Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi nr. 253

(prot. nr.44, 7.§) Rīgā 1995.gada 15.augustā

Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 17.pantu

I .Vispārīgie jautājumi

1. Starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) (tālāk tekstā - "starpniecības uzņēmumi") darbību ar privatizācijas sertifikātiem (tālāk tekstā - "sertifikāti") reglamentē Civillikums, likums "Par uzņēmējdarbību" (Latvijas Republikas Augstākās Pa-domes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.), likums "Par akciju sabiedrībām" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 24.nr.; 1994, 149.nr.; 1995, 3., 4.nr.), "Par privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 52.nr.), citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

2. Darbību ar sertifikātiem veic šādi starpniecības uzņēmumi:

2.1. tirdzniecības starpnieki;

2.2. kopīgo ieguldījumu sabiedrības;

2.3. ieguldījumu konsultantu uzņēmumi;

2.4. sertifikātu tirdzniecības uzņēmumi.

3. Starpniecības uzņēmumi ir tiesīgi šajos noteikumos paredzēto uzņēmējdarbību uzsākt tikai pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas un likumdošanas aktos noteiktās valsts nodevas samaksāšanas.

4. Licencēšanas komisiju izveido Ekonomikas ministrija, iekļaujot tajā kompetentus speciālistus (jautājumos, kuri ir saistīti ar darbību sertifikātu tirgū), valsts institūciju pārstāvjus un privātuzņēmēju pārstāvjus. Komisija izsniedz speciālas apļaujas (licences) starpniecības darījumu veikšanai ar sertifikātiem un kontrolē starpniecības uzņēmumu darbības atbilstību šiem noteikumiem un licencēšanas noteikumiem.

5. Starpniecības uzņēmums ir tiesīgs darboties fondu biržās un ārpusbiržas tirgos. Viens starpniecības uzņēmums var saņemt visu veidu licences darbībai ar sertifikātiem.

6. Līgumi par starpniecību un citiem darījumiem ar sertifikātiem slēdzami rakstiski, norādot starpniecības uzņēmuma reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā un licences numuru, kā arī līguma parakstītāja - fiziskās personas - licences numuru un sertifikātu īpašnieka vai ieguvēja personas kodu vai viņa reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, kā arī viņa sertifikātu konta numuru. Līgumus par darījumiem ar sertifikātiem starpniecības uzņēmumu vārdā var slēgt tikai pilnvarotas fiziskās personas, kurām ir licence profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū (tālāk tekstā - "licencētās fiziskās personas"), noslēgti darba līgumi ar starpniecības uzņēmumu un par kurām ir paziņots licencēšanas komisijai.

7. Licencētā fiziskā persona atbild par tās parakstīto līgumu atbilstību normatīvajiem aktiem, par to reģistrāciju un attiecīgajiem sertifikātu pārskaitījumiem, kā arī par citu tai uzticēto uzdevumu izpildi.

Ja licencētajai fiziskajai personai rodas iemesls, kas kavē saņemtā uzdevuma izpildi, turklāt uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt, licencētā fiziskā persona rakstiski pilnvaro trešo licencēto fizisko personu izpildīt attiecīgo uzdevumu.

8. Līgumu starpniecības uzņēmuma vārdā var parakstīt pilnvarota persona bez licences profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū, ja tiek slēgts tipveida līgums, kura paraugu ir apstiprinājusi licencēšanas komisija.

Starpniecības uzņēmums nosaka, kura no starpniecības uzņēmumā strādājošajām licencētajām fiziskajām personām atbild par normatīvo aktu ievērošanu, izpildot tos līgumus, kuri noslēgti atbilstīgi licencēšanas komisijas apstiprinātajiem tipveida līgumiem bez licencētās fiziskās personas paraksta.  

II. Sertifikātu izsoles

9. Sertifikātu pirkšanas un pārdošanas izsoles (tālāk tekstā -"izsoles") rīko tirdzniecības starpnieks vai fondu birža.

10. Izsolēs var piedalīties sertifikātu pārdevēji un pircēji.

11. Noslēgtos darījumus pēc izsoles vadītāja publiska paziņojuma izsoles rīkotāji reģistrē speciālā darījumu reģistrācijas kartītē.

12. Pamatojoties uz darījumu reģistrācijas kartīti, dalībnieki un izsoles rīkotāja darbinieki paraksta izsoles līgumu, kura paraugu ir apstiprinājusi licencēšanas komisija.

Izsoles rīkotājs nedrīkst reģistrēt darījumus ar sertifikātiem un slēgt izsoles līgumus, ja pircēju un pārdevēju pārstāv viena un tā pati persona.

Ja izsoles noteikumi paredz vienādas cenas noteikšanu visiem piedāvātajiem sertifikātiem, reģistrācijas kartītes par noslēgtajiem darījumiem nav jāaizpilda.

13. Pēc izsoles tiek noformēts attiecīgās dienas informācijas biļetens, kuru paraksta izsoles rīkotājs, un tas tiek nosūtīts Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (tālāk tekstā - "Informācijas centrs") ne vēlāk kā nākamajā darbadienā.

14. Izsoles rīkotāja pilnvarotām personām ir tiesības pieņemt sertifikātu pārveduma uzdevumus atbilstīgi līgumiem ar bankām, kurās ir atvērti izsoles dalībnieku privatizācijas sertifikātu konti.

15. Lai nodrošinātu izsolē noslēgto darījumu izpildes garantijas, izsoles rīkotājam - tirdzniecības starpniekam vai fondu biržai - ir tiesības atvērt tirdzniecības kontu, kurā ieskaita tikai izsolē vai biržā pārdotos sertifikātus. Valsts nodeva par sertifikātu pārvedumu no minētā konta nav jāmaksā, ja bankā ir iesniegta licencēšanas komisijas atļauja šāda tirdzniecības konta atvēršanai.

16. Izsoles noteikumos jānosaka noslēgto darījumu izpildes garantijas. Izsoles noteikumi jāapstiprina licencēšanas komisijai. Ja izsoli rīko fondu birža, tai izsoles noteikumi ir jāreģistrē licencēšanas komisijā.

Ja izsoles noteikumi vai kārtība ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, izsoles noteikumus nereģistrē. Ja tiek atklāti izsoles noteikumu pārkāpumi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsoles rīkotājam atņem tiesības organizēt sertifikātu tirdzniecību vai aptur šīs tiesības.  

III. Tirdzniecības starpnieki

17. Tirdzniecības starpnieks ir Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (statūtsabiedrība), kas saskaņā ar līgumu pērk un pārdod sertifikātus citas personas (tālāk tekstā - "pilnvarotājs") uzdevumā un par tās līdzekļiem vai par starpnieka līdzekļiem, paredzot, ka šos līdzekļus segs attiecīgais pilnvarotājs, vai arī pērk un pārdod sertifikātus savā vārdā un par saviem līdzekļiem.

18. Tirdzniecības starpnieka apmaksātajam pamatkapitālam licences saņemšanas brīdī un pašu kapitālam jābūt ne mazākam par 30000 (trīsdesmit tūkstoši) latu.

19. Tirdzniecības starpniekam, izņemot bankas, jāglabā Latvijas Republikā reģistrētu banku kontos naudas summa, kas nav mazāka par desmit procentiem no pamatkapitāla, un to drīkst izmantot ar licencēšanas komisijas atļauju, lai izpildītu saistības, kas radušās darījumos ar sertifikātiem, vai arī likvidācijas gadījumā - vispārējā kārtībā.

20. Tirdzniecības starpnieks, kamēr ir spēkā licence, ir tiesīgs atvērt sertifikātu tirdzniecības kontus un ieskaitīt tajos sertifikātus. Tirdzniecības starpnieks arī pēc licences apturēšanas un trīs mēnešu laikā pēc licences anulēšanas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos var pārskaitīt sertifikātus citos kontos, licences apturēšanas brīdī vispirms izpildot darījumu uzskaites grāmatā reģistrētos līgumus.

21. Tirdzniecības starpnieka noslēgtajā līgumā ir jāparedz:

21.1. līguma uzdevums un tā izpildes noteikumi.

Ja tirdzniecības starpnieks nevar izpildīt pilnvarotāja uzdevumus atbilstīgi līgumā norādītajām cenām un citiem nosacījumiem, viņa pienākums ir nekavējoties informēt pilnvarotāju par noslēgtā darījuma izpildes neiespējamību;

21.2. tirdzniecības starpnieka pienākums ne vēlāk kā nākamajā darbadienā pēc līgumā paredzētā darījuma noslēgšanas nosūtīt pilnvarotājam parakstītu paziņojumu, kurā minētas ziņas par darījuma priekšmetu un būtiskiem noteikumiem, un sniegt visas ziņas par līguma izpildes gaitu, ja to pieprasa pilnvarotājs;

21.3. tirdzniecības starpnieka saistības nodot pilnvarotājam visu mantu, kas iegūta, izpildot līgumu, atlīdzināt pilnvarotājam zaudējumus, ja tādi radušies tirdzniecības starpnieka vainas dēļ;

21.4. atlīdzība par starpniecību;

21.5. norāde, ka klients ir informēts par starpniecības uzņēmuma finansu stāvokli (pašu kapitālu) un kopējo parādsaistību apjomu, ja līgumā paredzēti darījumi ar sertifikātiem uz pilnvarotāja vai pircēja (pārdevēja) rēķina;

21.6 citi nosacījumi.

22. Tirdzniecības starpnieka pienākums ir kārtot darījumu uzskaites grāmatas un katru dienu darījumu slēgšanas hronoloģiskā secībā ierakstīt (reģistrēt) tajās visus noslēgtos un izpildītos darījumus. Tirdzniecības starpnieks kārto šādas darījumu uzskaites grāmatas:

22.1. noslēgto līgumu uzskaites grāmatu;

22.2. sertifikātu tirdzniecības un starpniecības darījumos neizpildīto (nokavēto) saistību (parādu) grāmatu (tajā nav jāreģistrē saistības, kuru izpildes (kavējuma) termiņš ir mazāks par vienu darbadienu).

23. Tirdzniecības starpnieks ir tiesīgs pieprasīt no sertifikātu pārdevēja tās bankas sertifikātu maksājuma garantijas rakstu, kurā ir atvērts sertifikātu pārdevēja privatizācijas konts, un no sertifikātu pircēja - saistību nodrošinājumu.

24. Tirdzniecības starpnieks pats var dot sertifikātu pārveduma uzdevumu, ja pilnvarotājs bankā ir iesniedzis pirkuma līgumu vai speciālo pilnvaru vai tos uzrādījuma kārtībā ir apliecinājis notārs.

Ja tirdzniecības starpnieks ir noslēdzis līgumu ar banku, kurā ir atvērts pilnvarotāja privatizācijas sertifikātu konts, par sertifikātu pārveduma uzdevumu pieņemšanu no pilnvarotāja, tad tirdzniecības starpniekam ir jāiesniedz bankā to personu parakstu paraugi, kuri pieņem pārveduma uzdevumu.

25. Tirdzniecības starpnieka pienākums ir savlaicīgi sniegt informāciju Informācijas centram par veiktajiem darījumiem un klientam (pēc tā pieprasījuma) par neizpildīto (nokavēto) saistību kopējo apjomu.

26. Tirdzniecības starpnieka pienākums ir publicēt zvērināta revidenta vai auditora apstiprinātus ceturkšņa, pusgada un gada pārskatus un pēc klienta pieprasījuma uzrādīt pēdējo pusgada vai gada pārskatu.

IV. Kopīgo ieguldījumu sabiedrība

27. Kopīgo ieguldījumu sabiedrība (tālāk tekstā - "sabiedrība") rīkojas ar ieguldītāju naudu un sertifikātiem, ieguldot tos savā vārdā uz ieguldītāju kopīga rēķina šajos noteikumos atļautā mantā saskaņā ar riska samazināšanas principu.

Sabiedrība ar ieguldītāju slēdz līgumu (tālāk tekstā - "ieguldījuma līgums") un izlaiž ieguldītāja tiesības apliecinošus dokumentus - ieguldījuma apliecības. Pret ieguldījuma apliecībām ieguldītā nauda, sertifikāti un darījumos ar tiem iegūtā manta veido kopīgo ieguldījumu fondu (tālāk tekstā - "fonds").

28. Sabiedrība samazina risku, ieguldot ieguldītāju naudu un sertifikātus tikai šajos noteikumos atļautajā mantā un ievērojot ierobežojumus darījumiem ar fondu. Sabiedrība veic darījumus ar fondu, kā arī izlaiž ieguldījuma apliecības ar tās bankas starpniecību, ar kuru ir noslēgts līgums (tālāk tekstā - "turētājbanka").

29. Veidojot fondu, sabiedrība tajā iegulda naudā vai sertifikātos (atbilstīgi nominālvērtībai) ne mazāk par 10000 (desmit tūkstoši) latu. Ja sabiedrība veido vairākus fondus, tad visos sabiedrības izveidotajos fondos nedrīkst ieguldīt vairāk par 30 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

30. Sabiedrības apmaksātajam pamatkapitālam jābūt ne mazākam par 100000 (simt tūkstoši) latu. Sabiedrībai (izņemot banku) jāglabā Latvijā reģistrētu banku kontos naudas summa, kas nav mazāka par 10 procentiem no apmaksātā pamatkapitāla. Sabiedrības akcijas tiek atsavinātas tikai ar sabiedrības valdes piekrišanu.

31. Pēc attiecīgas licencēšanas komisijas atļaujas saņemšanas sabiedrība var rīkoties ar 10 procentiem no apmaksātā pamatkapitāla, kas glabājas bankā, ja fonda saistības nevar dzēst ar fonda mantu.

32. Sabiedrība nevar pieņemt lēmumu par likvidāciju, pirms beidzas tās tiesības pārvaldīt visus sabiedrības izveidotos fondus.

33. Sabiedrības pārvaldes institūciju izveidošana un darbība:

33.1. sabiedrības valdes locekļu, kā arī izpilddirektoru, viņu vietnieku un galvenā grāmatveža (tālāk tekstā - "amatpersonas"), sabiedrības padomes un revīzijas komisijas locekļu un zvērināta revidenta vārdi, uzvārdi un personas kodi ir iesniedzami licencēšanas komisijai piecu darbadienu laikā pēc amatpersonu ievēlēšanas vai iecelšanas;

33.2. amatpersonas un revīzijas komisijas locekļi nedrīkst būt personas, kuras ir sodītas par kriminālnoziegumu pret īpašumu, par citu smagu kriminālnoziegumu ar iepriekšēju nodomu izdarīšanu, par kukuļņemšanu, kukuļdošanu vai starpniecību kukuļošanā, par naudas, vērtspapīru un citu dokumentu viltošanu, ja par to ir paredzēta kriminālatbildība amatpersonas pienākumu pildīšanas uzsākšanas brīdī un nav dzēsta sodāmība vai saņemta reabilitācija;

33.3. vismaz divām sabiedrības amatpersonām ir jābūt licencei, kura dod tiesības darboties vērtspapīru tirgū;

33.4. sabiedrības un fondu atskaites, pārskatus un citu publicējamo informāciju par mantas stāvokli un uzņēmējdarbības rezultātiem pārbauda zvērināts revidents;

33.5. sabiedrības valde katra darbības gada beigās līdz ar gada pārskatu paziņo licencēšanas komisijai sabiedrības un turētājbankas amatpersonu ieguldījumu apmēru attiecīgi turētājbankas un sabiedrības pamatkapitālā;

33.6. ja šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minētās personas neatbilst šo noteikumu prasībām un sabiedrība divu nedēļu laikā pēc licencēšanas komisijas paziņojuma saņemšanas nemaina lēmumu par attiecīgo personu apstiprināšanu, licencēšanas komisija atsauc licenci.

34. Kopīgo ieguldījumu fonds:

34.1. fonds ir ieguldītāju kopīpašums un ir turams šķirti no sabiedrības mantas. Fonds nav juridiska persona;

34.2. neviens ieguldītājs nevar prasīt fonda dalīšanu. Ieguldītāja ieķīlātās mantas turētājam (ķīlas ņēmējam), kreditoram vai konkursa masā iekļautās ieguldītāja mantas pārvaldītājam ir tiesības pārdot ieguldītājam piederošo kopīpašuma daļu (tālāk tekstā - "fonda daļa"). Sabiedrība ir pilnvarota atbilstīgi ieguldījuma līgumam dot Civillikuma 1068.pantā norādīto atļauju rīkoties ar kopīpašumu;

34.3. ja sabiedrība veido vairākus fondus, tiem jābūt ar atšķirīgiem nosaukumiem un tie jāglabā šķirti.

35. Fonda dibināšanas noteikumi:

35.1. sabiedrība, kurai ir piešķirta licence, dibina jaunu fondu tikai ar licencēšanas komisijas atļauju;

35.2. sabiedrība pēc atļaujas saņemšanas drīkst rīkoties ar fondu tikai pēc tā nodibināšanas, ja ieguldījuma līgumā noteiktajā laikposmā (līdz sešiem mēnešiem) sabiedrības ieguldītās naudas un/vai sertifikātu, kā arī pārējo ieguldītāju ieguldīto sertifikātu nominālvērtības kopsumma (tālāk tekstā - "dibināšanas vērtība") nav mazāka par 100000 (simt tūkstoši) latu;

35.3. sabiedrība atver katram tās izveidotajam fondam sertifikātu ieguldījumu kontus, kuros ieskaita visus fondā ieguldītos un uz tā rēķina nopirktos sertifikātus.

36. Kopīgo ieguldījumu fondu veido:

36.1. privatizācijas sertifikāti;

36.2. akcijas vai kapitāla daļas (pajas) bijušajās valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrībās;

36.3. uzņēmējsabiedrībām, kuru akcijas vai kapitāla daļas (pajas) ir fondā, piešķirtie aizdevumi pret parādzīmēm, kuras var cedēt vai indosēt vismaz divas reizes;

36.4. nauda;

36.5. nekustamā manta;

36.6. publiskajā apgrozībā esošie vērtspapīri;

36.7. bijušie valsts un pašvaldību uzņēmumi vai to daļas, kas nekavējoties jāiegulda jaundibināmas statūtsabiedrības pamatkapitālā.

37. Sabiedrības tiesības un pienākumi, rīkojoties ar fondu:

37.1. vienīgi sabiedrība ir tiesīga savā vārdā rīkoties ar fondu.

Sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, ieguldījuma līgumā paredzētajā kārtībā likvidējot fondu, kā arī tad, ja licencēšanas komisija anulē sabiedrības speciālo atļauju (licenci) vai fonda dibināšanas atļauju, vai stājas spēkā tiesas spriedums par bankrotu. Fonds nevar tikt iekļauts sabiedrības konkursa masā;

37.2. pārvaldot fondu, sabiedrība rīkojas neatkarīgi no turētājbankas un vienīgi ieguldītāju interesēs. Sabiedrības pienākums ir savā vārdā izvirzīt pret turētājbanku ieguldītāju celtās prasības ar nosacījumu, ka ieguldītājiem jāsedz sabiedrības izdevumi, ja tiesa neapmierina šādu prasību;

37.3. fondā esošajām akcijām (kapitāla daļām) atbilstīgās akcionāra (dalībnieka) balsstiesības sabiedrība izmanto bez ieguldītāju rakstiskas pilnvaras;

37.4. sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina piešķirt naudas aizdevumus un uzņemties pienākumus, kas noteikti galvojuma līgumā, izņemot šajos noteikumos atļautos gadījumus;

37.5. fondu nedrīkst apgrūtināt gadījumos, kas nav tieši norādīti ieguldījuma līgumā;

37.6. maksu par fonda pārvaldi, kura ietver ar fonda pārvaldi saistītās izmaksas sabiedrībai un trešajām personām, kā arī maksu par turētājbankas pakalpojumiem sabiedrība sedz no fonda atbilstīgi ieguldījuma līguma noteikumiem. Šī maksa nedrīkst kopsummā pārsniegt 10 procentus no fonda vidējās svērtās vērtības finansu gada laikā un 20 procentus no fonda peļņas, kuru veido par sertifikātiem un naudu iegūto lietu vērtības pieaugums pēc to iegūšanas un fonda ienākumi (dividendes un citi augļi). Aprēķinot maksu par fonda pārvaldi, privatizācijā neizmantotos sertifikātus ieskaita ar vienu desmitdaļu nominālvērtības;

37.7. sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina veikt tiesiskus darījumus ar turētājbanku, ar sevi, ar saviem saistītajiem uzņēmumiem vai kā trešo personu pārstāve, izņemot gadījumus, kad jāizpilda ieguldījuma līgumā paredzētās saistības;

37.8. sabiedrība drīkst atpirkt tās pārvaldītā fonda daļas no ieguldītājiem uz attiecīgā fonda rēķina tikai šajos noteikumos paredzētajos gadījumos;

37.9. sabiedrība var pārdot fonda sertifikātus tikai ar turētājbankas piekrišanu un tādā apjomā, kādā šie ienākumi ir nepieciešami, lai tos ieguldītu uzņēmējsabiedrībās. Sertifikātu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par vidējo tirgus cenu Latvijā pēdējo 10 dienu laikā;

37.10. sabiedrībai, sākot ar otro gadu pēc dibināšanas vērtības samaksas, jāglabā bankā fonda naudas summa, kas nav mazāka par pieciem procentiem no fonda vērtības;

37.11. sabiedrība nedrīkst ieguldījuma līgumā, fonda prospektā un publiskos paziņojumos (reklāmā) garantēt noteikta dividenžu apmēra izmaksu un ieguldījuma apliecību vērtības pieaugumu vai saglabāšanu;

37.12. ieguldījuma apliecību izlaišanas pieskaitījumi nedrīkst pārsniegt piecus procentus no fondā ieguldīto sertifikātu nominālvērtības;

37.13. fonds nevar tikt izmantots, lai izpildītu sabiedrības vārdā un uz tās rēķina radušās saistības. Darījumos ar fondu veicamie maksājumi un tā saistības jāizpilda uz fonda rēķina. Ja šos maksājumus nevar veikt no fonda, tos izdara uz sabiedrības rēķina;

37.14. sabiedrības amatpersonas, sabiedrības padomes un revīzijas komisijas locekļi, akcionāri vai uzņēmējsabiedrības, kurās minētās personas piedalās ar desmit un vairāk procentiem no šo uzņēmējsabiedrību pamatkapitāla vai balsstiesīgā kapitāla, nevar pirkt sabiedrības izveidotā fondā esošās lietas;

37.15. sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina pārdot vērtspapīrus un citas lietas, ja tie darījumu noslēgšanas brīdī nepieder fondam;

37.16. ja beidzas sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu, tad tiesības rīkoties ar fondu pāriet turētājbankai. Likvidējot fondu, turētājbankai fonds jāsadala starp ieguldītājiem. Likvidācijas ieņēmumu vai mantas sadale ieguldītājiem notiek pēc ieguldījuma līgumā noteiktās mantas daļas pārdošanas. Likvidācija jāpabeidz gada laikā kopš likvidācijas sākuma. Ja tas nav izdarīts, licencēšanas komisija var uzdot veikt likvidāciju citai bankai, kura iegūst turētājbankas tiesisko statusu.

Licencēšanas komisija var nodot fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, konkursa kārtībā izvēloties sabiedrību, kura piedāvā fondu pārvaldīt par viszemāko maksu. Licencēšanas komisija var atteikt sabiedrībai līdzdalību šajā konkursā, ja tā ir atkārtoti pārkāpusi šos noteikumus.

38. Sabiedrībai jāievēro šādi ieguldījumu ierobežojumi:

38.1. sabiedrība drīkst ieguldīt vienas un tās pašas uzņēmējsabiedrības kapitāla daļās, akcijās un pajās (tālāk tekstā - "kapitāla daļas") līdz 10 procentiem no fonda vērtības (zema riska fondi) vai līdz 25 procentiem no fonda vērtības (vidēja riska fondi), ja tas ir noteikts līgumā. Minētajās lietās saskaņā ar līguma nosacījumiem var ieguldīt līdz 50 procentiem no fonda vērtības (augsta riska fondi), ja visi fonda ieguldījumi tiek izdarīti vienas tautsaimniecības nozares specializētajos uzņēmumos. Par ieguldījumu uzskatāms arī aizdevums uzņēmējsabiedrībai, kuras kapitāla daļas iekļautas fondā (tālāk tekstā - "līdzdalības uzņēmējsabiedrība"), un galvojums par trešo personu aizdevumiem līdzdalības uzņēmējsabiedrībai, bet visām līdzdalības uzņēmējsabiedrībām kopā ne vairāk kā 10 procentu apmērā no fonda vērtības - zema riska fondiem, ne vairāk kā 15 procentu apmērā no fonda vērtības - vidēja riska fondiem, ne vairāk kā 20 procentu apmērā no fonda vērtības - augsta riska fondiem;

38.2. cita fonda ieguldījuma apliecības var iegādāties, nepārsniedzot tādu fonda vērtības daļu, kura ir noteikta ieguldījuma līgumā, un šāda fonda ieguldījumu noteikumi tieši paredz specializāciju noteiktā tautsaimniecības nozarē. Ja fonds iegādājas pašas sabiedrības izveidota fonda daļas, izlaišanas pieskaitījumi netiek iekasēti. Sertifikātu kopējā nominālvērtība fondā nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda vērtības;

38.3. sabiedrība drīkst saņemt fonda vajadzībām tikai īstermiņa kredītus (to termiņš nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus) ne vairāk kā 10 procentu apmērā no fonda vērtības attiecīgajā laikā, ja tas ir paredzēts līguma nosacījumos un turētājbanka piekrīt kredīta saņemšanai, tas ir, kredīta noteikumi atbilst tirgus prasībām.

39. Šo noteikumu 38.punktā minētos ierobežojumus var neievērot pirmos 12 mēnešus pēc fonda nodibināšanas.

40. Katru ceturksni kopīgo ieguldījumu sabiedrībai, norādot attiecīgās fondam piederošās lietas, jāpaziņo licencēšanas komisijai šo noteikumu 38.punktā minēto ierobežojumu pārkāpšanas ilgums un iemesli.

41. Turētājbanka var būt Latvijas Republikā reģistrēta banka, kurai ir Latvijas Bankas izsniegta licence bankas operāciju veikšanai un darbībai vērtspapīru tirgū un kura atbilst šādiem nosacījumiem:

41.1. sabiedrība, tās akcionāri un amatpersonas nedrīkst kontrolēt 25 procentus un vairāk no turētājbankas akcionāru pilnsapulces balsu kopskaita vai sabiedrība nedrīkst būt turētājbankas saistītais uzņēmums. Turētājbanka nedrīkst kontrolēt 25 procentus un vairāk no sabiedrības akcionāru pilnsapulces balsu kopskaita, kā arī ne vairāk kā 50 procentus no apmaksātā pamatkapitāla;

41.2. turētājbankas amatpersonas un turētājbankas padomes un revīzijas komisijas locekļi nevar būt sabiedrības amatpersonas vai sabiedrības padomes un revīzijas komisijas locekļi un otrādi;

41.3. savu uzdevumu izpildei turētājbanka rīkojas neatkarīgi no sabiedrības un vienīgi ieguldītāju interesēs, tomēr turētājbankai ir jāpilda sabiedrības rīkojumi, ciktāl tie nepārkāpj šos noteikumus un ieguldījuma līguma nosacījumus;

41.4. turētājbankas līgumu ar sabiedrību, kā arī grozījumus šajā līgumā apstiprina licencēšanas komisija.

42. Turētājbanka un tās amatpersonas, kā arī turētājbankas saistītie uzņēmumi nedrīkst savā vārdā vai trešo personu uzdevumā veikt darījumus ar to fondu, par kuru ir noslēgts turētājbankas līgums, izņemot darījumus, kas saistīti ar turētājbankas pienākumu izpildi.

43. Ja turētājbanka atkārtoti nepilda šajos noteikumos noteiktos pienākumus vai zaudē Latvijas Bankas izsniegto licenci, licencēšanas komisija uzdod sabiedrībai mainīt turētājbanku.

44. Turētājbankas pienākumi:

44.1. glabāt atsevišķā depozītā visus dokumentus, kas apstiprina īpašuma tiesības uz fondā esošo mantu. Turētājbanka minētos dokumentus drīkst nodot glabāšanā citai bankai. Maksa par ieguldījuma apliecību izlaišanu un ieņēmumi no fonda mantas pārdošanas turētājbankai ir jāiekasē un jāiegrāmato speciāli fondam atvērtos kontos. Vērtspapīru (ieguldījuma apliecību u.c.) kontus turētājbanka var nodot ar licencēšanas komisijas atļauju citai uzņēmējsabiedrībai. Licencēšanas komisija nedod šādu atļauju, ja minētā uzņēmējsabiedrība nevar garantēt glabāšanas drošību vai atbilstību normatīvajiem aktiem;

44.2. pēc sabiedrības rīkojuma no fonda kontiem vai depozītiem veikt maksājumus par šo noteikumu 36.punktā norādīto lietu iegādi, sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem un ieguldījuma apliecību atpakaļpieņemšanu (skatīt šo noteikumu 49.16. un 67.2.apakšpunktu), kā arī izmaksāt dividendes;

44.3. pārvietot turētājbankas kontos un depozītos esošās lietas uz citu sabiedrības norādītu kredītiestādi, ja minēto lietu glabāšanas drošība neatbilst Latvijas Bankas prasībām;

44.4. dot sabiedrībai piekrišanu uz fonda rēķina piešķirt aizdevumus pret parādzīmēm, ja darījums atbilst šo noteikumu un ieguldījuma līguma noteikumiem;

44.5. noteikt parādzīmju, nekustamo īpašumu, organizētajā tirgū nekotējamo vērtspapīru un kapitāla daļu iegādes maksimālo cenu, ievērojot tīro aktīvu novērtēšanas ieteikumus.

Pārdodot parādzīmes, pretvērtība nedrīkst pārsniegt vērtību, kuru pēdējo reizi noteikusi turētājbanka. Organizētajā tirgū kotējamo vērtspapīru iegādes cena nedrīkst pārsniegt dienas kursu, bet pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par dienas kursu;

44.6. ziņot licencēšanas komisijai par akcionāru un/vai to kapitāla daļu un balsstiesīgā kapitāla, kā arī amatpersonu maiņu;

44.7. ieguldītāju vārdā celt prasības pret sabiedrību ar noteikumu, ka ieguldītājam jāsedz attiecīgie bankas izdevumi, ja tiesa neapmierina šādu prasību;

44.8. iesniegt sabiedrībai protestu, ja tā ar fondu veic darījumus sakarā ar prasību, par kuru fonds nav atbildīgs. Par šo darbību turētājbanka var pieprasīt izdevumu samaksu uz sabiedrības rēķina.

45. Sabiedrības un turētājbankas savstarpējās attiecības tiek noteiktas turētājbankas līgumā. Turētājbankas līgumu noslēdz rakstiski un tajā norāda:

45.1. turētājbankas pienākumus, lai nodrošinātu naudas un citu lietu ieguldīšanu fondā;

45.2. ieguldījuma apliecību iegrāmatošanas un glabāšanas kārtību;

45.3. ieguldījuma apliecību un to iegrāmatojuma kvīšu, kā arī konta izrakstu izsniegšanas kārtību;

45.4. turētājbankas funkcijas, veicot ieguldījumu apliecību atpakaļpieņemšanu;

45.5. ar fondu veicamo operāciju reģistrācijas kārtību;

45.6. kārtību, kādā turētājbanka nodod trešajām personām fonda kontus, dokumentus un citas lietas;

45.7. kārtību, kādā turētājbanka sniedz informāciju sabiedrībai par operācijām ar fondu;

45.8. fonda mantas glabāšanas kārtību;

45.9. kārtību, kādā tiek kontrolēta fonda darbība un pārvaldīšana;

45.10. kārtību, kādā sabiedrība norēķinās ar turētājbanku;

45.11. kārtību, kādā sabiedrība nodod fonda pārvaldi turētājbankai;

45.12. banku vai brokeru sabiedrību, kura veic atsevišķas turētājbankas funkcijas;

45.13. fondu kontu apkalpošanas vispārēju kārtību vai banku vai brokeru sabiedrību, kura veiks minēto kontu apkalpošanu;

45.14. turētājbankas funkcijas, likvidējot fondu;

45.15. turētājbankas līguma izbeigšanas kārtību.

46. Ja turētājbanka pilnībā vai daļēji nodod savas funkcijas trešajai personai, par to jāslēdz trīspusējs līgums starp sabiedrību, turētājbanku un šo trešo personu. Līgums stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas licencēšanas komisijā.

47. Licencēšanas komisijai ir tiesības pieprasīt no turētājbankas brokeru nodaļas licenci pusgadu pēc tam, kad ir uzsākta brokeru nodaļu licencēšana.

48. Sabiedrības un ieguldītāju attiecības un fonda dibināšanas, pārvaldīšanas un likvidācijas kārtību nosaka ieguldījuma līgums. Minētais līgums tiek noslēgts rakstiski pirms ieguldījuma apliecību izdošanas, parakstot pieteikumu par ieguldījuma apliecību iegādi. Ieguldījuma līgumu un tā grozījumus apstiprina licencēšanas komisija, ja tajā atbilstīgi šiem noteikumiem ietvertas nepieciešamās ziņas par fondu.

49. Ieguldījuma līgumā norāda:

49.1. sabiedrības un fonda nosaukumu;

49.2. fonda dibināšanas termiņu;

49.3. fonda minimālo dibināšanas vērtību;

49.4. ieguldījuma apliecību izlaišanas pieskaitījumus un to aprēķināšanas un samaksas veidu;

49.5. sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām izmaksājamās atlīdzības un kompensējamo izdevumu aprēķināšanas metodes, samaksas veidus un apmērus;

49.6. veidu un termiņus, kādos sniedzams ziņojums par fonda ieguldījumu struktūru;

49.7. jaunu ieguldījuma apliecību izlaišanas noteikumus pēc dibināšanas termiņa izbeigšanās;

49.8. ieguldījuma apliecību glabāšanas veidus un papildmaksas apmēru par šo apliecību izsniegšanu;

49.9. maksimāli pieļaujamo fonda ieguldījuma īpatsvaru vienā līdzdalības uzņēmējsabiedrībā;

49.10. maksimāli pieļaujamo fonda vērtības daļu, kuru drīkst ieguldīt vienā īpašuma objektā vai viena emitenta vērtspapīros;

49.11. privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašuma objektu veidus vai tautsaimniecības nozares, kurās darbojas attiecīgie uzņēmumi;

49.12. sabiedrības tiesības piešķirt aizdevumus un garantēt uz fonda rēķina līdzdalības uzņēmējsabiedrības saistības attiecībā pret trešajām personām;

49.13. fonda peļņas aprēķināšanas, izlietošanas (jāizmaksā dividendēs vai jāiegulda no jauna) un dividenžu izmaksas nosacījumus, kā arī fonda novērtēšanas noteikumus;

49.14. vai ieguldītājiem tiks izmaksāta peļņa, kas gūta, izlaižot ieguldījuma apliecības, ja tās tiek pārdotas dārgāk par izlaišanas cenu;

49.15. likvidācijas uzsākšanas datumu un ieguldījumu atmaksāšanas veidu un kārtību, ja fonds jālikvidē pēc 1999.gada 31.decembra;

49.16. datumu, pēc kura ikviens ieguldījumu īpašnieks var pieprasīt ieguldījuma apliecību atpakaļpieņemšanu, un atpakaļpieņemšanas nosacījumus (ja fonds pēc 1999.gada 31.decembra nav jālikvidē);

49.17. nosacījumus, ar kādiem var notikt pārveidošana pirms 1999.gada 31.decembra, vai to, ka šāda pārveidošana nenotiks;

49.18. balsošanas noteikumus, ja ieguldītājiem paredzētas tiesības balsot par visa fonda ieguldīšanu jaundibināmā akciju sabiedrībā;

49.19. fonda likvidācijas noteikumus;

49.20. citus normatīvajos aktos paredzētos nosacījumus.

50. Ieguldījuma līgums var tikt mainīts ar licencēšanas komisijas atļauju, ja:

50.1.līguma izmaiņas nepalielina fonda pārvaldīšanas izmaksas un ieguldītāja risku;

50.2.šādas tiesības ir paredzētas līgumā;

50.3.izmaiņas līgumā nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Citos gadījumos ir nepieciešama rakstiska visu ieguldītāju piekrišana.

51. Sabiedrība izlaiž ieguldījuma apliecības ar šādiem nosacījumiem:

51.1. ieguldījuma apliecībās atbilstīgi ieguldījuma līgumam tiek nostiprināti ieguldītāju prasījumi pret sabiedrību. Ieguldījuma apliecības ir vārda vai uzrādītāja apliecības;

51.2. ieguldījuma apliecībām nedrīkst būt atšķirīgas tiesības, un tām jāaptver viss fonds;

51.3. ieguldījuma apliecības īpašniekam piederošā fonda domājamā daļa ar ieguldījuma apliecības atsavināšanu pāriet jaunajam īpašniekam;

51.4. ieguldījuma apliecības tiek izlaistas dematerializētā formā;

51.5. pirms ieguldījuma apliecību izlaišanas sabiedrība reģistrē Latvijas centrālajā depozitārijā katra fonda ieguldījuma apliecību emisijas apjomu. Jebkuras izmaiņas emisijas apjomā reģistrē saskaņā ar Latvijas centrālā depozitārija noteikumiem;

51.6. ieguldījuma apliecības tiek glabātas turētājbankā iegrāmatotā veidā. Turētājbanka šajā gadījumā ir ieguldījuma apliecības turētāja. Pieņemot ieguldījuma apliecības, turētājbankas pienākums ir piedāvāt izmaksāt dividendes un citus maksājumus vai pārskaitīt tos ieguldījuma apliecības īpašnieka kontā. Ieguldījuma apliecību glabāšana turētājbankā notiek bez papildsamaksas. Turētājbanka kārto ieguldītāju kontus, ar kuru starpniecību notiek ieguldītāju darbības ar viņu ieguldījuma apliecībām. Iegrāmatojuma kvītī ir jābūt minētam fonda nosaukumam un norādei par to, ka dividendes un šo apliecību vērtības saglabāšanās vai pieaugums netiek garantēts;

51.7. ieguldītāji pārdod savas fonda daļas (ieguldījuma apliecības) fondu biržā vai ar brokeru sabiedrības starpniecību.

52. Pēc ieguldījuma apliecības īpašnieka pieprasījuma turētājbanka par papildsamaksu var izsniegt ieguldījuma apliecības, ja ir saņemta Vērtspapīru tirgus komitejas atļauja. Izsniegtās ieguldījuma apliecības paraksta attiecīgi pilnvarotas sabiedrības un turētājbankas amatpersonas.

53. Atbilstīgi ieguldījuma līgumam turētājbanka izsniedz ieguldījuma apliecības tikai ar uzrakstu par izsniegšanu, nenorādot saņēmēju (blanko indosētas) un reģistrē tās īpašā reģistrā. Vārda ieguldījuma apliecības, kuras netiek glabātas turētājbankā, var tikt atsavinātas, nododot ieguvējam tikai ar indosamentu (pāradresējuma uzrakstu) atbilstīgi vekseļu pāradresējuma noteikumiem.

54. Ja ieguldījuma apliecība ir pazudusi vai iznīcināta, šī apliecība var tikt ar tiesas spriedumu atzīta par spēku zaudējušu atbilstīgi Civillikumam un aizvietota ar jaunu tāpat kā vekselis, ja ieguldījuma līgumā nav noteikts citādi.

55. Ja ieguldījuma apliecība sakarā ar bojājumu vai nolietojumu vairs nav derīga apgrozībai, ieguldītājs var pieprasīt no sabiedrības jaunas apliecības izsniegšanu. Visas ar to saistītās izmaksas jāsedz ieguldītājam.

56. Ieguldījuma apliecībā papildus jāuzrāda šādas ziņas:

56.1. dokumenta nosaukums "ieguldījuma apliecība";

56.2. sabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

56.3. fonda nosaukums un tā riska pakāpe;

56.4. apliecības numurs (katram fondam jāveido atsevišķa numerācija);

56.5. apliecības izsniegšanas datums;

56.6. norāde par to, ka netiek garantētas dividendes un attiecīgās apliecības vērtības saglabāšanās vai pieaugums.

57. Ieguldījuma apliecības cena:

57.1. ieguldījuma apliecības izlaišanas cena ir vienas fonda daļas vērtības un līgumā noteiktā izlaišanas pieskaitījuma summa. Vienas fonda daļas vērtība līdzinās fonda vērtības dalījumam ar izlaisto ieguldījuma apliecību skaitu. Fonda vērtība jeb tīro aktīvu vērtība ir jānosaka turētājbankai kopīgi ar sabiedrību saskaņā ar Ekonomikas ministrijas ieteikumiem;

57.2. ieguldījuma apliecības tiek izlaistas tikai pēc visas izlaišanas cenas samaksas sertifikātos vai naudā. Apmaksāto fonda daļu vērtība jāiegulda fondā ne vēlāk kā nākamajā darbadienā. Ieguldījuma apliecības pārdodot dārgāk par izlaišanas cenu, iegūtā peļņa tiek ieskaitīta fondā un var tikt izmaksāta ieguldītājiem, ja tas noteikts ieguldījuma līgumā;

57.3. ja apgrozībā ir nokļuvušas ieguldījuma apliecības, kurām atbilstīgā fonda daļas vērtība nav iemaksāta fondā, tad sabiedrībai no sava īpašuma jāiegulda fondā trūkstošā naudas summa.

58. Pirms līguma noslēgšanas sabiedrība bez maksas nodod potenciālā ieguldītāja rīcībā fonda prospektu, kuram pievieno ieguldījuma līgumu, pēdējo publicēto gada un pusgada pārskatu. Turklāt sabiedrībai ir jāizsniedz ieguldītājam ieguldījuma apliecību iegādes pieteikuma kopija ar norādi par fonda daļas vērtību un izlaišanas pieskaitījumu apmēru.

59. Sabiedrība publicē fonda prospektu ar ieguldījuma līguma nosacījumiem. Fonda prospektā iekļauj visas ziņas, kurām ir būtiska nozīme ieguldījuma apliecību novērtēšanā to iegādes brīdī:

59.1. sabiedrības nosaukums, juridiskā adrese, dibināšanas laiks, parakstītā, reģistrētā un samaksātā pamatkapitāla apmērs, valdes un padomes locekļu vārdi, uzvārdi un personu kodi, informācija par minēto personu darbību ārpus sabiedrības, ja tam ir nozīme attiecībā uz sabiedrību;

59.2. turētājbankas nosaukums un juridiskā adrese;

59.3. fonda nosaukums un dibināšanas laiks, ieguldījumu riska pakāpe, veidi un galvenās pazīmes;

59.4. uzziņa par nodokļu un nodevu maksājumiem, kuriem ir nozīme attiecībā uz ieguldītāju;

59.5. padomdevēju firmu nosaukumi, ja to pakalpojumi tiek izmantoti saskaņā ar ieguldījuma līgumu un atlīdzināti no fonda, kā arī šo līgumu nosacījumi, kuri ir svarīgi ieguldītājam un saistīti ar atlīdzības apmēru;

59.6. ziņas par zvērinātu revidentu, kuram ir uzdots pārbaudīt fondu un sabiedrību;

59.7. citu sabiedrības izveidoto fondu nosaukumi un vērtība;

59.8. īss ieguldītāja tiesību skaidrojums par ieguldījuma atsaukumu un ieguldījuma apliecību atpakaļpieņemšanu;

59.9. citos normatīvajos aktos pieprasītās ziņas.

60. Sabiedrībai jāiesniedz licencēšanas komisijai fonda prospekts un grozījumi tajā.

61. Ikvienā fonda reklāmā jābūt atsaucei uz fonda prospektu un norādei, kur to var saņemt.

62. Ja fonda prospektā un tam pievienotajos pielikumos iekļautas nepareizas vai nepilnīgas ziņas, kurām ir būtiska nozīme fonda daļu novērtēšanā, ieguldītājs var pieprasīt, lai sabiedrība izmaksā viņa ieguldījumu, turklāt atlīdzinot visus ieguldītājam radušos zaudējumus. Pienākums atlīdzināt zaudējumus attiecināms arī uz personu, kura pieņēmusi ieguldījumu sabiedrības vai citas personas uzdevumā, ja minētā persona ir bijusi informēta par fonda prospekta nepareizību vai nepilnību.

63. Fonda gada, pusgada un ceturkšņa pārskatu sagatavošanā jāievēro šādi nosacījumi:

63.1. pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju Ekonomikas ministrija nosaka fonda bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķinus pa posteņiem, pielikumu un ceturkšņa pārskatu konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku;

63.2. sabiedrības un fonda gada, pusgada un ceturkšņa pārskats pēc publicēšanas jāiesniedz licencēšanas komisijai, jāiepazīstina ar to ieguldītāji (pēc viņu pieprasījuma) un jāizvieto prospektā norādītajās vietās;

63.3. sabiedrības gada, pusgada un ceturkšņa pārskatam jāpievieno ziņojums par katru fondu, kurā jānorāda fonda vērtspapīri, aizdevumi pret parādzīmēm, banku konti un citas lietas un tiesības. Sakarā ar saņemtajiem kredītiem radušās saistības un citas saistības jāatspoguļo pēc veida, nominālās vērtības vai skaita, kā arī atbilstīga tirgus kursa. Jāuzrāda arī fonda kopējā vērtība, pārskata sastādīšanas dienā apgrozībā esošo ieguldījuma apliecību skaits un vienas ieguldījuma apliecības vērtība. Ziņojums par fondu jāapstiprina turētājbankai.

64. Sabiedrībai ziņojumā par fondu jāatspoguļo visas fonda līdzdalības uzņēmējsabiedrības un par katru no tām jāsniedz vismaz šādas ziņas:

64.1. uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese un dibināšanas gads;

64.2. citi uzņēmuma rekvizīti;

64.3. pamatkapitāla apmērs;

64.4. ziņas par ieguldījumiem (kapitāla daļām, galvojumiem un aizdevumiem) līdzdalības uzņēmējsabiedrībā;

64.5. vērtspapīru (kapitāla daļu) ieguves brīdis un cenas;

64.6. fonda ienākumu apmērs no līdzdalības uzņēmējsabiedrības pēdējā darbības gadā.

65. Ieguldījuma apliecību izlaišana:

65.1. ieguldītājiem izdarot ieguldījumu, turētājbanka pieņem glabāšanā vai izsniedz ieguldījuma apliecības;

65.2. pēc fonda nodibināšanas, bet ne ātrāk par kārtējā gada vai pusgada pārskata publicēšanu sabiedrība drīkst attiecīgajā fondā papildus pieņemt tikai naudas ieguldījumus, ja tas noteikts ieguldījuma līgumā;

65.3. nedrīkst izsniegt ieguldītājiem un laist otrreizējā apgrozībā ieguldījuma apliecības vai izsniegt attiecīgās iegrāmatojuma kvītis pirms sabiedrības gada vai pusgada pārskata publicēšanas, kura veikta pēc pirmā valsts vai pašvaldību īpašuma iegādes. Fonda daļu pārdošana, iegādes tiesību piešķiršana vai pārdošanas saistību uzņemšanās, kā arī jebkuri citi darījumi, kuri ir vērsti uz fonda daļu īpašnieka maiņu, nav spēkā, ja tie ir noslēgti pirms šī termiņa;

65.4. ieguldītāji par katru ieguldīto sertifikātu saņem vienu ieguldījuma apliecību. Izsniedzot ieguldītājam vairākas viena un tā paša fonda ieguldījuma apliecības, tās var apvienot vienā dokumentā. Iegrāmatotā veidā glabājamās ieguldījuma apliecības var izlaist pa daļām;

65.5. izlaižot ieguldījuma apliecības par naudu, to cena nedrīkst būt zemāka par ieguldījuma līgumā norādīto cenu, kā arī zemāka par ieguldījuma apliecību izlaišanas cenu, kuru nosaka atbilstīgi fonda vērtībai.

66. Fonda likvidācijas un ieguldījuma apliecību atpakaļpieņemšanas kārtība ir šāda:

66.1. fondu nevar likvidēt pirms 2000.gada 1.janvāra, izņemot šajos noteikumos paredzētos gadījumus;

66.2. ja līguma nosacījumi paredz fonda likvidāciju pēc 1999.gada 31.decembra, tad, iestājoties minētajam termiņam, beidzas sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu;

66.3. licencēšanas komisija ir tiesīga pagarināt ieguldījuma līgumā noteikto likvidācijas termiņu, ja likvidējamā fonda vērtība pārsniedz 10 procentus no visu Latvijā izveidoto fondu kopvērtības;

66.4. fonda likvidācijas noteikumos var paredzēt fonda vai tā daļas sadali, norādot šīs sadales noteikumus, kuros ir nodrošinātas ieguldītāju tiesības par katru ieguldījuma apliecību iegūt mantu ar vienādu vērtību.

67. Fonda darbība pēc 1999.gada 31.decembra:

67.1. katrs ieguldītājs pēc ieguldījuma līgumā noteiktā pārveidošanas datuma var pieprasīt, lai viņam tiktu naudā izmaksāts viņa ieguldījums, ja līgumā nav noteikts cits fonda likvidācijas termiņš. Ja ieguldījuma līgumā ir paredzēta konkrēta fonda daļa, kuru izmaksā vienā gadā, tad jānorāda katram ieguldītājam vienā gadā atpakaļ izmaksājamo fonda daļu īpatsvars;

67.2. ieguldījuma līgumā var paredzēt, ka fondu var pārveidot par zema riska fondu un pieņemt atpakaļ ieguldījuma apliecības vai visu fondu ieguldīt jaundibināmā akciju sabiedrībā līdz 1999.gada 31.decembrim, ja fondā vairs nav ne-viena sertifikāta;

67.3. ieguldījuma līgumā var paredzēt, ka fonda ienākumi (dividendes) var tikt izmaksāti ieguldītājiem reizi gadā vai pusgadā;

67.4. fondiem, kuri netiek likvidēti pēc 1999.gada 31.decembra, jānodrošina zema riska fonda ieguldījumu ierobežojumu ievērošana atbilstīgi noteikumiem, kādus ievēro, veidojot jaunu fondu;

67.5. ja ieguldījuma līgumā ieguldītājiem ir paredzētas tiesības pēc pārveidošanas datuma balsot par visa fonda ieguldīšanu jaundibināmā akciju sabiedrībā, tad visiem ieguldītājiem ir vienādas tiesības saņemt emitētās akcijas ar vienādām balsstiesībām, turklāt šo akciju skaitam jāatbilst katram ieguldītājam piederošo fonda daļu skaitam. Ja līdz nākamajam gada vai pusgada pārskatam priekšlikums par fonda pārveidošanu akciju sabiedrībā nesaņem pietiekamu balsu skaitu, notiek fonda likvidācija;

67.6. fondu atbilstīgi ieguldījuma līgumam var pārveidot par pensiju fondu vai visu tā mantu ieguldīt pensiju fondā, ja ieguldījuma līgumā nav paredzētas ieguldītāju tiesības balsojot izvēlēties citu fonda pārveidošanas iespēju vai likvidāciju.

V. Ieguldījumu konsultantu uzņēmums

68. Ieguldījumu konsultantu uzņēmums ir Uzņēmumu reģistrā reģistrēts starpniecības uzņēmums, kas sniedz konsultācijas par sertifikātu izmantošanu un/vai saskaņā ar pilnvarojuma līgumu sertifikātu īpašnieka vārdā sertifikātus izmanto privatizācijā vai izdara citus ieguldījumus atbilstīgi šiem noteikumiem un nodod sertifikātu īpašniekam visu mantu, ko tas ieguvis sertifikātu īpašnieka uzdevumā.

69. Slēdzot rakstisku pilnvarojuma līgumu, ieguldījumu konsultants tajā ietver šādas saistības un noteikumus:

69.1. visus darījumus reģistrēt darījumu uzskaites grāmatās (skatīt šo noteikumu 22.punktu);

69.2. visu pilnvarotāja īpašumu un ienākumus no šī īpašuma uzskaitīt atsevišķi no sava īpašuma;

69.3. nodrošināt pilnvarotājam tiesības pēc viņa pieprasījuma trīs darbadienu laikā saņemt informāciju no bankas vai ieguldījumu konsultanta par pilnvarotājam piederošo ienākumu atrašanos ieguldījumu konsultanta bankas kontā (apakškontā), šo līdzekļu ieguldīšanu citās uzņēmējsabiedrībās, saistību nodrošinājumu, pārvaldāmās mantas vērtību, kā arī citas ziņas par līguma izpildes gaitu;

69.4. izmaksāt pilnvarotājam dividendes un citus ienākumus atbilstīgi līguma noteikumiem;

69.5. pilnā apmērā atlīdzināt sertifikātu īpašniekam visus zaudējumus, kas viņam radušies ieguldījumu konsultanta vainas dēļ;

69.6. visi ienākumi un manta, kas par tiem iegūta no ieguldījumu konsultanta veiktajiem darījumiem ar pilnvarotāja mantu, pieder pilnvarotājam;

69.7. norādīt tos valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kuri var tikt privatizēti par pilnvarotāja sertifikātiem, un/vai ieguldījumu konsultanta tiesības izvēlēties privatizējamos īpašuma objektus;

69.8. sertifikātus, ar kuriem pēc līguma slēgšanas ir tiesības rīkoties ieguldījumu konsultantu uzņēmumam, tas nedrīkst ieskaitīt kādā no sava uzņēmuma kontiem.

VI. Sertifikātu tirdzniecības uzņēmumi

70. Sertifikātu tirdzniecības uzņēmums (tālāk tekstā - "tirdzniecības uzņēmums") ir Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (statūtsabiedrība), kurš saskaņā ar līgumu pērk un pārdod sertifikātus tikai savā vārdā un par saviem līdzekļiem.

71. Tirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs atvērt sertifikātu tirdzniecības kontus un ieskaitīt tajos nopirktos sertifikātus, kamēr ir spēkā licence. Tirdzniecības uzņēmums arī pēc licences apturēšanas un trīs mēnešu laikā pēc licences anulēšanas var pārdot sertifikātus un pārskaitīt tos citos kontos, vispirms izpildot licences apturēšanas brīdī darījumu uzskaites grāmatā reģistrētos līgumus.

72. Tirdzniecības uzņēmuma pienākums ir kārtot darījumu uzskaites grāmatu un katru dienu ierakstīt (reģistrēt) tajā visus noslēgtos darījumus. Ieraksti ir jāizdara darījumu slēgšanas hronoloģiskā secībā (skatīt šo noteikumu 22.punktu).

73. Tirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs pieprasīt no sertifikātu pārdevēja tās bankas sertifikātu maksājuma garantijas rakstu, kurā ir atvērts sertifikātu pārdevēja privatizācijas konts, un no sertifikātu pircēja - saistību nodrošinājumu.

74. Tirdzniecības uzņēmuma pienākums ir savlaicīgi sniegt informāciju par veiktajiem darījumiem Informācijas centram.

75. Tirdzniecības uzņēmums nedrīkst slēgt tādus darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, kuri paredz uzņēmuma un klienta (sertifikātu pircēja vai pārdevēja) saistību izpildi ilgākā laika periodā nekā bankas darbadiena no līguma spēkā stāšanās brīža (atliktie naudas maksājumi, sertifikātu pārvedumi u.tml.)

VII. Licencēšanas kārtība

76. Licencēšanas noteikumus apstiprina Ekonomikas ministrija.

77. Licencēšanas noteikumos jāiekļauj:

77.1. pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtība;

77.2. licenču izsniegšanas, apturēšanas, atcelšanas un citu lēmumu pieņemšanas noteikumi;

77.3. licencēšanas komisijas (tālāk tekstā - "komisija") locekļu tiesības, atbildība un darba samaksas kārtība;

77.4. atskaišu un citas informācijas iesniegšanas, publicēšanas un šo noteikumu ievērošanas pārbaudes kārtība.

78. Licenci izsniedz uz pieciem gadiem, bet ik gadu notiek pārbaude, vai starpniecības uzņēmums nav pārkāpis šos noteikumus.

79. Licenci var anulēt vai var apturēt tās darbību.

80. Komisija ar savu lēmumu atjauno licences darbību pēc tam, kad starpniecības uzņēmums ir novērsis licences darbības apturēšanas cēloņus (iemeslus).

81. Ja tirdzniecības starpniekam, ieguldījumu konsultantu uzņēmumam vai tirdzniecības uzņēmumam anulē licenci, tam trīs mēnešu laikā jāizpilda vai jālauž visi noslēgtie līgumi un jāpaziņo par to licencēšanas komisijai.

82. Starpniecības uzņēmums var atkārtoti saņemt licenci ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc licences anulēšanas.

83. Ja mainās šie noteikumi un pieņemtie starpniecības uzņēmumu vai fizisko personu profesionālās darbības licencēšanas noteikumi, starpniecības uzņēmumam pusgada laikā ir jāiesniedz pierādījumi par atbilstību šiem noteikumiem. Ja attiecīgie pierādījumi netiek sniegti, licenci anulē.

84. Vienu reizi gadā starpniecības uzņēmumam ir jāiesniedz komisijai licencēšanas noteikumos paredzētie dokumenti, kas apliecina starpniecības uzņēmumu un to darbības atbilstību šiem noteikumiem.

85. Komisijas locekļi likumā noteiktajā kārtībā ar visu savu mantu ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, izpaužot starpniecības uzņēmuma vai tā klienta komercnoslēpumu (līgumu, pārskatu vai slēdzienu saturu un tamlīdzīgi).

86. Komisijas locekļi nav tiesīgi pārbaudīt un piedalīties lēmumu pieņemšanā par:

86.1. savu pirmās un otrās pakāpes radinieku, kā arī laulāto noslēgtajiem starpniecības un pirkuma līgumiem;

86.2. to starpniecības uzņēmumu darbību, kuros komisijas locekļi ir amatpersonas vai strādā vai kuros tiem pieder 10 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgā kapitāla.

87. Komisija ir tiesīga iepazīties ar visiem starpniecības (pilnvarojuma) un tirdzniecības līgumiem, saimnieciskās darbības pārskatiem, grāmatvedības uzskaites dokumentiem, auditoru vai zvērinātu revidentu slēdzieniem.

88. Komisija var anulēt licences darbību, ja:

88.1. starpniecības uzņēmums vairāk nekā sešus mēnešus nav veicis nekādu licencē paredzēto darbību sertifikātu tirgū;

88.2. starpniecības uzņēmuma vainas dēļ ir radušies ievērojami finansiāli zaudējumi klientam un ir stājies spēkā tiesas spriedums par zaudējumu atlīdzināšanu;

88.3. šajos noteikumos minētās amatpersonas un licencētās fiziskās personas ir notiesātas par saimnieciska nozieguma izdarīšanu;

88.4. starpniecības uzņēmums pusgada laikā nav paziņojis par licences apturēšanas cēloņu (iemeslu) novēršanu;

88.5. ir tiesas lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu;

88.6. atkārtoti tiek apturēta licences darbība par pārkāpumiem, kuru rezultātā tiek pārkāptas klientu intereses vai viņiem var rasties zaudējumi, vai par Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem;

88.7. ir noticis rupjš šo noteikumu vai normatīvo aktu par vērtspapīru apgrozību pārkāpums.

89. Komisija var apturēt tirdzniecības starpniekam, ieguldījumu konsultantam vai tirdzniecības uzņēmumam izsniegtās licences darbību, ja:

89.1. starpniecības uzņēmums nav savlaicīgi nokārtojis nodokļu maksājumus;

89.2. starpniecības uzņēmums par savu darbību nav sniedzis šajos noteikumos noteikto informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju klientam, Informācijas centram vai komisijai;

89.3. ir stājies spēkā Latvijas Bankas lēmums (kredītiestādēm) vai tiesas spriedums par attiecīgā veida uzņēmējdarbības apturēšanu vai pārtraukšanu;

89.4. atkārtoti ir pārkāptas šo noteikumu vai uz to pamata pieņemto ieteikumu (instrukciju) normas, kuras neparedz nekavējoties anulēt vai apturēt licenci;

89.5. uzņēmumā vairs nestrādā neviena persona, kurai ir licence profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū;

89.6. ierosināta krimināllieta par nelikumīgu starpniecības uzņēmuma pilnvaroto personu rīcību, veicot sertifikātu pirkšanas un pārdošanas darījumus;

89.7. nav sniegtas ziņas par izmaiņām komisijai iesniegtajos dokumentos;

89.8. starpniecības uzņēmums ir veicis darījumus pēc konta izraksta saņemšanas, izmantojot tirdzniecības kontu, kurā sertifikāti ir ieskaitīti, pamatojoties uz viltotiem sertifikātu pārveduma uzdevumiem vai citiem attaisnojuma dokumentiem, un starpniecības uzņēmums nav slēdzis rakstisku pirkuma līgumu par šo sertifikātu iegādi. Minētajā gadījumā licencēšanas komisija pieņem lēmumu saskaņā ar licencēšanas komisijas pārbaudes aktu un revīzijas aktu, kuru ir parakstījis tās bankas (filiāles) vadītājs, kurā ir atvērts attiecīgais sertifikātu konts, un tās bankas (filiāles) vadītājs, kuras vārdā ir veikts viltotais sertifikātu pārskaitījums.

90. Licenci var apturēt uz konkrētu laiku vai līdz izpildei, bet ne mazāk kā uz mēnesi.

91. Ja licence apturēta līdz komisijas nosacījumu izpildei, licenci atjauno ar komisijas lēmumu pēc pārbaudes akta saņemšanas.

92. Lēmumu par licences apturēšanu var pieņemt ar nosacījumu par spēkā stāšanos, pilnvarojot vismaz trīs komisijas locekļus apstiprināt ar aktu komisijas lēmuma izpildi.

93. Lēmums par licences apturēšanu vai anulēšanu stājas spēkā ar nākamās darba nedēļas pirmo darbadienu pēc šī lēmuma pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

94. Ja licence ir apturēta vai anulēta uz nepatiesu ziņu pamata, lēmumu atceļ licencēšanas komisija saskaņā ar pārbaudes aktu vai tiesas lēmumu.

95. Lai saņemtu licenci kopīgo ieguldījumu sabiedrības darbības uzsākšanai, komisijai jāiesniedz līgums ar turētājbanku, ieguldījuma līgums, fonda prospekts un jāsniedz šādas ziņas par sabiedrību un turētājbanku:

95.1. nosaukums un reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā;

95.2. dibināšanas dokumenti un statūti;

95.3. dibināšanas, reģistrētais, apmaksātais un parakstītais pamatkapitāls;

95.4. akcionāru saraksts un ziņas par amatpersonām;

95.5. ziņas par turētājbanku un tās amatpersonām;

95.6. ziņas par saistītajiem uzņēmumiem;

95.7. citas šajos noteikumos noteiktās ziņas.

96. Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju saskaņā ar licencēšanas noteikumiem.

97. Komisija dod atļauju veidot fondu, ja ieguldījuma līguma un turētājbankas līguma nosacījumi un fonda prospekts atbilst šiem noteikumiem un vērtspapīru emisijas noteikumiem.

Ekonomikas ministrija informē Finansu ministriju par katru izsniegto fonda dibināšanas atļauju.

98. Līdz Vērtspapīru tirgus komitejas darbības uzsākšanai fonda ieguldījuma apliecību izlaišanas (emisijas) atļauju dod Ekonomikas ministrija un to reģistrē Finansu ministrija.

Kopīgo ieguldījumu sabiedrība, kura saņēmusi fonda dibināšanas atļauju, pirms ieguldījuma apliecību laišanas publiskā apgrozībā iesniedz Finansu ministrijā vēstuli un fonda prospektu, kurš atbilst visiem vērtspapīru emisijas noteikumiem.

99. Komisija ir tiesīga pieņemt par kopīgo ieguldījumu sabiedrībām šādus lēmumus:

99.1. atļaut darījumu uzsākšanu ar fondu, ja ir izpildīti dibināšanas nosacījumi un ieguldījuma apliecību izlaišana ir reģistrēta Finansu ministrijā un Latvijas centrālajā depozitārijā;

99.2. apturēt ieguldījuma apliecību izlaišanu, ja tiek pārkāpti ieguldījuma līguma nosacījumi vai šie noteikumi;

99.3. dot rīkojumu mainīt turētājbanku, ja tā zaudē Latvijas Bankas vai Vērtspapīru tirgus komitejas izsniegto licenci vai atkārtoti pārkāpj šos noteikumus;

99.4. atļaut turētājbankai nodot vērtspapīru kontus citai statūtsabiedrībai un dot rīkojumu mainīt statūtsabiedrību, ja vērtspapīru kontu glabājuma drošība un noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem;

99.5. dot rīkojumu par fonda pārvaldījuma tiesību nodošanu citai sabiedrībai, ja tiek anulēta licence;

99.6. atļaut grozīt vai papildināt ieguldījuma līgumu un apvienot fondus;

99.7. atbilstīgi šiem noteikumiem pagarināt ieguldījuma līgumā noteikto likvidācijas termiņu;

99.8. citus šajos noteikumos paredzētos lēmumus.

VIII. Informācija par privatizācijas sertifikātu tirgu

100. Visu fondu biržu, tirdzniecības starpnieku un tirdzniecības uzņēmumu pienākums ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar informāciju par sertifikātu tirdzniecību iepriekšējā darījumu dienā, nosūtot savus datus par izsolēm un citiem veiktajiem starpniecības darījumiem Informācijas centram, kurš šos datus apkopo un nodod paziņošanai pa radio un publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Informācijas iesniegšanas kārtību nosaka Informācijas centrs, saskaņojot ar komisiju.

101. Informācijā jāietver ziņas par pārdotajiem un nopirktajiem sertifikātiem.

102. Par informācijas nosūtīšanu maksā nosūtītājs.

103. Informācijas centra izdevumus sedz no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

IX. Pārejas jautājumi

104. Ekonomikas ministrijai pēc šo noteikumu stāšanās spēkā :

104.1. apstiprināt grozījumus speciālo atļauju (licenču) saņemšanas un starpniecības uzņēmumu uzraudzības kārtībā un nodrošināt licencēšanas komisijas darba un Informācijas centra datu apkopošanas un publicēšanas finansēšanu;

104.2. ja nepieciešams, apstiprināt ieteikumus, kas vajadzīgi kopīgo ieguldījumu sabiedrību darbībā.

105. Pēc Ekonomikas ministrijas rīkojuma par speciālo atļauju (licenču) saņemšanas un uzraudzības kārtību stāšanās spēkā tirdzniecības starpniekiem jāiesniedz dokumenti, kas apstiprina to atbilstību šajos noteikumos tirdzniecības starpniekam noteiktajām prasībām un jāsaņem jauna licence, maksājot valsts nodevu tāpat kā par licences pārreģistrāciju.

106. Trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā tirdzniecības starpniekiem, kas nav saņēmuši jaunu tirdzniecības starpnieka licenci, ir jāpārtrauc līgumu slēgšana klientu uzdevumā vai uz to rēķina un jāsaņem sertifikātu tirdzniecības uzņēmuma licence, maksājot valsts nodevu tāpat kā par licences pārreģistrāciju.

107. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1994.gada 14.septembra noteikumus nr.195 "Par starpniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 115.nr.).

Ministru prezidents M.Gailis

Ekonomikas ministrs J.Zvanītājs