Darbības ar dokumentu

1.pants. 1967.gada 24.aprīļa Eiropas Konvencija par bērnu adopciju (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 26.pantu noteikt, ka lūgumus par informācijas sniegšanu Latvijas Republikā saņem un nosūta Labklājības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003., 27.05.2004. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3.pants. Ārlietu ministrija paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Labklājības ministrijas adresi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003., 27.05.2004. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

5.pants. Konvencija stājas spēkā tās 21.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

The member States of the Council of Europe, signatory hereto,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members for the purpose, among others, of facilitating their social progress;

Considering that, although the institution of the adoption of children exists in all member countries of the Council of Europe, there are in those countries differing views as to the principles which should govern adoption and differences in the procedure for effecting, and the legal consequences of, adoption; and

Considering that the acceptance of common principles and practices with respect to the adoption of children would help to reduce the difficulties caused by those differences and at the same time promote the welfare of children who are adopted,

Have agreed as follows:

Each Contracting Party undertakes to ensure the conformity of its law with the provisions of Part II of this Convention and to notify the Secretary General of the Council of Europe of the measures taken for that purpose.

Each Contracting Party undertakes to give consideration to the provisions set out in Part III of this Convention, and if it gives effect, or if, having given effect, it ceases to give effect to any of these provisions, it shall notify the Secretary General of the Council of Europe.

This Convention applies only to legal adoption of a child who, at the time when the adopter applies to adopt him, has not attained the age of 18, is not and has not been married, and is not deemed in law to have come of age.

An adoption shall be valid only if it is granted by a judicial or administrative authority (hereinafter referred to as the "competent authority").

1. Subject to paragraphs 2 to 4 of this article, an adoption shall not be granted unless at least the following consents to the adoption have been given and not withdrawn:

(a) the consent of the mother and, where the child is legitimate, the father; or if there is neither father nor mother to consent, the consent of any person or body who may be entitled in their place to exercise their parental rights in that respect;

(b) the consent of the spouse of the adopter.

2. The competent authority shall not:

(a) dispense with the consent of any person mentioned in paragraph 1 of this article, or

(b) overrule the refusal to consent of any person or body mentioned in the said paragraph 1,

save on exceptional grounds determined by law.

3. If the father or mother is deprived of his or her parental rights in respect of the child, or at least of the right to consent to an adoption, the law may provide that it shall not be necessary to obtain his or her consent.

4. A mother's consent to the adoption of her child shall not be accepted unless it is given at such time after the birth of the child, not being less than six weeks, as may be prescribed by law, or, if no such time has been prescribed, at such time as, in the opinion of the competent authority, will have enabled her to recover sufficiently from the effects of giving birth to the child. 5.For the purposes of this article "father" and "mother" mean the persons who are according to law the parents of the child.

1. The law shall not permit a child to be adopted except by either two persons married to each other, whether they adopt simultaneously or successively, or by one person.

2. The law shall not permit a child to be again adopted save in one or more of the following circumstances:

(a) where the child is adopted by the spouse of the adopter;

(b) where the former adopter has died;

(c) where the former adoption has been annulled;

(d) where the former adoption has come to an end.

1. A child may be adopted only if the adopter has attained the minimum age prescribed for the purpose, this age being neither less than 21 nor more than 35 years.

2. The law may, however, permit the requirement as to the minimum age to be waived:

(a) when the adopter is the child's father or mother, or

(b) by reason of exceptional circumstances.

1. The competent authority shall not grant an adoption unless it is satisfied that the adoption will be in the interest of the child.

2. In each case the competent authority shall pay particular attention to the importance of the adoption providing the child with a stable and harmonious home.

3. As a general rule, the competent authority shall not be satisfied as aforesaid if the difference in age between the adopter and the child is less than the normal difference in age between parents and their children.

1. The competent authority shall not grant an adoption until appropriate enquiries have been made concerning the adopter, the child and his family.

2. The enquiries, to the extent appropriate in each case, shall concern, inter alia , the following matters:

(a) the personality, health and means of the adopter, particulars of his home and household and his ability to bring up the child;

(b) why the adopter wishes to adopt the child;

(c) where only one of two spouses of the same marriage applies to adopt a child, why the other spouse does not join in the application;

(d) the mutual suitability of the child and the adopter, and the length of time that the child has been in his care and possession;

(e) the personality and health of the child, and subject to any limitations imposed by law, his antecedents;

(f) the views of the child with respect to the proposed adoption;

(g) the religious persuasion, if any, of the adopter and of the child.

3. These enquiries shall be entrusted to a person or body recognised for that purpose by law or by a judicial or administrative body. They shall, as far as practicable, be made by social workers who are qualified in this field as a result of either their training or their experience.

4. The provisions of this article shall not affect the power or duty of the competent authority to obtain any information or evidence, whether or not within the scope of these enquiries, which it considers likely to be of assistance.

1. Adoption confers on the adopter in respect of the adopted person the rights and obligations of every kind that a father or mother has in respect of a child born in lawful wedlock.

Adoption confers on the adopted person in respect of the adopter the rights and obligations of every kind that a child born in lawful wedlock has in respect of his father or mother.

2. When the rights and obligations referred to in paragraph 1 of this article are created, any rights and obligations of the same kind existing between the adopted person and his father or mother or any other person or body shall cease to exist. Nevertheless, the law may provide that the spouse of the adopter retains his rights and obligations in respect of the adopted person if the latter is his legitimate, illegitimate or adopted child.

In addition the law may preserve the obligation of the parents to maintain (in the sense of l'obligation d'entretenir and l'obligation alimentaire ) or set up in life or provide a dowry for the adopted person if the adopter does not discharge any such obligation.

3. As a general rule, means shall be provided to enable the adopted person to acquire the surname of the adopter either in substitution for, or in addition to, his own.

4. If the parent of a child born in lawful wedlock has a right to the enjoyment of that child's property, the adopter's right to the enjoyment of the adopted person's property may, notwithstanding paragraph 1 of this article, be restricted by law.

5. In matters of succession, in so far as the law of succession gives a child born in lawful wedlock a right to share in the estate of his father or mother, an adopted child shall, for the like purposes, be treated as if he were a child of the adopter born in lawful wedlock.

1. Where the adopted child does not have, in the case of an adoption by one person, the same nationality as the adopter, or in the case of an adoption by a married couple, their common nationality, the Contracting Party of which the adopter or adopters are nationals shall facilitate acquisition of its nationality by the child.

2. A loss of nationality which could result from an adoption shall be conditional upon possession or acquisition of another nationality.

1. The number of children who may be adopted by an adopter shall not be restricted by law.

2. A person who has, or is able to have, a child born in lawful wedlock, shall not on that account be prohibited by law from adopting a child.

3. If adoption improves the legal position of a child, a person shall not be prohibited by law from adopting his own child not born in lawful wedlock.

1. Before an adopted person comes of age the adoption may be revoked only by a decision of a judicial or administrative authority on serious grounds, and only if revocation on that ground is permitted by law.

2. The preceding paragraph shall not affect the case of:

(a) an adoption which is null and void;

(b) an adoption coming to an end where the adopted person becomes the legitimated child of the adopter.

When the enquiries made pursuant to Articles 8 and 9 of this Convention relate to a person who lives or has lived in the territory of another Contracting Party, that Contracting Party shall, if a request for information is made, promptly endeavour to secure that the information requested is provided. The authorities may communicate directly with each other for this purpose.

Provision shall be made to prohibit any improper financial advantage arising from a child being given up for adoption.

Each Contracting Party shall retain the option of adopting provisions more favourable to the adopted child.

An adoption shall not be granted until the child has been in the care of the adopters for a period long enough to enable a reasonable estimate to be made by the competent authority as to their future relations if the adoption were granted.

The public authorities shall ensure the promotion and proper functioning of public or private agencies to which those who wish to adopt a child or to cause a child to be adopted may go for help and advice.

The social and legal aspects of adoption shall be included in the curriculum for the training of social workers.

1. Provision shall be made to enable an adoption to be completed without disclosing to the child's family the identity of the adopter.

2. Provision shall be made to require or permit adoption proceedings to take place in camera.

3. The adopter and the adopted person shall be able to obtain a document which contains extracts from the public records attesting the fact, date and place of birth of the adopted person, but not expressly revealing the fact of adoption or the identity of his former parents.

4. Public records shall be kept and, in any event, their contents reproduced in such a way as to prevent persons who do not have a legitimate interest from learning the fact that a person has been adopted or, if that is disclosed, the identity of his former parents.

1. This Convention shall be open to signature by the member States of the Council of Europe. It shall be subject to ratification or acceptance. Instruments of ratification or acceptance shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2. This Convention shall enter into force three months after the date of the deposit of the third instrument of ratification or acceptance. 3.In respect of a signatory State ratifying or accepting subsequently, the Convention shall come into force three months after the date of the deposit of its instrument of ratification or acceptance.

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may invite any non-member State to accede thereto.

2. Such accession shall be effected by depositing with the Secretary General of the Council of Europe an instrument of accession which shall take effect three months after the date of its deposit.

1. Any Contracting Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession, specify the territory or territories to which this Convention shall apply.

2. Any Contracting Party may, when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession or at any later date, by declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, extend this Convention to any other territory or territories specified in the declaration and for whose international relations it is responsible or on whose behalf it is authorised to give undertakings.

3. Any declaration ade in pursuance of the preceding paragraph may, in respect of any territory mentioned in such declaration, be withdrawn according to the procedure laid down in Article 27 of this Convention.

1. Any Contracting Party whose law provides more than one form of adoption shall have the right to apply the provisions of Article 10, paragraphs 1, 2, 3 and 4, and Article 12, paragraphs 2 and 3, of this Convention to one only of such forms.

2. The Contracting Party exercising this right, shall, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession, or when making a declaration in accordance with paragraph 2 of Article 23 of this Convention, notify the Secretary General of the Council of Europe thereof and indicate the way in which it has been exercised.

3. Such Contracting Party may terminate the exercise of this right and shall give notice thereof to the Secretary General of the Council of Europe.

1. Any Contracting Party may, at the time of signature or when depositing its instrument of ratification, acceptance or accession, or when making a declaration in accordance with paragraph 2 of Article 23 of this Convention, make not more than two reservations in respect of the provisions of Part II of the Convention.

Reservations of a general nature shall not be permitted; each reservation may not affect more than one provision.

A reservation shall be valid for five years from the entry into force of this Convention for the Contracting Party concerned. It may be renewed for successive periods of five years by means of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe before the expiration of each period.

2. Any Contracting Party may wholly or partly withdraw a reservation it has made in accordance with the foregoing paragraph by means of a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe, which shall become effective as from the date of its receipt.

Each Contracting Party shall notify the Secretary General of the Council of Europe of the names and addresses of the authorities to which requests under Article 14 may be addressed.

1. This Convention shall remain in force indefinitely.

2. Any Contracting Party may, in so far as it is concerned, denounce this Convention by means of a notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

3. Such denunciation shall take effect six months after the date of receipt by the Secretary General of such notification.

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council and any State which has acceded to this Convention of:

(a) any signature;

(b) any deposit of an instrument of ratification, acceptance or accession;

(c) any date of entry into force of this Convention in accordance with Article 21 thereof;

(d) any notification received in pursuance of the provisions of Article 1;

(e) any notification received in pursuance of the provisions of Article 2;

(f) any declaration received in pursuance of the provisions of paragraphs 2 and 3 of Article 23;

(g) any information received in pursuance of the provisions of ragraphs 2 and 3 of Article 24;

(h) any reservation made in pursuance of the provisions of paragraph 1 of Article 25;

(i) the renewal of any reservation carried out in pursuance of the provisions of paragraph 1 of Article 25;

(j) the withdrawal of any reservation carried out in pursuance of the provisions of paragraph 2 of Article 25;

(k) any notification received in pursuance of the provisions of Article 26;

(l) any notification received in pursuance of the provisions of Article 27 and the date on which denunciation takes effect.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Strasbourg, this 24th day of April 1967, in English and in French, both texts being equally authoritative, in a single copy which shall remain deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each of the signatory and acceding States.

Šo Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

uzskatīdamas, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību starp tās dalībvalstīm ar mērķi, cita starpā, veicināt to sociālo progresu,

uzskatīdamas, ka, kaut arī bērnu adopcijas institūts pastāv visās Eiropas Padomes dalībvalstīs, tajās tomēr ir atšķirīgi uzskati par adopcijas principiem, procedūru un tiesiskajām sekām, un

uzskatīdamas, ka kopīgu principu un prakses atzīšana bērnu adopcijas jautājumos palīdzēs samazināt šo atšķirību radītās grūtības un vienlaikus veicinās adoptēto bērnu labklājību,

ir vienojušās par sekojošo:

Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas nodrošināt savu likumu atbilstību šīs Konvencijas II daļas noteikumiem un informēt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem.

Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas pievērst pienācīgu uzmanību šīs Konvencijas III daļā ietvertajiem noteikumiem un informēt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru, ja tā piemēro jebkuru no šiem noteikumiem vai vēlāk izbeidz to piemērošanu.

Šī Konvencija ir piemērojama tikai bērna juridiskajai adopcijai, ja bērns laikā, kad adoptētājs iesniedz adopcijas pieteikumu, nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nav un agrāk nav stājies laulībā un saskaņā ar likumu nav atzīts par pilngadīgu.

Adopcija ir spēkā tikai tad, ja to nodibina tiesu vai administratīva iestāde (turpmāk tekstā saukta par "kompetento iestādi").

1. Ievērojot šī panta 2. un 4. punkta noteikumus, adopcija netiek nodibināta, ja nav saņemta piekrišana vismaz no turpmāk minētajām personām, vai ja šī piekrišana ir atsaukta:

(a) mātes piekrišana un, ja bērns ir dzimis laulībā, tēva piekrišana, vai, ja nav ne tēva, ne mātes, no kuriem varētu saņemt piekrišanu, tad jebkuras personas vai iestādes piekrišana, kurai var būt tiesības viņu vietā īstenot vecāku tiesības šajā jautājumā;

(b) adoptētāja laulātā piekrišana.

2. Kompetentā iestāde nedrīkst:

(a) atteikties no nepieciešamības saņemt jebkuras šī panta 1. punktā minētās personas piekrišanu, vai

(b) neņemt vērā jebkuras 1. punktā minētās personas vai iestādes atteikšanos dot piekrišanu, izņemot īpašus, likumā paredzētus gadījumus.

3. Ja tēvam vai mātei ir atņemtas vecāku tiesības attiecībā uz bērnu vai ir atņemtas vismaz tiesības dot vai nedot piekrišanu adopcijai, likumā var noteikt, ka nav nepieciešams saņemt viņa vai viņas piekrišanu.

4. Mātes piekrišana viņas bērna adopcijai nedrīkst tikt akceptēta, ja tā nav dota tādā likumā noteiktā termiņā pēc bērna piedzimšanas, kas nav mazāks par sešām nedēļām, vai, ja šāds termiņš nav noteikts, tādā laikā, kurā, pēc kompetentās iestādes atzinuma, viņa ir spējusi pietiekami atgūties no bērna piedzimšanas sekām.

5. Šī panta izpratnē vārdi "tēvs" un "māte" nozīmē personas, kas saskaņā ar likumu ir bērna vecāki.

1. Likums nedrīkst atļaut bērna adopciju, ja to neveic vai nu divas savstarpēji laulībā esošas personas, kas adoptē vienlaicīgi vai secīgi viena pēc otras, vai arī viena persona.

2. Likums nedrīkst atļaut bērna atkārtotu adopciju, izņemot vienu vai vairākus no šādiem gadījumiem:

(a) ja bērnu adoptē adoptētāja laulātais;

(b) ja iepriekšējais adoptētājs ir miris;

(c) ja iepriekšējā adopcija tikusi atzīta par spēkā neesošu;

(d) ja iepriekšējā adopcija ir izbeigusies.

1. Bērnu drīkst adoptēt tikai tad, ja adoptētājs ir sasniedzis šim nolūkam noteikto minimālo vecumu, kas nevar būt mazāks par 21 un lielāks par 35 gadiem.

2. Likumā tomēr var noteikt apstākļus, kuros nav jāievēro minimālā vecuma noteikums:

(a) ja adoptētājs ir bērna tēvs vai māte, vai

(b) īpašos izņēmuma gadījumos.

1. Kompetentā iestāde nedrīkst nodibināt adopciju, ja tā nav pārliecināta, ka adopcija atbilst bērna interesēm.

2. Katrā konkrētajā gadījumā kompetentajai iestādei jāpievērš īpaša uzmanība adopcijas uzdevumam — nodrošināt bērnam stabilu un harmonisku dzīves vidi.

3. Kā vispārējs noteikums jāievēro tas, ka kompetentā iestāde nedrīkst dot iepriekšminēto piekrišanu, ja adoptētāja un bērna vecuma starpība ir mazāka nekā normālā vecuma starpība starp vecākiem un viņu bērniem.

1. Kompetentā iestāde nedrīkst nodibināt adopciju pirms pienācīgas informācijas ievākšanas par adoptētāju, bērnu un viņa ģimeni.

2. Informācija katrā konkrētā gadījumā nepieciešamajā apjomā ir jāievāc, cita starpā, par šādiem jautājumiem:

(a) adoptētāja personība, veselība un mantiskais stāvoklis, viņa mājokļa un saimniecības īpatnības un spēja izaudzināt bērnu;

(b) kāpēc adoptētājs vēlas adoptēt bērnu;

(c) ja tikai viens no diviem laulātajiem iesniedz pieteikumu bērna adopcijai, kādēļ otrs laulātais nepievienojas pieteikumam;

(d) bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, un laiks, kurā bērns ir bijis viņa aprūpē un uzraudzībā;

(e) bērna personība un veselība un, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, tā priekšteči;

(f) bērna viedoklis par iespējamo adopciju;

(g) adoptētāja un bērna reliģiskā pārliecība, ja tāda ir.

3. Šādas informācijas ievākšana ir jāuztic likumā vai tiesu vai administratīvās iestādes šim mērķim noteiktajai personai vai iestādei. Tā iespēju robežās jāveic sociālajiem darbiniekiem, kas ir kvalificēti šajā jomā vai nu savas izglītības, vai arī pieredzes rezultātā.

4. Šī panta noteikumi neietekmē kompetentās iestādes tiesības vai pienākumu iegūt jebkuru informāciju vai pierādījumus, kas var ietilpt vai neietilpt minētās informācijas iegūšanas jomā, ja tā to uzskata par noderīgu.

1. Adopcija piešķir adoptētājam attiecībā uz adoptēto visa veida tiesības un pienākumus, kādas piemīt tēvam vai mātei attiecībā uz likumīgā laulībā dzimušu bērnu.

Adopcija piešķir adoptētajam attiecībā pret adoptētāju visa veida tiesības un pienākumus, kādas piemīt likumīgā laulībā dzimušam bērnam attiecībā uz viņa tēvu vai māti.

2. Kad rodas šī panta 1. punktā minētās tiesības un pienākumi, jebkuras tāda paša veida tiesības un pienākumi, kas pastāv starp adoptēto un viņa māti vai tēvu vai jebkuru citu personu vai iestādi, beidz eksistēt. Tomēr likumā var noteikt, ka adoptētāja laulātais saglabā savas tiesības un pienākumus attiecībā uz adoptēto, ja tas ir viņa laulībā vai ārlaulībā dzimušais vai adoptētais bērns.

Likumā var papildus saglabāt vecāku pienākumu uzturēt ( l'obligation d'entretenir un l'obligation alimentaire nozīmē) vai apgādāt, vai nodrošināt adoptētajam pūru, ja adoptētājs nepilda kādu no šiem pienākumiem.

3. Kā vispārīgs noteikums jāievēro tas, lai tiktu radīti līdzekļi, lai adoptētais varētu vai nu iegūt adoptētāja uzvārdu sava uzvārda vietā, vai arī pievienot to savam uzvārdam.

4. Ja kādam no likumīgā laulībā dzimuša bērna vecākiem ir tiesības uz bērna mantas izmantošanu, tad adoptētāja tiesības uz adoptētā mantas izmantošanu, neskatoties uz šī panta 1. punkta noteikumiem, var ierobežot ar likumu.

5. Mantojuma tiesību jomā, ciktāl mantošanas tiesības piešķir likumīgā laulībā dzimušam bērnam tiesības mantot sava tēva vai mātes mantu, adoptētais bērns šajā ziņā tiek pielīdzināts bērnam, kas piedzimis adoptētājam likumīgā laulībā.

1. Ja vienpersoniskas adopcijas gadījumā adoptētajam bērnam nav tāda pati pilsonība, kāda ir adoptētājam, vai, ja adoptē laulāts pāris, laulāto kopīgās pilsonības, Līgumslēdzējai Pusei, kuras pilsoņi ir adoptētājs vai adoptētāji jāatvieglo bērnam pilsonības iegūšana.

2. Pilsonības zaudēšanai adopcijas rezultātā jānotiek ar nosacījumu, ka bērnam ir vai viņš iegūst citas valsts pilsonību.

1. Likumā nedrīkst ierobežot bērnu skaitu, kurus adoptētājs drīkst adoptēt.

2. Likums nedrīkst aizliegt personai adoptēt bērnu tādēļ, ka tai ir vai tā ir spējīga radīt likumīgā laulībā dzimušu bērnu.

3. Ja adopcija uzlabo bērna tiesisko stāvokli, likums nedrīkst aizliegt personai adoptēt paša bērnu, kas nav dzimis likumīgā laulībā.

1. Pirms adoptētais sasniedz pilngadību, adopciju drīkst atcelt tikai ar tiesas vai administratīvas iestādes lēmumu nopietnu iemeslu dēļ un tikai tad, ja adopcijas atcelšana šāda iemesla dēļ ir atļauta likumā.

2. Iepriekšējais punkts neietekmē gadījumus, kad:

a) adopcija nav spēkā;

b) adopcija izbeidzas, jo adoptētais kļūst par adoptētāja leģitīmo bērnu.

Ja saskaņā ar šīs Konvencijas 8. un 9. pantu veiktā informācijas ievākšana attiecas uz personu, kura dzīvo vai ir dzīvojusi citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, šai Līgumslēdzējai Pusei, ja tai tiek iesniegts lūgums piegādāt informāciju, ir nekavējoties jācenšas nodrošināt prasītās informācijas sniegšanu. Šajā nolūkā iestādes viena ar otru var sazināties tieši.

Ir jāpieņem normas, lai aizliegtu jebkuru nepienācīgu finansiālu labumu gūšanu no bērna adopcijas.

Katra Līgumslēdzēja Puse saglabā izvēles tiesības pieņemt adoptētajam bērnam labvēlīgākus noteikumus.

Adopciju nenodibina līdz brīdim, kad bērns ir atradies adoptētāju aprūpē pietiekami ilgu laiku, lai dotu iespēju kompetentajai iestādei pamatoti spriest par to nākotnes attiecībām adopcijas nodibināšanas gadījumā.

Valsts un pašvaldību iestādes garantē to publisko vai privāto organizāciju pienācīgu darbību, kurās tās personas, kas vēlas adoptēt bērnu vai sekmēt bērna adopciju, varētu vērsties pēc palīdzības un padoma.

Adopcijas sociālie un juridiskie aspekti ir iekļaujami sociālo darbinieku apmācību programmās.

1. Ir jāpieņem normas, kas dotu iespēju pilnīgi nodibināt adopciju, neatklājot bērna ģimenei adoptētāja identitāti.

2. Ir jāpieņem normas, kas uzliktu par pienākumu vai atļautu adopcijas procesam notikt aizklāti.

3. Adoptētājam un adoptētajam ir piešķirama iespēja saņemt dokumentu, kurā būtu izraksti no civilstāvokļa aktu reģistra ierakstiem, kas apliecina adoptētās personas dzimšanas faktu, datumu un vietu, bet kas tieši neatklāj adopcijas faktu un adoptētā bijušo vecāku personību.

4. Civilstāvokļa aktu reģistra ieraksti ir vedami un to saturs jebkurā gadījumā pavairojams tādā veidā, lai neļautu personām, kurām nav likumīgas ieinteresētības, uzzināt par personas adopcijas faktu vai ja tas tiek darīts zināms, par tās bijušo vecāku identitāti.

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīs. Tā ir ratificējama vai pieņemama. Ratifikācijas vai pieņemšanas dokumenti deponējami Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc trešā ratifikācijas vai pieņemšanas dokumenta deponēšanas.

3. Attiecībā uz valsti, kas parakstījusi Konvenciju, bet ratificē vai pieņem to vēlāk, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tās ratifikācijas vai pieņemšanas dokumenta deponēšanas.

1. Pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt tai pievienoties jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts.

2. Šāda pievienošanās notiek, deponējot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas.

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, parakstot šo Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurām šī Konvencija tiks piemērota.

2. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, iesniedzot Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, kā arī jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašinās šīs Konvencijas piemērošanas sfēru, attiecinot to uz vēl kādu citu teritoriju vai teritorijām, kuras norādītas deklarācijā un par kuru starptautiskajām attiecībām šī Līgumslēdzēja valsts ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Katru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējo punktu attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju, var atsaukt šīs Konvencijas 27. panta noteiktajā kārtībā.

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, kuras likumi paredz vairāk nekā vienu adopcijas veidu, drīkst piemērot šīs Konvencijas 10. panta 1., 2., 3. un 4. punkta un 12. panta 2. un 3. punkta noteikumus tikai attiecībā uz vienu no šiem veidiem.

2. Līgumslēdzējai Pusei, kura izmanto šīs tiesības, parakstot šo Konvenciju vai deponējot tā ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, vai iesniedzot deklarāciju saskaņā ar šīs Konvencijas 23. panta 2. punktu, ir jāpaziņo par to Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram un jānorāda veids, kādā tās tiek izmatotas.

3. Šāda Līgumslēdzēja Puse var izbeigt šo tiesību izmantošanu, iesniedzot par to paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, parakstot šo Konvenciju vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, vai iesniedzot deklarāciju saskaņā ar šīs Konvencijas 23. panta 2. punktu, var izdarīt ne vairāk kā divas atrunas par šīs Konvencijas II daļas normām. Vispārīga rakstura atrunas nav atļautas, katra atruna nevar attiekties vairāk kā uz vienu normu.

Atruna būs spēkā piecus gadus no brīža, kad Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Līgumslēdzēju Pusi. To var atjaunot uz nākamajiem piecu gadu termiņiem, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju pirms katra termiņa izbeigšanās.

2. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var pilnībā vai daļēji atsaukt saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarīto atrunu, par to iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kura stājas spēkā tās saņemšanas dienā.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāpaziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram to iestāžu nosaukumi un adreses, kurām ir adresējami 14. pantā paredzētie lūgumi.

1. Šī Konvencija ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

2. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tiktāl, ciktāl tā uz šo valsti attiecas, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

3. Šāda denonsācija stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis un visas šai Konvencijai pievienojušās valstis par:

(a) katru parakstīšanu;

(b) katru gadījumu, kad glabāšanā tiek iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās dokuments;

(c) katru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 21. pantu;

(d) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 1. panta noteikumiem;

(e) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 2. panta noteikumiem;

(f) katru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 23. panta 2. un 3. punkta noteikumiem;

(g) katru informāciju, kas saņemta saskaņā ar 24. panta 2. un 3. punkta noteikumiem;

(h) katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 25. panta 1. punkta noteikumiem;

(i) katru atrunas atjaunošanu, kas veikta saskaņā ar 25. panta 1. punkta noteikumiem;

(j) katru atrunas atsaukšanu, kas veikta saskaņā ar 25. panta 2. punkta noteikumiem;

(k) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 26. panta noteikumiem;

(1) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 27. panta noteikumiem, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas uz to pienācīgi pilnvarotas personas.

Parakstīta Strasbūrā 1967.gada 24.aprīlī angļu un franču valodās, pie tam abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, vienā eksemplārā, kas tiek uzglabāts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apliecinātus norakstus visām valstīm, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai tai pievienojušās.