Darbības ar dokumentu

1. pants. (1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt operatīvu pretmobilitātes pasākumu īstenošanu Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados Baltijas aizsardzības līnijas izveidei un ārējās sauszemes robežas stiprināšanai, lai nosargātu Latvijas demokrātisko iekārtu, teritoriālo integritāti un nacionālo drošību.

(2) Pretmobilitātes infrastruktūras izveide ietver pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi.

(3) Infrastruktūras izbūve šā likuma izpratnē ir process, kas ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus būvniecības uzsākšanai nepieciešamos sagatavošanās darbus, piemēram, zemes kadastrālo uzmērīšanu, attīrīšanu no apauguma (tai skaitā koku ciršanu), cirsto koku izvešanai nepieciešamo ceļu ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī citas darbības.

2. pants. (1) Ministru kabinets nosaka pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamo teritoriju un tajā ietilpstošos nekustamos īpašumus vai to daļas, tai skaitā nekustamos īpašumus, uz kuriem tiek nodibināts servitūts un kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai teritorijai nosaka nacionālo interešu objekta statusu, un informācija par šo teritoriju nav publiski pieejama.

3. pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" organizē un nodrošina pretmobilitātes infrastruktūras izveidi:

1) vada un īsteno visus pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamos materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus;

2) veic iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvei;

3) ne retāk kā reizi mēnesī sniedz Aizsardzības ministrijai pārskatu (ziņojumu) par šajā daļā minēto pienākumu veikšanu.

(2) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs Aizsardzības ministrijas uzdevumā:

1) organizē pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamo nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanu;

2) organizē pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamos zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas darbus;

3) organizē pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamo koku un krūmu ciršanu šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajā teritorijā;

4) ir tiesīgs ierosināt atsavināmās nekustamā īpašuma daļas un atlikušās nekustamā īpašuma daļas kadastrālo uzmērīšanu un nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja attiecīgā īpašuma īpašnieks nepiekrīt minēto darbību veikšanai vai nav sasniedzams. Strīds par robežām nav šķērslis minēto darbību veikšanai. Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ir nodrošināt piekļuvi nekustamajam īpašumam minēto darbu veikšanai.

(3) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" ir tiesības iesaistīt ekspertus pretmobilitātes infrastruktūras izveides nodrošināšanā.

(4) Pretmobilitātes infrastruktūras izveidi var veikt arī Nacionālie bruņotie spēki.

(5) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem definē un iesniedz valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" lietotāja prasības tehniskās specifikācijas izstrādei, kas, ja nepieciešams, ir saskaņotas ar Valsts robežsardzi. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" uzsāk šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu veikšanu, kad ir atzinusi Aizsardzības ministrijas iesniegtās prasības par pietiekamām pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.

(6) Ja pretmobilitātes infrastruktūras izveides procesā uzbūvētās būves atbilstoši normatīvajiem aktiem ir reģistrējamas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tās neatkarīgi no būvniecības ierosinātāja ir reģistrējamas šajā sistēmā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā.

4. pants. (1) Ar šo likumu par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā tiek nodibināts servitūts uz pretmobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamo privātpersonām piederošu nekustamo īpašumu vai tā daļu, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.¹ pantā noteikto kārtību, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" informē Valsts robežsardzi un Nodrošinājuma valsts aģentūru par pretmobilitātes pasākumu ietvaros veicamo darbu uzsākšanu nekustamajā īpašumā ne vēlāk kā 10 dienas pirms minēto darbu uzsākšanas.

(3) Būves, kas šajā pantā noteiktajā kārtībā uzbūvētas pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa pabeigšanas, ieraksta zemesgrāmatā vienlaikus ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz atsavināto nekustamo īpašumu.

5. pants. Uz pretmobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi neattiecas būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības.

6. pants. (1) Privātpersonām, uz kuru nekustamo īpašumu nodibina servitūtu, apliecinājumi koku ciršanai ir spēkā trīs mēnešus no dienas, kad nosūtīts paziņojums par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 10 dienu laikā informē Valsts meža dienestu par nekustamajiem īpašumiem, kuru īpašniekiem nosūtīts minētais paziņojums.

(2) Ja pretmobilitātes infrastruktūras izveidei ir nepieciešama koku un krūmu ciršana, tiesības cirst kokus un krūmus šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajā teritorijā ietilpstošā meža zemē un ārpus meža, kā arī īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži". Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" atsavina nocirstos kokus saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešo daļu. Nocirstos kokus uzskaita kā koksnes produktus.

(3) Valsts meža dienests pēc Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pieprasījuma izsniedz Meža valsts reģistrā reģistrēto informāciju un dokumentus par privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem tiek nodibināts servitūts. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības par saviem līdzekļiem organizēt meža inventarizāciju nekustamajos īpašumos, uz kuriem tiek nodibināts servitūts, un iesniegt datus Valsts meža dienestam, ja īpašnieks nepiekrīt minēto darbību veikšanai vai nav sasniedzams.

(4) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sagatavo un iesniedz akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" darba uzdevumu koku un krūmu ciršanai šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajā teritorijā. Darba uzdevumu izsniedz, kad dabā ir marķētas (redzamas) cirsmas robežas.

7. pants. (1) Ja vietai, kur notiek pretmobilitātes infrastruktūras izveide, nevar piekļūt no valsts autoceļa vai pašvaldības ceļa vai caur šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto teritoriju, attiecīgo darbu veicējam ir tiesības pārvietoties pa privātpersonām piederošiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu teritoriju. Šādā gadījumā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" rakstveidā informē attiecīgo zemes vienību un inženierbūvju īpašniekus par pretmobilitātes infrastruktūras izveides uzsākšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms attiecīgo darbu uzsākšanas, norādot paredzamo pārvietošanās teritoriju.

(2) Akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" ir tiesības cirst kokus un krūmus citos privātpersonām piederošos nekustamajos īpašumos, ja tas nepieciešams, lai piekļūtu pretmobilitātes infrastruktūras izveides vietai. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", informējot nekustamā īpašuma īpašnieku saskaņā ar šā panta pirmo daļu, noskaidro, vai tas vēlas paturēt koksnes produktus savā īpašumā. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir 10 dienu laikā rakstveidā izteicis valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" cērt kokus un tos novieto attiecīgajā nekustamajā īpašumā. Ja minētajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks nav izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, īpašuma tiesības uz tiem ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kas tos atsavina saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešo daļu. Nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par nocirstajiem kokiem saskaņā ar sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja vērtējumu.

(3) Aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt pretmobilitātes infrastruktūras izveidi un attiecīgo darbu veicējus, kā arī bojāt vai pārvietot pretmobilitātes infrastruktūras izveides ietvaros izbūvēto infrastruktūru un izvietotos materiāltehniskos līdzekļus bez to īpašnieku atļaujas.

(4) Pretmobilitātes pasākumu ietvaros darbu veicējs fiksē nekustamā īpašuma vai ceļa faktisko situāciju pirms un pēc piekļuvei nepieciešamo darbu veikšanas. Pēc pretmobilitātes infrastruktūras izveides tiek sakārtotas privātpersonu īpašumā esošās zemes platības, kas tika izmantotas, lai piekļūtu minēto darbu veikšanas vietām. Aizsardzības ministrija izvērtē un atlīdzina nekustamo īpašumu vai ceļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem minēto darbu veikšanas laikā nodarītos zaudējumus, pamatojoties uz saņemto privātpersonas iesniegumu.

8. pants. Valsts un pašvaldību institūcijas iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar pretmobilitātes infrastruktūras izveidi un tai nepieciešamo darbu nodrošināšanu un veikšanu, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā, ja tas iespējams.

9. pants. Lai nodrošinātu pretmobilitātes infrastruktūras izveidi, visus nepieciešamos darbus (projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi), šo darbu veikšanai nepieciešamos materiālus, iekārtas un tehnisko nodrošinājumu iegādājas, nepiemērojot publiskā iepirkuma regulējumu.

10. pants. Aizsardzības ministrija veic pretmobilitātes infrastruktūras izveides pārraudzību un saskaņo tehniskās specifikācijas.

1. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. jūnijam izskata un iesniedz Saeimai informāciju par Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.—2027. gadam izpildes un ieviešanas gaitu, kā arī gadskārtējā valsts budžeta likumā un Ministru kabineta lēmumos paredzētajiem atbalsta pasākumiem pierobežā esošajām Latgales pašvaldībām.

2. Ministru kabinets, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, kā arī Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības iespējas, novirza papildu finansējumu šā likuma 1. pantā minēto novadu pašvaldību atbalstam.