Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) licence — speciāla atļauja šajā likumā paredzēto darbību veikšanai;

2) zvērināts revidents — persona, kas atbilstoši šā likuma prasībām ir ieguvusi zvērināta revidenta licenci;

3) gada pārskata revīzija — uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas gada pārskata pārbaude saskaņā ar likumiem, kuri reglamentē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas gada pārskatus;

4) revīzijas uzdevums — uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, kuru veic zvērināts revidents saskaņā ar noslēgto līgumu;

5) gada pārskats — likumdošanas aktiem atbilstošs ziņu sakopojums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas finansiālo un saimniecisko darbību;

6) koncerns — uzņēmumu kopums atbilstoši skaidrojumam likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”;

7) zvērinātu revidentu reģistrs — datu kopums par zvērinātiem revidentiem un viņu profesionālo darbību.  

2.pants. Šis likums regulē to personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kuras veic gada pārskata revīzijas un revīzijas uzdevumus uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās.  

3.pants. Zvērināts revidents pilda savus pienākumus saskaņā ar likumiem un ir neatkarīgs sabiedrības, fizisko un juridisko personu tiesību un likumīgo interešu aizstāvis uzņēmējdarbības jomā. Valsts, sabiedrība vai darba devēji nav tiesīgi ietekmēt zvērinātu revidentu viņa profesionālo pienākumu pildīšanā, arī lēmuma pieņemšanā par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas gada pārskatiem, revīzijas uzdevumiem, lietpratēja uzdevumiem un uzticības uzdevumiem.  

4.pants. Par zvērinātu revidentu var būt rīcībspējīgas personas, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu un:

1) ieguvušas augstāko ekonomisko izglītību vai arī augstāko izglītību citās specialitātēs un nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenu ekonomikas pamatos;

2) kurām ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības un finansu revīzijas darbā;

3) nokārtojušas kvalifikācijas eksāmenus un ieguvušas zvērināta revidenta licenci.  

5.pants. Zvērināta revidenta licenci neizsniedz personām, kuras:

1) neatbilst šā likuma 4.panta prasībām;

2) tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) notiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī tās atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

4) ar tiesas spriedumu krimināllietā ir atbrīvotas no amata vai kurām ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības ieņemt amatus vai tiesības uz nodarbošanos finansu jomā.  

6.pants. Zvērināta revidenta licenci anulē personām:

1) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

2) kuras notiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī tās atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) kuras ar tiesas spriedumu krimināllietā ir atbrīvotas no amata vai kurām ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības ieņemt amatus vai tiesības uz nodarbošanos finansu jomā;

4) kuras šā likuma 9.pantā minētajā iesniegumā un citos dokumentos apzināti sniegušas nepatiesas ziņas;

5) kurām papildus zvērināta revidenta darbam ir nodarbošanās, kuru licencēšanas komisija ētisku apsvērumu dēļ atzinusi par nesavienojamu ar zvērināta revidenta darbību.  

7.pants. Ja zvērināts revidents ir atzīts par apsūdzēto vai aizdomās turēto, vai tiesājamo krimināllietā par tīša nozieguma izdarīšanu, licencēšanas komisija licences darbību aptur līdz tiesas spriedumam. Ja iestājas šā likuma 6.pantā minētie apstākļi, licenci anulē.  

8.pants. Savā profesionālajā darbībā zvērināti revidenti ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumiem. Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu revidentu neatkarība. Lai garantētu zvērinātu revidentu neatkarību, aizliegts:

1) iejaukties zvērinātu revidentu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;

2) pieprasīt no zvērinātiem revidentiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus;

3) kontrolēt pasta, telegrāfa un citu korespondenci, kā arī dokumentus, kurus zvērināti revidenti saņēmuši, sniedzot profesionālos pakalpojumus, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

4) kontrolēt, arī izmantojot šā panta 3.punktā minētos procesuālos līdzekļus, zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos līdzekļus, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā;

5) pieprasīt no klientiem ziņas par zvērinātu revidentu sniegto profesionālo pakalpojumu saturu;

6) pakļaut zvērinātus revidentus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar profesionālo pakalpojumu sniegšanu klientiem saskaņā ar likumiem;

7) saukt zvērinātus revidentus pie jebkura veida atbildības par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus.  

9. pants. Persona, kas vēlas iegūt zvērināta revidenta licenci, iesniedz Grāmatvedības metodiskās padomes licencēšanas komisijai (turpmāk — licencēšanas komisija) iesniegumu par atļauju kārtot kvalifikācijas eksāmenus un deklarāciju, kurā pretendents apliecina savu atbilstību šā likuma 4. panta prasībām un to, ka uz viņu neattiecas neviens no šā likuma 5. pantā minētajiem apstākļiem.  

10. pants. Licencēšanas komisiju apstiprina Finansu ministrija, un tajā ir Finansu ministrijas ieceltas personas.  

11. pants. Finansu ministrija un licencēšanas komisija veic šādus uzdevumus:

1) apstiprina zvērinātu revidentu kvalifikācijas prasības;

2) izsniedz, aptur vai anulē zvērinātu revidentu licences;

3) kārto zvērinātu revidentu reģistru.  

12. pants. Lēmumu par zvērināta revidenta licences piešķiršanu, tās darbības apturēšanu vai licences anulēšanu Finansu ministrija izziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.  

13. pants. (1) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu skaitu, priekš-metus un kārtošanas noteikumus izstrādā Grāmatvedības metodiskā padome.

(2) Kvalifikācijas eksāmenus pieņem eksaminācijas komisijas.  

14. pants. Eksaminācijas komisijas apstiprina Finansu ministrija.  

15. pants. (1) Personai, kura nokārtojusi zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmenus, atbilst šā likuma 4. panta prasībām un uz kuru neattiecas šā likuma 5. pantā minētie apstākļi, un kura vēlas iegūt zvērināta revidenta licenci, jādod šāds zvērināta revidenta zvērests:

“Zvēru ievērot Latvijas Republikas likumus un godīgi pildīt savus pienākumus, apzinoties, ka par šā zvēresta laušanu man jāatbild sabiedrības un likuma priekšā.”

(2) Zvērestu pieņem finansu ministrs.

(3) Personai, kura devusi zvērināta revidenta zvērestu, licencēšanas komisija izsniedz zvērināta revidenta licenci.  

16. pants. Ja zvērināts revidents nepilda šā likuma prasības, licencēšanas komisija uz laiku aptur vai anulē zvērināta revidenta licenci.  

17. pants. Zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt atzinumu par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju gada pārskatiem atbilstoši likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām.  

18. pants. (1) Zvērināts revidents sniedz profesionālos pakalpojumus saskaņā ar noslēgto līgumu.

(2) Zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt profesionālos pakalpojumus:

1) pēc tiesībaizsardzības iestāžu uzaicinājuma jebkurā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai organizācijā;

2) pēc uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju pārvaldes institūciju uzaicinājuma to pārziņā esošajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās;

3) pēc uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju pārvaldes institūciju uzaicinājuma tām pakļautajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un organizācijās;

4) pēc koncerna mātes uzņēmuma uzaicinājuma šā koncerna meitas uzņēmumos.  

19. pants. (1) Zvērināts revidents nedrīkst uzņemties veikt gada pārskata revīziju šādos gadījumos:

1) ja viņš kārto vai pēdējos gados kārtojis revidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas grāmatvedību vai sagatavojis revidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas gada pārskatu;

2) ja viņš personiski ir tieši vai netieši ieinteresēts gada pārskata revīzijas iznākumā;

3) ja viņš vai viņa laulātais, skaitot radniecību un svainību līdz pirmajai pakāpei atbilstoši Civillikumam, ir radniecības vai svainības attiecībās ar revidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas īpašnieku, izpildinstitūcijas locekli, direktoru vai personu, kas veic uzņēmuma operatīvo vadību;

4) ja viņam vai viņa laulātajam, radiniekiem vai svaiņiem, skaitot radniecību un svainību līdz pirmajai pakāpei atbilstoši Civillikumam, ir ieguldījumi revidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pamatkapitālā.

(2) Ja šajā pantā minētie apstākļi iestājas pēc tam, kad noslēgts līgums par gada pārskata revīzijas veikšanu, zvērināta revidenta pienākums ir par to nekavējoties informēt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas izpildinstitūciju un atteikties no revīzijas izpildes.  

20. pants. Saņemot revīzijas uzdevumu, zvērinātam revidentam rakstveidā jāinformē uzdevuma devējs par to, ka uz viņu neattiecas šā likuma 19. pantā minētie apstākļi.  

21. pants. (1) Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pienākums ir nodrošināt zvērinātu revidentu ar visu informāciju un uzrādīt viņam visus gada pārskata revīzijas veikšanai nepieciešamos dokumentus, arī tos, kuri satur uzņēmuma komercnoslēpumus.

(2) Ja zvērināta revidenta darbība tiek apzināti traucēta vai netiek nodrošinātia apstākļi patiesu ziņu saņemšanai par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas finansiālo un saimniecisko darbību, viņam jāatsakās no revīzijas turpināšanas un par iegūtajiem rezultātiem jāsniedz rakstveida ziņojums uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas īpašniekam vai pārvaldes institūcijai, kas apstiprina gada pārskatu, vai arī šis fakts jāuzrāda atzinumā par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas gada pārskatu.  

22. pants. (1) Zvērinātam revidentam aizliegts izpaust komercnoslēpumu saturošo informāciju, ko viņš guvis profesionālo pienākumu pildīšanas laikā. Viņš nedrīkst šo informāciju izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida pilnvaras, izņemot gadījumus, kad ar tiesas lēmumu viņam ir tiesības vai pienākums to darīt.

(2) Klientam ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu revidentu. Zvērinātam revidentam ir tiesības brīvi izvēlēties klientu pēc saņemtā uzaicinājuma.  

23. pants. Zvērināts revidents ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies uzņēmuma (uzņēmējsabiedrībai) vai organizācijai, tās dalībniekiem vai trešajām personām, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis viņam uzliktos pienākumus.  

24. pants. Zvērinātu revidentu profesionālās darbības risks jāapdrošina par summu, kas nav mazāka par Finansu ministrijas noteikto summu.  

25. pants. (1) Zvērināti revidenti savu profesionālo darbību var veikt šādās uzņēmējdarbības formās:

1) strādājot individuālu darbu;

2) dibinot individuālu uzņēmumu;

3) dibinot līgumsabiedrību ar pilnu atbildību vai komandītsabiedrību;

4) dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību.

(2) Zvērināti revidenti var izmantot arī citu speciālistu pakalpojumus.  

26. pants. Latvijas zvērinātu revidentu apvienība ir neatkarīga zvērinātu revidentu profesionāla sabiedriska organizācija, kas izveidota, lai rūpētos par zvērinātu revidentu profesijas prestižu, veicinātu viņu profesionālo izaugsmi, kā arī lai pildītu šajā likumā un citos likumos noteiktās funkcijas.  

27. pants. Zvērinātiem revidentiem vienu reizi gadā saskaņā ar Finansu ministrijas apstiprinātu paraugu un noteiktā termiņā jāsagatavo pārskats par savu profesionālo darbību un tas jāiesniedz licencēšanas komisijai.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 14 “Par zvērinātiem revidentiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 4. nr.).

2. Zvērinātu revidentu licences, kas izsniegtas, pamatojoties uz likumu “Par zvērinātiem revidentiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1. nr.), atzīstamas par spēkā esošām arī turpmāk, ja tās pagarinātas noteiktā kārtībā.