Darbības ar dokumentu

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 58/1-2

Rīgā 2026. gada 5. februārī

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm buryatia.mid.ru, eurasiaru.org, 19rusinfo.ru, historyrussia.org, rshu.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska un Padomes loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 16. decembra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2025/251/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, pildot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL) 60. pantā noteiktās funkcijas, veica Latvijas Republikas informatīvās telpas monitoringu, vērtējot tīmekļvietnēs buryatia.mid.ru, eurasiaru.org, 19rusinfo.ru, historyrussia.org, rshu.ru izvietoto audio, audiovizuālo un rakstveida saturu.

[2] 2026. gada 23. janvārī Padome saņēma citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes 2026. gada 22. janvāra vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu buryatia.mid.ru, eurasiaru.org, 19rusinfo.ru, historyrussia.org, rshu.ru satura pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka tīmekļvietnēs izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Kompetentā iestāde norāda, ka tīmekļvietnēs buryatia.mid.ru, eurasiaru.org, 19rusinfo.ru, historyrussia.org, rshu.rukopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, nostiprināta Krievijai labvēlīga vēstures izpratne, kā arī veidota piederības sajūta un pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju. Kompetentās iestādes ieskatā, tas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļvietnēs ir izvietota.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 16. decembra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2025/251/6- 4, kā arī kompetentās iestādes 2026. gada 22. janvāra vēstulē Nr. 21/2026/487-IP), Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējušas, ka minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta sagrozīta un tendencioza informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē. No tīmekļvietnēs buryatia.mid.ru, eurasiaru.org, 19rusinfo.ru, historyrussia.org, rshu.ru izvietotās informācijas ir secināms, ka tajās tiek izvietota Krievijas veidotā un izplatītā propagandas informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, konstatējamas ziņas par "speciālo militāro operāciju" Ukrainā, veidota piederības sajūta un pozitīva attieksme pret Krieviju atbilstoši Krievijas Federācijas īstenotajai propagandai. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

[3.1] Tīmekļvietnē buryatia.mid.ru tiek izplatīta informācija par Burjatijas Ārlietu ministrijas informatīvo atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā un pauž atbalstu Krievijas īstenotajai Ukrainas teritoriju okupācijai un aneksijai 2022. gadā, kas tiek atzīmēta ar valsts mēroga zibakciju un piemiņas pasākumiem. Tāpat tiek izplatīts uzskatāms un viennozīmīgs informatīvais atbalsts Krievijas karam Ukrainā, kad atbilstoši Krievijas propagandas naratīvam Ukrainas leģitīmā vara tiek dēvēta par "Kijevas režīmu", kas veic Donbasa iedzīvotāju genocīdu.

[3.1.1] Minētās tīmekļvietnes 2022. gada 28. marta rakstā "Par apvienotās Burjatijas mākslinieku grupas uzstāšanos Donbasa un Krimas slimnīcās" tiek izplatīta informācija par Burjatijas Republikas Kultūras ministrijas iniciatīvu, nosūtot apvienotu mākslinieku grupu no reģiona uzstāties slimnīcās Donbasā un Krimā, tādējādi, atbalstot Krievijas karaspēku, kas pilda militāro pienākumu speciālās militārās operācijas (turpmāk ‒ SMO) zonā Ukrainā. Rakstā cita starpā ir norādīts: "(..) Grupā ir 23 pārstāvji no dažādām republikas radošajām grupām (..). Aptuveni 10 dienu laikā māksliniekiem paredzēts uzstāties 10-15 slimnīcās Donbasā un Krimā. Papildus saviem priekšnesumiem mākslinieki no Burjatijas republikas aizveda amuletus, ko ziedoja karavīriem, kas piedalās SMO. Atgādinām, ka Krievijas bruņotie spēki pašlaik veic speciālo militāro operāciju Ukrainā. Pēdējo astoņu gadu laikā Donbasa iedzīvotāji ir cietuši no apšaudes, blokādes un genocīda, savukārt Ukrainas tauta ir cietusi no nacionālistiskā režīma diskriminācijas un vardarbības.(..) Darba kārtībā ir iekļauta pastāvīga neitralitāte, nepievienošanās statuss un drošības garantijas Ukrainai, tās demilitarizācija, denacifikācija, mūsdienu teritoriālo realitāšu atzīšana, krievu valodas statusa atjaunošana un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības."¹

[3.1.2] 2025. gada 30. septembra rakstā: "Burjatijas Republika ir pievienojusies zibakcijai "Krievija89"" tiek izplatīta informācija par Krievijā nozīmīgu datumu - Doņeckas un Luhanskas Tautas Republiku, kā arī Zaporožjes un Hersonas apgabalu atkalpievienošanās Krievijai gadadienu. Rakstā ir norādīts: "Tieši pirms trim gadiem šajā dienā Maskavā, Lielā Kremļa pils Svētā Jura zālē, notika svinīga starptautisko līgumu parakstīšanas ceremonija par šo vēsturisko reģionu pievienošanos Krievijai. Šajā ceremonijā piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, jauno reģionu vadītāji, deputāti, senatori un sabiedrības pārstāvji. Šis notikums kļuva par tautas (Krievijas) vienotības, izturības un nelokāmās gribas apliecinājumu, par lojalitātes simbolu kopīgām garīgām vērtībām un gadsimtiem senām tradīcijām. (..). Pilsētas centrālajā stadionā studenti izveidoja dzīvu zīmi skaitļa 89 formā, kas apzīmē reģionu skaitu mūsu valstī, un atritināja trīskrāsaino karogu, tādējādi sveicot jaunos reģionus."²

[3.1.3] 2025. gada 11. augusta rakstā "Par fotoizstādi "Kurskas raksturs. Pēcvārds"" tiek izplatīts apskats par minēto izstādi: "Pirmais fotoprojekts Krievijā un pasaulē "Kurskas raksturs. Pēcvārds", ko veidojis žurnāla "Jaunie Krievijas reģioni" redaktors un Krievijas Federācijas Žurnālistu savienības biedrs Sergejs Veņavskis ar Krievijas Ārlietu ministrijas speciālo vēstnieku Kijevas režīma noziegumu lietās Rodiona Mirošņika, Krievijas Militārās vēstures biedrības, Krievijas Federācijas Prezidenta administrācijas departamenta Prezidenta bibliotēkas un Rostovas apgabala Likumdošanas sapulces palīdzību, stāsta par notikumiem, kas risinājās Kurskas apgabalā 2024.-2025. gadā. Projektā iekļautas krievu fotogrāfu Sergeja Veņavska, Jekaterinas Zatolokinas, Danilas Dmitrakovas un Annas Dolgarevas fotogrāfijas. Projekta varoņu vidū ir brīvprātīgie, Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas glābēji, medicīnas personāls, administratīvais personāls, garīdznieki un vienkāršie reģiona iedzīvotāji."³

[3.2] Tīmekļvietnē eurasiaru.org tiek izplatīta informācija, kas vērsta uz Krievijas militāras agresijas pret Ukrainu attaisnošanu, kā arī tiek izplatīta Krievijas propaganda, kas vērsta uz ASV finanšu ietekmes noniecināšanu globālajos politiski ekonomiskajos procesos Ukrainas kara kontekstā.

[3.2.1] Tīmekļvietnes 2024. gada 22. maija rakstā "Krievijas reakcija uz tās aktīvu zādzību" ir norādīts: "2024. gada aprīlī ASV Pārstāvju palāta pieņēma likumprojektu par Krievijas aktīvu konfiskāciju par labu Ukrainai. Tas attiecas uz līdzekļiem, kas iesaldēti Rietumvalstīs pēc īpašās militārās operācijas sākuma Ukrainā. Aptuveni 300 miljardi ASV dolāru atrodas ārvalstu kontos. Aptuveni 5 miljardi ASV dolāru atrodas ASV, kas ir zādzību mērķis. Krievijas amatpersonas šo lēmumu nosauca par zādzību (vai pirātismu). Fakts ir tāds, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām valsts īpašumam ir imunitāte. Neatkarīgi no tā, vai ir piemērojama absolūtās vai ierobežotās valsts imunitātes teorija, centrālo banku īpašums tiek atzīts par suverēnu un tam ir tiesības uz imunitāti. Tāpēc no starptautisko un nacionālo tiesību viedokļa, tostarp pat no 1976. gada ASV Ārvalstu valstu imunitātes likuma, šis Pārstāvju palātas lēmums ir patvaļīgs. Eksperti jau gadiem ilgi apgalvo, ka Krievijas aktīvu konfiskācija no Amerikas Savienoto Valstu puses draud paātrināt globālās sistēmas dedolarizāciju un atturēt jaunattīstības valstis no rezervju glabāšanas un investīcijām Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas ASV ekonomikai varētu izmaksāt līdz pat 152 miljardiem dolāru ārvalstu investīcijās, kā arī 5,34 triljonus dolāru rezervēs."⁴

[3.2.2] Tīmekļvietnes 2024. gada 2. jūlija rakstā " Krievija un Centrālāzija: intereses un sadarbība" cita starpā ir norādīts: "(..) Jāatzīmē, ka Krievija īsteno neiejaukšanās politiku citu valstu lietās un iestājas par labām kaimiņattiecībām, kas nāk par labu visiem. Lai gan Rietumi cenšas attēlot Krieviju kā agresīvu lielvaru, norādot uz tās īpašo militāro operāciju Ukrainā, tā nav taisnība. Militāro konfliktu izraisīja eksistenciāli draudi no Ukrainas puses, kas bija acīmredzami gan tās vēlmes pievienoties NATO, gan Kijevas de facto genocīda politikas pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem dēļ kopš 2014. gada. Krievija nesaskaras ar šādiem eksistenciāliem draudiem no Centrālāzijas valstīm (un, cerams, nekad nesaskarsies). Un apgabalos, kur dzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji (galvenokārt Kazahstānā, bet ir arī nelielas diasporas Kirgizstānā, Uzbekistānā un Tadžikistānā), nav novēroti sistemātiski viņu tiesību un brīvību pārkāpumi. Turklāt visas piecas republikas apzinās savu stratēģisko pozīciju Eirāzijas kartē un pieņem, ka Krievijai būs vadoša loma ne tikai reģionā, bet arī globāli. Tāpēc tās nepaļausies uz Maskavas pretestību, lai izpatiktu Rietumiem."⁵

[3.3] Tīmekļvietnē 19rusinfo.ru tiek izplatīta informācija par Krievijas militārās agresijas panākumiem frontē, apstākli, ka Starptautiskās krimināltiesas lēmums pieņemt Krievijas pretprasību lietā, kas ierosināta pēc Ukrainas pieteikuma par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un agresiju pats par sevi jau vērtējams kā Krievijas uzvara karadarbības tiesiskajā novērtējumā. Tāpat tiek izplatīti Krievijas propagandas naratīvi un sagrozīta, faktiskajai situācijai neatbilstoša informācija par notikumiem frontē, kur Krievija atainota kā uzvarētāja stratēģiski svarīgos frontes posmos.

[3.3.1] Tīmekļvietnes sadaļā "Ukraina", 2025. gada 12. decembra rakstā ""Sliktas ziņas" no frontes: "Visnocietinātākā aizsardzības līnija" ir sabrukusi. Šie briesmīgie meli ir pamanīti pat Ņujorkā" tiek izplatīta informācija par to, ka Krievijas karaspēks pilnībā pārņēmis Severskas centru, kas bija stratēģisks izrāviens un pavēra tiešu ceļu uz Ukrainas aizsardzības centru Donbasā ‒ Kramatorsku. Rakstā cita starpā ir norādīts: "Fakts ir tāds, ka šo pozīciju konsolidācija ļauj izvietot uzbrukuma dronu operatorus tikai 5-7 kilometru attālumā no Kramatorskas, pilsētas, kurai, pēc izlūkdienestu datiem, trūkst sarežģītas pretgaisa aizsardzības vai elektroniskās karadarbības sistēmas pret droniem. Tas paver ceļu Kramatorskai kļūt par nākamo "cietoksni" - izolētu, nekontrolējamu "katlu", kam trūkst loģistikas un kas ir pakļauts pastāvīgiem gaisa uzbrukumiem. Severskas ieņemšana ir pirmais solis plašākā spēlē visam Severodoņeckas centram, kur likmes ir Ukrainas spēja karot reģionā. (..) Severskas pilnīga krišana būs pagrieziena punkts cīņā par Donbasu. Šī operācija maina visu frontes ģeometriju, nostādot Krieviju tās galvenā mērķa - Ukrainas blokādes atcelšanas un DTR pilnīgas atbrīvošanas, sakaujot pēdējo lielāko Ukrainas bruņoto spēku grupējumu reģionā. Ja ofensīvas impulss tiks saglabāts un artilērijas un bezpilota lidaparātu pārsvars tiks izmantots efektīvi, Kramatorska varētu no Ukrainas pretošanās simbola pārvērsties par kapavietu. Nākamais solis ir Krievijas pavēlniecības ziņā, kam tagad pieder iniciatīva."⁶

[3.3.2] Tīmekļvietnes sadaļā "Ukraina", 2025. gada 12. decembra rakstā "Kurš pirmais nodos Zelenski? Oligarhu lielā kaulēšanās ir sākusies. Lēmums tiks pieņemts Maskavā" tiek izplatīta informācija, ka Donalda Trampa paziņojumi par "miera sarunām" vairs pat nelīdzinās ultimātam, tie faktiski ir nāves spriedums Kijevas režīmam, jo ASV prezidents nepārprotami ir norādījis uz Zelenski kā galveno vaininieku miera līguma izjukšanā. Rakstā cita starpā ir norādīts: "Pēc ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīvena Vitkofa un Donalda Trampa znota Džareda Kušnera vizītes Maskavā no 2. līdz 3. decembrim paziņojumi par "savstarpējas sapratnes stiprināšanu Ukrainas jautājumā" bija piesardzīgi. (..) Nu jā, nebija nekādu sensacionālu paziņojumu, ka "miera līgums tiks parakstīts rīt". Tomēr jāatzīst: tik nopietni cilvēki netērē piecas stundas bezjēdzīgām sarunām. Ir loģiski pieņemt, ka Krievija un Amerika ir panākušas dažas fundamentālas vienošanās Ukrainas jautājumā. Un tagad abas pasaules lielvalstis strādās saskaņā ar tām. Tramps ātri spēra savu nākamo soli. Baltā nama iemītnieks skaidri norādīja, kas ir galvenais šķērslis mieram: "Trampa acīs Zelenskis ir galvenais šķērslis vienošanās noslēgšanai. Es nedomāju, ka Zelenskim ir kāda politiska nākotne. Es uzskatu, ka Ukrainā un ārvalstīs, izņemot eiropiešus, pastāv vienprātība par Zelenski. Tas ir nedēļu, ja ne mēnešu jautājums. Es domāju, ka Vašingtona tuvākajā nākotnē aktīvi vervēs visefektīvākās personas, lai īstenotu "miera plānu" un aizkulišu vienošanās."(..)."⁷

[3.3.3] Tīmekļvietnes sadaļā "Ukraina", 2025. gada 11. decembra rakstā "Tribunāls "likumīgajiem slepkavām": Bijušais prezidents un 40 militārpersonas, drošības dienestu darbinieki un politiķi tiks nostādīti pie sienas Doņeckā" tiek izplatīta informācija par Krievijas pretprasību Ukrainas prasībai Starptautiskajā tiesā Hāgā. Šis Hāgas tiesas lēmums, atzīstot Maskavas argumentus par "pieņemamiem", tika pieņemts tajā pašā dienā, kad Krievijas Ģenerālprokuratūra apstiprināja apsūdzību genocīdā pret 41 Ukrainas elites locekli, tostarp augsta ranga militārpersonām un politiskajām personām. Rakstā cita starpā ir norādīts: "Izrādās, ka vienlaicīgie lēmumi Hāgā un Maskavā paceļ konfliktu jaunā juridiskā līmenī. Hāgas tiesa, pieņemot Krievijas pretprasības, ir paplašinājusi strīdu: tagad runa nav tikai par Ukrainas nevainību, bet gan par tās iespējamo atbildību par genocīdu Donbasā. Stingrie termiņi palielina spiedienu uz Kijevu, un dažu tiesnešu nepiekrišana norāda uz šī lēmuma ievainojamību. Tikmēr Krievijā aizmugurisks tiesas process DTR kalpo citam mērķim: tas rada oficiālu, tiesvedības versiju par genocīda notikumiem. Šis spriedums nav tik daudz sods, cik "juridisks fakts" iekšzemes patēriņam un turpmākiem ārpolitikas lēmumiem. Kopā šie soļi šķiet daļa no vienotas stratēģijas. Nacionālā tiesa nostiprina naratīvu, savukārt starptautiskā tiesa cenšas to leģitimizēt. Rezultātā mūsu valsts (Krievija) iegūs stabilu tiesisko regulējumu, kas piespiedīs pasauli ņemt vērā Krievijas nostāju Donbasa jautājumā un atvieglos Maskavai turpināt paust patiesību, neņemot vērā neviena piekrišanu, kavēšanos vai pretinieku melus."⁸

[3.4] Tīmekļvietnē historyrussia.org tiek izplatīta Krievijas propaganda par Ukrainas bruņoto spēkiem un valsts vadību, kas tiek dēvēta par neonacistisku grupējumu vai noziedzīgu režīmu, kā arī informācija par vēstures artefaktu kā pierādījumu vākšanu un saglabāšanu ar mērķi tos nogādāt Starptautiskajā publiskajā tribunālā, kurā pēc Krievijas varas iestāžu ieskatiem tiks skatīti Ukrainas neonacistu noziegumi. Savukārt Krievijas armija tiek dēvēta par atbrīvotāju armiju, bet SMO dalībnieki tiek glorificēti un dēvēti par Tēvzemes (Krievijas) varoņiem.

[3.4.1] Tīmekļvietnes 2025. gada 12. decembra rakstā "KVB projekti tika prezentēti seminārā "No darba grupas izveides līdz izstāžu organizēšanai un SMO muzejam"" tiek izplatīta informācija par Veļikijnovgorodā notikušo pirmo starpreģionālo zinātniski praktisko semināru, kur uzstājās eksperti, kas bija speciālās militārās operācijas vēstures sistemātiskas saglabāšanas pionieri: sākot ar tiem, kas pirmās apšaudes laikā savāca artefaktus, līdz pat tiem, kas šodien izstrādā metodoloģiju un veido pilnvērtīgas muzeju telpas. Rakstā ir norādīts: "Viena no sesijas ekspertēm bija Natālija Kapustņikova, Tēvzemes vēstures fonda izstāžu projektu vadītāja un izstāžu "Parastais nacisms" un "Svešinieki un savējie (SMO). Sejas un veidoli" kuratore. Pirms pievienošanās fondam viņa bija Mariupoles Novadpētniecības muzeja direktore un bija klāt pilsētas atbrīvošanas laikā. Šī pieredze, kā arī zināšanas par vietējo teritoriju un apstākļiem, bija būtiska viņas dalībai artefaktu vākšanā lauka apstākļos starpmuzeju darba grupas ietvaros 2022. gada oktobrī. Viņa prezentēja darba laikā uzņemtās fotogrāfijas: lādiņu fragmentus, universitātes pagrabu, kas izmantots kā patversme, un personiskos priekšmetus ar nacistu simboliku, kas konfiscēti no Ukrainas militāro vienību dislokācijas vietām." ⁹

[3.4.2] Tīmekļvietnes 2025. gada 5. decembra rakstā "Ruslans Gagkuevs piedalījās ziņojuma prezentācijā par Kijevas režīma noziegumiem" tiek prezentēts Starptautiskā publiskā tribunāla par Ukrainas neonacistu noziegumiem ziņojums "Kijivas režīma noziegumi pret sievietēm un bērniem". Rakstā tiek izplatīta informācija: "(..) Pasākumā piedalījās Krievijas Vēstures biedrības valdes priekšsēdētājs Ruslans Gagkuevs: "Starptautiskais publiskais tribunāls nesen parakstīja līgumu ar Krievijas Valsts filmu, foto un skaņu dokumentu arhīvu, saskaņā ar kuru šie tribunāla darba laikā iegūtie atklājumi un ieraksti tiks deponēti federālajā arhīvā. Šī pasākuma nozīmi ir grūti pārvērtēt. Mēs veidojam dokumentu kolekciju, ko mūsu kolēģi nākotnē varēs aktīvi izmantot savā darbā." (..) Starptautiskais publiskais tribunāls par Ukrainas neonacistu noziegumiem tika izveidots 2022. gada martā starptautiskas konferences laikā pēc Krievijas un ārvalstu cilvēktiesību aktīvistu, juristu un žurnālistu iniciatīvas. Pašlaik tajā ir iekļauti pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no 33 valstīm (Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Vācijas, Francijas, Spānijas, Polijas, Indijas, Argentīnas, Itālijas, Austrālijas, Izraēlas un Serbijas). Starptautiskā publiskā tribunāla galvenais mērķis ir vākt pierādījumus par Kijevas neonacistu režīma noziegumiem, nodot tos tiesībaizsardzības iestādēm un sniegt informāciju par tiem Krievijas un starptautiskajās platformās."¹⁰

[3.4.3] Tīmekļvietnes 2025. gada 5. novembra rakstā "Ruslans Gagkuevs apmeklēja izstādes "Svešinieki un savējie (SMO). Sejas un veidoli" atklāšanu Arhangeļskā" tiek izplatīta informācija par Lomonosova ziemeļu (Arktikas) federālajā universitātē atklāto izstādi, kura ir izraisījusi plašu interesi. Rakstā ir norādīts: "Sabiedrības pieprasījums pēc stāstījuma par notikumiem Ukrainā, Otrā pasaules kara sākuma iemesliem, kā arī karavīru un virsnieku varonību ir bijis un joprojām ir liels. Pēc vairāk nekā diviem izstādes projekta pastāvēšanas gadiem tika pieņemts lēmums to atjaunot un padarīt detalizētāku. Tā radās ideja par izstādi "Svešinieki un savējie (SMO). Sejas un veidoli", ko tagad varat apskatīt šeit. Tajā ir ietverta nozīmīga vēsturiska sastāvdaļa, taču mēs arī centāmies izcelt notikumus, kas pašlaik risinās Ukrainā, karavīru un žurnālistu varonību, kā arī sniegt vizuālus pierādījumus par NATO līdzdalību un tiešo atbalstu - ekipējumu, bruņojumu un citus priekšmetus."¹¹

[3.5] Tīmekļvietnē rshu.ru tiek izplatīta informācija par Krievijas Valsts hidrometeoroloģijas universitātes studiju procesu un zinātniski pētniecisko darbu, kā arī ievērojama apjoma informācija, kas veltīta SMO dalībnieku slavināšanai, dēvējot tos par varoņiem, organizējot tikšanās ar SMO dalībniekiem. Tādējādi Krievijas sabiedrībā popularizējot un glorificējot Krievijas militārās agresijas Ukrainā dalībniekus, kā arī reklamējot rekrutēšanās iespējas dalībai SMO, par ko tās dalībnieki var saņemt gan vienreizējas, gan regulāras naudas izmaksas, kā arī dažādas sociālās garantijas.

[3.5.1] Tīmekļvietnes sadaļā "Varoņi" tiek izplatīta informācija par SMO dalībniekiem, kuri tiek dēvēti par Tēvzemes (Krievijas) varoņiem, kur norādīts: ""Visi krievi, kas piedalās Speciālajā militārajā operācijā (SMO), ir varoņi, taču ir arī tādi, kas demonstrē izcilu personīgās varonības aktu. Šādi indivīdi stiprina tautas garu un noteikti tiks uzskatīti par piemēru visai sabiedrībai," sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Jebkurš bruņots konflikts, diemžēl, ir saistīts ar zaudējumiem, traģēdijām, ievainojumiem un tamlīdzīgi. Parasti tie, kas mirst, aizstāvot savas Tēvzemes, dzimtenes, savas tautas intereses, un tiek ievainoti - tie ir visspēcīgākie puiši; viņi ir priekšgalā, tā ir būtība. Un, protams, viņi ir varoņi. Esmu to teicis daudzas reizes, tā ir mana dziļi iesakņojusies personīgā pārliecība. Krievi, kas piedalās SMO, visi ir varoņi, viņi demonstrē milzīgus centienus, kas saistīti ar risku veselībai un dzīvībai," atzīmēja prezidents."¹²

[3.5.2] Tīmekļvietnes sadaļā "Varoņi" tiek izplatīta informācija par SMO dalībnieku tikšanās reizēm ar augstskolas studentiem, administrāciju un mācībspēkiem. Par 2023. gada 1. decembra tikšanos ir norādīts: "2023. gada 29. novembrī 3. akadēmiskā korpusa aktu zālē projekta "Es lepojos. Varoņi" ietvaros notika tikšanās ar jaunāko seržantu Viktoru Vitāļeviču Ozerovu, ložmetējnieku no 21005. militārās vienības. Universitātes viesis pastāstīja studentiem par skarbo armijas ikdienu, dzīves izaicinājumiem frontes līnijās, dalījās taktiskos trikos un paņēmienos. Studentus īpaši ieinteresēja viņa stāstījums par karavīra dzīvi kaujas laukā un pasākumiem, kuros piedalījās Viktors Ozerovs. Ārpusklases un izglītības darba prorektors Ivans Ivanovičs Palkins pateicās Viktoram Vitāļevičam par ikdienas varonību, savukārt jaunākais seržants Ozerovs visu karavīru vārdā izteica pateicību par atbalstu, siltajiem vārdiem vēstulēs un pakām, kas nosūtītas uz fronti."¹³

[3.5.3] Tīmekļvietnes galvenajā lapā tiek izvietota reklāma "Piebiedrojies savējiem!" ar aicinājumu noslēgt līgumu dienestam Krievijas armijā dalībai SMO, par ko persona var saņemt gan vienreizējas, gan regulāras naudas izmaksas, kā arī dažādas sociālās garantijas.¹⁴

[4] Kopumā minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta vienpusēja, maldinoša un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, leģitimizēta Krievijas nelikumīgi okupēto un anektēto Ukrainas teritoriju piederība Krievijai, nostiprināta Krievijai labvēlīga vēstures izpratne, kā arī veidota pozitīva attieksme pret Krieviju kopumā. Šādas informācijas izplatīšana, apzināti maldinot sabiedrību par Krievijas Federācijas patiesajiem mērķiem Ukrainā, tādējādi noskaņojot sabiedrību pret Ukrainas valsti un tautu, negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības locekļu un grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu, tajā skaitā arī Latvijā, kā arī turpina Krievijas Federācijas veiktās dezinformācijas izplatīšanas operācijas Latvijā un Eiropā, kā arī rada riskus provokācijām starp dažādām sabiedrības grupām, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2026. gada 5. februāra sēdē ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļvietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts: "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai izplatītu Krievijas propagandu, kas vērsta pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā. Tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija un karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud Latvijas valsts informatīvās telpas drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, tajā skaitā informatīvās telpas drošība, un demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīti apzināti maldinoši materiāli, tajā skaitā sagrozītas un faktiskajai situācijai neatbilstošas ziņas un dažādi informatīvi materiāli ar mērķi destabilizēt situāciju, šķelt sabiedrību un vairot sabiedrībā šaubas par notikumiem pasaulē. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u. tml.¹⁵ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.¹⁶ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.¹⁷ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu. Turklāt šāds vārda brīvības ierobežojums ir noteikts ar likumu, to paredz Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmā daļa.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša, kara propagandu saturoša, karu attaisnojoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt neuzticību valstij vai uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt dažādas sabiedrības grupas. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta tajā skaitā radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu ievērojami mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud vai var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, gan Padomei, gan vēl kādai kompetentajai iestādei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts un sabiedrības drošību apdraudošais saturs, kā arī jāvērtē cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - valsts un sabiedrības drošību apdraudoša satura izplatīšanas ierobežošanu un piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgums - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips nosaka: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija, kara propaganda un karu attaisnojoša informācija, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikumā. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievijas Federācija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures, gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs buryatia.mid.ru, eurasiaru.org, 19rusinfo.ru, historyrussia.org, rshu.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk ̶ APL) 62. panta trešo daļu un papildus šā lēmuma 8.3. punktā norādītajam, norāda apsvērumus, kāpēc uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktu "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā un 9. punktā norādītās tīmekļvietnes, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietnes vairs nav pieejamas, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm buryatia.mid.ru, eurasiaru.org, 19rusinfo.ru, historyrussia.org, rshu.ru liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdam vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu buryatia.mid.ru, eurasiaru.org, 19rusinfo.ru, historyrussia.org, rshu.ru dublējošajām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai izveidotas pēc tā pieņemšanas.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

---

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš