Nacionālās kultūras mantojuma
pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2026/14.4-07/157
Cēsīs 2026. gada 23. februārī
Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajam valsts nozīmes mākslas pieminekļa "Altārdaļas sienu gleznojumi" (valsts aizsardzības Nr. 9435) izmantošanai un saglabāšanai.
Adresāts: valsts nozīmes mākslas pieminekļa īpašnieks (valdītājs).
Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021 noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz 2026. gada 17. februāra Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-19 "Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2026. gada 19. februārī, Nr. 35, pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2026/35.8.
Kultūras pieminekļa statuss: mākslas piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes nekustams mākslas piemineklis. Tam noteikts uzturēšanas režīms, informācija pieejama: https://mantojums.lv/cultural-objects/9759?tab=baseData.
Norādījumi attiecināmi uz valsts nozīmes mākslas pieminekli:
|
Aizsardzības Nr. |
Pieminekļa nosaukums |
Adrese |
|
9435 |
"Altārdaļas sienu gleznojumi" |
Valmieras nov., Kocēnu pag.,
Rubene |
Valsts nozīmes mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības: Atbilstoši Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 720) 8.11. punktā noteiktajam, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" https://mantojums.lv.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 720 21. punktā noteikto, kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.
Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes, arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana, konservācija, restaurācija, pārbūve; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.
Pārvaldes izvirzītās prasības:
1. Mākslas pieminekļa uzturēšanas režīms:
1.1. Mākslas pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts mākslas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo mākslas pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.
1.2. Mākslas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par mākslas pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam mākslas piemineklim; laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido mākslas pieminekli.
1.3. Mākslas pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts mākslas piemineklis.
1.4. Lai nodrošinātu mākslas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic mākslas pieminekļa vizuālā apskate, lai noskaidrotu iespējamos bojājumus.
1.5. Mākslas pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.
2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
2.1. Mākslas pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt mākslas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās mākslas pieminekļa vērtība.
2.2. Mākslas pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc izpētes un atbilstoši sniegtajām rekomendācijām. Mākslas pieminekļa izpēti ar destruktīvajām metodēm (zondāžas, paraugu ņemšana ķīmiskajām vai fizikālajām analīzēm u.c.) drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. Izpētes rezultāti jāiesniedz Pārvaldē ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc darbu veikšanas.
2.3. Mākslas piemineklis saglabājams oriģinālā izskatā. Mākslas pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai kompetenta sertificēta vai diplomēta restauratora (u.c. speciālisti) vadībā, iepriekš saņemot Pārvaldes rakstveida atļauju.
2.4. Mākslas pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. Restaurācijā vēlams izvēlēties viegli atgriezeniskus materiālus.
2.5. Ja paredzēti mākslas pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:
2.5.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.
2.5.2. Pārvalde mākslas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu - vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.
2.6. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama mākslas pieminekļa pārvešana un atrašanās adreses maiņa.
3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
3.1. Būves vai vides, ar kuru saistīts Mākslas piemineklis, kopšana un uzturēšana, nepārveidojot Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.
3.2. Mākslas pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, izmantojot sausos kopšanas līdzekļus (putekļu sūcējs, mīksts audums u.tml.), kas nerada bojājumus un kuri neietekmē mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.
4. Citi noteikumi:
4.1. Ja īpašnieks atsavina valsts nozīmes mākslas pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai atteikšanos no tām pieņem Pārvalde.
4.2. Valsts nozīmes mākslas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izdoto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.
4.3. Atsavinot valsts nozīmes mākslas pieminekli, īpašnieka pienākums ir nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.
5. Apstrīdēšanas kārtība:
5.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam;
5.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@nkmp.gov.lv. Šo norādījumu apstrīdēšana daļā neaptur norādījumu darbību.
Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājas
-
galvenās valsts inspektores p.i. J. Plūksnis