Saulkrastu novada domes saistošie noteikumi Nr. SN 14/2025
Saulkrastos 2025. gada 30. jūlijā
Apstiprināti Saulkrastu novada domes
2025. gada 30. jūlija sēdē ar lēmumu Nr. 39
(prot. Nr. 16/2025 § 30)
Izdoti saskaņā ar
Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem" 91. punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka īpašumos "Kalnbērzi" un "Celmi" izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī funkcionālo zonējumu - grafisko daļu (2. pielikums).
2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_32209 izstrādātā lokālplānojuma īpašumos "Kalnbērzi" un "Celmi" teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis
Apstiprināti
Saulkrastu novada domes 2025. gada 30. jūlija
sēdē ar lēmumu Nr. 39 (prot. Nr. 16/2025 § 30)
Saulkrastu novada
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000068680
Raiņa iela 8, Saulkrasti, Saulkrastu nov., LV-2160
pasts@saulkrasti.lv http://www.saulkrasti.lv
Redakcija 1.1.
Saturs
1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā
2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
2.1. Savrupmāju apbūves teritorija
2.2. Publiskās apbūves teritorija
2.3. Transporta infrastruktūras teritorija
2.4. Dabas un apstādījumu teritorija
3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
4. Citi nosacījumi
Pielikumi
1. pielikums
2. pielikums
1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā
1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Noteikumi) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei saskaņā ar Grafiskās daļas karti "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi".
2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošo Saulkrastu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie Noteikumi nenosaka citādi.
3. Noteikumu 2. pielikuma "Plānoto ielu un inženierkomunikāciju šķērsprofili" šķērsprofili var tikt precizēti, izstrādājot būvprojektu, ievērojot, ka ielas braucamās daļas (divvirzienu kustība) platums nedrīkst būt mazāks par 5,5 m.
4. Projektējot jauno "A" ielu, starp sarkanajām līnijām jāparedz atsevišķu ielas apstādījumu joslu (joslu ar esošiem vai plānotiem ielas ainavu veidojošiem stādījumiem) saskaņā ar C-C šķērsprofilu.
5. Projektējamās "A", "B", "C", "E" un Cielavu iela noteiktas kā E kategorijas ielas - vietējās nozīmes ielas, kas nodrošina uzturēšanās funkciju, pakārtoti veicot arī piekļūšanas funkciju.
6. Minimālā būvlaide no ielu sarkanajām līnijām - 3 m.
7. Aizliegta jebkādu jaunu gaisvada kabeļu vai vadu vilkšana pāri ielām un starp ēkām, kā arī to izvietošana uz ēku galvenajām fasādēm.
8. Plānotajām ēkām kā pagaidu risinājumu līdz centralizētas kanalizācijas tīklu izbūvei ierīko decentralizētu kanalizācijas sistēmu, kas nodrošina vides aizsardzības normatīvu prasībām atbilstošu vides aizsardzības līmeni un piesārņojuma nenonākšanu vidē. Ir atļauts ierīkot hermētiski izolētus krājrezervuārus. Bioloģiskās attīrīšanas ietaises ir pieļaujamas dzīvojamo māju, kas paredzētas pastāvīgai dzīvošanai, un publisko ēku apbūvē, pamatojot to veiktspēju ar ārējo inženiertīklu un attīrīšanas iekārtas projektu, kuru izstrādā ūdens un kanalizācijas jomā sertificēts speciālists.
9. Pēc centralizēto ūdens apgādes un kanalizācijas tīklu izbūves pieslēgums tiem ir obligāts.
10. Sadzīves kanalizācijai aizliegts pievienot nokrišņu un drenāžu ūdeņu novadīšanu sistēmas.
11. Pirms apbūves veikšanas teritoriju jāplanē, veidojot 3 % līdz 6 % slīpumu virzienā uz lietus ūdens savākšanas vietām (grāvis, lietus akumulācijas būves).
12. Teritorijā jāievēro ainaviski brīvs ēku izvietojums, maksimāli saglabājot ainaviski vērtīgos kokus un koku grupas.
13. Būvniecības laikā nav pieļaujama augsnes erozija saglabājamo koku sakņu zonā, nepieciešamības gadījumā pirms rakšanas darbiem jāveic atbalsta sienu izbūve.
14. Rakšanas darbus koku sakņu aizsardzības zonā jāveic kvalificēta arborista uzraudzībā.
15. Būvniecības laikā visiem saglabājamiem kokiem jāuzstāda individuāli stumbru aizsardzības vairogi augstumā līdz 2 m. Koku stumbrus aizliegts apbērt ar zemi.
16. Pārbūvējot, pārkārtojot esošās vai ierīkojot jaunas meliorācijas sistēmas ir jānodrošina grāvju vienotas noteces sistēmas darbību.
17. Ēku būvprojektos jāparedz lietus ūdens savākšanas sistēmas, kas nodrošina virsūdeņu uzņemšanu, akumulāciju un filtrāciju gruntī.
18. Lokālplānojuma teritorijā aizliegts ierīkot apstādījumus, izmantojot invazīvas vai ekspansīvas augu sugas.
19. Lokālplānojuma teritorijas īstenošanas kārtas:
19.1. Lokālplānojuma īstenošanu atļauts veikt pa kārtām atbilstoši Noteikumu 1. pielikumam;
19.2. attīstības kārtas atļauts sadalīt atsevišķās zemes vienībās, kā arī izdalīt zemes vienības ielu sarkanajās līnijās;
19.3. attīstības kārtas īstenošana ietver teritorijas noplanēšanu atbilstoši Noteikumu 11. punktam, meliorācijas sistēmas, elektrisko tīklu un ceļa posma projektēšanu, izbūvi un nodošanu ekspluatācijā;
19.4. ir pieļaujama kā vienas, tā arī vairāku attīstības kārtu īstenošana vienlaicīgi;
19.5. tikai pēc Noteikumu 19.3. punkta izpildes ir atļauta attiecīgās kārtas teritorijas sadale apbūves zemes vienībās un to tālāka apbūve;
19.6. attīstības kārtu secība nav noteikta, bet to īstenošanā jāievēro princips, ka katras nākamās kārtas izbūve ir turpinājums iepriekš izbūvētajai kārtai.
2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
2.1. Savrupmāju apbūves teritorija
2.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS6)
2.1.1.1. Pamatinformācija
20. Savrupmāju apbūves teritorija ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.
2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
21. Savrupmāju apbūve (11001): savrupmājas (brīvi stāvošas vai divas bloķētas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.
22. Vasarnīcu apbūve (11002): sezonas rakstura apdzīvošanai paredzētas individuālas dzīvojamās ēkas otra mājokļa statusā, ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, ar nepieciešamajām palīgbūvēm un labiekārtojumu.
2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
23. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu būvniecība (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).
24. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami; pansijas); kempingi, atpūtas transportlīdzekļu laukumi un apdzīvojamo autopiekabju laukumi.
25. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses.
2.1.1.4. Apbūves parametri
Nr. |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums (%) |
Apbūves intensitāte (%) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
26. |
1200 m2 |
30 |
līdz 10 |
līdz 2 2 |
60 1 |
1 Izņemot papildizmantošanas veidiem, kuriem brīvā teritorija nedrīkst būt mazāka par 40 %.
2 Maksimālais ēku un būvju augstums - 10 metri līdz jumta korei vai 8 metri līdz dzegas, parapeta virsmalai vai jumta malai. Nevienā mājas punktā maksimālais ēku un būvju augstums nedrīkst pārsniegt pusotru (1,5) attālumu starp šī punkta vertikālo projekciju uz zemes un robežu ar pierobežnieku zemes vienību. Ja ēka vai būve izvietota 4 metru attālumā no pierobežnieku zemes vienības robežām, tad tās jumta vai ēkas sienas jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 6 metrus.
2.1.1.5. Citi noteikumi
27. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas savrupmājas vai vasarnīcu mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.
2.2. Publiskās apbūves teritorija
2.2.1. Publiskās apbūves teritorija (P3)
2.2.1.1. Pamatinformācija
28. Publiskās apbūves teritorija ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.
2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
29. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
30. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
31. Sporta būvju apbūve (12005).
32. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).
33. Labiekārtota ārtelpa (24001).
2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
34. Rindu māju apbūve (11005).
35. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).
2.2.1.4. Apbūves parametri
Nr. |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums (%) |
Apbūves intensitāte (%) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
36. |
1200 m2 |
40 |
līdz 12 |
līdz 3 3 |
3 Ieskaitot jumta izbūvi vai jumta stāvu. Maksimālais ēku un būvju augstums - 12 metri līdz jumta korei vai 10 metri līdz dzegas, parapeta virsmalai vai jumta malai.
2.2.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
2.3. Transporta infrastruktūras teritorija
2.3.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR4)
2.3.1.1. Pamatinformācija
37. Transporta infrastruktūras teritorija (TR6) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.
2.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
38. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
39. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
40. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).
2.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
2.3.1.4. Apbūves parametri
Nenosaka
2.3.1.5. Citi noteikumi
Nenosaka
2.4. Dabas un apstādījumu teritorija
2.4.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA6)
2.4.1.1. Pamatinformācija
41. Dabas un apstādījumu teritorija ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
2.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
42. Labiekārtota ārtelpa (24001).
43. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).
2.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi
44. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
45. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
2.4.1.4. Apbūves parametri
Nr. |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums (%) |
Apbūves intensitāte (%) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
46. |
4 |
līdz 4 5 |
līdz 1 5 |
4 nedalāms
5 Attiecas uz papildizmantošanas veidiem. Papildizmantošanas veidu būvju apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 100 m2.
2.4.1.5. Citi noteikumi
47. Veidojot dīķi un ierīkojot peldvietu, labiekārtojuma projektā jāparedz glābšanas stacija, ģērbtuves un piekļūšanas iespējas operatīvajam transportam.
48. Dīķim jānodrošina operatīvā transporta piekļuve un ūdens ņemšanas vieta ugunsdzēsības vajadzībām.
3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem
Nenosaka
4. Citi nosacījumi
Nenosaka
Pielikumi