Darbības ar dokumentu

Saldus novada domes saistošie noteikumi Nr. 26

Saldū 2025. gada 28. oktobrī

Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam "CVE-2" Lutriņu un Gaiķu pagastos, Saldus novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Pieņemti ar Saldus novada domes
2025. gada 28. oktobra ārkārtas sēdes lēmumu (prot. Nr. 15, 3. §)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi
par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam "CVE-2" Lutriņu un Gaiķu pagastos, Saldus novadā", saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi;

1.2. Grafiskā daļa - karte "Teritorijas funkcionālais zonējums.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32801.

Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Saldus novada domes priekšsēdētājs M. Zusts

 

1. pielikums
Saldus novada domes 2025. gada 28. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. 26

Saldus novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009114646
Striķu iela 3, Saldus, Saldus nov., LV-3800
pasts@saldus.lv http://www.saldus.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam "CVE-2" Lutriņu un Gaiķu pagastos, Saldus novadā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija

2.2. Transporta infrastruktūras teritorija

2.3. Mežu teritorija

2.4. Lauksaimniecības teritorija

2.5. Ūdeņu teritorija

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

4. Citi nosacījumi

4.1. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

Pielikumi

1. pielikums. Aizsargājamie koki

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk - noteikumi) darbības robežas atbilst zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 84520050069; 84520040066; 84660030123; 84660030083; 84660030047; 84520040040; 84520040037; 84520040042; 84520040043; 84660030203; 84520040038; 84520050044; 84520050146; 84520040050; 84660030011; 84660030507 Lutriņu un Gaiķu pagastos, Saldus novadā un zemes vienību ar kadastra numuru 84520050165, 84660030317, 84520040079, 84520040077 Lutriņu un Gaiķu pagastos, Saldus novadā daļējā platībā robežām (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).

2. Noteikumu darbības robežas ir noteiktas lokālplānojuma grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā Brocēnu novada un spēkā esošā Saldus novada teritorijas plānojuma noteikumu prasības tiktāl, ciktāl noteikumi nenosaka citādi.

4. Noteikumos atļauto izmantošanas veidu aprakstam funkcionālajās zonās pievienoti izmantošanas veidu kodi, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu kodiem.

1.1.2. Definīcijas

5. Mirgošana - vēja elektrostacijas rota lāpstiņu kustības radīts periodisks noēnojums uz zemes un dažādu objektu virsmas.

6. Sākotnējais izvērtējums - paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums Nr. AP24SI0078 (Valsts vides dienests, 29.02.2024.).

1.2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

1.2.1. Prasības transporta infrastruktūrai

7. Vēja parka būvprojekta ietvaros precizē esošo ceļu klātnes stiprību un projektē nepieciešamos ceļa pastiprināšanas pasākumus, nepieciešamības gadījumā paredzot visa vēja elektrostaciju transportēšanai nepieciešamā autoceļa posma vai tā daļas pārbūvi nestspējas apstākļu uzlabošanai.

8. Ceļiem, pa kuriem plānots transportēt vēja elektrostacijas, ceļa slodzes nestspēju jānodrošina lielāku par 250 kN/m².

9. Būvprojektā jānosaka šķērsprofili jaunbūvējamajiem un pārbūvējamajiem autoceļiem.

1.2.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

10. Lokālplānojuma teritorijā vēja elektrostaciju un to atbalstošās infrastruktūras nodrošināšanai ar elektrību izmanto elektrokabeļus atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam.

11. Elektrokabeļus pēc iespējas gulda zem ceļa klātnes vai ceļa nodalījuma joslā, risinājumu precizējot būvprojektā.

12. Būvprojekta ietvaros nav atļauts pārplānot kabeļu trases izvietojumu tā, lai tā šķērsotu īpaši aizsargājamos biotopus.

13. Darbiem, kas saistīti ar izmaiņām meliorācijas sistēmu objektos un tajos ietilpstošajās būvēs un jaunu drenāžas risinājumu izbūvei piesaista meliorācijas sistēmu projektēšanas jomā sertificētu būvspeciālistu un izstrādā meliorācijas sistēmu pārkārtošanas projektu.

1.2.3. Prasības apbūvei

14. Vēja elektrostacijas izvieto ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma "Vēja parka "CVE-2" būvniecībai Saldus novada Cieceres, Gaiķu un Lutriņu pagastu teritorijā" ziņojumā noteikto nekustamo īpašumu zemes vienības robežās, atrašanās vietas precizējot būvprojektā. Vēja elektrostaciju būvniecība pārējās zemes vienībās pieļaujama, veicot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15. Vēja elektrostaciju būvniecības teritorijā un tiešā tās tuvumā veic pasākumus koku stumbru aizsardzībai, izmantojot individuālos koku aizsardzības vairogus vai pagaidu koka žogus.

16. Lai nodrošinātu teritorijā konstatēto dabas vērtību aizsardzību, atsevišķu vēja elektrostaciju izbūves laukumu un pievedceļu detalizētas projektēšanas un būvniecības laikā (tai skaitā plānojot materiālu novietnes un tehnikas pārvietošanos), ņem vērā aizsargājamo koku-dižkoka un potenciālo dižkoku izvietojumu saskaņā ar 1. pielikumu.

17. Vēja elektrostaciju objektu projektēšana un izbūve dižkoku un potenciālo dižkoku piegulošajās platībās - tuvāk par 10 m no koka vainaga projekcijas, saskaņojama ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

18. Vēja elektrostacijas aprīko ar putnu video detektēšanas sistēmām (primāri putnu sugu mazais ērglis un jūras ērglis detektēšanai), kas uz laiku aptur elektrostaciju darbību. Sistēmas izmanto vismaz laika posmā no 10. aprīļa līdz 20. septembrim. Vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā, ievērojot vēja parka ekspluatācijas putnu faunas monitoringā konstatēto, ja nepieciešams vēja elektrostacijas aprīko ar putnu video detektēšanas sistēmām, citām putnu sugām, īpaši plēšputniem.

19. Sikspārņu sugu aizsardzībai vēja elektrostacijas ekspluatācijas laikā no 1. maija līdz 30. septembrim laika posmā no saulrieta līdz saullēktam nodrošina tās apturēšana, ja vēja ātrums turbīnas rotora augstumā ir 6 m/s vai mazāks un gaisa temperatūra ir augstāka par +10°C.

20. Vēja elektrostaciju un tai tieši funkcionāli nepieciešamo teritoriju atļauts iežogot.

21. Gaisa kuģu lidojumu drošībai diennakts tumšajā laikā visas vēja elektrostacijas aprīko ar vienas krāsas aizsargapgaismojumam, kas darbojas sinhroni.

22. Vēja elektrostacijas krāso gaiši pelēkā krāsā.

23. Būvprojektēšanas laikā vēja elektrostacijas būvniecības vieta ir jāapseko arheologam un veicot vēja elektrostacijas un tās darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras (inženierkomunikācijas, transporta infrastruktūra) būvniecību, būvdarbu laikā jāpieaicina arheologs un jānodrošina arheoloģiskā uzraudzība.

24. Vēja elektrostacijas pamatu būvprojekta izstrādē iesaista sertificētu ģeotehniķi, kurš veic zemes vienības grunts apstākļu izvērtējumu.

25. Vēja elektrostacijas izvieto ne tuvāk kā 800 m no dzīvojamām un publiskām ēkām.

1.2.4. Prasības vides risku samazināšanai

26. Vēja elektrostaciju plāno un ekspluatē tā, lai tās radītā mirgošanas efekta ietekmes laiks dzīvojamajās un publiskajās ēkās nepārsniegtu šādus rādītājus:

26.1. 30 stundas gadā, ja mirgošanas efekta ietekmes uzraudzībai netiek izmantotas iekārtas faktiskā saules spīdēšanas laika noteikšanai;

26.2. 8 stundas gadā, ja mirgošanas efekta ietekmes uzraudzībai tiek izmantotas iekārtas faktiskā saules spīdēšanas laika noteikšanai;

26.3. 30 minūtes diennaktī.

27. Vēja elektrostacijas būvprojektēšanas laikā veic mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinus, nosakot ietekmētās apbūves teritorijas un prognozē mirgošanas efekta ietekmes laiku. Mirgošanas efekta ietekmes laiku vērtē visās dzīvojamajās un publiskajās ēkās, kas atrodas tuvāk nekā 3 km attālumā no vēja elektrostacijas.

28. Ja tiek prognozēta šo noteikumu 25. punktā noteikto rādītāju pārsniegšana, Energoapgādes komersants paredz un īsteno pasākumus mirgošanas efekta ietekmes laika samazināšanai līdz šo noteikumu 25. punktā noteiktajiem rādītājiem.

29. Energoapgādes komersants būvniecības būvprojektam pievieno mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinu, kas apliecina plānotās vēja elektrostacijas atbilstību šo noteikumu 25. punktā noteiktajiem rādītājiem.

30. Ja vēja elektrostacijas ekspluatācijas laikā tiek izbūvētas jaunas dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas tuvāk nekā 3 km attālumā no vēja elektrostacijas, energoapgādes komersants pēc pieprasījuma saņemšanas no pašvaldības veic mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinus jaunbūvējamajai ēkai, un, ja tiek prognozēta šo noteikumu 25. punktā noteikto rādītāju pārsniegšana, energoapgādes komersants paredz un īsteno pasākumus mirgošanas efekta ietekmes laika samazināšanai līdz šo noteikumu 25. punktā noteiktajiem rādītājiem.

31. Energoapgādes komersants ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20. janvārim iesniedz pašvaldībā pārskatu par īstenotajiem mirgošanas efekta ietekmes laika ierobežošanas pasškumiem iepriekšējā kalendārajā gadā.

32. Vēja elektrostaciju būvprojekta izstrādes laikā atkārtoti veic zemas frekvences trokšņa aprēķinus, lai apliecinātu, ka plānotais vēja parks neradīs zemas frekvences trokšņa piesārņojumu, kas pārsniedz 20 dB (A) atzīmi dzīvojamajās un publiskās ēkās, kas atrodas līdz 2 km attālumā no vēja elektrostacijas.

33. Izstrādājot būvprojektu, jāņem vērā aprēķinātās trokšņa emisijas robežvērtības. Ja noteiktās emisijas robežvērtības nav iespējams nodrošināt, apakšstacijas izbūves vieta jāattālina no dzīvojamās apbūves teritorijām vai jāīsteno trokšņa samazināšanas pasākumi.

34. Vēja elektrostacijas, kas izvietotas tuvāk nekā 300 m no pašvaldības ceļa vai valsts autoceļa ass, aprīko ar drošības sistēmām, kas nodrošina elektrostacijas darbības apturēšanu apledojuma gadījumā.

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija

2.1.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3)

2.1.1.1. Pamatinformācija

35. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

36. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

37. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

38. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

39. Noliktavu apbūve (14004).

40. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

41. Biroju ēku apbūve (12001).

42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): "Apbūve, ko veido veikali, tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti".

43. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

2.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
44.		60			līdz 2

2.1.1.5. Citi noteikumi

45. Spieguma paaugstināšanas apakšstaciju ar pieslēgumu 100kV līnijai izvieto zemes vienībā ar kadastra Nr. 84520050146 vai saskaņā ar būvprojektu.

2.2. Transporta infrastruktūras teritorija

2.2.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

2.2.1.1. Pamatinformācija

46. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

47. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

48. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Autoceļi, ielas, un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

49. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.2.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.2.1.5. Citi noteikumi

50. Ja tiek veikta esošu ēku rekonstrukcija vai jaunu ēku būvniecība uz zemes vienības, kas robežojas ar brauktuvi, kurā izbūvēts ūdensvads un sadzīves kanalizācijas tīkli, tad obligāti jāizbūvē pieslēgums šīm inženierkomunikācijām.

51. Aizliegta jebkādu jaunu gaisvadu kabeļu vai vadu vilkšana pār brauktuvēm un starp ēkām, kā arī to izvietošana uz ēku galvenajām fasādēm.

52. Nav pieļaujama virszemes, lietus un gruntsūdeņu novadīšana sadzīves kanalizācijas tīklā. Izbūvējot jaunus sadzīves kanalizācijas notekūdeņu savākšanas tīklus, vai rekonstruējot esošos, virszemes, lietus un gruntsūdeņu savākšana jānodala no sadzīves kanalizācijas sistēmas.

53. Jaunu elektronisko sakaru komunikāciju objektu (stabi, masti, torņi, konteineri, taksofonu kabīnes) uzstādīšanai konkrētā vietā ir jāsaņem pašvaldības atļauja.

54. Tehnisko iekārtu precīza novietne (sadales, uzskaites skapju, vadu un kabeļu u.tml.) saskaņojama ar katru konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieku.

55. Ja jaunbūvējamu vai rekonstruējamu objektu nepieciešamās jaudas nodrošināšanai vajadzīga jaunu transformatoru apakšstaciju uzstādīšana, tās novieto ielu sarkano līniju robežās. Ja tehniski nav iespējams uzstādīt transformatoru apakšstaciju ielu sarkano līniju robežās, tad to novieto zemes vienībā, ēkā vai būvē, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības šādu objektu būvniecībai, tam piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī iespējams nodrošināt brīvu pieeju transformatoru apakšstacijai tās apkalpojošam dienestam.

2.3. Mežu teritorija

2.3.1. Mežu teritorija (M3)

2.3.1.1. Pamatinformācija

56. Mežu teritorija (M3) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

2.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

57. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai un, kurā ir atļauta - vēja elektrostacijas un vēja parku apbūve.

58. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

59. Labiekārtota ārtelpa (24001).

60. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

2.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

61. Viensētu apbūve (11004).

62. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

63. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

64. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

65. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

66. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): virszemes, pazemes un zemūdens inženierkomunikācijas un inženiertīkli, elektroenerģijas, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

67. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu - vēja elektrostacijas un vēja parku apbūve.

68. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

69. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

2.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
70.	2 ha 1	10		līdz 10 2	līdz 2 3

2.3.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.4. Lauksaimniecības teritorija

2.4.1. Lauksaimniecības teritorija (L5)

2.4.1.1. Pamatinformācija

71. Lauksaimniecības teritorija (L5) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem un, kurā ir atļauta - vēja elektrostacijas un vēja parku apbūve.

2.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

72. Viensētu apbūve (11004).

73. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

74. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

75. Labiekārtota ārtelpa (24001).

76. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

77. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

2.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

78. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

79. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

80. Sporta būvju apbūve (12005).

81. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

82. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

83. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

84. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

85. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

86. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

87. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

88. Noliktavu apbūve (14004).

89. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

90. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

2.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
91.	2 ha 4	10		līdz 12 5	līdz 2 6

2.4.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

2.5. Ūdeņu teritorija

2.5.1. Ūdeņu teritorija (Ū4)

2.5.1.1. Pamatinformācija

92. Ūdeņu teritorija (Ū4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

2.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

93. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

94. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

2.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.5.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.5.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

4. Citi nosacījumi

4.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība

95. Vēja parka būvniecība un ekspluatācija ir veicama, īstenojot Valsts vides dienesta ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējumā "Vēja parka "CVE-2" būvniecība" noteiktos pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai. Vēja elektrostaciju būvniecība pārējās zemes vienībās pieļaujama, veicot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 

96. Saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 113.⁴ pantā noteikto, vēja elektrostaciju būvniecībai saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 metri vai vairāk.

97. Plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam, saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem.

98. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstršdājot būvprojektus un veicot būvniecību atbilstoši noteikumos noteiktajām prasībām un risinājumiem. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu teritorijas detālplānojumu, ja tas tiek īstenots atbilstoši šī lokālplānojuma risinājumiem un šo noteikumu prasībām.

99. Lokālplānojuma teritorijā pirms būvdarbu uzsākšanas, veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus, atbilstoši būvprojekta risinājumiem.

100. Lokālplānojums nenosaka teritorijas izbūves kārtas. Vēja elektrostaciju un tām nepieciešamo transporta teritoriju un inženierkomunikāciju būvniecību īsteno būvprojektā.

101. Vēja parka ekspluatācijā ņem vērā putnu monitoringa rezultātus un putnu monitoringa laikā noteiktos putnu sadursmju ar turbīnām sliekšņus un atbilstoši monitoringa rezultātiem, pielāgojot vēja elektrostaciju darbību.

Pielikumi