Darbības ar dokumentu
2024. gada 24. oktobrī (prot. Nr. 10 (114), 13. p., lēmums Nr. 1366)
45. panta pirmās daļas 2. punktu
APSTIPRINĀTI
ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
pagaidu administrācijas 24.10.2024.
lēmumu Nr. 1366 (prot. Nr. 10 (114), 13. p.)
PRECIZĒTI
ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības
pagaidu administrācijas 10.02.2025.
lēmumu Nr. 1467 (prot. Nr. 19 (123), 13. p.)
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kā arī nekoptu kapavietu aktēšanas kārtību un administratīvo atbildību.
2. Noteikumos lietotie termini:
2.1. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā;
2.2. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek piešķirtas jaunas kapavietas;
2.3. daļēji slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī iepriekš izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu piešķiršana ir ierobežota;
2.4. slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;
2.5. kapavieta (ģimenes kapavieta) – noteikta lieluma zemes teritorija kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai, labiekārtošanai un kopšanai;
2.6. kapsētas apsaimniekotājs – juridiska persona, kura ar kapsētas īpašnieku ir noslēgusi līgumu par kapsētas apsaimniekošanu un kura pilda šajos saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina to ievērošanu;
2.7. kapsētas īpašnieks – Pašvaldība, kuras interesēs šo noteikumu ietvaros rīkojas Pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvalde (turpmāk – Pārvalde);
2.8. kapavietas uzturētājs – fiziskā persona, kurai ir piešķirtas kapavietas uzturēšanas tiesības;
2.9. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos noteikumos paredzētajā kārtībā;
2.10. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;
2.11. apbedīšanas atļauja – dokuments, kas piešķir apbedīšanas uzņēmumam tiesības veikt apbedīšanu;
2.12. bezpiederīgais – mirušais, kura pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā un kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, vai tie ir atteikušies organizēt mirušā apbedīšanu;
2.13. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja (uzņēmuma vai personas, kas noslēgusi līgumu ar Pārvaldi par kapsētas apsaimniekošanu) darbinieks, kurš nodrošina šo noteikumu ievērošanu kapsētā un ir atbildīgs par kapsētas ikdienas uzturēšanu.
3. Kapsētas izveidošanu, paplašināšanu vai statusa maiņu veic, pieņemot attiecīgu Pašvaldības lēmumu.
4. Pašvaldības teritorijā noteiktas šādas pašvaldības kapsētas:
4.1. atvērtā: Ančupānu kapsēta;
4.2. daļēji slēgtas: Miera ielas kapsēta, A. Upīša ielas kapsēta, Siņicina ielas kapsēta, Ratinieku kapsēta, Slimnīcas ielas kapsēta;
4.3. slēgtas: V. Purvīša kapsēta, Jupatovkas ielas kapsēta (apbedīšana ir pārtraukta vairāk nekā 25 gadus).
5. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, kā arī kapavietas uzturētāja radinieku, kuri nav deklarēti Pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai.
6. Pašvaldības kapsētās ir noteikti kapavietas uzturēšanas un labiekārtošanas vispārīgie principi, kas nosaka kapavietas uzturētājam šādus pienākums:
6.1. triju mēnešu laikā, ja to pieļauj gadalaiks un laikapstākļi, pēc apbedīšanas sakopt kapavietu atbilstoši kultūrvēsturiskajām un reliģiskajām tradīcijām, tai skaitā novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus un izveidot kapa kopiņu;
6.2. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu (ja tāds ir) līdz 0,5 m augstumam;
6.3. regulāri kopt un uzturēt kapavietu (uzturēt labiekārtojuma elementus, novākt kritušās lapas, zarus u.c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u.tml.);
6.4. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus šķirot un nogādāt atkritumu savākšanas vietā, novietotajos sadzīves atkritumu konteineros vai bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietās;
6.5. visus kapavietā labiekārtošanas darbus, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi vai citai personai piešķirto kapavietu, saskaņot ar kapsētas pārzini;
6.6. kapavietas aprīkojumu uzstādīt, ievērojot kapavietu rindu līnijas;
6.7. ievērot, to kā kapavietas apmales augstums nedrīkst pārsniegt 20 cm un dekoratīvās sētas ar balstošajiem elementiem vai pamatni augstums nedrīkst pārsniegt 70 cm;
6.8. neaizņem blakus esošās kapavietas un koplietošanas teritorijas (t.sk. celiņus);
6.9. ja netiek ievēroti 6.6.–6.8. apakšpunktu nosacījumi, labiekārtošana jāpārveido atbilstoši noteikumiem trīs mēnešu laikā pēc fakta konstatācijas;
6.10. ja 6.9. apakšpunkta darbi netika veikti, jāatlīdzina pašvaldībai izdevumi, kas radušies, organizējot demontāžas darbus;
6.11. pabeidzot kapavietas kopšanas vai labiekārtošanas darbus, sakārtot kapavietas teritoriju, t.sk. būvatkritumi, demontētie pieminekļi, apmales vai cits aprīkojums un to daļas jāizved no kapsētas uz tam paredzētām atkritumu nodošanas vietām.
7. Kapsētas apbedīšanai ir slēgtas valsts svētku dienās, izņemot gadījumus, kas pamatoti ar objektīviem apstākļiem un ir saņemts kapsētas pārziņa saskaņojums.
9. Kapsētās aizliegts:
9.1. apbedīt dzīvniekus;
9.2. veikt apbedīšanu kapsētās bez iepriekšēja saskaņojuma ar kapsētas pārzini;
9.3. stādīt kokus vai krūmus kapsētas koplietošanas teritorijā;
9.4. rakt smiltis un zemi kapsētu vai to aizsargjoslu teritorijās, izņemot kapa rakšanu;
9.5. patvaļīgi aizņemt kapavietas, mainīt piešķirto kapavietu robežas vai reljefu;
9.6. iebraukt vai pārvietoties kapsētā ar transportlīdzekļiem, izņemot šādos gadījumos:
9.6.1. ja ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;
9.6.2. ar policijas operatīvo transportlīdzekli, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekli;
9.6.3. ar transportlīdzekli, kas paredzēts kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai;
9.6.4. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot atbilstošu apliecību;
9.6.5. garīdzniekam, veicot amata pienākumus saistībā ar reliģiskām vai rituālām ceremonijām;
9.7. veikt kapavietā labiekārtošanas darbus, kas varētu negatīvi ietekmēt vidi vai citai personai piešķirto kapavietu, bez iepriekšēja saskaņojuma ar kapsētas pārzini;
9.8. kapavietas aprīkojuma uzstādīšanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām;
9.9. pārvietot kapsētā izvietotās brīdinājuma vai informatīvās zīmes;
9.10. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju atkritumu, materiālu vai citu priekšmetu novietošanai;
9.11. novietot kapsētu atkritumu konteineros vai kapsētām piegulošajā teritorijā līdzpaņemtus vai kapsētā ienestus atkritumus, būvgružus vai kapavietas aprīkojumu.
10. Lai saņemtu kapavietu, persona iesniedz iesniegumu Pārvaldei, norādot kapavietu skaitu un pievienojot dzimtsarakstu nodaļas izsniegtas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu) vai mirušā, kas ir kremēts, urnas pavadvēstules kopiju (uzrādot oriģinālu).
11. Pamatojoties uz iesniegumu, tiek piešķirta vienvietīga kapavieta vai divvietīga ģimenes kapavieta. Izņēmuma gadījumos Pārvalde, izvērtējot lietas apstākļus, var lemt par papildu kapavietas piešķiršanu.
12. Pārvalde lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu pieņem vienas darba dienas laikā. Ja kapavieta tiek piešķirta, personai tiek izsniegta arī apbedīšanas atļauja.
13. Kapavietas uzturētājam ir tiesības tikt apglabātam viņam piešķirtajā kapavietā, kā arī apbedīt savus piederīgos, šo saistošo noteikumu 5. punktā noteiktajā kārtībā.
15. Pārvalde, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu apbedījuma veikšanai, izmantojot kapavietai piegulošo aktēto kapavietu (teritoriju), vai aktētās kapavietas brīvo platību piešķirt jauna apbedījuma veikšanai.
16. Ja daļēji slēgtā kapsētā iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, Pārvalde pēc iespējas piešķir citu aktētu vai pašvaldības valdījumā esošu kapavietu attiecīgajā kapsētā, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais vai radinieks.
17. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:
17.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;
17.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;
17.3. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu saskaņā ar šo saistošo noteikumu VI nodaļu;
17.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma, un 60 dienu laikā Pārvaldē nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.
18. Kapavietu var ierādīt un piešķirt citam kapavietas uzturētājam šo saistošo noteikumu:
18.1. 17.1. apakšpunktā minētajā gadījumā;
18.2. 17.2., 17.3. un 17.4. apakšpunktā minētajā gadījumā, ievērojot šo saistošo noteikumu 34. punkta nosacījumus.
19. Apbedīšanu organizē apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas saskaņojot ar kapsētas pārzini apbedīšanas dienu un laiku, uzrādot kapavietu dabā.
20. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,8 m līdz zārka vākam. Ir pieļaujama vairāku urnu vienlaicīga apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi. Apbedot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu. Kapa bedres dziļums var mainīties atkarībā no gruntsūdeņu līmeņa attiecīgajā kapsētā.
21. Urna ar mirušā pelniem tiek apbedīta 1 m dziļumā. Standarta urnas bedres garums ir 0,50 m, platums – 0,50 m, un vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana.
22. Virsapbedījumu kapavietā var veikt, ievērojot šo noteikumu 34. punktu. Kapa bedres dziļumam jābūt no 0,7 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam.
23. Kapavietas sagatavošana apbedīšanai:
23.1. Kapam jābūt izraktam un pilnībā sagatavotam mirušā apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma.
23.2. Kapa rakšanas darbi jāveic tikai pēc iepriekšējas saskaņošanas ar kapsētas pārzini.
23.3. Veicot kapavietas rakšanas darbus, jāievēro šādi nosacījumi:
23.3.1. jāņem vērā augsnes struktūra un gruntsūdens stāvoklis, lai nodrošinātu kapa atbilstošu dziļumu un stabilitāti;
23.3.2. kapavietai jāatrodas ne tuvāk par 1 metru no koka stumbra un 0,3 metriem no kapa pieminekļa vai piemiņas plāksnes;
23.3.3. izraktā zeme nedrīkst tikt novietota ārpus piešķirtās kapavietas robežām.
24. Ierādāmo kapavietu izmēri:
| Kapavieta | Platums, m | Garums, m | Laukums, m2 |
| Vienvietīga | 1,75 | 3,00 | 5,25 |
| Divvietīga | 2,75 | 3,00 | 8,25 |
| Katra nākamā kapavieta | + 1,00 | 3,00 | - |
25. Mirstīgo atlieku pārapbedīšanu un ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar Pārvaldi. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kas organizē pārapbedīšanu.
26. Pašvaldība Ančupānu kapsētā izveido speciālu sektoru bezpiederīgo un nezināmo mirušo personu apbedīšanai.
27. Bezpiederīgo un nezināmo mirušo personu apbedīšanu organizē Pašvaldības pārvalde "Sociālais dienests", piesaistot attiecīgu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju.
28. Bezpiederīgā atzītā mirušā un nezināmās personu kapavietu saglabā 20 gadus. Pēc minētā termiņa notecēšanas kapavietu nolīdzina, un, ja nav pieteicies kapavietas uzturētājs, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par virsapbedījuma veikšanu minētajā kapavietā.
29. Ja pēc bezpiederīgā apbedīšanas ir pieteicies laulātais, radinieks vai jebkura cita persona, kura vēlas mirušo pārapbedīt vai arī, neveicot pārapbedīšanu, labiekārtot un kopt šo kapavietu, viņiem ir pienākums atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot mirušā apbedīšanu, kā arī uzņemties kapavietas uzturētāja saistības.
30. Kapsētas apsaimniekotājs reizi gadā apseko ilgstoši nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un nodod informāciju Pārvaldei.
31. Pārvalde šo saistošo noteikumu 30. punktā minēto aktu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties Pārvaldē, nosūta kapavietas uzturētājam atbilstoši Paziņošanas likumam.
32. Informāciju par aktētām kapavietām, kurām nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, ievieto pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv un izvieto uz informācijas stenda kapsētā, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu un vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai trīs mēnešu laikā sakopt kapavietu un ierasties Pārvaldē.
33. Ja aktēta kapavieta, kurai nav iespējams identificēt uzturētāju, trīs gadu laikā pēc noteikumu 32. punktā minētā akta sastādīšanas netiek sakopta un kapavietas uzturētājs neierodas Pārvaldē, tiek pieņemts lēmums par kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu. Kapavietu un tajā esošo kapavietas aprīkojumu pārņem pašvaldības valdījumā, un tā var tikt piešķirta citam kapavietas uzturētājam.
34. Veikt aktēto kapavietu nolīdzināšanu vai veikt virsapbedījumu, ja tas ir tehniski iespējams, var ne agrāk kā 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma.
36. Par šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto prasību nepildīšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divdesmit naudas soda vienībām.
37. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policija atbilstoši kompetencei. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes valstspilsētas domes Administratīvā komisija.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 24. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 28 "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi"
| Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbību līdz šim reglamentēja Rēzeknes pilsētas domes 2019. gada 16. maijā pieņemtie saistošie noteikumi Nr. 13 "Rēzeknes pilsētas kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi", kas tika izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu un, stājoties spēkā Pašvaldību likumam, zaudēja spēku 2024. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktu, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus, atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldības pienākums ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Savukārt Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. punkts nodrošina tiesisko pamatu pašvaldībai izdot saistošos noteikumus par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju izmantošanu, paredzot administratīvo atbildību par šo noteikumu neievērošanu, ja likumos nav noteikts citādi. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izdot jaunus kapsētu darbību reglamentējošus saistošos noteikumus. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā Rēzeknes valstspilsētas administratīvajā teritorijā tiek organizēta kapsētu pārvaldība, nodrošināt noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un precizēt to izdošanas tiesisko pamatu. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) uzturēšanā ir šādas kapsētas: 1) atvērtā: Ančupānu kapsēta; 2) daļēji slēgtas: Miera ielas kapsēta, A. Upīša ielas kapsēta, Siņicina ielas kapsēta, Ratinieku kapsēta, Slimnīcas ielas kapsēta; 3) slēgtas: V. Purvīša kapsēta, Jupatovkas ielas kapsēta. Ar saistošajiem noteikumiem "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi) tiek noteikts, ka pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, kā arī kapavietas uzturētāja radinieku, kas nav deklarēti pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Kapavietas labiekārtošanas darbi un saskaņošanas kārtība: Kapavietas labiekārtošanas darbi (piemēram, pieminekļu uzstādīšana, apmaļu izbūve vai demontāža, žogu ierīkošana), kas varētu negatīvi ietekmēt vidi vai citai personai piešķirto kapavietu jāsaskaņo ar kapsētas pārzini. Saskaņošanas mērķis ir novērst konfliktus ar blakus kapavietu uzturētājiem un uzturēt vienotu kapsētas estētisko izskatu. Ja labiekārtošanas darbi būtiski ietekmē kapsētas infrastruktūru (piemēram, rakšanas darbi, kas maina reljefu vai ietver pieminekļu pamatu izbūvi), var būt nepieciešama papildu saskaņošana ar būvvaldi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumiem Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" daži darbi (piemēram, pirmās grupas inženierbūvju uzstādīšana) neprasa būvatļauju, taču tiem jāatbilst normatīvajiem standartiem. Lai nodrošinātu vizuālo vienotību, pašvaldība ir noteikusi prasības kapavietu aprīkojumam, piemēram, apmaļu augstumam (ne vairāk kā 20 cm) un dekoratīvo sētu izmēriem (ne vairāk kā 70 cm). Šie ierobežojumi palīdz saglabāt kapsētas estētiku, atvieglot uzturēšanas darbus un nodrošināt drošību, novēršot paklupšanas riskus. Koku un krūmu stādīšanas ierobežojumi: Koku un krūmu stādīšana kapsētas koplietošanas teritorijas ir aizliegta, lai novērstu infrastruktūras bojājumus un nodrošinātu kapsētas kopējo funkcionalitāti un estētiku. Šo augu sakņu sistēma ar laiku var radīt bojājumus kapavietu apmalēm, pieminekļiem un ceļiem, kā arī palielināt uzturēšanas izmaksas. Nokritušās lapas un zari rada papildu tīrīšanas darbus, kas var apgrūtināt blakus esošās kapavietas turētājus. Veci vai nepienācīgi kopti koki un krūmi var kļūt bīstami, ja zari nolūst vai koks sakņu vājināšanās dēļ apgāžas. Turklāt lielāki augi var izplesties ārpus kapavietas robežām, radot neērtības blakus kapavietu uzturētājiem un izjaucot kapsētas ainavas vizuālo harmoniju. Šie ierobežojumi palīdz uzturēt kapsētas drošību un ilgtspēju, kā arī aizsargā infrastruktūru no bojājumiem un konfliktu rašanās starp kapavietu turētājiem. Tie arī veicina dabai draudzīgus risinājumus un atbalsta sabiedrības interesēs esošu kapsētas apsaimniekošanu. Noteikumos ir noteikta arī kārtība, kādā apseko un aktē nekoptās kapavietas. Ja kapavietas uzturētājs trīs gadu laikā pēc pirmā akta sastādīšanas nesakopj kapavietu, viņa uzturēšanas tiesības tiek pārtrauktas. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) ir galvenā valsts iestāde, kas atbild par kultūras pieminekļu aizsardzību, tostarp tiem, kas atrodas kapsētās. Ja kapsētā ir reģistrēts valsts nozīmes kultūras piemineklis (piemēram, kapa piemineklis vai kapu ansamblis), NKMP veic uzraudzību un sniedz vadlīnijas par šo pieminekļu saglabāšanu. Ja kapsētā esošais piemineklis pieder privātpersonai (piemēram, dzimtas kapavieta), tā atbildība par pieminekļa saglabāšanu gulstas uz īpašnieku, taču jebkādas darbības jāveic saskaņā ar NKMP noteikumiem un vadlīnijām. Noteikumi paredz administratīvo atbildību par to neievērošanu. Administratīvais sods tiek ieviests, lai samazinātu problēmsituācijas kapsētās un nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem. Administratīvā atbildība ierobežos pārkāpumus un mazinās kaitējumu sabiedrības interesēm, nodrošinot sabiedrisko kārtību. Noteikumos paredzēta administratīvā atbildība par apbedīšanu kapsētās bez iepriekšēja saskaņojuma ar kapsētas pārzini. Par šiem pārkāpumiem nav paredzēti sodi citos normatīvajos aktos, tāpēc administratīvais sods ir nepieciešams, lai nodrošinātu noteikumu izpildi un sabiedrisko kārtību. Pamatojums administratīvai atbildībai un soda apmēram par apbedīšanu kapsētās bez iepriekšēja saskaņojuma ar kapsētas pārzini: 1. Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Apbedīšanas procesi kapsētās tieši ietekmē sabiedrisko kārtību, kapsētas infrastruktūru un pārvaldību. Saskaņošana ar kapsētas pārzini ir obligāts priekšnoteikums, lai nodrošinātu apbedīšanas darbu atbilstību noteikumiem un koordinētu vietas izmantošanu kapsētas teritorijā. Administratīvās atbildības piemērošana par apbedīšanu bez saskaņojuma palīdz aizsargāt sabiedrības intereses un uzturēt kapsētas pārvaldības kārtību. 2. Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte. Iepriekšējas saskaņošanas trūkums var radīt situācijas, kas traucē kapsētas organizācijai, piemēram, kapavietu pārklāšanos, nesaskaņotu izmēru vai nepilnību apbedīšanas dokumentācijā. Brīdinājums nodrošina iespēju izskaidrot noteikumu nozīmīgumu, savukārt naudas sods līdz divdesmit naudas soda vienībām kalpo par preventīvu pasākumu, kas attur no pārkāpumu atkārtošanas un veicina apzinīgu noteikumu ievērošanu. 3. Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām. Apbedīšana kapsētās ir publisko tiesību subjekta (pašvaldības) regulēta darbība. Tā ietilpst kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas pienākumos, kas tiek veikti sabiedrības interesēs. Apbedīšana bez iepriekšēja saskaņojuma ir publisko tiesisko attiecību pārkāpums, kas tieši ietekmē pašvaldības spēju nodrošināt efektīvu kapsētas pārvaldību. 4. Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums. Apbedīšana bez saskaņošanas var radīt būtiskus sarežģījumus kapsētas pārvaldībā: - neprecizitātes kapavietu sadalē, piemēram, tas var izraisīt konfliktus starp kapavietu uzturētājiem un radīt problēmas nākotnes apbedījumu plānošanā; - nepieņemamas kvalitātes apbedīšanas darbi, piemēram, nesaskaņoti darbi var neatbilst tehniskajām vai vizuālajām prasībām, radot estētiskus vai funkcionālus bojājumus kapsētas ainavai; - sabiedriskās kārtības traucējumi, piemēram, šādas darbības var izraisīt sūdzības no citiem kapavietu uzturētājiem vai apmeklētājiem, kā arī kavēt kapsētas pārziņa uzdevumu izpildi. Šīs situācijas ir kaitīgas ne tikai pašvaldības saimnieciskajai darbībai, bet arī sabiedrības uzticībai kapsētu kārtības uzturēšanā. 5. Aizliegums paredzēt administratīvo atbildību par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Šajā gadījumā pārkāpums (apbedīšana bez saskaņojuma) ir aktīva darbība, nevis administratīvā akta neizpilde. Tāpēc administratīvās atbildības piemērošana neparedz neatbilstību minētajam aizliegumam. Problēmsituācijas aktualitāte. Pašvaldību pieredze liecina, ka nesaskaņota apbedīšana kapsētās notiek pietiekami bieži, radot konfliktsituācijas, sūdzības un kapsētas kārtības traucējumus. Ņemot vērā šo pārkāpumu aktualitāti, administratīvās atbildības ieviešana ir pamatota un nepieciešama, lai novērstu līdzīgas problēmas nākotnē. Vadoties no iepriekšējā vērtējuma, administratīvās atbildības noteikšana par apbedīšanu bez iepriekšēja saskaņojuma ar kapsētas pārzini ir būtiska sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un kapsētas infrastruktūras aizsardzībai. Brīdinājums kā soda veids dod iespēju izskaidrot pārkāpuma būtību un sekas, savukārt naudas sods līdz divdesmit naudas soda vienībām ir samērīgs līdzeklis preventīvas un sodīšanas funkcijas īstenošanai. Šāda pieeja veicina apzinīgu noteikumu ievērošanu un efektīvu kapsētas pārvaldību. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Nav fiskālas ietekmes uz pašvaldības budžetu; noteikumu izpilde neievieš papildu funkcijas un uzdevumus, un administratīvās procedūras tiks veiktas esošā budžeta ietvaros. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Noteikumi attiecas uz sabiedrībai svarīgu jomu – kapsētu darbības un uzturēšanas – normatīvo regulējumu, kas saistīts ar sabiedrības tradicionālajām vērtībām, kā arī nepieciešamību izveidot un uzturēt īpašas teritorijas, kas ir atvēlētas mirušo apbedīšanai. Noteikumu ietekmes vērtējums: • Sociālā ietekme – tieša ietekme, jo kapsētu apsaimniekošana un kapavietu kopšanas kultūra ir saistāma ar cilvēku dzīvesveidu, vērtībām un kultūru kopumā; • Ietekme uz vidi – tieša ietekme, jo noteikumi paredz kapsētu uzturēšanas kārtību; • Ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav tiešas ietekmes; • Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā un konkurenci** – noteikumi neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un komersantu konkurētspēju. Noteikumos paredzētā kārtība nodrošinās apbedīšanas un kapavietu labiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem vienlīdzīgas tiesības un iespējas, kā arī uzlabos specifisko pakalpojumu kvalitāti. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Noteikumu piemērošanas jautājumos personas var vērsties Pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldē. Noteikumi neparedz administratīvo procedūru izmaksas. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Noteikumi ir nepieciešami Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nav ietekmes uz cilvēkresursiem, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Noteikumu izpildi nodrošina Pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvalde un Rēzeknes valstspilsētas Pašvaldības policija. Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Noteikumi ir piemēroti noteiktās autonomās funkcijas nodrošināšanai, proti, pašvaldības pienākums ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā kapsētu izveidošanu un uzturēšanu, un iecerētā mērķa sasniegšanai tajos ir paredzēts tikai tas, kas nepieciešams minēto uzdevumu izpildei. Noteikumos ir noteiktas samērīgas prasības kapsētu apsaimniekošanai un uzturēšanai, kā arī samērīga atbildība par noteikumu neievērošanu. Noteikumi nerada papildu izmaksas mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi, un rīcība ir atbilstoša normatīvajiem aktiem. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz Veselības ministrijas sniegto atzinumu un izteiktajiem ieteikumiem. Saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai (viedokļa iesniegšanas periods: 2024. gada 26. septembris – 2024. gada 10. oktobris). Norādītajā laika posmā netika saņemti sabiedrības pārstāvju priekšlikumi un iebildumi. Saskaņā ar 2024. gada 4. novembra Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) iebildumiem no noteikumiem ir svītrots termins "ekshumācija"; izņemts pienākums kapavietas uzturētājam regulāri kopt un uzturēt kapavietai piegulošo celiņu; svītrots pienākums kapavietas uzturētājam paziņot par dzīvesvietas maiņu; izslēgta administratīvā atbildība par patvaļīgu kapavietas robežu vai reljefa maiņu un par kapavietas labiekārtošanu bez pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes rakstiskas atļaujas. Noteikumi ir papildināti ar jaunu punktu. Šajā punktā noteikts, ka kapsēta ir pieejama kultūrvēsturisko tradīciju īstenošanai. Papildus noteikumos ir: salāgotas un precizētas institūcijas, kas izsniedz atļaujas noteiktu darbību veikšanai kapsētās; uzlabota 22. un 23. punkta redakcija; paskaidrojuma raksts papildināts ar skaidrojumu par ierobežojumiem kapavietas aprīkojuma uzstādīšanā, tostarp noteikto apmaļu augstuma (ne vairāk kā 20 cm) un dekoratīvo sētu (ne vairāk kā 70 cm) ierobežojumiem, kā arī skaidrojumu par aizliegumu stādīt kokus un krūmus kapsētās koplietošanas teritorijas; par paredzēto administratīvo pārkāpumu iekļauts kritēriju izvērtējums. Ņemot vērā VARAM norādi, ka noteikumos ietvertais regulējums, kas nosaka, ka "veicot kapavietas kopšanas un uzturēšanas darbus, ir jāsaglabā kultūras pieminekļi", rada neskaidrības par institūcijas atbildību kultūras pieminekļu saglabāšanā kapsētās, minētais regulējums ir svītrots. Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" nosaka, ka kultūras pieminekļus kapsētās nedrīkst iznīcināt, bojāt vai apgānīt, un šādas darbības ir pakļautas administratīvajai atbildībai. Līdz ar to regulējums par kultūras pieminekļu aizsardzību tiek pilnībā balstīts uz attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Precizētais saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2024. gada 5. līdz 20. decembrim. Norādītajā laika posmā netika saņemti sabiedrības pārstāvju priekšlikumi un iebildumi. Noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.rezekne.lv. |
 |
 |
 |
 |