Darbības ar dokumentu

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 43

Rīgā 2025. gada 4. septembrī

Par politiskās partijas "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"

I

[1] 2025. gada 22. jūlijā politiskā partija "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ", reģ. Nr. 40008310156, juridiskā adrese: Rīga, Aldaru iela 6-3 (turpmāk - Iesniedzējs), Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu par iniciatīvas grupas reģistrēšanu ar mērķi organizēt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (turpmāk - Likumprojekts).

Likumprojekts paredz papildināt Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 66. pantu ar ceturto, piekto un sesto teikumu šādā redakcijā:

"Tikai un vienīgi Saeima var lemt par valstij svarīgu īpašuma objektu atsavināšanu.

Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgi objekti ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" un tās veidoti uzņēmumi - valsts akciju sabiedrība "Sadales tīkli", valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkli", valsts akciju sabiedrība "Starptautiskā lidosta "Rīga", "Latvijas gaisa satiksme".

Saeimas lēmums tiek pieņemts sēdē, kur piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums."

[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (turpmāk - Likums) 23. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt Satversmes grozījumu projektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja:

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

[3] Likuma 23. panta sestā daļa paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija, lemjot par iniciatīvas grupas iesniegto Satversmes grozījumu projektu, var pieprasīt šā jautājuma izlemšanai vajadzīgās ziņas, paskaidrojumus un atzinumus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pieaicināt ekspertus.

Centrālā vēlēšanu komisija par Likumprojektu lūdza Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli. Tieslietu ministrija rakstisku viedokli par to, vai Likumprojekts pēc formas un satura ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē, neiesniedza.

[4] Saeimas Juridiskais birojs ir sniedzis viedokli, kurā norādīts, ka Likumprojektu šobrīd nevar atzīt par pilnībā izstrādātu formas trūkumu dēļ. Papildus norādīts, ka pastāv šaubas, vai Likumprojekts atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu no satura viedokļa. Viedoklis ir balstīts uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Likumprojektā ir paredzēts izdarīt grozījumus Satversmes 66. pantā, to papildinot ar ceturto, piekto un sesto teikumu. Satversmes 66. pants sastāv no trim daļām, bet Likumprojektā nav noteikts, vai ar minētajiem teikumiem papildināma kāda no jau esošajām daļām vai arī tie iekļaujami Satversmes 66. pantā kā jaunas daļas.

Likumprojektā ietvertais Satversmes 66. panta sestais teikums, kas paredz īpašu Saeimas lēmuma pieņemšanas procedūru, nekonkretizē, uz kuru no Satversmes 66. pantā minētajiem lēmumiem tas ir attiecināms. Satversmes 66. panta pirmā un otrā daļa regulē arī citus Saeimas lēmumus - lēmumu par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kā arī lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem. Likuma pieņemšanas gadījumā, kodificējot Likumprojektā iekļauto Satversmes 66. panta sesto teikumu, var rasties būtiskas neskaidrības par to, uz kuru tieši no trim Satversmes 66. pantā minētajiem Saeimas lēmumiem tiek attiecinātas īpašas procedūras prasības.

[4.2] No Likumprojekta teksta nav saprotams, vai tajā lietotais jēdziens "valstij svarīgi īpašuma objekti" sakrīt ar turpat lietoto jēdzienu "Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgi objekti" vai arī ir plašāks vai šaurāks par to.

[4.3] Atbilstoši Satversmes juridiskās tehnikas principiem Satversmē tiek ietverts neizsmeļošs uzskaitījums konstitucionālā likumdevēja gribas atspoguļošanai, bet tiesiskā regulējuma detalizācija parasti tiek uzticēta likumdevējam izlemšanai parastajā likumdošanas kārtībā. Šāda juridiskā tehnika - neizsmeļošu uzskaitījumu veidošana un tiesiskā regulējuma detalizācija parastajā likumdošanas kārtībā - tiek izmantota Satversmes normu konstruēšanā, lai pasargātu valsts konstitūciju no nepieciešamības to regulāri grozīt. Likumprojektā iecerētais tiesiskais regulējums ir pretrunā ar šo Satversmes juridiskās tehnikas principu. Vēl jo vairāk - ja rastos nepieciešamība jebkurai no minētajām kapitālsabiedrībām mainīt nosaukumu vai reorganizēt tās juridisko formu, tad tas būtu iespējams tikai pēc grozījumiem Satversmē.

[4.4] Likumprojektā ietvertās juridiskās tehnikas un terminoloģijas neprecizitātes ir uzskatāmas par tik būtisku trūkumu, ka Likumprojektu nevar uzskatīt par pilnībā izstrādātu no formas viedokļa.

[4.5] Likumprojektā ir minēts, ka valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" veido uzņēmumus - valsts akciju sabiedrību "Sadales tīkls", valsts akciju sabiedrību "Augstsprieguma tīkls", valsts akciju sabiedrību "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme". Tādējādi minētā Satversmes norma pieprasītu nodrošināt juridisku saikni starp valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" un pārējām normā minētajām kapitālsabiedrībām. Pašlaik juridiska saikne pastāv vienīgi starp valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrību "Sadales tīkls", kas ietilpst valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" koncernā. Attiecībā uz pārējām norādītajām kapitālsabiedrībām Satversmes normas izpilde nozīmētu izmaiņas to akciju piederībā vai cita veida rīcību, kas radītu juridisku saikni starp minētajām kapitālsabiedrībām. Šāda pienākuma izpildi var ietekmēt Eiropas Savienības tiesībās noteiktie ierobežojumi.

[4.6] Valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" tika pakāpeniski nodalīta no valsts akciju sabiedrības "Latvenergo", lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu prasības attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadi. Pārvades sistēmu operatoru nodalīšanas pienākumu pašlaik paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES. Šajā direktīvā ir attīstīts Direktīvā 2009/72/EK noteiktais regulējums, paredzot būtiskus ierobežojumus enerģētikas nozares dalībnieku korporatīvās pārvaldības jautājumos, piemēram, attiecībā uz uzņēmumu tiešu vai netiešu kontroli, lēmējinstitūciju iecelšanu, uzraudzību un citiem aspektiem. Līdz ar to ir vērtējams, vai Eiropas Savienības tiesību akti pieļautu juridiskas saiknes atjaunošanu starp valsts akciju sabiedrību "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrību "Augstsprieguma tīkls".

Ņemot vērā, ka valsts akciju sabiedrība "Latvenergo", valsts akciju sabiedrība "Sadales tīkls" un valsts akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" darbojas enerģētikas sektorā, būtu pamats arī analizēt, vai juridiskās saiknes veidošana būtu uzskatāma par uzņēmumu koncentrāciju un līdz ar to pieļaujama vienīgi ar Eiropas Komisijas atļauju.

[4.7] Eiropas Savienības tiesību aktos ietvertie ierobežojumi norāda uz to, ka Likumprojektā ietvertās normas varētu ietekmēt Latvijas valsts iespējas izpildīt tai starptautiskos tiesību aktos noteiktos pienākumus. Savukārt no Likumprojekta anotācijā norādītās informācijas nav iespējams gūt pārliecību, vai Likumprojektā paredzētais regulējums pilnībā atbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

[5] Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 4. septembra sēdē Iesniedzēja pārstāvis R. Balodis uzturēja lūgumu par iniciatīvas grupas reģistrēšanu un sniedza papildus skaidrojumus. R. Balodis norādīja, ka kopumā piekrīt Saeimas Juridiskā biroja sniegtajam viedoklim, ka uzskaitījums nav laba lieta, taču konkrētajā gadījumā nav citu variantu, kur konstitucionālā likuma līmenī nostiprināt konkrēto valsts kapitālsabiedrību sarakstu. Ja šis Likumprojekts tiks noraidīts, tas tāpat tiks virzīts kā deputātu priekšlikums. Būtiski ir nepieļaut Latvijas lielo uzņēmumu izsaimniekošanu un uzsākt plašu diskusiju tautas masās par šiem jautājumiem.

II

[6] Izvērtējusi Likumprojektu, iepazinusies ar saņemtajiem viedokļiem un noklausījusies Iesniedzēja pārstāvja argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:

[6.1] Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā 2021. gada 10. septembrī ar reģistrācijas Nr. 40008310156 reģistrēta politiskā partija. Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 1. punktam iniciatīvas grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[6.2] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.

1) Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punktu arī vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem jābūt noformētiem likumprojekta veidā. Līdz ar to kritērijs par to, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas, saprotams tādējādi, ka Satversmes grozījumu projektam jābūt noformētam likumprojekta veidā atbilstoši likumprojekta noformēšanai izvirzītajām prasībām. Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi". Vienlaikus jāņem vērā, ka formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas u.tml.).¹

Centrālā vēlēšanu komisija pievienojas Saeimas Juridiskā biroja [4.1] [4.2] izteiktajiem argumentiem. Papildus vēršam uzmanību, ka tiesību norma zaudē savu mērķi, ja tā ir neskaidri, nesaprotami, valodnieciski nepietiekami vai nenoteikti formulēta. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā Likumprojekta regulējums nav skaidrs un nepārprotams, tai skaitā panta struktūra nav veidota, ievērojot šo principu, un terminoloģija nav konsekventa un precīza. Ja tiek saglabāts konkrētu objektu uzskaitījums, uz kuriem attiecināms tiesiskais regulējums, nepieciešams precizēt objektu juridisko formu atspoguļojumu atbilstoši faktam (piemēram, atbilstoši Komercreģistram ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", akciju sabiedrība "Latvenergo", akciju sabiedrība "Sadales tīkls", akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls"), kā arī precizēt objektu juridisko saikni atbilstoši faktiskajam, lietojot precīzu terminoloģiju. Papildus Saeimas Juridiskā biroja norādītajam par nepieciešamajiem terminoloģiskajiem precizējumiem vēršam uzmanību, ka šobrīd nav nepārprotami saprotams, kas ir domāts ar apzīmējumu "tās veidoti uzņēmumi".

Ar Likumprojektu paredzēts Satversmes līmenī nostiprināt rīcības modeli ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem. Šobrīd rīcības modelis ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem ir nostiprināts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pantā. Tādējādi Likumprojektam būs ietekme uz šobrīd spēkā esošo regulējumu, ko nepieciešams precīzi atspoguļot Likumprojekta anotācijā. Būtiski, ka Likumprojektā ietvertais regulējums ir pamatots, proti, ir apzināta ietekme un sekas, ko var radīt likumprojekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēts piemērotākais regulējuma apjoms, saturs un forma.

Ņemot vērā iepriekš minēto un Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc formas.

2) Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, skaidrojams tā, ka jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam, pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78. pantu, var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava satura nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.² Tas nozīmē, ka Likumprojekts pēc sava satura nedrīkst būt pretrunā ne ar tiem Satversmes noteikumiem, kurus tas nepiedāvā grozīt, ne ar Satversmes kodolu, ne ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Izvērtējot Likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. Centrālā vēlēšanu komisija pievienojas Saeimas Juridiskā biroja [4.5] [4.6] [4.7] izteiktajiem argumentiem. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā tieši neprecīzas terminoloģijas lietojums un nepārdomāta teikuma struktūra rada šaubas par tiesiskā regulējuma atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām.

[7] Centrālās vēlēšanu komisijas konstatētie trūkumi ir uzskatāmi par tādiem, kurus ir iespējams novērst, precizējot likumprojekta tekstu un likumprojekta anotācijā iekļauto informāciju.

Likumprojektā nepieciešams veikt šādus precizējumus:

1) precizēt Likumprojekta nosaukumu, ņemot vērā, ka tiek veikts grozījums, nevis grozījumi;

2) noteikt, vai ar ceturto, piekto un sesto teikumu papildināma kāda no jau esošajām Satversmes 66. panta daļām vai arī tie iekļaujami Satversmes 66. pantā kā jaunas daļas;

3) noteikt, uz kuru no Satversmes 66. pantā minētajiem lēmumiem ir attiecināms Likumprojektā ietvertais Satversmes 66. panta sestais teikums, kas paredz īpašu Saeimas lēmuma pieņemšanas procedūru;

4) precizēt Likumprojektā lietoto terminoloģiju ("valstij svarīgi īpašuma objekti", "Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgi objekti", "tās veidoti uzņēmumi") vai arī papildināt Likumprojekta anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu par šo jēdzienu saturu;

5) ja tiek saglabāts konkrētu objektu uzskaitījums, uz kuriem attiecināms tiesiskais regulējums, nepieciešams novērst pareizrakstības kļūdas konkrēto objektu nosaukumos, precizēt objektu juridisko formu atspoguļojumu atbilstoši faktam, kā arī precizēt objektu juridisko saikni atbilstoši faktiskajam;

6) precizēt Likumprojekta anotācijā sadaļu par ietekmi uz šobrīd spēkā esošo regulējumu.

III.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturtās daļas 2. punktu un 23.¹ panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmo daļu, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

noteikt, ka Iesniedzējam līdz 2025. gada 5. oktobrim Likumprojektā ir jānovērš šā lēmuma 6.2. un 7. punktā konstatētie trūkumi.

Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

 

---

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs M. Zviedris

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs