Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā, prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. centralizētās ūdens apgādes tīklu piederības robeža – pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā maģistrālā ūdensvada tīkla daļā pie pēdējās noslēgarmatūras pirms pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie līguma nav noteikts savādāk;

3.2. centralizēto kanalizācijas tīklu piederības robeža – pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā centralizētajā sadzīves kanalizācijas tīkla daļā pie pēdējās skatakas pirms pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie pakalpojuma līguma nav noteikts savādāk;

3.3. pakalpojumu līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp pakalpojumu lietotāju un pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un piederības robežām;

3.4. pakalpojumu sniedzējs – komersants vai pašvaldības iestāde, kas Ogres novada teritorijā sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;

3.5. patvaļīga (patvarīga) sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana – darbība, kas veikta, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, nekustamā īpašuma objekta un tajā esošo ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklu pievienošanai pakalpojumu sniedzēja ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana bez noslēgta līguma vai pēc tā darbības termiņa izbeigšanās, pēc sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanas, komercuzskaites mēraparāta regulēšana, pakalpojumu sniedzēja plombas noņemšana no komercuzskaites mēraparāta mezgla, ugunsdzēsības noslēgarmatūras vai hidranta, bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju, vai hidranta atvēršana bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju vai normatīvajos aktos noteiktos gadījumos;

3.6. piederības robežu shēma – pakalpojumu sniedzēja sagatavota piederības robežu shēma, kurā norādītas robežas, kurās par ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem un būvēm atbild pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu lietotājs;

3.7. ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (m³/mēnesī) atbilstoši noteikumu 2. pielikumam.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Ogres novadā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Ogres novada administratīvajā teritorijā.

6. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

8. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedzot pakalpojumu sniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, rakstveidā apliecina, ka:

8.1. pirms rakšanas darbu uzsākšanas tiks saņemta visu nekustamā īpašuma kopīpašnieku piekrišana, kopīpašuma tiesību pastāvēšanas gadījumā vai rakšanas darbi tiks veikti saskaņā ar zemesgrāmatās reģistrētu nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līgumu;

8.2. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs uzņemas visus riskus un materiālo zaudējumu segšanas pienākumu par nepatiesas informācijas sniegšanu un rakšanas darbu veikšanu bez rakšanas darbu atļaujas saņemšanas un ar to saistīto zaudējumu un kaitējuma nodarīšanu trešo personu likumiskajām interesēm un tiesībām;

8.3. gadījumā, ja rakšanas darbi tiks paredzēti uz ielas vai Aizsargjoslu likumā noteiktajās objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās, pirms rakšanas darbu uzsākšanas tiks saņemta pašvaldības atļauja rakšanas darbu veikšanai.

9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi.

11. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes vienībai jaunbūves būvniecības un ēkas pārbūves gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kurā ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), tām ir jābūt savstarpēji atdalītām un uzskaitītām ar komercuzskaites mēraparātu, tas ir, nav pieļaujama iespēja ēkas ūdensapgādei vienlaicīgi izmantot abas sistēmas.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Ūdensvada pievada un kanalizācijas izvada pieslēgšanu centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmām veic pakalpojumu sniedzējs, cits licencēts komersants vai sertificēts būvspeciālists pakalpojumu sniedzēja pārstāvja uzraudzībā, un pirms izbūvēto tīklu tranšejas aizbēršanas pieslēguma vieta jāuzrāda pakalpojuma sniedzējam.

15. Pēc ievada vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs papildus Būvniecības likumā noteiktajām darbībām pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

15.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;

15.2. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu;

15.3. segto darbu aktus;

15.4. ja attiecināms – ūdensvada hidrauliskās pārbaudes aktu; ūdensvada dezinfekcijas aktu, Veselības inspekcijas atzinumu par testēšanas pārskatu, iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju, ugunsdzēsības hidrantu pārbaudes aktu.

16. Pēc nekustamā īpašuma kanalizācijas izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

17. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājām kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam ar pakalpojuma sniedzēju, pakalpojuma lietotāju un blakuslietotāju vai zemes īpašnieku un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un pakalpojumu lietotāju.

18. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā.

19. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir pakalpojumu sniedzēja īpašums.

20. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus pakalpojumu lietotāja piederības robežas.

21. Ierīkojot pagaidu ūdensvada tīklus, uz tiem nepieciešams uzstādīt komercuzskaites mēraparātu un noslēgt pakalpojumu līgumu.

22. Ja nepieciešams augstāks ūdens spiediens par normatīvos paredzēto, pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, saskaņojot rakstveidā to ar pakalpojumu sniedzēju.

23. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

23.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

23.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, otrā pacēluma sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

23.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

23.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

23.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

23.6. komercuzskaites mēraparāti.

24. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā netiek pārņemti:

24.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;

24.2. dzīvojamās mājās iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas;

24.3. ražotņu kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, attīrīšanas ietaises, ūdens sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas; tauku ķērāji, naftas un smilšu atdalītāji;

24.4. dzīvojamo māju, jaunceltņu, jaunbūvēto māju, ciematu, rindu māju, kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, attīrīšanas ietaises, ūdens sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas;

24.5. pagaidu centralizētie ūdensvada tīkli;

24.6. lietus ūdens novadīšanas sistēmas.

25. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas pakalpojumu lietotāja un pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību.

Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai ir jābūt noteiktai attiecīgajā līgumā, ja tāda paredzēta.

26. Pēc saskaņošanas ar pakalpojumu lietotāju, pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

27. Gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas vai sanitāro normu apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

28. Pakalpojumu lietotājam noteikti jāuzglabā savu, kā zemē, tā arī ēkas iekšienē izveidoto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu shēmas un izpildzīmējumi, kur norādīti cauruļu diametri, to izbūves dziļums, armatūras, ūdens patēriņa mērītāju un ūdens patēriņa mērītāja mezglu, tajā skaitā komercuzskaites mēraparāta mezgla, izveidošanas vietas.

29. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā, komercuzskaites mēraparāta mezgls un kanalizācijas kontrolakas, ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas, kas ierīkotas zemesgabala robežās) tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas par pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.

30. Vietām, kur atrodas ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīkli un citi pakalpojuma sniedzēja īpašumā un vadījumā esošie ūdenssaimniecības objekti, tai skaitā, sūkņu stacijas, urbumi, hidranti, jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju vai veikt tīklu apkopes profilaktiskos darbus.

31. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

31.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

31.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

31.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot pakalpojuma sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

31.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

31.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām;

31.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

32. Ja pakalpojumu lietotāja novadāmo ražošanas notekūdeņu piesārņojums pārsniedz 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

32.1. pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas 1. pielikumā;

32.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, pakalpojuma sniedzējs var atļaut pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa noteikta pakalpojumu līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

33. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

34. Gadījumos, ja noteikumu 32. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti pakalpojuma līgumā ar pakalpojuma sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

35. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos tiek konstatēts paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

36. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

36.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām, un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

36.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

36.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

36.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

36.5. radioaktīvas vielas;

36.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

36.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml;

36.8. smago metālu savienojumus un citas vielas, kas pasliktina notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības procesā radušos notekūdeņu dūņu kvalitāti un nelabvēlīgi ietekmē to apsaimniekošanu;

36.9. izlietotos ķīmiskos reaģentus un bīstamu bakteriālo piesārņojumu;

36.10. naftas produktus un to savienojumus;

36.11. atmosfēras nokrišņu (sniega, lietus) notekūdeņus;

36.12. zemesgabala drenāžas notekūdeņus;

36.13. ūdenī peldošus nešķīstošus piemaisījumus, kuru diametrs ir lielāks par 4 mm.

37. Jebkurai personai ir aizliegts:

37.1. patvaļīgi, neievērojot šo noteikumu prasības, pievienoties centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem;

37.2. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu;

37.3. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

37.4. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, asenizācijas un citus notekūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

37.5. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus;

37.6. bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju veikt jebkādas darbības pakalpojuma sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

37.7. patvaļīgi atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;

37.8. bojāt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas infrastruktūru un aprīkojumu;

37.9. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņojums par tādu rīcību ar pakalpojumu sniedzēju;

37.10. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes;

37.11. novadīt transportlīdzekļu mazgāšanas ūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā un lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā;

37.12. pirms komercuzskaites mēraparāta mezgla izveidot iekšējās ūdensapgādes tīkla pieslēgumus.

38. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu.

39. Ja pakalpojuma lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus u.c.), ir bojāti pakalpojuma lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, pakalpojuma lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

40. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

41. Pakalpojumu lietotājam, kas ievada notekūdeņu kanalizācijas tīklā notekūdeņus ar paaugstinātu tauku saturu, vai nekustamajos īpašumos tiek veikta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, jābūt izbūvētai atsevišķai kanalizācijas sistēmai taukaino notekūdeņu savākšanai un tauku uztvērējiem, kā arī jānoslēdz līgums ar tauku izvedēju. Līguma kopiju nodod pakalpojumu sniedzējam. Pakalpojumu lietotājs dokumentus (pavadzīmi – rēķinu) no tauku izvedēja, kurā uzrādīti dati par izvesto tauku daudzumu, pakalpojuma sniegšanas datumu un tauku izvedēja rekvizīti, glabā divus gadus no dokumentu saņemšanas dienas un pēc pieprasījuma uzrāda tos pakalpojumu sniedzējam.

42. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu blakus lietotājam.

43. Pakalpojumu lietotājs ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību savā piederības robežā. Ja pakalpojumu lietotājs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no centralizētajiem ūdensvada tīkliem. Pakalpojumu lietotājam jāseko savā īpašumā un valdījumā esošās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas un armatūras tehniskajam stāvoklim, un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.

44. Pakalpojumu lietotājam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa mērītājus, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām.

45. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījuma esošas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas un būves, nekavējoties jāziņo par to pakalpojumu sniedzējam, bojājumi jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.

46. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina pakalpojumu sniedzējam zaudējumi par bojātajām centralizētās ūdensvada un kanalizācijas sistēmām un būvēm, kā arī izdevumi šo tīklu un būvju darbības atjaunošanai, ja tie radušies, pakalpojumu lietotājam pārkāpjot šo noteikumu prasības.

47. Pakalpojumu lietotājam jānodrošina vienmērīga ražošanas notekūdeņu daudzuma un sastāva novadīšana centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklos visas diennakts laikā. Nepieciešamības gadījumos pakalpojumu lietotājs ierīko ražošanas notekūdeņu krājtvertnes.

48. Ja pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sagatavo plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

49. Noņemt noteikumu 48. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku un jāizsauc pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai. Pakalpojumu lietotājam vismaz 24 stundas iepriekš rakstiski jābrīdina pakalpojumu sniedzējs par ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi, laiku un vietu.

50. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

51. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

52. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

53. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz pakalpojumu līgums ar pakalpojumu sniedzēju.

54. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo pakalpojumu sniedzējam vai policijai.

55. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteikta noteikumu 2. pielikumā.

56. Pakalpojumu līgumu ar pakalpojumu sniedzēju slēdz:

56.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

56.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

56.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

56.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

56.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā.

57. Pakalpojumu līguma sagatavošanai, pakalpojumu līguma slēdzējs iesniedz pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot:

57.1. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo pakalpojumu lietotāju (pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

57.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

57.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par pakalpojumu līguma slēgšanu;

57.4. dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt pakalpojumu līgumu, ja pakalpojumu līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma;

57.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja pakalpojumu līguma slēdzējam tādas ir.

58. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams pakalpojumu līguma noslēgšanai, apsekot pakalpojumu lietotāja iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama pakalpojumu līguma noslēgšanai.

59. Pakalpojumu lietotājs pirms pakalpojumu līguma noslēgšanas informē pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

60. Ja pakalpojumu līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis pakalpojumu sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas-pieņemšanas aktu), pakalpojumu līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

61. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu pakalpojumu līguma slēdzējam pirms pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi, skaitot no brīža, kad starp pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu līguma slēdzēju ir panākta vienošanās par saņemto pakalpojumu samaksas nosacījumiem.

62. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot pakalpojumu līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja pakalpojumu līguma slēdzējs:

62.1. viena mēneša laikā no pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;

62.2. nav veicis vai nav vienojies ar pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

62.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

63. Pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā, pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana pakalpojumu līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas viena mēneša laikā jāapmaksā pakalpojumu līguma slēdzējam uz pakalpojumu sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto norēķinu kontu.

64. Gadījumā, ja pakalpojumu līguma slēgšanas procedūras ietvaros, apsekojot nekustamo īpašumu, tiek konstatēts, ka nekustamajā īpašumā ir lietoti sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi pirms pakalpojumu līguma noslēgšanas, pakalpojumu līguma slēdzējam pirms pakalpojuma līguma noslēgšanas ir jāveic norēķins par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ievērojot nekustamā īpašumā deklarēto personu skaitu un ūdens patēriņa normu komercuzskaitei par visu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas periodu līdz pakalpojumu līguma noslēgšanas brīdim.

65. Pakalpojumu līgums tiek sagatavots viena mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no pakalpojumu līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus pakalpojumu līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

66. Pakalpojuma līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

66.1. informācija par līdzējiem;

66.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

66.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

66.4. pakalpojumu līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

66.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;

66.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

66.7. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti.

67. Pakalpojumu līgumam pievienojama pakalpojumu sniedzēja sagatavota piederības robežu shēma, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Piederības robežu shēma ir neatņemama pakalpojumu līguma sastāvdaļa.

68. Iebildumi par pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā desmit dienu laikā no rēķina saņemšanas brīža. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā pakalpojumu līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

69. Pakalpojumu līguma noteikumu izpildes kontrolei pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt pakalpojumu lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē pakalpojumu lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam jānodrošina piekļuve pakalpojumu lietotāja īpašumā esošajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai septiņu darba dienu laikā no pakalpojumu sniedzēja paziņojuma saņemšanas. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi pakalpojumu līguma noteikumos, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad pakalpojumu lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

70. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par pakalpojumu lietotājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

71. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos, un šī persona vēlas ar pakalpojumu sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno pakalpojumu līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

72. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to pakalpojumu lietotājam vai, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts pakalpojumu lietotāja piederības robežās, saskaņojot ar pakalpojumu lietotāju. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

73. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20 %, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu lietotājs vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus pakalpojumu līgumā, ja tas nepieciešams.

74. Pakalpojumu līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

75. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza pakalpojumu līguma noteikumus, pakalpojumu līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

76. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina pakalpojumu līgumā iekļauto piederības robežu shēmu, pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo piederības robežu shēmu un tās oriģināleksemplāru nosūta pakalpojumu lietotājam. Aktuālā piederības robežu shēma stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas pakalpojumu lietotājam.

77. Pakalpojumu līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

77.1. puses pakalpojumu līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

77.2. pakalpojumu līgums, 30 dienas iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc pakalpojumu lietotāja pieprasījuma;

77.3. pakalpojumu līgumu noteikumu 78. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz pakalpojumu sniedzējs;

77.4. beidzas pakalpojumu līguma termiņš.

78. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt pakalpojumu līgumu:

78.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu pakalpojumu līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet pakalpojumu lietotājs paziņojumu par pakalpojumu līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

78.2. pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus pakalpojumu līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

78.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

78.4. ja pakalpojumu lietotājs ir mainījis pakalpojumu līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

78.5. ja pakalpojumu lietotājs vairāk kā sešus mēnešus pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par pakalpojumu līguma laušanu;

78.6. pakalpojuma lietotāja nāves gadījumā.

79. Izbeidzot pakalpojuma līgumu, pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

80. Ja pakalpojumu līgums tiek izbeigts, pakalpojumu lietotāja pienākums ir veikt galīgo norēķinu pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

81. Par saistošo noteikumu 8., 30., 31., 36., 37., 38., 40., 41., 42., 49., un 50. punkta neievērošanu, ja atbildība nav noteikta citos nozari regulējošos normatīvajos aktos, fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu:

81.1. fiziskām personām – līdz 70 soda vienībām;

81.2. juridiskām personām – līdz 280 soda vienībām.

82. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Ogres novada pašvaldības policijas amatpersonas.

83. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Pašvaldības administratīvā komisija.

84. Administratīvais sods šo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

85. Noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli veic Ogres novada Pašvaldības policijas amatpersonas sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju.

86. Pašvaldības iestāžu un/vai pakalpojumu sniedzēja pieņemtos lēmumus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Ogres novada pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā.

87. Personas datu apstrādes mērķis ir ūdensapgādes tīklu vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošana centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

88. Personas datu papildu ieguves avots – Zemesgrāmata, Uzņēmumu reģistra Komercreģistrs, Valsts zemes dienests, Ogres novada būvvalde.

89. Personas datu apstrādes juridiskais pamatojums – personas datu apstrāde tiek veikta pamatojoties uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikumiem.

90. Personas datu apstrāde tiek veikta, ievērojot šādus principus:

90.1. personas datu apstrāde tiek veikta likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā;

90.2. personas dati tiek apstrādāti adekvāti, atbilstīgi un tikai tie, kas nepieciešami apstrādes nolūku sasniegšanai;

90.3. personas dati tiek apstrādāti tādā veidā, lai tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus;

90.4. personas dati tiek glabāti ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā;

90.5. tiek apstrādāti tikai precīzi personas dati, un, ja tas būs nepieciešams, tos atjauninās;

90.6. personas dati tiek vākti tikai konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāka apstrāde netiks veikta ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Izņemot, ja tas būs nepieciešams, lai izpildītu tiesību aktos noteiktās funkcijas un pienākumus.

91. Personas datu glabāšanas laiks – cik nepieciešams, lai izpildītu savas funkcijas un tik ilgi, cik to saglabāšanu paredz tiesību akti.

92. Personas datu saņēmēji – personas datu apstrādi var veikt Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres komunikācijas", Ogres novada pašvaldības pagastu pārvalžu, Ogres novada pašvaldības aģentūras "Rosme", Madlienas komunālo pakalpojumu iestādes "Abza", Lauberes komunālo pakalpojumu iestādes "Sarma", Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ikšķiles māja", Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Ķeguma stars", Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lielvārdes Remte" darbinieki.

93. Datu subjekta tiesības – datu subjekta tiesības nosaka un regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula, t.sk., bet ne tikai, pieprasīt pārzinim piekļuvi saviem personas datiem un to labošanu vai dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz sevi, vai tiesības iebilst pret apstrādi, kā arī tiesības uz datu pārnesamību; tiesības kontaktēties un iesniegt sūdzību pārzinim vai Datu valsts inspekcijai.

94. Personas datu apstrādē netiek automatizēta lēmumu pieņemšana, tostarp profilēšana.

95. Pārzinis personas datu apstrādei noteikumu ietvaros ir Ogres novada pašvaldība.

96. Atzīt par spēku zaudējušiem Ogres novada pašvaldības 2020. gada 20. februāra saistošos noteikumus Nr. 2/2020 "Ogres novada ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas sistēmu lietošanas un aizsardzības noteikumi".