekstā ir jānoris paralēli;

ŅEMOT VĒRĀ abpusējo ieinteresētību liberalizēt tirdzniecību, balstoties uz Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību (VVTT) un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) principiem;

PAREDZOT, ka šis Līgums radīs jaunu gaisotni ekonomiskajām attiecībām starp tām un vispirms tirdzniecības un ar tirdzniecību saistīto lietu un ieguldījumu attīstībai, kas ir būtiski ekonomikas pārbūvei un tehnoloģijas atjaunošanai;

PATUROT PRĀTĀ, ka politiskais dialogs jautājumos, par kuriem pastāv abpusēja ieinteresētība, ir izveidots ar 1992. gada maija kopīgo deklarāciju;

VĒLOTIES attīstīt un pastiprināt pastāvīgu politisko dialogu daudzpusējās struktūras ietvaros, ko izveidoja 1993. gada jūnija Kopenhāgenas Eiropas Padome un nostiprināja Eiropas Savienības Padomes 1994. gada 7. marta lēmums, un 1994. gada decembra Esenes Eiropas Padomes secinājumi;

ATSAUCOTIES uz to, ka Latvija ir Rietumeiropas savienības (RES) asociēts partneris kopš 1994. gada maija, un ka tā piedalās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Partnerattiecību Mieram Programmā;

ATZĪSTOT devumu, ko Stabilitātes Pakts Eiropā var veikt stabilitātes un labu kaimiņattiecību veidošanā Baltijas reģionā, un apliecinot savu gatavību strādāt kopīgi, lai veiksmīgi īstenotu šo iniciatīvu;

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas gatavību pielietot sadarbības un ekonomiskās, tehniskās un finansu palīdzības mehānismus globālā un ilggadējā mērogā;

PATUROT PRĀTĀ ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Kopienu un Latviju un tādējādi atzīstot, ka šīs asociācijas mērķi var tikt sasniegti ar atbilstošu šī Līguma noteikumu palīdzību; VĒLOTIES izveidot kultūras sadarbību un attīstīt informācijas apmaiņu;

ESOT GATAVAS izveidot struktūru sadarbībai, kas vērsta uz nelikumīgu darbību nepieļaušanu;

ATZĪSTOT, ka Latvijas gala mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, un ka asociācija ar šī Līguma starpniecību, pēc Pušu ieskatiem, palīdzēs Latvijai sasniegt šo mērķi;

ŅEMOT VĒRĀ pievienošanās gatavošanas stratēģiju, ko pieņēma Essenes Eiropas Padome 1994. g. decembrī, kas tiek politiski ieviesta, starp asociētajām valstīm un Eiropas Savienības institūcijām izveidojot strukturētas attiecības, kas palielina savstarpējo uzticību un izveido ietvarus, lai izskatītu jautājumus, par kuriem pastāv abpusēja ieinteresētība,

VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:

1. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latviju, no otras puses.

2. Šīs asociācijas mērķi ir:

- nodrošināt piemērotus ietvarus politiskajam dialogam starp Pusēm, kas ļautu attīstīt ciešas politiskās attiecības,

- pakāpeniski izveidot brīvās tirdzniecības telpu starp Kopienu un Latviju, kas ievērojamā mērā aptvertu praktiski visu tirdzniecību starp tām,

- veicināt tirdzniecības izvēršanu un harmoniskas ekonomiskās attiecības starp Pusēm un tādējādi veicināt dinamisku ekonomisko attīstību un uzplaukumu Latvijā,

- nodrošināt pamatu ekonomiskai, finansiālai, kultūras un sociālai sadarbībai un sadarbībai nelikumīgo darbību nepieļaušanā, kā arī Kopienas palīdzībai Latvijai,

- atbalstīt Latvijas centienus attīstīt tās ekonomiku un pabeigt noteiktu pāreju uz tirgus ekonomiku,

- nodrošināt piemērotus ietvarus Latvijas pakāpeniskai integrācijai Eiropas Savienībā. Latvija rīkosies virzienā uz šajā ziņā nepieciešamo priekšnosacījumu izpildi,

- izveidot institūcijas, kas piemērotas tam, lai šo asociāciju padarītu iedarbīgu.

1. Demokrātijas principu un cilvēktiesību, kas pamatojas uz Helsinku noslēguma dokumentu un Parīzes Hartu Jaunajai Eiropai, ievērošana, kā arī tirgus ekonomikas principi, nosaka Pušu iekšējo politiku un ārpolitiku un veido šī Līguma būtisku sastāvdaļu.

2. Puses uzskata, ka reģiona labklājībai un stabilitātei nākotnē ir būtiski, lai Baltijas valstis uzturētu un attīstītu sadarbību savā starpā, un Puses darīs visu nepieciešamo, lai padziļinātu šo procesu.

1. Šī asociācija ietver pārejas periodu, kas minēts konkrētos turpmākajos pantos un kas vēlākais beidzas 1999. gada 31. decembrī.

2. Asociācijas Padome, kas minēta 110. pantā, tālāk tekstā saukta par "Asociācijas Padomi", paturot prātā, ka tirgus ekonomikas principi ir būtiski šai asociācijai, regulāri pārbauda šī Līguma īstenošanu un to, kā Latvija ievieš ekonomiskās reformas, pamatā esot preambulā izklāstītajiem principiem.

3. Pārejas periods, kas aplūkots 1. paragrāfā, neattiecas ne uz II, ne arī uz III Sadaļu.

Politiskais dialogs starp Eiropas Savienību un Latviju ir jāattīsta un jāintensificē. Tam ir jāpavada un jānostiprina tuvināšanās starp Eiropas Savienību un Latviju, jāatbalsta tās politiskās un ekonomiskās izmaiņas, kas notiek vai jau ir realizētas šajā valstī, un jāveicina ciešu solidaritātes saikņu un jaunu sadarbības formu izveidošanos starp Pusēm. Politiskajam dialogam ir jo sevišķi jāveicina sekojošais:

- Latvijas arvien pieaugošu tuvināšanos Eiropas Savienībai;

- pieaugošu vienprātību Pušu viedokļos par starptautiskajiem jautājumiem, un jo sevišķi par tiem jautājumiem, kas ir vienai vai otrai Pusei būtiski svarīgi;

- labāku sadarbību jomās, uz kurām attiecas Eiropas Savienības kopīgā ārlietu un drošības politika;

- drošību un stabilitāti Eiropā.

Politiskajam dialogam ir jārisinās daudzpusējos ietvaros un saskaņā ar formām un praksi, kādas radītas ar Centrāleiropas asociētajām valstīm.

1. Ministru līmenī abpusējs politisks dialogs notiek Asociācijas Padomē, kam ir vispārējā atbildība par jebkuru jautājumu, kuru Puses vēlētos aplūkot tās ietvaros.

2. Ar Pušu piekrišanu, var tikt ieviestas arī citas abpusējā politiskā dialoga formas, jo sevišķi:

- kur nepieciešams, to vadošo amatpersonu (politisko direktoru līmenī) tikšanās, kas pārstāv Latviju, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Prezidiju — no otras;

- visu diplomātisko kanālu pilnīga izmantošana starp Pusēm, ieskaitot atbilstošus kontaktus trešajās valstīs un Apvienotajās Nācijās, EDSA un citos starptautiskos forumos;

- Latvijas iekļaušana to valstu grupā, kas saņem regulāru informāciju par aktivitātēm, kas tiek veiktas kopīgās ārējās un drošības politikas ietvaros, kā arī informācijas apmaiņa nolūkā sasniegt mērķus, kas minēti 4. pantā;

- jebkādi citi līdzekļi, kas dotu noderīgu ieguldījumu, lai nostiprinātu, attīstītu un paātrinātu šo dialogu.

Parlamentārā līmenī politiskais dialogs risinās Asociācijas starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm un Latvijas Republiku Parlamentārās Komitejas (turpmāk tekstā saukta par "Parlamentāro Komiteju") ietvaros.

1. Kopiena un Latvija pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības telpu ar pārejas periodu ne ilgāku kā četrus gadus, sākot ar 1995. gada 1. janvāri, kad stājās spēkā Līgums par Brīvo Tirdzniecību un ar Tirdzniecību Saistītiem Jautājumiem, saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un atbilstoši tiem, ko paredz VVTT un PTO.

2. Preču klasifikācijai tirdzniecībā starp abām Pusēm ir pielietojama Kombinētā Preču Nomenklatūra balstīta uz Harmonizēto Sistēmu.

3. Katras preces pamattarifs, uz kuru ir attiecināmas tās secīgās atlaides, kas noteiktas šajā Līgumā, ir tas, kas noteikts Pielikumos II līdz IV un X, vai arī tas, kas reāli tiek pielietots erga omnes ar 1995. gada 1. janvāri — tas no šiem diviem, kurš ir zemāks.

4. Ja pēc 1995. gada 1. janvāra jebkāda tarifu samazināšana tiek pielietota uz erga omnes bāzes, īpaši samazinājumi, izrietoši no Tarifu Līguma, kas noslēgts VVTT Urugvajas raunda rezultātā, šādi samazināti tarifi nomainīs 3. paragrāfā minētos pamattarifus, sākot ar to datumu, kad tiek pielietots samazinājums.

5. Kopiena un Latvija savstarpēji paziņos viena otrai attiecīgos pamattarifus.

1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz tām precēm, kuru izcelsme ir Kopiena un Latvija un kuras ir minētas Kombinētas Nomenklatūras 25. līdz 97. nodaļās, izņemot tās preces, kas minētas Pielikumā I.

2. 10. līdz 14., ieskaitot, pantu noteikumi neattiecas uz precēm, kas minētas 16. pantā.

3. Tirdzniecība starp Pusēm ar precēm, uz kurām attiecas Līgums, ar kuru tika izveidota Eiropas Atomenerģētikas Kopiena, tiks veikta saskaņā ar tā Līguma noteikumiem.

1. Importam pielietojamie muitas tarifi Kopienā Latvijas izcelsmes precēm tiek atcelti ar 1995. gada 1. janvāri.

2. Kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzīgu efektu attiecībā uz Latvijas izcelsmes preču importu Kopienā tiek atcelti ar 1995. gada 1. janvāri.

1. Muitas tarifi importa precēm, kas pielietojami Latvijā attiecībā uz Kopienas izcelsmes precēm, izņemot tām, kas minētas Pielikumā II un III, tiek atcelti ar 1995. gada 1. janvāri.

2. Muitas tarifi importa precēm, kas pielietojami Latvijā attiecībā uz tām Kopienas izcelsmes precēm, kas minētas Pielikumā II, tiek pakāpeniski samazināti saskaņā ar šādu laika grafiku:

- 1996. gada 1. janvārī katrs tarifs tiek samazināts līdz 50% no pamattarifa lieluma,

- 1997. gada 1. janvārī tiek atcelti atlikušie tarifi.

3. Muitas tarifi importa precēm, kas pielietojami Latvijā attiecībā uz tām Kopienas izcelsmes precēm, kas minētas Pielikumā III, tiek pakāpeniski samazināti saskaņā ar šādu laika grafiku:

- 1997. gada 1. janvārī katrs tarifs tiek samazināts līdz 50% no pamattarifa,

- 1999. gada 1. janvārī tiek atcelti atlikušie tarifi.

4. Kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzīgu efektu attiecībā uz Kopienas izcelsmes preču importu Latvijā tiek atcelti ar 1995. gada 1. janvāri.

Noteikumi par muitas tarifu atcelšanu attiecībā uz importa precēm attiecas arī uz tiem muitas tarifiem, kam ir fiskāls raksturs.

Kopiena un Latvija ar 1995. gada 1. janvāri savstarpējā tirdzniecībā atceļ jebkurus maksājumus, kam ir ekvivalenta nozīme kā importa preču muitas tarifiem.

1. Eksporta preču muitas tarifi un maksājumi, kam ir tiem ekvivalenta nozīme, tiek atcelti starp Kopienu un Latviju ar 1995. gada 1. janvāri, izņemot tos, kas minēti Pielikumā IV, kurus Latvijai ir jāatceļ vismaz līdz 1998. gada beigām.

2. Kvantitatīvos ierobežojumus eksportam uz Latviju un jebkurus līdzīgas nozīmes pasākumus Kopiena atceļ ar 1995. gada 1. janvāri.

3. Kvantitatīvos ierobežojumus eksportam uz Kopienu un jebkurus līdzīgas nozīmes pasākumus Latvija atceļ ar 1995. gada 1. janvāri.

Katra Puse paziņo par savu gatavību samazināt savus muitas tarifus tirdzniecībā ar otru Pusi ātrāk nekā tas paredzēts 10. un 11. pantā, ja to atļauj vispārējā ekonomiskā situācija un situācija attiecīgajā ekonomikas sektorā.

Asociācijas Padome var pieņemt rekomendācijas šajā nolūkā.

1. Attiecībā uz Latvijas izcelsmes tekstila precēm, kas minētas šī Līguma Pielikumā V, tiek pielietota muitas tarifu atcelšana, tās importējot uz Kopienu, saskaņā ar tiem noteikumiem, kas minēti šajā Pielikumā. Šis Pielikums var tikt pārskatīts ar Asociācijas Padomes lēmumu, saskaņā ar procedūrām, kas minētas 112. pantā.

2. Protokolā Nr. 1 ir izklāstīti citi noteikumi attiecībā uz tur minētajām tekstila precēm.

1. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Kopienai saglabāt lauksaimniecības sastāvdaļu tarifos, kas ir pielietojami attiecībā uz Pielikumā VI minētajām Latvijas izcelsmes precēm.

2. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Latvijai ieviest lauksaimniecības sastāvdaļu tarifos, kas ir pielietojami attiecībā uz Pielikumā VI minētajām Kopienas izcelsmes precēm.

1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz lauksaimniecības precēm, kuru izcelsme ir Kopienā un Latvijā.

2. Termins "lauksaimniecības preces" nozīmē preces, kas minētas Kombinētās Nomenklatūras 1. līdz 24. nodaļās un preces, kas minētas Pielikumā I, bet izņemot zvejniecības produkciju, kas minēta 22.(2) pantā.

Protokolā Nr. 2 ir izklāstīti tirdzniecības noteikumi attiecībā uz tur minēto lauksaimniecības pārstrādes produkciju.

1. Sākot ar 1995. gada 1. janvāri nav spēkā nekādi kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz Latvijas izcelsmes lauksaimniecības preču importu Kopienā ne arī attiecībā uz Kopienas izcelsmes lauksaimniecības preču importu Latvijā.

2. Kopiena un Latvija viena otrai piešķir atlaides, kas minētas Pielikumos VII līdz XI — saskaņā ar tur izklāstītajiem noteikumiem.

3. Atlaides, kas minētas 2. paragrāfā, var tikt pārskatītas Līgumā starp Pusēm laika posmā līdz 1997. g. 31. decembrim un saskaņā ar principiem un procedūrām, kas minētas 4. paragrāfā.

4. Ņemot vērā lauksaimniecības preču tirdzniecības apjomu starp tām, to īpašo jūtīgumu, Kopienas vienotās lauksaimniecības politikas noteikumus, Latvijas lauksaimniecības politikas noteikumus, lauksaimniecības lomu Latvijas ekonomikā, tās tradicionālo nozaru un tirgu ražošanas un eksporta potenciālu, Kopiena un Latvija Asociācijas Padomē preci pēc preces regulārā un viena otras intereses respektējošā veidā izskatīs iespējas piešķirt viena otrai turpmākās atlaides.

Neskatoties uz citiem šī Līguma noteikumiem, un jo sevišķi 30. panta noteikumiem, ja, ņemot vērā lauksaimniecības tirgu īpašo jūtīgumu, vienas Puses izcelsmes lauksaimniecības preces, kas pakļaujas atlaidēm, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 20. pantu, izraisa nopietnus traucējumus otras Puses tirgū, tad abas Puses nekavējoties uzsāk konsultācijas ar nolūku atrast piemērotu risinājumu. Līdz risinājuma rašanai, attiecīgā Puse var veikt tādus pasākumus, kādus tā atzīst par nepieciešamiem.

1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz zvejniecības produkciju, kuras
izcelsme ir Kopienā un Latvijā.
2. Termins "zvejniecības produkcija" nozīmē preces, kas minētas
Kombinētās Nomenklatūras 3. nodaļā un preču grupas, kas ietvertas
Kombinētās Nomenklatūras kodos 0511 91 10, 0511 91 90, 1604, 1605, 1902 20 10, 2301 20 00.

1. Kopiena un Latvija viena otrai piešķir ataides, kas minētas Pielikumos XII un XIII, saskaņā ar tur izklāstītajiem noteikumiem.

2. 20.(4) un 21. pantu noteikumi mutatis mutandis attiecas uz zvejniecības produkciju.

Šīs Sadaļas noteikumi attiecas uz tirdzniecību ar visām abu Pušu precēm, izņemot, ja šeit vai arī Protokolos Nr. 1 un Nr. 2 nav noteikts savādāk.

1. Tirdzniecībā starp Kopienu un Latviju, sākot ar 1995. gada 1. janvāri:

- netiek ieviesti nekādi jauni muitas tarifi importa vai eksporta precēm un maksājumi, kam ir tiem ekvivalenta nozīme, bet tie, kas jau tiek pielietoti, netiek palielināti;

- netiek ieviesti nekādi jauni kvantitatīvi ierobežojumi importa vai eksporta precēm vai pasākumi, kam ir tiem ekvivalenta nozīme, bet tie, kas jau tiek pielietoti, netiek pastiprināti.

2. Neierobežojot atlaides, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 20. pantu, šī panta 1. paragrāfa noteikumi nedrīkst jebkādā veidā ierobežot attiecīgo lauksaimniecības vai zvejniecības politiku Latvijā un Kopienā, vai arī jebkādu pasākumu īstenošanu saskaņā ar šo politiku.

1. Abas Puses atturas no jebkuriem pasākumiem vai prakses ar iekšēju fiskālu raksturu, ar kuriem tiktu izveidota, tieši vai netieši, diskriminācija starp vienas Puses precēm un līdzīgām precēm, kam ir otras Puses izcelsme.

2. Preces, kas tiek eksportētas uz vienas no Pušu teritoriju, nedrīkst iegūt priekšrocības no iekšējo netiešo nodokļu atmaksāšanas, kas pārsniegtu uz tām attiecināto tiešo un netiešo nodokļu apjomus.

1. Šis Līgums nekavē muitas savienību, brīvās tirdzniecības telpu vai pierobežas tirdzniecības saglabāšanu vai veidošanu, izņemot gadījumus, kad tas izmainītu tirdzniecības noteikumus, ko nosaka šis Līgums.

2. Asociācijas Padomē notiek konsultācijas starp Pusēm jautājumos par tādiem Līgumiem, ar kuriem tiek veidotas tādas muitas savienības vai brīvās tirdzniecības telpas un, ja tiek pieprasīts — tad citos svarīgos jautājumos, kas attiecas uz to tirdzniecības politiku ar trešajām valstīm. Jo sevišķi gadījumos, kad tāda trešā valsts tiek uzņemta Kopienā, tādas konsultācijas tiek veiktas ar nolūku, lai nodrošinātu Kopienas un Latvijas abpusējās intereses, kas izklāstītas šajā Līgumā.

Izņēmuma pasākumi ar ierobežotu ilgumu, kas izriet no 11. panta un 25.(1) panta, pirmās atkāpes, noteikumiem, var tikt īstenoti no Latvijas puses palielinātu muitas tarifu veidā.

Šie pasākumi var attiekties tikai uz jaunveidojamām rūpniecības nozarēm vai uz noteiktiem sektoriem, kas tiek rekonstruēti vai arī kas sastopas ar nopietnām grūtībām, jo sevišķi gadījumos, kad tādas grūtības izraisa svarīgas sociālas problēmas.

Muitas tarifi importa precēm, kas pielietojami Latvijā attiecībā uz Kopienas izcelsmes precēm, un kas tiek ieviesti ar šiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt 25% ad valorem un tiem ir jāietver priekšrocības attiecībā uz Kopienas izcelsmes precēm.

To importēto preču kopējā vērtība, kas tiek pakļauta šiem pasākumiem, nedrīkst pārsniegt 15% no visu no Kopienas importēto preču kopējās vērtības, kā definēts 1. nodaļā — tā pēdējā gada laikā, par kuru ir pieejama statistika.

Šie pasākumi tiek pielietoti tāda perioda ilgumā, kas nepārsniedz trīs gadus, ja vien ilgāku periodu neapstiprina Asociācijas Padome. To pielietošana jāpārtrauc vēlākais 1998. gada 31. decembrī.

Nekādi tādi pasākumi nedrīkst tikt ieviesti attiecībā uz kādu preci, ja ir pagājuši vairāk par trim gadiem kopš brīža, kad ir atcelti visi tarifi un kvantitatīvie ierobežojumi vai maksājumi, vai arī pasākumi ar ekvivalentu nozīmi attiecībā uz tādu preci.

Latvija informē Asociācijas Padomi par jebkuriem izņēmuma pasākumiem, kurus tā gatavojas veikt un, pēc Kopienas pieprasījuma, Asociācijas Padomē notiek konsultācijas par tādiem pasākumiem un par tiem sektoriem, kuros tie pielietojami — pirms tie tiek pielietoti. Ja Latvija ievieš tādus pasākumus, tad tā piegādā Asociācijas Padomei laika grafiku to muitas tarifu atcelšanai, kas tiek ieviesti saskaņā ar šo pantu. Šādā laika grafikā ir jāparedz šo tarifu pakāpeniska atcelšana, kas uzsākama vēlākais divus gadus pēc to ieviešanas, un kas īstenojama, balstoties uz vienādām ikgadējām proporcijām. Asociācijas Padome var pieņemt lēmumu par citādu laika grafiku.

Ja viena no Pusēm konstatē, ka tiek īstenots dempings tirdzniecībā ar otru Pusi tādā nozīmē, kādā tas formulēts VVTT VI pantā, tad tā var veikt piemērotus pasākumus pret tādu darbību saskaņā ar VVTT VI panta ievērošanu un saskaņā ar attiecīgo iekšējo likumdošanu, un saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas 33. pantā.

Ja jebkāda prece tiek importēta tādos palielinātos daudzumos un pie tādiem nosacījumiem, kuri izraisa vai draud izraisīt:

- nopietnus zaudējumus iekšzemes ražotājiem, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus vienā no Pušu teritorijām, vai

- nopietnus traucējumus jebkurā ekonomikas sektorā vai grūtības, kas var novest pie nopietnas pasliktināšanās kāda reģiona ekonomiskajā situācijā,

tad Kopiena vai Latvija, atkarībā no tā, kura no tām ir apdraudēta, var veikt piemērotus pasākumus dotajos apstākļos un saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas 33. pantā.

Ja 14. un 25. panta noteikumu ievērošanai seko:

(i) re-eksports uz kādu trešo valsti, attiecībā uz kuru eksportējošai Pusei dotajai precei ir noteikti kvantitatīvi eksporta ierobežojumi, eksporta tarifi vai pasākumi ar ekvivalentu nozīmi; vai

(ii) tādas preces deficīts vai deficīta draudi, kas ir būtiska eksportētājai Pusei,

un ja augstāk minētās situācijas izraisa vai ir sagaidāms, ka tās izraisīs lielākas grūtības eksportējošajai Pusei, tad šī Puse var pieņemt noteiktajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus saskaņā ar procedūrām, kas minētas 33. pantā. Šie pasākumi nedrīkst būt diskriminējoši un tie ir atceļami, tiklīdz apstākļi tos vairs neattaisno.

Eiropas Savienības Dalībvalstis (turpmāk tekstā: "Dalībvalstis") un Latvija pakāpeniski pielāgo jebkurus valsts monopolus ar komerciālu raksturu — tā, lai nodrošinātu, ka līdz 1998. g. beigām nepastāvētu nekāda diskriminācija attiecībā uz nosacījumiem, pie kuriem preces tiek ražotas un pārdotas, starp Dalībvalstu un Latvijas personām. Asociācijas Padome tiks informēta par pasākumiem, kas pieņemti, lai sasniegtu šo mērķi.

1. Gadījumā, ja Kopiena vai Latvija pakļauj tādas preces, kas var izraisīt 30. pantā minētās grūtības, tādai administratīvai procedūrai, kuras nolūks ir ātri iegūt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, tai ir jāinformē otra Puse.

2. Gadījumos, kas minēti 29., 30. un 31. pantos, pirms tajos paredzēto pasākumu pieņemšanas un gadījumos, uz kuriem attiecas 3.(d) paragrāfs, cik drīz vien iespējams, Kopiena vai Latvija — atkarībā no konkrētā gadījuma — piegādā Asociācijas Padomei visu attiecīgo informāciju ar nolūku atrast abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Izvēloties pasākumus, priekšroka ir dodama tiem, kas vismazāk traucē šī Līguma funkcionēšanai.

Par drošības pasākumiem ir nekavējoties jāinformē Asociācijas Padomi, un par tādiem pasākumiem ir periodiski jākonsultējas šajā institūcijā, jo sevišķi ar nolūku izveidot laika grafiku to atcelšanai tik drīz, cik apstākļi to atļauj.

3. Attiecībā uz 2. paragrāfa īstenošanu ir spēkā šādi noteikumi:

(a) kas attiecas uz 30. pantu, tad grūtības, kas rodas no šajā pantā minētās situācijas, ir paziņojamas izskatīšanai Asociācijas Padomē, kas var pieņemt jebkādu lēmumu, kas nepieciešams, lai izbeigtu tādas grūtības.

Ja Asociācijas Padome vai eksportējošā Puse nav pieņēmusi nekādu lēmumu, ar kuru tiktu izbeigtas tādas grūtības vai arī ja nav atrasts nekāds cits apmierinošs risinājums 30 dienu laikā pēc tam, kad tāds jautājums ir paziņots izskatīšanai, tad importējošā Puse var pieņemt piemērotus pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Šādi pasākumi nedrīkst pārsniegt apjomu, kāds ir nepieciešams, lai risinātu radušās grūtības;

(b) kas attiecas uz 29. pantu, tad Asociācijas Padome ir informējama par tādu dempinga gadījumu, tiklīdz importējošās Puses varas iestādes ir ierosinājušas izmeklēšanu. Ja dempings netiek izbeigts vai arī nav atrasts neviens cits apmierinošs risinājums 30 dienu laikā pēc tam, kad tāds jautājums ir paziņots izskatīšanai Asociācijas Padomē, tad importējošā Puse var pieņemt piemērotus pasākumus;

(c) kas attiecas uz 31. pantu, tad grūtības, kas rodas no šajā pantā minētajām situācijām, ir paziņojamas izskatīšanai Asociācijas Padomē.

Asociācijas Padome var pieņemt jebkādus lēmumus, kas nepieciešami, lai izbeigtu tādas grūtības. Ja tā nav pieņēmusi tādu lēmumu 30 dienu laikā pēc tam, kad tāds jautājums ir paziņots tai izskatīšanai, tad eksportējošā Puse var piemērot atbilstošus pasākumus attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksportu;

(d) gadījumā, ja izņēmuma apstākļi, kas prasa nekavējošu rīcību, padara iepriekšēju informēšanu vai izmeklēšanu — atkarībā no konkrētā gadījuma — neiespējamu, tad Kopiena vai Latvija — atkarībā no konkrētā gadījuma — var, tajās situācijās, kas minētas 29., 30. un 31. pantā, nekavējoties pielietot tos profilaktiskos pasākumus, kas ir noteikti nepieciešami dotajā situācijā.

Protokols Nr. 3 nosaka izcelsmes noteikumus tarifu priekšrocību noteikšanā, kas ir paredzētas šajā Līgumā, kā arī attiecīgās administratīvās sadarbības metodes.

Šis Līgums nevar aizkavēt tādus aizliegumus vai ierobežojumus importam, eksportam vai preču tranzītam, kuru pamatā ir apsvērumi par sabiedrības morāli, sabiedrisko politiku vai sabiedrisko drošību; par cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības aizsardzību; par nacionālo bagātību vai māksliniecisko, vēsturisko, vai arheoloģisko vērtību aizsardzību, vai arī par intelektuālā, rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, vai arī noteikumi, kas attiecas uz zeltu un sudrabu. Tomēr tādi aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst būt nepamatotas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzeklis attiecībā uz tirdzniecību starp Pusēm.

Protokols Nr. 4 nosaka konkrētos noteikumus, kas attiecas uz tirdzniecību starp Latviju, no vienas puses, un Spāniju un Portugāli — no otras puses, un tas būs spēkā līdz 1995. gada 31. decembrim.

1. Ievērojot nosacījumus un apstākļus, kas ir spēkā katrā Dalībvalstī:

- attiecībā uz strādniekiem ar Latvijas pilsonību, kas ir likumīgi pieņemti darbā kādas Dalībvalsts teritorijā, nav pieļaujama diskriminācija, kas balstīta uz pilsonību, diskriminācija attiecībā uz darba apstākļiem, atlīdzību vai atlaišanu salīdzinājumā ar pašu pilsoņiem,

- kādas Dalībvalsts teritorijā likumīgi nodarbināta strādnieka likumīgi dzīvojošam dzīvesbiedram un bērniem, izņemot sezonas strādniekus un strādniekus, kas ierodas uz divpusēju vienošanos pamata 41. panta nozīmē, ja vien nav citādi noteikts tādā vienošanās, ir jābūt pieejai šīs Dalībvalsts darba tirgum attiecīgā strādnieka likumīgās nodarbinātības laikā.

2. Latvija, ievērojot nosacījumus un apstākļus, kas ir spēkā šajā valstī attiecībā pret strādniekiem, kuri ir kādas Dalībvalsts pilsoņi, un ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā, kā arī pret to dzīvesbiedriem un bērniem, kuri likumīgi uzturas minētajā teritorijā, izturas tādā veidā, kas minēts 1. paragrāfā.

1. Ar nolūku saskaņot sociālās nodrošināšanas sistēmas strādniekiem ar Latvijas pilsonību, kuri ir likumīgi nodarbināti kādas Dalībvalsts teritorijā un viņu ģimenes locekļiem, kuri tur likumīgi uzturas, un ievērojot apstākļus un nosacījumus, kas piemēroti katrā Dalībvalstī,

- visi tādu strādnieku nodzīvotie apdrošināšanas, nodarbinātības vai uzturēšanās periodi dažādās Dalībvalstīs ir skaitāmi kopā attiecībā uz pensiju un pabalstu noteikšanas vecumu, invaliditātes un nāves gadījumos, un attiecībā uz medicīnisko aprūpi tādiem strādniekiem un tādiem ģimenes locekļiem;

- jebkādas pensijas un pabalsti attiecībā uz vecumu, nāvi, nelaimes gadījumiem darbā vai profesionālām saslimšanām, vai ar tiem sekojošu invaliditāti, izņemot pabalstus bez kompensācijas rakstura, tiek brīvi pārsūtīti pēc parādā esošās Dalībvalsts vai Dalībvalstu likumīgā kursa;

- attiecīgie strādnieki saņem ģimenes pabalstus saviem ģimenes locekļiem, kā tie definēti augstāk.

2. Latvija pret strādniekiem, kuri ir kādas Dalībvalsts pilsoņi un ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā, kā arī pret viņu dzīvesbiedriem un bērniem, kuri tur likumīgi uzturas, izturas tādā pat veidā, kas minēts 1. paragrāfa otrajā un trešajā atkāpē.

1. Asociācijas Padome ar savu lēmumu pieņem atbilstošus nosacījumus, lai īstenotu mērķi, kas izklāstīts 38. pantā.

2. Asociācijas Padome ar savu lēmumu pieņem detalizētus noteikumus administratīvai sadarbībai, kas nodrošina nepieciešamās pārvaldes un kontroles garantijas tam, lai tiktu īstenoti nosacījumi, kas minēti 1. paragrāfā.

Asociācijas Padomes saskaņā ar 39. pantu pieņemtie nosacījumi nedrīkst ietekmēt nekādas tiesības vai pienākumus, kas izriet no divpusējiem Līgumiem, kas saista Latviju un Dalībvalstis, gadījumos, kad šie Līgumi paredz labvēlīgāku izturēšanos pret Latvijas vai Dalībvalsts pilsoņiem.

1. Ņemot vērā darba tirgus situāciju noteiktā Dalībvalstī, ievērojot tās likumdošanu un spēkā esošos noteikumus attiecībā uz strādnieku kustību,

- pastāvošās iespējas strādnieku ar Latvijas pilsonību nodarbinātībai, ko Dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar divpusējiem Līgumiem, ir nepieciešams saglabāt un, ja iespējams, uzlabot,

- citām Dalībvalstīm ir labvēlīgi jāattiecas pret līdzīgu Līgumu noslēgšanas iespējām.

2. Asociācijas Padomei ir jāizskata iespējas piešķirt citus uzlabojumus, ieskaitot profesionālās apmācības iespējas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas ir spēkā Dalībvalstīs, un ņemot vērā darba tirgus situāciju Dalībvalstīs un Kopienā.

Kopš pārejas perioda beigām vai arī ātrāk, ja sociāli ekonomiskie apstākļi Latvijā lielā mērā tiek pietuvinātu šiem apstākļiem Dalībvalstīs un, ja to atļauj nodarbinātības situācija Kopienā, Asociācijas Padome izskatīs veidus, kā tālāk uzlabot strādnieku kustību. Asociācijas Padome pieņem rekomendācijas šai nolūkā.

Lai veicinātu darba resursu pārstrukturēšanu, kas izriet no ekonomiskām reformām Latvijā, Kopiena piešķir tehnisko palīdzību, lai Latvijā izveidotu piemērotu sociālās nodrošināšanas sistēmu, kā tas izklāstīts šī Līguma 92. pantā.

1. Kopiena un tās Dalībvalstis, izņemot sektorus, kas ietverti Pielikumā XIV, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, piešķir:

(i) nosacījumus, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko Dalībvalstis piešķir savām kompānijām vai arī jebkurai trešās valsts kompānijai, pie kam tos no minētajiem, kas ir labāki, attiecībā uz Latvijas kompāniju uzņēmējdarbības dibināšanu;

(ii) Latvijas kompāniju meitas uzņēmumiem un filiālēm, kas dibinātas to teritorijā — nosacījumus attiecībā uz to darbību, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas tiek piešķirti no Dalībvalstīm savām kompānijām un filiālēm, vai arī to teritorijā dibinātām jebkuras trešās valsts kompāniju meitas uzņēmumiem un filiālēm, pie kam tos no minētajiem, kas ir labāki.

2. Latvija atvieglo Kopienas kompāniju un pilsoņu darbību savā teritorijā. Šajā nolūkā tā:

(i) piešķir, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, nosacījumus Kopienas kompāniju uzņēmjdarbības dibināšanai, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko tā nosaka savām pašas kompānijām vai arī jebkuras trešās valsts kompānijām, pie kam tos no minētajiem, kas ir labāki, izņemot sektorus, kas ietverti Pielikumā XV, kuros nacionālie nosacījumi ir piešķirami vēlākais 3. pantā minētā pārejas perioda beigās;

(ii) piešķir, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, nosacījumus Latvijā dibinātu Kopienas kompāniju meitas uzņēmumu un filiāļu darbībai, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, ko tā nosaka savām pašas kompānijām vai arī jebkādas trešās valsts kompāniju meitas uzņēmumiem un filiālēm, pie kam tos no minētajiem, kas ir labāki.

3. Latvija 2.(i) pantā minētā pārejas perioda laikā nepieņem nekādus pasākumus un neveic darbības, kas ievieš diskrimināciju attiecībā uz Kopienas kompāniju uzņēmējdarbības dibināšanu un tās kompāniju un pilsoņu darbību tās teritorijā, salīdzinājumā ar tās pašas kompānijām un pilsoņiem.

4. Asociācijas Padome 2.(i) pantā minētā pārejas perioda laikā regulāri izskata iespēju paātrināt nacionālo nosacījumu piešķiršanu sektoros, kas minēti Pielikumā XV, ar Asociācijas Padomes lēmumu šajā Pielikumā var tikt ieviesti labojumi.

Pēc 3. pantā minētā pārejas perioda beigām Asociācijas Padome var izņēmuma kārtā, pēc Latvijas lūguma, un, ja rodas tāda nepieciešamība, nolemt pagarināt noteikto jomu vai jautājumu izslēgšanu, kas minēti Pielikumā XV uz ierobežotu laika periodu.

5. Nosacījumi, kas izklāstīti 1. un 2. paragrāfā, ir attiecināmi uz pilsoņu uzņēmējdarbības dibināšanu un darbību, sākot ar pārejas perioda beigām, kas minētas 3. pantā.

1. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz gaisa transportu, iekšējiem ūdeņiem un jūras piekrastes transporta pakalpojumiem.

2. Asociācijas Padome var veikt rekomendācijas 1. paragrāfā minēto uzņēmējdarbības dibināšanas un darbību uzlabošanai.

Šī Līguma nozīmē:

a) "Kopienas kompānija" vai "Latvijas kompānija", attiecīgi, nozīmē kompāniju, kas izveidota saskaņā ar kādas Dalībvalsts vai Latvijas likumiem, un kuras juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai saimnieciskās darbības pamatvieta ir Kopienā vai Latvijas teritorijā, attiecīgi.

Tomēr, ja kompānijai, kas izveidota saskaņā ar, attiecīgi, kādas Dalībvalsts vai Latvijas likumiem, vienīgi juridiskā adrese ir, attiecīgi, Kopienā vai Latvijas teritorijā, tad tāda kompānija uzskatāma par, attiecīgi, Kopienas vai Latvijas kompāniju, ja tās darbība reāli un pastāvīgi saistīta ar vienas no Dalībvalstu vai Latvijas ekonomiku.

b) Kādas kompānijas "meitas uzņēmums" nozīmē kompāniju, ko reāli kontrolē pirmā kompānija.

c) Kādas kompānijas "filiāle" nozīmē saimnieciskās darbības vietu, kas nav juridiskā persona un kas ir pastāvīga kā mātes institūcijas paplašinājums, kam ir sava vadība un kas ir materiāli tā nodrošināta, ka var veikt saimnieciskos darījumus ar trešajām personām — tā, ka pēdējām, kaut arī zinot, ka — ja nepieciešams — būs juridiskā sasaiste ar mātes institūciju, kuras galvenais birojs ir ārzemēs, nav jāveic darījumi tieši ar tādu mātes institūciju, bet tās var veikt saimnieciskos darījumus saimnieciskās darbības vietā, kas ir mātes institūcijas paplašinājums.

b) "Uzņēmējdarbības dibināšana" nozīmē:

i) attiecībā uz pilsoņiem — tiesības uzsākt ekonomisko darbību kā pašnodarbinātām personām un izveidot uzņēmumus, jo sevišķi kompānijas, kuras tie reāli kontrolē. Pašnodarbinātība un pilsoņu saimnieciskie uzņēmumi nedrīkst paplašināties līdz darba meklēšanai vai stāšanās darbā darba tirgū un nedod tiesības pieejai otrās Puses darba tirgum. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz tiem, kuri nav vienīgi pašnodarbināti;

ii) attiecībā uz Kopienas vai Latvijas kompānijām — tiesības uzsākt ekonomisko darbību, izveidojot meitas uzņēmumus vai filiāles, attiecīgi, Latvijā vai Kopienā.

e) "darbība" nozīmē ekonomiskās darbības veikšanu.

f) "ekonomiskā darbība" principā ietver darbības ar rūpniecisku, komerciālu un profesionālu raksturu un amatnieku darbības.

g) "Kopienas pilsonis" vai "Latvijas pilsonis" nozīmē, attiecīgi, fizisku personu, kas ir kādas Dalībvalsts vai Latvijas pilsonis.

h) attiecībā uz starptautisko jūras transportu, ieskaitot jauktās operācijas ar kādu jūras posmu, II un III nodaļas noteikumi attiecas arī uz Dalībvalstu vai Latvijas pilsoņiem, kas ir dibinājuši savus uzņēmumus ārpus Kopienas vai Latvijas, un uz kuģniecības kompānijām, kas ir izveidotas ārpus Kopienas vai Latvijas un kuras, attiecīgi, kontrolē kādas Dalībvalsts vai Latvijas pilsoņi, ja to kuģi ir reģistrēti attiecīgajā Dalībvalstī vai Latvijā saskaņā ar to likumdošanu.

1. Saskaņā ar 43. panta noteikumiem, izņemot finansu pakalpojumus, kas aprakstīti Pielikumā XVI, katra Puse var regulēt kompāniju un pilsoņu uzņēmējdarbības dibināšanu un darbību savā teritorijā tiktāl, cik šie noteikumi nediskriminē otras Puses kompānijas un pilsoņus, salīdzinājumā ar savām kompānijām un pilsoņiem.

2. Attiecībā uz finansu pakalpojumiem, neskatoties uz jebkādiem citiem šī Līguma noteikumiem, nevienu no Pusēm nedrīkst kavēt īstenot pasākumus saprātīgos nolūkos, ieskaitot ieguldītāju, noguldītāju, polisu turētāju, vai arī personu, attiecībā pret kurām saistības ir kādiem finansu pakalpojumu sniedzējiem, interešu aizsardzību, vai arī — lai nodrošinātu finansu sistēmas integritāti un stabilitāti. Šādi pasākumi nedrīkst tikt izmantoti kā līdzekļi, lai izvairītos no attiecīgās Puses pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu.

3. Nekas no šajā Līgumā teiktā nevar tikt tulkots kā prasība kādai no Pusēm atklāt informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu lietām un rēķiniem, vai arī jebkādu kādu sabiedrisku institūciju konfidenciālu vai tām piederošu informāciju.

1. 44. un 47. pantu noteikumi nekavē Pusēm piemērot atsevišķus noteikumus par otras Puses kompāniju filiāļu uzņēmējdarbības dibināšanu un darbību savā teritorijā, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja tos attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām filiālēm salīdzinājumā ar to kompāniju filiālēm, kas ir reģistrētas tās teritorijā, vai arī attiecībā uz finansu pakalpojumiem — saprātīgos nolūkos.

2. Atšķirības nosacījumos nedrīkst pārsniegt to, kas ir strikti nepieciešams tādu juridisko vai tehnisko atšķirību dēļ vai arī — attiecībā uz finansu pakalpojumiem — kas nepieciešamas saprātīgos nolūkos.

"Kopienas kompānija" vai "Latvijas kompānija", kas izveidota, attiecīgi, Latvijas vai Kopienas teritorijā, ir tiesīga nodarbināt vai arī tiesīga uz to, lai kāds tās meitas uzņēmums vai filiāle nodarbina, saskaņā ar uzņēmuma atrašanās valsts spēkā esošo likumdošanu, attiecīgi, Latvijas vai Kopienas teritorijā, darbiniekus, kuri ir, attiecīgi, kādas Kopienas Dalībvalsts vai Latvijas pilsoņi, ar nosacījumu, ka tādi darbinieki ir galvenais personāls, kā tas definēts šī panta 2. paragrāfā, un ka viņus nodarbina vienīgi šīs kompānijas, meitas uzņēmumi vai filiāles.

Tādu darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas attiecas vienīgi uz tādas nodarbinātības periodu.

2. Galvenais personāls augšminētajās kompānijās, kas te tiek dēvētas par "organizācijām", ir "uzņēmuma komandētie", kā definēts šī paragrāfa (c) punktā sekojošajās kategorijās, ar nosacījumu, ka attiecīgā organizācija ir juridiska persona, un ka attiecīgās personas ir bijušas tajā nodarbinātas vai arī bijušas partneri tajā (izņemot kā vairākuma akcionāri) vismaz gadu pirms tādas pārcelšanas:

(a) personas, kas ieņem kādu vadošu amatu organizācijā, kas prioritāri nosaka uzņēmuma vadību, kuru pārrauga darbību un kas saņem norādes pamatā no attiecīgā uzņēmuma direktoru vai akcionāru valdes vai tam analoģiskas institūcijas, ieskaitot:

- personas, kas vada uzņēmumu vai arī uzņēmuma nodaļu vai apakšstruktūru;

- personas, kas pārrauga un kontrolē kādu citu pārraudzības, profesionālo vai pārvaldes darbinieku darbu;

- kas ir personiski pilnvarotas pieņemt darbā vai atlaist, vai arī ieteikt pieņemt darbā vai atlaist, vai izdarīt citas darbības, kas attiecas uz personālu.

(b) personas, kas strādā kādā organizācijā un kam ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma pakalpojumiem, pētniecības iekārtām, tehnikai vai pārvaldei. Tādas zināšanas var ietvert ne tikai konkrētās zināšanas attiecībā uz doto uzņēmumu, bet arī augstu kvalifikācijas līmeni attiecībā uz darbu vai amatu, kas prasa specifiskas tehniskās zināšanas, ieskaitot dalību kādā profesionālā apvienībā.

(c) "uzņēmuma komandētais" tiek definēts kā fiziska persona, kas strādā kādā organizācijā, kas atrodas vienas Puses teritorijā, un kas tiek uz laiku komandēta ekonomiskās darbības veikšanas kontekstā otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas saimnieciskās darbības pamatvietai ir jābūt vienas Puses teritorijā, un komandēšanai ir jānotiek uz kādu šīs pašas organizācijas uzņēmumu (filiāli, meitas uzņēmumu), kas reāli veic līdzīgas ekonomiskās darbības otras Puses teritorijā.

3. Latvijas un, attiecīgi, Kopienas pilsoņu iebraukšana un uzturēšanās Kopienas vai Latvijas teritorijā tiek atļauta, ja šie kompāniju pārstāvji ir personas, kas strādā attiecīgajā kompānijā vadošos amatos, kā tie definēti augstāk, 2.(a) paragrāfā, un ja viņi ir atbildīgi par Latvijas kompānijas Kopienas meitas uzņēmuma vai nodaļas vai Kopienas kompānijas Latvijas meitas uzņēmuma vai filiāles Kopienas Dalībvalstī vai Latvijā, attiecīgi, izveidošanu, ja:

- šie pārstāvji nenodarbojas ar tiešu tirdzniecību vai piegādes pakalpojumiem, un

- kompānijai saimnieciskās darbības pamatvieta ir ārpus Kopienas vai Latvijas, attiecīgi, un nav citu pārstāvju, biroja, filiāles vai meitas uzņēmuma, attiecīgi, šajā Kopienas Dalībvalstī vai Latvijā.

Lai atvieglotu Kopienas pilsoņiem un Latvijas pilsoņiem uzsākt un veikt pastāvīgu profesionālo darbību, attiecīgi, Latvijā un Kopienā, Asociācijas Padome izskata, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu abpusēju kvalifikācijas atzīšanu. Tā var veikt visus nepieciešamos pasākumus šajā nolūkā.

3. pantā minētā pārejas perioda laikā, Latvija var ieviest pasākumus, kas izriet no šīs nodaļas noteikumiem attiecībā uz Kopienas kompāniju un tās pilsoņu uzņēmējdarbības dibināšanu, ja noteiktas rūpniecības nozares:

- tiek pārstrukturētas vai arī

- sastopas ar nopietnām grūtībām, jo sevišķi, ja tās ir saistītas ar nopietnām sociālām problēmām Latvijā, vai

- nonāk situācijā, kad tirgus daļa, kas pieder Latvijas kompānijām vai pilsoņiem noteiktā rūpniecības sektorā Latvijā, tiek likvidēta vai krasi samazināta, vai

- ir jaunas rūpniecības nozares Latvijā.

Šādiem pasākumiem:

- ir jātiek pārtrauktiem pielietošanā vēlākais pēc 3. pantā minētā pārejas perioda noslēguma,

- ir jābūt pamatotiem un tādiem, kas nepieciešami, lai labotu situāciju, un

- vienīgi jāattiecas uz tiem uzņēmumiem Latvijā, kas tiek izveidoti pēc tādu pasākumu spēkā stāšanās, un tie nedrīkst ieviest diskrimināciju attiecībā uz Kopienas kompāniju vai pilsoņu darbību, kas jau ir sākuši savu darbību Latvijā laikā, kad dotais pasākums tiek ieviests, salīdzinājumā ar Latvijas kompānijām vai pilsoņiem.

Izstrādājot un piemērojot tādus pasākumus, Latvija, kad vien iespējams, piešķir Kopienas kompānijām un pilsoņiem priviliģētus nosacījumus, un nekādā gadījumā nepiešķir tiem nosacījumus, kas ir mazāk labvēlīgi par tiem, kas tiek piešķirti kompānijām vai pilsoņiem no jebkādas trešās valsts.

Pirms šādu pasākumu ieviešanas Latvija konsultējas ar Asociācijas Padomi, un neievieš tos viena mēneša laikā pēc tam, kad Asociācijas Padomei paziņots par konkrētajiem pasākumiem, kas paredzēti Latvijā, izņemot gadījumus, kad nelabojamu zaudējumu draudi prasa pieņemt steidzamus pasākumus, un tādā gadījumā Latvijai ir jākonsultējas ar Asociācijas Padomi nekavējoties pēc to ieviešanas.

Pēc 3. pantā minētā pārejas perioda noslēguma Latvija var ieviest tādus pasākumus vienīgi ar Asociācijas Padomes apstiprinājumu un saskaņā ar pēdējās pieņemtajiem nosacījumiem.

1. Puses — saskaņā ar sekojošajiem nosacījumiem — apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai ļautu pieaugošu pakalpojumu sniegšanu, ko veic Kopienas vai Latvijas kompānijas vai pilsoņi, kas ir dibināti otrā Pusē attiecībā pret to, kuras personām tādi pakalpojumi ir domāti.

2. Atbilstoši liberalizācijas procesam, kas minēts 1. paragrāfā, un saskaņā ar 56. panta noteikumiem, Puses pieļauj to fizisko personu pagaidu pārvietošanos, kas sniedz attiecīgo pakalpojumu, vai arī kurus nodarbina šī pakalpojuma sniedzējs kā galveno personālu kā tas definēts 49.(2) pantā, ieskaitot tās fiziskās personas, kas ir kādas Kopienas vai Latvijas kompānijas vai pilsoņa pārstāvji, un kas lūdz pagaidu iebraukšanas atļauju nolūkā pārrunāt pakalpojumu pārdošanu vai slēgt līgumus par attiecīgā pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu pārdošanu — gadījumos, kad šie pārstāvji nenodarbosies ar tiešu pārdošanu parastajiem pircējiem vai paši ar savu pakalpojumu sniegšanu.

3. Vēlākais astoņus gadus pēc šī Līguma stāšanās spēkā Asociācijas Padome veic pasākumus, kas nepieciešami, lai pieaugoši īstenotu 1. paragrāfa nosacījumus. Pušu sasniegtie panākumi ir vērtējami pēc tā, cik lielā mērā ir tuvinājušies to likumi.

1. Puses neveiks jebkādus pasākumus vai darbības, kas radīs Kopienas un Latvijas pilsoņiem vai kompānijām, kas ir dibinātas citā Pusē kā tajā, kuras iedzīvotājiem pakalpojumi ir paredzēti, apstākļus pakalpojumu sniegšanai, kas ir ievērojami vairāk ierobežojoši kā situācijā, kāda pastāv dienā, kas seko Līguma spēkā stāšanās dienai.

2. Ja viena Puse uzskata, ka otras Puses kopš šī Līguma parakstīšanas ieviestie pasākumi rada situāciju, kas ir ievērojami vairāk ierobežojoša attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvēja šī Līguma parakstīšanas datumā, tad pirmā Puse var pieprasīt otrai Pusei uzsākt konsultācijas.

1. Attiecībā uz starptautisko jūras transportu, Puses apņemas efektīvi pielietot principu par neierobežotu pieeju tirgum un transportam uz komerciāliem pamatiem.

a) Augšminētais nosacījums neierobežo tiesības un pienākumus, kas izriet no Apvienoto Nāciju Kodeksa par Līniju Konferencēm, kad tas attiecas uz vienu vai otru šī Līguma Pusi. Ne-konferenču līnijām ir atļauts darboties, konkurējot ar konferencēm — tik ilgi, cik tās ievēro godīgas konkurences principu uz komerciāliem pamatiem.

b) Puses apstiprina to, ka tās uzskata brīvi konkurējošu vidi par būtisku sausās un šķidrās vairumtirdzniecības iezīmi.

2. Pielietojot 1. paragrāfa principus, Puses apņemas:

a) sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, nepielietot nekādus starp kādu Kopienas Dalībvalsti un bijušo Padomju Savienību noslēgta Līguma kravas dalīšanas nosacījumus;

b) neieviest kravas dalīšanas pantus turpmāk slēdzamajos divpusējos Līgumos ar trešajām valstīm, izņemot izņēmuma apstākļos, kad līniju kuģniecības kompānijām no šī Līguma vienas vai otras Puses citādi nebūtu efektīvu iespēju nodarboties ar tirdzniecību uz vai no attiecīgās trešās valsts;

c) aizliegt kravas dalīšanas nosacījumus turpmākajos divpusējos Līgumos par sauso un šķidro vairumtirdzniecību;

d) sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi atcelt visus vienpusējos pasākumus, administratīvos, tehniskos un citus šķēršļus, kam varētu būt ierobežojoša vai diskriminējoša iedarbība uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā.

Katra Puse, inter alia, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanās brīdi, piešķir otras Puses kompānijām vai pilsoņiem piederošiem kuģiem ne mazāk labvēlīgus nosacījumus par tiem, kas ir piešķirti pašas šīs Puses kuģiem, attiecībā uz pieeju ostām, kas atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, attiecībā uz infrastruktūras izmantošanu un ostu palīgpakalpojumiem, kā arī attiecībā uz ar to saistītiem maksājumiem, attiecībā uz muitu un pietauvošanās vietu un iekraušanas un izkraušanas iekārtu ierādīšanu.

3. Kopienas kompānijas un pilsoņi, kas sniedz starptautiskos jūras transporta pakalpojumus, var brīvi sniegt starptautiskos jūras-upes pakalpojumus Latvijas iekšējos ūdensceļos un otrādi.

4. Ar nolūku nodrošināt preču tranzītu cauri katras Puses teritorijai, Puses apņemas noslēgt cik drīz vien iespējams un pirms 1999. gada beigām līgumu par jauktā transporta tranzītu cauri viena otras teritorijai.

5. Ar nolūku starp Pusēm nodrošināt saskaņotu transporta attīstību un pieaugošu liberalizāciju, kas atbilstu to savstarpējām komerciālām vajadzībām, nosacījumus par savstarpējo pieeju tirgum un ceļa, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu pakalpojumiem un, ja nepieciešams, par gaisa transportu, ir jānosaka konkrētos transporta Līgumos starp Pusēm pēc šī Līguma spēkā stāšanās.

6. Pirms 5. paragrāfā minēto Līgumu noslēgšanas Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kam ir vairāk ierobežojošs vai diskriminējošs raksturs, salīdzinājumā ar situāciju, kas pastāv dienā, kas ir pirms šī Līguma spēkā stāšanās dienas.

7. Pārejas perioda laikā Latvija pieaugoši pielāgo savu likumdošanu, ieskaitot administratīvos, tehniskos un citus noteikumus, tiem, kas pastāv Kopienā jebkurā laikā ceļa, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un gaisa transporta jomā — tiktāl, cik tas kalpo liberalizācijas mērķiem un savstarpējai pieejai Pušu tirgiem un veicina pasažieru un preču kustību.

8. Atbilstoši vispārējam progresam šajā nodaļā aplūkoto mērķu sasniegšanā, Asociācijas Padome izskata veidus, kā radīt apstākļus, kas nepieciešami, lai uzlabotu iespējas brīvi sniegt ceļa, dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un gaisa transporta pakalpojumus.

1. Šīs Sadaļas noteikumi tiek pielietoti, ievērojot ierobežojumus, ko attaisno sabiedriskā politika, sabiedriskā drošība vai sabiedrības veselība.

2. Tie nav attiecināmi uz darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā ir saistītas, ar oficiālo varas iestāžu darbību, ieskaitot gadījuma rakstura darbības.

Attiecībā uz šo Sadaļu, nekas no šī Līguma nevar aizkavēt Puses pielietot savus likumus un noteikumus par fizisko personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba apstākļiem un fizisko personu uzņēmējdarbības dibināšanu un pakalpojumu sniegšanu — ar nosacījumu, ka — to darot — tās tos nepielieto tādā veidā, kas atceļ vai pasliktina tās priekšrocības, kas jebkurai no Pusēm ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šī Līguma noteikumu.

Kompānijas, kuras kontrolē un kas ir īpašums vienīgi Latvijas kompānijām vai pilsoņiem kopā ar Kopienas kompānijām vai pilsoņiem, arī izmanto šīs Sadaļas II, III un IV nodaļas priekšrocības.

1. Vislielākās labvēlības režīms, kas tiek piešķirts saskaņā ar šīs Sadaļas noteikumiem, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, kuras Puses piešķir vai arī piešķirs nākotnē saskaņā ar Līgumiem par pasākumiem par izvairīšanos no dubulto nodokļu ievākšanas, vai uz citiem nodokļu noteikumiem.

2. Nekas no šīs Sadaļas nevar tikt tulkots kā tāds, kas Puses kavē pieņemt vai īstenot jebkādus pasākumus, kuru nolūks ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot Līgumus par pasākumiem par izvairīšanos no dubulto nodokļu ievākšanas vai citiem nodokļu noteikumiem, vai arī iekšējo fiskālo likumdošanu.

3. Nekas no šīs Sadaļas nevar tikt tulkots kā tāds, kas kavē Dalībvalstīm vai Latvijai noteikt atšķirības attiecībā uz atbilstošo savas fiskālās likumdošanas nosacījumu piemērošanu starp nodokļu maksātājiem, kas nav vienādās situācijās, jo sevišķi attiecībā uz viņu dzīves vietu.

Šīs Sadaļas noteikumus Puses pieaugoši koriģē. Lai formulētu rekomendācijas šājā nolūkā, Asociācijas Padome ņem vērā Pušu attiecīgās saistības saskaņā ar Vispārējo Vienošanos par Tirdzniecību un Pakalpojumiem (VVTP), un jo sevišķi tā V pantu.

Šī Līguma noteikumi nedrīkst aizkavēt nevienu no Pusēm pielietot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai aizkavētu tās pasākumu apiešanu attiecībā uz trešo valstu pieeju tās tirgum, izmantojot šī Līguma noteikumus.

Puses apņemas atļaut jebkādus maksājumus un pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā tekošajos maksājumu bilances rēķinos starp Kopienas un Latvijas iedzīvotājiem saskaņā ar Starptautiskā Valūtas Fonda Vienošanās VIII nodaļu.

1. Attiecībā uz operācijām, kas saistītas ar maksājumu bilances kapitāla rēķiniem, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanos, Dalībvalstis un Latvija, attiecīgi, nodrošina brīvu tā kapitāla kustību, kas saistīts ar tiešiem ieguldījumiem, kurus izdara kompānijās, kas ir izveidotas saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem, un ieguldījumiem, kas izdarīti saskaņā ar IV Sadaļas II nodaļas noteikumiem, kā arī ar šo ieguldījumu vai to radītās peļņas likvidāciju vai repatriāciju.

Neietekmējot 44. pantu, pēdējo paragrāfu, pilnīgi brīva kapitāla, kas ir saistīts ar uzņēmējdarbības dibināšanu un darbību pašnodarbinātām personām, ieskaitot šādu ieguldījumu likvidāciju vai repatriāciju, kustība tiks nodrošināta sākot ar šī Līguma stāšanos spēkā.

2. Attiecībā uz operācijām, kas saistītas ar maksājumu bilances kapitāla rēķiniem, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanos, Dalībvalstis un Latvija, attiecīgi, nodrošina brīvu tā kapitāla kustību, kas saistīts ar portfeļa ieguldījumiem. Tas attiecas arī uz tā kapitāla brīvu kustību, kas saistīts ar kredītiem komercoperācijās vai pakalpojumu sniegšanu, kuros piedalās vienas Puses iedzīvotājs, un uz finansu aizdevumiem.

3. Neietekmējot 1. paragrāfu, Dalībvalstis un Latvija neievieš jebkādus jaunus ierobežojumus kapitāla kustībai un kārtējiem maksājumiem, kas saista Kopienas un Latvijas iedzīvotājus, kā arī nepalielina pastāvošo noteikumu ierobežojošo raksturu.

4. Puses konsultējas viena ar otru nolūkā veicināt kapitāla kustību starp Kopienu un Latviju, lai veicinātu šī Līguma mērķa sasniegšanu.

1. Puses veic pasākumus, kas ļauj radīt nepieciešamos apstākļus turpmākai Kopienas noteikumu pakāpeniskai pielietošanai attiecībā uz kapitāla brīvu kustību.

2. Asociācijas Padome izskatīs veidus, kā pilnībā ieviest Kopienas noteikumus attiecībā uz kapitāla kustību.

1. Sekojošais ir nesavienojams ar šī Līguma pienācīgu funkcionēšanu — tiktāl, cik tas var ietekmēt tirdzniecību starp Kopienu un Latviju:

(i) visi līgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumi un saskaņota darbība starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai deformēšana;

(ii) savas dominējošās pozīcijas nepienācīga izmantošana, ko izdara viens vai vairāki uzņēmumi Kopienas vai Latvijas teritorijās — kopumā vai arī kādā ievērojamā to daļā;

(iii) jebkura valsts palīdzība, kas deformē vai draud deformēt konkurenci, piešķirot labvēlību noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktu preču ražošanai.

2. Jebkura prakse, kas ir pretēja šim pantam, ir jāizvērtē uz to kritēriju pamata, kas izriet no Eiropas Kopienas izveidošanas Līguma 85., 86. un 92. panta piemērošanas, vai arī — ražojumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas Līgums — uz to kritēriju pamata, kas izriet no Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas Līguma, ieskaitot sekundāro likumdošanu.

3. Asociācijas Padome līdz 1997. gada 31. decembrim ar savu lēmumu pieņem nepieciešamos noteikumus 1. un 2. paragrāfu ieviešanai.

Līdz šo noteikumu pieņemšanai ir pielietojami Līguma noteikumi par VVTT VI, XVI un XXIII pantu interpretāciju un pielietošanu — kā noteikumi par 1. paragrāfa (iii) punkta un attiecīgo 2. paragrāfa daļu ieviešanu.

4. (a) Kas attiecas uz 1. paragrāfa (iii) punkta ieviešanu, Puses atzīst, ka līdz 1999. gada 31. decembrim jebkāda Latvijas piešķirtā valsts palīdzība ir uzskatāma par jomu, kas ir identiska tām Kopienas jomām, kas aprakstītas 92.(3)(a) pantā Līgumā par Eiropas Kopienas izveidi. Asociācijas Padome, ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijā lemj, vai šis periods ir pagarināms uz sekojošiem piecu gadu periodiem.

(b) Katra Puse nodrošina atklātību valsts palīdzības jomā, inter alia, ziņojot katru gadu otrai Pusei par piešķirtās palīdzības kopapjomu un sadalījumu un pēc pieprasījuma sniedzot informāciju par palīdzības plāniem. Pēc vienas Puses pieprasījuma otra Puse sniedz informāciju par konkrētiem valsts palīdzības gadījumiem.

5. Attiecībā uz ražojumiem, kas minēti III Sadaļas II un III nodaļās:

- 1. paragrāfa (iii) punkta nosacījumi netiek pielietoti,

- jebkura prakse, kas ir pretēja 1. paragrāfa (i) punktam, ir jāizvērtē saskaņā ar tiem kritērijiem, ko Kopiena noteikusi uz Eiropas Kopienas izveidošanas Līguma 42. un 43. panta pamata, un jo sevišķi saskaņā ar tiem, kas noteikti Padomes noteikumos Nr. 26/1962.

6. Ja Kopiena vai Latvija uzskata, ka kāda konkrēta prakse ir nesavienojama ar šī panta pirmā paragrāfa nosacījumiem, un

- attiecībā uz to, ka nav īstenota atbilstoša rīcība, kas minēta 3. paragrāfā, vai

- ja tādu noteikumu nav un ja tāda prakse izraisa vai draud izraisīt nopietnus kaitējumus otrajai Pusei vai materiālus zaudējumus tās nacionālajai rūpniecībai, ieskaitot tās pakalpojumu industriju,

tad tā var ieviest piemērotus pasākumus pēc konsultēšanās ar Asociācijas Padomi vai 30 darba dienas pēc tam, kad ir iesniegts pieteikums par tādām konsultācijām.

Gadījumā, ja pastāv prakse, kas ir nesavienojama ar šī panta 1. paragrāfa (iii) punktu, šādi piemēroti pasākumi var, ja uz tiem attiecas VVTT, tikt pieņemti tikai saskaņā ar tām procedūrām un tiem nosacījumiem, kas izklāstīti Vispārējā Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību un jebkurā citā atbilstošā dokumentā, kas ir pieņemts saskaņā ar to un ir pielietojams attiecībās starp Pusēm.

7. Neraugoties ne uz kādiem pretēja rakstura nosacījumiem, kas pieņemti saskaņā ar 3. paragrāfu, Puses apmainās ar informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko rada profesionālās un saimnieciskās slepenības prasības.

1. Pusēm ir jācenšas izvairīties ieviest ierobežojošus pasākumus, ieskaitot pasākumus, kas attiecas uz importu maksājumu bilances nolūkos. Gadījumā, ja tādi tiek ieviesti, Pusei, kas tos ieviesusi, ir otrai Pusei jāiesniedz, cik drīz vien iespējams, laika grafiks to atcelšanai.

2. Gadījumā, ja viena vai vairākas Dalībvalstis vai Latvija ir nopietnās maksājumu bilances grūtībās vai arī tām tieši draud tādas grūtības, Kopiena vai Latvija — atkarībā no konkrētā gadījuma — var, saskaņā ar VVTT, ieviest ierobežojošus pasākumus, ieskaitot pasākumus, kas attiecas uz importu, kam jābūt ieviestiem tikai uz ierobežotu laiku un kas nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai labotu maksājumu bilances situāciju. Kopiena vai Latvija — atkarībā no konkrētā gadījuma — tūlītēji par to informē otru Pusi.

3. Nekādi ierobežojoši pasākumi nedrīkst tikt ieviesti attiecībā uz pārskaitījumiem, kas saistīti ar ieguldījumiem un jo sevišķi attiecībā uz to summu repatriāciju, kas ir ieguldītas vai no jauna ieguldītas un uz jebkādiem ieņēmumiem, kas no tām rodas.

Kas attiecas uz valsts uzņēmumiem un uz uzņēmumiem, kam ir piešķirtas īpašas vai izņēmuma tiesības, Asociācijas Padome nodrošina, ka sākot ar 1998. gada 1. janvāri tiek ievēroti Eiropas Kopienas izveidošanas Līguma, jo sevišķi tā 90. panta, principi, un atbilstošie EDSA principi, jo sevišķi uzņēmēju lēmumu pieņemšanas brīvības princips.

1. Saskaņā ar šī panta un Pielikuma XVII nosacījumiem, Puses atzīst svarīgumu, ko tās piešķir tam, lai nodrošinātu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību adekvātu un iedarbīgu aizsardzību un īstenošanu.

2. Latvija turpina uzlabot intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību, lai nodrošinātu, ka pēc pārejas perioda, kas minēts šī Līguma 3. pantā, beigām, tiesību aizsardzības līmenis ir līdzīgs tam, kas pastāv Kopienā, ieskaitot šo tiesību īstenošanas iedarbīgus līdzekļus.

3. Pēc pārejas perioda, kas minēts 3. pantā, beigām Latvija pievienojas tām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām, kas minētas Pielikuma XVII 1. paragrāfā, un kuru dalībnieces ir Kopienas Dalībvalstis vai arī kuras de facto tiek piemērotas Dalībvalstīs saskaņā ar atbilstošajiem nosacījumiem, kas iekļauti šajās konvencijās.

4. Ja rastos problēmas intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jomā attiecībā uz tirdzniecības nosacījumiem, tad tiek veiktas steidzamas konsultācijas pēc jebkuras no Pusēm pieprasījuma ar nolūku sasniegt abpusēji apmierinošus risinājumus.

1. Puses uzlūko kā vēlamu mērķi atklāt pieeju valsts kontraktu piešķiršanai uz nediskriminējošiem un abpusējiem pamatiem, jo sevišķi Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību un Pasaules Tirdzniecības Organizācijas ietvaros.

2. Latvijas kompānijām, kā tās definētas šī Līguma 46. pantā, ir jādod pieeja kontraktu piešķiršanas procedūrām Kopienā saskaņā ar Kopienas valsts pasūtījuma noteikumiem un pie nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas tiek doti Kopienas kompānijām — sākot ar šī Līguma spēkā stāšanos.

Kopienas kompānijām, kā tās definētas šī Līguma 46. pantā, ir jādod pieeja kontraktu piešķiršanas procedūrām Latvijā pie nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas tiek doti Latvijas kompānijām — vēlākais pēc 3. pantā minētā pārejas perioda beigām.

Kopienas kompānijām, kas dibinātas Latvijā saskaņā ar IV Sadaļas II nodaļas nosacījumiem kā meitas uzņēmumi, kā tas aprakstīts 46. pantā, un atbilstoši 57. pantam, sākot ar šī Līguma spēkā stāšanos, ir jānodrošina pieeja kontraktu piešķiršanas procedūrām pie nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kas noteikti Latvijas kompānijām. Kopienas kompānijām, kas dibinātas Latvijā kā filiāles un pārstāvniecības saskaņā ar 46. pantu, ir jāpiešķir šādas iespējas vēlākais 3. pantā minētā pārejas perioda beigās.

Šī paragrāfa nosacījumi attiecas arī uz valsts kontraktiem, kas ietverti 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/38/EEC — pēc tam, kad Latvija ir ieviesusi atbilstošu likumdošanu.

Asociācijas Padome periodiski izskata iespējas Latvijai ieviest pieeju piešķiršanas procedūrām Latvijā visām Kopienas kompānijām pirms pārejas perioda beigām.

3. Kas attiecas uz uzņēmējdarbības dibināšanu, darbību, pakalpojumu sniegšanu starp Kopienu un Latviju, kā arī uz darba spēka nodarbināšanu un kustību saistībā ar valsts kontraktu izpildi, ir piemērojami šī Līguma 37. līdz 60. panta noteikumi.

Puses atzīst, ka svarīgs nosacījums Latvijas ekonomiskai integrācijai Kopienā ir Latvijas pastāvošās un nākotnes likumdošanas tuvināšana Kopienas likumdošanai. Latvijai ir jācenšas nodrošināt, ka tās likumdošana pakāpeniski kļūst savietojama ar Kopienas likumdošanu.

Likumu tuvināšana jo sevišķi ir attiecināma uz sekojošām jomām: muitas likumi, likumi par kompānijām, banku likumi, kompāniju konti un nodokļi, intelektuālais īpašums, finansu pakalpojumi, konkurences noteikumi, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, strādnieku aizsardzība, ietverot veselību un drošību darbā, patērētāju aizsardzība, netiešā nodokļu ievākšana, tehniskie noteikumi un standarti, likumi un noteikumi, kas attiecas uz kodoljautājumiem, transports, telekomunikācijas, apkārtējā vide, valsts pasūtījums, statistika, ražojumu drošība, darba likumi un uzņēmējdarbības likumi.

Šajās jomās ātra likumu tuvināšana jo sevišķi ir veicama tādās jomās kā iekšējais tirgus, konkurence, strādnieku aizsardzība, vides aizsardzība un patērētāju aizsardzība.

Kopiena sniedz Latvijai tehnisko palīdzu šo pasākumu ieviešanai, kas inter alia var ietvert:

- apmaiņu ar ekspertiem,

- operatīvas informācijas piegādi, jo sevišķi attiecībā uz atbilstošo likumdošanu;

- semināru organizēšanu;

- apmācības;

- palīdzību likumdošanas tulkošanā attiecīgajos sektoros;

- palīdzību muitas procedūru un statistikas uzlabošanai;

- palīdzību likumdošanas jautājumos Latvijas likumdošanas tuvināšanas Eiropas Savienības likumiem kontekstā.

1. Kopiena un Latvija turpmāk izveido ekonomisko sadarbību, kuras mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas attīstībā un izaugsmes potenciālā. Tādai sadarbībai ir jāstiprina pastāvošās ekonomiskās saites uz visplašākajiem iespējamiem pamatiem, lai abas Puses gūtu labumu.

2. Politika un citi pasākumi ir jāveido tā, lai veicinātu Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību, un tie jāveido uz harmoniskas attīstības principa pamatiem. Šai politikai būtu jānodrošina, lai no paša sākuma tiktu pilnībā ievēroti arī ekoloģiskie apsvērumi, un lai tie būtu saistīti ar harmoniskas sociālās attīstības prasībām.

3. Šajā nolūkā sadarbībai būtu jo sevišķi jākoncentrējas uz to politiku un pasākumiem, kas attiecas uz rūpniecību, ieguldījumiem, lauksaimniecību un agro-industriālo sektoru, enerģiju, transportu, reģionālo attīstību un tūrismu.

4. Īpaša uzmanība ir jāpievērš pasākumiem, kas var veicināt sadarbību starp trim Baltijas valstīm un ar citām Centrāl un Austrumeiropas valstīm, kā arī ar citām valstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru nolūkā veicināt reģiona vienotu attīstību.

1. Sadarbībai ir jācenšas veicināt, jo sevišķi sekojošais:

- rūpniecisko sadarbību starp abu Pušu ekonomiskajiem subjektiem, jo sevišķi nolūkā stiprināt privāto sektoru Latvijā;

- Kopienas piedalīšanos Latvijas centienos tiklab valsts kā privātajā sektorā modernizēt un pārkārtot tās rūpniecību, kas veicinās pāreju uz tirgus ekonomiku pie nosacījumiem, kas nodrošina, ka tiek aizsargāta apkārtējā vide;

- atsevišķu sektoru pārveidošanu;

- jaunu uzņēmumu izveidi tajās jomās, kurās ir izaugsmes potenciāls, jo sevišķi vieglās rūpniecības, patērētāju preču un tirgus pakalpojumu jomās.

2. Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvām ir jāņem vērā Latvijas noteiktās prioritātes. Jo sevišķi ar šīm iniciatīvām ir jācenšas izveidot piemērotus apstākļus uzņēmumiem, uzlabot pārvaldes know-how un veicināt atklātību attiecībā uz tirgiem un uzņēmumu nosacījumiem. Kur nepieciešams, tiks iesaistīta arī tehniskā palīdzība.

1. Sadarbībai ir jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu un, ja nepieciešams, uzlabotu juridiskos nosacījumus un labvēlīgu klimatu privātiem ieguldījumiem un to aizsardzībai, tiklab attiecībā uz pašmāju, kā arī ārvalstu ieguldījumiem, kam ir būtiska nozīme ekonomiskajiem un rūpniecības pārveidojumiem un Latvijas attīstībai. Sadarbībai ir jābūt vērstai arī uz to, lai atbalstītu un veicinātu ārvalstu ieguldījumus un privatizāciju Latvijā.

2. Konkrētajiem sadarbības mērķiem ir jābūt:

- lai Latvija izveidotu tādus juridiskos nosacījumus, kas veicina un aizsargā ieguldījumus;

- kur tas ir noderīgi, divpusēju Līgumu noslēgšana ar Dalībvalstīm par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību;

- veicināt deregulāciju un uzlabot ekonomisko infrastruktūru;

- apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām gadatirgu, izstāžu, tirdzniecības nedēļu un citu pasākumu kontekstā.

Kopienas palīdzība var tikt piešķirta sākuma posmos tām institūcijām, kuras veicina iekšējos ieguldījumus.

3. Latvijai ir jārespektē Ieguldījumu Pasākumu ar Tirdzniecību Saistīto Aspektu (IPTSA) noteikumi.

1. Pusēm ir jācenšas attīstīt un nostiprināt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un sadarbību starp MVU Kopienā un Latvijā.

2. Tām ir jāveicina informācijas un know-how apmaiņu šādās jomās:

- kur tas ir noderīgi, to juridisko, administratīvo, tehnisko, nodokļu un finansu nosacījumu uzlabošana, kas ir vajadzīgi MVU veidošanai un sadarbībai pāri robežām;

- to specializēto pakalpojumu nodrošināšana, kas nepieciešami MVU (pārvaldes apmācība, grāmatvedība, mārketings, kvalitātes kontrole u.c.) un to institūciju nostiprināšana, kas sniedz šādus pakalpojumus;

- piemērotu saikņu izveide ar Kopienas attiecīgajām struktūrām caur Eiropas saimnieciskās sadarbības tīkliem, ar nolūku uzlabot informācijas plūsmu uz MVU, un lai veicinātu sadarbību pāri robežām.

3. Sadarbībā ir iekļaujama tehniskās palīdzības sniegšana, jo sevišķi — piemērota institucionālā fona izveidošanā MVU — tiklab valsts kā arī reģionālā līmenī, attiecībā uz finansēm, apmācību, konsultācijām, tehnoloģiskiem un mārketinga pakalpojumiem.

1. Sadarbībai starp Pusēm jābūt jo sevišķi vērstai uz to, lai samazinātu atšķirības standartos, tehniskajos noteikumos un to saskaņošanas kontroles procedūrās, Kopienai sniedzot tehnisko palīdzību, kur tas nepieciešams.

2. Lai to panāktu, sadarbībai ir jācenšas:

- veicināt Kopienas tehnisko noteikumu un Eiropas standartu un to saskaņošanas noteikumu izmantošanu, atzīstot, ka — lai sasniegtu Latvijas mērķus attiecībā uz vides kvalitāti — valstij ir tiesības attīstīt un ieviest, ja nepieciešams, īpašus (augstākus) standartus;

- kur ir nepieciešams, noslēgt Līgumus par savstarpējo atzīšanu šajās jomās;

- veicināt Latvijas aktīvu un regulāru piedalīšanos specializēto organizāciju darbā (Eiropas Standartu Komiteja, Eiropas Elektrotehniskā Komiteja, Eiropas Telekomunikāciju Institūts, Eiropas Testēšanas un Sertifikācijas Organizācija, Eiropas Metroloģijas Organizācija).

3. Kur nepieciešams, Kopienai ir jānodrošina Latvijai tehniskā palīdzība, jo sevišķi apmācību programmās Latvijas speciālistiem tādās jomās, kā standartizācija, metroloģija, sertifikācija un kvalitātes sistēmas Eiropas zemēs.

1. Pusēm ir jāveicina sadarbību pētījumos un tehnoloģiskās attīstības darbībās. Tām ir jāpievērš īpaša uzmanība sekojošajam:

- informācijas apmaiņa vienai par otras zinātnes un tehnoloģisko politiku;

- kopēju zinātnisku tikšanos (semināru) organizācija;

- kopēji zinātniski praktiskie pasākumi, ar nolūku veicināt zinātnisko progresu un tehnoloģijas un know-how nodošanu;

- apmācības darbības un mobilitātes programmas pētniekiem un speciālistiem no abām Pusēm;

- tādas vides izveidošana, kas veicinātu pētījumus un jaunu tehnoloģiju pielietošanu, kā arī pētījumu rezultātu intelektuālā īpašuma adekvātu aizsardzību;

- Latvijas piedalīšanās Kopienas pētījumu programmās saskaņā ar 3. paragrāfu.

Tehniskajai palīdzībai ir jātiek sniegtai, kur tā ir nepieciešama.

2. Asociācijas Padome nosaka piemērotas procedūras sadarbības attīstīšanai.

3. Sadarbībai Kopienas ietvaros petījumu un tehnoloģiskās attīstības jomā jātiek ieviestai saskaņā ar konkrētām vienošanām, par kurām jāveic pārrunas un kas jānoslēdz saskaņā ar katras Puses juridiskajām procedūrām.

1. Sadarbībai ir jābūt vērstai uz cilvēku resursu attīstību un vispārējās izglītības līmeņa un profesionālās kvalifikācijas celšanu Latvijā, tiklab valsts kā arī privātajā sektorā, ņemot vērā Latvijas prioritātes. Institucionālie ietvari un sadarbības plāni tiks noteikti saskaņā ar Eiropas Apmācību Fondu, TEMPUS programmu un Eirofakultāti. Latvijas piedalīšanās citās programmās arī tiks izskatīta šajā kontekstā.

2. Sadarbībai ir jābūt īpaši vērstai uz sekojošām jomām:

- izglītības un apmācību sistēmas reformas Latvijā;

- sākotnējā apmācība, apmācības un pārapmācības darba vietā, ieskaitot valsts un privātā sektora vadošo personālu un vecākos ierēdņus, jo sevišķi prioritārajās jomās, kas tiks noteiktas;

- skolotāju apmācības darba vietā;

- sadarbība starp universitātēm, sadarbība starp universitātēm un firmām, skolotāju, studentu, administratoru un jauniešu mobilitāte;

- mācību kursu veicināšana Eiropas studiju jomā attiecīgo institūciju ietvaros;

- studiju periodu un diplomu savstarpējā atzīšana;

- Latviešu valodas apmācības veicināšana, jo sevišķi pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri pieder pie minoritātēm;

- Kopienas valodu mācīšana, tulku apmācība un Kopienas standartu un terminoloģijas lietošanas veicināšana;

- neklātienes izglītības attīstīšana un jaunas apmācību tehnoloģijas;

- apgāde ar mācību materiāliem un iekārtām.

1. Sadarbībai šai jomā ir jānotiek ar nolūku modernizēt, pārkārtot un privatizēt lauksaimniecību, saldūdens (iekšējo) zvejniecību un agro-industriālo sektoru, kā arī mežkopību. Šāda sadarbība veicinās dabisko ainavu un nepiesārņotas augsnes aizsardzību un pastāvīgas (nenoplicinošas) izmantošanas iespējas.

Šajā nolūkā sadarbībai ir jācenšas jo sevišķi:

- attīstīt privātās fermas un izplatīšanas kanālus, uzkrāšanas metodes, mārketingu utt.;

- modernizēt lauku infrastruktūru (transportu, ūdens apgādi, telekomunikācijas);

- uzlabot zemes izmantošanas plānošanu, ieskaitot celtniecību un pilsētplānošanu;

- attīstīt kritērijus ekstensīvās un intensīvās lauksaimniecības, mežkopības un saldūdens (iekšējās) zivkopības rajoniem saskaņā ar valsts un reģionālajiem attīstības plāniem un programmām;

- izveidot un attīstīt efektīvu sadarbību attiecībā uz lauksaimniecības informācijas sistēmām;

- uzlabot produktivitāti un kvalitāti, izmantojot piemērotas metodes un ražojumus; nodrošināt apmācības un uzraudzību to pretpiesārņošanas metožu lietošanā, kuras saistītas ar ieguldījumiem;

- veicināt organiskās lauksaimniecības attīstību, tās ražojumu pārstrādi un mārketingu;

- veicināt Kopienas pārtikas standartu ieviešanu;

- pārveidot, attīstīt, modernizēt un decentralizēt pārtikas pārstrādes firmas un to mārketinga tehniku;

- veicināt savstarpējo savietojamību lauksaimniecībā;

- veicināt rūpniecisko sadarbību lauksaimniecībā un apmaiņu ar know-how, jo sevišķi starp privātajiem sektoriem Kopienā un Latvijā;

- attīstīt sadarbību dzīvnieku un augu veselības jautājumos ar nolūku panākt pakāpenisku harmonizāciju ar Kopienas standartiem, izmantojot palīdzību apmācībās un pārbaužu organizācijā;

- veicināt informācijas apmaiņu attiecībā uz lauksaimniecības politiku un likumdošanu;

- veicināt kopuzņēmumu izveidi, jo sevišķi sadarbībai trešo valstu tirgos.

2. Šajos nolūkos Kopiena sniedz tehnisko palīdzību, kad tas nepieciešams.

1. Puses attīsta sadarbību zvejniecības jomā saskaņā ar Līgumu par Zvejniecības Attiecībām starp Eiropas Ekonomisko Kopienu un Latvijas Republiku.

2. Šajā sadarbībā ir jo sevišķi jāņem vērā:

- pastāvīgas (nenoplicinošas) zvejniecības izveidošana pasaules okeānos un Baltijas jūrā;

- tradicionālā sadarbība zvejniecībā;

- zivju kontroles sistēmu attīstīšanas nepieciešamība, kā arī nozvejas statistikas un informācijas sistēmu attīstīšanas nepieciešamība;

- zinātniskā potenciāla attīstīšana zivju resursu pētīšanai Baltijas jūrā un abpusēja darbība zivju krājumu saglabāšanai un atjaunināšanai (jo sevišķi lašu un mencu), un moderno tehnoloģiju ieviešana šajā jomā;

- Latvijas zivju flotes un zivju pārstrādes rūpniecības pakāpeniska modernizācija, kopuzņēmumu izveides ceļā;

- privāto uzņēmumu attīstība šajā jomā un nepieciešamība pārņemt Eiropas Kopienas pieredzi mārketinga tehnikā;

- rūpnieciskās sadarbības attīstīšana zvejniecībā un apmaiņa ar know-how;

- Eiropas Kopienas produkcijas kvalitātes un veselības standartu ieviešana Latvijā attiecībā uz zivsaimniecībām (ieskaitot barošanu);

- informācijas apmaiņa par zivkopības politiku un likumdošanu un par zivkopības ražojumu tirgus izveidošanu;

- sadarbība starptautiskajās zivkopības organizācijās.

1. Tirgus ekonomikas principu un Līguma par Eiropas Enerģijas Hartu ietvaros Puses sadarbosies, lai attīstītu pieaugošu enerģijas tirgu integrāciju Eiropā.

2. Šai sadarbībai ir jābūt īpaši vērstai uz sekojošām jomām:

- enerģijas politikas, ieskaitot tās ilgtermiņa aspektu, formulēšana un plānošana;

- vadīšana un apmācība enerģijas sektorā;

- enerģijas taupīšanas un efektivitātes veicināšana;

- enerģijas resursu attīstīšana;

- sadales uzlabošana, kā arī piegādes uzlabošana un dažādošana;

- enerģijas ražošanas un patēriņa ietekme uz apkārtējo vidi;

- kodolenerģijas sektors, jo sevišķi kodoldrošība šajā jomā;

- enerģijas tirgu lielāka atvērtība, ieskaitot gāzes un elektrības tranzīta veicināšanu;

- elektrības un gāzes sektori, ietverot iespējas izskatīšanu par Eiropas piegādes tīklu savienošanu;

- enerģijas infrastruktūru modernizācija;

- nosacījumu formulēšana sadarbībai starp uzņēmumiem šajā sektorā;

- tehnoloģijas un know-how nodošana;

- sadarbība cenu noteikšanā un nodokļu politikā enerģijas sektorā;

- reģionālā sadarbība enerģijas sektorā starp Baltijas valstīm, jo sevišķi kā svarīgs ieguldījums enerģijas piegādes drošībai šajā reģionā.

3. Tehniskā palīdzība ir sniedzama tur, kur nepieciešama.

1. Sadarbības mērķis ir nodrošināt kodolenerģijas drošāku izmantošanu.

2. Sadarbībai kodolenerģijas jomā ir galvenokārt jānodrošina sekojošais:

- personāla apmācību modernizācija;

- Latvijas likumu un noteikumu par kodolenerģijas drošību modernizācija un uzraudzības institūciju un to resursu nostiprināšana;

- kodoldrošība, gatavošanās kodolenerģijas negadījumiem un rīcībai avāriju gadījumos;

- aizsardzība pret radiāciju, ieskaitot vides radiācijas uzraudzību;

- degvielas cikla problēmas, kodolmateriālu drošība un to fiziskā apsardze;

- radioaktīvo atkritumu pārraudzīšana;

- kodolinstalāciju pārtraukšana un nojaukšana;

- attīrīšana;

- vienādu drošības standartu ieviešana, lai aizsargātu strādnieku, iedzīvotāju veselību un vides aizsardzību, un to pielietošanas nodrošināšana.

3. Sadarbībā ietilps informācijas un pieredzes apmaiņa un zinātniski praktiskās darbības saskaņā ar noteikumiem par zinātni un tehnoloģiju.

4. Puses piekrīt tam, ka ir nepieciešams sadarboties savu pilnvaru un kompetences ietvaros, lai cīnītos ar kodolmateriālu kontrabandu. Sadarbībai šajā jomā ir jāietver informācijas apmaiņu, tehnisko palīdzību materiālu analīzei un identificēšanai un administratīvo un tehnisko palīdzību nolūkā ieviest efektīvu muitas kontroli. Turpmākās sadarbības virzieni šajā jomā var tikt noteikti, rodoties nepieciešamībai.

1. Puses attīsta un nostiprina savu sadarbību vides un cilvēku veselības aizsardzībā.

2. Sadarbībai jo sevišķi ir jāņem vērā sekojošais:

- piesārņotības līmeņu efektīva uzraudzīšana;

- cīņa ar vietējo, reģionālo un starpvalstu gaisa un ūdens piesārņošanu;

- efektīva, saprātīga un tīra enerģijas ražošana un patērēšana, rūpniecības uzņēmumu drošība (ieskaitot kodolenerģijas ražošanas stacijas);

- ķimikāliju klasifikācija un droša apiešanās ar tām;

- ūdens kvalitāte, jo sevišķi tajos ūdensceļos, kas šķērso robežas (Baltijas jūras aizsardzība pret piesārņošanu, ko izraisa kuģi, mākslīgās salas, platformas un citi piesārņojuma avoti);

- atkritumu samazināšana, otrreizējā pārstrāde un droša glabāšana; Bāzeles Konvencijas ieviešana;

- saprātīga neatjaunojamo dabas resursu izmantošana;

- lauksaimniecības ietekme uz vidi, augsnes erozija un piesārņošana ar lauksaimniecības ķimikālijām, ūdens eitrofikācija;

- mežu un floras un faunas aizsardzība;

- bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

- aizsargājamās jomas;

- zemes izmantošanas plānošana, ieskaitot celtniecību un pilsētplānošanu;

- sabiedriskā transporta uzlabošana, jo sevišķi pilsētās;

- ekonomisko un fiskālo instrumentu izmantošana;

- piekrastes uzraudzīšana un jūras piesārņošanas novēršana;

- globālās klimatiskās izmaiņas;

- piesārņoto rajonu atjaunināšana;

- cilvēku veselības aizsardzība pret ekoloģiskajiem faktoriem.

3. Sadarbībai jo sevišķi jānotiek, izmantojot:

- informācijas un ekspertu apmaiņu, jo sevišķi tīro tehnoloģiju un ekoloģiski labvēlīgo bio tehnoloģiju nodošanas jomās;

- institūciju veidošanas un apmācību programmas;

- tehnoloģijas un know-how nodošanu;

- likumu tuvināšanu (Kopienas standarti);

- sadarbību reģionālajā līmenī (ieskaitot sadarbību starp trim Baltijas valstīm un Eiropas Vides Aģentūras ietvaros) un starptautiskajā līmenī;

- stratēģiju attīstīšana, jo sevišķi attiecībā uz globālajiem un klimata jautājumiem;

- izglītību un informāciju ekoloģiskajos jautājumos;

- pētījumus par ekoloģiskajām ietekmēm.

1. Puses attīsta un nostiprina savu sadarbību transporta jomā, lai nodrošinātu, ka Latvija var:

- pārveidot un modernizēt transportu;

- uzlabot pasažieru un preču kustību un pieeju transporta tirgiem, atceļot administratīvos, tehniskos un citus šķēršļus;

- veicināt Kopienas tranzītu cauri Latvijai, izmantojot ceļu, dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu un kombinēto transportu;

- sasniegt reāli funkcionējošus standartus, kas salīdzināmi ar tiem, kas ir pieņemti Kopienā.

2. Šai sadarbībai jo sevišķi ir jāietver sekojošo:

- ekonomiskās, juridiskās un apmācību programmas un juridiskās un institūcionālās bāzes gatavošana politikas izveidei un ieviešanai, ieskaitot transporta sektora privatizāciju;

- tehniskās palīdzības un konsultāciju nodrošināšana, informācijas apmaiņa (konferences un semināri);

- infrastruktūras attīstības atbalstīšana Latvijā.

3. Sadarbības prioritārās jomas būs:

- celtniecība un modernizācija uz vispāratzītajiem Eiropas nozīmes ceļiem un galvenajiem kopējas ieinteresētības ceļiem, kā arī uz tādu dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu, ostu un lidostu infrastruktūrām;

- apstākļu uzlabošana, gaidīšanas laika samazināšana un tranzīta atvieglināšana pie robežpunktiem daudznozaru Krētas koridora Nr. 1 Latvijas posmā, balstoties uz tām normām, kuras nosaka Eiropas Savienības starptautiskās vienošanās, lai nodrošinātu savstarpējo kustību;

- dzelzceļu, ostu un lidostu pārvaldīšana, ieskaitot sadarbību starp attiecīgajām valstu varas institūcijām;

- zemes izmantošanas plānošana, ieskaitot cetniecību un pilsētplānošanu;

- tehnisko iekārtu modernizācija, lai panāktu atbilstību Kopienas standartiem; jo sevišķi ceļu un dzelzceļu transporta jomās, konteineru transportā un pārsūtīšanā;

- tādas transporta politikas veicināšana, kas atbilst Kopienas transporta politikai;

- īso jūras ceļu transporta — kā virszemes transporta alternatīvas un kā Baltijas jūras reģionam jo sevišķi piemērota transporta — veicināšana;

- kopīgu zinātniski praktisko programmu veicināšana;

- konkrēti projekti trīs- un daudzpusīgā (BJVP — Baltijas jūras valstu padomes) reģionālās sadarbības kontekstā — tādi kā Via Baltica.

1. Puses cenšas izvērst un nostiprināt sadarbību šajās jomās. Tai ir jāietver sekojošais:

- informācijas apmaiņa telekomunikāciju politikā, pasta pakalpojumu un tele- un radioraidījumu politikā;

- stabilu un pastāvīgu noteikumu izveide telekomunikācijām, pasta pakalpojumiem un tele- un radioraidījumiem;

- tehniskās un citas informācijas apmaiņa un semināru un konferenču organizācija abu Pušu ekspertiem;

- apmācību un konsultāciju darbība;

- tehnoloģiju nodošana;

- kopīgu projektu īstenošana, ko veic kompetentas abu Pušu institūcijas;

- Eiropas standartu un sertifikācijas sistēmu veicināšana;

- jaunu saziņas līdzekļu iekārtu, pakalpojumu un instalāciju veicināšana, jo sevišķi to, kuriem ir komerciāls pielietojums.

2. Šīm aktivitātēm ir jābūt koncentrētām uz sekojošajām prioritārajām jomām:

- segmentētas tirgus politikas, kā arī juridisko aktu un procedūru veidošana un ieviešana telekomunikāciju jomā, kā arī pasta pakalpojumu un tele- un radioraidījumu jomā Latvijā;

- Latvijas telekomunikāciju tīkla modernizācija un tā integrācija Eiropas un pasaules tīklos;

- sadarbība ar Eiropas standartizācijas struktūrām;

- trans-Eiropas sistēmu integrācija;

- telekomunikāciju juridiskie aspekti;

- telekomunikāciju pārvaldīšana jaunajā Eiropas saimnieciskajā vidē: organizāciju struktūras, stratēģija un plānošana, pirkšanas principi, tarifu struktūras balss telefonsakaros;

- zemes izmantošanas plānošana, ieskaitot cetniecību un pilsētplānošanu;

- datu tīklu modernizācija un uz tiem balstītu informācijas pakalpojumu attīstīšana;

- Latvijas pasta pakalpojumu un tele- un radioraidījumu modernizācija.

Puses cenšas paplašināt un nostiprināt sadarbību ar nolūku izveidot Vispasaules informācijas infrastruktūru. Tas ietver sekojošo:

- informācijas apmaiņu par tām politikām un programmām, kuru mērķis ir izveidot informācijas infrastruktūru un attiecīgos pakalpojumus;

- ciešu sadarbību starp institūcijām, kas pārvalda esošos informācijas tīklus (akadēmiskām un/vai valsts institūcijām);

- informācijas apmaiņu par tehnoloģijām, tirgus vajadzībām un citu informāciju, semināru, tikšanos un konferenču organizēšanu abu Pušu ekspertiem un rūpniekiem;

- apmācību un konsultāciju darbības;

- kopīgu projektu īstenošanu;

- standartu, sertifikācijas un testēšanas veicināšanu un vienošanos;

- piemērotu regulējošo ietvaru veicināšanu;

- darbības, lai veicinātu informācijas pakalpojumu un infrastruktūras veidošanos.

1. Puses sadarbojas ar nolūku izveidot un attīstīt piemērotus ietvarus, kas veicinātu banku, apdrošināšanas un finansu pakalpojumu sektoru Latvijā.

2. Šai sadarbībai jācentrējas uz sekojošo:

- efektīvu grāmatvedības un revīziju sistēmu uzlabošanu Latvijā, kas balstītos uz starptautiskajiem noteikumiem un Eiropas Kopienas standartiem;

- banku un finansu sistēmu nostiprināšanu un pārkārtošanu;

- banku un finansu pakalpojumu uzraudzīšanas un regulēšanas sistēmu uzlabošanu un harmonizāciju;

- terminoloģijas vārdnīcu sagatavošanu;

- informācijas apmaiņu, jo sevišķi attiecībā uz spēkā esošo likumdošanu un uz sagatavojamiem likumiem;

- Kopienas un Latvijas likumdošanas sagatavošanu un tulkošanu;

3. Lai to panāktu, sadarbībai ir jāietver tehniskās palīdzības sniegšana un apmācības.

1. Puses sadarbojas ar nolūku attīstīt efektīvas finansu kontroles un revīzijas sistēmas Latvijas administrācijā, kas sekotu standartizētajām Eiropas metodēm un procedūrām.

2. Šai sadarbībai jācentrējas uz sekojošo:

- attiecīgās informācijas apmaiņu par revīzijas sistēmām;

- revīzijas dokumentācijas unifikāciju;

- apmācību un konsultāciju darbībām.

3. Lai to panāktu, Kopiena sniedz tehnisko palīdzību, kad nepieciešams.

Pēc Latvijas varas institūciju pieprasījuma Kopiena sniedz tehnisko palīdzību ar nolūku atbalstīt Latvijas centienus pakāpeniski pieskaņot tās politiku Eiropas Monetārās sistēmas politikai. Pēc Latvijas pieprasījuma tā organizēs neformālu informācijas apmaiņu attiecībā uz Eiropas Monetārās sistēmas principiem un funkcionēšanu.

1. Puses piekrīt nepieciešamībai pielikt saspringtus pūliņus un sadarboties ar nolūku aizkavēt savu finansu sistēmu izmantošanu, lai atmazgātu ienākumus, kas gūti kriminālās darbībās vispār un jo sevišķi tajās, kas saistītas ar narkotiku tirdzniecību.

2. Sadarbībai šai jomā jāietver administratīvo un tehnisko palīdzību ar nolūku izveidot piemērotus standartus, lai apkarotu naudas atmazgāšanu, kas būtu līdzīgi tiem, kas ir pieņemti Kopienā un citās starptautiskajās institūcijās šajā jomā, jo sevišķi Finansu Rīcības Uzdevumu Grupā (FRUG).

1. Puses savā starpā nostiprina sadarbību reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā.

2. Šajā nolūkā, var tikt izmantoti jebkuri no sekojošajiem pasākumiem:

- informācijas apmaiņa starp valsts, reģionālajām un vietējām varas institūcijām par reģionālo un zemes izmantošanas plānošanas politiku un, kur nepieciešams, palīdzības sniegšana Latvijai tādas politikas izstrādē;

- kopīga reģionālo un vietējo varas institūciju darbība ekonomiskās attīstības jomā;

- kopīgas pieejas izpēte attiecībā uz starpreģionālās sadarbības attīstību ar Baltijas jūras reģioniem Kopienā;

- vizīšu apmaiņa, lai izpētītu sadarbības un palīdzības iespējas;

- valsts ierēdņu vai ekspertu apmaiņa;

- tehniskās palīdzības sniegšana ar īpašu uzsvaru uz mazāk attīstīto reģionu attīstību;

- programmu izveidošana informācijas un pieredzes apmaiņai, kā metodi ieskaitot seminārus.

1. Attiecībā uz veselību un drošību darbā un sabiedrisko veselību, Puses attīsta sadarbību savā starpā, ar nolūku uzlabot strādnieku veselības un drošības aizsardzības līmeni, kā kritēriju izmantojot aizsardzības līmeni Kopienā. Šai sadarbībai jo sevišķi jāietver sekojošo:

- tehniskās palīdzības sniegšana;

- apmaiņa ar ekspertiem;

- sadarbība starp kompānijām;

- informācijas un apmācību darbības;

- sadarbība sabiedrības veselības jomā.

2. Attiecībā uz nodarbinātību sadarbībai starp Pusēm ir jābūt centrētai jo sevišķi uz sekojošo:

- darba tirgus organizācija;

- darba atrašanas un karjeras konsultāciju pakalpojumu modernizācija;

- reģionālo pārkārtojumu programmu plānošana un ieviešana;

- vietējās nodarbinātības attīstīšanas veicināšana.

Sadarbībai šajās jomās jātiek īstenotai ar tādu darbību palīdzību kā pētījumu veikšana, ekspertu pakalpojumu nodrošināšana, kā arī informācija un apmācības.

3. Attiecībā uz sociālo nodrošināšanu, sadarbībai starp Pusēm ir jābūt vērstai uz to, lai Latvijas sociālās nodrošināšanas sistēmu pielāgotu jaunajai ekonomiskajai un sociālajai situācijai, pirmkārt, sniedzot ekspertu pakalpojumus, kā arī informāciju un apmācības.

Puses palielina un attīsta sadarbību savā starpā tūrisma jomā, un šai sadarbībai jo sevišķi ir jābūt vērstai uz sekojošo:

- tūrisma industrijas veicināšana;

- informācijas plūsmas nostiprināšana caur starptautiskajiem tīkliem, datu bāzēm u.t.t.;

- know-how nodošana ar apmācību, apmaiņu, semināru palīdzību;

- reģionālās sadarbības projektu palielināšana;

- iespēju izpēte kopīgu darbību veikšanai (starptautiskie projekti, pilsētu sadarbība u.t.t.);

- kompjuterizētu biļešu pasūtīšanas un informācijas sistēmu ieviešana (vislabāk — visām trim Baltijas valstīm kopīgu) un patērētāju aizsardzības standartu ieviešana attiecībā uz tūristiem.

1. Attiecībā uz informāciju un komunikācijām, Kopiena un Latvija ievieš piemērotus pasākumus, lai veicinātu efektīvu savtarpējo informācijas apmaiņu. Prioritāte ierādāma programmām, kas vērstas uz to, lai sniegtu iedzīvotajiem galveno informāciju par Eiropas Savienību, bet noteiktām cilvēku grupām Latvijā — specializētāku informāciju, ieskaitot, kad vien iespējams, nodrošinot pieeju Kopienas datu bāzēm.

2. Puses koordinē un, kur nepieciešams, saskaņo savu politiku attiecībā uz starptautiskajiem tele- un radioraidījumiem, tehniskajiem standartiem un Eiropas audiovizuālās tehnoloģijas veicināšanu.

3. Sadarbība var ietvert apmaiņas programmu, stipendiju, apmācību iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un ekspertiem mēdiju jomā, kad tas nepieciešams.

1. Puses sadarbojas nolūkā panākt pilnīgu saskaņojamību starp patērētāju aizsardzības sistēmām Latvijā un Kopienā. Efektīva patērētāju aizsardzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tirgus ekonomika funkcionē pienācīgi.

2. Lai to panāktu, un ņemot vērā to kopīgās intereses, Puses veicina un nodrošina:

- aktīvu patērētāju aizsardzības politiku — saskaņā ar Kopienas likumiem un visām attiecīgajām ANO vadlīnijām patērētāju aizsardzībai;

- patērētāju aizsardzības likumdošanas tuvināšanu un patērētāju aizsardzības Latvijā pielāgošanu attiecīgajiem noteikumiem Kopienā;

- efektīvu juridisko aizsardzību patērētājiem, lai uzlabotu patēriņa preču kvalitāti un saglabātu piemērotus drošības standartus.

3. Sadarbība var ietvert:

- informācijas apmaiņu par bīstamiem ražojumiem;

- patērētāju aizsardzības speciālistu apmācību valdībai un ne-valsts organizācijām;

- palīdzību neatkarīgu organizāciju izveidošanā ar nolūku palielināt patērētāju informētību, jo sevišķi to organizāciju, kas sniedz informāciju;

- informācijas un konsultāciju centru izveidi domstarpību risināšanai un juridisko un citu padomu sniegšanai patērētājiem; tiks veikti pasākumi sadarbībai starp Latvijas centriem un tiem, kas atrodas Kopienā;

- piekļūšanu Kopienas datu bankām;

- apmaiņu attīstīšanu starp patērētāju pārstāvjiem.

4. Kopiena sniedz tehnisko palīdzību, kad tas nepieciešams.

1. Sadarbības mērķis muitas jomā ir garantēt visu to nosacījumu ievērošanu, kas ir noteikti ieviešanai tirdzniecības jomā, un lai panāktu Latvijas muitas sistēmas tuvināšanos Kopienas sistēmai, tādējādi sagatavojot ceļu tiem liberalizācijas pasākumiem, kas plānoti saskaņā ar šo Līgumu.

2. Šai sadarbībai jo sevišķi jāietver sekojošais:

- informācijas apmaiņa, ieskaitot informāciju par izmeklēšanas metodēm;

- starptautisko infrastruktūru izveide;

- vienota administratīva dokumenta ieviešana un Latvijas un Kopienas tranzīta sistēmu savstarpēja savienošana;

- inspekciju un formalitāšu vienkāršošana attiecībā uz preču pārvadājumiem;

- semināru un prakses organizēšana;

- palīdzība moderno muitas informācijas sistēmu ieviešanā.

Kopiena sniedz tehnisko palīdzību, kur tas nepieciešams.

3. Neierobežojot turpmāko sadarbību, kas paredzēta šajā Līgumā, un jo sevišķi 100. pantā un VII Sadaļā, savstarpējai palīdzībai starp administratīvajām institūcijām muitas jautājumos ir jānotiek saskaņā ar Protokolu Nr. 5.

1. Sadarbībai šajā jomā mērķis ir attīstīt efektīvu statistikas sistēmu, kas nodrošinātu ātru un laicīgu formu, uz kuru iespējams paļauties un kas ir nepieciešama, lai veicinātu un kontrolētu ekonomisko reformu procesu un veicinātu privātā sektora attīstību Latvijā.

2. Puses sadarbojas jo sevišķi, lai:

- nostiprinātu Latvijas statistikas aparātu;

- ieviestu harmonizāciju ar starptautiskajām (un jo sevišķi Kopienas) metodēm, standartiem un klasifikācijām;

- nodrošinātu datus, kas nepieciešami, lai atbalstītu un kontrolētu ekonomisko reformu;

- nodrošinātu privātā sektora ekonomiskos subjektus ar nepieciešamajiem makroekonomiskajiem un mikroekonomiskajiem datiem;

- garantētu datu konfidencialitāti;

- apmainītos ar statistikas informāciju.

3. Kopiena sniedz tehnisko palīdzību, kad tas nepieciešams.

1. Kopiena un Latvija veicina ekonomisko reformu procesu un integrāciju, sadarbojoties ar nolūku uzlabot abu Pušu ekonomisko sistēmu izpratni, un lai formulētu un ieviestu ekonomisko politiku tirgus ekonomikā.

2. Lai to panāktu, Kopiena un Latvija:

- veic informācijas apmaiņu par makroekonomisko attīstību un izredzēm un par attīstības stratēģijām;

- kopīgi analizē abu Pušu interesējošos ekonomiskos jautājumus, ieskaitot ekonomiskās politikas formulēšanu un tās ieviešanas instrumentus;

- jo sevišķi izmantojot programmu Akcijai par Sadarbību Ekonomikā (ASE), veicina plašu sadarbību starp ekonomistiem un pārvaldniekiem Kopienā un Latvijā ar nolūku veicināt know-how nodošanu ekonomiskās politikas veidošanai un nodrošināt plašu no tādas politikas veidošanas pētījumiem izrietošo rezultātu izplatīšanu.

Puses veicina sadarbību starp savām sabiedrības pārvaldes institūcijām, ieskaitot apmaiņu programmu izveidi ar nolūku uzlabot savstarpējās zināšanas par abu Pušu attiecīgo sistēmu struktūru un funkcionēšanu.

1. Savu attiecīgo pilnvaru un kompetenču ietvaros Puses sadarbojas, lai palielinātu tās politikas un to pasākumu iedarbīgumu, kuru nolūks ir vērsties pret nelikumīgo narkotisko vielu un psihotropo vielu ražošanu, piegādi un tirdzniecību, ieskaitot to ražošanai nepieciešamo ķīmikāliju piegādes aizkavēšanu, kā arī lai veicinātu narkotiku pieprasījuma samazināšanos un novēršanu.

2. Puses vienojas par nepieciešamajām sadarbības metodēm, lai sasniegtu šos mērķus, ieskaitot kopīgas darbības uzsākšanu.

3. Sadarbībai šajā jomā ir jābalstās uz savstarpējām konsultācijām un ciešu sadarbību starp Pusēm attiecībā uz tiem mērķiem un pasākumiem tajās jomās, kas minētas 1. paragrāfā, un kas inter alia ietver tehnisko palīdzību no Kopienas puses, kur tā ir nepieciešama.

Sadarbība, kuras mērķis ir nepieļaut nelikumīgo narkotisko vielu un psihotropo vielu tirdzniecību, ietver tehnisko un administratīvo palīdzību, ieskaitot:

- nacionālās likumdošanas sagatavošanu un ieviešanu;

- institūciju un informācijas centru, un sociālās veselības centru radīšanu vai nostiprināšanu;

- to institūciju darbības efektivitātes palielināšanu, kuras nodarbojas ar nelikumīgās narkotisko vielu tirdzniecības apkarošanu;

- personāla apmācības un pētījumus;

- narkotiku vai psihotropo vielu ražošanai nepieciešamo ķīmikāliju piegādes aizkavēšanu, izveidojot piemērotus standartus, kas līdzvērtīgi tiem, kas tiek izmantoti Kopienā un attiecīgajās starptautiskajās institūcijās, jo sevišķi Ķīmiskās Rīcības Uzdevumu Grupā (ĶRUG).

Puses var piekrist ietvert citas jomas.

1. Puses sadarbojas savu pilnvaru un kompetenču ietvaros ar nolūku aizkavēt jo sevišķi sekojošās nelikumīgās darbības:

- nelikumīgo imigrāciju un savu pilsoņu nelikumīgo klātbūtni otras Puses teritorijā, ņemot vērā atkaluzņemšanas principus un praksi;

- korupciju;

- nelikumīgās operācijas, ieskaitot ar rūpniecības atkritumiem un viltotiem ražojumiem;

- nelikumīgo narkotiku un psihotropo vielu tirdzniecību;

- nelikumīgo radioaktīvo un kodolmateriālu tirdzniecību;

- nelikumīgo autotransporta līdzekļu pārvietošanu;

- organizēto noziedzību.

2. Sadarbība jautājumos, kas minēti 1. paragrāfā, tiek balstīta uz savstarpējām konsultācijām un ciešu koordināciju starp Pusēm un ietver tehnisko un administratīvo palīdzību attiecībā uz:

- nacionālās likumdošanas sagatavošanu;

- informācijas centru izveidi;

- to institūciju darbības efektivitātes palielināšanu, kam uzdots novērst nelikumīgās darbības;

- personāla apmācībām un izmeklēšanas iespēju attīstīšanu;

- savstarpēji pieņemamu pasākumu formulēšanu ar nolūku nepieļaut nelikumīgās darbības.

Puses var piekrist ietvert citas jomas.

1. Puses apņemas veicināt, rosināt un attīstīt kultūras sadarbību. Kur tas ir piemēroti, Kopienas kultūras sadarbības aktivitātes vai arī tās, kuras veic viena vai vairākas Dalībvalstis, var tikt paplašinātas, iekļaujot tajās Latviju, un var tikt tālāk izvērstas citas aktivitātes, kurās ir ieinteresētas abas Puses.

Šī sadarbība jo sevišķi var ietvert:

- literatūras tulkojumus;

- nekomerciālo mākslas darbu un mākslinieku apmaiņu;

- pieminekļu un vēsturisko vietu (arhitektūras un kultūras mantojuma) konservāciju un atjaunošanu;

- apmācības;

- kultūras pasākumus (piem., dziesmu festivālus);

- nozīmīgu kultūras pasākumu popularizēšanu;

- sadarbību starp bibliotēkām.

2. Puses var sadarboties audiovizuālās rūpniecības veicināšanā Eiropā. Tai skaitā, audiovizuālais sektors Latvijā var pieteikties ņemt dalību tajās darbībās, kuras uzsāk Kopiena MEDIA programmas ietvaros saskaņā ar tām procedūrām, kuras noteikušas institūcijas, kas atbild par dažādām darbībām un saskaņā ar 1990. g. 21. decembra Padomes lēmumu par minētās programmas izveidošanu.

Puses koordinē un, kur tas nepieciešams, harmonizē savu politiku attiecībā uz starptautiskajiem tele- un radioraidījumiem, pievēršot īpašu uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību iegādi tām programmām, kas tiek noraidītas ar satelītu vai kabeļu palīdzību, un ar tehniskajiem standartiem audiovizuālajā jomā un Eiropas audiovizuālās tehnoloģijas veicināšanā.

Sadarbība varētu iekļaut, inter alia, apmaiņu ar programmām, stipendijām un iespējām žurnālistu un citu mēdiju profesionāļu apmācībai.

Lai sasniegtu šī Līguma mērķus un saskaņā ar 104., 105., 106. un 107. pantu, un neierobežojot 107. pantu, Latvija ir tiesīga uz pagaidu finansu palīdzību no Kopienas puses dāvinājumu un aizdevumu veidā, ieskaitot aizdevumus no Eiropas Investīciju Bankas (EIB) saskaņā ar šīs bankas statūtu 18. panta noteikumiem, lai veicinātu ekonomiskos pārveidojumus Latvijā.

Šī finansiālā palīdzība tiek sniegta, izmantojot:

- vai noteiktas daudzgadīgas mērķprogrammas ietvaros, izmantojot PHARE, ko paredz Padomes noteikumi EEC Nr. 3906/89, ar papildinājumiem, vai arī kādas jaunas finansu struktūras ietvaros, ko Kopiena izveidotu pēc konsultācijām ar Latviju un ņemot vērā apsvērumus, kas izklāstīti 105. un 106. pantā.

- aizdevumus, ko nodrošina Eiropas Investīciju Banka noteiktajos limitos un noteiktā laika periodā, kas vēl nosakāms, pēc konsultācijām ar Latviju, pielietojot attiecīgos Savienības Līguma noteikumus.

Kopienas finansu palīdzības mērķi un jomas tiek noteikti mērķprogrammā, par ko vienojas abas Puses. Pusēm jāinformē Asociācijas Padome.

1. Kopiena, ja rodas īpaša nepieciešamība un ņemot vērā visu finansu resursu pieejamību, pēc Latvijas pieprasījuma un saskaņojumā ar starptautiskajām finansu institūcijām, G24 kontekstā, izskata pagaidu finansu palīdzības piešķiršanas iespējas,

- lai atbalstītu pasākumus ar mērķi saglabāt Latvijas valūtas konvertējamību;

- lai atbalstītu vidēja ilguma termiņa stabilizāciju un strukturālās pielāgošanas centienus, ieskaitot palīdzību maksājumu bilances jautājumos.

2. Finansu palīdzība ir atkarīga no tā, vai Latvija iesniedz Kopienai apstiprināšanai SVF atbalstītas programmas G24 kontekstā, kad nepieciešams, lai uzturētu konvertējamību un/vai nodrošinātu tās ekonomikas pārkārtošanu, vai Latvija pastāvīgi ievēro šīs programmas un vai tā rīkojas saskaņā ar galējo mērķi — strauju pāreju uz paļaušanos uz finansu līdzekļiem no privātiem avotiem.

3. Asociācijas Padome tiks informēta par nosacījumiem, pie kuriem šī palīdzība tiks sniegta un par Latvijas saistībām attiecībā uz šādu palīdzību.

Kopienas finansiālā palīdzība ir jānovērtē atkarībā no tām vajadzībām, kas rodas un no Latvijas attīstības līmeņa, un ņemot vērā noteiktās prioritātes un Latvijas ekonomikas absorbcijas spēju, spēju atmaksāt aizdevumus un virzīties uz priekšu ceļā uz tirgus ekonomikas sistēmu un pārveidojumiem Latvijā.

Lai nodrošinātu optimālu pieejamo resursu izmantošanu, Puses nodrošina to, ka Kopiena sniedz palīdzību ciešā saskaņotībā ar palīdzību no citiem avotiem, tādiem kā Dalībvalstis, citas valstis, ieskaitot G24, un starptautiskās finansu institūcijas, tādas kā Starptautiskais Valūtas Fonds, Starptautiskā Rekonstrukcijas un Attīstības Banka un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Banka.

Latvija piedalās Kopienas struktūru programmās, konkrētās programmās, projektos vai citās darbībās jomās, kas noteiktas Pielikumā XVIII. Neietekmējot pastāvošo Latvijas piedalīšanos darbībās, kas noteiktas Pielikumā XVIII, Asociācijas Padome nosaka noteikumus un nosacījumus Latvijas līdzdalībai šādās darbībās. Latvijas finansu ieguldījumam darbībās, kas noteiktas Pielikumā XVIII, ir jābalstās uz principu, ka Latvija apmaksā izdevumus, kas rodas no pašas tās piedalīšanās. Ja nepieciešams, Kopiena var nolemt katra atsevišķa gadījuma pamatā un saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, maksāt papildus samaksu Latvijas ieguldījumam.

Ar šo tiek izveidota Asociācijas Padome, kas pārrauga šī Līguma īstenošanu. Tā tiekas ministru līmenī reizi gadā un tad, kad rodas nepieciešamība. Tā izskata jebkuru būtisku jautājumu, kas rodas šī Līguma ietvaros un jebkuru citu savstarpēju vai starptautisku jautājumu, kurā ir ieinteresētas abas Puses.

1. Asociācijas Padome sastāv no Eiropas Savienības Padomes locekļiem un Eiropas Kopienu Komisijas locekļiem, no vienas puses, un no dalībniekiem, kurus ieceļ Latvijas valdība — no otras puses.

2. Asociācijas Padomes locekļi var iecelt savus pārstāvjus saskaņā ar nosacījumiem, kas ir izklāstāmi tās procedūru noteikumos.

3. Asociācijas Padome pieņem savus procedūru noteikumus.

4. Asociācijas Padomi pārmaiņus vada kāds no Eiropas Savienības Padomes locekļiem un kāds Latvijas valdības loceklis — saskaņā ar nosacījumiem, kas ir izklāstāmi tās procedūru noteikumos.

5. Kur nepieciešams, Eiropas Investīciju Banka ņem dalību kā novērotājs Asociācijas Padomes darbā.

Asociācijas Padome, nolūkā sasniegt šī Līguma mērķus, ir tiesīga pieņemt lēmumus gadījumos, kas te paredzēti. Pieņemtie lēmumi ir Pusēm saistoši, kuras pieņem attiecīgus pasākumus, lai ieviestu pieņemtos lēmumus. Asociācijas Padome var arī pieņemt atbilstošas rekomendācijas.

Tā pieņem savus lēmumus un rekomendācijas, abām Pusēm vienojoties.

1. Katra no abām Pusēm var nodot Asociācijas Padomei jebkuru strīdu, kas attiecas uz šī Līguma īstenošanu vai skaidrojumu.

2. Asociācijas Padome var atrisināt tādu strīdu ar savu lēmumu.

3. Katra Puse ir saistīta ar pienākumu veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu lēmumu, kas minēts 2. paragrāfā.

4. Gadījumā, ja nav iespējams atrisināt strīdu saskaņā ar šī panta 2. paragrāfu, tad katra Puse var ziņot otrai par arbitra nozīmēšanu, un otrai Pusei tad divu mēnešu laikā ir jānozīmē savs arbitrs. Lai pielietotu šo procedūru, Kopiena un Dalībvalstis ir uzskatāmas par vienu Pusi šajā strīdā.

Asociācijas Padome nozīmē trešo arbitru.

Arbitru lēmums ir pieņemams ar balsu vairākumu.

Katrai Pusei tādā strīdā ir jāsper soļi, kas nepieciešami, lai īstenotu arbitru lēmumu.

1. Asociācijas Padomei tās pienākumu pildīšanā palīdz Asociācijas Komiteja, kas ir veidota no Eiropas Savienības Padomes locekļiem un Eiropas Kopienu Komisijas locekļiem, no vienas puses, un no Latvijas valdības pārstāvjiem — no otras puses, parasti vecāko valsts ierēdņu limenī.

Savos procedūru noteikumos Asociācijas Padome nosaka Asociācijas Komitejas pienākumus, starp kuriem ir jābūt Asociācijas Padomes sapulču sagatavošanai un noteikumiem par to, kā šai Komitejai ir jāfunkcionē.

2. Asociācijas Padome var deleģēt Asociācijas Komitejai jebkuru no tās pilnvarām. Šajā gadījumā Asociācijas Komiteja pieņem savus lēmumus saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 112. pantā.

Asociācijas Padome var nolemt izveidot jebkuru citu speciālo komiteju vai kādu institūciju, kas tai var palīdzēt veikt savus pienākumus.

Savos procedūru noteikumos Asociācijas Padome nosaka tādu komiteju vai institūciju sastāvu un pienākumus un to, kā tie funkcionē.

Ar šo tiek izveidota arī Parlamentārā Komiteja. Tā ir forums Latvijas parlamenta locekļiem un Eiropas parlamenta locekļiem, lai tiktos un apmainītos ar viedokļiem. Tā tiekas noteiktos laika periodos, kurus tā pati nosaka.

1. Parlamentārā Komiteja sastāv no Eiropas Parlamenta locekļiem, no vienas puses, un no Latvijas Parlamenta locekļiem — no otras puses.

2. Parlamentārā Komiteja pieņem savus procedūru noteikumus.

3. Parlamentāro Komiteju pārmaiņus vada kāds no Eiropas Parlamenta locekļiem un kāds Latvijas Parlamenta loceklis — saskaņā ar nosacījumiem, kas ir izklāstāmi tās procedūru noteikumos.

Parlamentārā Komiteja var pieprasīt nepieciešamo informāciju attiecībā uz šī Līguma īstenošanu no Asociācijas Padomes, kas tad piegādā Komitejai pieprasīto informāciju.

Parlamentārā Komiteja ir jāinformē par Asociācijas Padomes lēmumiem.

Parlamentārā Komiteja var iesniegt rekomendācijas Asociācijas Padomei.

Šī Līguma ietvaros katra Puse apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām būtu pieeja, kas ir brīva no diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pilsoņiem, kompetentām tiesām un Pušu administratīvajām institūcijām, lai aizstāvētu to individuālās tiesības un to īpašuma tiesības, ieskaitot tās, kas attiecas uz intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu.

Nekas no šajā Līgumā izklāstītā nevar aizkavēt kādu no Pusēm veikt jebkurus pasākumus:

(a) ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka netiek izpausta informācija, kuras izpaušana būtu pretēja tās būtiskām drošības interesēm;

(b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai kara materiālu ražošanu vai tirdzniecību, vai arī uz tiem pētījumiem, izstrādi vai ražošanu, kam ir būtiska nozīme aizsardzības lietās, ar nosacījumu, ka tādi pasākumi nepasliktina konkurences nosacījumus tiem ražojumiem, kas nav tieši paredzēti militāriem mērķiem;

(c) ko tā uzskata par būtiskiem savai drošībai nopietnu iekšēju nekārtību gadījumā, kas ietekmētu likumības un kārtības saglabāšanu, kara vai nopietna starptautiska saspīlējuma gadījumā, kas būtu kara drauds, vai arī lai izpildītu saistības, ko tā uzņēmusies, lai saglabātu mieru un starptautisko drošību;

(d) ko tā uzskata par būtiskiem, lai ievērotu savas starptautiskās saistības un apņemšanās par rūpniecības preču un tehnoloģiju divējādās izmantošanas kontroli.

1. Jomās, uz kurām attiecas šis Līgums un neierobežojot nevienu no te ietvertajiem konkrētajiem noteikumiem:

- pasākumi, ko Latvija ievieš attiecībā uz Kopienu, nedrīkst izraisīt nekādu diskrimināciju starp Dalībvalstīm, to pilsoņiem vai arī to kompānijām vai nodaļām,

- pasākumi, ko Kopiena ievieš attiecībā uz Latviju, nedrīkst izraisīt nekādu diskrimināciju starp Latvijas pilsoņiem vai arī tās kompānijām vai nodaļām.

2. 1. paragrāfa nosacījumi neietekmē Pušu tiesības pielāgot attiecīgos savas fiskālās likumdošanas nosacījumus attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri nav vienādā situācijā attiecībā uz savu dzīves vietu.

Preces, kuru izcelsme ir Latvija, nebauda lielāku labvēlību, tās importējot Kopienā, par tiem nosacījumiem, kas tiek pielietoti starp Dalībvalstīm pašām.

Nosacījumi, kas tiek piešķirti Latvijai saskaņā ar IV Sadaļu un V Sadaļas I nodaļu, nav labvēlīgāki par tiem nosacījumiem, kas tiek pielietoti starp Dalībvalstīm pašām.

1. Puses veic jebkādus vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu šī Līguma saistības. Tām ir jānodrošina, lai šajā Līgumā spraustie mērķi tiktu sasniegti.

2. Ja jebkura no Pusēm uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādu šī Līguma saistību, tad tā var veikt atbilstošus pasākumus. Pirms tā rīkoties, izņemot īpaša steidzīguma gadījumus, tai ir jāiesniedz Asociācijas Padomei visa attiecīgā informācija, kas nepieciešama situācijas pamatīgai izmeklēšanai ar nolūku atrast risinājumu, kas Pusēm pieņemams.

Izvēloties pasākumus, prioritāte ir dodama tiem, kas vismazāk traucē šī Līguma funkcionēšanai. Par šiem pasākumiem ir nekavējoties jāziņo Asociācijas Padomei, un par tiem ir jākonsultējas Asociācijas Padomes ietvaros, ja to pieprasa otra Puse.

Šis Līgums nedrīkst, pirms nav sasniegtas vienādas tiesības indivīdiem un ekonomiskajiem subjektiem saskaņā ar šo Līgumu, ietekmēt tās tiesības, kas tiem piešķirtas saskaņā ar Līgumiem, kas saista vienu vai vairākas Dalībvalstis, no vienas puses, un Latviju, no otras puses, izņemot Kopienas kompetences sektorus un neietekmējot Dalībvalstu saistības, kas paredzētas šajā Līgumā to kompetences sektoros.

Šī Līguma nozīmē termins "Puses" nozīmē Kopiena vai tās Dalībvalstis, vai arī Kopiena un tās Dalībvalstis saskaņā ar to atbilstošajām pilnvarām, no vienas puses, un Latvija, no otras puses.

Protokoli Nr. 1 līdz 5 un Pielikumi Nr. I līdz XVIII ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas.

Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laika periodu.

Katra no Pusēm ir tiesīga atteikties no šī Līguma, ziņojot par to otrai Pusei. Šis Līgums pārstās darboties sešus mēnešus pēc tāda paziņojuma datuma.

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts ir šī Līguma uzglabātājs.

Šis Līgums attiecas uz, no vienas puses, teritorijām, kurās ir spēkā Līgumi, ar kuriem tika izveidota Eiropas Kopiena, Eiropas Atomenerģētikas Kopiena un Eiropas Ogļu un Tērauda Kopiena, un saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti šajos Līgumos, un, no otras puses, uz Latvijas Republikas teritoriju.

Šis Līgums ir sastādīts divos eksemplāros dāņu, nīderlandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, zviedru un latviešu valodās, un katrs no šiem tekstiem ir vienādi autentisks.

Šo Līgumu Puses apstiprinās saskaņā ar savām pašu procedūrām.

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kad Puses viena otru informē par to, ka pirmajā paragrāfā minētās procedūras ir izpildītas.

Pēc šī Līguma stāšanās spēkā tas aizstāj Līgumu starp Eiropas Ekonomisko Kopienu un Latviju par Tirdzniecību un Ekonomisko un Komerciālo Sadarbību, kas parakstīts Briselē 1992. g. 11. maijā.

Šis Līgums ir daļēji balstīts uz, un tas tālāk attīsta un ietver tos pamatnosacījumus, kas ir ietverti Līgumā starp Eiropas Kopienu, Eiropas Atomenerģētikas Kopienu un Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienu un Latvijas Republiku par Brīvo Tirdzniecību un ar Tirdzniecību Saistītiem Jautājumiem, kas parakstīts 1994. g. 18. jūlijā. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā tas aizstāj Līgumu par Brīvo Tirdzniecību un ar Tirdzniecību Saistītiem Jautājumiem.

Saskaņā ar Līgumu par Tirdzniecību un Ekonomisko un Komerciālo Sadarbību izveidotās Apvienotās Komitejas, kas arī pilda pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Līgumu par Brīvo Tirdzniecību un ar Tirdzniecību Saistītajiem Jautājumiem, lēmumi paliek spēkā līdz tie tiek atsaukti ar Asociācijas Padomes lēmumiem.

Asociācijas Padome savā pirmajā sēdē pieņem visas šī Līguma izmaiņas — tajā skaitā tās, kas attiecas uz Protokoliem un Pielikumiem — kas ir nepieciešamas, lai saskaņotu tos ar izmaiņām Līgumā par Brīvo Tirdzniecību un ar Tirdzniecību Saistītajiem Jautājumiem, par kuriem vienosies Apvienotā Komiteja laikā starp šī Līguma parakstīšanu un spēkā stāšanos.

                            PIELIKUMU SARAKSTS

PIELIKUMS I
pie Eiropas Līguma par asociācijas izveidošanu
starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no
vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses

Rūpniecības un lauksaimniecības preču definīcija
Līguma 9. un 18. pantos minēto preču saraksts
 

PIELIKUMS II
pie Eiropas Līguma par asociācijas izveidošanu
starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no
vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses

Latvijas importa tarifu atlaides
11.(2) pantā minēto preču saraksts

PIELIKUMS III
pie Eiropas Līguma par asociācijas izveidošanu
starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no
vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses

Latvijas importa tarifu atlaides
11.(3) pantā minēto preču saraksts
 

PIELIKUMS IV
pie Eiropas Līguma par asociācijas izveidošanu
starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no
vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses

Latvijas eksporta tarifu atlaides
14.(1) pantā minēto preču saraksts
 

THE KINGDOM OF BELGIUM,

THE KINGDOM OF DENMARK,

THE FEDERAL REPUBLIC OF GERMANY,

THE HELLENIC REPUBLIC,

THE KINGDOM OF SPAIN,

THE FRENCH REPUBLIC,

IRELAND,

THE ITALIAN REPUBLIC,

THE GRAND DUCHY OF LUXEMBOURG,

THE KINGDOM OF THE NETHERLANDS,

THE REPUBLIC OF AUSTRIA,

THE PORTUGUESE REPUBLIC,

THE REPUBLIC OF FINLAND,

THE KINGDOM OF SWEDEN,

THE UNITED KINGDOM OF GREAT BRITAIN AND NORTHERN IRELAND,

Contracting Parties to the Treaty establishing the European Union, the Treaty establishing the European Community, the Treaty establishing the European Coal and Steel Community and the Treaty establishing the European Atomic Energy Community, hereinafter referred to as 'Member States', and

The EUROPEAN COMMUNITY, the EUROPEAN ATOMIC ENERGY COMMUNITY and the EUROPEAN COAL AND STEEL COMMUNITY, hereinafter referred to as "the Community",

acting within the framework of the European Union, of the one part,

and the REPUBLIC OF LATVIA, hereinafter referred to as "Latvia"; of the other part,

RECALLING the historical links between the Parties and the common values they share; recognizing that the Community and Latvia wish to reinforce these links, to establish close and lasting relations on a basis of reciprocity allowing Latvia to participate in the process of European integration, in reinforcing and further developing the relations previously established, in particular via the Agreement on Trade and Commercial and Economic Cooperation and the Agreement on Free Trade and Trade-Related Matters;

CONSIDERING the commitment to the intensification of political and economic liberties which constitute the basis of this Agreement and to further development of Latvia's new economic and political system which respects - in accordance inter alia with the undertakings made within the context of the CSCE - the rule of law and human rights, including the rights of persons belonging to minorities, a multiparty system with free and democratic elections and liberalization aimed at completion of sustainable transition to market economy;

SHARING the understanding that Latvia has made considerable and successful reform efforts in the political and economic fields and that these efforts will be pursued;

CONSIDERING the commitment to the implementation of commitments made in the framework of the CSCE, in particular those set out in the Helsinki Final Act, the concluding documents of the Madrid, Vienna and Copenhagen meetings, those of the Charter of Paris for a New Europe, the conclusions of the CSCE's Bonn Conference, the CSCE Helsinki document 1992, the European Convention on Human Rights; the European Energy Charter Treaty as well as the Ministerial Declaration of the Lucerne Conference of 30 April 1993;

WILLING to promote improved contacts among their citizens as well as the free flow of information and ideas, as agreed by the Parties in the framework of the CSCE;

CONSCIOUS of the importance of this Agreement in establishing and enhancing in Europe a system of stability based on cooperation, with the European Union as one of the cornerstones;

RECOGNIZING that there is a need to continue, with the Community's help, Latvia's political and economic reform;

TAKING ACCOUNT of the Community's wishes to contribute to the implementation of the reforms and to assist Latvia in facing the economic and social consequences of structural adjustment;

RECOGNIZING that full implementation of the Agreement is linked to the implementation of a coherent programme of economic and political reform by Latvia;

RECOGNIZING the need for continuing regional cooperation among the Baltic States, taking into account that closer integration between the European Union and the Baltic States, the Baltic States among themselves and also in a wider regional context, should proceed in parallel;

CONSIDERING the commitment to liberalize trade based on GATT and WTO principles;

EXPECTING that this Agreement will create a new climate for economic relations between them and above all for the development of trade and trade-related matters and investment, which are essential to economic restructuring and the renewal of technology;

BEARING in mind that political dialogue on matters of mutual interest has been established by the joint declaration of May 1992;

DESIROUS of developing and intensifying regular political dialogue within the multilateral framework established by the Copenhagen European Council of June 1993 and enhanced by the decision of the Council of the European Union of 7 March 1994 and the conclusions of the Essen European Council of December 1994;

RECALLING that Latvia has been an associated partner of the WEU since May 1994 and that it participates in the NATO Partnership for Peace Programme;

RECOGNIZING the contribution which the Pact on Stability in Europe can make to promoting stability and good-neighbourly relations in the Baltic region, and confirming their determination to work together for the success of this initiative;

TAKING ACCOUNT of the Community's willingness to employ instruments of cooperation and economic, technical and financial assistance on a global and multiannual basis;

BEARING in mind the economic and social disparities between the Community and Latvia and thus recognizing that the objectives of this association should be reached through appropriate provisions of the Agreement;

DESIROUS of establishing cultural cooperation and developing exchanges of information;

WILLING to set up a framework for cooperation aimed at preventing illegal activities;

RECOGNIZING the fact that Latvia's ultimate objective is to become a member of the European Union and that association through this Agreement will, in the view of the Parties, help Latvia to achieve this objective;

TAKING INTO ACCOUNT the accession preparation strategy adopted by the Essen European Council of December 1994, which is being politically implemented by the creation, between the associated states and the Institutions of the European Union, of structured relations which encourage mutual trust and will provide a framework for addressing topics of common interest;

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

1. An association is hereby established between the Community and its Member States, of the one part, and Latvia, of the other part.

2. The objectives of this association are:

- to provide an appropriate framework for the political dialogue between the Parties allowing the development of close political relations,

- to establish gradually a free trade area between the Community and Latvia covering substantially all trade between them,

- to promote the expansion of trade and the harmonious economic relations between the Parties and so to foster dynamic economic development and prosperity in Latvia,

- to provide a basis for economic, financial, cultural and social cooperation and cooperation in the prevention of illegal activities, as well as for the Community's assistance to Latvia,

- to support Latvia's efforts to develop its economy and to complete the sustainable transition into a market economy,

- to provide an appropriate framework for the gradual integration of Latvia into the European Union. Latvia shall work towards fulfilling the necessary requirements in this respect,

- to set up institutions suitable to make the association effective.

1. Respect for democratic principles and human rights, established by the Helsinki Final Act and in the Charter of Paris for a New Europe, as well as the principles of market economy, inspire the domestic and external policies of the Parties and constitute essential elements of this Agreement.

2. The Parties consider that it is essential for the future prosperity and stability of the region that the Baltic States should maintain and develop cooperation among themselves and will make every effort to enhance this process.

1. The Association includes a transitional period which is referred to in specific Articles hereinafter and which ends at the latest on 31 December 1999.

2. The Association Council, bearing in mind that the principles of the market economy are essential to the present association, shall proceed regularly to examine the application of the Agreement and the implementation by Latvia of economic reforms on the basis of the principles referred to in the preamble.

3. The transitional period envisaged under paragraphs 1 and 2 shall apply neither to Title II nor to Title III.

The political dialogue between the European Union and Latvia shall be developed and intensified. It shall accompany and consolidate the rapprochement between the European Union and Latvia, support the political and economic changes underway in that country or already realized, and contribute to the establishment of close links of solidarity and new forms of cooperation between the Parties. The political dialogue is intended to promote in particular:

- Latvia's progressive rapprochement with the European Union;

- an increasing convergence of positions of the Parties on international issues and, in particular, on those issues likely to have substantial effects on one or the other Party;

- better cooperation in areas covered by the Common Foreign and Security Policy of the European Union;

- security and stability in Europe.

Political dialogue shall take place within the multilateral framework and according to the forms and practices established with the associated countries of central Europe.

1. At ministerial level, bilateral political dialogue shall take place within the Association Council, which shall have the general responsibility for any matter which the Parties might wish to put to it.

2. With the agreement of the Parties, other procedures for political dialogue shall be established, in particular:

- meetings, where necessary, of senior officials (at the level of political directors) representing Latvia, on the one hand, and the Presidency of the Council of the European Union and the Commission, on the other;

- taking full advantage of all diplomatic channels between the Parties, including appropriate contacts in third countries and within the United Nations, the OSCE and other international fora;

- including Latvia in the group of countries receiving regular information on the activities managed within the framework of the Common Foreign and Security Policy as well as exchanging information with a view to achieving the objectives defined in Article 4;

- any other means which would make a useful contribution to consolidating, developing and stepping up this dialogue.

At parliamentary level, political dialogue shall take place within the framework of the Parliamentary Committee of the association between the European Communities and their Member States and the Republic of Latvia (hereinafter referred to as the "Parliamentary Committee").

1. The Community and Latvia shall gradually establish a free trade area in a transitional period lasting a maximum of four years starting from the entry into force of the Agreement on Free Trade and Trade-Related Matters on 1 January 1995, in accordance with the provisions of this Agreement and in conformity with those of the General Agreement on Tariffs and Trade (GATT) and the World Trade Organization (WTO).

2. The Combined Nomenclature of goods based on the Harmonised System shall be applied to the classification of goods in trade between the two Parties.

3. For each product the basic duty to which the successive reductions set out in this Agreement are to be applied shall be that set out in Annexes II-IV and X, or that actually applied erga omnes on 1 January 1995, whichever is the lower.

4. If, after 1 January 1995, any tariff reduction is applied on an erga omnes basis, in particular, reductions resulting from the tariff agreement concluded as a result of the GATT Uruguay Round, such reduced duties shall replace the basic duties referred to in paragraph 3 as from the date when such reductions are applied.

5. The Community and Latvia shall communicate to each other their respective basic duties.

1. The provisions of this Chapter shall apply to products originating in the Community and in Latvia listed in Chapters 25 to 97 of the Combined Nomenclature with the exception of the products listed in Annex I.

2. The provisions of Articles 10 to 14 inclusive do not apply to products mentioned in Article 16.

3. Trade between the Parties in items covered by the Treaty establishing the European Atomic Energy Community will be conducted in accordance with the provisions of that Treaty.

1. Customs duties on imports applicable in the Community to products originating in Latvia are abolished on 1 January 1995.

2. Quantitative restrictions on imports into the Community and measures having an equivalent effect are abolished on 1 January 1995 with regard to products originating in Latvia.

1. Customs duties on imports applicable in Latvia to products originating in the Community other than those listed in Annexes II and III are abolished on 1 January 1995.

2. Customs duties on imports applicable in Latvia to products originating in the Community which are listed in Annex II shall be progressively reduced in accordance with the following timetable:

- on 1.1.1996, each duty shall be reduced to 50% of the basic duty,

- on 1.1.1997, the remaining duties shall be eliminated.

3. Customs duties on imports applicable in Latvia to products originating in the Community which are listed in Annex III shall be progressively reduced in accordance with the following timetable:

- on 1.1.1997, each duty shall be reduced to 50% of the basic duty,

- on 1.1.1999, the remaining duties shall be eliminated.

4. Quantitative restrictions on imports into Latvia or products originating in the Community and measures having an equivalent effect are abolished on 1 January 1995.

The provisions concerning the abolition of customs duties on imports shall also apply to customs duties of a fiscal nature.

Any charges having an effect equivalent to customs duties on imports are abolished on 1 January 1995 in trade between the Community and Latvia.

1. Customs duties on exports and charges having equivalent effect are abolished by 1 January 1995 between the Community and Latvia, with the exception of those listed in Annex IV, which shall be abolished by Latvia at the latest at the end of 1998.

2. Quantitative restrictions on exports to Latvia and any measures having equivalent effect are abolished by the Community on 1 January 1995.

3. Quantitative restrictions on exports to the Community and any measures having equivalent effect are abolished by Latvia on 1 January 1995.

Each Party declares its readiness to reduce its customs duties in trade with the other Party more rapidly than is provided for in Articles 10 and 11 if its general economic situation and the situation of the economic sector concerned so permit.

The Association Council referred to in Article 110 (hereinafter referred to as "the Association Council") may make recommendations to this effect.

1. The textile products of Latvian origin listed in Annex V to this Agreement shall benefit from a suspension of customs duties on imports into the Community, under the conditions set out in that Annex. The Annex may be revised by decision of the Association Council, in accordance with the procedures set out in Article 112.

2. Protocol No. 1 lays down the other arrangements applicable to the textiles products referred to therein.

1. The provisions of this Chapter do not preclude the retention by the Community of an agricultural component in the duties applicable to products listed in Annex VI in respect of products originating in Latvia.

2. The provisions of this Chapter do not preclude the introduction of an agricultural component by Latvia in the duties applicable to the products listed in Annex VI in respect of products originating in the Community.

1. The provisions of this Chapter shall apply to agricultural products originating in the Community and in Latvia.

2. The term "agricultural products" means the products listed in Chapter 1 to 24 of the Combined Nomenclature and the products listed in Annex I, but excluding fishery products as defined by Article 22(2).

Protocol No. 2 lays down the trade arrangements for processed agricultural products which are listed therein.

1. As from 1 January 1995 no quantitative restrictions apply to imports into the Community of agricultural products originating in Latvia nor to imports into Latvia of agricultural products originating in the Community.

2. The Community and Latvia shall grant each other the concessions referred to in Annexes VII-XI in accordance with the conditions laid down therein.

3. The concessions referred to in paragraph 2 may be subject to revision by agreement between the Parties within a period lasting until 31 December 1997 and on the basis of the principles and procedures set out in paragraph 4.

4. Taking account of the volume of trade in agricultural products between them, of their particular sensitivity, of the rules of the common agricultural policy of the Community, of the rules of the agricultural policy in Latvia, of the role of agriculture in Latvia's economy, of the production and export potential of its traditional branches and markets, the Community and Latvia shall examine in the Association Council, product by product and on an orderly and reciprocal basis, the possibilities of granting each other further concessions.

Notwithstanding other provisions of this Agreement, and in particular Article 30, if, given the particular sensitivity of the agricultural markets, imports of products originating in one Party, which are the subject of concessions granted pursuant to Article 20, cause serious disturbance to the markets in the other Party, both Parties shall enter into consultations immediately to find an appropriate solution. Pending such a solution, the Party concerned may take the measures it deems necessary.

1. The provisions of this Chapter shall apply to fishery products originating in the Community and in Latvia.

2. The term "fishery products" means the products listed in Chapter 3 of the Combined Nomenclature and product groups covered by the Combined Nomenclature codes 05119110, 05119190, 1604, 1605, 19022010, 23012000.

1. The Community and Latvia shall grant each other the concessions referred to in Annexes XII and XIII in accordance with the conditions laid down therein.

2. The provisions of Articles 20(4) and 21 shall apply mutatis mutandis to fishery products.

The provisions of this Title shall apply to trade in all products originating in both Parties except where otherwise provided herein or in Protocols No 1 and No 2.

1. In trade between the Community and Latvia from 1 January 1995 :

- no new customs duties on imports or exports or charges having equivalent effect shall be introduced, nor shall those already applied be increased;

- no new quantitative restrictions on imports or exports or measures having equivalent effect shall be introduced nor shall those existing be made more restrictive.

2. Without prejudice to the concessions granted pursuant to Article 20, the provisions of paragraph 1 of this Article shall not restrict in any way the pursuance of the respective agricultural and fisheries policies of Latvia and the Community or the taking of any measures under such policies.

1. The two Parties shall refrain from any measure or practice of an internal fiscal nature establishing, whether directly or indirectly, discrimination between the products of one Party and like products originating in the territory of the other Party.

2. Products exported to the territory of one of the two Parties may not benefit from repayment of internal indirect taxation in excess of the amount of direct or indirect taxation imposed on them.

1. This Agreement shall not preclude the maintenance or establishment of customs unions, free trade areas or arrangements for frontier trade except insofar as they alter the trade arrangements provided for in this Agreement.

2. Consultations between the Parties shall take place within the Association Council concerning agreements establishing such customs unions or free trade areas and, where requested, on other major issues related to their respective trade policies with third countries. In particular in the event of a third country acceding to the Community, such consultations shall take place so as to ensure that account can be taken of the mutual interests of the Community and Latvia stated in this Agreement.

Exceptional measures of limited duration which derogate from the provisions of Article 11 and Article 25(1), first indent, may be taken by Latvia in the form of increased customs duties.

These measures may only concern infant industries, or certain sectors undergoing restructuring or facing serious difficulties, particularly where these difficulties produce important social problems.

Customs duties on imports applicable in Latvia to products originating in the Community introduced by these measures may not exceed 25% ad valorem and shall maintain an element of preference for products originating in the Community.

The total value of imports of the products which are subject to these measures may not exceed 15% of total imports of industrial products from the Community as defined in Chapter I during the last year for which statistics are available.

These measures shall be applied for a period not exceeding three years unless a longer duration is authorized by the Association Council. They shall cease to apply at the latest by 31 December 1998.

No such measures can be introduced in respect of a product if more than three years have elapsed since the elimination of all duties and quantitative restrictions or charges or measures having an equivalent effect concerning that product.

Latvia shall inform the Association Council of any exceptional measures it intends to take and, at the request of the Community, consultations shall be held in the Association Council on such measures and the sectors to which they apply before they are applied. When taking such measures Latvia shall provide the Association Council with a schedule for the elimination of the customs duties introduced under this Article. This schedule shall provide for a phasing out of these duties starting at the latest two years after their introduction at equal annual rates. The Association Council may decide on a different schedule.

If one of the Parties finds that dumping is taking place in trade with the other Party within the meaning of Article VI of the General Agreement on Tariffs and Trade, it may take appropriate measures against this practice in accordance with the Agreement relating to the application of Article VI of the General Agreement on Tariffs and Trade, with related internal legislation and with the conditions and procedures laid down in Article 33.

Where any product is being imported in such increased quantities and under such conditions as to cause or threaten to cause:

serious injury to domestic producers of like or directly competitive products in the territory of one of the Parties, or

serious disturbances in any sector of the economy or difficulties which could bring about serious deterioration in the economic situation of a region,

the Community or Latvia, whichever is concerned, may take appropriate measures under the conditions and in accordance with the procedures laid down in Article 33.

Where compliance with the provisions of Articles 14 and 25 leads to:

(i) re-export towards a third country against which the exporting Party maintains, for the product concerned, quantitative export restrictions, export duties or measures having equivalent effect; or

(ii) a serious shortage, or threat thereof, of a product essential to the exporting Party,

and where the situations referred to above give rise, or are likely to give rise to major difficulties for the exporting Party, that Party may take appropriate measures under the conditions and in accordance with the procedures laid down in Article 33. The measures shall be non-discriminatory and be eliminated when conditions no longer justify their maintenance.

The Member States of the European Union (hereinafter referred to as "the Member States") and Latvia shall progressively adjust any State monopolies of a commercial character so as to ensure that, by the end of 1998, no discrimination regarding the conditions under which goods are procured and marketed exists between nationals of the Member States and of Latvia. The Association Council will be informed about the measures adopted to implement this objective.

1. In the event of the Community or Latvia subjecting imports of products liable to give rise to the difficulties referred to in Article 30 to an administrative procedure having as its purpose the rapid provision of information on the trend of trade flows, it shall inform the other Party.

2. In the cases specified in Articles 29, 30 and 31, before taking the measures provided for therein or, in cases to which paragraph 3(d) applies, as soon as possible, the Community or Latvia, as the case may be, shall supply the Association Council with all relevant information with a view to seeking a solution acceptable to the two Parties.

In the selection of measures, priority must be given to those which least disturb the functioning of this Agreement.

The safeguard measures shall be notified immediately to the Association Council and shall be the subject of periodic consultations within that body, particularly with a view to establishing a timetable for their abolition as soon as circumstances permit.

3. For the implementation of paragraph 2, the following provisions shall apply:

(a) as regards Article 30, the difficulties arising from the situation referred to in that Article shall be referred for examination to the Association Council, which may take any decision needed to put an end to such difficulties.

If the Association Council or the exporting Party has not taken a decision putting an end to the difficulties or no other satisfactory solution has been reached within 30 days of the matter being referred, the importing Party may adopt the appropriate measures to remedy the problem. These measures must not exceed the scope of what is necessary to remedy the difficulties which have arisen;

(b) as regards Article 29, the Association Council shall be informed of the dumping case as soon as the authorities of the importing Party have initiated an investigation. If no end has been put to the dumping or if no other satisfactory solution has been reached within 30 days of the matter being referred to the Association Council, the importing Party may adopt the appropriate measures;

(c) as regards Article 31, the difficulties arising from the situations referred to in that Article shall be referred for examination to the Association Council.

The Association Council may take any decision needed to put an end to the difficulties. If it has not taken such a decision within 30 days of the matter being referred to it, the exporting Party may apply appropriate measures on the exportation of the product concerned;

(d) where exceptional circumstances requiring immediate action make prior information or examination, as the case may be, impossible, the Community or Latvia whichever is concerned may, in the situations specified in Articles 29, 30 and 31, apply forthwith the precautionary measures strictly necessary to deal with the situation.

Protocol No 3 lays down rules of origin for the application of the tariff preferences provided for in this Agreement as well as the methods of administrative cooperation therewith.

This Agreement shall not preclude prohibitions or restrictions on imports, exports or goods in transit justified on grounds of public morality, public policy or public security; the protection of health and life of humans, animals or plants; the protection of national treasures of artistic, historic or archaeological value or the protection of intellectual, industrial and commercial property or rules relating to gold and silver. Such prohibitions or restrictions shall not, however, constitute a means of arbitrary discrimination or a disguised restriction on trade between the Parties.

Protocol No 4 lays down the specific provisions to apply to trade between Latvia of the one part and Spain and Portugal of the other part, and it will be valid until 31 December 1995.

1. Subject to the conditions and modalities applicable in each Member State:

- the treatment accorded to workers of Latvian nationality legally employed in the territory of a Member State shall be free from any discrimination based on nationality, as regards working conditions, remuneration or dismissal, as compared to its own nationals,

- the legally resident spouse and children of a worker legally employed in the territory of a Member State, with the exception of seasonal workers and of workers coming under bilateral agreements in the sense of Article 41, unless otherwise provided by such agreements, shall have access to the labour market of that Member State, during the period of that worker's authorized stay of employment.

2. Latvia shall, subject to the conditions and modalities applicable in that country, accord the treatment referred to in paragraph 1 to workers who are nationals of a Member State and are legally employed in its territory as well as their spouse and children who are legally resident in the said territory.

1. With a view to coordinating social security systems for workers of Latvian nationality, legally employed in the territory of a Member State and for the members of their family, legally resident there, and subject to the conditions and modalities applicable in each Member State,

- all periods of insurance, employment or residence completed by such workers in the various Member States shall be added together for the purpose of pensions and annuities in respect of old age, invalidity and death and for the purpose of medical care for such workers and such family members;

- any pensions or annuities in respect of old age, death, industrial accident or occupational disease, or of invalidity resulting therefrom, with the exception of non-contributory benefits, shall be freely transferable at the rate applied by virtue of the law of the debtor Member State or States;

- the workers in question shall receive family allowances for the members of their family as defined above.

2. Latvia shall accord to workers who are nationals of a Member State and legally employed in its territory, and to members of their families legally resident there, treatment similar to that specified in the second and third indents of paragraph 1.

1. The Association Council shall by decision adopt the appropriate provisions to implement the objective set out in Article 38.

2. The Association Council shall by decision adopt detailed rules for administrative cooperation providing the necessary management and control guarantees for the application of the provisions referred to in paragraph 1.

The provisions adopted by the Association Council in accordance with Article 39 shall not affect any rights or obligations arising from bilateral agreements linking Latvia and the Member States where those agreements provide for more favourable treatment of nationals of Latvia or of the Member States.

1. Taking into account the labour market situation in the Member State, subject to its legislation and to the respect of rules in force in that Member State in the area of mobility of workers,

- the existing facilities for access to employment for workers of Latvian nationality accorded by Member States under bilateral agreements ought to be preserved and if possible improved,

- the other Member States shall consider favourably the possibility of concluding similar agreements.

2. The Association Council shall examine granting other improvements including facilities of access for professional training, in conformity with rules and procedures in force in the Member States, and taking account of the labour market situation in the Member States and in the Community.

From the end of the transitional period or sooner if socio-economic conditions in Latvia have been largely aligned on those of the Member States and if the employment situation in the Community permits, the Association Council will consider ways of further improving the movement of workers. The Association Council shall make recommendations to such end.

In the interest of facilitating the restructuring of labour resources resulting from the economic restructuring in Latvia the Community shall provide technical assistance for the establishment of a suitable social security system in Latvia as set out in Article 92 of this Agreement.

1. The Community and its Member States shall grant, except for the sectors included in Annex XIV, from entry into force of this Agreement :

(i) treatment no less favourable than that accorded by Member States to their own companies or to any third country company, whichever is the better, with regard to the establishment of Latvian companies ;

(ii) to subsidiaries and branches of Latvian companies, established in their territory, treatment no less favourable than that accorded by Member States to their own companies and branches or to subsidiaries and branches of any third country company established in their territory, whichever is the better, in respect of their operation.

2. Latvia shall facilitate the setting up of operations on its territory by Community companies and nationals. To that end, it shall :

(i) grant, from entry into force of the Agreement, for the establishment of Community companies, treatment no less favourable than that accorded to its own companies or to companies of any third country, whichever is the better, save for the sectors referred to in Annex XV, where national treatment shall be granted at the latest by the end of the transitional period referred to in Article 3;

(ii) grant, from entry into force of this Agreement, for the operation of branches and subsidiaries of Community companies, established in Latvia, treatment no less favourable than that accorded to its own companies or to Latvian subsidiaries and branches of any third country company, whichever is the better.

3. Latvia shall, during the transitional period referred to in paragraph 2(i) not adopt any measures or actions which introduce discrimination as regards the establishment and operations of Community companies and nationals in its territory in comparison to its own companies and nationals.

4. The Association Council shall during the transitional period referred to in paragraph 2(i) examine regularly the possibility of accelerating the granting of national treatment in the sectors referred to in Annex XV. Amendments may be made to this Annex by decision of the Association Council.

Following the expiration of the transitional period referred to in Article 3, the Association Council may exceptionally, upon request of Latvia, and if the necessity arises, decide to prolong the duration of exclusion of certain areas or matters listed in Annex XV for a limited period of time.

5. The treatment described in paragraphs 1 and 2 shall be applicable for the establishment and operation of nationals as from the end of the transitional period referred to in Article 3.

1. The provisions of this chapter shall not apply to air transport, inland waterways and maritime cabotage transport services.

2. The Association Council may make recommendations for improving establishment and operations in the areas covered by paragraph 1.

For the purposes of this Agreement:

a) A "Community company" or a "Latvian company" respectively shall mean a company set up in accordance with the laws of a Member State or of Latvia respectively and having its registered office or central administration or principal place of business within the Community or in the territory of Latvia respectively.

However, should the company, set up in accordance with the laws of a Member State or Latvia respectively, have only its registered office within the Community or in the territory of Latvia respectively, the company shall be considered a Community or Latvian company respectively if its operations possess a real and continuous link with the economy of one of the Member States or Latvia respectively.

b) "Subsidiary" of a company shall mean a company which is effectively controlled by the first company.

c) "Branch" of a company shall mean a place of business not having legal personality which has the appearance of permanency, such as the extension of a parent body, has a management and is materially equipped to negotiate business with third parties so that the latter, although knowing that there will if necessary be a legal link with the parent body, the head office of which is abroad, do not have to deal directly with such parent body but may transact business at the place of business constituting the extension.

d) "Establishment" shall mean :

i) as regards nationals, the right to take up economic activities as self-employed persons and to set up undertakings, in particular companies, which they effectively control. Self-employment and business undertakings by nationals shall not extend to seeking or taking employment in the labour market or confer a right of access to the labour market of another Party.

The provisions of this chapter do not apply to those who are not exclusively self-employed;

ii) as regards Community or Latvian companies, the right to take up economic activities by means of the setting up of subsidiaries and branches in Latvia or in the Community respectively.

e) "Operation" shall mean the pursuit of economic activities.

f) "Economic activities" shall in principle include activities of an industrial, commercial and professional character and activities of craftsmen.

g) "Community national" and "Latvian national" shall mean respectively a natural person who is a national of one of the Member States or of Latvia.

h) With regard to international maritime transport, including inter-modal operations involving a sea leg, nationals of the Member States or of Latvia established outside the Community or Latvia respectively, and shipping companies established outside the Community or Latvia and controlled by nationals of a Member State or Latvian nationals respectively, shall also be beneficiaries of the provisions of Chapter II and Chapter III, if their vessels are registered in that Member State or in Latvia respectively in accordance with their respective legislation.

1. Subject to the provisions of Article 43, with the exception of financial services described in Annex XVI, each Party may regulate the establishment and operation of companies and nationals on its territory, insofar as these regulations do not discriminate against companies and nationals of the other Party in comparison with its own companies and nationals.

2. In respect of financial services, notwithstanding any other provisions of this Agreement, a Party shall not be prevented from taking measures for prudential reasons, including for the protection of investors, depositors, policy holders or persons to whom a fiduciary duty is owed by a financial service supplier, or to ensure the integrity and stability of the financial system. Such measures shall not be used as a means of avoiding the Party's obligations under the Agreement.

3. Nothing in the Agreement shall be construed to require a Party to disclose information relating to the affairs and accounts of individual customers or any confidential or proprietary information in the possession of public entities.

1. The provisions of Articles 44 and 47 do not preclude the application by a Party of particular rules concerning the establishment and operation in its territory of branches of companies of another Party not incorporated in the territory of the first Party, which are justified by legal or technical differences between such branches as compared with branches of companies incorporated in its territory or, as regards financial services, for prudential reasons.

2. The difference in treatment shall not go beyond what is strictly necessary as a result of such legal or technical differences or, as regards financial services, for prudential reasons.

1. A "Community company" or a "Latvian company" established in the territory of Latvia or the Community respectively shall be entitled to employ, or have employed by one of its subsidiaries or branches, in accordance with the legislation in force in the host country of establishment, in the territory of Latvia and the Community respectively, employees who are nationals of Community Member States and Latvia respectively, provided that such employees are key personnel as defined in paragraph 2 of this Article, and that they are employed exclusively by companies, subsidiaries or branches.

The residence and work permits of such employees shall only cover the period of such employment.

2. Key personnel of the above mentioned companies herein referred to as "organizations" are "intra-corporate transferees" as defined in (c) of this paragraph in the following categories, provided that the organization is a juridical person and that the persons concerned have been employed by it or have been partners in it (other than as majority shareholders), for at least the year immediately preceding such movement:

(a) Persons working in a senior position with an organization, who primarily direct the management of the establishment, receiving general supervision or direction principally from the board of directors or stockholders of the business or their equivalent, including :

- directing the establishment or a department or sub-division of the establishment;

- supervising and controlling the work of other supervisory, professional or managerial employees;

- having the authority personally to recruit and dismiss or recommend recruiting, dismissing or other personnel actions.

(b) Persons working within an organization who possess uncommon knowledge essential to the establishment's service, research equipment, techniques or management. The assessment of such knowledge may reflect, apart from knowledge specific to the establishment, a high level of qualification referring to a type of work or trade requiring specific technical knowledge, including membership of an accredited profession.

(c) An "intra-corporate transferee" is defined as a natural person working within an organization in the territory of a Party, and being temporarily transferred in the context of pursuit of economic activities in the territory of the other Party; the organization concerned must have its principal place of business in the territory of a Party and the transfer be to an establishment (branch, subsidiary) of that organization, effectively pursuing like economic activities in the territory of the other Party.

3. The entry into and the temporary presence within the territory of the Community or Latvia of Latvian and Community nationals respectively shall be permitted, when these representatives of companies are persons working in a senior position, as defined in paragraph 2(a) above, within a company, and are responsible for the setting up of a Community subsidiary or branch of a Latvian company or of a Latvian subsidiary or branch of a Community company in a Community Member State or Latvia respectively, when:

- those representatives are not engaged in making direct sales or supplying services, and

- the company has its principal place of business outside the Community or Latvia, respectively, and has no other representative, office, branch or subsidiary in that Community Member State or Latvia respectively.

In order to make it easier for the Community nationals and Latvian nationals to take up and pursue regulated professional activities in Latvia and the Community respectively, the Association Council shall examine which steps are necessary to be taken to provide for the mutual recognition of qualifications. It may take all necessary measures to that end.

During the transitional period referred to in Article 3, Latvia may introduce measures which derogate from the provisions of this Chapter as regards the establishment of Community companies and nationals if certain industries :

- are undergoing restructuring, or

- are facing serious difficulties, particularly where these entail serious social problems in Latvia, or

- face the elimination or a drastic reduction of the total market share held by Latvian companies or nationals in a given sector or industry in Latvia, or

- are newly emerging industries in Latvia.

Such measures :

- shall cease to apply at the latest upon the expiration of the transitional period referred to in Article 3 and

- shall be reasonable and necessary in order to remedy the situation, and

- shall only relate to establishments in Latvia to be created after the entry into force of such measures and shall not introduce discrimination concerning the operations of Community companies or nationals already established in Latvia at the time of introduction of a given measure compared with Latvian companies or nationals.

While devising and applying such measures, Latvia shall grant whenever possible to Community companies and nationals a preferential treatment, and in no case a treatment less favourable than that accorded to companies or nationals from any third country.

Prior to the introduction of these measures, Latvia shall consult the Association Council and shall not put them into effect before a one-month period following the notification of the Association Council of the concrete measures to be introduced by Latvia, except where the threat of irreparable damage requires the taking of urgent measures in which case Latvia shall consult the Association Council immediately after their introduction. upon expiration of the transitional period referred to in Article 3, Latvia may introduce such measures only with the authorisation of the Association Council and under conditions determined by the latter.

1. The Parties undertake in accordance with the following provisions to take the necessary steps to allow progressively the supply of services by Community or Latvian companies or nationals which are established in a Party other than that of the person for whom the services are intended.

2. In step with the liberalisation process mentioned in paragraph 1, and subject to the provisions of Article 56, the Parties shall permit the temporary movement of natural persons providing the service or who are employed by the service provider as key personnel as defined in Article 49(2), including natural persons who are representatives of a Community or Latvian company or national and are seeking temporary entry for the purpose of negotiating for the sale of services or entering into agreements to sell services for that service provider, where those representatives will not be engaged in making direct sales to the general public or in supplying services themselves.

3. At the latest eight years after the entry into force of this Agreement, the Association Council shall take the measures necessary to implement progressively the provisions of paragraph 1. Account shall be taken of the progress achieved by the Parties in the approximation of their laws.

1. The Parties shall not take any measures or actions which render the conditions for the supply of services by Community and Latvian nationals or companies which are established in a Party other than that of the person for whom the services are intended significantly more restrictive as compared with the situation existing on the day preceding the day of entry into force of the Agreement.

2. If one Party is of the view that measures introduced by the other Party since the signature of the Agreement result in a situation which is significantly more restrictive in respect of supply of services as compared with the situation existing at the date of signature of the Agreement, such first Party may request the other Party to enter into consultations.

1. With regard to international maritime transport, the Parties undertake to apply effectively the principle of unrestricted access to the market and traffic on a commercial basis.

a) The above provision does not prejudice the rights and obligations arising from the United Nations Code of Conduct for Liner Conferences, as applicable to one or other Party to the present Agreement. Non-conference lines will be free to operate in competition with a conference as long as they adhere to the principle of fair competition on a commercial basis.

b) The Parities affirm their commitment to a freely competitive environment as being an essential feature of the dry and liquid bulk trade.

2. In applying the principles of paragraph 1, the Parties shall:

a) not apply, as from entry into force of this Agreement, any cargo sharing provisions of bilateral agreements between any Member State of the Community and the former Soviet Union;

b) not introduce cargo sharing clauses into future bilateral agreements with third countries, other than in those exceptional circumstances where liner shipping companies from one or other Party to the present Agreement would not otherwise have an effective opportunity to ply for trade to and from the third country concerned;

c) prohibit cargo sharing arrangements in future bilateral agreements concerning dry and liquid bulk trade;

d) abolish upon entry into force of this Agreement all unilateral measures, administrative, technical and other obstacles which could have restrictive or discriminatory effects on the free supply of services in international maritime transport.

Each Party shall grant, inter alia, no less favourable treatment for the ships operated by nationals or companies of the other Party than that accorded to a Party's own ships with regard to access to ports open to international trade, the use of infrastructure and auxiliary maritime services of the ports, as well as related fees and charges, customs facilities and the assignment of berths and facilities for loading and unloading.

3. Nationals and companies of the Community providing international maritime transport services shall be free to provide international sea-river services in the inland waterways of Latvia and vice-versa.

4. With a view to ensuring the transit of goods through the territory of each Party, the Parties undertake to conclude an agreement as soon as possible and before the end of 1999 on the transit of inter-modal traffic through each other's territory.

5. With a view to assuring a coordinated development and progressive liberalization of transport between the Parties, adapted to their reciprocal commercial needs, the conditions of mutual market access and provision of services in transport by road, rail and inland waterways and, if applicable, in air transport shall be dealt with by specific transport agreements where appropriate negotiated between the Parties after entry into force of this Agreement.

6. Prior to the conclusion of the agreements referred to in paragraph 5, the Parties shall not take any measures or actions which are more restrictive or discriminatory as compared with the situation existing on the day preceding the day of entry into force of the Agreement.

7. During the transitional period, Latvia shall progressively adapt its legislation including administrative, technical and other rules to that of the Community legislation existing at any time in the field of road, rail, inland waterway and air transport in so far as it serves liberalization purposes and mutual access to markets of the Parties and facilitates the movement of passengers and of goods.

8. In step with the common progress in the achievement of the objectives of this chapter, the Association Council shall examine ways of creating the conditions necessary for improving freedom to provide road, rail, inland waterway and air transport services.

1. The provisions of this Title shall be applied subject to limitations justified on grounds of public policy, public security or public health.

2. They shall not apply to activities which in the territory of either Party are connected, even occasionally, with the exercise of official authority.

For the purpose of this Title nothing in the Agreement shall prevent the Parties from applying their laws and regulations regarding entry and stay, work, labour conditions and establishment of natural persons and supply of services, provided that - in so doing - they do not apply them in a manner as to nullify or impair the benefits accruing to any Party under the terms of a specific provision of the Agreement.

Companies which are controlled and exclusively owned by Latvian companies or nationals and Community companies or nationals jointly shall also be beneficiaries of the provisions of Chapters II, III and IV of this Title.

1. The Most Favoured Nation treatment granted in accordance with the provisions of this Title shall not apply to the tax advantages which the Parties are providing or will provide in the future on the basis of agreements to avoid double taxation, or other tax arrangements.

2. Nothing in this Title shall be construed to prevent the adoption or enforcement by the Parties of any measure aimed at preventing the avoidance or evasion of taxes pursuant to the tax provisions of agreements to avoid double taxation and other tax arrangements, or domestic fiscal legislation.

3. Nothing in this Title shall be construed to prevent Member States or Latvia from distinguishing, in the application of the relevant provisions of their fiscal legislation, between taxpayers who are not in identical situations, in particular as regards their place of residence.

The provisions of this Title shall be progressively adjusted by the Parties. In formulating recommendations to this effect, the Association Council shall take into account the respective obligations of the Parties under the GATS, and in particular of its Article V.

The provisions of this Agreement shall not prejudice the application by each Party of any measure necessary to prevent the circumvention of its measures concerning third country access to its market through the provisions of this Agreement.

The Parties undertake to authorize, in freely convertible currency, in accordance to the provisions of Article VIII of the Articles of Agreement of the International Monetary Fund, any payments and transfers on the current account of balance of payments between residents of the Community and Latvia.

1. With regard to transactions on the capital account of balance of payments, from entry into force of the Agreement, the Member States and Latvia respectively shall ensure the free movement of capital relating to direct investments made in companies formed in accordance with the laws of the host country and investments made in accordance with the provisions of Chapter II of Title IV, and the liquidation or repatriation of these investments and of any profit stemming therefrom.

Without prejudice to Article 44, last paragraph, complete free movement of capital relating to establishment and operations of self employed persons, including the liquidation and repatriation of such investments, shall be ensured from entry into force of this Agreement.

2. With regard to transactions on the capital account of balance of payments, from entry into force of this Agreement the Member States and Latvia respectively shall ensure the free movement of capital relating to portfolio investment. This shall also apply to the free movement of capital relating to credits related to commercial transactions or the provision of services in which a resident of one of the Parties is participating and to financial loans.

3. Without prejudice to paragraph 1, the Member States and Latvia shall not introduce any new restrictions on the movement of capital and current payments connected therewith between residents of the Community and Latvia and shall not make the existing arrangements more restrictive.

4. The Parties shall consult each other with a view to facilitating the movement of capital between the Community and Latvia in order to promote the objective of the present Agreement.

1. The Parties shall take measures permitting the creation of the necessary conditions for the further gradual application of Community rules on the free movement of capital.

2. The Association Council shall examine ways of enabling Community rules on the movement of capital to be applied in full.

1. The following are incompatible with the proper functioning of this Agreement, insofar as they may affect trade between the Community and Latvia:

(i) all agreements between undertakings, decisions by associations of undertakings and concerted practices between undertakings which have as their object or effect the prevention, restriction or distortion of competition;

(ii) abuse by one or more undertakings of a dominant position in the territories of the Community or of Latvia as a whole or in a substantial part thereof;

(iii) any public aid, which distorts or threatens to distort competition by favouring certain undertakings or the production of certain goods.

2. Any practices contrary to this Article shall be assessed on the basis of criteria arising from the application of the rules of Articles 85, 86 and 92 of the Treaty establishing the European Community or, for products covered by the ECSC Treaty, on the basis of corresponding rules of the ECSC Treaty including secondary legislation.

3. The Association Council shall, by 31 December 1997, adopt by decision the necessary rules for the implementation of paragraphs 1 and 2.

Until these rules are adopted, the provisions of this Agreement on interpretation and application of Articles VI, XVI and XXIII of the General Agreement on Tariffs and Trade shall be applied as the rules for the implementation of paragraphs 1 point (iii) and related parts of paragraph 2.

4. (a) For the purposes of applying the provisions of paragraph 1 point (iii), the Parties recognize that until 31 December 1999, any public aid granted by Latvia shall be assessed taking into account the fact that Latvia shall be regarded as an area identical to those areas of the Community described in Article 92(3)(a) of the Treaty establishing the European Community. The Association Council shall, taking into account the economic situation of Latvia, decide whether that period should be extended by further periods of five years.

(b) Each Party shall ensure transparency in the area of public aid, inter alia by reporting annually to the other Party on the total amount and the distribution of the aid given and by providing, upon request, information on aid schemes. Upon request by one Party, the other Party shall provide information on particular individual cases of public aid.

5. With regard to products referred to in Chapters II and III of Title III:

- the provision of paragraph 1 point (iii) does not apply,

- any practices contrary to paragraph 1 point (i) should be assessed according to the criteria established by the Community on the basis of Articles 42 and 43 of the Treaty establishing the European Community and in particular of those established in Council Regulation No 26/1962.

6. If the Community or Latvia considers that a particular practice is incompatible with the terms of the first paragraph of this Article, and

- is not adequately dealt with under the implementing rules referred to in paragraph 3, or

- in the absence of such rules, and if such practice causes or threatens to cause serious prejudice to the interests of the other Party or material injury to its domestic industry, including its services industry,

it may take appropriate measures after consultation within the Association Council or after 30 working days following referral for such consultation.

In the case of practices incompatible with paragraph 1 point (iii) of this Article, such appropriate measures may, where the General Agreement on Tariffs and Trade applies thereto, only be adopted in conformity with the procedures and under the conditions laid down by the General Agreement on Tariffs and Trade and any other relevant instrument negotiated under its auspices which are applicable between the Parties.

7. Notwithstanding any provisions to the contrary adopted in conformity with paragraph 3, the Parties shall exchange information taking into account the limitations imposed by the requirements of professional and business secrecy.

1. The Parties shall endeavour to avoid the imposition of restrictive measures including measures relating to imports for balance of payments purposes. In the event of their introduction, the Party having introduced the same shall present to the other Party, as soon as possible, a time schedule for their removal.

2. Where one or more Member States or Latvia is in serious balance of payments difficulties, or under imminent threat thereof, the Community or Latvia, as the case may be, may, in accordance with the conditions established under the General Agreement on Tariffs and Trade, adopt restrictive measures, including measures relating to imports, which shall be of limited duration and may not go beyond what is necessary to remedy the balance of payments situation. The Community or Latvia, as the case may be, shall inform the other Party forthwith.

3. Any restrictive measures shall not apply to transfers related to investments and in particular to the repatriation of amounts invested or reinvested and of any kind of revenues stemming therefrom.

With regard to public undertakings, and undertakings to which special or exclusive rights have been granted, the Association Council shall ensure that as from 1 January 1998, the principles of the Treaty establishing the European Community, notably Article 90, and the relevant CSCE principles, in particular entrepreneurs' freedom of decision, are upheld.

1. Pursuant to the provisions of this Article and of Annex XVII, the Parties confirm the importance that they attach to ensure adequate and effective protection and enforcement of intellectual, industrial and commercial property rights.

2. Latvia shall continue to improve the protection of intellectual, industrial and commercial property rights in order to provide, by the end of the transitional period referred to in Article 3 of this Agreement, for a level of protection similar to that existing in the Community, including effective means of enforcing such rights.

3. By end of the transition period referred to in Article 3, Latvia shall accede to the multilateral conventions on intellectual, industrial and commercial property rights referred to in paragraph 1 of Annex XVII to which Member States of the Community are parties or which are de facto applied by Member States according to the relevant provisions contained in these conventions.

4. If problems in the area of intellectual, industrial and commercial property affecting trading conditions were to occur, urgent consultations will be undertaken, at the request of either Party, with a view to reaching mutually satisfactory solutions.

1. The Parties consider the opening up of the award of public contracts on the basis of non-discrimination and reciprocity, in particular in the GATT and WTO context, to be a desirable objective.

2. The Latvian companies as defined in Article 46 of this Agreement, shall be granted access to contract award procedures in the Community pursuant to Community procurement rules under a treatment no less favourable than that accorded to Community companies as of the entry into force of this Agreement.

Community companies in the sense of Article 46 of this Agreement shall be granted access to contract award procedures in Latvia under a treatment no less favourable than that accorded to Latvian companies at the latest by the end of the transitional period referred to in Article 3.

Community companies established in Latvia under the provisions of Chapter II of Title IV in the form of subsidiaries as described in Article 46 and in the forms described in Article 57 shall have upon entry into force of this Agreement access to contract award procedures under a treatment no less favourable than that accorded to Latvian companies. Community companies established in Latvia in the form of branches and agencies as described in Article 46 shall be granted such treatment at the latest by the end of the transitional period referred to in Article 3.

The provisions in this paragraph shall also apply to public contracts covered by Directive 93/38/EEC of 14 June 1993 once Latvia has introduced the appropriate legislation.

The Association Council shall periodically examine the possibility for Latvia to introduce access to award procedures in Latvia for all Community companies prior to the end of the transitional period.

3. As regards establishment, operations, supply of services between the Community and Latvia, as well as employment and movement of labour linked to the fulfilment of public contracts, the provisions of Articles 37 to 60 of this Agreement are applicable.

The Parties recognize that an important condition for Latvia's economic integration into the Community is the approximation of Latvia's existing and future legislation to that of the Community. Latvia shall endeavour to ensure that its legislation will be gradually made compatible with that of the Community.

The approximation of laws shall extend to the following areas in particular: customs law, company law, banking law, company accounts and taxation, intellectual property, financial services, rules on competition, protection of health and life of humans, animals and plants, protection of workers including health and safety at work, consumer protection, indirect taxation, technical rules and standards, nuclear law and regulation, transport, telecommunications, environment, public procurement, statistics, product liability, labour law and entrepreneurial law.

Within these areas rapid progress in the approximation of laws should in particular be made in the fields of the internal market, competition, protection of workers, environmental protection and consumer protection.

The Community shall provide Latvia with technical assistance for the implementation of these measures, which may include inter alia:

- the exchange of experts;

- the provision of early information especially on relevant legislation;

- organization of seminars;

- training activities;

- aid for the translation of legislation in the relevant sectors;

- aid for improving customs procedures and statistics;

- aid for legislation in the context of approximation of Latvia's legislation to European Union laws.

1. The Community and Latvia shall further develop economic cooperation aimed at contributing to Latvia's development and growth potential. Such cooperation shall strengthen existing economic links on the widest possible foundation, to the benefit of both Parties.

2. Policies and other measures shall be designed to bring about the economic and social development of Latvia and will be guided by the principle of sustainable development. These policies should ensure that environmental considerations are also fully incorporated from the outset and that they are linked to the requirements of harmonious social development.

3. To this end the cooperation should focus in particular on policies and measures related to industry, investment, agriculture and the agro-industrial sector, energy, transport, regional development and tourism.

4. Special attention shall be devoted to measures capable of fostering cooperation between the three Baltic countries, and with the other countries of central and eastern Europe as well as the other countries bordering the Baltic Sea with a view to an integrated development of the region.

1. Cooperation shall seek to promote the following in particular:

- industrial cooperation between the economic operators of the two Parties, with the particular aim of strengthening the private sector in Latvia;

- Community participation in Latvia's efforts in both public and private sectors to modernize and restructure its industry, which will effect the transition to a market economy under conditions which ensure that the environment is protected;

- the restructuring of individual sectors;

- the establishment of new undertakings in areas offering potential for growth, particularly in branches of light industry, consumer goods and market services.

2. Industrial cooperation initiatives shall take into account priorities determined by Latvia. The initiatives should seek in particular to establish a suitable framework for undertakings, to improve management know-how and to promote transparency as regards markets and conditions for undertakings. Technical assistance will be included where appropriate.

1. Cooperation shall aim at maintaining and, if necessary, improving a legal framework and a favourable climate for private investment and its protection, both domestic and foreign, which is essential to economic and industrial reconstruction and development in Latvia. The cooperation shall also aim to encourage and promote foreign investment and privatization in Latvia.

2. The particular aims of cooperation shall be:

- for Latvia to establish a legal framework which favours and protects investment;

- the conclusion, where appropriate, with Member States of bilateral agreements for the promotion and protection of investment;

- to proceed with deregulation and to improve economic infrastructure;

- to exchange information on investment opportunities in the context of trade fairs, exhibitions, trade weeks and other events..

Assistance from the Community could be granted in the initial stage to agencies which promote inward investment.

3. Latvia shall honour the rules on Trade-Related Aspects of Investment Measures (TRIMs).

1. The Parties shall aim to develop and strengthen small and medium-sized enterprises (SMEs) and cooperation between SMEs in the Community and Latvia.

2. They shall encourage the exchange of information and know-how in the following areas:

- improving, where appropriate, the legal, administrative, technical, tax and financial conditions necessary for the setting-up and expansion of SMEs and for cross-border cooperation;

- the provision of the specialized services required by SMEs (management training, accounting, marketing, quality control, etc.) and the strengthening of agencies providing such services;

- the establishment of appropriate links with Community operators via European business cooperation networks, in order to improve the flow of information to SMEs and to promote cross-border cooperation.

3. The cooperation shall include the supply of technical assistance, in particular for the establishment of appropriate institutional back-up for SMEs at both national and regional level, regarding financial, training, advisory, technological and marketing services.

1. The cooperation between the Parties shall aim in particular to reduce differences in standards, technical regulations and conformity assessment procedures, with Community technical assistance where necessary.

2. To this end, the cooperation shall seek:

- to promote the use of Community technical regulations and European standards and conformity assessment procedures, recognizing that, to reach Latvia's objectives of environmental quality, the country is free to develop and implement special (higher) standards if necessary;

- where appropriate, to conclude agreements on mutual recognition in these fields;

- to encourage Latvia's active and regular participation in the work of specialized organizations (CEN, CENELEC, ETSI, EOTC, EUROMET).

3. Where appropriate, the Community shall provide Latvia with technical assistance , in particular in training programmes for Latvian experts in the fields of standardization, metrology, certification and quality systems in European countries.

1. The Parties shall promote cooperation in research and technological development activities. They shall devote special attention to the following:

- the exchange of information on each other's science and technology policies;

- the organization of joint scientific meetings (seminars and workshops);

- joint R&D activities aimed at encouraging scientific progress and the transfer of technology and know-how;

- training activities and mobility programmes for researchers and specialists from both sides;

- the development of an environment conducive to research and the application of new technologies and adequate protection of the intellectual property of results of research;

- Latvia's participation in Community research programmes in accordance with paragraph 3.

Technical assistance shall be provided where appropriate.

2. The Association Council shall determine the appropriate procedures for developing cooperation.

3. Cooperation under the Community's framework programme in the field of research and technological development shall be implemented according to specific arrangements to be negotiated and concluded in accordance with the legal procedures of each Party.

1. Cooperation shall aim at a harmonious development of human resources and at raising the level of general education and professional qualifications in Latvia, both in the public and private sectors, taking into consideration the priorities of Latvia. Institutional frameworks and plans of cooperation will be established under the auspices of the European Training Foundation, the TEMPUS programme and the Eurofactulty. Participation of Latvia in other Community programmes shall also be considered in this context.

2. The cooperation shall focus in particular on the following areas:

- reform of the education and training system in Latvia;

- initial training, in-service training and retraining, including the training of public and private sector executives and senior civil servants, particularly in priority areas to be determined;

- in-service training for teachers;

- cooperation between universities, cooperation between universities and firms, mobility for teachers, students, administrators and young people;

- promoting teaching in the field of European Studies within the appropriate institutions;

- mutual recognition of periods of studies and diplomas;

- promoting language training in Latvia, in particular for resident persons belonging to minorities;

- teaching of Community languages, training of translators and interpreters and promotion of the use of Community standards and terminology;

- development of distance education and new training technologies;

- provision of training materials and equipment.

1. Cooperation in this field shall aim at modernizing, restructuring and privatizing agriculture, fresh water (inland) fisheries and the agro-industrial sector as well as forestry. Such cooperation will promote the protection and sustainable use of natural landscapes and non-polluted soils.

To this end cooperation shall endeavour notably to:

- develop private farms and distribution channels, methods of storage, marketing, etc.;

- modernize the rural infrastructure (transport, water supply, telecommunications);

- improve land-use planning, including construction and town planning;

- develop criteria for areas for extensive and intensive agriculture, forestry and fresh water (inland) fisheries in accordance with national and regional development plans and programmes;

- establish and promote effective cooperation on agricultural information systems;

- improve productivity and quality by using appropriate methods and products; provide training and monitoring in the use of anti-pollution methods connected with inputs;

- promote development of organic agriculture, processing, marketing of production;

- promote implementation of Community food standards;

- restructure, develop, modernize and decentralize food-processing firms and their marketing techniques;

- promote complementarity in agriculture;

- promote industrial cooperation in agriculture and the exchange of know-how, particularly between the private sectors in the Community and Latvia;

- develop cooperation on animal and plant health with the aim of bringing about gradual harmonization with Community standards through assistance for training and the organization of checks;

- promote exchange of information in respect of agricultural policy and legislation;

- promote joint ventures, particularly for cooperation on the markets of third countries.

2. To these ends, technical assistance shall be provided by the Community as appropriate.

1. The Parties shall develop their cooperation on fisheries in accordance with the Agreement on Fisheries Relations between the European Economic Community and the Republic of Latvia.

2. The cooperation shall in particular take into account:

- the establishment of sustainable fishing in the world's oceans and the Baltic Sea;

- traditional cooperation on fisheries;

- the necessity of developing fishing control systems, catch statistics and information systems;

- the development of scientific potential for the study of fishery resources in the Baltic Sea and mutual action for the conservation and renewal of fish stocks (especially salmon and cod) and the introduction of modern technologies in this field;

- the gradual modernization of Latvia's fishing fleet and fish-processing industry, through the establishment of joint ventures;

- the development of private enterprises in this field and the necessity of obtaining EC experience in marketing techniques;

- the development of industrial cooperation in fisheries and exchange of know-how;

- the introduction in Latvia of EC production quality and health standards for fish farming (including feed);

- the exchange of information on fisheries policy and legislation and on the establishment of a market for fishery products;

- cooperation in international fishery organizations.

1. Within the principles of the market economy and of the Treaty on the European Energy Charter, the Parties shall cooperate to develop the progressive integration of the energy markets in Europe.

2. The cooperation shall focus on the following in particular:

- formulation and planning of energy policy, including its long term aspects;

- management and training in the energy sector;

- promotion of energy saving and energy efficiency;

- development of energy resources;

- improvement of distribution as well as improvement and diversification of supply;

- environmental impact of energy production and consumption;

- the nuclear energy sector, in particular nuclear safety;

- opening up the energy market to a greater degree, including facilitating transit of gas and electricity;

- the electricity and gas sectors, including consideration of the possibility of the inter-connection of European supply networks;

- modernization of energy infrastructures;

- formulation of framework conditions for cooperation between undertakings in this sector;

- transfer of technology and know-how;

- cooperation on pricing and taxation policies in the energy sector;

- regional cooperation in the energy sector among the Baltic States, particularly as an important contribution to security of energy supply in the region.

3. Technical assistance shall be provided where appropriate.

1. The aim of cooperation is to provide for a safer use of nuclear energy.

2. Cooperation in the nuclear field shall mainly cover the following topics:

- upgrading of staff training;

- upgrading of Latvia's laws and regulations on nuclear safety and strengthening of the supervisory authorities and their resources;

- nuclear safety, preparation for nuclear emergencies and accident management;

- radiation protection, including environmental radiation monitoring;

- fuel cycle problems, safeguarding and physical protection of nuclear materials;

- radioactive waste management;

- decommissioning and dismantling of nuclear installations;

- decontamination;

- establishment of uniform safety standards to protect the health of workers, the general public and the environment and ensuring that they are applied.

3. Cooperation will include the exchange of information and experience and R&D activities in accordance with the provisions on science and technology.

4. The Parties agree on the necessity of making efforts to cooperate, within the framework of their respective powers and competences, in order to combat nuclear smuggling. Cooperation in this area should include exchange of information, technical support for analyzing and identifying the material, and administrative and technical assistance for the installation of efficient customs controls. Further cooperation in this field could be identified as need arises.

1. The Parties shall develop and strengthen their cooperation on environment and human health.

2. Cooperation shall concern in particular:

- effective monitoring of pollution levels;

- combating local, regional and cross-border air and water pollution;

- efficient, sustainable and clean energy production and consumption; safety of industrial plants (including nuclear power stations);

- classification and safe handling of chemicals;

- water quality, particularly in cross-border waterways (protection of the Baltic Sea against pollution from ships, artificial islands, platforms and other sources);

- reduction, recycling and safe disposal of waste and implementation of the Basle Convention;

- sustainable use of non-renewable natural resources;

- the environmental impact of agriculture, soil erosion and pollution by agricultural chemicals, water eutrophication;

- protection of forests and flora and fauna;

- conservation of biodiversity;

- protected areas;

- land-use planning, including construction and town planning;

- improvement of public transport, especially in cities;

- use of economic and fiscal instruments;

- management of the coastline and prevention of marine pollution;

- global climate change;

- rehabilitation of contaminated areas;

- protecting human health against environmental hazards.

3. Cooperation shall take place notably through:

- exchange of information and experts, especially in the field of the transfer of clean technologies and the safe use of environmentally-friendly biotechnologies;

- institution-building and training programmes;

- transfer of technology and know-how;

- approximation of laws (Community standards);

- cooperation at regional level (including cooperation between the three Baltic States and in the framework of the European Environment Agency) and at international level;

- development of strategies, particularly with regard to global and climatic issues;

- education and information on environmental issues;

- environmental impact studies.

1. The Parties shall develop and step up their cooperation in the field of transport in order to enable Latvia to:

- restructure and modernize transport;

- improve the movement of passengers and goods and the access to transport markets by removing administrative, technical and other obstacles;

- facilitate Community transit through Latvia by road, rail, inland waterway and combined transport;

- achieve operating standards comparable to those in the Community.

2. The cooperation shall cover the following in particular:

- economic, legal and technical training programmes and the preparation of the legislative and institutional framework for policy development and implementation, including privatization of the transport sector;

- the provision of technical assistance and advice, and the exchange of information (conferences and seminars);

- support for the development of infrastructure in Latvia.

3. Priority areas of cooperation will be:

- the construction and modernization, on recognized trans-European corridors and major routes of common interest, of road, rail, inland waterway, port and airport infrastructures;

- the improvement of conditions, the reduction of waiting times and the easing of transit at the border crossings on the Latvian stretch of the multimodal Crete corridor nŽ 1, on the basis of norms set by international agreements of the European Union to secure inter-operability;

- the management of railways, ports and airports, including cooperation between the appropriate national authorities;

- land-use planning, including construction and urban planning;

- the upgrading of technical equipment to meet Community standards; particularly in the fields of road-rail transport, containerization and trans-shipment;

- contributing to the development of transport policies compatible with those in the Community;

- the promotion of short-sea shipping as an alternative to overland transport and as a transport mode particularly suited to the Baltic Sea region;

- the promotion of joint research and development programmes;

- concrete projects in a tri- or multilateral (CBSS - Council of the Baltic Sea States) context of regional cooperation, such as Via Baltica.

1. The Parties shall endeavour to expand and strengthen cooperation in these areas. This shall involve:

- exchange of information on telecommunications policies, postal services and broadcasting policies;

- establishment of a stable and consistent regulatory framework for telecommunications, postal services and broadcasting;

- exchange of technical and other information and the organization of seminars, workshops and conferences for experts of both sides;

- training and advisory operations;

- transfer of technology;

- joint execution of projects by competent bodies from both sides;

- promotion of European standards and certification systems;

- promotion of new communications facilities, services and installations,

particularly those with commercial applications.

2. These activities shall focus on the following priority areas:

- development and application of a sectoral market policy in telecommunications, postal services and broadcasting in Latvia, of legal acts and procedures;

- modernization of Latvia's telecommunications network and its integration into European and world networks;

- cooperation within European standardization structures;

- integration of trans-European systems;

- legal aspects of telecommunications;

- management of telecommunications in the new European business environment: organizational structures, strategy and planning, purchasing principles, tariffs structure in voice telephony;

- land-use planning, construction and town planning;

- upgrading of the data network and development of data-based information services;

- modernisation of Latvia's postal services and broadcasting.

The Parties shall endeavour to expand and strengthen cooperation, with a view to setting up a Global Information Infrastructure. This shall involve:

- exchange of information on policies and programmes aimed at setting up the information infrastructure and the corresponding services;

- close cooperation between institutions managing current information networks (academic and/or government agencies);

- exchange of information on technologies, market needs and other information, organization of seminars, workshops and conferences for experts and industrialists from both sides;

- training and advisory operations;

- joint execution of projects;

- promotion and agreement of standards, certification and testing;

- promotion of an appropriate regulatory framework;

- action to promote the growth of information services and infrastructure.

1. The Parties shall cooperate with the aim of establishing and developing a suitable framework for the encouragement of a banking, insurance and financial services sector in Latvia.

2. The cooperation shall focus on:

- the improvement of efficient accounting and audit systems in Latvia based on international rules and European Community standards;

- the strengthening and restructuring of the banking and financial systems;

- the improvement and harmonization of supervision and regulation system of banking and financial services;

- the preparation of glossaries of terminology;

- the exchange of information in particular in respect of laws in force or being drafted;

- the preparation and translation of Community and Latvian legislation.

3. To this end, the cooperation shall include the provision of technical assistance and training.

1. The Parties shall cooperate with the aim to developing efficient financial control and audit systems in the Latvian administration following standard Community methods and proceedings.

2. Cooperation shall focus on:

- the exchange of relevant information on audit systems;

- the uniformisation of audit documentation;

- training and advisory operations.

3. To this end, technical assistance shall be provided by the Community as appropriate.

At the request of the Latvian authorities, the Community shall provide technical assistance designed to support Latvia's efforts towards the gradual alignment of its policies on those of the European Monetary System. At the request of Latvia, it will organize informal exchange of information concerning the principles and the functioning of the European Monetary System.

1. The Parties agree on the necessity of making strenuous efforts and cooperating in order to prevent the use of their financial systems for the laundering of proceeds from criminal activities in general and drug offenses in particular.

2. Cooperation in this area shall include administrative and technical assistance with the purpose of establishing suitable standards to combat money laundering, equivalent to those adopted by the Community and other international bodies in this field, in particular the Financial Action Task Force (FATF).

1. The Parties shall strengthen cooperation between them on regional development and land-use planning.

2. To this end, any of the following measures may be taken:

- exchange of information by national, regional or local authorities on regional and land-use planning policy, and, where appropriate, the provision of assistance to Latvia for the formulation of such policy;

- joint action by regional and local authorities in the field of economic development;

- study of a joint approach towards the development of inter-regional cooperation with Baltic Sea regions in the Community;

- exchange of visits to explore cooperation and assistance opportunities;

- exchange of civil servants or experts;

- provision of technical assistance with special emphasis on the development of disadvantaged regions;

- establishment of programmes for the exchange of information and experience, by methods including seminars.

1. With regard to health and safety at work and public health, the Parties shall develop cooperation between them with the aim of improving the level of protection of the health and safety of workers, taking as a reference the level of protection existing in the Community. Cooperation shall comprise the following in particular:

- the provision of technical assistance;

- the exchange of experts;

- cooperation between companies;

- information and training operations;

- cooperation on public health.

2. With regard to employment, cooperation between the Parties shall focus in particular on:

- organization of the labour market;

- modernization of job-finding and careers advice services;

- planning and implementation of regional restructuring programmes;

- encouragement of local employment development.

Cooperation in these fields shall be realized through actions such as the performance of studies, provision of the services of experts and information and training.

3. With regard to social security, cooperation between the Parties shall seek to adapt the Latvian social security system to the new economic and social situation, primarily by providing the services of experts and information and training.

The Parties shall increase and develop cooperation between them in the field of tourism, which will be aimed in particular at:

- facilitating the tourist trade;

- strengthening the flow of information through international networks, databases, etc.;

- transferring know-how through training, exchanges, seminars;

- enhancing regional cooperation projects;

- studying the opportunities for joint operations (cross-border projects, town twinning, etc.);

- introducing computerized booking and information systems (preferably common to all three Baltic States) and consumer protection standards for tourists.

1. With regard to information and communication, the Community and Latvia shall take appropriate steps to stimulate effective mutual exchange of information. Priority shall be given to programmes aimed at providing the general public with basic information about the European Union and specific circles in Latvia with more specialized information, including, where possible, access to Community data bases.

2. The Parties shall coordinate and, where appropriate, harmonize their policies regarding the regulation of cross-border broadcasts, technical standards and the promotion of European audiovisual technology.

3. Cooperation may include providing for exchange programmes, scholarships, training facilities for journalists and experts in the sectors of the media as appropriate.

1. The Parties shall cooperate with the aim of achieving full compatibility between the systems of consumer protection in Latvia and the Community. Effective consumer protection is needed to ensure that the market economy functions properly.

2. To this end, and in view of their common interests, the Parties shall encourage and ensure:

- a policy of active consumer protection, in accordance with Community law and any relevant UN guidelines on consumer protection;

- the approximation of legislation and the alignment of consumer protection in Latvia with that of the Community;

- effective legal protection for consumers in order to improve the quality of consumer goods and maintain appropriate safety standards.

3. Cooperation may include:

- the exchange of information on dangerous products;

- the training of consumer protection specialists for the government and NGOs;

- help with the development of independent organizations intended to increase consumer awareness, particularly by providing information;

- the establishment of information and advisory centers for the settlement of disputes and the provision of legal and other advice to consumers; provision will be made for cooperation between Latvia's centers and those in the Community;

- access to Community data banks;

- the development of exchanges between consumer representatives.

4. Technical assistance shall be provided by the Community as appropriate.

1. The aim of cooperation in the customs field shall be to guarantee compliance with all the provisions scheduled for adoption in the area of trade and to achieve the approximation of Latvia's customs system to that of the Community, thereby helping to pave the way for liberalization measures planned under this Agreement.

2. Cooperation shall include the following in particular:

- the exchange of information including on the methods of investigation;

- the development of cross-border infrastructure;

- the introduction of the single administrative document and the interconnection between the transit systems of the Community and Latvia;

- the simplification of inspections and formalities in respect of the carriage of goods;

- the organization of seminars and placements;

- support in the introduction of modern customs information systems.

Technical assistance shall be provided where appropriate.

3. Without prejudice to further cooperation foreseen in this Agreement, and in particular Article 100 and Title VII, the mutual assistance between administrative authorities in customs matter of the Parties shall take place in accordance with the provisions of Protocol No. 5.

1. Cooperation in this area shall have as its aim the development of an efficient statistical system to provide, in a rapid and timely fashion, the reliable statistics needed to support and monitor the process of economic reform and contribute to the development of private enterprise in Latvia.

2. The Parties shall cooperate in particular to:

- strengthen Latvia's statistical apparatus;

- bring about harmonization with international (and particularly Community) methods, standards and classifications;

- provide the data needed to support and monitor economic reform;

- provide private sector economic operators with the appropriate macroeconomic and microeconomic data;

- guarantee the confidentiality of data;

- exchange statistical information.

3. Technical assistance shall be provided by the Community as appropriate.

1. The Community and Latvia shall facilitate the process of economic reforms and integration by cooperating to improve understanding of the fundamentals of their respective economies and the formulation and implementation of economic policy in market economies.

2. To these ends, the Community and Latvia shall:

- exchange information on macroeconomic performance and prospects and on strategies for development;

- analyse jointly economic issues of mutual interest, including the framing of economic policy and the instruments for implementing it;

- through the programme of Action for Cooperation in Economics (ACE) in particular, encourage extensive cooperation between economists and managers in the Community and Latvia in order to expedite the transfer of know-how for the drafting of economic policies, and provide for wide dissemination of the results of policy-relevant research.

The Parties shall promote cooperation between their public administration authorities, including the setting up of exchange programmes, in order to improve mutual knowledge of the structure and functioning of their respective systems.

1. Within the scope of their respective powers and competences, the Parties shall cooperate in increasing the effectiveness and efficiency of policies and measures to counter the illicit production, supply and traffic of narcotic drugs and psycho tropic substances, including the prevention of diversion of precursor chemicals, as well as in promoting drug demand prevention and reduction.

2. The Parties shall agree on the necessary methods of cooperation to attain these objectives, including the modalities of the implementation of common actions.

3. The cooperation in this area shall be based on mutual consultation and close cooperation between the Parties over the objectives and measures in the fields targeted in paragraph 1 and shall, inter alia, include where available technical assistance from the Community.

Cooperation aimed at preventing the illicit traffic of narcotic drugs and psycho tropic substances will comprise technical and administrative assistance including:

- drafting and implementation of national legislation;

- creation or strengthening of institutions and information centers and of social health centers;

- increasing the efficiency of the institutions engaged in combating illicit drug trafficking;

- training of personnel and research;

- prevention of diversion of precursors and other essential chemicals used for the purpose of illicit manufacture of narcotic drugs or psycho tropic substances, by establishing suitable standards equivalent to those adopted by the Community and relevant international bodies, in particular the Chemical Action Task Force (CATF).

The Parties may agree to include other areas.

1. The Parties shall cooperate, within the scope of their powers and competences, with the aim of preventing the following illegal activities in particular:

- illegal immigration and the illegal presence of their nationals on the other's territory, while taking account of the principles and the practice of re admission;

- corruption;

- illegal transactions involving industrial waste and counterfeit products;

- illegal trafficking in drugs and psycho tropic substances

- illegal trade of radioactive and nuclear materials;

- illegal transfer of motor vehicles;

- organised crime.

2. Cooperation in the matters referred to in paragraph 1 shall be based on mutual consultations and close coordination between the Parties and should include technical and administrative assistance for:

- the drafting of national legislation;

- the establishment of information centers;

- enhancing the efficiency of the institutions charged to prevent illegal activities;

- staff training and the development of investigative facilities;

- the formulation of mutually acceptable measures to prevent illegal activities.

The Parties may agree to include other areas.

1. The Parties undertake to promote, encourage and facilitate cultural cooperation. Where appropriate, the Community's cultural cooperation activities or those of one or more Member States may be extended to Latvia and further activities of interest to both sides developed.

This cooperation may cover in particular:

- literary translations;

- exchange of non-commercial works of art and artists;

- conservation and restoration of monuments and sites (architectural and cultural heritage);

- training;

- cultural events (e.g. song festivals);

- publicizing significant cultural events;

- cooperation between libraries.

2. The Parties may cooperate in the promotion of the audiovisual industry in Europe. In particular, the audiovisual sector in Latvia could apply to take part in activities set up by the Community in the framework of the MEDIA programme, in accordance with the procedures laid down by the bodies responsible for the various activities and the Council Decision of 21 December 1990 setting up that programme.

The Parties shall coordinate and, where appropriate, harmonize their policies on the regulation of cross-border broadcasting, paying particular attention to matters relating to the acquisition of intellectual property rights for programmes broadcast by satellite or cable, technical standards in the audiovisual field and the promotion of European audiovisual technology.

Cooperation could include inter alia the exchange of programmes, bursaries and facilities for the training of journalists and other media professionals.

In order to achieve the objectives of this Agreement and in accordance with Articles 104, 105, 106 and 107, without prejudice to Article 107, Latvia shall benefit from temporary financial assistance from the Community in the form of grants and loans, including loans from the European Investment Bank (EIB) according to the provisions of Article 18 of the Statute of the Bank to accelerate the economic transformation of Latvia.

This financial assistance shall be covered :

- Either within the framework of an indicative multiannual programme through Phare foreseen in Council Regulation EEC NŽ 3906/89, as amended, or within a new multiannual financial framework established by the Community following consultations with Latvia and taking into account the considerations set out in Articles 105 and 106;.

- By loan(s) provided by the European Investment Bank within a ceiling and during a period of availability to be established; following consultations with Latvia in application of the relevant provisions of the Treaty on European Union.

The objectives and the areas of the Community's financial assistance shall be laid down in an indicative programme to be agreed between the two Parties. The Parties shall inform the Association Council.

1. The Community shall, in case of special need, taking into account the availability of all financial resources, on request of Latvia and in coordination with international financial institutions, in the context of the G24, examine the possibility of granting temporary financial assistance

- to support measures with the aim of maintaining the convertibility of the Latvian currency;

- to support medium-term stabilization and structural adjustment efforts, including balance of payments assistance;

2. This financial assistance is subject to Latvia's presentation of IMF supported programmes in the context of the G24, as appropriate, for convertibility and/or for restructuring its economy, to the Community's acceptance thereof, to Latvia's continued adherence to these programmes and, as an ultimate objective, to rapid transition to reliance on finance from private sources.

3. The Association Council will be informed of the conditions under which this assistance will be provided and of the respect of the obligations undertaken by Latvia concerning such assistance.

The Community financial assistance shall be evaluated in the light of the needs which arise and of Latvia's development level, taking into account established priorities and the absorption capacity of Latvia's economy, the ability to repay loans and the progress towards a market economy system and restructuring in Latvia.

In order to permit optimum use of the resources available, the Parties shall ensure that Community contributions are made in close coordination with those from other sources such as the Member States, other countries, including the G24, and international financial institutions, such as the International Monetary Fund, the International Bank for Reconstruction and Development and the European Bank for Reconstruction and Development.

Latvia shall participate in framework programmes, specific programmes, projects or other actions of the Community in the fields laid down in Annex XVIII. Without prejudice to the existing participation of Latvia in the activities referred to in Annex XVIII, the Association Council shall decide the terms and conditions for the participation of Latvia in these activities. The financial contribution of Latvia to the activities referred to in Annex XVIII shall be based on the principle that Latvia shall meet the costs resulting from its participation itself. If necessary, the Community may decide, on a case-by-case basis, and pursuant to the rules applicable to the general budget of the European Communities, to pay a supplement to Latvia's contribution.

An Association Council is hereby established which shall supervise the implementation of this Agreement. It shall meet at ministerial level once a year and when circumstances require. It shall examine any major issues arising within the framework of the Agreement and any other bilateral or international issues of mutual interest.

1. The Association Council shall consist of the members of the Council of the European Union and members of the Commission of the European Communities, on the one hand, and of members appointed by the Government of Latvia, on the other.

2. Members of the Association Council may arrange to be represented, in accordance with the conditions to be laid down in its rules of procedure.

3. The Association Council shall establish its rules of procedure.

4. The Association Council shall be presided in turn by a member of the Council of the European Union and a member of the Government of Latvia, in accordance with the provisions to be laid down in its rules of procedure.

5. Where appropriate, the EIB will take part, as an observer, in the work of the Association Council.

The Association Council shall, for the purpose of attaining the objectives of the Agreement, have the power to take decisions in the cases provided for therein. The decisions taken shall be binding on the Parties which shall take the measures necessary to implement the decisions taken. The Association Council may also make appropriate recommendations.

It shall draw up its decisions and recommendations by agreement between the two Parties.

1. Each of the two Parties may refer to the Association Council any dispute relating to the application or interpretation of this Agreement.

2. The Association Council may settle the dispute by means of a decision.

3. Each Party shall be bound to take the measures involved in carrying out the decision referred to in paragraph 2.

4. In the event of it not being possible to settle the dispute in accordance with paragraph 2 of this Article, either Party may notify the other of the appointment of an arbitrator; the other Party must then appoint a second arbitrator within two months. For the application of this procedure, the Community and the Member States shall be deemed to be one Party to the dispute.

The Association Council shall appoint a third arbitrator.

The arbitrators' decisions shall be taken by majority vote.

Each Party to the dispute must take the steps required to implement the decision of the arbitrators.

1. The Association Council shall be assisted in the performance of its duties by an Association Committee composed of representatives of the members of the Council of the European Union and of members of the Commission of the European Communities on the one hand and of representatives of the Government of Latvia on the other, normally at senior civil servant level.

In its rules of procedure the Association Council shall determine the duties of the Association Committee, which shall include the preparation of meetings of the Association Council and how the Committee shall function.

2. The Association Council may delegate to the Association Committee any of its powers. In this event the Association Committee shall take its decisions in accordance with the conditions laid down in Article 112.

The Association Council may decide to set up any other special committee or body that can assist it in carrying out its duties.

In its rules of procedure, the Association Council shall determine the composition and duties of such committees or bodies and how they shall function.

A Parliamentary Committee is hereby established. It shall be a forum for Members of the Parliament of Latvia and the European Parliament to meet and exchange views. It shall meet at intervals which it shall itself determine.

1. The Parliamentary Committee shall consist of members of the European Parliament, on the one hand, and of members of the Parliament of Latvia, on the other.

2. The Parliamentary Committee shall establish its rules of procedure.

3. The Parliamentary Committee shall be presided in turn by each the European Parliament and the Parliament of Latvia, in accordance with the provisions to be laid down in its rules of procedure.

The Parliamentary Committee may request relevant information regarding the implementation of this Agreement from the Association Council, which shall then supply the Committee with the requested information.

The Parliamentary Committee shall be informed of the decisions of the Association Council.

The Parliamentary Committee may make recommendations to the Association Council.

Within the scope of this Agreement, each Party undertakes to ensure that natural and legal persons of the other Party have access free of discrimination in relation to its own nationals to the competent courts and administrative organs of the Parties to defend their individual rights and their property rights, including those concerning intellectual, industrial and commercial property.

Nothing in this Agreement shall prevent a Contracting Party from taking any measures:

(a) which it considers necessary to prevent the disclosure of information contrary to its essential security interests;

(b) which relate to the production of, or trade in, arms, ammunition or war materials or to research, development or production indispensable for defence purposes, provided that such measures do not impair the conditions of competition in respect of products not intended for specifically military purposes;

(c) which it considers essential to its own security in the event of serious internal disturbances affecting the maintenance of law and order, in time of war or serious international tension constituting threat of war or in order to carry out obligations it has accepted for the purpose of maintaining peace and international security;

(d) which it considers necessary to respect its international obligations and commitments on the control of dual use industrial goods and technologies.

1. In the fields covered by this Agreement and without prejudice to any special provisions contained therein:

- the arrangements applied by Latvia in respect of the Community shall not give rise to any discrimination between the Member States, their nationals, or their companies or branches,

- the arrangements applied by the Community in respect of Latvia shall not give rise to any discrimination between Latvian nationals or its companies or branches.

2. The provisions of paragraph 1 are without prejudice to the right of the Parties to apply the relevant provisions of their fiscal legislation to tax payers who are not in identical situations as regards their place of residence.

Products originating in Latvia shall not enjoy more favourable treatment when imported into the Community than that applied by Member States among themselves.

The treatment granted to Latvia under Title IV and Chapter I of Title V shall not be more favourable that accorded by Member States among themselves.

1. The Parties shall take any general or specific measures required to fulfill their obligations under this Agreement. They shall see to it that the objectives set out in this Agreement are attained.

2. If either Party considers that the other Party has failed to fulfill an obligation under this Agreement, it may take appropriate measures. Before so doing, except in cases of special urgency, it shall supply the Association Council with all relevant information required for a thorough examination of the situation with a view to seeking a solution acceptable to the Parties.

In the selection of measures, priority must be given to those which least disturb the functioning of this Agreement. These measures shall be notified immediately to the Association Council and shall be the subject of consultations within the Association Council if the other Party so requests.

The present Agreement shall not, until equivalent rights for individuals and economic operators have been achieved under the present Agreement, affect rights assured to them through agreements binding one or more Member States, on the one hand, and Latvia, on the other, except for sectors of Community competence and without prejudice of Member States' obligations resulting from this Agreement in sectors of their competence.

For the purposes of this Agreement, the term "Parties" shall mean the Community, or its Member States, or the Community and its Member States, in accordance with their respective powers, of the one part, and Latvia, of the other part.

Protocols No. 1-5 and Annexes No. I-XVIII shall form an integral part of this Agreement.

This Agreement is concluded for an unlimited period.

Either Party may denounce this Agreement by notifying the other Party. This Agreement will cease to apply six months after the date of such notification.

The Secretary General of the Council of the European Union shall be the depository of this Agreement.

This Agreement shall apply, on the one hand, to the territories in which the Treaties establishing the European Community, the European Atomic Energy Community and the European Coal and Steel Community are applied and under the conditions laid down in those Treaties and, on the other hand, to the territory of the Republic of Latvia.

This Agreement is drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish, Swedish and Latvian languages, each of these texts being equally authentic.

This Agreement will be approved by the Parties in accordance with their own procedures.

This Agreement shall enter into force on the first day of the second month following the date on which the Parties notify each other that the procedures referred to in the first paragraph have been completed.

Upon its entry into force, this Agreement shall replace the Agreement between the European Economic Community and the Republic of Latvia on trade and economic and commercial cooperation signed in Brussels on 11 May 1992.

The present Agreement is partly based on, further develops and incorporates the essential provisions of the Agreement between the European Community, the European Atomic Energy Community and the European Coal and Steel Community and the Republic of Latvia on Free Trade and Trade-Related Matters signed on 18 July 1994. Upon its entry into force, this Agreement shall replace the Agreement on Free Trade and Trade-Related Matters.

The decisions of the Joint Committee established by the Agreement on trade and economic and commercial cooperation and which performs also the duties assigned by the Agreement on Free Trade and Trade-Related Matters shall continue to apply until repealed by decisions of the Association Council.

The Association Council shall adopt at its first meeting all the modifications to this Agreement - in particular to the protocols and annexes - necessary to align it with changes to the Agreement on Free Trade and Trade-Related Matters decided by the Joint Committee between the signature and the entry into force of this Agreement.