Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 276

Rīgā 2025. gada 13. maijā (prot. Nr. 19 29. §)

Par Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.-2027. gadam

1. Apstiprināt Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plānu 2025.-2027. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā.

3. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 

4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2028. gada 1. martam atbilstoši kompetencei iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par plāna uzdevumu izpildi 2025., 2026. un 2027. gadā.

5. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram līdz 2028. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Ministru prezidente E. Siliņa

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

 

(Ministru kabineta
2025. gada 13. maija
rīkojums Nr. 276)

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem plāns 2025.-2027. gadam

Saturs

Izmantotie saīsinājumi

Kopsavilkums

1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

2. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija

2.1. Identificēto problēmu apraksts

3. Pasākumu plāns

4. Teritoriālā perspektīva

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi:

AIM	Aizsardzības ministrija
ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
ĀM	Ārlietu ministrija
BAC	Bērnu aizsardzības centrs
BLSP	Bērnu lietu sadarbības padome
BTAL	Bērnu tiesību aizsardzības likums
DLC	Demogrāfisko lietu centrs
EKPL	Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
EM	Ekonomikas ministrija
ES	Eiropas Savienība
FM	Finanšu ministrija
ĢP	Ģenerālprokuratūra
IeM	Iekšlietu ministrija
IeM IC	Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
IeVP	Ieslodzījuma vietu pārvalde
IKVD	Izglītības kvalitātes valsts dienests
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
JSPA	Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
KM	Kultūras ministrija
LBAS	biedrība "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība"
LIA	Latvijas Interneta asociācija
LJP	Latvijas Jaunatnes padome
LM	Labklājības ministrija
LNB	Latvijas nacionālā bibliotēka
LPS	Latvijas Pašvaldību savienība
LTAB	Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs
LVMUN	Latvian Model United Nations
MK	Ministru kabinets
NVD	Nacionālais veselības dienests
NVO	Nevalstiskās organizācijas
PKD	Pārresoru koordinācijas departaments
RPNC	Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs
SIF	Sabiedrības integrācijas fonds
SM	Satiksmes ministrija
SPKC	Slimību profilakses un kontroles centrs
TAP	Tiesību aktu portāls
TM	Tieslietu ministrija
VARAM	Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
VDI	Valsts darba inspekcija
VIAA	Valsts izglītības attīstības aģentūra
VID	Valsts ieņēmumu dienests
VK	Valsts kanceleja
VM	Veselības ministrija
VP	Valsts policija
VPD	Valsts probācijas dienests
VPK	Valsts policijas koledža
VRS	Valsts robežsardze
VTEB	Valsts tiesu ekspertīžu birojs
VUGD	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
ZM	Zemkopības ministrija

Kopsavilkums

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem 2025.-2027. gadam plāns (turpmāk - Plāns) izstrādāts atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktajam - "Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un citām atbildīgajām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu, un koordinē šīs programmas īstenošanu".

Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un to padotības iestādēm, un ir turpinājums Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu 2023.-2024. gadam plānam.

Plānā ietverti pasākumi, kurus ierobežota un vēl nepieejama finansējuma vai cilvēkresursu dēļ nav izdevies īstenot Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu 2023.-2024. gadam plāna ietvaros, bet kuri ir aktuāli arī 2025.-2027. gada periodā. 

Plānā ietvertie pasākumi ir pakārtoti un vienlaikus papildina Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam (apstiprinātas ar MK 21.12.2022. rīkojumu Nr. 967) definētos rīcības virzienus, uzdevumus un veicamos pasākumus. Papildus šiem dokumentiem ar bērnu labbūtību saistītie pasākumi, kas gan tieši, gan netieši var veicināt noziedzības mazināšanos, ir iekļauti arī citu nozaru ministriju izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos (skat. sadaļu Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem).

Plāna mērķis ir noteikt īstermiņā veicamos pasākumus, lai sekmētu bērnu noziedzības mazināšanos, mazinot riska faktorus, kas saistīti ar bērna delinkventu uzvedību, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot tos no veselības un dzīvības apdraudējuma.

Apakšmērķi:

1. Veicināt drošu vidi pašvaldību kopienās/apkaimēs, t.sk izglītības iestādēs, un uzlabot sabiedrības izpratni un informētību par dažādiem drošības riskiem. Palielināt bērnu, speciālistu un likumisko pārstāvju informētību un zināšanas, tādējādi nodrošinot efektīvākas prasmes bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu jomā.

2. Pilnveidot darbu ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, stiprinot speciālistu zināšanas un prasmes un pilnveidojot likumpārkāpumu prevencijas sistēmas. Samazināt likumpārkāpēju/notiesāto antisociālas uzvedības iezīmes un noziedzīgas attieksmes.

3. Uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu identificēšanu, nodrošināt efektīvu palīdzību un aizsardzību, lai novērstu negatīvas sekas un atkārtotas viktimizācijas riskus, palīdzētu viņiem aizstāvēt savas tiesības un veicinātu sociālo atlabšanu.

4. Stiprināt starpinstitūciju sadarbību, informācijas un pieredzes apmaiņu starp atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku palīdzību riska grupas bērniem un viņu vecākiem, savlaicīgi reaģētu uz agrīnu nepilngadīgo noziedzību un cietušo viktimizācijas riskiem, kā arī nodrošinātu sistēmisku bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem politikas plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu.

Mērķu sasniegšanai laika posmā no 2025. līdz 2027. gadam kopā ir izvirzīts 30 pasākumi, kas iedalīti 4 rīcības virzienos:

1. Primārā prevencija - sabiedrības informēšana un izglītošana kopumā.

2. Darba ar riska grupām (sekundārā prevencija) un nepilngadīgiem likumpārkāpējiem (terciālā prevencija) pilnveidošana.

3. Darba ar cietušajiem pilnveide.

4. Starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana.

Par Plānā iekļauto pasākumu izpildi kā atbildīgās institūcijas noteiktas IeM, TM, IZM, VM, IeVP, VIAA, IKVD, VP, VPK, VPD, VRS, VUGD, BAC, IeM IC, LM, pašvaldības.

Plānā iekļautie pasākumi tiks īstenoti likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. Vienlaikus atsevišķi pasākumi tiks ieviesti, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējumu. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu izskatāms MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Plāna projekts 2024. gada 17. decembrī tika ievietots Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Publiskās apspriešanas rezultātā tika saņemti divi iebildumi, kas netika ņemti vērā.

1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Politikas attīstības plānošanas hierarhijā bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu politika ir pakārtota "Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam" otrajam rīcības virzienam "Cilvēkkapitāla bāzes vērtība un produktivitāte", Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (turpmāk - NAP2027) - 6. prioritātei "Vienota, droša un atvērta sabiedrība".

Vienlaikus jāatzīmē, ka NAP2027 prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" mērķa sasniegšana ir nesaraujami saistīta ar pozitīvu vidi ģimenē, bērnībā gūto pozitīvo pieredzi, emocionālo labklājību un atbilstošu personības uztveri, nodrošinātām pamatvajadzībām (NAP2027 1. prioritāte - Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki), t. sk. pietiekamiem ienākumiem un finansiālu stabilitāti, kvalitatīvu izglītību (NAP2027 2. prioritāte - Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei) un pašrealizēšanās iespējām darbā, kultūrā un sportā (NAP2027 3. prioritāte - Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība, NAP2027 5. prioritāte - Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei).

Attiecīgi arī bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kuras veiksmīgai īstenošanai nepieciešama laba sadarbība starp visām iesaistītajām nozarēm un par bērnu tiesību aizsardzību atbildīgajām institūcijām, jo tieši sadarbības rezultātā būtu iespējams visefektīvāk novērst daudzveidīgos faktorus un riskus, kas var veicināt bērnu delinkvento uzvedību vai pakļaut tos fiziskās un emocionālās vardarbības riskiem. Bērnu noziedzības prevencija ir valsts iestāžu, pašvaldību un iedzīvotāju sadarbība noziedzības cēloņu un veicinošo faktoru novēršanai un samazināšanai, noziedzīgas uzvedības iespēju mazināšanai, kā arī noziegumu izdarīšanas apgrūtināšanai.

Ņemot vērā minēto un ievērojot bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem politikas izteikto starpnozaru raksturu, Plāns ir sasaistīts un saskaņots arī ar vairākiem citu nozaru attīstības plānošanas dokumentiem, kas saturiski ir cieši saistīti ar bērnu noziedzības mazināšanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem nodrošināšanas jautājumiem. Līdz ar to, izstrādājot Plānu, vienlaikus tika ņemti vērā arī citi attīstības plānošanas dokumenti, kuros ietverti uzdevumi un pasākumi, kas ir vērsti vai var ietekmēt bērnu un pret bērniem izdarīto likumpārkāpumu risku novēršanu un aizsardzības faktoru stiprināšanu (Pielikums).

Vienlaikus plāna izstrādē ņemti vērā arī starptautiskie un ES tiesību akti:

• ANO Ģenerālās Asamblejas 1959. gadā pasludinātā Bērnu tiesību deklarācija;

• ANO 1989. gada Bērnu tiesību konvencija un divi tās papildu protokoli - Par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju (ratificēts 2006. gada 22. februārī) un Par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos (ratificēts 2005. gada 19. decembrī);

• Eiropas Padomes 1996. gada 25. janvāra Konvencija par bērnu tiesību piemērošanu;

• Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (Lansarotes konvencija);

• Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 24. pants (bērnu tiesības);

• ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām;

• Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES stratēģija par bērna tiesībām"¹, kurā kā galvenie īstenojamie rīcības virzieni bērnu tiesību aizsardzības jomā ir izvirzīti:

- Līdzdalība politiskajā un demokrātiskajā dzīvē;

- Sociālekonomiskā iekļaušana, veselība un izglītība;

- Vardarbības pret bērniem apkarošana un bērnu aizsardzības nodrošināšana;

- Bērniem draudzīga tiesu sistēma;

- Digitālā un informācijas sabiedrība;

- Bērna tiesības visā pasaulē un bērnu perspektīvas iekļaušana visās ES dalībvalstīs.

• Eiropas Parlamenta rezolūcija par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā.

• Eiropas Padomes stratēģija bērnu tiesību jomā (2022.-2027. gads)² "Bērnu tiesības praksē: no konsekventas īstenošanas līdz kopīgai inovācijai"

2. Esošā situācija un problēmu identifikācija

Problēmas identificētas, pamatojoties uz situācijas nepilngadīgo noziedzības jomā, nepilngadīgo tiesību pārkāpumiem un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2023. gadā³ izpēti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, starpinstitūciju sadarbības grupās un ekspertu tikšanās paustajām problēmām.

Esošā situācija bērnu noziedzības un bērnu kā cietušo jomā liecina, ka nepilngadīgo personu likumpārkāpumu prevencijas sistēma tikai daļēji sniedz vēlamos rezultātus. Joprojām pastāv virkne problēmu, kuras risināmas kompleksi līdzdarbojoties dažādām institūcijām, liekot bērnu intereses kā valstiska mēroga prioritāti un paredzot tam atbilstošus finanšu un atbalsta cilvēkresursus.

Plānojot iespējamos pasākumus, prioritāri tika izvirzīti tādi jautājumi, kurus iespējams īstenot līdz 2027. gada nogalei.

Vienlaikus tika ņemts vērā, ka noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības no noziedzīgiem nodarījumiem pasākumus nedrīkst skatīt atsevišķi no bērnu, jauniešu un ģimenes labklājības, veselības, kā arī izglītības politikas kopumā. Jo to, vai bērns pastrādā noziedzīgu nodarījumu vai kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri, lielā mērā ietekmē vairāki apstākļi: ģimenes vide, sociālā labklājība, izglītība un audzināšana.

Līdz ar to Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kā arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025. gadam jau paredzēta virkne uzdevumu, kas attiecināmi uz dažādu individuālu, ģimenes un skolas vides aizsargājošo faktoru stiprināšanu.

Vardarbības mazināšanas jautājumi tiks risināti Labklājības ministrijas izstrādātā Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.-2029. gadam⁴ ietvaros, kurā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz vardarbības mazināšanu ģimenē, pret bērniem un bērnu vidē.

Lai gan noziedzības novēršana ir viena no iekšlietu politikas jomām, kuras ietvaros tiesībsargājošās institūcijas, reaģējot uz noziedzīgām izpausmēm, piemērojot praksē izstrādātas metodes noziedzības apkarošanai un pamatojoties uz pasaulē zinātniskajos pētījumos izstrādātām, pierādījumos balstītām programmām un metodiskiem instrumentiem bērnu noziedzības novēršanai un sekojot aktuālākajām pārmaiņām noziedzīgo darbību izpausmju attīstībā, nodrošina sabiedrības drošību un sabiedriskās kārtības ievērošanu, tomēr bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu jomā tiesībsargājošās iestādes var risināt tikai daļu jautājumu. Jāņem vērā, ka tikai ar policejiskām un sodu metodēm bērnu noziedzības problēmas atrisināt nevar, jo noziedzība ir problēma, kas balstās uz sociālām un izglītības problēmām sabiedrībā, ko nevar atrisināt ar sodiem un kriminālvajāšanu.

Tāpēc būtu konceptuāli izvērtējams jautājums par plānā iekļauto pasākumu turpmāku integrēšanu plašākā dokumentā, proti, bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības rīcībpolitikā, tādējādi uzsverot šīs politikas saikni un sasaisti ar kopējo bērnu, jaunatnes un ģimenes politiku. Tas sniegtu iespēju efektīvāk īstenot un realizēt arī bērnu aizsardzības jautājumus no noziedzīgiem nodarījumiem.

2.1. Identificēto problēmu apraksts

[1] Pēdējos gadus nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, apcietināto un notiesāto skaita dinamika nav būtiski mainījusies, kas norāda uz to, ka ir jāpilnveido un jāturpina darbs, kas veicinātu nepilngadīgo personu iesaistes noziedzīgajās darbībās samazināšanos. Lai bērnus jau sākotnēji pasargātu no noziedzīgiem nodarījumiem un atturētu no to izdarīšanas, būtiska nozīme ir preventīviem un izglītības pasākumiem, līdz ar to jāturpina bērnu, to likumisko pārstāvju un sabiedrības izglītošana par ar drošību un atbildību saistītiem jautājumiem.

[2] Stabili savu aktualitāti saglabā likumpārkāpumi, kas saistīti ar smēķēšanu, narkotiku, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanu. Ir jāturpina darbs pie pierādījumos balstītu intervenču klāsta un to pieejamības nodrošināšanas, lai mazinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu, kā arī efektīvāk jāveic pasākumi minēto vielu pieejamības un izplatības ierobežošanas jomā. Šī jautājuma risināšanā būtu jāiesaistās ne tikai tiesībsargājošām iestādēm, bet tas pamatā jārisina sabiedrības veselības kontekstā. Tas nozīmē, ka pašvaldībās un izglītības iestādēs tas būtu jāīsteno pierādījumos balstītas programmas, kas vērstas ne tikai uz informēšanu, bet arī uz praktiskām izmaiņām paradumos un uzvedībā.

Jāturpina darbs pie pakalpojuma izveides un ieviešanas, lai nodrošinātu, ka bērniem, kas nonākuši riska situācijās, tai skaitā apreibinošo vielu ietekmē, tiktu sniegta bērna labākajām interesēm atbilstoša palīdzība, kur tiktu ietverta gan medicīniskā komponente, gan sociālais pakalpojums, gan izglītojošā daļa.

Lai gan saskaņā ar BTAL 60. pantu jau ir noteikts, ka, ja bērnam, kurš nogādāts policijas iestādē, četru stundu laikā nav iespējams noskaidrot personību un nodot bērnu vecākiem, audžuģimenei, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai un ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, bērns jānogādā krīzes centrā, bērnu vecākiem, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādē, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai, praksē joprojām pastāv gadījumi, kad bērns tiek nogādāts un izmitināts Valsts policijas profilakses iestādē (Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Nepilngadīgo uzraudzības grupā), kas nebūt neatbilst bērna labākajām interesēm un vienlaikus norāda uz nepieciešamību risināt jautājumu par atbilstošu pakalpojumu pieejamību.

[3] Aktuāls jautājums ir par rīcību un risinājumiem gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdara nepilngadīgais, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, kā arī gadījumos, kad ir izsmelti visi sabiedrībā pieejamie resursi un bērns apdraud sevi un citus. Būtisks nosacījums tam ir nekavējoša bērna izolācijas nodrošināšana atsevišķos gadījumos, kas ne tikai novērstu jauna nozieguma izdarīšanas riskus, bet arī pasargātu pašu bērnu no iespējama nozieguma izdarīšanu pret viņu. Turklāt, šāda pieeja nodrošinātu gan bērna uzraudzību, kontroli, tūlītēju izvērtēšanu un nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu, gan arī neradītu pārējai sabiedrībai, tai skaitā nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, nevēlamus signālus, kas var rezultēties ar nihilistisku attieksmi un turpmāku likumu ignorēšanu.

2023. gadā valstī ir palielinājies nepilngadīgo personu skaits vecumā no 14 līdz 17 gadiem, pret kurām uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī ir samērā augsts nepilngadīgo īpatsvars, kas atrodoties prevencijas uzskaitē, atkārtoti izdara noziedzīgus nodarījumus vai administratīvos pārkāpumus. Līdz ar to būtu vērtējams un pilnveidojams preventīvais darbs ar bērniem, kas izdarījuši likumpārkāpumu, kā arī ar šo bērnu ģimenēm. Jāturpina darbs pie nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas sistēmas pilnveidošanas, veicot pasākumus efektīvas starpinstitūciju sadarbības nodrošināšanai, kā arī nodrošinot iespēju izmantot katram konkrētam gadījumam atbilstošas sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas programmas vai citas vajadzībām atbilstošas intervences.

[4] Apcietināto un notiesāto nepilngadīgo skaita dinamika ir diezgan stabila. Nepilngadīgo ieslodzīto rādītāji pēdējo gadu laikā nemainīgi saglabājas līdz 1% robežās no ieslodzīto kopskaita. Analizējot datus par nepilngadīgo notiesāto atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, ir novērojama tendence pieaugt nepilngadīgajiem notiesātajiem konstatētā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskam. Līdz ar to ir būtiski pilnveidot darbu arī ieslodzījuma vietās, lai mazinātu noziedzīgās uzvedības riskus bērniem, kas atrodas ieslodzījuma vietās un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām.

[5] Noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits nav samazinājies. Jautājumā par nepilngadīgajiem cietušajiem secināms, ka pēc nozieguma veida bērni visbiežāk cieš no cietsirdības un vardarbības, kā arī no noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dzimumneaizskaramību. Jāatzīmē, ka ir pieaudzis uzsākto administratīvā pārkāpuma procesu skaits par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu, kā arī par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, kā arī par pret bērnu vērstu agresīvu uzvedību. Minētie problēmjautājumi norāda uz to, ka bērnu kā cietušo jautājums skar kopējo bērnu labbūtību Latvijā un ir risināms kompleksi.

Ir nepieciešami pasākumi, kas vairotu informētību par visu veidu vardarbību un tādējādi nodrošinātu, ka bērniem, kas cietuši no vardarbības un bijuši tās liecinieki, ir pieejami bērniem pielāgoti preventīvi, aizsardzības un atbalsta pasākumi. Lielāka uzmanība būtu jāvelta preventīvā darba uzlabošanai, lai mazinātu riska faktorus un novērstu bērnu nonākšanu riska situācijās. Vienlaikus būtu jāstiprina ģimeņu un sociālā atbalsta pasākumi, nodrošinot vienotus pakalpojumus un rīcības standartus visā valsts teritorijā, paredzot agrīnās intervences pasākumus. Vardarbības problēmas risināšanai LM vadībā ir izstrādāts Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029. gadam, kas 2024. gada 19.decembrī apstiprināts Ministru kabinetā.

[6] Attīstoties informācijas tehnoloģijām un pieaugot interneta nozīmei ikdienas dzīvē, rodas arī jauni drošības riski virtuālajā vidē. Ņemot vērā arī pieaugošo tendenci palielināties noziedzīgo nodarījumu skaitam pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību tiešsaistē, jautājums par bērnu izdarīto un pret bērniem vērstiem likumpārkāpumiem interneta vidē joprojām saglabā savu aktualitāti. Līdz ar to jāturpina bērnu, to likumisko pārstāvju un sabiedrības izglītošana par ar drošību internetā saistītiem jautājumiem.

[7] Atkārtotas viktimizācijas novēršanai speciālistiem ir svarīgi rūpēties, lai bērna nopratināšana noritētu, papildus netraumējot bērnu saistībā ar notikušo likumpārkāpumu. To var panākt, ja nopratināšana notiek bērnam draudzīgā vidē un veidā. Tāpat ir svarīgi, lai būtu nodrošināta iespēja veikt nopratināšanu ar tehnisko līdzekļu palīdzību, lai pasargātu bērnu no atkārtotas nopratināšanas un tiešas līdzdalības tiesas procesā. Nepilngadīgo jāpratina izmeklēšanas darbības veicējam, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā, pratināšanai jānotiek tam speciāli paredzētās un aprīkotās telpās, kas atbilst bērna individuālajām vajadzībām, tai skaitā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Latvijā kopš 2023. decembra ir uzsākta starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna mājā", kas ir starptautiski atzīts vadošais starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības modelis bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai ir tās liecinieki, tā atrodas Rīgā un tās darba laiks ir darba dienās no plkst. 9.00 -17.00.

Mazāk traumatiska un bērniem draudzīga vide ir nepieciešama arī citos noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un lieciniekiem, kā arī neatliekamos gadījumos vardarbībā cietušajiem bērniem, kad nav pieejami Bērna mājas pakalpojumi.

Ar 2024. gada 19. septembra grozījumiem Kriminālprocesa likuma 152. pantā "Nepilngadīgo pratināšanas īpatnības" un 153. pantā "Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību"⁵ tika noteikts, ka jebkura nepilngadīgā pratināšana (neatkarīgi no procesuālā statusa) pratināšanas norises gaitu jāfiksē skaņu un attēlu ierakstā, kā arī nepilngadīgo var pratināt tikai tāds izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā. 

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021. gadam programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ietvaros ir izstrādātas un pielāgotas Latvijas vajadzībām NICHD pratināšanas vadlīnijas. NICHD protokols ir viens no pasaules praksē atzītām un empīriski pamatotām strukturētās pratināšanas vadlīnijām, kuras izveidotas nosakot noteiktu pratināšanas struktūru un taktiku, bet neietver ar izmeklēšanu saistītu pasākumu nozīmi un izpildījumu pēc būtības. NICHD protokols neietver Kriminālprocesa likuma normas (piemēram, NICHID protokols neparedz izskaidrot procesuālās tiesības un pienākumus; neparedz veidu kādā nepilngadīgajam intervijas laikā varētu uzrādīt noteiktus materiālus), kuras nepieciešams ievērot izmeklēšanas procesā.

Līdz ar to nepieciešams turpināt darbu, lai veicinātu atbalstu īpaši aizsargājamajiem cietušajiem - attīstot "Bērna mājas" darbību reģionos un Valsts policijas iecirkņos izveidojot draudzīgas telpas, kas aprīkotas ar tehniskajiem līdzekļiem skaņas un attēla ieraksta nodrošināšanai, un izstrādājot metodiskās vadlīnijas vienotiem standartiem Valsts policijas telpām, kuras piemērotas noziedzīgos nodarījumos cietušo nepilngadīgo un nepilngadīgo liecinieku pratināšanai, izstrādājot metodisko materiālu izmeklētājiem darbā ar nepilngadīgajiem kriminālprocesā, nodrošinot procesa virzītāju apmācības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, IeM kopā ar iesaistīto institūciju pārstāvjiem ir izstrādājusi Plānu, kurā ir ietverti pasākumi, kas skar:

1) preventīvo pasākumu veikšanu, sabiedrības izglītošanu bērnu izdarīto un pret bērniem vērsto likumpārkāpumu ierobežošanā, speciālistu apmācības bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2) to personu, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, resocializācijas, palīdzības/intervences pakalpojumu pilnveidošanu un uzlabošanu;

3) netraumējošas vides nodrošināšanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nepilngadīgajiem;

4) starpinstitucionālās sadarbības attīstīšanu, pieredzes apmaiņas, situācijas bērnu noziedzības jomā regulāru monitoringu.

Minētie pasākumi vienlaikus ir vērsti uz Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam noteiktā mērķa "Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību" sasniegšanai definēto rīcības virzienu īstenošanu un papildina Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027. gadam īstenošanai paredzētos pasākumus.

Vienlaikus jānorāda, ka tas nav izsmeļošs bērnu noziedzības faktoru mazinošs pasākumu uzskaitījums, jo liela daļa no citiem nozīmīgiem šo politiku veidojošiem aspektiem jau tiek risināti citu politikas dokumentu izstrādes un īstenošanas ietvarā (piemēram, pasākumi vardarbības mazināšanai ģimenē un bērnu vidū, sociālā un psiholoģiskā palīdzība cietušajiem, utt.).

Līdz ar to, izstrādājot Plānu, IeM tajā primāri iekļāva pasākumus, kas ir vērsti uz bērnu noziedzības mazināšanu un bērnu aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav iekļauti citos politikas plānošanas dokumentos un kurus pārsvarā vai pamatā var īstenot tiesībsargājošās iestādes.

3. Pasākumu plāns

Politikas rezultāts		Plāna īstenošana sniedz ieguldījumu šādu politikas rezultātu sasniegšanā: 1. Bērnu skaits, kas cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem - 664 (2024. gads) - 412 (2027. gadā); 2. Noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījuši nepilngadīgie, īpatsvars pret visiem noziedzīgajiem nodarījumiem - 1,9% (2024.gadā) -1,5% (2027. gadā); 3. Nepilngadīgo personu, kuras ir izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, īpatsvars pret visām personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus - 4,7% (2024.gads) - 4,5% (2027. gadā); 4. Notiesāto nepilngadīgo skaits - 118 (2024. gads)- 114 (2027. gadā).
1. Rīcības virziens PRIMĀRĀ PREVENCIJA (sabiedrības informēšana, izglītošana)
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Finansējums un tā avoti
1.1.	Īstenot prevencijas programmu "Skolu drošība", kas paredz apmācīt izglītības iestāžu vadību par izglītības iestādes drošības sistēmas aspektiem.	Izglītības iestādēm sniegtas zināšanas un prasmes, lai spētu visaptveroši novērtēt iespējamos drošības draudus un riskus izglītības iestādē, savlaicīgi novērst tos.	"Skolu drošība" iesaistīto izglītības iestāžu skaits % no kopējā izglītības iestāžu skaita. 2025. gadā - 30% 2026. gadā - 30% 2027. gadā - 40%	IeM (VP)		31.12.2025. 31.12.2026. 31.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
1.2.	Turpināt attīstīt Drošības vēstnešu programmu (iepriekš dokumentos minēta kā Brīvprātīgo programma), kā vienu no prevencijas pamatprogrammām, lai iesaistītu izglītības iestāžu pārstāvjus nepilngadīgo informēšanā par drošības riskiem un nepieciešamo rīcību drošības risku novēršanai un sevis pasargāšanai.	Skolās ieviesta Drošības vēstnešu programmu.	Skolu skaits % no kopējā vispārējās izglītības iestāžu skaita: 2025. gadā - 50%. 2026. gadā - 55%. 2027. gadā - 60%.	IeM (VP)		31.12.2025. 31.12.2026. 31.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
1.3.	Īstenot mācības darba devējiem, kuri nodrošina kriminālsoda - sabiedriskais darbs un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs -izpildi bērniem.	Darba devēji ir informēti par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.	Provizoriski 100 darba devēji ir apguvuši mācības par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.	VPD		01.06.2026.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
			Tiek nodrošinātas mācības (atbilstoši nepieciešamībai) par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, ja tiek piesaistīti jauni darba devēji vai, ja mainās darba devēju atbildīgās personas.	VPD		15.12.2025. 15.12. 2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
1.4.	Īstenot mācības brīvprātīgā darba veicējiem - izlīguma starpniekiem, Atbildīguma un atbalsta apļu brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem.	Brīvprātīgā darba veicēji ir informēti par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.	Provizoriski 40 brīvprātīgā darba veicēji ir apguvuši mācības par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.	VPD		15.12.2025.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
			Tiek nodrošinātas mācības (atbilstoši nepieciešamībai) par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, ja tiek piesaistīti jauni brīvprātīgā darba veicēji.	VPD		15.12.2026. 15.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
1.5.	Nodrošināt izglītības iestāžu vadības komandas profesionālo pilnveidi, piedāvājot apgūt programmu "Vardarbības risku pārvaldība izglītības iestādēs".	Izglītības iestāžu vadības komandai ir visa nepieciešamā informācija vardarbības risku novēršanai izglītības iestādē un zināmi/pieejami resursi vardarbības prevencijai, tajā skaitā par pieejamām vardarbības prevencijas programmām, Vadlīnijām ņirgāšanās mazināšanai, BAC izstrādāto vardarbības gadījumu risināšanas algoritmu izglītības iestādēs, konfliktu risināšanas metodēm, u.c. resursiem.	Ikgadēji tiek nodrošināta 18 akadēmisko stundu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma vadības komandām par vardarbības risku pārvaldību, saskaņā ar spēkā esošiem ārējiem noteikumiem par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību. Izglītoto dalībnieku skaits gadā nav mazāks par 100 dalībniekiem.	VIAA	BAC, IKVD, IZM, VM, TM (VPD), IeM	31.12.2027	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
1.6.	Izstrādāt kvalitātes standartus ārpusģimenes aprūpes pakalpojumam/iem.	Izstrādāti un izmēģinājumprojektā aprobēti kvalitātes standarti ārpusģimenes aprūpes pakalpojumam un izstrādātas e-mācības par kvalitātes standartiem.	Kvalitātes standarti ārpusģimenes aprūpes pakalpojumam.	LM		2025. gada 2. pusgads (neaprobētie kvalitātes standarti); 2026. gada 2 pusgads (aprobētie kvalitātes standarti).	Ar ESF+ līdzfinansējumu projekta "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana" ietvaros (SAM 4.3.5.3.).
1.7	Izglītības iestādēm sadarbībā ar VUGD organizēt praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā".	Praktiski pārbaudīta izglītības iestādes nodarbināto rīcība ugunsgrēka gadījumā.	Dalība izglītības iestāžu organizētajās praktiskajās nodarbībās (skaits).	Izglītības iestādes IeM (VUGD)		Pastāvīgi līdz 31.12.2027	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
1.8.	Organizēt izglītojošos pasākumus izglītības iestādēs par: - vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs "112" - Par drošību uz ūdens" -"Ugunsdrošība mājoklī" - "Iedzīvotāju izglītošana par pareizu rīcību pēc CSNg", -"Izglāb dzīvību - uzstādi un regulāri pārbaudi dūmu detektoru".	Nodrošināta bērnu izglītošana par ugunsdrošības un drošības uz ūdens jautājumiem un, kur vērsties pēc palīdzības nelaimes gadījumā.	Izglītojošo pasākumu skaits katru gadu	IeM (VUGD)	Izglītības iestādes	Pastāvīgi līdz 31.12.2027	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
1.9.	Turpināt atbalsta sistēmas pilnveidi bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas .	Izstrādāts informatīvais ziņojums "Par atbalsta pasākumiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas"	MK apstiprināts informatīvais ziņojums	LM	IZM, VM, SM, TM, VARAM, pašvaldības	31.12.2025.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2. Rīcības virziens: DARBA AR RISKA grupām (sekundārā prevencija) un nepilngadīgiem LIKUMPĀRKĀPĒJIEM (terciārā prevencija) pilnveidošana.
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Finansējums un tā avoti
2.1.	Organizēt mācības VRS speciālistiem, kuru pienākumi ir saistīti ar saskari ar bērniem, lai veidotu šo personu izpratni tādos jautājumos kā seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālās izmantošanas pazīmju atpazīšana, konstatēšana, ziņošana un rīcība šādos gadījumos	VRS speciālisti, kuri patvēruma procedūras ietvaros kontaktējas ar bēgļu krīzes skartajiem bērniem, ir piedalījušies mācībās par to, kā pazīt seksuālās vardarbības pazīmes	Provizoriski plānots apmācīt 100 VRS amatpersonas ik gadu	IeM (VRS)		31.12.2027.	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda plānoto aktivitāšu un finanšu ietvaros
2.2	Izveidot jaunu īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nepilngadīgām personām bezpalīdzības stāvoklī, krīzes situācijās, kad nav iespējams nodrošināt citu labāku risinājumu, ar mērķi nodrošināt bērna atrašanos drošā un bērna labākajām interesēm piemērotā vidē.	Nodrošināts pakalpojums nepilngadīgām personām bezpalīdzības stāvoklī, krīzes situācijās, kad nav iespējams nodrošināt citu labāku risinājumu, ar mērķi nodrošināt bērna atrašanos drošā un bērna labākajām interesēm piemērotā vidē.	Ieviests pilotprojekts "Īslaicīgas izmitināšanas pakalpojums nepilngadīgām personām bezpalīdzības stāvoklī" Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.	VK	Rīgas pašvaldība, LM, VM, IeM, VP, NVO	31.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros
2.3	Ieviest pierādījumos balstītas indicētas atkarību profilakses programmas jauniešiem	Sniegta agrīna palīdzība saistībā ar atkarību izraisošo vielu lietošanu ar mērķi atkarību izraisošu vielu lietošanas pārtraukšanu vai samazināšanu pirms tā kļūst par nopietnu problēmu, kā arī novērst vai mazināt veselības traucējumu attīstības risku un atkarības sociālo seku izveidošanos.	Pašvaldībās ieviesta programma jauniešiem ar paaugstinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas radīto veselības traucējumu attīstības risku, piemēram, "Veselīgas nākotnes programma".	VM, SPKC, VIAA	Pašvaldības, LM	31.12.2027.	Finansējuma avots ir ESF 4.1.2. SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" - 4.1.2.1. Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, 4.1.2.8. "Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā" pasākumiem.
2.4.	Izstrādāt rīcības modeli darbā ar bērniem, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu un ir veikuši smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus.	Izstrādāts rīcības modelis darbam ar nepilngadīgajiem, bērniem tiek piemēroti uzvedības riskiem un vajadzībām atbilstoši pakalpojumi.	Izstrādāts rīcības modelis un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi normatīvajos aktos.	TM, LM	VPD, IeM (VP), VM, pašvaldības, NVO	31.12.2026.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.5.	Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē - likvidēšana. "Bērnu un jauniešu drošās mājas" augsta riska bērniem un jauniešiem izveidošana un integrēšana audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmā.	Bērniem tiek piemēroti uzvedības riskiem un vajadzībām atbilstoši audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Tiek izveidota "Bērnu un jauniešu drošā māja" augsta riska bērniem un jauniešiem.	Izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos. Tiek likvidēts likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" ietvertais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - bērna ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē. Likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" tiek integrēts audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - bērna ievietošana "Bērnu un jauniešu drošajā mājā".	TM	IZM, VM, LM, VARAM.	31.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.6.	Pilnveidot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā ietverto regulējumu par pašvaldību profilakses darbu ar bērniem.	Pārskatīti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā uzskaitītie gadījumi un to secība, kad pašvaldībai ir jāuzsāk atbalsta sniegšana bērnam un tā ģimenei, panākot, ka darbs ar bērnu un tā ģimeni primāri tiek uzsākts, kad bērns vēl nav izdarījis likumpārkāpumu, bet situācija ģimenē vai citi apstākļi var novest līdz bērna prettiesiskai rīcībai. Mainīta pieeja, ka darbs ar bērnu un tā ģimeni primāri ir atbalsta sniegšana ģimenei, nevis bērna uzvedības sociālā korekcija, tā veicinot bērna un tā ģimenes uzticēšanos atbildīgajām iestādēm, lai atbalsts tiktu saņemts savlaicīgi, nevis pēc atbildīgo institūciju pieprasījuma.	Izstrādāti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā. Pašvaldību prakses maiņa. Skaidrs rīcības algoritms pašvaldībās, kad tās rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka bērna uzvedība var novest pie prettiesiskas rīcības. Atbilstoša atbalsta un palīdzības pakalpojumu sniegšana bērnam un viņa likumiskajiem pārstāvjiem.	TM	LM Pašvaldības	31.12.2025.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.7.	Pilnveidot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību bērniem kriminālprocesā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un tā vietā piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus un citus atbalsta pasākumus.	Izstrādāta kārtība, kādā nepilngadīgais nosacīti atbrīvojams no kriminālatbildības, tā vietā piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.	Izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos.	TM	LM, IeM, ĢP, VP, VPD, BAC, tiesas	31.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.8.	Īstenot sociālās uzvedības korekcijas programmu "Domas. Atbildība. Rīcība." (notiesātajiem no 14 gadu vecuma).	Motivēti un apmācīti grupas dalībnieki domāt un rīkoties ar atbildības izjūtu, stimulējot morālā sprieduma attīstību, mazinot agresiju un izmantojot savstarpējās palīdzības pieeju.	Provizoriski iesaistīti ikgadēji 15 nepilngadīgie notiesātie ikgadēji.	IeVP		2025. gada 2. pusgads; 2026. gada 2. pusgads; 2027. gada 2. pusgads	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.9.	Īstenot sociālās uzvedības korekcijas programmu "Racionalitāte un resocializācija 2" (paredzēta pieaugušajiem, jauniešiem no 13 gadu vecuma un pieaugušajiem, kuri cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma, kā arī jauniešiem no 13 gadu vecuma un pieaugušajiem ar psihiskās veselības traucējumiem).	Apgūtas prasmes un vērtības, kas koriģē antisociālu uzvedību un ir nepieciešamas prosociālas kompetences veicināšanai.	Provizoriski iesaistīti ikgadēji 15 nepilngadīgie notiesātie.	IeVP		2025. gada 2. pusgads pusgads; 2026. gada 2. pusgads; 2027. gada 2. pusgads	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.10.	Īstenot sociālās uzvedības korekcijas programmu "Vardarbības mazināšanas programma."	Mazināti indivīda antisociālas un vardarbīgas uzvedības cēloņi vai to veicinošie faktori, lai samazinātu šādas vai līdzīgas uzvedības risku nākotnē, kā arī attīstītas un pielietotas jaunās prasmes, kuras ir nepieciešamas, lai atpazītu un mainītu domas, jūtas un uzvedību, kas ir saistītas ar vardarbību, un apgūtu jaunus nevardarbīgus uzvedības modeļus.	Provizoriski iesaistīti ikgadēji 15 notiesātie.	IeVP		2027. gads 2. pusgads	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.11	Pilnveidot kriminālsodu izpildi bērniem.	Kriminālsodu izpildē tiek izmantoti bērnu vecumposmam atbilstoši instrumenti un darba metodes/pieejas.	Izstrādāti normatīvie akti un kriminālsodu izpildes praksē ieviesti instrumenti un darba metodes/pieejas, kas tiek īstenotas audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - probācijas novērošana - ietvaros.	TM	VPD	31.12. 2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.12	Īstenot izglītojošus pasākumus VPD nodarbinātajiem par traumas izpratnē balstītu pieeju darbā ar bērniem.	VPD nodarbinātie izprot traumas6 ietekmi un atbilstoši organizē darbu ar bērnu.	Īstenotas mācības 100 VPD nodarbinātajiem.	VPD		01.12.2026.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
2.13	Pilnveidot probācijas programmu "Pārmaiņu ceļš II" darbam ar bērniem ieslodzījuma vietā.	Bērni, kas veikuši seksuāla rakstura nodarījumu un atrodas ieslodzījuma vietā, saņem atbilstošu korekcijas pasākumu.	Pilnveidota probācijas programma "Pārmaiņu ceļš II".	VPD	IeVP	01.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
3. Rīcības virziens: Darbs ar CIETUŠAJIEM bērniem lieciniekiem un cietušo bērnu un liecinieku atbalsta sistēmas pilnveide (terciālā prevencija). Bērnu vajadzībām atbilstošas, drošas un draudzīgas vides radīšana, tādejādi mazinot bērnu psihisko un emocionālo traumēšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Speciālistu, kas strādā ar noziedzīgajos nodarījumos cietušajiem bērniem, zināšanu pilnveidošana.
3.1.	Valsts policijas speciālu nopratināšanas telpu, kuras piemērotas nepilngadīgo cietušo nopratināšanai kriminālprocesā, aprīkošana ar tehniskajiem līdzekļiem skaņas un attēla ieraksta nodrošināšanai	VP reģionu pārvaldēs un iecirkņos, kriminālprocesuālo darbību veikšanai, nepilngadīgo cietušo un liecinieku nopratināšanas telpas nodrošinātas ar tehniskajiem līdzekļiem.	VP reģionu pārvaldēs un iecirkņos ir atbilstošas nepilngadīgo cietušo nopratināšanas telpas, kas aprīkotas ar tehniskajiem līdzekļiem.	IeM (VP, IeM IC)		30.09.2026.	Iekšējās drošības fonda 2021.-2027. gada perioda projektā Nr. VP/IDF/2024/1 "Noziedzīgos nodarījumos cietušo personu - īpaši aizsargājamo cietušo (jo īpaši bērnu) atbalsta veicināšana kriminālprocesa ietvaros". Kopējais finansējums: 559 979 euro Iekšējās drošības fonda finansējums: 419 984 euro Valsts budžeta līdzfinansējums: 139 995 euro
3.2.	Izstrādāt metodisko materiālu izmeklētājiem darbā ar nepilngadīgajiem cietušajiem un lieciniekiem kriminālprocesā.	Pilnveidots VP darbs ar nepilngadīgajiem cietušajiem un lieciniekiem, nodrošinot bērna labāko interešu ievērošanu.	Izstrādāts metodiskais materiāls izmeklētājiem darbā ar nepilngadīgajiem cietušajiem un lieciniekiem, kas balstīts uz ārvalstu pieredzi un praksi kriminālprocesā.	IeM (VP)	ĢP	30.09.2026.
3.3.	Neformālās izglītības programmas "Nepilngadīgo cietušo pratināšana" izstrāde VP amatpersonām (izmeklētājiem)."	Nodrošināta VP amatpersonu zināšanu un prasmju apguve darbā ar nepilngadīgajiem cietušajiem kriminālprocesā.	Izstrādāta mācību programma.	IeM (VPK, VP)	BAC	31.12.2025	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros
3.4	Sagatavot priekšlikumus tiesu psiholoģijas, psihiatrijas un komplekso ekspertīžu un ekspertu, īpaši, kas veic ekspertīzes bērniem kriminālprocesā, pieejamībai saprātīgā termiņā.	Tiek samazināts termiņš, kādā tiek veiktas tiesu psiholoģijas, psihiatrijas un kompleksās ekspertīzes bērniem kriminālprocesā.	Sagatavoti priekšlikumi risinājumam ekspertu un ekspertīžu pieejamībai kriminālprocesā.	TM VM IKVD	IEM, LM, BAC,VTEB RPNC	31.12.2025.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
3.5.	Latvijas reģionos ieviest starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" filiāles.	Bērniem Latvijas reģionos pieejama starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja".	Ieviesta viena jauna filiāle gadā.	LM (BAC);	TM, IeM, VM, VP, prokuratūra, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls", Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Psihologu sertifikācijas padome, pašvaldības.	31.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
4. Rīcības virziens: STARPINSTITŪCIJU SADARBĪBA, KOORDINĀCIJA
Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Finansējums un tā avoti
4.1.	Regulāra situācijas, par nepilngadīgo noziedzības stāvokli, noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem, kā arī noziedzības novēršanas problēmām, apzināšana un analīze.	Nodrošināts bērnu noziedzības un administratīvo pārkāpumu monitorings.	Reizi gadā sagatavots pārskats, kas izskatīts BLSP. Pārskats publiski pieejams IeM un VP interneta vietnēs.	IeM (VP, VUGD), TM (IeVP, VPD), BAC	IeM (IeM IC)	Ik gadu līdz 3. martam	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
4.2.	Turpināt sadarbības formāta ar pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām izveidi, lai veidotu vienotu pieeju preventīvajā darbā ar nepilngadīgajiem riska grupas bērniem (viktimizācijas un likumpārkāpumu riski).	Veicināta sadarbība un nevalstisko organizāciju iesaiste atbalsta pasākumu īstenošanā un kaitējuma mazināšanā, īpaši ar tām organizācijām, kurās vēršas jaunieši, kas ir pakļauti riskam izdarīt likumpārkāpumu vai ciest dažādos noziedzīgos nodarījumos.	Organizētas sanāksmes starp VP, pašvaldībām un organizācijām, kurās uzturas vai vēršas bērni, kuri pakļauti riskam izdarīt likumpārkāpumu vai ciest dažādos noziedzīgos nodarījumos.	IeM (VP)	IeM (VP), NVO LM, TM (VPD) Pašvaldības	31.12.2027.	Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
4.3.	Balstoties uz datiem par esošo situāciju pašvaldībā un pastāvošām problēmām pašvaldībās izstrādāt likumpārkāpumu prevencijas plānus.	Nodrošināta likumpārkāpumu prevencijas plānošana katrā pašvaldībā. Pilnveidota starpinstitūciju sadarbība bērnu likumpārkāpumu prevencijas jomā.	Katrā pašvaldībā ir izstrādāti likumpārkāpumu prevencijas plāni vai likumpārkāpumu prevencijas pasākumi ir paredzēti citos pašvaldības plānošanas dokumentos.	Pašvaldības, IeM (VP, VUGD), izglītības iestādēs	LM, IZM, VM TM (VPD)	31.12.2027.	Pašvaldību esošā budžeta ietvaros

4. Teritoriālā perspektīva

Aptver visu Latvijas Republikas teritoriju.

1. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)

Uzdevums	Pasākums	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums					Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
			2025	2026	2027	2026	2027	2028	turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)	turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)
Finansējums plāna realizācijai kopā			424 083	42 105		0	0	0	0	0	2027
14. Iekšlietu ministrija		70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027)"	424 083	42 105
	3.1. Valsts policijas speciālu nopratināšanas telpu, kuras piemērotas nepilngadīgo cietušo nopratināšanai kriminālprocesā, aprīkošana ar tehniskajiem līdzekļiem skaņas un attēla ieraksta nodrošināšanai 3.2. Izstrādāt metodisko materiālu izmeklētājiem darbā ar nepilngadīgajiem cietušajiem un lieciniekiem kriminālprocesā	70.24.00 "Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027)"	424 083	42 105

---

Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis

 

Pielikums
Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības
pret noziedzīgu nodarījumu plānam 2025.-2027. gadam

Politikas attīstības plānošanas dokumenti, kuros ietverti bērnu labbūtības jautājumi

Politikas plānošanas dokumenta nosaukums/ saturiskais tvērums	Sasaiste ar NAP2027	Atbildīgās institūcijas un līdzatbildīgās institūcijas	Statuss
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam1 Mērķis: ģimenēm ar bērniem draudzīga sabiedrība, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas un nabadzības risku un sociālās atstumtības mazināšanu, kā arī nodrošina, lai valsts politika būtu izsvērta, pēctecīga un visaptveroša bērnu un ģimenes labklājības, jaunatnes, veselības un tiesību aizsardzības jomā. Pamatnostādnēs ir savstarpēji papildinoši un detalizēti izstrādāti risinājumi, kas nodrošina noteiktā virsmērķa sasniegšanu vairākos rīcības virzienos, paredzot bērnu attīstības vajadzību apzināšanu un nodrošināšanu, speciālistu, ģimeņu, bērnu un jaunatnes izglītošanu un izpratnes veicināšanu, veidojot drošu vidi, novēršot vardarbības riskus un īstenojot agrīnu intervenci risku ietekmes novēršanai, kā arī atbalsta sniegšanu ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai un nelabvēlīgas pieredzes ietekmes mazināšanai un tālāku kvalitatīvāku savstarpējo attiecību veidošanai, kā arī vienlīdzīgu iespēju bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un jauniešiem nodrošināšanu, jauniešu attīstības, dzīves kvalitātes uzlabošanu un līdzdalības stiprināšanu.	Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" Prioritāte "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība"	LM, PKD (DLC), IeM, IZM, KM, VM, TM, EM, VARAM	Apstiprinātas/MK 21.12.2022. rīkojums Nr. 967
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam2. [1.] Mērķis: uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Pamatnostādnēs paredzēts mazināt dažāda veida atkarību izraisošo vielu lietošanu un procesu atkarības, īstenojot vienotu atkarību mazināšanas politiku, īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus dažādām mērķa grupām par atkarību izraisošo vielu lietošanas, kā arī procesu un dažādu jauno moderno tehnoloģiju pārmērīga patēriņa ietekmi uz veselību un ar to saistītājiem riskiem. Uzlabot iedzīvotāju psihoemocionālo labklājību, īstenojot vienotu psihiskās veselības politiku sabiedrībā: ieviest programmas ņirgāšanās mazināšanai izglītības iestādēs, ņemot vērā citu valstu labās prakses piemērus un adaptētās programmas, paredzot arī pedagogu un izglītības iestādēs strādājošo personu apmācības. Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, mazinot traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem: izglītot ārstniecības personas par bērnu drošību un rīcību vardarbības gadījumos, tai skaitā, vardarbības atpazīšanu, ziņošanu un sadarbību ar citām atbildīgajām iestādēm vardarbības gadījumā.	Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" Prioritāte "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei"	VM EM, FM, IeM, IZM, LM, SM, VARAM, ZM, PKD (DLC)	Apstiprināts/MK 26.05.2022. rīkojums Nr. 359
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.3 Mērķis: sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi. Pamatnostādņu fokuss plānots uz stratēģisko mērķu sasniegšanu sociālajā aizsardzībā, iekļaujošas nodarbinātības un cienīga darba veicināšanā. Galvenie rīcības virzieni: 1) ilgtspējīga, stabila un adekvāta sociālā aizsardzība, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību; 2) moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū; 3) iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū; 4) attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai.	Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība"	LM, TM Visas ministrijas, PKD (DLC)	Apstiprinātas/ MK 01.09.2021. rīkojums Nr. 616
Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.4 Mērķis: attīstīt vienotus digitālus risinājumus un ieviest jaunus efektīvus, sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru atbilstoši pasaules informācijas sabiedrības mērķiem un ES digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm. Saturiskajā ietvarā tiks iekļauti tādi potenciāli attīstības virzieni kā digitālā pārvaldība, digitālie pakalpojumi, IKT arhitektūra, digitālā drošība, digitālās prasmes, tostarp racionālas un efektīvas (savienojama, kiberdroša, ar augstu veiktspēju) digitālās infrastruktūras izveide tieslietu jomā - valsts nozīmes reģistru un to sniegto pakalpojumu attīstība (ieviešot mākslīgā intelekta un mašīntulkošanas rīkus utt.), datu drošības un datu pielietojuma risinājumi. Pamatnostādņu ietvaros paredzēts nodrošināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par bērnu drošību internetā, kā arī nodrošināt iespēju ikvienam saņemt kvalitatīvu informāciju un konsultācijas problēmsituāciju gadījumos, izstrādāt materiālus (t.sk. mācību materiālus skolām) par drošību internetā un digitalās pratības paaugstināšanai.	Prioritāte "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" Prioritāte "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība"	VARAM Visas ministrijas, VK	Apstiprinātas/ MK 01.07.2021. Rīkojums Nr. 490
Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam5 Mērķis: ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, tai skaitā aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbinātības jomā). Resocializācijas politikas tiešā mērķa grupa - ieslodzītie un probācijas klienti, tai skaitā nepilngadīgas personas. Ņemot vērā to, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai ar darbu ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas, resocializācijas politikas netiešā mērķa grupa ir ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas. Šī iemesla dēļ pamatnostādnes paredz arī pasākumus šai mērķa grupai.	Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība"	TM, IeVP, VPD	Apstiprinātas/ MK 13.06.2022. rīkojums Nr. 413
Sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam6 Mērķis:  veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā. Pamatnostādnēs definēti 3 sporta politikas virzieni: 1. Bērnu un jauniešu sports - nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši viņa fiziskajai sagatavotībai un interesēm. 2. Tautas sports - nodrošināt iespēju ikvienam iedzīvotājam iesaistīties regulārās fiziskās aktivitātēs un veselību veicinošos sporta pasākumos, kā arī veidot iedzīvotāju izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā. 3. Augstu sasniegumu sports - nodrošināt, lai augsta līmeņa sportisti un valsts izlases (tai skaitā komandu sporta spēlēs) varētu sagatavoties un startēt Olimpiskajās spēlēs. Pasaules spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, pasaules līmeņa prāta sporta spēlēs (sporta spēļu kvalifikācijas turnīros un finālsacensībās). Kā prioritārais sporta politikas virziens ir noteikts Bērnu un jauniešu sporta attīstība.	Prioritāte "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki"	IZM, Visas ministrijas, PKD (DLC)	Apstiprinātas/MK 31.05.2022. rīkojums Nr. 397
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam7. Mērķi ir: 1. Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls; 2. Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgu augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums; 3. Atbalsts ikviena izaugsmei; 4. Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Nozīmīgākās pārmaiņas vispārējā izglītībā Mērķtiecīgu atbalsta sistēmu nodrošināšana iekļaujošas izglītības nostiprināšanai: Pamatnostādņu īstenošanas periodā plānots nodrošināt pietiekamu skaitu pedagogu un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, atbalsts remigrējušo un imigrantu bērnu iekļaušanai izglītības iestādēs, pasākumi romu skolēnu atbalstam un iesaistei izglītībā. Tāpat plānots nodrošināt atbalsta pasākumus nelabvēlīgā situācijā nonākušiem bērniem un jauniešiem un preventīvi un intervences pasākumi mācību pārtraukšanas riska mazināšanai. Nozīmīgs pasākums ir agrīnās prevencijas sistēmas bērniem izveide un ieviešana76, sniedzot kompleksu, sistēmiski integrētu pedagoģiski psiholoģisko atbalstu bērna attīstības vajadzību nodrošināšanā.	Prioritāte "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei"	IZM, AiM, EM, FM, KM, IeM, LM, VARAM, , VM ZM, PKD	Apstiprinātas/MK 22.06.2021. rīkojums Nr. 436
Cilvēku tirdzniecības novēršanas plāns 2025.- 2027. gadam Mērķis: novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību, aizsargāt un palīdzēt cilvēku tirdzniecības upuriem, pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības, un veicināt starpnozaru sadarbību, lai sasniegtu šo mērķi. Plāna pasākumi iedalīti četros rīcības virzienos: 1. prevencija - ietver informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumus dažādām iedzīvotāju grupām un speciālistiem, kuri strādā ar cilvēku tirdzniecības jautājumiem; 2. aizsardzība - vērsta uz pieejama un atbilstoša pakalpojuma nodrošināšanu cilvēku tirdzniecības upuriem; 3. vainīgo saukšana pie atbildības - ietver pasākumus, kas veicina cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu, apsūdzību celšanu un tiesu prakses izpēti, lai veicinātu vainīgo saukšanu pie atbildības; 4. sadarbība - paredz pasākumus, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp iesaistītajām organizācijām, kā arī, lai apzinātu un risinātu nacionāla mēroga problēmjautājumus cilvēku tirdzniecības jomā. Plānā ietvertie pasākumi vērsti, lai novērstu gan pilngadīgu, gan nepilngadīgu personu kļūšanu par cilvēku tirdzniecības upuriem.	Prioritāte "Vienota, droša un atvēta sabiedrība"	IeM, ĀM, LM, KM, IZM, TM, LR Prokuratūra, LR tiesas, VDI	Projekts
Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2025.-2027. gadam. Plāna mērķis ir ar informatīvu, metodisku un finansiālu valsts atbalstu nodrošināt jaunatnes politikas koordinētu īstenošanu un darba ar jaunatni attīstību, lai radītu labvēlīgu vidi jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanai un palīdzētu katram jaunietim uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgam sabiedrības loceklim. Plānā ietvertie pasākumi ir pakārtoti Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam (projekts) definētajiem mērķiem.	Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība"	IZM, JSPA, ZM, LJP, ĀM, VIAA, IeM, VP, Jaunsardzes centrs, LVMUN valde, Eiropas Parlamanta birojs Latvijā, NVD, LNB, EKPL, NVO, pašvaldības	Izsludināts/ 24-TA-2660 14.02.2025 atkārtota saskaņošana
Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam.8 Politikas virsmērķis ir veicināt Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības potenciālu un mazināt sociāli ekonomiskās atšķirības starp tiem. Reģionālās politikas pamatnostādņu viens no rīcības virzieniem ir pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajai situācijai. Tas nozīmē piedāvāt arī vienlīdz kvalitatīvu izglītības pakalpojumu visās pašvaldībās un reģionos. Papildus šajās pamatnostādnēs iecerēts atbalsts pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamībai, ņemot vērā, ka esošais izglītības iestāžu skaits nespēj nodrošināt vietas visiem pirmsskolas vecuma bērniem, kam tas nepieciešams.		VARAM	Apstiprināts/MK 26.11.2019. rīkojums Nr. 587
Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027. gadam.9 Mērķis: sasniegt ES politikas plānošanas dokumentos, tostarp politikas plānošanas dokumentā "ES ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnes 2021.-2030. gadam - nākamie soļi ceļā uz Nulles Vīziju", izvirzītos politikas rezultātus - 2030.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājumu 50% apmērā pret 2020. gadu. Tādējādi plāna mērķis ir 2027.gadā samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu 35% apmērā pret 2020. gadu. Mērķa sasniegšanai plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni: drošs ceļu satiksmes dalībnieks; droša vide; drošs transportlīdzeklis. Plānā ietverti pasākumi, kas vērsti uz katra satiksmes dalībnieka rīcību gan ikdienas ceļu satiksmē pārvietojoties no darba uz mājām, uz atpūtas vietu vai citur, gan arī uz rīcību dažādās neparedzamās un ārkārtas situācijās, pasākumi, kas vērsti uz drošas vides izveidošanu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem - gājējiem, autovadītājiem, motobraucējiem, kā arī jebkuram citam satiksmes dalībniekam.	Prioritāte "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība"	SM, IeM, VM, IZM, EM, VARAM	Apstiprināts/MK 2021.06.10. rīkojums Nr. 712
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2024.-2027. gadam.10 Mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas sekmē sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti trīs rīcības virzieni: (1) sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū un izglītībā; (2) Ar dzimumu saistītu negatīvu stereotipu mazināšana; (3) Dzimumu līdztiesības principa integrēšana politikas plānošanas procesos. Plānā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz jauniešu izpratni par cieņpilnu attiecību veidošanu, par diskriminācijas un dažādības jautājumiem, sociālo zinību pedagogu profesionālās kompetences 7.-9.klašu posmā par līdztiesības principu ievērošanu un to veicināšanu cilvēku savstarpējo attiecību veidošanā un uzturēšanā.	Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki"	LM, NVO, VARAM, KM, VBTAI, SIF, PKD, LBAS, pašvaldības	Apstiprināts/ MK 17.08.2021. rīkojums Nr. 578
Plāns vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai 2024.-2029. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti četri rīcības virzieni: (1) Preventīvie pasākumi vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanai; (2) Vardarbībā cietušo personu aizsardzības un atbalsta pasākumu nodrošināšana un to pilnveide; (3) Vardarbības veicēja atbildības stiprināšana, atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana; (4) Vienotas, koordinētas un iekļaujošas politikas un tiesiskā regulējuma izveide attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē jautājumiem.	Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki"	LM, TM, IeM, IZM,	Apstiprināts/ MK 19.12.2024. rīkojums Nr. 1221
Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025. gadam11 Plāna mērķis: Samazināt alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, nodrošinot iedzīvotājiem pierādījumos balstītus, mērķtiecīgus, kvalitatīvus atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses pasākumus, kā arī agrīnu diagnostiku un kvalitatīvus, pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus.	Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki"	VM, SPKC, TM, LM, IZM, VPD, NVD,	Apstiprināts/ MK 25.10.2022. rīkojums Nr. 773
"Rīcības plāns Eiropas Garantijas bērniem ieviešanai", kura mērķis ir līdz 2030. gadam Latvijā ieviest Padomes ieteikumā (ES) 2021/1004 (2021.gada 14.jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, minētos pasākumus nolūkā novērst un apkarot sociālo atstumtību, garantējot, ka bērniem, kam vajadzīga palīdzība, ir piekļuve pamatpakalpojumu kopumam, un tādējādi arī tiek veicināta bērna tiesību ievērošana, apkarojot bērnu nabadzību un sekmējot vienlīdzīgas iespējas. Galvenie pasākumi ir saistīti ar efektīvas un brīvas piekļuves garantēšanu kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītībai un skolas nodarbībām, vismaz vienai veselīgai maltītei katru skolas dienu un veselības aprūpei. Pasākumi arī saistīti ar efektīvas piekļuves garantēšanu bērniem veselīgam uzturam un pienācīgam mājoklim.	Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki", "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei", "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība"	LM, EM, IZM, KM, PKD, SM, SIF,VM, VARAM	Publicēts Eiropas Komisijas tīmekļvietnē12

---