Darbības ar dokumentu

Saturs

Izmantotie saīsinājumi

Kopsavilkums

1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

2. Situācijas izpēte un problēmu identifikācija

2.1. Identificēto problēmu apraksts

3. Pasākumu plāns

4. Teritoriālā perspektīva

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantotie saīsinājumi:

Kopsavilkums

Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem 2025.–2027. gadam plāns (turpmāk – Plāns) izstrādāts atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktajam – "Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un citām atbildīgajām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu, un koordinē šīs programmas īstenošanu".

Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un to padotības iestādēm, un ir turpinājums Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu 2023.–2024. gadam plānam.

Plānā ietverti pasākumi, kurus ierobežota un vēl nepieejama finansējuma vai cilvēkresursu dēļ nav izdevies īstenot Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu 2023.–2024. gadam plāna ietvaros, bet kuri ir aktuāli arī 2025.–2027. gada periodā. 

Plānā ietvertie pasākumi ir pakārtoti un vienlaikus papildina Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 21.12.2022. rīkojumu Nr. 967) definētos rīcības virzienus, uzdevumus un veicamos pasākumus. Papildus šiem dokumentiem ar bērnu labbūtību saistītie pasākumi, kas gan tieši, gan netieši var veicināt noziedzības mazināšanos, ir iekļauti arī citu nozaru ministriju izstrādātajos politikas plānošanas dokumentos (skat. sadaļu Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem).

Plāna mērķis ir noteikt īstermiņā veicamos pasākumus, lai sekmētu bērnu noziedzības mazināšanos, mazinot riska faktorus, kas saistīti ar bērna delinkventu uzvedību, kā arī uzlabot bērnu drošību, aizsargājot tos no veselības un dzīvības apdraudējuma.

Apakšmērķi:

1. Veicināt drošu vidi pašvaldību kopienās/apkaimēs, t.sk izglītības iestādēs, un uzlabot sabiedrības izpratni un informētību par dažādiem drošības riskiem. Palielināt bērnu, speciālistu un likumisko pārstāvju informētību un zināšanas, tādējādi nodrošinot efektīvākas prasmes bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu jomā.

2. Pilnveidot darbu ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, stiprinot speciālistu zināšanas un prasmes un pilnveidojot likumpārkāpumu prevencijas sistēmas. Samazināt likumpārkāpēju/notiesāto antisociālas uzvedības iezīmes un noziedzīgas attieksmes.

3. Uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu identificēšanu, nodrošināt efektīvu palīdzību un aizsardzību, lai novērstu negatīvas sekas un atkārtotas viktimizācijas riskus, palīdzētu viņiem aizstāvēt savas tiesības un veicinātu sociālo atlabšanu.

4. Stiprināt starpinstitūciju sadarbību, informācijas un pieredzes apmaiņu starp atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku palīdzību riska grupas bērniem un viņu vecākiem, savlaicīgi reaģētu uz agrīnu nepilngadīgo noziedzību un cietušo viktimizācijas riskiem, kā arī nodrošinātu sistēmisku bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem politikas plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu.

Mērķu sasniegšanai laika posmā no 2025. līdz 2027. gadam kopā ir izvirzīts 30 pasākumi, kas iedalīti 4 rīcības virzienos:

1. Primārā prevencija – sabiedrības informēšana un izglītošana kopumā.

2. Darba ar riska grupām (sekundārā prevencija) un nepilngadīgiem likumpārkāpējiem (terciālā prevencija) pilnveidošana.

3. Darba ar cietušajiem pilnveide.

4. Starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana.

Par Plānā iekļauto pasākumu izpildi kā atbildīgās institūcijas noteiktas IeM, TM, IZM, VM, IeVP, VIAA, IKVD, VP, VPK, VPD, VRS, VUGD, BAC, IeM IC, LM, pašvaldības.

Plānā iekļautie pasākumi tiks īstenoti likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. Vienlaikus atsevišķi pasākumi tiks ieviesti, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda finansējumu. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu izskatāms MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Plāna projekts 2024. gada 17. decembrī tika ievietots Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai. Publiskās apspriešanas rezultātā tika saņemti divi iebildumi, kas netika ņemti vērā.

1. Politikas ietvars un sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Politikas attīstības plānošanas hierarhijā bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu politika ir pakārtota "Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam" otrajam rīcības virzienam "Cilvēkkapitāla bāzes vērtība un produktivitāte", Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP2027) – 6. prioritātei "Vienota, droša un atvērta sabiedrība".

Vienlaikus jāatzīmē, ka NAP2027 prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" mērķa sasniegšana ir nesaraujami saistīta ar pozitīvu vidi ģimenē, bērnībā gūto pozitīvo pieredzi, emocionālo labklājību un atbilstošu personības uztveri, nodrošinātām pamatvajadzībām (NAP2027 1. prioritāte – Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki), t. sk. pietiekamiem ienākumiem un finansiālu stabilitāti, kvalitatīvu izglītību (NAP2027 2. prioritāte – Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei) un pašrealizēšanās iespējām darbā, kultūrā un sportā (NAP2027 3. prioritāte – Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība, NAP2027 5. prioritāte – Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei).

Attiecīgi arī bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kuras veiksmīgai īstenošanai nepieciešama laba sadarbība starp visām iesaistītajām nozarēm un par bērnu tiesību aizsardzību atbildīgajām institūcijām, jo tieši sadarbības rezultātā būtu iespējams visefektīvāk novērst daudzveidīgos faktorus un riskus, kas var veicināt bērnu delinkvento uzvedību vai pakļaut tos fiziskās un emocionālās vardarbības riskiem. Bērnu noziedzības prevencija ir valsts iestāžu, pašvaldību un iedzīvotāju sadarbība noziedzības cēloņu un veicinošo faktoru novēršanai un samazināšanai, noziedzīgas uzvedības iespēju mazināšanai, kā arī noziegumu izdarīšanas apgrūtināšanai.

Ņemot vērā minēto un ievērojot bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem politikas izteikto starpnozaru raksturu, Plāns ir sasaistīts un saskaņots arī ar vairākiem citu nozaru attīstības plānošanas dokumentiem, kas saturiski ir cieši saistīti ar bērnu noziedzības mazināšanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem nodrošināšanas jautājumiem. Līdz ar to, izstrādājot Plānu, vienlaikus tika ņemti vērā arī citi attīstības plānošanas dokumenti, kuros ietverti uzdevumi un pasākumi, kas ir vērsti vai var ietekmēt bērnu un pret bērniem izdarīto likumpārkāpumu risku novēršanu un aizsardzības faktoru stiprināšanu (Pielikums).

Vienlaikus plāna izstrādē ņemti vērā arī starptautiskie un ES tiesību akti:

• ANO Ģenerālās Asamblejas 1959. gadā pasludinātā Bērnu tiesību deklarācija;

• ANO 1989. gada Bērnu tiesību konvencija un divi tās papildu protokoli – Par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju (ratificēts 2006. gada 22. februārī) un Par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos (ratificēts 2005. gada 19. decembrī);

• Eiropas Padomes 1996. gada 25. janvāra Konvencija par bērnu tiesību piemērošanu;

• Eiropas Padomes Konvencija par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (Lansarotes konvencija);

• Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 24. pants (bērnu tiesības);

• ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām;

• Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES stratēģija par bērna tiesībām"¹, kurā kā galvenie īstenojamie rīcības virzieni bērnu tiesību aizsardzības jomā ir izvirzīti:

- Līdzdalība politiskajā un demokrātiskajā dzīvē;

- Sociālekonomiskā iekļaušana, veselība un izglītība;

- Vardarbības pret bērniem apkarošana un bērnu aizsardzības nodrošināšana;

- Bērniem draudzīga tiesu sistēma;

- Digitālā un informācijas sabiedrība;

- Bērna tiesības visā pasaulē un bērnu perspektīvas iekļaušana visās ES dalībvalstīs.

• Eiropas Parlamenta rezolūcija par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā.

• Eiropas Padomes stratēģija bērnu tiesību jomā (2022.–2027. gads)² "Bērnu tiesības praksē: no konsekventas īstenošanas līdz kopīgai inovācijai"

2. Esošā situācija un problēmu identifikācija

Problēmas identificētas, pamatojoties uz situācijas nepilngadīgo noziedzības jomā, nepilngadīgo tiesību pārkāpumiem un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2023. gadā³ izpēti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, starpinstitūciju sadarbības grupās un ekspertu tikšanās paustajām problēmām.

Esošā situācija bērnu noziedzības un bērnu kā cietušo jomā liecina, ka nepilngadīgo personu likumpārkāpumu prevencijas sistēma tikai daļēji sniedz vēlamos rezultātus. Joprojām pastāv virkne problēmu, kuras risināmas kompleksi līdzdarbojoties dažādām institūcijām, liekot bērnu intereses kā valstiska mēroga prioritāti un paredzot tam atbilstošus finanšu un atbalsta cilvēkresursus.

Plānojot iespējamos pasākumus, prioritāri tika izvirzīti tādi jautājumi, kurus iespējams īstenot līdz 2027. gada nogalei.

Vienlaikus tika ņemts vērā, ka noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības no noziedzīgiem nodarījumiem pasākumus nedrīkst skatīt atsevišķi no bērnu, jauniešu un ģimenes labklājības, veselības, kā arī izglītības politikas kopumā. Jo to, vai bērns pastrādā noziedzīgu nodarījumu vai kļūst par noziedzīga nodarījuma upuri, lielā mērā ietekmē vairāki apstākļi: ģimenes vide, sociālā labklājība, izglītība un audzināšana.

Līdz ar to Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kā arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam, Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam jau paredzēta virkne uzdevumu, kas attiecināmi uz dažādu individuālu, ģimenes un skolas vides aizsargājošo faktoru stiprināšanu.

Vardarbības mazināšanas jautājumi tiks risināti Labklājības ministrijas izstrādātā Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.–2029. gadam⁴ ietvaros, kurā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz vardarbības mazināšanu ģimenē, pret bērniem un bērnu vidē.

Lai gan noziedzības novēršana ir viena no iekšlietu politikas jomām, kuras ietvaros tiesībsargājošās institūcijas, reaģējot uz noziedzīgām izpausmēm, piemērojot praksē izstrādātas metodes noziedzības apkarošanai un pamatojoties uz pasaulē zinātniskajos pētījumos izstrādātām, pierādījumos balstītām programmām un metodiskiem instrumentiem bērnu noziedzības novēršanai un sekojot aktuālākajām pārmaiņām noziedzīgo darbību izpausmju attīstībā, nodrošina sabiedrības drošību un sabiedriskās kārtības ievērošanu, tomēr bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu jomā tiesībsargājošās iestādes var risināt tikai daļu jautājumu. Jāņem vērā, ka tikai ar policejiskām un sodu metodēm bērnu noziedzības problēmas atrisināt nevar, jo noziedzība ir problēma, kas balstās uz sociālām un izglītības problēmām sabiedrībā, ko nevar atrisināt ar sodiem un kriminālvajāšanu.

Tāpēc būtu konceptuāli izvērtējams jautājums par plānā iekļauto pasākumu turpmāku integrēšanu plašākā dokumentā, proti, bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības rīcībpolitikā, tādējādi uzsverot šīs politikas saikni un sasaisti ar kopējo bērnu, jaunatnes un ģimenes politiku. Tas sniegtu iespēju efektīvāk īstenot un realizēt arī bērnu aizsardzības jautājumus no noziedzīgiem nodarījumiem.

2.1. Identificēto problēmu apraksts

[1] Pēdējos gadus nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, apcietināto un notiesāto skaita dinamika nav būtiski mainījusies, kas norāda uz to, ka ir jāpilnveido un jāturpina darbs, kas veicinātu nepilngadīgo personu iesaistes noziedzīgajās darbībās samazināšanos. Lai bērnus jau sākotnēji pasargātu no noziedzīgiem nodarījumiem un atturētu no to izdarīšanas, būtiska nozīme ir preventīviem un izglītības pasākumiem, līdz ar to jāturpina bērnu, to likumisko pārstāvju un sabiedrības izglītošana par ar drošību un atbildību saistītiem jautājumiem.

[2] Stabili savu aktualitāti saglabā likumpārkāpumi, kas saistīti ar smēķēšanu, narkotiku, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanu. Ir jāturpina darbs pie pierādījumos balstītu intervenču klāsta un to pieejamības nodrošināšanas, lai mazinātu atkarību izraisošo vielu lietošanu, kā arī efektīvāk jāveic pasākumi minēto vielu pieejamības un izplatības ierobežošanas jomā. Šī jautājuma risināšanā būtu jāiesaistās ne tikai tiesībsargājošām iestādēm, bet tas pamatā jārisina sabiedrības veselības kontekstā. Tas nozīmē, ka pašvaldībās un izglītības iestādēs tas būtu jāīsteno pierādījumos balstītas programmas, kas vērstas ne tikai uz informēšanu, bet arī uz praktiskām izmaiņām paradumos un uzvedībā.

Jāturpina darbs pie pakalpojuma izveides un ieviešanas, lai nodrošinātu, ka bērniem, kas nonākuši riska situācijās, tai skaitā apreibinošo vielu ietekmē, tiktu sniegta bērna labākajām interesēm atbilstoša palīdzība, kur tiktu ietverta gan medicīniskā komponente, gan sociālais pakalpojums, gan izglītojošā daļa.

Lai gan saskaņā ar BTAL 60. pantu jau ir noteikts, ka, ja bērnam, kurš nogādāts policijas iestādē, četru stundu laikā nav iespējams noskaidrot personību un nodot bērnu vecākiem, audžuģimenei, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai un ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, bērns jānogādā krīzes centrā, bērnu vecākiem, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādē, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai, praksē joprojām pastāv gadījumi, kad bērns tiek nogādāts un izmitināts Valsts policijas profilakses iestādē (Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Nepilngadīgo uzraudzības grupā), kas nebūt neatbilst bērna labākajām interesēm un vienlaikus norāda uz nepieciešamību risināt jautājumu par atbilstošu pakalpojumu pieejamību.

[3] Aktuāls jautājums ir par rīcību un risinājumiem gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdara nepilngadīgais, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, kā arī gadījumos, kad ir izsmelti visi sabiedrībā pieejamie resursi un bērns apdraud sevi un citus. Būtisks nosacījums tam ir nekavējoša bērna izolācijas nodrošināšana atsevišķos gadījumos, kas ne tikai novērstu jauna nozieguma izdarīšanas riskus, bet arī pasargātu pašu bērnu no iespējama nozieguma izdarīšanu pret viņu. Turklāt, šāda pieeja nodrošinātu gan bērna uzraudzību, kontroli, tūlītēju izvērtēšanu un nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu, gan arī neradītu pārējai sabiedrībai, tai skaitā nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, nevēlamus signālus, kas var rezultēties ar nihilistisku attieksmi un turpmāku likumu ignorēšanu.

2023. gadā valstī ir palielinājies nepilngadīgo personu skaits vecumā no 14 līdz 17 gadiem, pret kurām uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi, kā arī ir samērā augsts nepilngadīgo īpatsvars, kas atrodoties prevencijas uzskaitē, atkārtoti izdara noziedzīgus nodarījumus vai administratīvos pārkāpumus. Līdz ar to būtu vērtējams un pilnveidojams preventīvais darbs ar bērniem, kas izdarījuši likumpārkāpumu, kā arī ar šo bērnu ģimenēm. Jāturpina darbs pie nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas sistēmas pilnveidošanas, veicot pasākumus efektīvas starpinstitūciju sadarbības nodrošināšanai, kā arī nodrošinot iespēju izmantot katram konkrētam gadījumam atbilstošas sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas programmas vai citas vajadzībām atbilstošas intervences.

[4] Apcietināto un notiesāto nepilngadīgo skaita dinamika ir diezgan stabila. Nepilngadīgo ieslodzīto rādītāji pēdējo gadu laikā nemainīgi saglabājas līdz 1% robežās no ieslodzīto kopskaita. Analizējot datus par nepilngadīgo notiesāto atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, ir novērojama tendence pieaugt nepilngadīgajiem notiesātajiem konstatētā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskam. Līdz ar to ir būtiski pilnveidot darbu arī ieslodzījuma vietās, lai mazinātu noziedzīgās uzvedības riskus bērniem, kas atrodas ieslodzījuma vietās un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām.

[5] Noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits nav samazinājies. Jautājumā par nepilngadīgajiem cietušajiem secināms, ka pēc nozieguma veida bērni visbiežāk cieš no cietsirdības un vardarbības, kā arī no noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dzimumneaizskaramību. Jāatzīmē, ka ir pieaudzis uzsākto administratīvā pārkāpuma procesu skaits par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu, kā arī par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, kā arī par pret bērnu vērstu agresīvu uzvedību. Minētie problēmjautājumi norāda uz to, ka bērnu kā cietušo jautājums skar kopējo bērnu labbūtību Latvijā un ir risināms kompleksi.

Ir nepieciešami pasākumi, kas vairotu informētību par visu veidu vardarbību un tādējādi nodrošinātu, ka bērniem, kas cietuši no vardarbības un bijuši tās liecinieki, ir pieejami bērniem pielāgoti preventīvi, aizsardzības un atbalsta pasākumi. Lielāka uzmanība būtu jāvelta preventīvā darba uzlabošanai, lai mazinātu riska faktorus un novērstu bērnu nonākšanu riska situācijās. Vienlaikus būtu jāstiprina ģimeņu un sociālā atbalsta pasākumi, nodrošinot vienotus pakalpojumus un rīcības standartus visā valsts teritorijā, paredzot agrīnās intervences pasākumus. Vardarbības problēmas risināšanai LM vadībā ir izstrādāts Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam, kas 2024. gada 19.decembrī apstiprināts Ministru kabinetā.

[6] Attīstoties informācijas tehnoloģijām un pieaugot interneta nozīmei ikdienas dzīvē, rodas arī jauni drošības riski virtuālajā vidē. Ņemot vērā arī pieaugošo tendenci palielināties noziedzīgo nodarījumu skaitam pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību tiešsaistē, jautājums par bērnu izdarīto un pret bērniem vērstiem likumpārkāpumiem interneta vidē joprojām saglabā savu aktualitāti. Līdz ar to jāturpina bērnu, to likumisko pārstāvju un sabiedrības izglītošana par ar drošību internetā saistītiem jautājumiem.

[7] Atkārtotas viktimizācijas novēršanai speciālistiem ir svarīgi rūpēties, lai bērna nopratināšana noritētu, papildus netraumējot bērnu saistībā ar notikušo likumpārkāpumu. To var panākt, ja nopratināšana notiek bērnam draudzīgā vidē un veidā. Tāpat ir svarīgi, lai būtu nodrošināta iespēja veikt nopratināšanu ar tehnisko līdzekļu palīdzību, lai pasargātu bērnu no atkārtotas nopratināšanas un tiešas līdzdalības tiesas procesā. Nepilngadīgo jāpratina izmeklēšanas darbības veicējam, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā, pratināšanai jānotiek tam speciāli paredzētās un aprīkotās telpās, kas atbilst bērna individuālajām vajadzībām, tai skaitā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Latvijā kopš 2023. decembra ir uzsākta starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna mājā", kas ir starptautiski atzīts vadošais starpdisciplinārās un starpinstitucionālās sadarbības modelis bērniem, kuri cietuši no vardarbības vai ir tās liecinieki, tā atrodas Rīgā un tās darba laiks ir darba dienās no plkst. 9.00 –17.00.

Mazāk traumatiska un bērniem draudzīga vide ir nepieciešama arī citos noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem un lieciniekiem, kā arī neatliekamos gadījumos vardarbībā cietušajiem bērniem, kad nav pieejami Bērna mājas pakalpojumi.

Ar 2024. gada 19. septembra grozījumiem Kriminālprocesa likuma 152. pantā "Nepilngadīgo pratināšanas īpatnības" un 153. pantā "Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību"⁵ tika noteikts, ka jebkura nepilngadīgā pratināšana (neatkarīgi no procesuālā statusa) pratināšanas norises gaitu jāfiksē skaņu un attēlu ierakstā, kā arī nepilngadīgo var pratināt tikai tāds izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā. 

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" projekta "Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā" ietvaros ir izstrādātas un pielāgotas Latvijas vajadzībām NICHD pratināšanas vadlīnijas. NICHD protokols ir viens no pasaules praksē atzītām un empīriski pamatotām strukturētās pratināšanas vadlīnijām, kuras izveidotas nosakot noteiktu pratināšanas struktūru un taktiku, bet neietver ar izmeklēšanu saistītu pasākumu nozīmi un izpildījumu pēc būtības. NICHD protokols neietver Kriminālprocesa likuma normas (piemēram, NICHID protokols neparedz izskaidrot procesuālās tiesības un pienākumus; neparedz veidu kādā nepilngadīgajam intervijas laikā varētu uzrādīt noteiktus materiālus), kuras nepieciešams ievērot izmeklēšanas procesā.

Līdz ar to nepieciešams turpināt darbu, lai veicinātu atbalstu īpaši aizsargājamajiem cietušajiem – attīstot "Bērna mājas" darbību reģionos un Valsts policijas iecirkņos izveidojot draudzīgas telpas, kas aprīkotas ar tehniskajiem līdzekļiem skaņas un attēla ieraksta nodrošināšanai, un izstrādājot metodiskās vadlīnijas vienotiem standartiem Valsts policijas telpām, kuras piemērotas noziedzīgos nodarījumos cietušo nepilngadīgo un nepilngadīgo liecinieku pratināšanai, izstrādājot metodisko materiālu izmeklētājiem darbā ar nepilngadīgajiem kriminālprocesā, nodrošinot procesa virzītāju apmācības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, IeM kopā ar iesaistīto institūciju pārstāvjiem ir izstrādājusi Plānu, kurā ir ietverti pasākumi, kas skar:

1) preventīvo pasākumu veikšanu, sabiedrības izglītošanu bērnu izdarīto un pret bērniem vērsto likumpārkāpumu ierobežošanā, speciālistu apmācības bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2) to personu, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, resocializācijas, palīdzības/intervences pakalpojumu pilnveidošanu un uzlabošanu;

3) netraumējošas vides nodrošināšanu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nepilngadīgajiem;

4) starpinstitucionālās sadarbības attīstīšanu, pieredzes apmaiņas, situācijas bērnu noziedzības jomā regulāru monitoringu.

Minētie pasākumi vienlaikus ir vērsti uz Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam noteiktā mērķa "Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājību" sasniegšanai definēto rīcības virzienu īstenošanu un papildina Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.–2027. gadam īstenošanai paredzētos pasākumus.

Vienlaikus jānorāda, ka tas nav izsmeļošs bērnu noziedzības faktoru mazinošs pasākumu uzskaitījums, jo liela daļa no citiem nozīmīgiem šo politiku veidojošiem aspektiem jau tiek risināti citu politikas dokumentu izstrādes un īstenošanas ietvarā (piemēram, pasākumi vardarbības mazināšanai ģimenē un bērnu vidū, sociālā un psiholoģiskā palīdzība cietušajiem, utt.).

Līdz ar to, izstrādājot Plānu, IeM tajā primāri iekļāva pasākumus, kas ir vērsti uz bērnu noziedzības mazināšanu un bērnu aizsardzību no noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav iekļauti citos politikas plānošanas dokumentos un kurus pārsvarā vai pamatā var īstenot tiesībsargājošās iestādes.

3. Pasākumu plāns

4. Teritoriālā perspektīva

Aptver visu Latvijas Republikas teritoriju.

1. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu (euro)