Darbības ar dokumentu

Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcija Nr. 4

Rīgā 2025. gada 10. februārī (prot. Nr. 4 4. §)

Vēlēšanu un tautas nobalsošanas novērošanas instrukcija

Izdota saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma
32. panta pirmo daļu, 32.¹ panta sesto daļu, 35. panta otro daļu,
37. panta otro daļu, 38.¹ panta otro daļu, 40.³ pantu;
Saeimas vēlēšanu likuma 18. panta otro daļu,
24. panta pirmo daļu, 29. panta otro daļu, 36. pantu;
Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 20. panta otro daļu,
29. pantu, 34. panta otro daļu, 36. panta pirmo daļu;
likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un
Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 15. panta trešo daļu,
18. panta pirmo daļu

I. Prasības pilnvarotam novērotājam un pilnvarošanas kārtība

1. Vēlēšanu un tautas nobalsošanas (turpmāk – vēlēšanas) norisi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var novērot:

1.1. politisko partiju un politisko partiju apvienību, kuras ir iesniegušas kandidātu sarakstu, pilnvarotie novērotāji;

1.2. Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas;

1.3. pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas;

1.4. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

2. Vēlēšanu novērošanai politiskās partijas vai to apvienības var pilnvarot Latvijas Republikas pilsoņus, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu.

3. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu novērošanai var pieteikties:

3.1. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un apguvuši Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu vēlēšanu pilnvarotiem novērotājiem (turpmāk – novērotāji);

3.2. organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Centrālā vēlēšanu komisija;

3.3. starptautisku organizāciju un citu ārvalstu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Ārlietu ministrija.

4. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai šīs instrukcijas 3.1. apakšpunktā minētās personas ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām iesniedz noteiktas formas pieteikumu (pielikums) Centrālajai vēlēšanu komisijai, norādot vēlamo vēlēšanu iecirkni (Nr., nosaukums, adrese).

5. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs izskata pieteikumus un izdod pilnvarojumu novērot vēlēšanu norisi noteiktā iecirknī vai atsaka tā izdošanu.

6. Pašvaldības vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu novērošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā var pieteikties:

6.1. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu un apguvuši Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu vēlēšanu novērotājiem;

6.2. organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.

7. Pašvaldības vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai šīs instrukcijas 6.1. apakšpunktā minētās personas ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām iesniedz noteiktas formas pieteikumu (pielikums) pašvaldības vēlēšanu komisijai, norādot vēlamo vēlēšanu iecirkni (Nr., nosaukums, adrese).

8. Šīs instrukcijas 7. punktā minēto pieteikumu izskata un pilnvarojumu izdod vai atsaka tā izdošanu attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

II. Novērotāja tiesības un pienākumi

9. Novērotājam ir tiesības novērot vēlēšanu norisi, tostarp:

9.1. iesniedzot pieteikumu, izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni novērošanai;

9.2. novērot vēlēšanu kastes aizzīmogošanu, pierakstīt un fotografēt vēlēšanu kastes plombu numurus;

9.3. netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, uzdot jautājumus vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un citiem novērotājiem, kā arī atbildēt uz jautājumiem par savu darbību, uzdot jautājumus un atbildēt uz vēlētāju jautājumiem (izņemot jautājumus, par ko balsoja vai plāno balsot);

9.4. vērsties pie vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja ar mutisku vai rakstveida sūdzību par varbūtējiem normatīvo aktu pārkāpumiem un saņemt atbildi no vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja;

9.5. pārliecināties, ka sūdzība un sniegtā atbilde tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas žurnālā;

9.6. ja vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nesniedz atbildi uz sūdzību, vērsties pašvaldības vēlēšanu komisijā;

9.7. novērot ārpus sava vēlēšanu apgabala balsojušo vēlētāju reģistrācijas aplokšņu šķirošanu;

9.8. novērot vēlētāju balsošanu, kuri ieradušies pie ēkas, kur ierīkots vēlēšanu iecirknis, taču kustības traucējumu dēļ nespēj iekļūt vēlēšanu telpā;

9.9. novērot izbraukuma balsošanu un balsošanu vēlētāju atrašanās vietā, iepriekš uzzināt šīs balsošanas laiku un nākamo adresi, kur notiks balsošana. Vēlētājam ir tiesība aizliegt novērošanu savā dzīvesvietā;

9.10. būt klāt vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātajā sēdē, kurā vēlēšanu iecirkņa komisija veic balsu skaitīšanu;

9.11. uzzināt balsu skaitīšanas rezultātus uzreiz pēc tam, kad vēlēšanu iecirkņa komisija tos apstiprinājusi;

9.12. aizzīmogot ar savu zīmogu saiņus, kuros iesaiņoti vēlēšanu materiāli pēc balsu skaitīšanas, vai parakstīties uz tiem.

10. Novērotājam ir šādi pienākumi:

10.1. iepazīties ar vēlēšanu procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

10.2. uzsākot pildīt novērotāja pienākumus (piemēram, vēlēšanu iecirknī, reģistrācijas aplokšņu šķirošanas vietā utt.), uzrādīt personas apliecinošu dokumentu, pilnvaru vai citu amata tiesības un pienākumus apliecinošu dokumentu (piemēram, amata apliecība, darba apliecība u.c.), kā arī citas nepieciešamās atļaujas (piemēram, atļauja ieslodzījuma vietas apmeklēšanai);

10.3. nēsāt novērotāja apliecību redzamā vietā un nodot to atpakaļ vēlēšanu iecirkņa komisijai, beidzot novērošanu attiecīgajā iecirknī;

10.4. novērot balsošanu un balsu skaitīšanu, lai gūtu pārliecību par to atbilstību normatīvo aktu prasībām;

10.5. ievērot vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja norādījumus;

10.6. izturēties ar cieņu pret vēlētājiem un viņu tiesībām izdarīt brīvu izvēli, pret vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un viņu darba pienākumiem;

10.7. ievērot aizklātas balsošanas principu un vēlētāju tiesības uz privātumu;

10.8. aizliegts ietekmēt vēlētāju izvēli, paust savus politiskos uzskatus un aģitēt;

10.9. nekavējoties informēt vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju, ja pamana kļūdas vai varbūtējus pārkāpumus vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā;

10.10. neveikt personas datu papildus apstrādi, t.i., tādu datu apstrādi, kura neizriet no vēlēšanu procesā iesaistīto amata pienākumiem vai neatbilst vēlēšanu procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, ieskaitot ievākšanu, glabāšanu, pārsūtīšanu, nodošanu, neatkarīgi no apstrādes līdzekļu formas un veida.

III. Novērošanas kārtība

11. Novērotāji savā darbībā balstās uz normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Novērotāju spriedumiem jābūt balstītiem uz precīzu informāciju, nodalot subjektīvos faktorus no objektīvām liecībām.

12. Novērotāji seko, lai balsošana un vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu komisijas rīcība atbilst vēlēšanu likumiem un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām – vēlēšanu kastes aizzīmogošana, dokumentu pārbaude pie ieejas, vēlētāju reģistrēšana, vēlēšanu materiālu izsniegšana, balsošanas aizklātums, aplokšņu ievietošana vēlēšanu kastē, balsu skaitīšana u.c. ar vēlēšanu procesu saistītas darbības.

13. Vēlēšanu iecirkņa komisija novērotājiem ierāda uzturēšanās vietu.

14. Novērotāji atrodas tādā attālumā no vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem un vēlētājiem, lai netraucētu balsošanu un balsu skaitīšanu. Ieteicama distance ne tuvāk kā izstieptas rokas attālumā. Novērotāji nedrīkst traucēt vēlētāju plūsmu.

15. Novērotāji nedrīkst ar skaļu uzvedību traucēt vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu komisiju un vēlētājus. Novērotāji drīkst klusi sarunāties.

16. Vēlēšanu iecirkņa komisija nenodrošina novērotājus ar transportu izbraukuma balsošanā un balsošanā vēlētāju atrašanās vietā.

17. Ja novērotājam ir pierādījumi, ka varētu būt notikuši tādi nozīmīgi vēlēšanu procesa pārkāpumi kā, piemēram, balsu pirkšana vai balsu viltošana, tas vēršas Valsts policijā vai Valsts drošības dienestā un par to informē vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju.

18. Ja novērotājs neievēro šajā instrukcijā noteikto kārtību, vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt no vēlēšanu iecirkņa novērotāju, ja nepieciešams, vēršoties policijā.

IV. Filmēšana, fotografēšana vēlēšanu iecirknī, vēlētāja atrašanās vietā

19. Novērotāji drīkst filmēt un fotografēt vēlēšanu iecirknī, ja tas netraucē vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, ievērojot vēlēšanu aizklātuma un personas datu aizsardzības principus, kā arī aizliegumu veikt papildus personas datu apstrādi, par to informējot vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāju.

20. Novērotāji drīkst filmēt vai fotografēt personas, ja iegūta nepārprotami izteikta personas piekrišana tās personas datu apstrādei (fotografēt, filmēt).

21. Novērotājs, ievācot citu personu datus fotografēšanas vai filmēšanas veidā, pilnībā izpilda normatīvo aktu prasības, kas reglamentē tiesisku datu apstrādi – pildot novērotāja pienākumus, novērotājam nav savu privāto vai mājsaimniecības mērķu datu apstrādei.

22. Novērotāji, kuri novēro balsošanas norisi vēlētāja atrašanās vietā, drīkst filmēt vai fotografēt tikai, ja vēlētājam izskaidrotas viņa tiesības un saņemta nepārprotama atļauja.

23. Pirms fotografēšanas un filmēšanas vēlētāja dzīvesvietā novērotājs informē vēlētāju par:

23.1. nolūku, tiesisko pamatu, datu pārzini un kontaktiem saziņai ar attiecīgo pārzini;

23.2. datu saņēmēju un iegūto datu izmantošanu, kā arī paredzamo apstrādes ilgumu;

23.3. iespēju atsaukt savu piekrišanu datu apstrādei (datu dzēšanu) un sekām, kuras var iestāties (piemēram, ja dati ir publiskoti, datu dzēšana no pirmavota nedod garantijas, ka dati tiešām ir iznīcināti).

24. Slimnīcās, pansionātos, sociālās aprūpes centros un ieslodzījuma vietās balsošanas norisi un vēlētājus filmēt, fotografēt ir aizliegts.

V. Noslēguma jautājums

25. Atzīt par spēku zaudējušu Centrālās vēlēšanu komisijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas instrukciju, kas apstiprināta ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2024. gada 7. marta lēmumu Nr. 28.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Saulīte

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs