Darbības ar dokumentu

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 493/1-2

Rīgā 2025. gada 31. jūlijā

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnei www.ritmeurasia.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete un Padomes locekle Ieva Kalderauska -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 29. jūlija pārbaudes ziņojumu Nr. P/2025/166/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļvietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2025. gada 15. jūlijā Padome ir saņēmusi 2025. gada 14. jūlija vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļvietnes www.ritmeurasia.ru pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā valsts pārvaldes iestāde norāda, ka tīmekļvietne www.ritmeurasia.ru ir Krievijas mediju projekta "Eirāzijas ritms" tīmekļvietne, kura ir uzskatāma par Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas neatņemamu sastāvdaļu, ar kuras starpniecību tiek izplatīta nepatiesa, maldinoša un tendencioza informācija par starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām norisēm, starptautiskās drošības politiku (it īpaši saistībā ar Krievijas karu Ukrainā un Izraēlas - Irānas konfliktu) un eiroatlantiskās kopienas valstīm un organizācijām. Šī projekta darbības Latvijas kontekstā izvērtējums liecina, ka tajā tiek izplatīti Krievijas ierastie vēstījumi par Latviju kā neizdevušos valsti, Latvijas sociālekonomisko lejupslīdi, rusofobiju, nacisma un fašisma atdzimšanu, vēstures pārrakstīšanu, krievvalodīgo vajāšanu un apspiešanu u. tml. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu, Kompetentā valsts pārvaldes iestāde aicina izvērtēt iespēju ierobežot piekļuvi Latvijā projekta "Eirāzijas ritms" tīmekļa vietnei www.ritmeurasia.ru.

[3] Veicot minētās tīmekļvietnes pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 29. jūlija pārbaudes ziņojumā Nr. P/2025/166/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2025. gada 14. jūlija vēstulē Nr. 21/2025/4984-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajā Krievijas mediju projekta tīmekļvietnē tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas iebrukumu Ukrainā un atbalstot Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Netieši tiek norādīts, ka Ukrainas valdībā strādā nacisti, kā arī tiek pausts viedoklis, ka faktiski Ukrainas ārpolitika ir Krievijas Federācijas kompetence, un kopumā tīmekļvietnē tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs. Tīmekļvietnē konstatēts arī manipulatīvs raksts par it kā Latvijas Republikā valdošo rusofobiju, krievu valodā runājošo personu vajāšanu un apspiešanu. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem Latvijā un pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajā tīmekļvietnē ir izvietota.

[3.1] Tīmekļvietnē www.ritmeurasia.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.1.1] Tīmekļvietne www.ritmeurasia.ru ir Krievijas mediju projekta "Eirāzijas ritms" tīmekļvietne, kurā ir 5 sadaļas: "Eirāzijas integrācija", "Politika", "Drošība", "Vēsture un kultūra", "Atspoguļojumi". Sadaļā "Eirāzijas integrācija" ir izvietoti raksti par Krievijas aktivitātēm mēģinot radīt jaunas ekonomiski politiskas savienības ar Āzijas valstīm kā pretstatu Eiropas Savienībai, NATO un citām Rietumu pasaules apvienībām un aliansēm. Sadaļā "Politika" ir izvietoti raksti par Krievijas politiku attiecībā pret bijušajām PSRS republikām. Sadaļā "Drošība" ir izvietoti raksti par to, kā citu valstu, pārsvarā bijušo PSRS republiku, neatkarīgā politika "apdraud" Krievijas Federācijas drošību. Sadaļā "Vēsture un politika" ir izvietoti raksti, kuros pārsvarā tiek glorificēta Krievijas pozitīvā loma miera saglabāšanai pasaulē, jo īpaši tendenciozi tiek atspoguļoti fakti par Krievijas noteicošo lomu miera uzturēšanai pasaulē pēc Otrā pasaules kara. Sadaļā "Atspoguļojumi" ir izvietoti dažādu personu viedokļi par mūsdienu ģeopolitisko situāciju pasaulē, ar akcentu, ka gandrīz visas pasaules valstis, izņemot Krieviju, ir atbildīgas par konfliktiem mūsdienu pasaulē. Pats mediju projekts "Eirāzijas ritms" sevi pozicionē kā: ""Eirāzijas ritms" ir ekspertu un informācijas platforma profesionālai komunikācijai starp politiķiem, sabiedrībā zināmām personām, ekspertiem un žurnālistiem no postpadomju valstīm. Mūsu vietne centīsies vispusīgi aptvert visas būtiskās problēmas, kas saistītas ar postpadomju Eirāzijas valstīm un tautām. Īpašu vietu ieņems ziņas, analītika, komentāri, intervijas, video materiāli, kas atspoguļo Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas savienības attīstību, Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveidi un Eirāzijas integrācijas problēmas kopumā. Vietnes autori ir starptautiska zinātnieku, ekspertu un žurnālistu komanda, kas dzīvo un strādā valstīs, par kurām viņi raksta. Viņu viedokļi var nesakrist, šādos gadījumos mēs labprāt nodrošināsim iespēju atklātai, cieņpilnai diskusijai un konstruktīvam dialogam. "Eirāzijas ritms" kopienas Telegram un VKontakte kalpos, lai apspriestu mūsu vietnē aplūkotos jautājumus";

[3.1.2] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Krievijas un Ukrainas konflikta risināšanas veidi: Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītāja vērtējumi" (krievu: "Пути урегулирования российско-украинского конфликта: оценки главы МИД РФ"). Rakstā tiek izplatīta informācija par Krievijas Federācijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova viedokli, uz kādiem nosacījumiem Krievijas Federācija varētu pārtraukt iebrukumu Ukrainā: Maskava ir atvērta konflikta politiskam un diplomātiskam noregulējumam. Tam jābūt par ilgstošu mieru, nevis pamieru, ko varētu izmantot Ukraina, jo, Sergeja Lavrova ieskatā: "Mums (domāta Krievija) nav vajadzīga pauze, ko Kijevas režīms un tā ārējie kuratori vēlētos ieturēt, lai pārgrupētu karaspēku, turpinātu mobilizāciju un stiprinātu militāro potenciālu." Konflikta (tā rakstā tiek dēvēts Krievijas iebrukums Ukrainā) noregulēšana nav iespējama, nenovēršot tā pamatcēloņus, jo, Sergeja Lavrova ieskatā: "Pirmkārt, ir jānovērš draudi Krievijas drošībai saistībā ar NATO paplašināšanos un Ukrainas iesaistīšanos šajā militārajā blokā." Nepieciešama jauno reģionu (domāti Krievijas okupētie Ukrainas reģioni) starptautiska juridiska atzīšana, jo, Sergeja Lavrova ieskatā: "Darba kārtībā ir Ukrainas demilitarizācijas un denacifikācijas uzdevumi, pret Krieviju vērsto sankciju atcelšana, visu pret Krieviju vērsto prasību atsaukšana un Rietumos nelikumīgi konfiscēto aktīvu atdošana." Visiem šiem noteikumiem, pēc Sergeja Lavrova domām, ir jābūt rakstiski fiksētiem juridiski saistošā līgumā. Tādējādi auditorijai tiek sniegts vēstījums, ka Krievijas iebrukums Ukrainā faktiski ir tikai konflikts, nevis karš, kā arī Krievijai ir leģitīmas tiesības graut Ukrainas teritoriālo vienotību, aizbildinoties ar to, ka Ukrainas, kā suverēnas valsts, ģeopolitisko interešu īstenošana un valsts vienotības saglabāšana apdraud Krievijas drošību;

[3.1.3] Tīmekļvietnē izvietots raksts "Krievijas prezidents izteicās par Ukrainas nākotni" (krievu: "Президент России высказался о будущем Украины"). Rakstā tiek izplatīta informācija, ka Kijivai (domāta Ukraina) jāatzīst referendumu rezultāti četros jaunajos reģionos (domātas Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas: Doneckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabali), jo, Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina ieskatā, tam tā jānotiek: "Jo to mēs saucam par demokrātiju. Šajā kontekstā es saku, ka Ukrainai ir jāatzīst četros zināmos reģionos notikušo referendumu rezultāti, un tas ir jāatzīst par jau notikušu faktu, jo pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka var sākties jauns bruņots konflikts." Ukrainai ir jāpasludina neitralitāte: nedrīkst apbruņoties ar kodolieročiem un nepievienoties aliansēm. Risinot konfliktu, jānodrošina krievu valodas un prokrieviski noskaņoto iedzīvotāju tiesības. Daudzi ukraiņi ir ieinteresēti draudzībā ar Krieviju. Vladimirs Putins pauž viedokli, ka: "Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Ukrainas tautas ir ieinteresēta uzturēt draudzīgas attiecības ar Krieviju. Visi šie jautājumi tika apspriesti Stambulā 2022. gadā, un es vēlos to uzsvērt un atzīmēt, ka mēs bijām uz līguma parakstīšanas robežas 2022. gadā." Ukrainas vadībā nedrīkst būt nacistu elementu. Kaimiņvalstij jāvadās pēc savām nacionālajām interesēm, jo, Vladimira Putina ieskatā: "Trešās puses (iespējams, domātas valstis, kuras sniedz atbalstu Ukrainai, lai varētu atvairīt Krievijas iebrukumu) nav ieinteresētas konflikta izbeigšanā, bet gan Ukrainas izmantošanā savās interesēs. Ukraina ir pelnījusi labāku likteni un tai nevajadzētu būt instrumentam trešo pušu rokās, kas darbojas pret Krieviju." Tādējādi auditorijai tiek sniegts vēstījums, kas attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā, jo tas esot tikai uz krievu valodā runājošo Ukrainas iedzīvotāju demokrātisko tiesību aizsardzību vērsts pasākums. Tostarp, netieši, tiek norādīts, ka Ukrainas valdībā strādā nacisti, kā arī tiek pausts viedoklis, ka faktiski Ukrainas ārpolitika ir Krievijas Federācijas kompetence;

[3.1.4] Tīmekļvietnē izvietots 2025. gada 6. jūnija raksts "Krievijas bruņoto spēku aviatori raķešu spēki deva triecienu Ukrainas bruņoto spēku vienību pagaidu izvietošanas punktiem" (krievu: "Авиаторы и ракетчики ВС РФ ударили по пунктам временной дислокации подразделений ВСУ"). Rakstā tiek sniegta informācija, ka: "Pēdējo 24 stundu laikā Krievijas bruņoto spēku operatīvi taktiskā aviācija, trieciena bezpilota lidaparāti, raķešu spēki un artilērija ir sagrāvuši trieciena bezpilota lidaparātu montāžas darbnīcas, to glabāšanas un palaišanas vietas, munīcijas noliktavas, kā arī Ukrainas Bruņoto spēku vienību un ārvalstu algotņu pagaidu izvietošanas punktus 142 rajonos. […]" Tādējādi auditorijai tiek sniegts Krievijas armiju slavinošs vēstījums par tās "panākumiem" karā pret Ukrainu, un tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs;

[3.1.5] Tīmekļvietnē izvietots 2025. gada 22. jūlija raksts "Latvija deportē 98 gadus vecu Lielā Tēvijas kara veterānu" (krievu: "Латвия депортировала 98-летнего ветерана Великой Отечественной войны"). Rakstā tiek izplatīta tendencioza nepatiesa informācija, ka: "98 gadus vecais Lielā Tēvijas kara (domāts Otrais pasaules karš) veterāns Vasilijs Moskaļonovs piespiedu kārtā deportēts no Latvijas uz Krieviju, ziņo portāls PravFond." Kā iemesls Vasilija Moskaļonova "deportācijai" no Latvijas tiek minēts: "Deportācijas pamats bija pensionāra atteikšanās aizpildīt anketu, kurā viņam tika prasīts nosodīt īpašo militāro operāciju un atzīt Krimu par Ukrainas daļu." Nonākot ar sevi pretrunā raksta neminētie autori skaidro, ka: "Kā ziņoja Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Moskaļonova uzturēšanās atļauja netika pagarināta viņa principiālās nostājas dēļ. Veterāns demonstratīvi saplēsa pieteikuma veidlapu, kurā, viņaprāt, bija provokatīvi jautājumi." Raksta beigās raksta neminētie autori norāda, ka: "Latvijas varas iestādes apsver iespēju deportēt vairāk nekā 800 Krievijas pilsoņus, kuru uzturēšanās atļaujas drīz beigsies. Lai atjaunotu dokumentus, viņiem būs jāaizpilda līdzīga veidlapa, kuras aizpildīšanas atteikums, no kara veterāna puses, ir izraisījis rezonansi. Šis incidents kļuva par kārtējo Latvijas stingrākas migrācijas politikas izpausmi attiecībā uz Krievijas pilsoņiem. Pēdējos gados valsts konsekventi īsteno krievvalodīgo iedzīvotāju skaita samazināšanas politiku, ieviešot arvien jaunus likumdošanas ierobežojumus." Tādējādi rakstā auditorijai, manipulējot ar terminu deportācija, tiek pausts viedoklis, ka Latvijā valda rusofobija, krievu valodā runājošo personu vajāšana un apspiešana. Kaut gan pēc fakta Latvijas Republika dažiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, un, iespējams, arī rakstā minētajam Krievijas Federācijas pilsonim Vasilijam Moskaļonovam, ir atteikusi pagarināt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

[4] Minētajā tīmekļvietnē tiek publicēts saturs, kas atbilst Krievijas agresīvās kara propagandas naratīvam. Šajā tīmekļvietnē publicētais saturs atbalsta un attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Netieši tiek norādīts, ka Ukrainas valdībā strādā nacisti, kā arī tiek pausts viedoklis, ka faktiski Ukrainas ārpolitika ir Krievijas Federācijas kompetence, un kopumā tīmekļvietnē tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs. Tīmekļvietnē konstatēts arī manipulatīvs raksts par it kā Latvijas Republikā valdošo rusofobiju, krievu valodā runājošo personu vajāšanu un apspiešanu. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts un sabiedrības drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padomes 2025. gada 31. jūlija sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par Lēmuma 3. punktā minētajā tīmekļvietnē izvietoto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētā tīmekļvietne tiek izmantota, lai, piemēram, izplatītu propagandu, kara propagandu, atbalstītu karu Ukrainā (tostarp dēvējot to par "konfliktu") un pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju vērstu naratīvu, netieši tiek norādīts, ka Ukrainas valdībā strādā nacisti, kā arī tiek pausts viedoklis, ka faktiski Ukrainas ārpolitika ir Krievijas Federācijas kompetencē, pie tam tīmekļvietnē konstatēts arī manipulatīvs raksts par it kā Latvijas Republikā valdošo rusofobiju, krievu valodā runājošo personu vajāšanu un apspiešanu. Tīmekļvietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnē izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajai tīmekļvietnei veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnei veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnē joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts un sabiedrības drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajai tīmekļvietnei ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.¹ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.² Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.³ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt, piemēram, kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajai tīmekļvietnei visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minētās tīmekļvietnes veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietnes pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnē izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnē izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietnes veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnē izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei un arī citai kompetentajai iestādei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietnes monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnē atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgumu - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu.⁴ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts un sabiedrības drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnē www.ritmeurasia.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu un papildu 8.3. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā (izvērstā veidā) un 8.punktā norādītās tīmekļvietnes, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietnes iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minētās tīmekļvietnes lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajai tīmekļvietnei www.ritmeurasia.ru, liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnes www.ritmeurasia.ru dublējošām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai izveidotas pēc tā pieņemšanas.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdu Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

---

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš