1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" (reģ. Nr. 40003344207, adrese – Emīlijas Benjamiņas iela 3, Rīga, Latvija, LV-1050) 2025. gada 29. janvāra iesniegumu Nr. 4.9/1434 "Par valsts autoceļa P131 pārbūvei nepieciešamās meža zemes atmežošanu Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā" (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.
2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:
2.1. nekustamais īpašums "Valsts mežs Engure" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 005 1038) Engures pagastā, Tukuma novadā, sastāv no 13 zemesgabaliem un ir ierakstīts zemesgrāmatā uz Zemkopības ministrijas vārda (zemesgrāmatas nodalījums Nr. 100000467303). Atmežošanai paredzēts nodot zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9050 005 1041) daļu 0,0985 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) (turpmāk – valsts zemes gabals). Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais zemes gabala lietošanas veids ir mežs;
2.2. atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā ir ierosināta valsts zemes gabala 311. kvartāla 6. nogabalā;
2.3. pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" ierosinājuma ir izstrādāts būvprojekts "Valsts reģionālā autoceļa P131 Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka posma 22,00.–25,55. km pārbūves projekts" (turpmāk – projekts). Valsts autoceļa pārbūvi iecerēts veikt Satiksmes ministrijai piekrītošo vai īpašumā esošo zemes vienību robežās. Izņēmumi ir atsevišķas zemes vienības, kurās nepieciešams īss salaiduma posms ar esošo infrastruktūru un valsts zemes gabalā. Valsts zemes gabals ir Zemkopības ministrijas valdījumā, un meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas dibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai;
2.4. starp akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" 2024. gada 8. aprīlī tika noslēgts sadarbības līgums, nosakot, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", īstenojot projektu, valsts zemes gabalu atmežo. Pēc projekta īstenošanas valsts zemes gabals tiks nodots Satiksmes ministrijas valdījumā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
2.5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" 2022. gada 18. maijā ir saņēmusi būvatļauju Nr. BIS-BV-4.5-2022-178 (būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņš – 2029. gada 10. aprīlis) un 2024. gada 13. martā – lēmumu par izmaiņām būvatļaujā Nr. BIS-BV-4.10-2024-1092;
2.6. atmežojamais valsts zemes gabals atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. pantu šādas meža zemes atmežošanai un būvniecībai tajā nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta rīkojums. Aizsargjoslu likuma 36. panta 2.1 daļa noteic, ka 36. panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām;
2.7. saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus. Atmežošanas izraisīto negatīvo seku kompensācijas apmērs tiek aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 889 "Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību";
2.8. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām. Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde 2024. gada 24. oktobrī izsniedza ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. AP24SI0351, kurā vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, un pieņēma lēmumu nepiemērot paredzētajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Saskaņā ar ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot 2023. gada 5. oktobra tehniskajos noteikumos Nr. AP23TV1483 (spēkā piecus gadus kopš izdošanas brīža) noteiktās vides aizsardzības prasības.
3. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī šā rīkojuma 2. punktā minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par atmežošanu valsts zemes gabalā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, lai projekta īstenošanā nodrošinātu satiksmei drošu risinājumu. Ja Ministru kabinets neizdos valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" labvēlīgu administratīvo aktu – Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu, netiks nodrošināta satiksmei droša valsts reģionālā autoceļa P131 un Ķesterciema ceļa krustojuma pārbūve. Ar paredzēto darbību netiek ierobežotas sabiedrības intereses – ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējiem biotopiem un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu. Vienlaikus, ņemot vērā tehniskajos noteikumos nosakāmās vides aizsardzības prasības, netiek paredzēta būtiska negatīva ietekme uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamiem biotopiem plašākā mērogā. Ievērojot minētos apsvērumus, valsts reģionālā autoceļa P131 un Ķesterciema ceļa krustojuma pārbūve ir atbalstāma.
4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".