Darbības ar dokumentu
Madonā 2025. gada 27. novembrī
(domes lēmums Nr. 425, prot. Nr. 12, 75. p.)
8. panta otro daļu,
Ministru kabineta 2012. gada 2. maija
noteikumu Nr. 309 "Noteikumi
par koku ciršanu ārpus meža"
22. punktu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Madonas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) noteiktajos gadījumos, izvērtē iesniegumus un izsniedz atļaujas koku ciršanai ārpus meža, nosaka pašvaldības koeficientu zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanai un samaksas kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.
2. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai to pilnvarotā persona (turpmāk – koku ciršanas ierosinātājs) iesniedz iesniegumu par koku ciršanu ārpus meža attiecīgajā pašvaldības apvienības vai pagasta pārvaldē vai Madonas novada Centrālajā administrācijā un iesniegumam pievieno:
2.1. dokumentus, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu, ja ierosinātājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks;
2.2. zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju, vai grafisku attēlu ar iezīmētu plānoto koku ciršanas vietu;
2.3. rakstisku saskaņojumu ar zemes īpašniekiem, ja koku ciršana plānota kopīpašuma teritorijā;
2.4. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ja koku ciršana plānota daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā zemesgabalā.
3. Iesniegumu par atļaujas saņemšanu koku ciršanai ārpus meža atbilstoši teritorijai, kurā atrodas cērtamais koks, un kompetencei izskata:
3.1. attiecīgā pašvaldības apvienības vai pagasta pārvalde;
3.2. Madonas apvienības teritorijā – Madonas apvienības koku ciršanas komisija (turpmāk visas kopā – Atbildīgā institūcija).
4. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai, būvvaldē iesniedzamajai projekta dokumentācijai jāpievieno Atbildīgās institūcijas izdota atļauja koku ciršanai ārpus meža vai cits Atbildīgās institūcijas dokuments. Ja būvvalde pieņem lēmumu neizdot būvatļauju, noraidīt būvniecības ieceri vai būvniecības iecere netiek realizēta, koku ciršanas ierosinātājs ir tiesīgs pieprasīt atmaksāt veikto zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu samaksu.
5. Atbildīgā institūcija veic koku apsekošanu dabā, veic foto fiksāciju un uzmērīšanu, izvērtē īpašuma piederību apliecinošos dokumentus, iesnieguma pamatotību, un koka ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem. Ja nepieciešams, pieaicina nozares ekspertus, izvērtē iesniegumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem, sagatavo pieprasījumu (ja nepieciešams) atzinumu saņemšanai no Ministru kabineta noteikumos noteiktajām institūcijām, izvērtē publiskās apspriešanas nepieciešamību un pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju.
6. Pozitīva lēmuma gadījumā, pirms atļaujas izsniegšanas Atbildīgā institūcija aprēķina zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu un nosūta koku ciršanas ierosinātājam maksāšanas paziņojumu par zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanu.
7. Atļauju koku ciršanai ārpus meža Atbildīgā institūcija izsniedz pēc zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzināšanas.
8. Atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga 1 (vienu) gadu no izsniegšanas dienas. Ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un būvniecībai ir izsniegta būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts, vai apliecinājuma karte, tad atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga, kamēr ir spēkā esoša būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.
9. Publisko apspriešanu par koku ciršanu ārpus meža pašvaldības teritorijā rīko sabiedrībai nozīmīgos gadījumos, ja:
9.1. koku ciršana ārpus meža paredzēta publiskos skvēros, parkos un kapsētās;
9.2. koku ciršanas rezultātā tiek būtiski ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā un/vai ekoloģiskā kvalitāte.
10. Publisko apspriešanu sabiedrībai nozīmīgos gadījumos nerīko, ja atbilstoši Noteikumu 9. punktā noteiktajiem kritērijiem paredzēta:
10.1. bojātu, nokaltušu vai kalstošu koku ciršana;
10.2. koku ciršana, kas nepieciešama, lai nodrošinātu optimālu augšanas telpu blakus esošiem kokiem;
10.3. koku ciršana būvniecības gadījumos, kuros ir veikta būvniecības ieceres publiskā apspriešana, ietverot koku ciršanas izvērtēšanu.
11. Lēmumu par publisko apspriešanu koku ciršanai ārpus meža pieņem un publisko apspriešanu nodrošina Atbildīgā institūcija. Lēmumā nosaka publiskās apspriešanas laiku, atbildīgo sekretāru, nepieciešamo materiālu un informācijas apmēru (plāns ar projektēto situāciju un cērtamiem kokiem, situācijas foto fiksācija), kas jāsagatavo koku ciršanas ierosinātājam, un citas prasības.
13. Paziņojumā par publisko apspriešanu norāda:
13.1. publiskās apspriešanas termiņu – sākuma un beigu datumu;
13.2. zemes vienības, kurā plānots cirst kokus, adresi (nosaukumu), kadastra numuru;
13.3. ciršanai plānoto koku foto fiksāciju;
13.4. koku ciršanas pamatojumu.
14. Paziņojumu par publisko apspriešanu izvieto redzamā vietā attiecīgās apvienības vai pagasta pārvaldes ēkā, Madonas novada Centrālās administrācijas ēkā par koku ciršanu Madonas pilsētas teritorijā, un pašvaldības tīmekļvietnē.
15. Publiskās apspriešanas laikā ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju un līdz noteiktajam termiņam rakstiski iesniegt Atbildīgajai institūcijai atsauksmes, priekšlikumus vai ierosinājumus. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja pēc publiskās apspriešanas beigām nav saņemts neviens sabiedrības ierosinājums.
16. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas, Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža vai atteikuma izsniegšanu.
17. Pašvaldības koeficients Ministru kabineta noteikumos noteiktajai zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā, ja:
17.1. koks būtiski ietekmē ainavu, ainavas vērtība tiks samazināta, ir 1;
17.2. koks būtiski ainavu neietekmē, ir 0,5;
17.3. koks aizsedz vizuāli augstvērtīgu vai unikālu ainavu, vai kultūrvēsturisku objektu, ar koka nogriešanu tiks sakārtota vide, ainavas kvalitāte tiks uzlabota, ir 0.
18. Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu, kuru no Noteikumu 17.1.–17.3. apakšpunktā noteiktajiem pašvaldības koeficientiem piemēro. Ja, veicot zaudējumu apmēra aprēķinus, nav iespējams noteikt piemērojamo koka nociršanas iemesla koeficientu, izmanto lielāko noteikto koku nociršanas iemesla koeficientu.
19. Ja ārējas (ķīmiskas vai mehāniskas, saimnieciskās darbības, būvniecības, neprofesionālas kopšanas u.tml.) iedarbības rezultātā koks pilnībā zaudējis augtspēju, vainīgajai personai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu. Ja vainīgā persona nav noskaidrota, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.
20. Atbildīgā institūcija zaudējumu atlīdzības apmēra aprēķināšanā piemēro Ministru kabineta noteikumu 24. punktā noteikto kārtību un uzliek par pienākumu personai viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību.
21. Atbildīgās institūcijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.
22. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
24. Atzīt par spēku zaudējušiem Madonas novada pašvaldības 2021. gada 30. decembra saistošos noteikumus Nr. 22 "Par koku ciršanu ārpus meža Madonas novada pašvaldības teritorijā".
25. Atzīt par spēku zaudējušiem Varakļānu novada pašvaldības 2024. gada 29. augusta saistošos noteikumus Nr. 12 "Par koku ciršanu ārpus meža Varakļānu novadā".
Madonas novada pašvaldības 27.11.2025. saistošajiem noteikumiem Nr. 35 "Par koku ciršanu ārpus meža Madonas novada pašvaldības teritorijā"
Paskaidrojuma raksta sadaļas | Norādāmā informācija |
| 1. Saistošo noteikumu mērķis un izdošanas nepieciešamības pamatojums | 1.1. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 33.8 punktā paredzēts, ka 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Madonas novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi. 1.2. 2012. gada 2. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 22. pants nosaka, ka vietējās pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu. 1.3. Meža likuma 8. panta otrā daļa nosaka, ka vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. |
| 2. Saistošo noteikumu fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | 2.1. Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu saistībā ar koku ciršanu tiks ieskaitīta pašvaldības budžetā. |
| 3. Saistošo noteikumu sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | 3.1. Sociālā ietekme – nav attiecināms. 3.2. Ietekme uz vidi – noteikumu pieņemšana nodrošinās vides sakārtošanas nodrošināšanu gadījumos, kad tiek saskaņota koku ciršana ārpus meža. Saistošo noteikumu regulējums labvēlīgi ietekmēs ainaviskas un ekoloģiskas vides uzturēšanu un veidošanu novada administratīvajā teritorijā. 3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav attiecināms; 3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – nav attiecināms. 3.5. Ietekme uz konkurenci – nav attiecināms. |
| 4. Saistošo noteikumu ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām | 4.1. Atbildīgās institūcijas, kurā var vērsties saistībā par saistošo noteikumu piemērošanu, ir pašvaldības attiecīgā pagasta vai apvienības pārvalde, kuras teritorijā persona ir iecerējusi veikt koku ciršanu ārpus meža. |
| 5. Saistošo noteikumu ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | 5.1. Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi. |
| 6. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšana | 6.1. Saistošo noteikumu īstenošanu nodrošinās Madonas novada pašvaldības pagastu un apvienību pārvaldes. Izpildei nepieciešami resursi tiek paredzēti pašvaldības budžeta ietvaros. |
| 7. Saistošo noteikumu prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | 7.1. Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai, pašvaldības autonomās funkcijas izpildei. |
| 8. Saistošo noteikumu izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām, saņemtais sabiedrības viedoklis | 8.1. Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projekts no 2025. gada 7. novembra līdz 2025. gada 21. novembrim publicēts pašvaldības tīmekļa vietnē www.madona.lv sadaļas "Dokumenti" apakšsadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Publicēšanas laikā par noteikumu projektu tika saņemts viens ierosinājums: "saistošo noteikumu 4. punktu izteikt šādā redakcijā: "4. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvvaldei iesniegtajā būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvalde būvprojekta izvērtēšanas procesā pieaicina Atbildīgo institūciju." Ierosinājums netiek ņemts vērā šādā redakcijā, tas saistīts ar to, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža un par zaudējumu dabas daudzveidības samazināšanai samaksu ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kas pats vai viņa izvēlēts būvniecības projekta izstrādātājs ir tiesīgs iesniegt dokumentus Būvniecības informācijas sistēmā. Gadījumos, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos, iesniedzama atļauja koku ciršanai ārpus meža, izvērtējot atļaujas koku ciršanai ārpus meža izdošanas nosacījumus, lai arī būvniecības procesā tiktu nodrošināta dabas daudzveidības saglabāšana, pie tam gadījumos, ja koku ciršana (arī būvniecības procesā) notiek nekustamajā īpašumā, nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos ir jāsamaksā zaudējumi par koku ciršanu ārpus meža, kuru samaksa veicama pirms atļaujas par koku ciršanu ārpus meža izdošanas. Ja atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nav nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža Atbildīgā institūcija būvniecības dokumentācijai var pievienot izziņu, ka atļauja nav nepieciešama. Noteikumu 4. punkts papildināts ar teikumu: Ja būvvalde pieņem lēmumu neizdot būvatļauju, noraidīt būvniecības ieceri vai būvniecības iecere netiek realizēta, koku ciršanas ierosinātājs ir tiesīgs pieprasīt atmaksāt veikto zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu samaksu. Papildinājums nodrošinās zaudējumu dabas daudzveidībai atmaksu noteikumos noteiktajos gadījumos. |
 |
 |
 |
 |