Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2001. gada 27. februāra noteikumus Nr. 89 "Iekšlietu ministrijas nolikums".

Ministru kabineta noteikumi nr. 223

(prot. nr.38, 33.§) Rīgā 1995.gada 18.jūlijā

Iekšlietu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu
" 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Iekšlietu ministrija (tālāk tekstā - "ministrija") ir valsts pārvaldes institūcija, kas saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem īsteno Latvijas Republikas politiku iekšlietu jomā, kā arī veic ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju vispārējo vadību un koordinē to darbību.

Ministrijas un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevums ir īstenot valsts politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanas, personu tiesību, likumīgo interešu un valsts drošības aizsardzības, kriminālsodu un administratīvo sodu izpildes, fizisko personu reģistrācijas, migrācijas regulēšanas un pilsonības jautājumu risināšanas, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas jomā, kā arī citu uzdevumu izpildē, kas ministrijai noteikti ar attiecīgiem tiesību aktiem.

Ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas veido Iekšlietu ministrijas sistēmu (tālāk tekstā - "ministrijas sistēma").

2. Atbilstīgi savai kompetencei ministrija darbojas Latvijas Republikas vārdā, un tās darbība ir saistoša Latvijas Republikā.

3. Ministrijai pieder izpildvara Satversmē, likumos, kā arī Ministru kabineta tiesību aktos noteiktajos ietvaros. Ministrija savā darbībā pamatojas uz Satversmi, likumiem, citiem tiesību aktiem un šo nolikumu.

4. Ministrija likumu un Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros darbojas patstāvīgi, kā arī sadarbojas ar citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldību un citām institūcijām.

5. Ministrija ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

II. Ministrijas centrālā aparāta funkcijas

6. Ministrijas centrālā aparāta galvenais uzdevums ir organizēt un koordinēt tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju darbību, lai nodrošinātu personas dzīvības, veselības, tiesību, brīvību un īpašuma aizsardzību pret noziegumiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, kā arī lai uzturētu kārtību un drošību sabiedrībā un valstī.

7. Ministrijas centrālā aparāta funkcijas:

7.1. organizēt un koordinēt ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbību, un nodrošināt to finansiālo un materiāltehnisko bāzi;

7.2. koordinēt ministrijas pakļautībā esošo institūciju sadarbību ar ministrijas pārraudzībā esošajām institūcijām;

7.3. noteikt ministrijas pakļautībā esošo institūciju funkcijas, struktūru un, ja likumos vai citos tiesību aktos nav noteikts citādi, šo institūciju darbinieku štata vienību skaitu (Ministru kabineta noteiktā ministrijas kopējā skaitliskā sastāva ietvaros), kā arī vadīt minēto institūciju personālsastāva komplektēšanu un organizēt darbinieku kvalifikācijas celšanu;

7.4. uzturēt starptautiskos sakarus ar sadarbībā ieinteresētajām ārvalstu institūcijām, kā arī izstrādāt starptautisku līgumu projektus vai piedalīties to izstrādāšanā;

7.5. veicināt pedagoģisko un zinātnisko darbu savā nozarē;

7.6. nodrošināt ministrijas centrālā aparāta un ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbinieku sociālo un tiesisko aizsardzību, dienesta un darba apstākļu uzlabošanu, kā arī materiālo interešu ievērošanu;

7.7. noteiktā kārtībā organizēt ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, izstrādāt un savlaicīgi iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par ministrijai no valsts budžeta iedalāmajiem finansu resursiem un pārskatu par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu;

7.8. izdarīt revīzijas un pārbaudes ministrijas pakļautībā esošajās institūcijās un veikt pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un zaudējumu atlīdzināšanai;

7.9. kontrolēt finansu disciplīnas ievērošanu un naudas un materiālo vērtību uzskaiti un izmantošanu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās institūcijās;

7.10. analizēt likumu un citu tiesību aktu piemērošanas praksi iekšlietu jomā;

7.11. izstrādāt likumu un citu tiesību aktu projektus;

7.12. organizēt masu informācijas līdzekļu nodrošināšanu ar informāciju par ministrijas sistēmā esošo institūciju darbu;

7.13. veikt citas funkcijas, kas ministrijai uzdotas saskaņā ar likumiem vai citiem tiesību aktiem.

III. Ministrijas vadība

8. Ministriju vada iekšlietu ministrs (tālāk tekstā - "ministrs"), kas ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību.

Ministrs ir augstākais politiskais un administratīvais vadītājs ministrijā.

Ministrs ir politiski atbildīgs par valsts politikas realizāciju iekšlietu jomā un par ministrijas uzdevumu izpildi.

9. Ministrs:

9.1. veic ministrijas centrālā aparāta un tā amatpersonu, kā arī ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju un to amatpersonu darbības vispārējo vadību un pārraudzību;

9.2. nosaka ministrijas stratēģiju;

9.3. pārstāv ministriju (bez īpaša pilnvarojuma);

9.4. apstiprina ministrijas štatu sarakstu (valsts budžetā noteiktā darba samaksas fonda un štata vienību skaita ietvaros);

9.5. atbilstīgi spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem piešķir iekšlietu iestāžu speciālās dienesta pakāpes;

9.6. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību un ministrijas pakļautībā esošo institūciju nolikumus (ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi);

9.7. nosaka ministrijas vadošo amatpersonu pienākumus;

9.8. uzliek disciplinārsodus un apbalvo iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbiniekus Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā (apstiprināts ar Augstākās Padomes 1992.gada 22.decembra lēmumu "Par Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentu" - Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3., 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 151.nr.) noteiktajā kārtībā, bet darbiniekus, kas iekšlietu iestādēs strādā uz darba līguma pamata, - Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā;

9.9. ir tiesīgs izlemt jebkuru ministrijas kompetencē esošu jautājumu, kā arī deleģēt tiesības izlemt attiecīgos jautājumus ministram pakļautajām amatpersonām;

9.10. ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu jebkuram ministrijas centrālā aparāta un ministrijas pakļautībā esošās institūcijas darbiniekam (saskaņā ar Iekšlietu iestāžu iekšējā dienesta reglamentu un ievērojot procesuālo likumu normas);

9.11. ir tiesīgs atcelt jebkuras ministrijas sistēmā esošas institūcijas jebkuras amatpersonas pavēli, rīkojumu, norādījumu vai lēmumu (ja likumos nav noteikts citādi);

9.12. atceļ ministrijas pārraudzībā esošo institūciju vadītāju rīkojumus vai aptur minēto institūciju darbību, ja attiecīgais rīkojums vai attiecīgās iestādes darbība ir prettiesiska;

9.13. veic citus pienākumus un izmanto citas tiesības, kas noteiktas likumos vai Ministru kabineta tiesību aktos.

10. Ministrs ieceļ amatā un atbrīvo no amata:

10.1. ministrijas valsts sekretāru;

10.2. ministrijas valsts sekretāra vietniekus;

10.3. ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību vadītājus un vadītāju vietniekus;

10.4. ministrijas pakļautībā esošo institūciju vadītājus un vadītāju vietniekus (ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi).

11. Savus lēmumus ministrs noformē pavēles, rīkojuma, rezolūcijas vai norādījuma veidā.

12. Ministrijas parlamentārais sekretārs uztur sakarus ar Saeimu, tās frakcijām un komisijām, ministra uzdevumā pārstāv viņa politisko viedokli, aizstāv ministrijas sagatavotos likumprojektus un citu tiesību aktu projektus, kā arī ministrijas viedokli par citu institūciju sagatavotajiem tiesību aktu projektiem.

13. Ministrijas valsts sekretārs:

13.1. likumos, citos likumpamatotos tiesību aktos un šajā nolikumā noteikto pilnvaru, kā arī ministra noteikto pilnvaru ietvaros vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina darba nepārtrauktību ministrijas politiskās vadības maiņas gadījumā;

13.2. organizē ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamās finansiālās, juridiskās un administratīvās bāzes nodrošināšanu;

13.3. apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību un ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbības instrukcijas, kā arī minēto struktūrvienību un institūciju pakļautībā esošo institūciju nolikumus;

13.4. nosaka valsts sekretāra vietnieku pienākumus;

13.5. koordinē un kontrolē ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību un ministrijas pakļautībā esošo institūciju darbu, kā arī minēto institūciju sadarbību ar ministrijas pārraudzībā esošajām institūcijām;

13.6. ja normatīvajos aktos nav norādīts citādi, ieceļ darbiniekus vecākā komandējošā sastāva dienesta pakāpēm atbilstīgajos amatos (izņemot šo noteikumu 10.punktā minētos amatus), bet ministrijas centrālajā aparātā - arī pārējos ierindas un komandējošā sastāva amatos un amatos, kas paredzēti darbiniekiem, kuri strādā uz darba līguma pamata, kā arī atbrīvo darbiniekus no minētajiem amatiem;

13.7. atbilstīgi spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem piešķir iekšlietu iestāžu speciālās dienesta pakāpes;

13.8. uzliek disciplinārsodus un apbalvo ierindas un komandējošā sastāva darbiniekus Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglamentā noteiktajā kārtībā, bet darbiniekus, kas ministrijas sistēmā strādā uz darba līguma pamata, - Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā;

13.9. savas kompetences ietvaros ir tiesīgs atcelt ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību vadītāju un ministrijas pakļautībā esošo institūciju amatpersonu pavēles, rīkojumus, norādījumus un lēmumus (ja likumos nav noteikts citādi);

13.10. veic citus pienākumus un izmanto citas tiesības, kas noteiktas likumos vai citos tiesību aktos.

14. Savus lēmumus valsts sekretārs noformē pavēles, rīkojuma, rezolūcijas vai norādījuma veidā.

15. Valsts sekretāram ir vietnieki, kuri darbojas saskaņā ar valsts sekretāra noteikto un ministra akceptēto pienākumu sadali.

IV. Ministrijas struktūra

16. Ministrijas sistēmā ietilpst:

16.1. ministrijas centrālais aparāts;

16.2. ministrijas pakļautībā esošās institūcijas;

16.3. ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas.

17. Ministrijas centrālā aparāta sastāvā ir šādas struktūrvienības, kurām nav juridiskās personas statusa:

17.1. Administratīvais departaments;

17.2. Juridiskais departaments;

17.3. Nodrošinājuma departaments;

17.4. Starptautisko attiecību nodaļa;

17.5. Kontroles un revīzijas nodaļa;

17.6. Personālsastāva inspicēšanas nodaļa;

17.7. Preses nodaļa.

18. Ministrijas centrālajā aparātā var būt arī citas struktūrvienības, kas izveidotas atbilstīgi tiesību aktiem.

19. Ministrijas sistēmas institūcijās dien iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieki, kuru tiesisko statusu un darbību nosaka likumi, Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu disciplinārreglaments, Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglaments (apstiprināts ar Ministru Padomes 1992.gada 6.februāra lēmumu nr.41 "Par Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentu" - oficiāls izdevums AP MP, 1992, 9.nr.), iekšlietu ministra apstiprināti citi reglamenti un likumpamatoti normatīvie akti.

Ministrijas sistēmas institūcijās saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 52.nr.; 1995, 82.nr.) ir arī valsts civildienesta ierēdņu amati, kuros strādā valsts civildienesta ierēdņi vai ierēdņu kandidāti, kā arī citi amati, kuros darbinieki strādā uz darba līguma pamata.

V. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas

20. Ministrijas pakļautībā ir:

20.1. Policijas departaments;

20.2. Drošības policija;

20.3. Izmeklēšanas departaments (līdz 1995.gada 1.oktobrim);

20.4. Cietumu administrācija;

20.5. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments;

20.6. Pilsonības un imigrācijas departaments;

20.7. Valsts apsardzes dienests;

20.8. Informācijas centrs;

20.9. Tiesu ekspertīžu centrs;

20.10. Kriminālās uzziņas pārvalde;

20.11. Saimniecības un apgādes pārvalde;

20.12. Sakaru centrs;

20.13. Medicīnas pārvalde;

20.14. Mobilais policijas pulks;

20.15. Sardzes pulks.

21. Ministrijas pakļautībā var būt arī citas institūcijas, kas izveidotas atbilstīgi tiesību aktiem.

22. Policijas departamenta nolikumu, Drošības policijas nolikumu, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta nolikumu un Pilsonības un imigrācijas departamenta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

23. Policijas departamenta priekšnieku, Drošības policijas priekšnieku un Pilsonības un imigrācijas departamenta direktoru ieceļ amatā Ministru kabinets pēc ministra priekšlikuma, bet pārējo ministrijas pakļautībā esošo institūciju vadītājus ieceļ amatā ministrs.

24. Mobilais policijas pulks un Sardzes pulks ir karaspēka daļas, un tās vada komandieris.

Mobilā policijas pulka policistiem savas kompetences ietvaros ir likumos noteiktās policijas darbinieka tiesības un pienākumi.

25. Ministrijas pakļautībā esošās institūcijas ir juridiskas personas, tām ir ģerboņzīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās institūcijas pilnu nosaukumu.

Ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību pakļautībā vai pārziņā vai ministrijas pakļautībā esošo institūciju pakļautībā vai pārziņā var būt iestādes un citas institūcijas, kuras ministrijai iedalīto valsts budžeta līdzekļu ietvaros tiek dibinātas, reorganizētas un likvidētas ar attiecīgu ministra pavēli. Minētās iestādes un institūcijas nodrošina ministrijas sistēmas funkcionēšanu un uzdevumu izpildi, un tām var būt juridiskas personas statuss.

26. Ministrijas pārraudzībā ir:

26.1. Latvijas Policijas akadēmija, kura darbojas, pamatojoties uz Latvijas Policijas akadēmijas Satversmi;

26.2. pašvaldību policijas iestādes, kuras darbojas, pamatojoties uz likumu "Par policiju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31.nr.; 1992, 37./38.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 49., 73., 131., 144.nr.), Latvijas Republikas pašvaldības policijas paraugnolikumu (apstiprināts ar Ministru Padomes 1992.gada 12.augusta lēmumu nr.331 "Par Latvijas Republikas pašvaldības policijas paraugnolikumu" - Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 42.nr.) un tam atbilstīgajiem attiecīgo pašvaldību apstiprinātajiem nolikumiem.

VI. Noslēguma jautājumi

27. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1992.gada 28.augusta lēmumu nr.366 "Par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas nolikumu" (oficiāls izdevums AP MP, 1992, 54.nr.).

Ministru prezidents M.Gailis

Iekšlietu ministrs J.Ādamsons

02.08.1995