Darbības ar dokumentu

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 25/1-2

Rīgā 2026. gada 15. janvārī

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm russia.ru, eurasia-assembly.org, rodina-history.ru, www.fsb.ru un mid.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 16. decembra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2025/250/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļvietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2026. gada 8. janvārī Padome ir saņēmusi 2026. gada 8. janvāra vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu russia.ru, eurasia-assembly.org, rodina-history.ru, www.fsb.ru un mid.ru pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā iestāde norāda, ka tīmekļvietnēs russia.ru, eurasia-assembly.org, rodina-history.ru, www.fsb.ru un mid.ru kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, leģitimēts Krievijas karš Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Krievijas karam Ukrainā, nomelnota Latvija un pārējās eiroatlantiskās kopienas dalībvalstis, kā arī veidota piederības sajūta un pozitīva kopējā attieksme pret Krieviju. Kompetentās iestādes ieskatā tas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 16. decembra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2025/250/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2026. gada 8. janvāra vēstulē Nr. 21/2026/55-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas iebrukumu Ukrainā un atbalstot Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Tāpat konstatējamas ziņas par "speciālo militāro operāciju" Ukrainā atbilstoši Krievijas Federācijas īstenotajai propagandai, kā arī publicētā informācija ir vērsta pret Latvijas Republikas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Visos pārbaudīto tīmekļvietņu izvietotajos rakstos ir konstatēts tiešs vai netiešs attaisnojums Krievijas karam pret Ukrainu. Dažos pārbaudīto tīmekļvietņu rakstos ir konstatēts tiešs vai netiešs aicinājums auditorijai pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai to sastāvā piedalītos speciālajā militārajā operācijā (Krievijas karā pret Ukrainu). Tāpat atsevišķos rakstos tiek sniegta informācija par to, kādu materiālo atbalstu saņems personas, kuras piedalās vai ir piedalījušās Krievijas karā pret Ukrainu. Tostarp tiek izplatīts naratīvs, ka Baltijas valstīs atdzimst nacisms, bet Ukrainā pie varas ir nacisti, no kuru varas ir jāatbrīvo ukraiņi.

[3.1] Tīmekļvietnē russia.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.1.1] Tīmekļvietne russia.ru - ir Krievijas Federācijas Nacionālā centra "Krievija" (krievu: Национальный центр "Россия" в Москве), kurš atrodas Maskavā un dibināts pēc Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma, oficiālā tīmekļvietne. Par savu darbību Nacionālais centrs "Krievija" tīmekļvietnē sniedz informāciju, ka: "Kopš dibināšanas centrs ir kļuvis par pievilcības, lepnuma un iedvesmas vietu miljoniem krievu. Tieši šeit tiek projicēta, vizualizēta un veidota mūsu valsts nākotne, balstoties uz visu Krievijas reģionu cilvēku sasniegumiem, talantiem un idejām." Pārbaudāmajā tīmekļvietnē Krievijas karš pret Ukrainu tiek dēvēts arī par Speciālo militāro operāciju (krievu: Специальная военная операция), saīsinājumā (latviešu: SMO; krievu: СВО; turpmāk arī - SMO);

[3.1.2] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Izstādē "Krievija" tika apspriestas SMO dalībnieku tālākizglītības iespējas" (krievu: "Возможности дополнительного образования для участников СВО обсудили на выставке "Россия"). Rakstā tiek izplatīta informācija, ka: "3. jūlijā izstādē tika apspriestas tālākizglītības iespējas SMO dalībniekiem. Ekspertu diskusijā Nepārtrauktās izglītības foruma (NIF) ietvaros piedalījās valsts iestāžu, izglītības centru un lielo uzņēmumu pārstāvji. NIF organizēja Krievu biedrība "Zināšanas" (krievu: "Знание") un zinību centrs "Mašuk" (krievu: "Машук"). […]." Tādējādi rakstā tiek izplatīts netiešs aicinājums kļūt par Krievijas bruņoto spēku līgumkareivi, akcentējot, ka ir un būs plašs atbalsta pasākumu plāns tālākizglītības jomā tiem, kuri būs piedalījušies Krievijas karā pret Ukrainu;

[3.1.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Jūlija Baranovska izstādē "Krievija" stāstīja par sociālajiem projektiem un nesavtīgo palīdzību" (krievu: "Юлия Барановская на выставке "Россия" рассказала о социальных проектах и бескорыстной помощи"). Rakstā tiek izplatīta informācija, ka: "[…]Televīzijas vadītāja (Jūlija Baranovska) atbildēja arī uz jautājumu par savu ceļojumu uz DTR un LTR, kā arī par iemesliem, kas pamudināja viņu izveidot sociālo projektu "Donbasa sievietes". Kad sākās speciālā militārā operācija, man kā plašsaziņas līdzekļu darbiniekam bija pienākums turp doties, jo, manuprāt, nav iespējams sniegt informāciju milzīgam skaitam pilsoņu, neredzot savām acīm to, par ko runā. Un tieši pēc mana pirmā brauciena uz Donbasu un visa redzētā man radās ideja par projektu "Donbasa sievietes", kas stāsta par izturīgām, drosmīgām jaunām sievietēm. Visi šie stāsti ir ļoti grūti, taču tie ir uzmanības un, protams, apbrīnas vērti,"- uzsvēra Jūlija Baranovska. […]." Tādējādi auditorijai tiek pausts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu;

[3.1.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Mīlestība pret valsti, dzimteni un cilvēkiem. Krima rezumēja sava stenda rezultātus izstādē "Krievija"" (krievu: "Любовь к стране, Родине и людям. Крым подвел итоги работы стенда на выставке "Россия""). Rakstā cita starpā tiek sniegta informācija, ka: "Krimas Republika izstādes "Krievija" viesiem apliecināja savu mīlestību pret savu valsti, Dzimteni un cilvēkiem. To preses konferencē "Izstāde "Krievija"" kādu iespaidu Krimas vēsturē atstājis starptautiskais forums, paziņoja Krimas Republikas finanšu ministre un reģiona sagatavošanas un dalības izstādē projekta biroja vadītāja Irina Kiviko. […]." Tādējādi auditorijai tiek pausts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu, jo rakstā, tā saucamā "Krimas Republika" tiek pasniegta kā teritoriālā vienība Krievijas Federācijas sastāvā, ar to leģitimizējot Krimas okupāciju.

[3.2] Tīmekļvietnē eurasia-assembly.org cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.2.1] Tīmekļvietne eurasia-assembly.org - Starptautiskās nevalstisko organizāciju savienības "Pasaules Tautu Asambleja" (krievu: Международный союз неправительственных организаций "Ассамблея Народов Мира"), kuras juridiskā adrese ir Maskava, Uspenskas šķērsiela, māja 4A, būve 1, oficiālā tīmekļvietne. Tīmekļvietnē izvietota informācija, ka: "Vadoties pēc labvēlīgas, radošas Eirāzijas veidošanas un miera saglabāšanas un stiprināšanas kontinentā interesēm, nevalstisko organizāciju, zinātniskās un radošās inteliģences, kā arī uzņēmēju aprindu pārstāvji no dažādām valstīm izveidoja Starptautisko nevalstisko organizāciju savienību "Pasaules tautu asambleja";

[3.2.2] Tīmekļvietnē ir izvietots raksts "Ārzemēs dzīvojošo tautiešu tiesību atbalsta un aizsardzības fonds: Par Starptautiskā publiskā foruma "Nacisma slavināšana un neonacisma kurināšana Baltijas valstīs" 15. sesiju" (krievu: "Фонд поддержки и защиты прав соотечественников, проживающих за рубежом: О 15-й сессии Международного общественного форума "Героизация нацизма и разжигание неонацизма в странах Балтии""). Rakstā cita starpā tiek sniegta informācija, ka: "2022. gada 11. martā Maskavā notika Starptautiskā publiskā foruma 15. sesija ar darba kārtību "Nacisma slavināšana un neonacisma kūdīšana Baltijas valstīs. Vai denacifikācija ir iespējama?", kurā piedalījās sabiedrisko apvienību, akadēmisko aprindu un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji no Krievijas, Lietuvas, Kazahstānas un vairākām citām ārvalstīm. […] Diskusijas gaitā dalībnieki pieskārās aktuāliem jautājumiem par nacisma izcelsmi Baltijā, nacistu un viņu atbalstītāju pastrādātajiem noziegumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā Otrā pasaules kara laikā, neonacisma rašanās cēloņi šajās valstīs, kā arī vairākās citās Eiropas valstīs pēckara periodā. […]Konferencē piedalījās V. N. Djomins, ārzemēs dzīvojošo tautiešu tiesību atbalsta un aizsardzības fonda vecākais padomnieks. Viņš īpaši vērsa uzmanību uz to, ka galvenos draudus mieram un drošībai mūsdienās rada nacistu režīms, kas pēdējo astoņu gadu laikā ir nostiprinājies Ukrainā. […]V. N. Djomins uzsvēra, ka patiesi demokrātiskas valsts izveides perspektīvas šajā valstī lielā mērā būs atkarīgas no Krievijas bruņoto spēku pašlaik Ukrainas teritorijā īstenotās īpašās militārās operācijas, kuras mērķis ir demilitarizēt un denacificēt Ukrainu, veiksmīgas pabeigšanas." Tādējādi auditorijai tiek sniegts vēstījums, ka Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir nostiprinājies neonacisms, bet Ukrainā pie varas ir nacistu režīms. Ar to faktiski tiek attaisnots Krievijas iebrukums Ukrainā un tiek izplatīts negatīvs naratīvs par Latviju;

[3.2.3] Tīmekļvietnē ir izvietots raksts "Andrejs Beļaņinovs Rossotrudņičestvo pakļautībā esošās Sabiedriskās padomes 13. sanāksmē runāja par Eirāzijas Tautas asamblejas darbību" (krievu: "Андрей Бельянинов рассказал о деятельности Ассамблеи народов Евразии на 13-м заседании Общественного совета при Россотрудничестве"). Rakstā cita starpā tiek sniegta informācija, ka: "[…] Sabiedriskās padomes priekšsēdētājs sniedza informāciju par notikušajiem pasākumiem, kurus Sabiedriskā padome finansēja no ārpusbudžeta līdzekļiem. Tie ietver humāno palīdzību Donbasa iedzīvotājiem un SMO dalībniekiem, nevalstisko Krievu māju dizaina koncepcijas izstrādi, apmācību kaimiņvalstu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, pirmsprojekta darbu pie bērnudārza rekonstrukcijas Armēnijas ciematā Fioletovo, GITIS skolas Santjago projekta īstenošanu un citus. […]" Tādējādi rakstā tiek izplatīts netiešs aicinājums kļūt par Krievijas bruņoto spēku līgumkareivi, akcentējot, ka Starptautiskās nevalstisko organizāciju savienības "Pasaules Tautu Asambleja" ir sniegusi "humāno" palīdzību tiem, kuri piedalās Krievijas karā pret Ukrainu, kā arī okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem Donbasā;

[3.2.4] Tīmekļvietnē ir izvietots raksts "Bērni piešķīra Viskrievijas balvu "Mūsu varonis" Aleksandrai Očirovai" (krievu: "Всероссийскую премию "Наш герой" дети присудили Александре Очировой"). Rakstā cita starpā tiek sniegta informācija, ka: "2023. gada 8. decembrī Maskavas Uzvaras muzejā notika svinīga apbalvošanas ceremonija balvas "Mūsu varonis 2023" ieguvējiem. Konkursā piedalījās skolēni un studenti vecumā no 7 līdz 23 gadiem. Viņi rakstīja esejas par savu vienaudžu, SMO dalībnieku, brīvprātīgo un cilvēku, kuri pārvarēja sarežģītas dzīves situācijas, varonīgajiem darbiem. […]" Rakstā auditorijai tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un veic patriotisku aģitāciju Krievijas kara pret Ukrainu atbalstam.

[3.3] Tīmekļvietnē rodina-history.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.3.1] Tīmekļvietne rodina-history.ru - ir Krievijas Federācijas vēstures žurnāla "Rodina" (latviešu: "Dzimtene"; krievu: "Родина") oficiālā tīmekļvietne, kurā ir izvietoti vēstures žurnāla "Rodina" materiāli lietošanai internetā. Tīmekļvietnes anotācija: "Zinātniski - vēsturiskais žurnāls "Rodina" ir adresēts profesionāliem vēsturniekiem un visiem, kurus interesē Krievijas un pasaules vēstures jautājumi.";

[3.3.2] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Maskavā atklāta piemiņas plāksne Krievijas Varonim Ivanam Podjablonskim" (krievu: "В Москве установили мемориальную доску Герою России Ивану Подъяблонскому"), kurā tiek sniegta informācija, ka: "Maskavas Novoperedelkino rajonā atklāta piemiņas plāksne speciālās militārās operācijas dalībniekam un Krievijas Varonim Ivanam Podjablonskim. Tā uzstādīta Skulptora Muhinas ielā 7, kur Podjablonskis dzīvoja no 1998. līdz 2023. gadam. […]" Rakstā auditorijai tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un veic patriotisku aģitāciju Krievijas kara pret Ukrainu atbalstam;

[3.3.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts ""Mēs lasām "Rodinu" no vāka līdz vākam" - vēstule no SMO karavīra ar izsaukuma signālu "Rubin"" (krievu: ""Читаем "Родину" от корки до корки" - письмо от бойца СВО с позывным "Рубин""), (krievu: БАРС - Боевой армейский резерв страны), kurā auditorijai tiek sniegta informācija, ka: "Kopš speciālās militārās operācijas sākuma kaujas kontaktlīnijā Krievijas Aizsardzības ministrijas Brīvprātīgo korpuss ir nesavtīgi un varonīgi pildījis kaujas uzdevumus. Šajā laikā ir izveidojusies auglīga un efektīva sadarbība starp militāro vienību un populārā vēstures žurnāla "Rodina" redakciju. Žurnāla jaunākie numuri, tostarp speciālie izdevumi, tiek nosūtīti uz kaujas zonu. Brīvprātīgie, kas dienē kaujas misijās ar karaspēka grupām, izrāda lielu interesi par izdevuma publikācijām. Katrs numurs tiek izlasīts no vāka līdz vākam. Katru reizi veidojas gara cilvēku rinda. […]" Rakstā auditorijai tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un veic patriotisku aģitāciju Krievijas kara pret Ukrainu atbalstam;

[3.3.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Trīs SMO gadi - kā žurnāls "Rodina" palīdz jaunajiem Krievijas reģioniem" (krievu: "Три года СВО - чем журнал "Родина" помогает новым российским регионам"). Rakstā auditorijai tiek sniegta informācija, ka "Pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, sākās speciālā militārā operācija. Jau no pirmajiem konflikta mēnešiem mūsu redakcijas komanda gatavoja žurnāla īpašos numurus par aktuālākajām un pieprasītākajām tēmām. Pirmo numuru mēs nosaucām par "Donbass - Krievijas sirds" un veltījām šī unikālā reģiona apbrīnojamajiem cilvēkiem. Mēs to izdrukājām, iekrāvām kravas automašīnās un aizvedām uz atbrīvotajām zemēm. Tur mēs tikāmies ar skolotājiem, bibliotekāriem un skolēniem, iedevām viņiem speciālizdevumu, pastāstījām par savu darbu un, cik vien varējām, atbalstījām no kara nogurušos cilvēkus." Rakstā auditorijai tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un veic patriotisku aģitāciju Krievijas kara pret Ukrainu atbalstam.

[3.4] Tīmekļvietnē www.fsb.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.4.1] Tīmekļvietne www.fsb.ru - ir Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta (turpmāk arī - Krievijas FDD) (krievu: Федеральная служба безопасности Российской Федерации) oficiālā mājas lapa;

[3.4.2] Tīmekļvietnē izvietots ir raksts "Par KZA (Krievijas Zinātņu akadēmija) darbinieka A. L. Horošilova atzīšanu par vainīgu" (krievu: "О признании виновным сотрудника РАН Хорошилова А.Л."). Rakstā auditorijai tiek sniegta informācija, ka: "Maskavas apgabaltiesa atzina Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārīgās fizikas institūta darbinieku Artjomu Leonidoviču Horošilovu par vainīgu noziegumos pret valsts drošību (valsts nodevība un sagatavošanās sabotāžai), kā arī noziegumos datorinformācijas jomā un pret sabiedrisko drošību. Minētā persona, uzzinot par Krievijas bruņoto spēku speciālās militārās operācijas sākšanu, atkārtoti pārskaitīja personiskos līdzekļus un kriptovalūtu uz Ukrainas organizāciju kontiem, lai atbalstītu Ukrainas bruņotos spēkus. […]Krievijas FDD savlaicīgi apturēja A. L. Horošilova prettiesiskās darbības. […] Ar tiesas spriedumu A. L. Horošilovs tika atzīts par vainīgu viņam inkriminēto noziegumu izdarīšanā un notiesāts ar 21 gadu cietumsodu, no kuriem pirmos piecus - cietumā, bet atlikušos - stingrā režīma labošanas kolonijā, kā arī ar naudas sodu 700 000 rubļu apmērā." Tādējādi auditorijai tiek sniegta informācija, ka jebkurš iespējamais protests pret Krievijas karu Ukrainā tiks nežēlīgi pārtraukts no Krievijas FDD puses, un līdz ar to tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un veic patriotisku aģitāciju Krievijas kara pret Ukrainu atbalstam;

[3.4.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Krievijas FDD ir novērsis Tulas apgabala iedzīvotāja, kurš tiek turēts aizdomās par valsts nodevību, prettiesisko darbību" (krievu: "ФСБ России пресечена противоправная деятельность жителя Тульской области, подозреваемого в совершении госизмены"). Rakstā auditorijai tiek sniegta informācija, ka: "Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests ir apturējis 32 gadus veca Tulas apgabala iedzīvotāja prettiesisko darbību, kuru tur aizdomās par valsts nodevību, sniedzot finansiālu palīdzību ārvalstij darbībās, kas vērstas pret Krievijas Federācijas drošību. Tika konstatēts, ka Krievijas pilsonis pārskaitīja līdzekļus Ukrainas bruņotajiem formējumiem, izmantojot kriptovalūtas instrumentus. […]" Tādējādi auditorijai tiek sniegta informācija, ka jebkurš iespējamais protests pret Krievijas karu Ukrainā tiks nežēlīgi pārtraukts no Krievijas FDD puses, un līdz ar to tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un veic patriotisku aģitāciju Krievijas kara pret Ukrainu atbalstam;

[3.4.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Krievijas FDD ir apturējis divu Hersonas apgabala iedzīvotāju, kuras tur aizdomās par spiegošanu, prettiesiskās darbības" (krievu: "ФСБ России пресекла противоправную деятельность двух жительниц Херсонской области подозреваемых в шпионаже"). Rakstā tiek izplatīta informācija, ka: "Krievijas Federācijas Federālais drošības dienests Hersonas apgabalā ir apturējis divu apgabala iedzīvotāju, kurām ir Krievijas un Ukrainas pilsonība, dzimušu 1978. un 1981. gadā prettiesiskās darbības un kuras tiek turētas aizdomās par spiegošanu Ukrainas specdienestu labā. Tika konstatēts, ka minētās personas proaktīvi vāca un ar Telegram ziņojumapmaiņas programmas starpniecību nosūtīja informāciju Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbiniekiem par militārpersonu atrašanās vietām un Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārās tehnikas pārvietošanās maršrutiem, ar mērķi nodarīt zaudējumus Krievijas Federācijas Bruņoto spēku personālam, iznīcināt ieročus un traucēt kaujas uzdevumu izpildi. […]" Tādējādi auditorijai tiek sniegta informācija, ka jebkurš iespējamais protests pret Krievijas karu Ukrainā, tajā skaitā arī teritorijās, kuras Ukrainā ir okupējusi Krievija, tiks nežēlīgi pārtraukts no Krievijas FDD puses, un līdz ar to tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un veic patriotisku aģitāciju Krievijas kara pret Ukrainu atbalstam.

[3.5] Tīmekļvietnē mid.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.5.1] Tīmekļvietne mid.ru - ir Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas (krievu: Министерство иностранных дел Российской Федерации) oficiālā tīmekļvietne;

[3.5.2] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Krievijas Federācijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova runa pēc ziedu nolikšanas pie piemiņas plāksnēm Krievijas Ārlietu ministrijas ēkā Diplomātiskā darbinieka dienā, Maskavā, 2025. gada 10. februārī" (krievu: "Выступление Министра иностранных дел Российской Федерации С.В.Лаврова после возложения цветов к мемориальным доскам в здании МИД России по случаю Дня дипломатического работника, Москва, 10 февраля 2025 года"), kurā tostarp tiek sniegta informācija, ka "[…] Šodien, tāpat kā pirms 80 gadiem, praktiski visa Eiropa atkal ir apvienojusies un paziņojusi par nepieciešamību panākt Krievijas Federācijas "stratēģisku sakāvi" ar Kijevas režīma rokām, un atkal tas notiek zem nacistu karogiem, zem nacistu simboliem. Mūsu svēts pienākums ir darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu speciālās militārās operācijas mērķu pilnīgu sasniegšanu, kā to norādījis Krievijas Federācijas prezidents V. V. Putins un kā to katru dienu dara mūsu varoņi speciālās militārās operācijas frontes līnijās. […] " Rakstā auditorijai tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, un veic patriotisku aģitāciju Krievijas kara pret Ukrainu atbalstam;

[3.5.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Intervija ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu projekta "Bez noilguma termiņa" ietvaros, Maskava, 2024. gada 1. jūnijs" (krievu: "Интервью Министра иностранных дел России С.В.Лаврова для проекта "Без срока давности", Москва, 1 июня 2024 года") rakstā, kurš papildināts ar audiovizuālu materiālu, cita starpā tiek sniegta informācija, ka: "[…]Gandrīz pirms 20 gadiem Krievija iesniedza Ģenerālajai asamblejai rezolūciju par cīņu pret nacisma slavināšanu. Tā tika pieņemta, vairākiem deputātiem atturoties, galvenokārt tie bija eiropieši. Sākotnēji Amerikas Savienotās Valstis balsoja pret to, apgalvojot, ka tās konstitūcija pieprasa "vārda brīvību" un tāpēc viņi iebildīs pret šādu noteikumu pieņemšanu mūsdienu ANO. Speciālās militārās operācijas priekšvakarā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlreiz paskaidroja iemeslus, kāpēc mums nebija citas izvēles. Starp tiem bija Rietumu konsekventā politika izmantot Ukrainu, lai radītu tiešus militārus draudus Krievijas drošībai uz mūsu robežām. […]" Rakstā auditorijai tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā iemeslu definējot nacisma slavināšanu un atdzimšanu Ukrainā, un kolektīvo Rietumu radītos tiešos militāros draudus, izmantojot Ukrainu;

[3.5.4] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Intervija ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu projektam "Bez noilguma termiņa. Fronte bez frontes līnijas", Maskava, 2025. gada 30. marts" (krievu: "Интервью Министра иностранных дел Российской Федерации С.В.Лаврова для проекта "Без срока давности. Фронт без линии фронта", Москва, 30 марта 2025 года") rakstā, kurš papildināts ar audiovizuālu materiālu, cita starpā tiek sniegta informācija, ka: "[…]Ja godīgi aprakstām Rietumu ieguldījumu cilvēces attīstībā, tad paveras ne pārāk glaimojošs attēls. Tāpēc viņi visos iespējamos veidos cenšas attaisnot gan savu, gan savu priekšgājēju rīcību. Nav brīnums, ka nacisma reabilitācija sāk kļūt par vienu no atskaites punktiem Rietumu pozīcijā starptautiskajās diskusijās. Vismaz viņi balso pret rezolūciju, ko Krievijas Federācija kopā ar saviem sabiedrotajiem katru gadu iesniedz ANO Ģenerālajā asamblejā. Šī rezolūcija pieprasa novērst nacisma slavināšanu un citas līdzīgas rasistiskas prakses. Viņi liekulīgi mēģina iekļaut grozījumus, kas pielīdzinātu Krievijas Federācijas pašreizējo rīcību, atbrīvojot cilvēkus no nacistu apspiešanas ar speciālās militāras operācijas palīdzību, nacismam. Taču šie mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Esmu pārliecināts, ka tie arī nebūs veiksmīgi. […]". Rakstā auditorijai tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs, kurš attaisno Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu veicot Krievijas iebrukumu Ukrainā, kā iemeslu definējot nacisma slavināšanu un atdzimšanu Ukrainā, un pamato karu pret Ukrainu, kā ukraiņu atbrīvošanu no nacistiem, kuri, Krievijas ieskatā, valda Ukrainā.

[4] Minētajās tīmekļvietnēs tiek publicēts saturs, kas atbilst Krievijas agresīvās kara propagandas naratīvam. Šajās tīmekļvietnēs publicētais saturs atbalsta un attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Tostarp šajās tīmekļvietnēs ir konstatēts tiešs vai netiešs aicinājums auditorijai pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai to sastāvā piedalītos "speciālajā militārajā operācijā" (Krievijas karā pret Ukrainu) - faktiski tas ir rekrutēšanas piedāvājums auditorijai iesaistīties Krievijas bruņotajos spēkos, sniedzot informāciju par to, kādu materiālo atbalstu saviem novadniekiem, kuri piedalās vai ir piedalījušies karā pret Ukrainu, un viņu ģimenēm sniedz Krievijas varas iestādes un iedzīvotāji. Informācija, kas tiek publicēta minētajās tīmekļvietnēs, var radīt maldīgu priekštatu par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī veicināt Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu Latvijas sabiedrībā, tādējādi, iespējams, netieši aicinot tajā skaitā Latvijas iedzīvotājus kļūt par Krievijas bruņoto spēku līgumkaravīriem karā pret Ukrainu. Tostarp tiek izplatīts naratīvs, ka Baltijas valstīs atdzimst nacisms, bet Ukrainā pie varas ir nacisti, no kuru varas ir jāatbrīvo ukraiņi. Kopumā minētajās tīmekļvietnēs konstatēts, ka tās turpina Krievijas Federācijas veiktās dezinformācijas izplatīšanas operācijas Latvijā un Eiropā, kā arī rada riskus dažādām negatīvām provokācijām starp dažādām sabiedrības grupām, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padomes 2026. gada 15. janvāra sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par Lēmuma 3. punktā minētajās tīmekļvietnēs izvietoto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai, piemēram, izplatītu propagandu, kara propagandu, atbalstītu karu Ukrainā (tostarp dēvējot to par "specoperāciju" un "speciālo militāro operāciju") un pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju vērstu naratīvu, pie tam tīmekļvietnēs tiek izplatīts tiešs vai netiešs aicinājums auditorijai pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai to sastāvā piedalītos "speciālajā militārajā operācijā" (Krievijas karā pret Ukrainu), kas faktiski ir rekrutēšanas piedāvājums auditorijai iestāties Krievijas bruņotajos spēkos, lai piedalītos karadarbībā Krievijas bruņoto spēku sastāvā Krievijas karā pret Ukrainu. Tīmekļvietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts un sabiedrības drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.¹ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.² Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.³ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgumu - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu.⁴ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs russia.ru, eurasia-assembly.org, rodina-history.ru, www.fsb.ru un mid.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu un papildu 8.3. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā (izvērstā veidā) un 9. punktā norādīto tīmekļvietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļvietnēm russia.ru, eurasia-assembly.org, rodina-history.ru, www.fsb.ru un mid.ru, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļvietņu russia.ru, eurasia-assembly.org, rodina-history.ru, www.fsb.ru un mid.ru dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

---

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš