Darbības ar dokumentu

1. pants. Likumā lietotie termini un jēdzieni

Termini un jēdzieni šā likuma normās, kas regulē valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, lietoti likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpratnē.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanu, nosakot tai nepieciešamo darbību termiņus un nosacījumus.

3. pants. Likuma darbības jomas

Likums nosaka:

1) termiņu, līdz kuram privatizācijai tiek nodotas privatizējamās valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas;

2) termiņu, līdz kuram tiek pieņemti lēmumi par privatizējamo valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu;

3) nosacījumu, ar kuru tiek izbeigtas tādu valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās esošo privatizācijas objektu izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums;

4) termiņu, kad tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

5) kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esoši zemes gabali pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas;

6) kārtību, kādā privatizētos dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk — Kadastra informācijas sistēma) un privatizēto objektu ieguvēju īpašuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā;

7) kārtību, kādā tiek nodota pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšana;

8) pašvaldību tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanā.

4. pants. Tiesiskā regulējuma piemērošana

(1) Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" normas piemēro, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Zemesgrāmatu likuma un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normas piemēro, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

5. pants. Neprivatizētas valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas un citu privatizācijas objektu nodošana privatizācijai

(1) Lēmumu par likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 30.¹ punktā minēto valsts īpašumā esošo objektu nodošanu privatizācijai pieņem ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. aprīlim, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja līdz 2026. gada 30. aprīlim ir uzsākta tiesvedība, kas ietekmē vai var ietekmēt likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 30.¹ punktā minētā objekta nodošanu privatizācijai, un pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās ir zuduši objekta privatizāciju kavējoši iemesli, lēmumu par tā nodošanu privatizācijai pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

(3) Sākot ar 2026. gada 1. maiju, bet šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos — ar dienu, kad pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās pagājuši seši mēneši, privatizācijai nenodotās valsts dzīvojamās mājas, to domājamās daļas un citi šā panta pirmajā daļā minētie privatizācijas objekti tiek atsavināti saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

6. pants. Neprivatizētas valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas un cita privatizācijas objekta privatizācijas uzsākšana

(1) Lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 8.¹ pantā minētā institūcija pieņem līdz 2027. gada 31. augustam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ja līdz 2027. gada 31. augustam ir uzsākta tiesvedība, kas ietekmē vai var ietekmēt lēmumu par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, attiecīgais lēmums pieņemams 12 mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.

7. pants. Rīcība ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums

(1) Ar šā likuma spēkā stāšanos valsts vai pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kā arī neiznomātas neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas var atsavināt saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

(2) Ja lēmums par šā panta pirmajā daļā minētā dzīvokļa vai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas nodošanu privatizācijai ir pieņemts, bet privatizācijas komisija vai dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija līdz šā likuma spēkā stāšanās datumam nav likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 36. pantā noteiktajā kārtībā izsludinājusi publisku piedāvājumu pieteikties pretendentiem, privatizācijas komisija vai dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par attiecīgā objekta privatizācijas izbeigšanu.

8. pants. Līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īpašumā nodoto dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu privatizācijas pabeigšana

(1) Ar šā likuma spēkā stāšanos tiek izbeigta likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" paredzētā valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

(2) Ja dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks noslēdzis ar privatizācijas komisiju likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 73.⁹ panta astotajā daļā minēto pirkuma līgumu, ieguvēja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu nostiprina, pamatojoties uz noslēgto pirkuma līgumu.

(3) Ja pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks nav noslēdzis ar privatizācijas komisiju pirkuma līgumu atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 73.⁹ panta astotajā daļā noteiktajam, ar 2025. gada 1. septembri dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ieraksta zemesgrāmatā kā privatizētu dzīvokļa īpašumu uz ieguvēja vārda, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izsniegtu apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un privatizācijas komisijas izsniegtu izziņu par dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai piekrītošu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu, kā arī palīgēku un zemes gabala domājamo daļu, ja tā ietilpst privatizācijas objekta sastāvā.

(4) Privatizācijas komisija līdz 2025. gada 31. augustam nosūta personām, kuras dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvušas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet par attiecīgo privatizēto objektu nav noslēgušas pirkuma līgumu, paziņojumu par pienākumu nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Minētais paziņojums ietver informāciju par šā panta trešajā daļā noteikto kārtību un šā pienākuma neizpildes sekām, un tam pievieno izziņu par dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai piekrītošu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu, kā arī palīgēku un zemes gabala domājamo daļu, ja tā ietilpst privatizācijas objekta sastāvā.

(5) Ja dzīvoklim, mākslinieka darbnīcai vai neapdzīvojamai telpai, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, piekrītoša kopīpašuma domājamā daļa nav reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā līdz 2026. gada 30. aprīlim, privatizācijas komisija to līdz 2028. gada 30. aprīlim reģistrē Kadastra informācijas sistēmā un pieņem lēmumu par to, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas ieguvējs triju mēnešu laikā sedz ar dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas reģistrēšanu saistītās izmaksas. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav nostiprinājusi savas īpašuma tiesības uz privatizēto objektu zemesgrāmatā, pēc 2025. gada 31. augusta jebkādi personas darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav spēkā.

9. pants. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas

(1) Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84. pantā noteikto kārtību valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemes gabalu privatizācijai pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas piemēro, ja likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84. panta pirmās daļas 2. punktā minētais lēmums par valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības tiek pieņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

(2) Ar šā likuma spēkā stāšanos gadījumos, kad vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde pieņem lēmumu par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības privatizētajā dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu ieguvējiem. Izdevumus par zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā sedz privatizētā objekta ieguvējs atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.

(3) Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde iesniedz nostiprinājuma lūgumu:

1) pievienot privatizācijai nodoto zemi dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam;

2) attiecībā uz zemesgrāmatā ierakstītiem dzīvokļu īpašumiem — pievienot dzīvokļa īpašuma sastāvam atbilstošu nododamās zemes kopīpašuma domājamo daļu, kas ir proporcionāla kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas domājamai daļai, un nostiprināt dzīvokļa īpašnieku īpašuma tiesības.

(4) Valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde pēc šā panta trešajā daļā minēto darbību veikšanas nosūta dzīvojamā mājā esošo privatizēto objektu ieguvējiem paziņojumu par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības un lēmumu par privatizētā objekta ieguvēja pienākumu triju mēnešu laikā segt izdevumus par zemes gabala noteikšanu, iemērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Privatizācijas komisija līdz savas darbības izbeigšanai, pamatojoties uz lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nodošanu privatizācijai likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, iesniedz šā panta trešajā daļā minētos nostiprinājuma lūgumus par zemes gabaliem, kas ir ierakstīti no dzīvojamās mājas atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā, un paziņo dzīvojamā mājā esošo privatizēto objektu ieguvējiem par zemes gabala pievienošanu dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam. Ja privatizētā objekta ieguvējs līdz tam nav izpildījis savu pienākumu segt izdevumus par zemes gabala noteikšanu, iemērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, privatizācijas komisija pieņem un kopā ar paziņojumu nosūta lēmumu par pienākumu triju mēnešu laikā atlīdzināt minētos izdevumus proporcionāli privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Zemesgrāmatā neierakstītajiem dzīvokļa īpašumiem attiecīgo kopīpašumā esošo zemes gabala domājamo daļu, kas atbilst attiecīgā dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamai daļai, pievieno Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajam dzīvokļa īpašumam pēc zemes gabala pievienošanas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam.

(7) Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 75. pants tiek piemērots, ja dzīvokļa īpašnieka iesniegums par zemes privatizāciju ir saņemts līdz 2026. gada 31. decembrim.

10. pants. Privatizācijas objektu reģistrēšana Kadastra informācijas sistēmā un privatizēto dzīvokļu īpašumu un dzīvojamo māju īpašnieku īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

(1) Ja par valsts vai pašvaldības dzīvokļa īpašuma vai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizāciju ar privatizācijas komisiju noslēgts pirkuma līgums vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības, bet sešu mēnešu laikā privatizētā objekta īpašnieks nav nostiprinājis īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, privatizētais objekts ierakstāms un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda pēc privatizācijas komisijas nostiprinājuma lūguma. Ieguvēja īpašuma tiesības nostiprina, pamatojoties uz pirkuma līgumu vai vienošanos par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības.

(2) Privatizācijas komisija šā panta pirmajā daļā minēto nostiprinājuma lūgumu iesniedz ieguvēja vārdā.

(3) Ja privatizēto objektu reģistrēšana un īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā ir īstenota pēc privatizācijas komisijas ieguvēja vārdā iesniegta nostiprinājuma lūguma šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, privatizācijas komisija pieņem lēmumu par to, ka privatizētā objekta īpašnieks triju mēnešu laikā sedz ar dzīvokļa īpašuma reģistrēšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā saistītās izmaksas. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

11. pants. Privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana

(1) Ja dzīvokļu īpašumu īpašnieki nav pārņēmuši privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība (persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības) Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā līdz 2025. gada 31. decembrim sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīko dzīvokļu īpašnieku aptauju, kurā ierosina dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiek pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums — par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Pārvaldīšanas līguma projekts pievienojams šā panta pirmajā daļā minētajam uzaicinājumam pieņemt kopības lēmumu, un tajā paredzētais pārvaldīšanas līguma darbības termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas.

(3) Puses ir tiesīgas vienpusēji izbeigt saskaņā ar šā panta otro daļu noslēgto pārvaldīšanas līgumu. No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas līguma izbeigšanu. 

(4) Persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības, pirms dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā informē dzīvokļu īpašnieku kopību par tās tiesībām izvēlēties citu pārvaldnieku vai dibināt biedrību dzīvojamās mājas pārvaldīšanai.

12. pants. Par bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanu

(1) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi ir privatizēti saskaņā ar likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" vai likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", pašvaldībai ir tiesības savā administratīvajā teritorijā ierosināt un veikt dzīvojamo māju uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, un sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot to sastāvu un lūdzot Valsts zemes dienestu reģistrēt dzīvokļu īpašumus Kadastra informācijas sistēmā. Pienākums segt izdevumus par šo darbību veikšanu ir attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

(2) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteikto pašvaldības tiesību īstenošanu pieņem pašvaldības dome līdz 2026. gada 31. decembrim. Lēmums izpildāms līdz 2028. gada 30. aprīlim.

(3) Lai īstenotu šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, pašvaldība izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka:

1) kārtību, kādā nosakāmas dzīvojamās mājas, attiecībā uz kurām pašvaldība veiks šā panta pirmajā daļā minētās darbības;

2) kārtību, kādā pašvaldība veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības;

3) personu grupas, kuras atbrīvotas no pienākuma atlīdzināt pašvaldībai izdevumus par šā panta pirmajā daļā noteikto darbību veikšanu.