Darbības ar dokumentu

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 227/1-2

Rīgā 2025. gada 27. martā

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm pikabu.ru, rtvi.com, secretmag.ru, www.chita.ru, www.ogirk.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 18. februāra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2025/39/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, izpildot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk ̶ EPLL) 60. pantā noteiktās funkcijas, veica Latvijas Republikas informatīvās telpas monitoringu, vērtējot tīmekļvietnēs pikabu.ru, rtvi.com, secretmag.ru, www.chita.ru, www.ogirk.ru izvietoto audio, audiovizuālo un rakstveida saturu.

[2] 2025. gada 6. martā Padome saņēma citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes 2025. gada 28. februāra vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu pikabu.ru, rtvi.com, secretmag.ru, www.chita.ru, www.ogirk.ru satura pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka tīmekļvietnēs izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Kompetentā iestāde norāda, ka tīmekļvietnēs pikabu.ru, rtvi.com, secretmag.ru, www.chita.ru, www.ogirk.ru kopumā tiek izplatīts saturs, kas vērsts uz Krievijas kara Ukrainā un Krievijas pastrādāto kara noziegumu attaisnošanu un atbalstīšanu. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļvietnēs ir izvietota.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 18. februāra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2025/39/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2025. gada 28. februāra vēstulē Nr. 21/2025/215-DV), Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējušas, ka minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta sagrozīta un tendencioza informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē. No tīmekļvietnēs pikabu.ru, rtvi.com, secretmag.ru, www.chita.ru, www.ogirk.ru izvietotās informācijas ir secināms, ka tajās tiek izvietota Krievijas veidotā un izplatītā propagandas informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, konstatējamas ziņas par "speciālo militāro operāciju" Ukrainā atbilstoši Krievijas Federācijas īstenotajai propagandai, kā arī publicētā informācija ir vērsta pret Latvijas Republikas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

[3.1] Tīmekļvietnē pikabu.ru kā sociālas tīklošanās platformā, tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju, kā arī informācija par Krievijas karavīru iegūto munīcijas trofeju un slavinoši raksti par karadarbībā ievainotajiem Krievijas karavīriem.

[3.1.1] 2025. gada 10. februāra publikācijā "SMO zonā trofejas no Čehijas" ir norādīts: "(..). Mums ir DAUDZ trofeju: pārsvarā granātas un patronas. Žēl, ka vēl nav ne ložmetēja, ne triecienšautenes, kas būtu darba kārtībā. Protams, mums ir vieglāk dabūt NATO ieročus, bet kopumā arī AK-19 būtu labi. Un gribu pateikt arī sirsnīgu paldies brīvprātīgajiem par ierakumu sveču sagādāšanu! Tas patiešām palīdz pārdzīvot aukstās naktis."¹

[3.1.2] 2025. gada 22. janvāra publikācijā "Dzīvs un vesels pēc FPV drona", ir norādīts: "(..). Pirms mēneša es cīnījos ar FPV dronu, uz kura bija RPG spridzeklis. Uzvara nāca ar lielām grūtībām, un pēc tam es nokļuvu slimnīcā uz rekordlielām, pēc armijas standartiem, 35 dienām. Ārsti sašuva manu roku un kāju un veica pēdas operāciju. (..). Tagad esmu atgriezies savā vienībā savā amatā. Esmu jau saņēmis visus maksājumus. Diemžēl slimnīca traumas dēļ atvaļinājumu neizsniedza, lai gan ārsts to solīja. Nu vēlos padalīties savā mazajā priekā. Atgriežoties savā vienībā, trešajā kara gadā es beidzot saņēmu apbalvojumu."²

[3.1.3] 2024. gada 27. novembrī ir publicēts raksts "Krievijas armija atbrīvoja Novaju Iļjinku Doņeckas tautas republikā", lai gan starptautisko tiesību izpratnē tas ir okupētais Ukrainas Republikas Doņeckas apgabals. Rakstā cita starpā norādīts: "Krievijas bruņotie spēki atbrīvoja Novaja Iļjinkas apmetni Doņeckas Tautas Republikā. Par to trešdien, 27. novembrī, rakstīja Krievijas Aizsardzības ministrijas preses dienests. [..]Tāpat kļuva zināms, ka Krievijas bruņoto spēku karavīri uzbrukuši mērķiem vairākos Ukrainas reģionos. Žitomiras reģionā viņi sasniedza punktu, kur bija izvietoti ārvalstu algotņi no Latīņamerikas."³

[3.2] Tīmekļvietnē rtvi.com tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā un par naudas izmaksu apmēru karadarbības zonā bezvēsts pazudušo Krievijas karavīru piederīgajiem, kā arī Krievijas propaganda un dezinformācija par ASV eksperimentiem ar Ukrainas Bruņoto spēku karavīriem neizpētītu vakcīnu jomā.

[3.2.1] Krievijas galvaspilsētas, Maskavas komersanta "RTVI Production" tīmekļvietnes 2025. gada 12. februāra rakstā "Kā mainīsies maksājumi bezvēsts pazudušo SMO karavīru tuviniekiem", tiek izplatīta informācija: "Aizsardzības ministrija pazudušo vai sagūstīto SMO dalībnieku tuviniekiem plāno ik mēnesi izmaksāt 158 tūkstošus rubļu. Militārais jurists Aleksandrs Latiņins, kurš iepriekš sadarbojās ar Karavīru māšu komiteju, RTVI pastāstīja, kas mainīsies militārpersonu tuviniekiem un cik no viņiem par to saņemtas sūdzības. (..). Militārajā daļā pazudušās militārpersonas var būt karagūstekņi vai nogalināti, vai pildīt militāros pienākumus, bet var atrasties, piemēram, citā militārajā vienībā vai slimnīcā, zaudēt atmiņu vai kādu citu apstākļu dēļ neidentificēti."⁴

[3.2.2] 2025. gada 4. februāra rakstā "Ko par bioloģiskajiem ieročiem un USAID teica nogalinātais ģenerālis Kirillovs", tiek izplatīta informācija: "Īlons Masks savos sociālajos tīklos norādīja, ka amerikāņu organizācija USAID (United States Agency for Development) ir iesaistīta pētījumu veikšanā bioloģisko ieroču jomā un COVID-19 radīšanā. Pirms Muska ar šādiem paziņojumiem izteicās ģenerālleitnants un Krievijas bruņoto spēku radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka priekšnieks Igors Kirillovs. Ģenerālis tika nogalināts Ukrainas specdienestu veiktā terorakta laikā 2024. gada decembrī pie ieejas ēkā, kurā dzīvoja militārpersona. RTVI apkopoja ģenerāļa Kirilova izteikumus par USAID darbību divējāda lietojuma projektos, kas varētu būt saistīti ar bioloģisko ieroču radīšanu Militāro operāciju laikā Ukrainā Krievijas militārpersonas saņēma dokumentus, kas liecina par USAID līdzdalību ASV militārajā bioloģiskajā programmā un eksperimentu veikšanu ar Ukrainas bruņoto spēku karavīriem. Ukrainas Bruņoto spēku pavēlniecība paziņo par gatavību sadarboties ar USAID jautājumos par "militārpersonu vakcīnu ievadīšanu", kā arī "Amerikas pusi interesējošās informācijas vākšanu, apstrādi un pārsūtīšanu."⁵

[3.3] Tīmekļvietnē secretmag.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju jeb SMO, kā arī vietnē atrodama informācija par vecuma pensijas aprēķina kārtību un sociālajiem pabalstiem SMO dalībniekiem Ukrainā.

[3.3.1] Krievijas galvaspilsētas, Maskavas komersanta "Rambler&Co" tīmekļvietnes 2025. gada 11. februāra rakstā "Jaunietim Krievijā par naudas pārskatījumiem tika piespriesti 12 gadi brīvības atņemšana stingra režīma cietumā", cita starpā ir norādīts: "Blagoveščenskas iedzīvotājam tika piespriests 12 gadu cietumsods par Ukrainas bruņoto spēku finansēšanu. 22 gadus vecais vīrietis tika apsūdzēts pēc Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 275. panta par valsts nodevību. Viņš tika atzīts par vainīgu, ziņoja FDD Amūras reģiona direktorāts. Pēc izmeklēšanas datiem, puisis personīgos līdzekļus pārskaitījis Ukrainas armijai.⁶

[3.3.2] 2025. gada 13. februāra rakstā "Krievijas pilsētas mērs nolēmis braukt uz SMO" tiek izplatīta informācija par to, ka Orenburgas mērs nolēma brīvprātīgi piedalīties SMO. Šā gada 13.februārī mērs lūdzis viņu atbrīvot no darba, lai dotos uz speciālās operācijas zonu. Novada vadītājs šo lēmumu nosauca par īsta vīrieša rīcību un bez ierunām atbalstīja Orenburgas mēru.⁷

[3.3.3] 2025. gada 17. februāra rakstā "Krieviem paskaidrots, kā dalība SMO ietekmēs pensiju apmēru" ir norādīts: "(..) katrs speciālo darbību gads tiek ieskaitīts divos nostrādātajos gados. Runa ir par vecuma apdrošināšanas pensiju. Mobilizētie saņem dažus pensiju koeficientus vairāk. Un no tiem būs atkarīgs pensijas apmērs. Viņiem pienākas arī papildu sociālie maksājumi un pabalsti. Sīkāka informācija par visu ir atrodama šajā materiālā.(..)."⁸

[3.4] Tīmekļvietnē www.chita.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, propagandē Krievijas militāro varenību, bet Rietumeiropas valstu vadītājus dēvē par pilnīgi nespējīgiem pieņemt atbildīgus lēmumus attiecībā uz miera nodrošināšanu, kā arī propagandē Putina prasību pamatotību par SMO izbeigšanas nosacījumiem.

[3.4.1] Krievijas federācijas Aizbaikāla novada Čitas pilsētas tīmekļvietnes 2025. gada 20. janvāra rakstā "Putins nosauc galveno nosacījumu SMO izbeigšanai", tiek izplatītas šādas ziņas: "(..). Pagājušajā vasarā valsts vadītājs (Putins), tiekoties ar Krievijas Ārlietu ministrijas vadību, paziņoja par nosacījumiem miera sarunu sākšanai ar Ukrainu. Tie ietver: Ukrainas karaspēka izvešanu no Doņeckas Tautas Republikas. Luhanskas Tautas Republikas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem to administratīvajās robežās un atteikšanos pievienoties NATO. (..)."⁹

[3.4.2] 2025. gada 1. janvārī minētās tīmekļvietnes sadaļā "Notikumi" cita starpā minēts: "Jaunā gada pirmajās minūtēs Ukrainas bruņotie spēki veica raķešu triecienu Kurskas apgabala Belovskas rajonam. Uzbrukuma rezultātā netālu no Giri ciema tika bojāts gāzes sadales skapis, kas pārtrauca gāzes padevi, bet netraucēja gāzes piegādi mājām. Nav ziņu par upuriem, savā telegrammā ziņoja gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksandrs Hinšteins."¹⁰

[3.4.3] 2025. gada 17. februāra rakstā "Ļeņingradas pulks saņems savus ševronus no Sanktpēterburgas" tiek izplatīta informācija par SMO. Rakstā cita starpā norādīts: "Minskas līguma galvotāji un vispār ES valstis un Lielbritānija ir absolūti nespējīgi vienoties un nevar būt nekādi turpmāko līgumu par Ukrainas krīzes atrisināšanu galvotāji, pārliecināts Krievijas diplomāts Nebenzja - pamiers un Ukrainas konflikta iesaldēšana karadarbības saskarsmes robežās pats par sevi nav tā atrisinājuma garantija. (..)."¹¹

[3.5] Tīmekļvietnē www.ogirk.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, tiek slavināti SMO dalībnieki, kuru slavināšanai un Krievijas agresijas propagandai tiek rīkotas izstādes un sporta sacensības, kā arī rīkots Viskrievijas konkurss kritušo SMO pieminekļa metiem.

[3.5.1] 2025. gada 29. janvāra rakstā "Irkutskā prezentēta izstāde par Sibīrijas varoņiem "Sibīrijas militārā hronika" cita starpā tiek izplatītas ziņas: "Irkutskas apgabala novadpētniecības muzejs prezentēja izstādes "Sibīrijas militārā hronika" otro daļu. Tās atklāšanā piedalījās Irkutskas apgabala valdības priekšsēdētāja vietnieks Georgijs Kuzmins. Izstāde stāsta par mūsu (Krievijas) valsts varoņiem, kas piedalījās Lielajā Tēvijas karā, Afganistānas un Čečenijas kampaņās un speciālajā militārajā operācijā. [..]."¹²

[3.5.3] 2025. gada 29. janvāra rakstā "Angaras novada arhitekti tiek aicināti uz SMO varoņa pieminekļa skiču konkursu" tiek izplatīta informācija par "Krievijā izsludināts speciālās militārās operācijas varoņiem veltīta pieminekļa metu konkurss. Tajā var piedalīties ikviens: ne tikai profesionāli arhitekti, dizaineri, mākslinieki un tēlnieki, bet arī SVO veterāni un viņu radinieki. Tiek pieņemts gan individuālais, gan grupu darbs.(..) Konkursu organizē fonds Tēvzemes aizstāvji, Maskavas Finanšu un tiesību universitāte (MFLA), Federālā Valsts kase, Krievijas Zinātnes un augstākās izglītības ministrija, Krievijas Izglītības ministrija un Federālais finanšu uzraudzības dienests."¹³

[4] Kopumā minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta Krievijas propagandas radīta informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, attaisnota Krievijas agresija, propagandēta Krievijas militārā varenība, bet Rietumeiropas valstu vadītāji dēvēti par pilnīgi nespējīgiem pieņemt atbildīgus lēmumus attiecībā uz miera nodrošināšanu. Šādas informācijas izplatīšana, apzināti maldinot sabiedrību par Krievijas Federācijas patiesajiem mērķiem Ukrainā, tādējādi noskaņojot sabiedrību pret Ukrainas valsti un tautu, negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības locekļu un grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu, tajā skaitā arī Latvijā, kā arī turpina Krievijas Federācijas veiktās dezinformācijas izplatīšanas operācijas Latvijā un Eiropā, kā arī rada riskus provokācijām starp dažādām sabiedrības grupām, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2025. gada 27. marta sēdē ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļvietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts: "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai izplatītu Krievijas propagandu, kas vērsta pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā. Tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija un karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud Latvijas valsts informatīvās telpas drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, tajā skaitā informatīvās telpas drošība, un demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīti apzināti maldinoši materiāli, tajā skaitā sagrozītas un faktiskajai situācijai neatbilstošas ziņas un dažādi informatīvi materiāli ar mērķi destabilizēt situāciju. Šķelt sabiedrību un vairot sabiedrībā šaubas par notikumiem pasaulē. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u. tml.¹⁴ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.¹⁵ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.¹⁶ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu. Turklāt šāds vārda brīvības ierobežojums ir noteikts ar likumu, to paredz Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmā daļa.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša, kara propagandu saturoša, karu attaisnojoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt neuzticību valstij vai uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt dažādas sabiedrības grupas. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta tajā skaitā radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu ievērojami mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud vai var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts un sabiedrības drošību apdraudošais saturs, kā arī jāvērtē cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - valsts un sabiedrības drošību apdraudoša satura izplatīšanas ierobežošanu un piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgums - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips nosaka: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija, kara propaganda un karu attaisnojoša informācija, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikumā. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievijas Federācija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs pikabu.ru, rtvi.com, secretmag.ru, www.chita.ru, www.ogirk.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk ̶ APL) 62. panta trešo daļu un papildus šā lēmuma 8.3. punktā norādītajam, norāda apsvērumus, kāpēc uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktu "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā un 9. punktā norādītās tīmekļvietnes, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietnes vairs nav pieejamas, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm pikabu.ru, rtvi.com, secretmag.ru, www.chita.ru, www.ogirk.ru, liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdam vai interneta protokola adresei.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu pikabu.ru, rtvi.com, secretmag.ru, www.chita.ru, www.ogirk.ru, dublējošajām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai izveidotas pēc tā pieņemšanas nolūkā apiet noteikto ierobežojumu.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

---

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš