Darbības ar dokumentu

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2

2026. gada 23. janvārī (prot. Nr. 20, 2. p., lēmums Nr. 185)

Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2026. gadam

Izdoti saskaņā ar
Latvijas Republikas likuma "Pašvaldību likums"
10. panta 1. d. 1. p., 48. panta 1., 2. d.,
likuma "Par pašvaldību budžetiem"
16. un 17. pantu

1. Saistošie noteikumi nosaka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2026. gada pamatbudžeta ieņēmumu, izdevumu, ziedojumu, dāvinājumu un aizņēmumu apmēru, kā arī budžeta izpildītāju pienākumus un atbildību.

2. Apstiprināt, pilsētas budžetu 2026. gadam, ieņēmumus 56 454 864 eiro apmērā, saskaņā ar 1., 2., 3., 4. pielikumu.

3. Apstiprināt, pilsētas budžetu 2026. gadam, izdevumus 60 668 321 eiro apmērā, saskaņā ar 1., 2., 3., 4. pielikumu.

4. Apstiprināt finansēšanas daļu 4 213 457 eiro, saskaņā ar 1. pielikumu.

5. Apstiprināt 5. pielikumu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2026. gada valsts budžeta transferti".

6. Apstiprināt izdevumus, kas tiks veikti no ieņēmumiem no pašvaldības īpašuma pārdošanas, saskaņā ar 6. pielikumu. Noteikt, ka saistības Pilsētvides un attīstības pārvaldes izdevumiem saskaņā ar 6. pielikumu tiek uzņemtas tikai pēc faktiski saņemtajiem ieņēmumiem.

7. Apstiprināt 7. pielikumu "Rēzeknes valstspilsētas pamatbudžeta investīcijas no aizņēmuma līdzekļiem".

8. Apstiprināt 8. pielikumu "Rēzeknes valstspilsētas kapitālinvestīciju programmas projekti 2026. gadam".

9. Apstiprināt, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administrācijas, pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centrs", pašvaldību iestādes "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde" pamatbudžeta un speciālā budžeta kopsavilkuma tāmes un tāmes (pēc valdības funkciju klasifikācijas).

10. Noteikt, ka Izglītības pārvalde sagatavo līgumus ar to pilsētu un pagastu pašvaldībām, kuru skolēni mācās pilsētas izglītības iestādēs, saskaņā ar tāmēs apstiprinātiem izglītības iestāžu uzturēšanas normatīviem vienam skolēnam (audzēknim) un LR Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 418 "Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem". Ieņēmumi ieskaitāmi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pamatbudžeta kontā.

11. Noteikt, ka pārvalde "Sociālais dienests" sagatavo līgumus par citu novadu iedzīvotāju uzturēšanās apmaksu pilsētas sociālās aizsardzības iestādēs saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu. Norēķini par savstarpējiem norēķiniem tiek ieskaitīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pamatbudžeta kontā.

12. Noteikt, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Ekonomikas un finanšu pārvaldei ir tiesības atvērt pamatbudžeta asignējumus proporcionāli Rēzeknes valstspilsētas pamatbudžeta ieņēmumu izpildei, nepārsniedzot gada budžetā paredzētās summas, kā prioritāte nosakāma atlīdzības izmaksa. Šis nosacījums nav attiecināms uz aizdevuma līgumos paredzēto saistību izpildi. Ekonomikas un finanšu pārvalde ar rīkojumu atver asignējumus pašvaldības budžeta izpildītājiem atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam.

13. Noteikt, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Ekonomikas un finanšu pārvaldei saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem un kredītsaistībām 2026. gadā jānodrošina kredītu pamatsummas atmaksa un kredītu procentu samaksa.

14. Budžeta izpildītāji drīkst izdarīt grozījumus tāmēs 3. un 4. pielikumā apstiprināto budžeta līdzekļu ietvaros, iesniedzot izmaiņas apstiprināšanai Rēzeknes valstspilsētas domes Finanšu un budžeta komitejā, kā arī Ekonomikas un finanšu pārvaldei - izziņu par tāmes izmaiņām. Gadījumos, kad grozījumi tiek veikti izdevumu ekonomiskās zemākajā līmenī (izdevumu ekonomiskās klasifikācijas četrzīmju koda pēdējie divi cipari, bet izdevumu ekonomiskās klasifikācijas pieczīmju koda pēdējie trīs cipari) tos apstiprina attiecīgās iestādes vadītājs un izziņu par tāmes izmaiņām iesniedz Ekonomikas un finanšu pārvaldē. Šādu grozījumu rezultātā nedrīkst mainīt apstiprināto budžeta gada kopējo finansējumu, kā arī atalgojumu (darba samaksa) un kapitālos izdevumus (pamatkapitāla veidošana) un izdevumus kodā 7230 "Pašvaldības un tās iestāžu savstarpējie transferti".

15. Budžeta izpildītāji ir atbildīgi par to, lai izdevumi pēc naudas plūsmas nepārsniedz attiecīgajai programmai tāmē apstiprinātos, plānotos izdevumus atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

16. Budžeta izpildītāji pamatbudžeta ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumu ieņēmumus, kas pārsniedz budžetā noteikto apjomu, ar attiecīgo Rēzeknes domes komiteju atļauju var novirzīt budžetā paredzēto izdevumu papildu finansēšanai pēc budžeta grozījumu apstiprināšanas Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domē.

17. Noteikt, ka laika posmā starp Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta grozījumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Finanšu un budžeta komiteja var pieņemt lēmumus par Rēzeknes domes rezerves fonda līdzekļu piešķiršanu, ja pieprasītais finansējums nepieciešams pašvaldības iestāžu uzturēšanai un līdzekļu apmērs vienam budžeta izpildītājam nepārsniedz 1500 eiro, visus piešķīrumus iekļaujot kārtējos attiecīgā gada budžeta grozījumos, kurus apstiprina Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome.

18. Noteikt, ka pašvaldības budžeta finansējums dotācijas veidā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Austrumlatvijas koncertzāle" un Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Olimpiskais centrs Rēzekne" tiek piešķirts saskaņā ar noslēgto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības funkcijās ietilpstošo valsts pārvaldes uzdevumu izpildes deleģēšanas līgumu.

19. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas un tie publicējami pašvaldības mājaslapā internetā.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs

 

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

5. pielikums

6. pielikums

7. pielikums

8. pielikums

 

PASKAIDROJUMA RAKSTS
RĒZEKNES VALSTSPILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2026. GADA BUDŽETAM

Ziņojums par sociāli ekonomisko situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā

Rēzeknes pilsēta atrodas Eiropas Savienībā, Latvijā, Latgales plānošanas reģiona centrālajā daļā, līdz ar to ir labi sasniedzama no dažādām šī reģiona vietām, kļūstot par nacionālās nozīmes ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centru ar integrētu infrastruktūru un kultūrvēsturisku mantojumu, nodrošinot Latgales materiālās un nemateriālās kultūras saglabāšanu, tradīciju pārmantojamību un popularizēšanu.

Rēzeknes pilsētas pašvaldība koncentrējas uz ekonomikas izaugsmi un radošo industriju, izglītības, pētniecības un sporta jomu attīstību. Šis nozīmīgais Austrumlatvijas centrs veido pakalpojumu tīklu, kur publisko pakalpojumu saņēmēji ir ne tikai Latgales, bet arī citu Latvijas reģionu iedzīvotāji.

Ziņojumā par sociāli ekonomisko situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā paskaidrojuma rakstam pie Rēzeknes pilsētas pašvaldības 2026. gada budžeta iekļauta informācija par:

1. Pastāvīgo iedzīvotāju skaitu Rēzeknē;

2. Strādājošo mēneša vidējo darba samaksu Rēzeknē;

3. Uzņēmējdarbību Rēzeknē;

4. Izglītību, kultūru un sporta jomu Rēzeknē;

5. Pilsētas attīstību.

1. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Rēzeknē

Pēdējo gadu laikā Rēzeknē iedzīvotāju skaita izmaiņām ir ilgstoša negatīva tendence (1.attēls). Pēc oficiālā statistikas portāla datubāzes informācijas, 2025. gada sākumā Rēzeknes pilsētā bija 26 429 iedzīvotāji. Tas ir par 274 iedzīvotājiem mazāk nekā 2024. gada sākumā un par 410 iedzīvotājiem mazāk nekā 2021. gada sākumā.

Apskatot, 2025. gada sākuma statistikas datus izkristalizējas, ka 14 994 iedzīvotāji jeb 56 % no visiem iedzīvotājiem Rēzeknes pilsētā, kas apkopoti pēc faktiskās dzīvesvietas adreses, ir bijušas sievietes, bet 11 790 jeb 44 % no visiem iedzīvotājiem, kas reģistrēti Rēzeknes pilsētā pēc faktiskās dzīvesvietas adreses, ir bijuši vīrieši.¹

1. attēls. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Rēzeknē gada sākumā no 2021. līdz 2025. gadam²

Vidējais iedzīvotāju vecums 2025. gada sākumā Rēzeknes iedzīvotājiem bija 44,7 gadi. Vidēji valstī - 43,4 gadi.³

2. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Rēzeknē

Pēc Oficiālās statistikas portāla datubāzē pieejamajiem datiem, pēdējie statistikas rādītāji apkopoti par 2025. gadu 3. ceturksni, kad strādājošo mēneša vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā Rēzeknē bruto bijusi 1560 euro, kas ir par 170 euro jeb 11,45 % (bruto) augstāka samaksa nekā 2024. gadā. Salīdzinot, Rēzeknē strādājošo vidējo darba samaksu ar Latvijas vidējās darba samaksas rādītājiem (1883 euro bruto), secināms, ka Rēzeknē vidējā strādājošo darba samaksa bijusi par 323 euro (bruto) zemāka nekā vidēji Latvijā strādājošo mēneša darba samaksa.⁴

Bezdarba līmenis Rēzeknes pilsētā, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras pieejamās informācijas uz 2025. gada 30. novembri bija 6,0 % no kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2025. gada 1. janvāri publicēto informāciju, secināms, ka bezdarba līmenis nepilna gada laikā Rēzeknē samazinājies par 0,8 %.

2. attēls. Bezdarba līmenis Rēzeknē 2022.-2025. gada novembrī (% no darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita)⁵

3. Uzņēmējdarbība Rēzeknē

Spēcīgas rūpnieciskās ražošanas tradīcijas, atpazīstami uzņēmumi, konkurētspējīgas ražošanas izmaksas, vietējo resursu tuvums (kokmateriāli, lauksaimniecības produkcija, derīgie izrakteņi u.c.) ir potenciāls Rēzeknes pašvaldības attīstības resurss. Tieši tāpēc, viena no galvenajām pilsētas ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības prioritātēm ir uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ko panākt plānots piesaistot investīcijas projektiem, veicinot uzņēmējdarbību, atbalstot investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un publiskās infrastruktūras attīstīšanā, tādējādi sekmējot jaunu uzņēmumu veicināšanu un esošo uzņēmumu attīstību.

Pēc oficiālā statistikas portāla datiem, kas apkopoti par 2024. gadu, secināms, ka kopumā Rēzeknē bijuši reģistrēti 1943 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, no kuriem komercsabiedrības tirgus sektors sastāda 842 vienības.

Pēc 2024. gada pārskata datiem, pēc apgrozījuma lielākie uzņēmumi Rēzeknē bijuši:

1. SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" (gaļas pārstrāde un konservēšana);

2. SIA "LEKON" (mazumtirdzniecība);

3. SIA "Rēzeknes slimnīca" (slimnīcu darbība);

4. SIA "SAHO" (kravu pārvadājumi);

5. SIA "New Fuels";

6. SIA "Baltiks East";

7. AS "Rēzeknes siltumtīkli" (tvaika piegāde, gaisa kondicionēšana);

8. SIA "V.J.M. Būve" (būvniecība);

9. SIA "VTI Avoti"⁶;

10. SIA "Latgalija" (būvniecība).

Sagrupējot datus pa nozarēm, pēc 2024. gada pārskata datiem, pēc apgrozījuma lielākie uzņēmumi Rēzeknē bijuši:

Ražošanā:

1. SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" (gaļas pārstrāde un konservēšana);

2. SIA "New Fuels" (pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana);

3. SIA "BALTIKS EAST"SIA "LARTA 1"(lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana).

Būvniecībā:

1. SIA "V.J.M. Būve" (būvniecība);

2. SIA "Latgalija" (būvniecība);

3. SIA "Latgales būve" (būvniecība).

Tirdzniecībā:

1. SIA "LEKON" (mazumtirdzniecība);

2. SIA "ALBA-LTD" (mazumtirdzniecība);

3. SIA "RUVAR" (metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība specializētajos veikalos).

Kravu pārvadājumos:

1. SIA "SAHO" (kravu pārvadājumi);

2. SIA "P un K" (kravu pārvadājumi);

3. SIA "Trans speed" (kravu pārvadājumi).

Mežizstrādē:

1. SIA "Latgales energoceltnieks" (mežizstrāde);

2. SIA "CEĻAPRIEDES" (mežizstrāde);

3. SIA "ML Timber" (mežizstrāde).

Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā:

1. SIA "Ausmeņa" (ēdināšanas pakalpojumi);

2. SIA "IGGI" (bāru darbība);

3. SIA "LTV" (ēdināšanas pakalpojumi).

Pēc Lursoft apkopotajiem datiem uz 2024. gadu izmaiņas konstatējamas lielāko darba devēju sarakstā Rēzeknē. Salīdzinot ar 2022 gadu, sakarā ar juridiskās adreses maiņu no saraksta tiek svītrots SIA "ACBR", bet paliek tādi uzņēmumi kā:

1. SIA "Rēzeknes slimnīca" (slimnīcu darbība) - 695 darbinieki;

2. SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" (gaļas pārstrāde un konservēšana) - 553 darbinieki;

3. SIA "LEKON" (mazumtirdzniecība) - 434 darbinieki;

4. SIA "SAHO" (kravu pārvadājumi pa autoceļiem) - 314 darbinieki;

5. SIA "OptoElektronika LV" (citu elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošana) - 314 darbinieki;

6. SIA "Rēzeknes namsaimnieks" (nekustamā īpašuma pārvaldīšana) - 144 darbinieki;

7. SIA "ALBA-LTD" - 102 darbinieki;

8. SIA "Latgalija" - 97 darbinieki;

9. SIA "AJ tehnika" - 93 darbinieki;

10. SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" - 90 darbinieki.

Ne mazāk svarīgs pašvaldības attīstības resurss ir uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas. Pilsētas teritorijā darbojās vairākas biznesa atbalsta institūcijas - Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona (Rēzeknes SEZ), Latvijas Darba devēju konfederācija, Rēzeknes Uzņēmēju biedrība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rēzeknes nodaļa, LIAA pārstāvniecība Rēzeknē u.c. Pie pašvaldības attīstības resursiem sevišķi jāuzsver Rēzeknes SEZ darbības nozīmīgums. Tā izveidota 1997. gadā, pamatojoties uz Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu. Komercsabiedrības, kas darbojas Rēzeknes SEZ, var iegūt līdz pat 100 % nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi un 80 % uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi dividendēm. Rēzeknes SEZ mērķis ir veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Kopējā Rēzeknes SEZ platība ir 1 155,28 ha - Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir izvietoti 36 % no kopējās Rēzeknes SEZ platības. Rēzeknes SEZ darbības priekšrocības ir stabilas sadarbības tradīcijas un konkurētspējīgas ražošanas izmaksas Eiropas kontekstā. Ļoti būtiska priekšrocība ir cilvēkresursu pieejamība un kvalitāte, ko nodrošina veiksmīga sadarbība ar izglītības iestādēm gan Rēzeknes pilsētā, gan Latgales reģionā. Ar Rēzeknes SEZ komercsabiedrības statusu 2025. gada beigās darbojās 21 komercsabiedrība, no kurām 18 atrodas Rēzeknes valstspilsētas teritorijā.

4. Izglītība, kultūra, sports

4.1. Izglītība

Iedzīvotāju izglītības līmenis un izglītības iespējas ir nozīmīgs teritorijas konkurētspējas un attīstības rādītājs. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izglītības sistēmu veido 10 pirmsskolas izglītības iestādes un 8 vispārējās izglītības iestādes - Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija, Rēzeknes 2. vidusskola, Rēzeknes 3. pamatskola, Rēzeknes 5. pamatskola, Rēzeknes 6. pamatskola, Rēzeknes sākumskola, Rēzeknes pamatskolas - attīstības centrs, kuras ir pašvaldības dibinātas iestādes. Ir arī Rēzeknes Katoļu vidusskola, kuras dibinātājs ir Rēzeknes - Aglonas diecēze, 2 profesionālās izglītības iestādes (Rēzeknes tehnikums, Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola) un 2 profesionālās ievirzes izglītības iestādes (BJSS, Zanes mūzikas skola), interešu izglītības iestādes - Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs, augstākās izglītības iestāde (RTU Rēzeknes akadēmija), kā arī augstāko izglītības iestāžu filiāles. Rēzeknē un tās apkaimē ir iespēja apgūt augstāko un profesionālo izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, Latvijas Universitātes P. Stradiņa Medicīnas koledžas filiālē, Rēzeknes Valsts robežsardzes koledžā.

Rēzeknes pašvaldības dibinātajās vispārizglītojošajās izglītības iestādēs 2024./2025. mācību gadu uzsāka 3745 izglītojamie, t.sk. 45 Ukrainas civiliedzīvotāju izglītojamie. Pirmsskolas izglītības iestādēs 2024./2025. mācību gadu uzsāka 1433 audzēknis t.sk. 31 Ukrainas civiliedzīvotāju izglītojamie.

Rēzeknes tehnikums nodrošina profesionālo izglītību 12 dažādās profesionālajās izglītības jomās, 31 programmā (administratīvie un sekretāra pakalpojumi, autotransports, būvdarbi, datorsistēmas, enerģētika un elektrotehnika, ēdināšanas pakalpojumi, interjera dizains, kokizstrādājumu izgatavošana, komerczinības, pārtikas produktu tehnoloģija, programmēšana, viesnīcas pakalpojumi u.c.).

RTU Rēzeknes akadēmija ir augstākās izglītības iestāde. 2025. gada 1. aprīlī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija tiek pievienota Rīgas Tehniskajai universitātei un tālāk strādā ar nosaukumu "RTU Rēzekne". RTU Rēzekne nodrošina studijas 3 studiju un zinātnes centros: Izglītības, valodu un sociālo tehnoloģiju, Inženierzinātņu un Ekonomikas un pārvaldības centros, 10 studiju virzienos, 33 studiju programmās, kas ietver, 9 koledžas līmeņa programmas, 2 akadēmiskā bakalaura studiju programmas, 10 profesionālā bakalaura studiju programmas, 5 akadēmiskā maģistra studiju programmas, 1 2. līmeņa profesionālā programma, 2 profesionālā maģistra programmas un 4 doktora studiju programmas. 2024/2025. gadā kopējais studējošo skaits bija 968 studējošie pilna laika studiju programmās un 330 nepilna laika. Studējošo skaits uz 2025. gada 1. oktobri, pilna laika - 919; nepilna laika - 355.

4.2. Kultūra

Rēzekne ir nozīmīgs Latgales reģiona kultūras centrs - pilsētā ir pārstāvētas un attīstītas visas kultūras un mākslas nozares: profesionālā un tradicionālā kultūra, amatiermāksla, mūzika un deja, teātris, latgaliešu rakstu valodas rakstniecība un izdevējdarbība, vizuālā māksla, bibliotēkas, muzeji un Latgales novadam raksturīgais materiālais un nemateriālais kultūras mantojums. Pašvaldības aģentūra "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" (aģentūra) koordinē kultūras norises Rēzeknes pilsētā, nodrošinot iedzīvotājiem daudzveidīgas un iekļaujošas kultūras līdzdalības un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Aģentūras sastāvā ietilpst šādas par kultūru un tūrismu atbildīgās iestādes: Latgales Kultūrvēstures muzejs, Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka un tās filiāles (Rēzeknes 2. bibliotēka, Bērnu bibliotēka un Pielāgotas literatūras bibliotēka), Tūrisma attīstības centrs, Rēzeknes Kultūras nams un Nacionālo biedrību kultūras nams. Šīm iestādēm cieši sadarbojoties, tiek nodrošināta kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana un sekmēta sabiedrības izglītošana, tādējādi veicinot kultūras un tūrisma nozares attīstību Rēzeknē.

2025. gadā aģentūra un tās iestādes organizēja vairāk nekā 850 pasākumus (to skaitā literatūras izstādes un tematiskie pasākumi bibliotēkā, izstādes, pārgājieni, gadatirgi un tirdziņi, teātra izrādes, koncerti, valsts svētku un gadskārtu tematiskie pasākumi) Pēc Tūrisma attīstības centra apkopotajiem datiem 2025. gadā (no janvāra līdz novembrim) Rēzeknē nakšņoja 21 787 tūristi (par 6 % vairāk, salīdzinot ar 2024. gada janvāra-novembra datiem), no kuriem 28 % jeb 6202 bija ārvalstu viesi. Visvairāk ārzemju ceļotāju bija no Vācijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Kultūras, vēstures un mākslas objektus un pasākumus gada laikā ir apmeklējuši 256,7 tūkstoši iedzīvotāju un pilsētas viesu (par 13 % vairāk nekā 2024. gadā)

Pie funkcionālajām saitēm ar apkārtējām teritorijām noteikti jāpiemin arī Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs jeb "Latgales vēstniecība GORS" (GORS). GORS mērķa reģiona teritorija aptver visu Austrumlatvijas teritoriju, un tas ar savu darbību pozitīvi ietekmē kultūras pakalpojumu pieejamību un kvalitāti reģionā. Mijiedarbībā ar citiem tautsaimniecības sektoriem GORS darbība sekmē reģiona sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī veicina tūristu piesaisti. Pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis tūristu skaits, kas apmeklē šo reģionu. Rēzeknes vērtības un priekšrocības tūrisma attīstībā ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, pievilcīga vide, dabas objektu tuvums, laba vides kvalitāte, viesmīlīgie cilvēki, kultūras notikumi, kā arī aktīva darbība izglītības, pētniecības un inovāciju jomā.

Lai popularizētu Rēzeknes pilsētu un Latgales reģionu kopumā, kopš 2023. gada jūnija darbojas jauna Rēzeknes tūrisma tīmekļvietne https://visit.rezekne.lv/, kas ir pieejama 7 valodās. 2025. gadā mājaslapas apmeklētāju skaits sasniedza 48 tūkstošus (par 20 % vairāk nekā 2024. gadā). Ik gadu tiek veidoti tūrisma informatīvie materiāli un pasākumu kalendārs, kas Rēzeknes pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ļauj laicīgi plānot "Latgales vēstniecības GORS" un citu pilsētas kultūras objektu un publisko pasākumu apmeklējumu, un līdz ar to Rēzekne ieņem stabilu vietu Latvijas kultūras kartē, par kuru raksta un interesējas, kuru apmeklē kultūras jomas profesionāļi, veicinot Rēzeknes pilsētas atpazīstamību, novērtējumu, publikas interesi, sadarbību un atpazīstamību.

4.3. Sports

Rēzeknes pilsētā darbojas Rēzeknes bērnu - jaunatnes sporta skola (BJSS) un vairāk nekā 20 sporta klubi (biedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību).

Rēzeknes BJSS darbības mērķi ir nodrošināt sistematizētu zināšanu un prasmju apguvi, veicinot vērtīborientācijas veidošanos sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā un veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītību, kas nodrošinātu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī nodrošinātu fiziski, garīgi un emocionāli attīstītas personības attīstību, motivējot aktīvam, kustīgam dzīvesveidam, veicinot apzināties sporta pozitīvo ietekmi, personības izaugsmi un veidošanos.

Rēzeknes BJSS 2025./2026. m. g. realizē 20V813001 un 30V813001profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas 9 sporta veidos. Šajā m. g. pirmajā semestrī profesionālās ievirzes programmas apgūst 75 grupās:

• 14 basketbola;

• 4 florbola;

• 24 futbola;

• 7 grieķu-romiešu cīņas;

• 10 peldēšanas;

• 2 šaha;

• 3 tenisa;

• 4 vieglatlētikas;

• 7 volejbolā.

Minētajās grupās uz 08.12.2025. ir 1026 izglītojamie.

Rēzeknes BJSS 2025./2026. m. g. realizē interešu izglītību sekojošos sporta veidos:

• Hokejs (6 grupas);

• Daiļslidošana (4 grupas);

• Galda teniss (1 grupa);

• Karsējsports (1 grupa);

• Vispārējā fiziskā sagatavotība bērniem (2 grupas);

• Futbols (2 grupas);

• Mākslas vingrošana (1 grupa).

Šajā semestrī interešu izglītība tiek realizēta 18 grupās, kurās uz 08.12.2025. ir 195 izglītojamie. Rēzeknes BJSS realizē peldētapmācības apguvi Rēzeknes vispārizglītojošo skolu 2. klašu skolēniem un slidotapmācību Rēzeknes vispārizglītojošo skolu 3. klašu skolēniem.

Rēzeknes pilsētā iedzīvotāji var piedalīties vietējās sporta sacensībās un pārstāvēt pilsētu Latvijas mērogā un starptautiskā līmenī basketbolā, florbolā, futbolā, galda tenisā, grieķu-romiešu cīņā, hokejā, karatē, kikboksā, "Ķer un servē bumbu", novusā, nūjošanā, orientēšanās sportā, pauerliftingā, peldēšanā, slēpošanā, šahā, tenisā, velosportā, vieglatlētikā, volejbolā.

Ģimenes ar bērniem var piedalīties ģimeņu sporta svētkos, senioriem iespējam nodarboties ar aerobiku, fitnesu, trenažieriem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" Pensionāru dienas centrā.

5. Pilsētas attīstība

2025. gada maijā tika apstiprināta Rēzeknes valstspilsētas Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2025.-2029. gadam". Rēzeknes pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas programma sagatavota, lai novērtētu gaisa kvalitātes esošo situāciju Rēzeknē, un lai paredzētu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus 2025.-2029. gadam.

2025. gada jūnijā ir noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra mācību vides pilnveide kvalitatīvas izglītības īstenošanai" Nr. 4.2.1.3/1/24/I/007 īstenošanu. Projekta mērķis ir speciālās izglītības iestādes mācību vides, infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošana, paaugstinot speciālās izglītības iestādes kapacitāti kvalitatīvās speciālās izglītības nodrošināšanā Rēzeknes pamatskolas - attīstības centrā F. Varslavāna ielā 5, Rēzeknē.

2025. gada septembrī ir noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Zaļās infrastruktūras attīstība gaisa kvalitātes uzlabošanai Rēzeknes pilsētā" Nr. 2.2.3.5/2/25/I/001 īstenošanu. Projekta mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, īstenojot gaisa piesārņojumu mazinošus pasākumus, izveidojot un atjaunojot zaļās zonas Rēzeknes valstspilsētas centrālajā daļā un ziemeļu mikrorajonā, saskaņā ar Rēzeknes gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2025.-2029. gadam.

2025. gada 28. februārī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība iesniedza projekta iesniegumu Nr. 5.1.1.1/2/25/A/035 "Industriālās zonas infrastruktūras izveide jaunu uzņēmumu izvietošanai Rēzeknes valstspilsētā" atklātā projektu iesniegumu atlasē un turpināja darbu pie projekta dokumentācijas sagatavošanas. Plānots, ka līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu tiks noslēgts līdz 2025. gada beigām. Projektā tiks izbūvēta jauna publiski pieejama iela industriālās zonas teritorijā aptuveni 966 metru garumā, kā arī 728 metrus gara ietve gar Eksporta ielas posmu. Darbu izpildes laikā paredzēta arī lietusūdens kanalizācijas sistēmas izbūve, elektroapgādes ārējo tīklu un apgaismojuma izbūve, kā arī elektronisko sakaru tīklu pārbūve. Papildus tiks izbūvēta jauna ūdenssaimniecības infrastruktūra, atjaunota dzelzceļa un loģistikas infrastruktūra, kā arī izbūvēta elektroapgādes sistēma, kas nodrošinās nepieciešamās elektrības jaudas industriālajai teritorijai.

Lai veicinātu mājokļu pieejamības jautājuma risināšanu, 2025. gada 15. augustā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība apstiprinājusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dalību pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmā, pieņemot lēmumu par "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dalības apstiprināšanu pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmā". Dalība projektā nodrošinās jaunu, modernu īres dzīvokļu pieejamību, kas palīdzēs piesaistīt jaunus iedzīvotājus, veicinot ekonomisko izaugsmi un uzlabojot dzīves kvalitāti. Pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programma paredz nodrošināt jaunizbūvētu dzīvokļu mājokļu dzīvojamā fonda izbūvi pašvaldībās pēc iespējas īsākā laikā un augstākā kvalitātē. Projekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Programmas īstenotājs būs valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas 2025. gada 13.jūnija sēdes lēmumu Nr. 1571 (protokols Nr. 31(135), 15. punkts) uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes nekustamajiem īpašumiem Dārzu ielā 2/1 , Dārzu ielā 2A, Dārzu ielā 2C, Liepājas iela 1, Liepājas ielā 1/1, Liepājas ielā 5, Liepājas iela 5A un Liepājas ielas daļai, Rēzeknē. Lokālplānojuma izstrādes mērķis - veidot priekšnoteikumus lokālplānojuma teritorijas pilnvērtīgai izmantošanai, kas sekmēs konkurētspējai nozīmīga tirdzniecības uzņēmuma darbību, infrastruktūras attīstību un pilnveidošanu pilsētas centrālajā daļā, teritorijā starp Rēzeknes upi, Dārzu un Izraēlas ielām atbilstoši Rēzeknes valstspilsētas stratēģiskajām interesēm, grozot Lokālplānojuma teritorijā spēkā esošajā Rēzeknes pilsētas Teritorijas plānojumā 2018.-2030. gadam noteiktās funkcionālās zonas un tajā atļauto izmantošanu un, izvērtējot iespējamos teritorijas izmantošanas veidus, precizēt un noteikt detalizētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

Pilsētvides un attīstības pārvalde turpina īstenot pārrobežas projektu PROMOTER, kas saņēmis ERAF atbalstu INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmā. Projektā paredzētās darbības fokusējas uz videi draudzīgas mobilitātes veidošanu integrētai un ilgtspējīgai Rēzeknes valstspilsētas attīstībai un sasaucas ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aktuālajiem attīstības plānošanas dokumentiem. Projektā ir iesaistījušies sadarbība partneri no 10 valstīm, kas piedalās mācību vizītēs, iepazīst labās prakses piemērus un kopīgi risina pilsētu problēmas - gaisa piesārņojumu, troksni, satiksmes sastrēgumus, pārvietošanās laika zudumus un izmaksas, ierobežoto individuālo piekļuvi ilgtspējīgiem enerģijas avotiem, zaļās enerģijas patērētāju centru trūkumu kopienās. Projekts rosinās vietējos iedzīvotājus veidot zaļās enerģijas centrus un iniciēs aktivitātes, kuras atbalsta klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu un CO² emisiju samazināšanu. Projekta ietvaros ir izstrādātas vadlīnijas par, akcentējot velo nozīmi pilsētvidē ilgtspējīgas infrastruktūras attīstīšanas kontekstā, Raiņa parkā uzstādīts pašapkalpošanās velostends, ieplānoti velo infrastruktūras uzlabošanas pasākumi. Projekta PROMOTER aktivitātes noslēgsies 2027. gada pavasarī. Kopējās projekta izmaksas ir 2 145 231,00 euro. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības projekta izmaksu daļa veido 157 520,00 euro, tajā skaitā 80 % Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 126 016,00 euro apmērā, 10 % valsts līdzfinansējums 15 752,00 euro apmērā un 10 % Pilsētvides un attīstības pārvaldes budžeta finansējums 15 752,00 euro apmērā.

Pilsētvides un attīstības pārvalde Ielu ikdienas uzturēšanas līguma ietvaros īstenoja Skolas ielas, posmā no Atbrīvošanas alejas līdz V. Seiles ielas, asfalta seguma un bortakmeņu nomaiņu. Maskavas ielas atzarā uz Maskavas iela 9/3, Rēzekne asfaltseguma ieklāšanu 150 m garumā kā arī gājēju trotuāra izbūvi un apgaismojumu. Tika veikta asfaltseguma dilumkārtas nomaiņa Dārzu ielā tiltam pār Rēzeknes upi, 70 m garumā. Piebraucamajam ceļam pie bērnudārza Kosmonautu ielā 9 Rēzekne tika veikta asfaltseguma un bortakmeņu nomaiņa posms 50 m. Tika veikta vienkārtas virsmas apstrāde asfaltētajiem ceļa posmiem lai uzlabotu ceļa seguma stāvokli kopējais garuma 3,423 km. Tika veikta dubultās virsmas apstrāde grants ielas posmiem 1,915 km. 2025. gadā tika uzsākts projekts "Ietvju savienojošo posmu Dzelzceļnieku, Stacijas un Komunālajā ielā, Rēzeknē jaunbūve" realizācija.

Pašvaldības struktūrvienību un kapitālsabiedrību speciālisti ir cēluši savu kompetenci apmācībās, semināros vairāku projektu ietvaros ko organizējis Latgales plānošanas reģions un turpinās celt savu kompetenci pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu ar SIA Ekodoma, CETAC (Clean Energy Transition Assistance Centre) projekta ietvaros par dažādām tēmām, kas celtu pašvaldību spēju veidot iedzīvotāju konsultāciju centrus vai vienas pieturas aģentūras energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu jomās.

Ziņojums par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2026. gadam

Rēzeknes pilsētas budžeta projekts 2026. gadam sagatavots, ievērojot likumos "Par pašvaldību budžetiem", "Pašvaldību likumā", "Par budžetu un finanšu vadību", kā arī nodokļu likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos likumdošanas aktos paredzētās prasības. Domes priekšsēdētāja 2025. gada 1. oktobra rīkojumā Nr. 93/vp "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta projekta sagatavošanu 2026. gadam" tika noteikti pamatprincipi kā pašvaldības iestādēm jāsagatavo budžeta izdevumu tāmes 2026. gadam.

Atbilstoši Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes noteikumiem "Noteikumi par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžeta izstrādāšanu, apstiprināšanu, izpildi un kontroli" (apstiprināti 21.12.2023.) pašvaldības institūciju iesniegtie finanšu līdzekļu pieprasījumi tika skatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas apspriedēs, uz kuru tika uzaicināti arī attiecīgo pašvaldības institūciju vadītāji un domes deputāti.

Konsolidētais Rēzeknes domes budžets ir sagatavots euro, un tas sastāv no:

- pamatbudžeta, kas veidojas no nodokļu, nodevu, nenodokļu ieņēmumiem un saņemtajiem maksājumiem, t.sk. ieņēmumiem no pašvaldības iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ieņēmumiem pašvaldības budžetā Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un valsts budžeta transfertiem.

- ziedojumiem un dāvinājumiem.

Skaitliskā informācija par budžeta ieņēmumiem atbilstoši ieņēmumu avotiem un budžeta ieņēmumu klasifikācijai ir Rēzeknes domes saistošo noteikumu "Par Rēzeknes valstspilsētas budžetu 2026. gadam" 1., 2., 4. pielikumā. Informācija par budžeta izdevumiem ir Rēzeknes valstspilsētas domes saistošo noteikumu "Par Rēzeknes valstspilsētas budžetu 2026. gadam" 1., 2., 3., 4., 5., 6. pielikumā. Ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumu un izdevumu detalizēts atšifrējums ir 4. pielikumā.

Budžeta projekta izskatīšanas laikā tika veikta visu izdevumu pozīciju optimizācija, kas ļauj sabalansēt pašvaldības budžetu, līdzsvarojot pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu.

Rēzeknes valstspilsētas konsolidētā budžeta ieņēmumu kopējais apjoms 2026. gadā tiek prognozēts 56,5 milj. euro. Konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2026. gadā plānots 60,7 milj. euro (skat. 3. attēlu). Budžeta finansēšanas daļa - 4,2 milj. euro, t.sk. līdzekļu atlikums gada sākumā - 4 995 299 euro, atmaksājamie aizdevumi - 4 055 893 euro.

3. attēls. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības konsolidētais budžets 2022.-2026. g., milj. euro

Budžeta ieņēmumi

Pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 56,4 miljoni euro apmērā (skat. 4. attēlu).

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots - iedzīvotāju ienākuma nodoklis šogad tiek prognozēts 21,5 milj. euro, kas ir par 1,5 milj. euro vairāk nekā 2025. gada faktiskie ieņēmumi (20 milj. euro). Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldības budžetā sastāda 38 % no pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi nosaka Finanšu ministrija. Pašvaldības budžetā ieskaitāmo nodokļa ieņēmumu daļu nosaka, pamatojoties uz katras pašvaldības īpatsvara koeficientu kopējos valstī iekasētajos nodokļa ieņēmumos no nodokļa maksātāju taksācijas gada ienākumiem pirms diviem gadiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi noteikti saskaņā ar Finanšu ministrijas plānoto un Valsts budžeta likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" prognozēto IIN ieņēmumu apjomu pašvaldībām. Lai nodrošinātu pašvaldību autonomo funkciju izpildi un finanšu resursu likumos noteikto funkciju īstenošanu, 2026. gadā tiek noteikts IIN ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 78 % un 22 %.

2026. gadā tāpat kā 2025. gadā iespējamā IIN ieņēmumu pārpilde netiek ieskaitīta pašvaldības budžetā.

Lai iekļautos jaunajā ES ekonomikas pārvaldības sistēmā un nodrošinātu kopējā vispārējās valdības sektora izdevumu kontroli, pašvaldību ieņēmumi virs garantētās IIN prognozes 2026. gadā tiek ieskaitīti speciālā Valsts kases kontā un 2027. gadā tiek novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai. Pašvaldībām līdz 2027. gada 1. februārim jāpieņem domes lēmums par pašvaldības ieņēmumu summas apmēru 2026. gadā virs garantētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes attiecināšanu uz valsts aizdevumu pamatsummu maksājumu dzēšanu.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2026. gadā pašvaldībām, tiek garantēti IIN ieņēmumi no plānotās prognozes 100 % apmērā, taču nedaudz izmainot sadalījumu pa ceturkšņiem un nosakot to šādu: I ceturksnī - 22 %, II ceturksnī - 23 %, III ceturksnī - 27 %, IV ceturksnī - 28 %.

4. attēls. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi 2026. gadā

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma (NĪN par zemi, ēkām, būvēm un mājokļiem) 2026. gadā prognozēti 1,2 milj. euro apmērā (2 % no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem). NĪN prognozei tiek piemērots iekasējamības koeficients 0,8. Šī nodokļa ieņēmumu prognozi ietekmē īpašuma objektu kadastrālo vērtību izmaiņas. Nodokļa ieņēmumu palielinājums 2026. gadā ir iespējams iepriekšējo gadu nodokļa parādu samaksas, kā arī augstākas iekasējamības - nodokļa parādu piedziņas rezultātā.

Pārējie pašu ieņēmumi, kuru īpatsvars sastāda 1 % no kopējā ieņēmumu apjoma, plānoti - 381 tūkst. euro, tajā skaitā: dabas resursu nodoklis - 25 tūkst. euro, azartspēļu nodoklis - 43 tūkst. euro, nodevas, soda naudas, pārējie nenodokļu ieņēmumi - 87 tūkst. euro, ieņēmumi no pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas - 225 tūkst. euro.

Saņemtie transferti no citām pašvaldībām - 2 milj. euro (4 % no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem).

Budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kuru īpatsvars sastāda 6 % no kopējā ieņēmumu apjoma, plānoti - 2,9 milj. euro

Pamatbudžeta ieņēmumos valsts budžeta transferti - 28 milj. euro, t.i. 50 % no kopējiem ieņēmumiem, t.sk.:

○ mērķdotācijas no valsts budžeta plānotas 17760 tūkst. euro (skat. 5. pielikumu);

○ dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un papildus dotācija no valsts budžeta - 8690 tūkst. euro;

○ no valsts budžeta iestādēm saņemtie transferti Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzfinansētajiem projektiem prognozēti 1998 tūkst. euro.

Budžeta izdevumi

Sagatavojot Rēzeknes valstspilsētas 2026. gada budžetu, tā prognozējamie izdevumi tika piesaistīti pašvaldības plānošanas un attīstības dokumentos norādītajām aktivitātēm, kas veicina šajos dokumentos paredzēto uzdevumu izpildi. Rēzeknes pilsētas pamatbudžeta ieņēmumi tiek novirzīti pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai - izdevumiem no pašvaldības budžeta finansējamo institūciju uzturēšanai, pilsētas infrastruktūras uzturēšanai, pabalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, pilsētas pasākumu finansēšanai un citiem izdevumiem, kas iekļauti Rēzeknes domes noteikumu 2., 3. pielikumā pa nozarēm atbilstoši funkcionālajām kategorijām.

Pamatbudžeta izdevumi plānoti 60,6 milj. euro. Pamatbudžeta izdevumu sadaļā lielākais izdevumu apjoms ir izglītībai, sociālajai jomai, pilsētas infrastruktūras attīstībai (skat.5.attēlu). Prioritārie virzieni 2026. gada budžetā ir uzņēmējdarbības atbalsts un ekonomiskā darbība, kultūras nozare un sociālā sfēra.

Rēzeknes pilsētas pamatbudžeta kopējie uzturēšanas izdevumi 2026. gadam plānoti 53,2 milj. euro, no tiem atlīdzībai - 25,6 milj. euro.

Likums "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" nosaka, ka 2026. gadā valsts un pašvaldību institūcijās netiek palielināts kopējais no valsts un pašvaldību budžeta finansēto amata vietu skaits, izņemot, ja par amata vietas izveidi, lēmumu līdz 2026. gada 1. martam pieņēma Ministru kabinets vai pašvaldības dome.

No 2026. gada 1. janvāra atbilstoši izmaiņām (19.11.2025. MK noteikumi Nr. 680) Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" pašvaldība ir paredzējusi 300 tūkst.euro, lai darbiniekiem palielinātu mēnešalgu no 740 euro līdz 780 euro. Vislielākais šajās amatu grupās nodarbināto īpatsvars ir izglītības sektorā - 360 darbinieki.

Atbilstoši Nolikuma par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes deputātu un pašvaldības darbinieku atlīdzību pārejas noteikumu 12.21. apakšpunktu 2026. gadā atvaļinājuma pabalsts visām amatpersonām un darbiniekiem netiek izmaksāts.

Pamatbudžeta izdevumi kapitālajām iegādēm, kapitālajam remontam un investīcijām plānoti 7,4 milj. euro.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izdevumu sadalījums nozarēm

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistošo noteikumu "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu 2026. gadam" 2. pielikumā ir izdevumu sadalījums nozarēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžeta izdevumu klasifikāciju.

Izglītības nozarei izdevumu apjoms tiek plānots - 27.9 milj. euro jeb 46 % no pamatbudžeta kopējiem izdevumiem.

Izdevumos izglītības nozarei ietilpst:

- plānotie izdevumi pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanai un remontdarbiem - 6301 tūkst. euro;

- plānotie izdevumi pamatizglītības, vispārējās izglītības iestāžu uzturēšanai un remontdarbiem - 14365 tūkst. euro;

- plānotie izdevumi interešu izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai (Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izglītības pārvalde, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs, Sporta pārvaldes Bērnu - jaunatnes sporta skola) 2587 tūkst. euro,

- plānotie izdevumi norēķiniem par citu pašvaldību izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem - 581 tūkst. euro;

- plānotie izdevumi izglītojamo ēdināšanas pakalpojumu apmaksai 2462 tūkst. euro;

- plānotie izdevumi izglītojamo izmitināšanas pakalpojumu apmaksai 183 tūkst. euro;

- plānotie izdevumi Izglītības pārvaldes darbības nodrošinājumam - 807 tūkst. euro;

- projekts " PII "Rotaļa" V.Seiles iela 17 " - 35843 euro;

- Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra infrastruktūras un mācību vides pilnveidei kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai F. Varslavāna ielā 5, Rēzeknē (projekts Nr. 4.2.1.3/1/24/1/007) paredzēti 542650 euro.

5. attēls. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pamatbudžeta izdevumi 2026. gadā

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Izglītības pārvaldes un tās pakļautībā esošo iestāžu budžeta kopējie izdevumi 2026. gadam plānoti 25 716 tūkst. euro apmērā.

Izglītības pārvalde 2026. gadā darbojas kā Centrālās administrācijas struktūrvienība un ir funkcionāli padota pašvaldības izpilddirektora vietniekam pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzības jautājumos.

Izglītības pārvaldes pārziņā ir 22 iestādes - 8 vispārējās izglītības iestādes, 10 pirmsskolas izglītības iestādes, Rēzeknes pilsētas reģionālais datorcentrs, Rēzeknes pilsētas dienesta viesnīca, Sporta skola un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs, tiek segti uzturēšanas izdevumi futbola hallei, ēkai Viļānu ielā 2 (bijusī 4. vidusskolas ēka).

Rēzeknes valstspilsētas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs 2025./2026. mācību gadu uzsāka 3620 skolēni. Pirmsskolas izglītības programmas 2025./2026.mācību gadā uzsāka 1385 audzēkņi.

2026. gada budžeta ieņēmumu daļu veido:

1. Valsts budžeta transferti 12 622 690 euro, t.sk.:

1.1. valsts budžeta transferti noteiktam mērķim 12 418 910 euro:

1.1.1. pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 7 549 761 euro;

1.1.2. interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 680 262 euro;

1.1.3. bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām 1 068 570 euro;

1.1.4. izglītības iestāžu speciālajām pirmsskolas izglītības grupām un Rēzeknes pamatskolai-attīstības centram 1 909 686 euro;

1.1.5. dotācija pašvaldības izglītības iestāžu skolēnu ēdināšanas nodrošināšanai 353 618 euro;

1.1.6. finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai 35 000 euro;

1.1.7. finansējums valsts mācību līdzekļu iegādei 119 865 euro;

1.1.8. finansējums programmā Skolas soma 30 000 euro;

1.1.9. finansējums profesionālās ievirzes sporta izglītības programmām 672 148 euro.

1.2. Pašvaldību no valsts budžeta iestādēm saņemtie transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem 203 780 euro:

1.2.1. "Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide" Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 111 780 euro;

1.2.2. "Skola kopienā" Nr. 4.2.3.1/1/24/I/001 40 000 euro;

1.2.3. "STEM un pilsoniskā līdzdalība" Nr. 4.2.2.1/1/25/I/001 40 000 euro;

1.2.4. "Zaļā atslēga dzīvei un mācībām" Nr. 2023-2-LV01-KA210-SCH-000177669 12 000 euro;

2. Pašvaldības budžeta transferti 12 101 607 euro, t.sk.:

2.1. pašvaldības dotācija 10 222 472 euro;

2.2. transferti no citām pašvaldībām 1 879 135 euro.

3. Iestāžu ieņēmumi, t.sk. maksas pakalpojumi 992 552 euro:

3.1. ieņēmumi no vecāku maksām 429 000 euro;

3.2. pārējie ieņēmumi par izglītības pakalpojumiem 105 000 euro;

3.3. ieņēmumi par nedzīvojamā nekustamā īpašuma, telpu nomu 31 427 euro;

3.4. ieņēmumi par viesnīcu pakalpojumiem 48 000 euro;

3.5. citi ieņēmumi par maksas pakalpojumiem 379 125 euro.

No pašvaldības dotācijas tiek plānoti uzturēšanas izdevumi ēkai Viļānu ielā 2, kur izglītības programmas netiek realizētas. Ēkas Viļānu ielā 2 komunālie izdevumi plānoti minimālā līmenī, par pamatu ņemot nosacījumu, ka ēkā netiks veikta saimnieciskā darbība. Sporta programmu realizācijai tiek plānoti uzturēšanas izdevumi futbola hallei.

Nepietiekamas valsts mērķdotācijas dēļ 2026. gadā tiek plānots daļēji segt Rēzeknes pamatskolas - attīstības centra uzturēšanas izdevumus (tehniskā personāla atlīdzība). No pašvaldības plānots daļēji segt tehniskā personāla atlīdzību kopsummā 213 649 euro. Ministrijas līmenī joprojām tiek diskutēts par valsts mērķdotācijas daļas palielinājumu, kas varētu nākotnē samazināt pašvaldības līdzdalību izglītības iestādes uzturēšanā. Tāpat joprojām tiek lemts par jaunā izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu, kas no 1.septembra varētu radīt papildus slogu pašvaldībai.

Atalgojums plānots 12 mēnešiem, par pamatu ņemot amatu sarakstus, plānotās izmaksas personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata, kā arī nozares specifiku - izglītības procesa nepārtrauktības nodrošināšanu. Atlīdzības izdevumus palielina minimālās algas pieaugums 225 013 euro un algas likmju izmaiņas reorganizācijas ekonomijas rezultātā.

Komandējumu izdevumi plānoti darbinieku kursu apmeklējumiem, bērnu un pavadošo personu olimpiāžu un citiem mācību procesa braucieniem, metodisko apvienību vadītāju u.c. darba braucieniem.

Pakalpojumu daļa 2026. gadam tiek plānota 12 mēnešiem, balstoties uz esošajiem noslēgtajiem un 2026. gadā paredzētajiem līgumiem iestāžu uzturēšanai.

Sakaru pakalpojumi plānoti 2025. gada līmenī.

Komunālie pakalpojumi plānoti pēc faktiskajiem 2025. gada rādītājiem.

Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi - samazinājums galvenokārt sakarā ar dziesmu svētkiem 2025. gadā.

Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu) - palielinājums saskaņā ar tarifu palielinājumu iestāžu uzturēšanas pakalpojumiem (ūdens, siltumskaitītāju pārbaude, siltummezglu tehniskā apkalpošana, lifti, videonovērošana, mehāniskā un automātiskā ventilācija, aukstumiekārtas, kondicionēšanas iekārtas), daļēji izdevumi remontdarbiem iestādēs saskaņā ar iesniegtajiem pieteikumiem.

Budžeta pieteikumā ieplānoti arī Pārējie remontdarbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (avārijas un citi neplānoti darbi).

Apdrošināšanas izdevumiem palielinājums no Izglītības ministrijas saņemto datoru apdrošināšanai.

Informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem palielinājums sakarā e-klases tarifu izmaiņām.

Īre un noma (tai skaitā zemes nomas līgumi) plānota 2025. gada līmenī.

Krājumi, materiāli, energoresursi, preces, biroja preces un inventārs, kurus neuzskaita ekonomiskās klasifikācijas kodā 5000 (pamatkapitāla veidošana).

Krājumu sadaļa plānota, balstoties uz iestāžu pieteikumiem. Izmaiņas saistītas galvenokārt ar izmaksām ēdināšanai (1.-4. un 5.-7. klašu ēdināšana, skolēnu skaita izmaiņas pa klašu grupām, dienu skaita izmaiņas). Ietekmē arī 2025. gadā uzsāktie iepirkumi.

2025. gadā plānotie izdevumi kurināmajam pirmsskolas izglītības iestādei Vinnijs Pūks (dabasgāzes apkure) pārcelti no krājumu grupas uz pakalpojumu grupu EKK 2221 (izdevumu par siltumenerģiju).

Budžeta iestāžu nodokļu un nodevu maksājumi - vadoties no ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo maksas pakalpojumu daļas prognozes.

Valsts un pašvaldību budžeta dotācijas biedrībām un nodibinājumiem - dotācija Katoļu vidusskolai saskaņā ar pašvaldības rīkojumiem.

Pamatkapitāla veidošana - pašvaldības dotācijas pieprasījums pamatlīdzekļu iegādei veidots, balstoties uz iestāžu pieprasījumiem. Ietekmē 2025. gadā uzsāktie iepirkumi.

Sociālie pabalsti - sakarā ar nozares specifiku plānotas naudas balvas valsts un starptautisko olimpiāžu uzvarētājiem.

Pašvaldības budžeta iekšējie transferti no pašvaldības līdzekļiem uz gada sākumu plānoti 660 euro norēķiniem ar RKTC.

Valsts budžeta mērķdotācijas aprēķinu un sadali pedagogu darba samaksai nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 376.

Speciālās izglītības iestāžu un klašu (grupu) finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 477.

Kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 885.

Vispārizglītojošo un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba samaksa tiek ieplānota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 (ar grozījumiem), un nosaka pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu.

Valsts budžeta dotācijai pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī Rēzeknes pamatskolas - attīstības centra uzturēšanas izdevumiem tāmē ieplānoti izdevumi 12 mēnešiem.

Saskaņā ar Izglītības likuma 59. panta 3.¹ punktu un pašvaldības lēmumiem, papildus valsts finansējumam, plānoti izdevumi brīvpusdienu izmaksām 1.-4. klašu un 5.-7. klašu izglītojamiem.

Tāpat 2026. gadā plānota līdzdalība Eiropas Sociālā Fonda projektos, programmā "Latvijas skolas soma", Erasmus+ projektos, projektos, kas saistīti ar Izglītības iestāžu digitalizāciju 7.-9. klasēm, "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām izglītības iestādēs" 1.-6., 7.-9., 10.-12. kl., "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai", "Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās", "Skola kopienā" u.c.

Izdevumi funkcionālajā kategorijā "Atpūta, sports, kultūra reliģija" plānoti 5,8 milj. euro jeb 9 % no pamatbudžeta kopējā apjoma.

Šajā kategorijā tiek konsolidētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un Tūrisma Centrs" tāme, SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" tāme, SIA "Olimpiskais centrs "Rēzekne"" tāme un Sinagogas uzturēšanas izdevumu tāme. Kultūras centri, nami, klubi programmā 2026. gadam ir paredzēti 2319586 euro, kas paredzēti kultūras nama ēkas pārbūvei Brāļu Skrindu ielā 3, Rēzeknē.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" (turpmāk - Aģentūra) darbības nodrošināšanai 2026. gadā pieprasīta pašvaldības budžeta dotācija ~ 1,9 milj. euro. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" izdevumi un tās pakļautībā esošo iestāžu (Rēzeknes Centrālā bibliotēka un tās filiāles, Latgales Kultūrvēstures muzejs, Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams, 28 radošie amatiermākslas kolektīvi, Kultūras nams, Tūrisma attīstības centrs, Mākslas nams) uzturēšanas izdevumi un izdevumi pilsētas kultūras pasākumiem plānoti 2,06 milj. euro apmērā, t.sk. bibliotēku uzturēšanai - 494 tūkst. euro, Latgales Kultūrvēstures muzejam 297 tūkst. euro, Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namam - 377 tūkst. euro, radošo kolektīvu darbībai un kultūras namam 172 tūkst. euro, Valsts budžeta mērķdotācija māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 24 tūkst. euro, Tūrisma attīstības centram - 106 tūkst. euro, 364 tūkst. euro Aģentūras darbībai (t.sk. Kultūras un atpūtas parka uzturēšana, atalgojums darbiniekiem), pasākumu nodrošināšanai 173 tūkst. euro (t.sk. lielākajiem pasākumiem 2026. gadā - pilsētas svētkiem, II Starptautiskajam mākslinieku plenēram, Starptautiskajam teātra festivālam "Soli pa solim" un ikgadējiem pasākumiem pilsētā). Rēzeknes Mākslas nama uzturēšanai 18 tūkst. euro apmēra, sakrālā mantojuma saglabāšanai 40 tūkst. euro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, pieprasītā budžeta dotācija 2026. gadam ir palielinājusies, pamatojoties uz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas pieaugumu un darbinieku atalgojuma palielināšanu. 2026. gada pieprasītajā budžeta dotācijā nav iekļauti mazie kultūras projektu konkurss un dotācijas biedrībām.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" 2026. gada budžets plānots atbilstoši Aģentūras 2026. gada darba plānam, kas ir saistīts ar Aģentūras nolikumā atrunātajām darbības funkcijām un uzdevumiem, Aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju, kā arī Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2035. gadam, veicinot šādu stratēģisko mērķu sasniegšanu: daudzveidīga un plaša kultūras pakalpojumu klāsta attīstība Rēzeknes pilsētā, nodrošinot iedzīvotājiem kultūras līdzdalību un brīvā laika pavadīšanas iespējas; garīgo un materiālo kultūrvēstures vērtību saglabāšana un popularizēšana sabiedrībā; Rēzeknes pilsētas kultūras infrastruktūras uzlabošana; tūrisma nozares ilgtspējīgas attīstības veicināšana un koordinēšana Rēzeknes pilsētā.

Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra (SIA "Austrumlatvijas koncertzāle") darbības nodrošināšanai 2025. gadā paredzēta pašvaldības budžeta dotācija - 751 tūkst. euro.

Rēzeknes pilsētas dome noslēgusi deleģēšanas līgumu ar SIA "Olimpiskais centrs "Rēzekne"", saskaņā ar kuru daudzfunkcionālās sporta ēkas uzturēšanai un līgumā noteikto pārvaldes uzdevumu veikšanai 2025. gadā paredzēta dotācija 733 tūkst. euro.

Sinagogas uzturēšanas izdevumu kopsumma 2026. gadā plānota 5681 euro.

Ekonomiskajai darbībai izdevumu apjoms tiek plānots - 7,7 milj. euro jeb 12 % no pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, t.sk.:

- Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" izdevumi - 178 tūkst. euro;

- Pilsētvides un attīstības pārvaldes pasūtītās tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumi - 250 tūkst. euro;

- Dotācija zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam - 2,488 milj. euro;

- Pilsētnieku karšu ieviešanas izdevumi - 14 898 euro;

- Izdevumi Tūrisma informācijas centra darbības nodrošināšanai - 105 tūkst. euro;

- Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes izdevumi - 316 tūkst. euro;

- Pasākuma "NVA projekts Atbalsts bezdarba gadījumā" plānotie izdevumi 2026. gadā - 57.7 tūkst. euro, t.sk., bezdarbnieku stipendijas - 54 tūkst. euro.

Pilsētvides un attīstības pārvaldes 2026. gada kopējais budžets ir 13,1 milj. euro.

Ceļu un ielu infrastruktūras uzlabošanai paredzēti 28,98 % no kopējā Pilsētvides un attīstības pārvaldes budžeta. Kopējais finansējums 2026. gadā pašvaldības autotransporta programmai sastāda 3793212 euro, jeb 28,98 % no pārvaldes kopējā budžeta, t.sk.:

- luksoforu apkalpošanai 41000 euro;

- ielu ikdienas un periodiskai uzturēšanai 790199 euro;

- autoruzraudzībai būvdarbiem saskaņā ar Būvprojektu "Industriālās teritorijas ielu un inženiertīklu izbūve Rēzeknē" 11906 euro;

- komunikāciju (LKT, U1, K1) izbūves darbiem Lubānas ielā jaunam rajonam 177630 euro;

- projektam "Industriālās zonas infrastruktūras pielāgošana jaunu uzņēmumu izvietošanai un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai" 284385 euro;

- dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam 2488092 euro.

Tūrisma programmā projektam "Tūrisma un viesmīlības sektora MVU konkurētspējas palielināšana, izmantojot pieredzes ekonomikas modeli" (projekta ID-CB CB0600367) paredzēts pašvaldības līdzfinansējums 5581 euro.

Programmai Tehniskās dokumentācijas sagatavošana sakarā ar plānotajiem projektiem 2026. gadam paredzēti 250520 euro. Finansējums ir paredzēts šādiem mērķiem:

- Varoņu ielas posma no Blaumaņa ielas līdz Atbrīvošanas alejai apgaismojuma paskaidrojuma raksta izstrādei 3811 euro;

- būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei objektam "Zaļās infrastruktūras attīstība gaisa kvalitātes uzlabošanai Rēzeknes pilsētā" 37268 euro;

- būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra ēkai Varslavāna ielā 5, Rēzeknē 67743 euro;

- Satiksmes pārvada tehniskās dokumentācijas izstrādei 91258 euro;

- ietvju savienojošo posmu un dzelzceļa gājēju pārejas Stacijas ielā izbūves būvprojekta izstrādei 50440 euro.

Pārējo pakalpojumu ekonomiskās darbības programmā 2026. gadam paredzēti 3012139 euro jeb 23,01 % no pārvaldes kopējiem izdevumiem. Finansējums paredzēts šādiem mērķiem:

- zaļās infrastruktūras attīstībai gaisa kvalitātes uzlabošanai Rēzeknes pilsētā 140000 euro;

- industriālās zonas infrastruktūras pielāgošanai jaunu uzņēmumu izvietošanai un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai Rēzeknes pilsēta 2872139 euro.

Vides aizsardzības nozarei plānots finansējums 1,8 miljoni euro jeb 14,04 % no pārvaldes kopējiem izdevumiem pilsētas uzturēšanas programmu realizācijai.

Pilsētas sanitārās uzturēšanas programmā 2026. gadā paredzēti 1236771 euro, t.i. 9,45 % no pārvaldes kopējā budžeta. Finansējums ir paredzēts šādiem mērķiem:

- atkritumu izvešanai no Rēzeknes pilsētas koplietošanas teritorijām paredzēti 84248 euro;

- klaiņojošo dzīvnieku ķeršanai un īslaicīgai uzturēšanai paredzēti 84252 euro;

- pilsētas svētku noformēšanai 27730 euro;

- koplietošanas teritoriju sanitārai uzturēšanai 975729 euro;

- atkritumu nodošana Lielās talkas laikā un būvgružu izvešana no rekonstruējamām ielām 2500 euro;

- šķiroto sadzīves atkritumu laukuma uzturēšanai 31357 euro;

- bērnu rotaļu laukumu pēcuzraudzības veikšanai paredzēti 605 euro;

- grunts un gruntsūdeņu sanācijas darbiem paredzēti 10200 euro;

- informatīvo stendu izgatavošanai un uzstādīšanai paredzēti 1500 euro;

- pilsētsaimniecības objektu uzturēšanai, tekošajam remontam, tehniskai apkopei 18150 euro;

- materiālo zaudējumu apmaksai par CSN bojātiem transporta līdzekļiem komunikāciju vai ielu seguma sliktā stāvokļa dēļ paredzēti 500 euro.

Notekūdeņu apsaimniekošanas programmā pašvaldības budžeta izdevumi 2026. gadā ir 458608 euro apmērā, t.sk.:

- lietus ūdens kanalizācijas uzturēšanai 84538 euro;

- vides piesārņojuma situāciju likvidācijai paredzēti 181500 euro;

- Rēznas ielas komunikāciju izbūvei jaunajam dzīvojamam rajonam paredzēti 145200 euro.;

- Ļermontova ielas lietus ūdens kolektora izbūvei paredzēti 47370 euro.

Pilsētas apstādījumu uzturēšanas un atjaunošanas programmā zaļumsaimniecības uzturēšanai 2026. gadam paredzēti 139400 euro, kas ir 1,07 % no kopējā budžeta, t.sk.:

- kokaugu kopšanai 42600 euro;

- puķu un dekoratīvo krūmu stādījumu kopšanai, stādu iegādei 96800 euro.

Bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzības programmai 2026. gadā paredzēti 3000 euro Rēzeknes (Kovšu) ezera zivju resursu pavairošanai.

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas izdevumiem plānoti 1,1 miljons euro jeb 8,54 % no pārvaldes kopējiem izdevumiem.

Pašvaldības kapsētu uzturēšanas programmā 2026. gadam paredzēti 1480 euro.

Ielu apgaismošanas programmā 2026. gadam paredzēti 306934 euro, t.sk.:

- ielu apgaismojuma apkopei paredzēti 49066 euro;

- maksai par izlietoto elektroenerģiju ielu apgaismojumam paredzēti 216000 euro;

- Rīgas ielas posma apgaismojuma izbūvei paredzēti 2026. gadām 32430 euro;

- būvprojekta grozījumiem "Ārēja elektroapgāde Noliktavu ielā 1, 9, 17" paredzēti 9438 euro.

Energopārvaldības sistēmas uzturēšanas un sertificēšanas programmā 2026. gadam paredzēti 35732 euro.

Mājokļa programmai 2026. gadā paredzēti ir 439967 euro, t.sk.:

- pašvaldības īpašumu pārvaldīšanas nodrošināšanai 320682 euro;

- inventāra (1 printera), saimniecības materiālu iegādei 550 euro;

- budžeta iestāžu nodokļu, nodevu maksājumiem 5250 euro;

- datorkomplekta iegādei 3485 euro;

- pašvaldības līdzfinansējums pagalmu programmai paredzēti 60000 euro;

- pašvaldības līdzfinansējums ūdens ierīkošanas programmai 20000 euro;

- pašvaldības līdzfinansējums mazā biznesa projektiem 30000 euro.

Pārvaldes uzturēšanas izdevumiem 2026. gadā paredzēti 246194 euro. Pārvaldes izdevumu lielāko daļu 241939 euro t.i. 98,27 % veido atlīdzība.

Pārrobežu projektam PROMOTER Nr. 01C0143 2026. gadā paredzēti 37218 euro. Projekta PROMOTER izdevumu lielāko daļu 25566 euro t.i. 68,69 % veido atlīdzība, 600 euro vai 1,61 % pakalpojumi (ēdināšana, prezentācijas materiāli, kursi, printeru kasešu uzpilde), 3776 euro vai 10,15 % krājumi (biroja preču iegāde), 7276 euro vai 19,55 % komandējuma un dienesta braucieni.

Līdzdalības budžeta programmai paredzēti 50495 euro.

Ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās drošības dienesta programmai 2026. gadā paredzēti 10000 euro Rēzeknes valstspilsētas ugunsdzēsības sistēmas uzturēšanai.

Projekta "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu organizēšana Rēzeknes pilsētā" īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēti 118480 euro.

Projektam "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība" (projekts Nr. 2.3.2.1/0/1/23/1/CFLA/002) 2026. gadam paredzēti 38594 euro.

Sociālajai aizsardzībai 2026. gada pamatbudžetā paredzēti izdevumi 9,7 milj. euro jeb 16 % no pamatbudžeta kopējā apjoma.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" tāmes projekts 2026. gadam sagatavots Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības un Rēzeknes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2035. gadam noteikto mērķu īstenošanai.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" 2026. gada budžeta ieņēmumu kopējais apjoms plānots 9 123 820 euro apmērā, tas ir par 3.6 % vairāk kā 2025. gada ieņēmumi. Procentuāli lielāko ieņēmumu daļu 3 522 895 euro (38 %) sastāda pašvaldības dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, kas ir paredzēta pārvaldes pamatfunkciju darbības nodrošināšanai. Salīdzinājumā ar 2025. gadu pašvaldības dotācija tika palielināta par 7 %, t.i. 263 732 euro apmērā.

Valsts mērķdotāciju apmērs, salīdzinot ar 2025. gadu pieaug par 218 580 euro, galvenokārt pieaugs mērķdotācijas apmērs asistentu pakalpojuma nodrošināšanai, jo pieaugs minimālā stundas tarifa likme. Mērķdotācija GMI pabalsta un mājokļa pabalsta kompensēšanai paliek nemainīga - 30 % no faktiski izlietotiem līdzekļiem.

Iestāžu ieņēmumi, salīdzinājumā ar 2025. gadu, gandrīz nav mainījušies.

Līdzekļu atlikums uz gada sākumu sastāda 300 925 euro - galvenokārt mērķdotāciju atlikums.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes "Sociālais dienests" 2026. gada budžeta kopējie izdevumi plānoti 9 424 745 euro apmērā, tas ir par 1 151 383 euro vairāk nekā 2025. gadā.

Atlīdzības izdevumi paredzēti 6 238 078 euro, tie palielināti par 546 964 euro vai 10 %, jo:

• Pieaug valsts minimālās algas apmērs no 740 euro uz 780 euro. Kopš 2024. gada minimālā algas likme tiek piemērota 105.5 slodzēm (apkopējs, aprūpētājs, dežurants, virtuves darbinieks, veļas pārzinis u.c.), ar 2026. gadu saraksts tiks papildināts vēl ar 18 slodzēm (sociālais aprūpētājs, sociālais rehabilitētājs, sociālais audzinātājs, automobiļa vadītājs, interešu pulciņu vadītājs). Kopumā 123.5 slodzes no 191.25 slodzēm, jeb 65 % saņems minimālo algu. Kopējais pieaugums sastāda 5 912.55 euro mēnesī (ar darba devēja VSAOI 23.59 %), jeb 70 950.55 euro gadā (ar aizvietošanu, nakts stundu un svētku stundu apmaksu tie ir 82 421 euro).

• Ar 2026. gadu iepirkumu speciālists pāriet uz Centrālo administrāciju, kas 2026. gada budžeta atlīdzības izmaksas samazina par 17 945 euro.

• Ar 2026. gadu projektu vadītāja slodze ir samazināta, kas 2026. gada budžeta atlīdzības izmaksas samazina par 17 945 euro.

• Pārvaldes vadītāja atlaišanas izmaksas saskaņā ar Domes lēmumu - 20 863 euro.

• Atlīdzības pieaugums PSPC medpersonālam (NVD finansējums) - 78 841 euro.

• Pieaugums sociālā darba speciālistu atalgojuma celšanai - 66 753 euro.

• Atlīdzības izdevumi asistentu pakalpojuma nodrošināšanai ir palielinājušies par 420 439 euro, salīdzinājumā ar 2025. gadu, jo pieaug minimālās algas stundas tarifa likme.

Pakalpojumu apmaksas izdevumi plānoti 637 402 euro, tie palielināti par 130 420 euro vai 25 %

• Izdevumi komunālajiem pakalpojumiem (apkure, elektrība, ūdens, atkritumu apsaimniekošana) 2026. gadā ir aprēķināti saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un aprēķini balstās ņemot vērā 2025. gada faktiski iztērētos apjomus.

• Izdevumi dažādiem pakalpojumiem ir palielināti par 96 942 euro (palielināti izdevumi profesionālās darbības pakalpojumu apmaksai no mērķdotācijām un projekta līdzekļiem).

• izdevumi kārtējam remontam - 2026. gada budžetā ir iekļauti viens objekts:

fasādes remonts Grupu mājai Atbrīvošanas alejā 147A - 19 414 euro.

Krājumu apmaksas izdevumi plānoti 645 161 euro, tie palielināti par 117 162 euro

• izdevumi mazvērtīgā inventāra iegādei ir palielināti par 4 336 euro;

• izdevumi medikamentu iegādei - ir palielināti par 13 132 euro (cenu kāpums atsevišķām medikamentu grupām; medicīnas preparātu iegāde klientu veselības profilakses gadījumiem, lai ierobežotu slimību izplatīšanos; cenas EISā ir daudz reizes dārgākas nekā bija līgumā (pašreiz līguma nav);

• izdevumi remontmateriālu, saimniecības materiālu, higiēnas preču iegādei - ir palielināti par 35 107 euro (patēriņa pieaugums un cenu kāpums atsevišķām preču grupām; tiks turpināti iekštelpu (t.sk. gaiteņu grīda) kosmētiskie remonti Pensionāru sociālo pakalpojumu centrā; higiēnas preču patēriņa normu pārskatīšana un palielināšana);

• izdevumi pārtikas produktu iegādei - ir palielināti par 39 554 euro.

Pamatkapitāla veidošanas izdevumi 2026. gada budžetā ir plānoti par kopējo summu 48 839 euro, t.sk.:

• 8 datori par kopējo summu 9200 euro;

• Daudzfunkcionālais printeris 2020 euro;

• Alkometrs (Patversme) par 666 euro.

• Projekta "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros mājokļu pielāgošanas darbi par 36 953 euro.

Sociālie pabalsti kopumā ir plānoti 1 836 217 euro apmērā, t.sk.:

• valsts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem - 276 958 euro, samazinājums plānots par 30 415 euro salīdzinājumā ar 2025. gadu - samazinās klientu skaits, kas paliek pilsētā, samazinās jauno klientu skaits;

• Saskaņā ar MK 15.11.2005. noteikumiem Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" paredz pabalstu 3.29 euro dienā finanšu pratības apguvei 8 jauniešiem - 9899 euro gadā (atbalstu 100 % kompensē LM);

• Atbalsta pasākumi un kompensācijas natūrā - Projekta "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" ietvaros mājokļu pielāgošanas darbi par 40 766 euro.

Obligātie sociālie pabalsti no pamatbudžeta - 1 468 594 euro apmērā, t.sk.:

• Mājokļa pabalsta izmaksām līdzekļi plānoti- 879 071 euro, ir plānotas izmaiņas koeficientu piemērošanā un aprēķini ir veikti pēc 2025. gada faktiskajām izmaksām;

• GMI pabalsta saņēmēju skaits būtiski nemainīsies, bet pieaugot GMI pabalsta līmeņa apmēram ar 01.01.2026. no 166 euro uz 187 euro, pabalsta apmērs 2026. gadam plānots - 421 269 euro, kas par 24 934 euro vairāk nekā 2025. gadā;

• Izdevumi audžuģimeņu atbalstam, pabalsti bērniem-bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem - 122 183 euro, saskaņā ar izmaiņām MK noteikumos, tiek palielināti pabalstu apmēri pilngadību sasniegušajiem bērniem-bāreņiem (4 bāreņi sasniegs pilngadību - 7140 euro; ikmēneša pabalsts 187 euro apmērā, ja bārenis turpina mācīties (5 visu gadu, 4 no septembra) - 13464 euro, 14 bērni audžuģimenēs - 91 680 euro);

• Pabalsti krīzes situācijā - 9 131 euro;

• Krīzes centra pakalpojuma nodrošināšana Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centrā "Priedīte' vienam jaunietim, kam ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nodrošināt nav iespējams) - 76.25 euro dienā (2287.50 euro mēnesī), jeb 27 831 euro gadā;

• Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums DSPC "Vecružina" 2 nepilngadīgajiem bērniem līdz 31.01.2026. - 11 732 euro (viena klienta izmaksas sastāda 2 932.98 euro mēnesī).

Brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti no pamatbudžeta - 40 000 euro apmērā, tiek atjaunots pabalsts jaundzimušā aprūpei.

6. attēls. Rēzeknes pilsētas pašvaldības budžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem, euro

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestādes "Rēzeknes valstspilsētas bāriņtiesa" izdevumu kopsumma plānota 202 tūkst. euro, t.sk.:

Izdevumi atlīdzībai plānoti 179032 euro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada plānu izdevumi ir lielāki par 48366 euro, jo saskaņā ar 21.11.2025. g. domes lēmumu Nr. 112 "Par grozījumiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Bāriņtiesas amatu sarakstā" tiek palielinātas darbinieku darba algas.

Izdevumi komandējumiem plānoti iepriekšēja gada līmenī 1420 euro apmērā.

Izdevumi par pakalpojumiem plānoti 14460 euro apmērā, salīdzinot ar 2025. gada plānu izdevumi ir lielāki par 3404 euro, jo pieauga izdevumi par profesionālās darbības pakalpojumiem (pieaicinātā psihologa pakalpojumu saņemšana, supervizora pakalpojumi) par 1750 euro, pieauga izdevumi par saņemtajiem mācību pakalpojumiem par 1080 euro.

Krājumi plānoti 3480 euro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gadu ir mazāki par 766 euro. Pamatkapitāla veidošana (2 datoru iegāde, MS Ofice licence, lielais stūra darbagalds) plānota 3100 euro apmērā.

Pie Centrālās administrācijas plānoti izdevumi atbalsta pasākumu Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināšanai - 7,3 tūkst. euro.

Vispārējo valdības dienestu darbības nodrošināšanai plānots - 6,3 milj. euro.

Šajā funkcionālās kategorijas klasifikācijas kodā iekļauti izdevumi:

- Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības vadības un Centrālās administrācijas darbības nodrošināšanai - 3,463 milj. euro;

- Saeimas vēlēšanas - 87 tūkst. euro;

- izdevumi neparedzētiem gadījumiem (rezerves fonds) - 453 tūkst. euro;

- izdevumi pašvaldības aizņēmumu procentu maksājumiem - 2,321 milj. euro. Sakarā ar procentu likmju samazināšanos izdevumi par maksājumiem par parāda apkalpošanu un izdevumi par budžeta iestāžu procentu maksājumiem Valsts kasei salīdzinot ar 2025. gadu, ir samazinājušies par 563 tūkst. euro.

Pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai ieņēmumi un izdevumi plānoti 153 tūkst. euro apmērā, salīdzinot ar 2025. gadu plānu izdevumi ir mazāki par 7388 euro.

Izdevumi atlīdzībai plānoti 120250 euro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gadu plānu izdevumi ir lielāki par 13659 euro, jo saskaņā ar 17.04.2025. g. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācija lēmumu Nr. 1510 "Par grozījumiem Pašvaldības policijā amatu sarakstā " tika palielinātas darbinieku darba algas. Izdevumi komandējumiem plānoti iepriekšēja gada līmenī 148 euro apmērā. Izdevumi par pakalpojumiem plānoti 13663 euro apmērā, salīdzinot ar 2025. gadu plānu izdevumi ir mazāki par 9477 euro, izdevumi tiek samazināti par vienreizējo pasākumu: transportlīdzekļa pārbūve un operatīvā transportlīdzekļa statusa piešķiršana.

Krājumi (2300 kods) plānoti iepriekšēja gada līmenī 13574 euro apmērā.

Pamatkapitāla veidošana plānota 5000 euro apmērā, salīdzinot ar 2025. gadu plānu izdevumi ir mazāki par 12064 euro, izdevumi tiek samazināti par vienreizējo pasākumu: sertificētās ātruma kontroles mērierīces SmartCar uzstādīšanas izmaksu apmaksa.

Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem plānoti 7 000 euro, izdevumi - 65 921 euro, budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā - 58 921 euro (skat. saistošo noteikumu 4. pielikumu).

Investīciju programma

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības kapitālinvestīciju programmā iekļauti 14 projekti ar kopējām izmaksām 2026. gadā 6,95 miljonu euro apmērā (skat. 8. pielikumu).

Brīvprātīgās iniciatīvas

Pamatojoties uz Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas un 2026. gada 15. janvāra Finanšu un budžeta komitejas, Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās kārtības, Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas lēmumu, ievērojot pašvaldības finanšu iespējas 2026. gadā, tika atbalstīts priekšlikums par brīvprātīgo iniciatīvu realizēšanas atjaunošanu. Izvērtējot Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2026. gada budžeta līdzekļu apjomu un to nepieciešamību pašvaldībai noteikto pienākumu izpildei, secināms, ka brīvprātīgās iniciatīvas realizēšana netraucēs pašvaldības kompetencē esošo autonomo funkciju un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildei.

Atbilstoši brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanai paredzēti budžeta līdzekļi 340 000 euro apmērā

Atbalstītas šādas pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvas:

Nr.	Iniciatīva, pamatojums	Finansējums 2026. gadā
1.	Saistošo noteikumu projekts "Grozījumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 24. augusta saistošajos noteikumos Nr. 8 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā", ar mērķi nodrošināt pieejamu mobilitāti pašvaldības mazaizsargātajai iedzīvotāju grupai - senioriem, Rēzeknes valstspilsētā. Pamatojums: Atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14. panta trešajai daļai, pašvaldībām ir tiesības noteikt braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, ja ar šo braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu pārvadātājam radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 24. augusta saistošie noteikumi Nr. 8 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā" 3.1.paredz, ka ar Rēzeknieša karti ("Rēzeknes pilsētas iedzīvotāja karti") ir tiesības braukt ar 50 % atlaidi Rēzeknes pilsētas sabiedriskajā transportā visa kalendārā gada laikā personām, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā un kuras atbilst kategorijai - pensionāri un personas, kuras vecākas par 65 gadiem. Kalendāra gads ir laika posms, kas sākas 1. janvārī un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Plānots ieviest no 01.03.2026. Tiek piedāvāts papildināt saistošos noteikumus ar punktu 3.8. "pensionāri un personas, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu" Izmaiņu mērķis ir uzlabot pieejamību sabiedriskajam transportam pašvaldības mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, jo īpaši senioriem, tādējādi veicinot sociālo iekļaušanos un nodrošinot iespēju aktīvāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Mobilitāte ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai ikdienas dzīvei, un tās nodrošināšana atbilst pašvaldības funkcijām un ilgtermiņa sociālajai politikai.	150 000 euro
2.	Grozījumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 24. augusta saistošajos noteikumos Nr. 7 "Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā"" - paredzot pabalstu jaundzimušā aprūpei. Pamatojums: Saistošo noteikumu projekta "Grozījumi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 24. augusta saistošajos noteikumos Nr. 7 "Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā"" mērķis ir noteikt pabalstu jaundzimušā aprūpei. Pabalsts jaundzimušā aprūpei ir paredzēts, lai sniegtu vienreizēju materiālu atbalstu jaundzimušā bērna vajadzību nodrošināšanai. Pašvaldības vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir uzskatāms par universāli izmaksājamu pabalstu, kura piešķiršanā netiek vērtēta pabalsta saņēmēja vai mājsaimniecības ienākumu situācija. Vienlaikus šis pabalsts ir mērķēts uz noteiktu iedzīvotāju grupu - jaunajām ģimenēm, kuras bērna piedzimšanas brīdī vai noteiktajā termiņā pēc bērna piedzimšanas deklarē savu dzīvesvietu Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā. Tādējādi pabalsts kalpo gan kā sociāls atbalsts ģimenei bērna piedzimšanas sākotnējā posmā, gan kā pašvaldības instruments iedzīvotāju piesaistei un noturēšanai. Viena no NAP2027 prioritātēm ir "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", paredzot, ka veseli un aktīvi cilvēki Latvijā kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Latvijā būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā, kas samazina bērnu aprūpes tiešās izmaksas un palīdz vecākiem gādāt par bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti. Rēzeknes valstspilsētā pastāv ilgstoša negatīva demogrāfiskā tendence ar zemu dzimstības līmeni un iedzīvotāju skaita samazināšanos. 2025. gadā Rēzeknes Dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēti 226 jaundzimušie, no kuriem tikai 83 bērni bija deklarēti Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā. Statistikas dati norāda, ka būtiska daļa jaundzimušo, kuri tiek reģistrēti pilsētā, ilgtermiņā neveido Rēzeknes iedzīvotāju kopumu un nenodrošina pašvaldībai ar iedzīvotāju deklarēšanos saistīto fiskālo pienesumu. Šāda situācija negatīvi ietekmē pašvaldības spēju ilgtermiņā nodrošināt publiskos pakalpojumus, tai skaitā pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu darbību, kā arī rada riskus izglītības sistēmas ilgtspējai, pedagogu nodarbinātībai un pašvaldības infrastruktūras efektīvai izmantošanai. Pašvaldības atbalsts ģimenēm ar bērniem ir stratēģiski pareizs lēmums un viens no redzamiem soļiem demogrāfisko problēmu risināšanā un jauno ģimeņu piesaistei.	40 000 euro
3.	Atbalsts uzņēmējdarbības mazo biznesa projektu realizēšanai Pamatojums: Maza biznesa atbalsta programmas mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā, stiprināt vietējo ekonomiku, sekmēt nodarbinātības pieaugumu un uzlabot iedzīvotāju sociālekonomisko situāciju. Programma paredz pašvaldības atbalstu mazajiem uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem, izmantojot finanšu atbalsta instrumentus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības attīstības iespējas. Rēzeknes valstspilsēta atrodas Latgales reģionā, kam raksturīga zemāka ekonomiskā aktivitāte salīdzinājumā ar valsts vidējiem rādītājiem. Reģionā saglabājas paaugstināts bezdarba līmenis, kā arī vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās un darbaspēka aizplūšana. Mazie un vidējie uzņēmumi ir nozīmīgs vietējās ekonomikas balsts, tomēr tiem bieži ir ierobežota piekļuve finanšu resursiem, konsultatīvajam atbalstam un tirgiem. Pašvaldības atbalsta programma ir nepieciešama, lai stimulētu uzņēmējdarbības aktivitāti, radītu jaunas darba vietas un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Rēzeknes valstspilsētas un Rēzeknes novada Attīstības programma 2023.-2029. gadam paredz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un ekonomiskās aktivitātes veicināšanu.	30 000 euro
4.	Pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršana, pamatojoties uz: 1) 2019. gada 26. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 11 "Par Rēzeknes pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un šo māju īpašumā vai nomā esošo zemesgabalu labiekārtošanai šo māju īpašumā vai nomā esošo zemesgabalu labiekārtošanai" 2) 2021. gada 9. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 17 "Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām". Pamatojums: Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 27.2 panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot finansējumu šādiem mērķiem: energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā; dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai. Viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas organizēšana savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldības līdzfinansējums sekmēs dzīvojamo māju pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai, attīstot pakalpojumu sniegšanā efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas, nodrošinot vides aizsardzību, samazinot vides piesārņojuma risku, tādējādi veicinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta sesto daļu pašvaldība var izdot saistošos noteikumus par līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosakot līdzfinansējuma apmēru un saņemšanas nosacījumus.	80 000 euro t.sk. 60 000 euro 20 000 euro
5.	Pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršana Rēzeknes valstspilsētas sakrālā mantojuma saglabāšanai Pamatojums: Sakrālā mantojuma finansēšanas likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības var piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā. Pašvaldībām ir tiesības no pašvaldību budžetu līdzekļiem piešķirt finansējumu sakrālā mantojuma izpētei, būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai, pārbūvei, remontu darbu veikšanai un labiekārtošanai. Šīs iniciatīvas mērķis ir sniegt palīdzību Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo kulta celtņu un reliģisko rituālu priekšmetu saglabāšanai, ja tie ir pieejami sabiedrības apskatei. Pašvaldība, atbilstoši Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumam, izrāda brīvprātīgu iniciatīvu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, piešķirot līdzfinansējumu projektiem no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Iniciatīva veicinās Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas - sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu - izpildi. Rēzeknes pilsētvide ir rosinoša un daudzveidīga. Pilsētā ir saglabājusies tradicionālā un sakrālā arhitektūra, tostarp koka apbūve ar raksturīgajām logu aplodām, Latgales iela, baznīcas un to torņi, kā arī Zaļā sinagoga. Šie elementi veido pilsētas ainavu un kultūrvēsturisko identitāti. Rēzekne ir garīgais centrs. Šeit atrodas dažādu konfesiju (katoļi, luterāņi, pareizticīgie, vecticībnieki utt.) nozīmīgi dievnami: Vissvētākā Jēzus Sirds katedrāle (diecēzes centrs ar bīskapa sēdekli), Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca, Sv. Nikolaja vecticībnieku draudzes dievnams, Vissvētākās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca, Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca. Baznīca ir arī aktīva sabiedrības sastāvdaļa gan ar saviem notikumiem, gan ar tās cilvēku iesaistīšanos iniciatīvās. Brīvprātīgā iniciatīva sekmēs Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā esošo kulta celtņu un reliģisko rituālu priekšmetu saglabāšanu, kas ir būtiska kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Tā nodrošinās vienlīdzīgas tiesības reliģiskajām organizācijām saņemt atbalstu to īpašumā esošo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, vienlaikus veicinot sabiedrības piekļuvi šīm vērtībām.	40 000 euro

Savukārt 2026. gada budžetā netiks paredzēts pašvaldības budžeta līdzfinansējumu sporta organizācijām (biedrībām) sporta aktivitāšu atbalstīšanai, kā arī citām biedrībām un organizācijām finansiālā atbalsta sniegšanai, izņemot iniciatīvas, kas tiks noteikta ar atsevišķu domes lēmumu un tam būs paredzēti finanšu līdzekļi. Kā arī netiks paredzēts pašvaldības budžeta līdzfinansējumu bērnu un jauniešu vasaras nometņu organizēšanai līdzfinansējuma nodrošināšanai un jaunatnes nodarbinātības projekta līdzfinansējuma nodrošināšanai.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistības

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistības izveidojās sakarā ar pieņemtajiem lēmumiem par finansējuma nodrošināšanu Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem un pašvaldības sniegtajiem galvojumiem pašvaldības kapitālsabiedrībām (detalizētu informāciju skat. 1. pielikums paskaidrojuma rakstam "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības prognozētais saistību apmērs). Uz 2026. gada sākumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ir noslēgti 41 aizdevuma līgumi un 2 galvojuma līgumi. Saistību grafikā ir iekļauti arī 4 plānotie aizņēmumi projektiem kas iekļauti prioritāro projektu sarakstā.

Saskaņā ar aizdevumu līgumiem 2026. gadā plānots atmaksāt aizdevumu pamatsummas Valsts kasei - 4 055 893 euro, kā arī veikt procentu maksājumus 2 321 006 euro apmērā.

Saskaņā ar prioritāro projektu sarakstu 2026. gadā plānoti jauni aizņēmumi 3 274 051 euro apmērā (skat. saistošo noteikumu 7. pielikumu)

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības saistību apmērs kopā ar plānotajiem prioritārajiem projektiem 2026. gadā tiek prognozēts 18.58 % no pamatbudžeta ieņēmumiem (bez mērķdotācijām).

Pielikums: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības prognozētais saistību apmērs.

---

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs

 

1. pielikums paskaidrojuma rakstam