Darbības ar dokumentu

1. Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā Mēness ielā 17, Zvejniekciemā; apstiprināts ar Saulkrastu novada domes 16.06.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 11/2021; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/-tapis#document_20911;

2. Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 82B, Rīgas ielā 86B un Jūras ielā 9, Saulkrastos; apstiprināts ar Saulkrastu novada domes 29.03.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 990; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/-tapis#document_26857;

3. Lokālplānojums zemes vienībā Melnsila ielā 16, Zvejniekciemā; apstiprināts ar Saulkrastu novada domes 27.09.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 14/2023; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/-tapis#document_25936;

4. Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajā īpašumā "Pakavi", Saulkrastu pagastā; apstiprināts ar Saulkrastu novada domes 28.08.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 13/2024; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30374.

Saulkrastu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000068680
Raiņa iela 8, Saulkrasti, Saulkrastu nov., LV-2160
pasts@saulkrasti.lv http://www.saulkrasti.lv

Saulkrastu novada teritorijas plānojums

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

2.4. Piekļūšana zemes vienībām

2.5. Reljefa un augsnes aizsardzība

2.6. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

2.7. Meža zemes un aizsargājamie biotopi

2.8. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Prasības lokālplānojumiem

6.2. Prasības detālplānojumiem

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. 1. pielikums

2. pielikums. 2. pielikums

3. pielikums. 3. pielikums

4. pielikums. 4. pielikums

5. pielikums. 5. pielikums

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka:

1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Saulkrastu novada (turpmāk – Novads) administratīvajā teritorijā, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;

1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem;

1.3. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību.

2. Lokālplānojuma un detālplānojuma teritorijā jāievēro attiecīgā lokālplānojuma un detālplānojuma prasības, cik tālu tās nav pretrunā ar Apbūves noteikumiem. Spēkā esošie lokālplānojumi un detālplānojumi ir pieejami portālā Ģeolatvija.

1.2. DEFINĪCIJAS

3. Apbūves noteikumos ir lietoti šādi termini:

3.1. aizsargstādījumi – apstādījumi, kas mazina negatīvu ietekmi, ko rada trokšņi, smakas, putekļi, vizuāls u.tml. piesārņojums uz dzīvojamu vai publisku apbūvi;

3.2. cietais segums – ceļa seguma veids, kas sastāv no vairākām kārtām un kura virskārta tiek veidota no monolītiem minerālmateriāliem (betons, asfalts), vai bruģa, vai no irdeniem materiāliem ar virsmas apstrādi;

3.3. iekšpagalms – ārtelpa zemes vienībā, kuru ierobežo brīvi stāvošas vai savienotas dzīvojamās mājas un kas paredzēta šo dzīvojamo māju iedzīvotāju primāro rekreācijas un saimniecisko vajadzību nodrošināšanai;

3.4. mobilitātes punkta infrastruktūra – transporta infrastruktūra, kurā ietilpst dzelzceļa stacija vai pieturas, autobusu pietura, auto stāvlaukums, velonovietne, īslaicīgas apstāšanās auto stāvvietas, pievadceļi, nojumes, pasažieru apkalpošanai domātās publiskās būves, tostarp tirdzniecības un pakalpojumu objekti, apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra (apgaismojums, informatīvas norādes, āra mēbeles u.tml.);

3.5. palīgbūves un palīgizmantošana – palīgēkas, inženierbūves un saimnieciskā darbība, kas ir nepieciešama teritorijas galvenās izmantošanas un papildizmantošanas veidu apbūves ekspluatācijai, uzturēšanai un apsaimniekošanai. Palīgbūves un palīgizmantošana nedrīkst aizņemt vairāk par 30 % no konkrētajā funkcionālajā zonā atļautā apbūves blīvuma rādītāja attiecīgajā zemes vienībā;

3.6. Pašvaldība – Saulkrastu novada pašvaldība;

3.7. piebraucamais ceļš, piebrauktuve – māju ceļš un komersantu ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, lai nodrošinātu piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām un inženierbūvēm, tostarp, lai nodrošinātu piekļuvi līdz inženierbūvēm to īpašniekiem vai valdītājiem Aizsargjoslu likuma izpratnē;

3.8. priekšpagalms – zemes vienības daļa starp ēkas galveno fasādi un ielas sarkano līniju (galvenās ēkas fasādes projekcija 90⁰ leņķī pret ielas sarkano līniju), kura paredzēta galvenās ēkas vizuālās uztveres nodrošināšanai skatā no ielas, no kuras zemes vienībai ir organizēta piekļūšana;

3.9. saules elektrostacija – saules paneļu (rūpnieciski ražotu elektroiekārtu) kopums, kas ir balstīts uz zemes vai uz ēkas, vai elektroenerģiju ražojošo iekārtu elementi ir integrēti jumta vai sienu materiālos;

3.10. zvejnieku apmetne – saskaņā ar Zvejniecības likumu ierīkotas vietas Rīgas līča piekrastes tauvas joslā (20 metros no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas) ar būvēm zvejas rīku un ūdenstransporta līdzekļu novietošanai un apkopei, kā arī zvejnieku atpūtai un citām Zvejniecības likumā noteiktajām zvejnieku rīcībām;

3.11. ūdenstūristu apmetne – saskaņā ar Zvejniecības likumu ierīkotas vietas Rīgas līča piekrastes tauvas joslā (20 metros no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas) ar būvēm ūdenstransporta līdzekļu novietošanai un apkopei, ūdenstūristu apmācībām un atpūtai.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

4. Novada teritorijā, cik tālu neierobežo citi nozaru speciālie noteikumi, ir atļauts zemes vienības izmantot būvju izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā funkcionālajā zonā atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī:

4.1. pašvaldības autoceļu un ielu, gājēju ielu un ceļu, velosipēdu ielu un ceļu, komersantu ceļu, māju ceļu, piebraucamo ceļu un apgriešanās laukumu būvniecībai, kā arī esošo ielu un ceļu (izņemot valsts autoceļu un B kategorijas ielu) pārbūvei;

4.2. objektam nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu būvniecībai;

4.3. inženiertīklu un objektu būvniecībai;

4.4. objekta individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu – siltumsūkņu, saules bateriju, saules enerģijas kolektoru uzstādīšanai;

4.5. atkritumu, izņemot bīstamo atkritumu, savākšanas konteineru (tvertņu) izvietošanai;

4.6. teritorijas labiekārtošanai un apstādījumu ierīkošanai, tostarp:

4.6.1. labiekārtojuma mēbeļu, informācijas objektu, valsts un pašvaldības simbolikas u.tml. vides objektu izvietošanai;

4.6.2. dzeramā ūdens brīvkrānu ierīkošanai;

4.6.3. raktu dekoratīvu dīķu ierīkošanai līdz 0,5 ha platībā bez līmeņa regulēšanas būvēm teritorijas labiekārtošanas, rekreācijas, ugunsdzēsības u.c. vajadzībām, ievērojot normatīvos aktus par derīgo izrakteņu ieguvi;

4.6.4. būves ūdensobjektu krastmalu pieejamības uzlabošanai (ceļi, laipas);

4.6.5. viedierīču uzlādes un apgaismes punktveida objektu ierīkošanai, uzstādot atjaunīgo energoresursu iekārtas;

4.7. erozijas risku ierobežošanas, pretplūdu aizsardzības būvju un meliorācijas sistēmu būvniecībai, ja tas nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem;

4.8. palīgbūvēm un palīgizmantošanai;

4.9. citu objektu būvniecībai vai ierīkošanai, kas nodrošina normatīvo aktu par cilvēku drošības un veselības aizsardzības, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzības un saglabāšanas, vides aizsardzības, sakaru un inženiertehnisko būvju ekspluatācijas drošuma un valsts aizsardzības prasību ievērošanu.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

5. Novada teritorijā, ja vien risinājumi nav saskaņoti atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Apbūves noteikumiem, aizliegts:

5.1. jaunu publisko un dzīvojamo ēku būvniecība piesārņotā teritorijā;

5.2. transportlīdzekļu vai vagonu, kuģu korpusu vai to daļu u.c. līdzīga rakstura objektu izmantošana dzīvošanai, izņemot, ja teritorija ir būvlaukums vai kempings, vai ja ir izstrādāts būvprojekts šādu objektu vizuālai un funkcionālai pielāgošanai dzīvojamās apbūves prasībām;

5.3. atkritumu, metāllūžņu, būvgružu un piesārņotas grunts novietošana un uzglabāšana, teritoriju paaugstināšana, tostarp ceļu uzbēršana, izmantojot nepārstrādātus ražošanas, būvniecības atkritumus, piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus;

5.4. lietotu transportlīdzekļu vai to daļu, iekārtu, metāllūžņu, vagonu, mēbeļu u.c. nolietotu sadzīves un ražošanas priekšmetu novietošana, uzkrāšana un glabāšana;

5.5. citu objektu būvniecība vai ierīkošana, kas rada apdraudējumu cilvēku drošībai un veselības aizsardzībai, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzībai un saglabāšanai, vides aizsardzības, sakaru, inženiertehnisko būvju un valsts aizsardzības objektu ekspluatācijas drošumam, ko pamato normatīvie akti vai kompetentās institūcijas atzinums.

2.3. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA

6. Veidojot jaunu zemes vienību, jāievēro šīs nodaļas noteikumus un Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteikto minimālo platību attiecīgajā funkcionālajā zonā.

7. Zemes vienību sadalīšana ir atļauta, ja katrai izveidotajai zemes vienībai ir nodrošināta vai iespējams nodrošināt piekļūšanu atbilstoši Apbūves noteikumu 2.4. apakšnodaļas noteikumiem.

8. Jaunas zemes vienības, uz kuras paredzēta apbūve, platība nevar būt mazāka par Apbūves noteikumu 4. nodaļā noteikto minimālo platību funkcionālajā zonā, izņemot Apbūves noteikumu 9. punktā un Ministru kabineta vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi) noteiktos gadījumus.

9. Ja tiek nodrošināta apbūves pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, izstrādājot lokālplānojumu, ir atļauts veidot par funkcionālajā zonā noteikto minimālās platības rādītāju mazāku zemes vienību, bet ne mazāku par 1200 m² DzS1, DzS2, DzM1 un DzM2 zonā un ne mazāku par 800 m² DzS, DzM, JC un JC1 zonā. Bloķētu divu individuālo dzīvojamo māju apbūvei šajā punktā attiecīgajā funkcionālajā zonā pieļaujamo zemes vienības platību atļauts samazināt uz pusi. Bloķētu vairāku individuālo dzīvojamo māju (rindu mājas sekcijas) zemes vienības platību visos gadījumos paredz ne mazāku kā 300 m². Atļautais lineāri bloķēto individuālo dzīvojamo māju skaits (rindu mājas sekciju skaits) – piecas.

10. Zemes vienības, uz kuras paredzēta divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju vai rindu māju apbūve, sadale reālās daļās ir atļauta pēc dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā.

11. Zemes vienības sadalīšanas, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot zemes vienību, kuras no aprobežojumiem brīvajā daļā nevar racionāli izvietot apbūvi (ievietot kvadrātu ar malas garumu 9 m) un kuras ielas fronte ir īsāka par 12 m, izņemot:

11.1. zemes vienībām, kas ir paredzētas inženierbūvju vai publiskās infrastruktūras nodrošināšanai;

11.2. gadījumu, kad tiek apvienotas vairākas mazas zemes vienības (starpgabali);

11.3. gadījumu, kad tiek veikta būves un zemes īpašumtiesību apvienošana un esošā situācijā nav iespējams nodrošināt 12 m garu zemes vienības robežu gar ielas fronti.

11.4. rindu mājas vai divu bloķētu individuālo dzīvojamo māju sekcijas zemes vienības minimālā ielas fronte ir 6 m.

12. Zemes vienības sadalīšanas, apvienošanas vai robežu pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot zemes vienību, kas atrodas vairākās funkcionālajās zonās, izņemot:

12.1. ja daļa zemes vienības atrodas starp ielas sarkanajām līnijām, dabas teritorijā un ūdeņu teritorijā;

12.2. ja zemes vienība jau atradās vairākās funkcionālajās zonās.

13. Veidojot zemes vienību, pieļaujamā atkāpe no minimālās zemes vienības platības nedrīkst būt lielāka par 5 %, ja izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, atkāpes ir pamatojamas ar lietderīgu zemes vienības izmantošanu, zemes vienības konfigurāciju, apkārtējo apbūves zemes vienību struktūru un dabiskām robežām (ūdensmalām, ceļiem, koplietošanas grāvjiem).

2.4. PIEKĻŪŠANA ZEMES VIENĪBĀM

14. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:

14.1. zemes vienība robežojas ar ielu vai ceļu un tai ir izbūvēts pievienojums pie ielas vai ceļa vai līdz zemes vienībai ir izbūvēts piebraucamais ceļš;

14.2. atbilstoši Apbūves noteikumu 17. punkta nosacījumiem un normatīvajiem aktiem, tostarp ugunsdrošības normatīviem, glābšanas un apkalpes dienestu transportam, ir iespējams izbūvēt pievienojumu pie ielas vai ceļa.

15. Ceļu (ielu), kas nodrošina piekļūšanu zemes vienībai un tā pievienojumu ielai vai valsts autoceļam, izbūvē līdz ēku nodošanai ekspluatācijā.

16. Līdz zemes vienībai piebraucamo ceļu var veidot kā ceļa servitūtu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

17. Jaunu pievienojumu C kategorijas ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 50 m no krustojuma, D un E kategorijas ielas brauktuvei – ne tuvāk par 20 m no krustojuma, bet ne tuvāk kā 30 m no sabiedriskā transporta pieturas. Atkāpes no minimālajiem attālumiem ir pieļaujamas, ja tiek paredzēti satiksmes drošības pasākumi, katru gadījumu izvērtējot individuāli.

18. Ja jaunu apbūves zemes vienību piekļūšanai pilsētā būvē jaunu ielu, to iesedz ar cieto segumu. Pārējā Novadā jaunas ielas vai ceļa segumu veido atbilstoši lokālplānojuma, detālplānojuma, vai būvprojekta risinājumiem.

19. Jaunu ielu projektē, nodrošinot piekļūšanu visām zemes vienībām, ar kurām tā robežojas, izņemot, ja zemes vienībai ir nodrošināts cits piekļūšanas risinājums.

20. Ja zemes vienība atrodas starp ielām vai autoceļiem, piekļūšanu tai veido no zemākas kategorijas ielas vai ceļa.

21. Piebraucamo ceļu līdz koplietošanas ceļu tīklam izbūvē īpašnieks, kura zemes vienībai ceļš nodrošina piekļūšanu.

22. Piekļūšanu Baltijas jūras Rīgas līča pludmalei ar operatīvo dienestu transportu un gājēju piekļuves izbūvē Pašvaldība grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" noteiktajās vietās.

23. Publisku piekļuvi līdz Pabažu ezera un valsts nozīmes ūdensnoteku (upju) krastmalām izbūvē Pašvaldība.

2.5. RELJEFA UN AUGSNES AIZSARDZĪBA

24. Apbūvējot vai labiekārtojot zemes vienību, jāsaglabā dabīgo reljefu, izņemot, ja būvprojektā vai teritorijas labiekārtošanas projektā izstrādāts teritorijas vertikālais plānojums.

25. Prasības reljefa un augsnes virskārtas saglabāšanai nosaka būvatļaujas projektēšanas nosacījumos, bet gadījumos, kad nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, – detālplānojumā.

2.6. VALSTS AIZSARGĀJAMIE KULTŪRAS PIEMINEKĻI

26. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" attēloto nekustamo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas nerada draudus kultūras pieminekļu saglabāšanai un nepazemina konkrētā kultūras pieminekļa un tā ietverošās ainavas kultūrvēsturisko vērtību, ko veido vēsturiskā plānojuma struktūra – ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, apstādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves, vēsturiskais zemes reljefs, ūdenstilpes, piekļūšanas iespēja kultūras piemineklim, kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespējas no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem un raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no kultūras pieminekļa.

27. Veicot arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā būves mērogu un telpisko risinājumu. Zemes vienības veido atbilstoši vēsturiskai plānojuma struktūrai un konfigurācijai.

28. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi, ja tie ir saistīti ar iejaukšanos kultūras piemineklī.

2.7. MEŽA ZEMES UN AIZSARGĀJAMIE BIOTOPI

29. Atmežošana apbūvei atļauta tikai zem ēkām, inženierbūvēm un iekšpagalmiem. Pārējā zemes vienības daļā jāsaglabā mežs, nodrošinot tā attīstības stadijām netraucētus apstākļus.

30. Būvniecības ieceres iesniegumam vai Lokālplānojumam, vai detālplānojumam, kas tiek izstrādāts Baltijas jūras Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā vai citā iepriekš neapbūvētā teritorijā, kurā saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" informāciju atrodas Eiropas Savienības aizsargājamais biotops, pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta sertificēta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu par rekomendēto plānotās apbūves izvietojumu, lai saudzētu Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus un citas dabas vērtības.

2.8. AIZSARGJOSLAS UN CITI TERITORIJAS IZMANTOŠANAS APROBEŽOJUMI

31. Apgrūtinātās teritorijas, tostarp Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir attēlotas vai noteiktas grafiskās daļas kartē "Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi", nepieciešamības gadījumā precizē, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvprojektu, izmantojot aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500, kā arī aktualizējot zemes vienības apgrūtinājumu plānu.

32. Applūstošās teritorijas robežu precizēšanai izmanto aktuālu topogrāfiskā plāna pamatni mērogā 1:500 un kompetentās iestādes izziņu par 10 % applūšanas riska augstuma atzīmi konkrētajā zemes vienībā.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Jaunu ielu un ceļu būvniecība

33. Jaunu ielu un ceļu būvniecībā, esošo ielu un ceļu pārkārtošanā jāievēro:

33.1. Novada vienoto autoceļu un ielu tīklu (Apbūves noteikumu 1. pielikums);

33.2. Novada autoceļu un ielu kategorijas (Apbūves noteikumu 2. pielikums).

34. Ielas un autoceļus projektē, ņemot vērā minimālo autoceļa zemes nodalījuma joslas platumu vai attālumu starp sarkanajām līnijām, kas ir noteikts atbilstoši autoceļa vai ielas kategorijai:

34.1. AI kategorijas autoceļiem kā autoceļiem ar starptautiskas nozīmes savienojošu funkciju ceļa zemes nodalījuma joslas minimālais platums ir:

34.1.1. Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) – 31 m;

34.1.2. Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) (A3) – 27 m;

34.2. AIII kategorijas autoceļiem ar reģionālas nozīmes savienojošo funkciju ceļa zemes nodalījuma joslas minimālais platums ir:

34.2.1. Saulkrasti–Sēja–Ragana (P6) – 22 m;

34.2.2. Saulkrasti–Bīriņi (V39) autoceļam – 27 m;

34.3. AIV kategorijas autoceļiem ar reģionālas un vietējas nozīmes savienojošo funkciju ceļa zemes nodalījuma joslas minimālais platums ir:

34.3.1. Saulkrasti–Gāršmalas (V38) autoceļam – 19 m;

34.3.2. Saulkrasti–Vidriži (V78) autoceļam – 19 m;

34.3.3. Murjāņi–Sēja (V79) autoceļam – 27 m;

34.3.4. Jaunzemnieki–Rītiņas (V88) autoceļam – 19 m;

34.3.5. Lilaste–Saulkrasti–Dūči (V101) autoceļam – 31 m;

34.4. AV kategorijas autoceļiem, kas ir pašvaldības autoceļi ar apdzīvoto vietu savienojošo un piekļūšanas funkciju ciemiem, ceļa zemes nodalījuma joslas platums ir 9,5 m;

34.5. Pārējiem autoceļiem (pašvaldības, komersantu un māju ceļiem) lauku teritorijā, kuru galvenā funkcija ir piekļūšanas nodrošināšana savrupām viensētu grupām, viensētām, lauku un mežu īpašumiem, minimālais ceļa zemes nodalījuma joslas platums ir 7,5 m; Gadījumos, kad autoceļš kalpo piekļuvei uz atsevišķu lauku īpašumu, ceļa zemes nodalījuma joslas platumu atļauts samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 4,5 m;

34.6. B kategorijas ielai – valsts vietējās nozīmes autoceļam V98 Pievedceļš Rozes dārzkopības sabiedrībai "Vēsma", C un D kategorijas ielām minimālie attālumi starp sarkanajām līnijām ir noteikti Apbūves noteikumu 3. pielikumā;

34.7. E kategorijas ielām, kuru galvenā funkcija ir piekļūšanas nodrošināšana nekustamajiem īpašumiem pilsētā un ciemos, minimālais attālums starp sarkanajām līnijām ir 6 m;

34.8. Jauna piebraucamā ceļa parametrus apdzīvotā vietā nosaka būvprojektā, bet ne mazāk kā 4,5 m platumā.

35. Jaunu C, D un E kategoriju ielu plānošanu veic Pašvaldība. Ja privātā īpašumā tiek plānota jauna koplietošanas iela, tai piemēro E kategoriju.

36. Autoceļa vai ielas teritorijā izvieto inženiertīklus, gājēju ietves un velosipēdu joslas, apstādījumus, labiekārtojuma elementus un lietusūdeņu novadīšanas risinājumus saskaņā ar Apbūves noteikumu prasībām.

37. Novada vienotā tīkla sastāvā esošos autoceļus un ielas iesedz ar cieto segumu. Privātā īpašumā esošiem pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļiem un ielām jānodrošina segums un apstākļi, lai netraucēti varētu pārvietoties ar transporta līdzekļiem, tostarp ar operatīvo, apkalpes un glābšanas dienestu transporta līdzekļiem jebkuros klimatiskajos apstākļos.

38. Ielās, kuru platums ir 6 m un mazāks, jāizbūvē izmainīšanās paplašinājumus. Izmainīšanās paplašinājumus jānodrošina ik pēc 70 m.

3.1.2. Prasības redzamības nodrošināšanai pie ielu un ceļu krustojumiem un pievienojumiem

39. Uz stūra zemes vienībām visās apbūves teritorijās nedrīkst būvēt vai pārbūvēt būvi tādā veidā, ka tā traucē skatu starp 0,8 metru un 2,5 metru līmeņiem virs krustojošos ielu viduslīniju līmeņa trīsstūra teritorijā, ko ierobežo stūra zemes vienības sarkanās līnijas un līnija, kas savieno punktus uz šīm sarkanajām līnijām, attālumā no minēto sarkano līniju krustpunkta.

40. Redzamības trīsstūra robežās nedrīkst atrasties ēkas, inženierbūves, pārvietojami objekti (kioski, reklāmas stendi u.tml.), kā arī koki un krūmi augstāki par 0,5 metriem.

41. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības trīsstūrus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskajām ierīcēm.

42. Būvi pie ielas un dzelzceļa pārbrauktuves aizliegts izvietot tā, ka tiek ierobežota redzamība Ministru kabineta noteikumos par dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanu, aprīkošanu, apkalpošanu un slēgšanu noteiktajos attālumos.

3.1.3. Prasības automašīnu un velosipēdu novietošanai

43. Vispārīgā gadījumā nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu un vienu velostāvvietu uz objekta katriem 100 m² stāvu platības, ja Apbūves noteikumos nav noteikts citādi.

44. Autostāvvietu skaitu aprēķina šādi:

44.1. tirdzniecības objektos uz katriem 30 m² tirdzniecības zāles un izstāžu platības – 1;

44.2. sabiedriskās ēdināšanas telpām uz katrām 5 sēdvietām – 1;

44.3. sporta būvēs uz katriem 100 m² lietderīgās platības un sporta teritorijās uz katriem 500 m² – 1;

44.4. kultūras iestādēs, konferenču zālēs uz 7 skatītāju vietām – 1;

44.5. pludmales aktīvās atpūtas posmā uz katriem 100 m – 2 stāvvietas, mierīgā atpūtas posmā – vismaz viena autonovietne ar 10 stāvvietām;

44.6. parku un zaļo zonu atpūtas objektiem, tostarp telšu vietās, uz katriem labiekārtotās teritorijas 150 m² – 1;

44.7. izglītības iestādēs uz katriem 100 m² lietderīgās stāvu platības – 1;

44.8. biroju un administratīvajām ēkām uz katriem 30 m² lietderīgās platības – 1;

44.9. viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs uz 30 m² lietderīgās platības – 1;

44.10. tirgos uz katriem tirdzniecības platības 30 m² – 1;

44.11. ārstniecības iestādēm uz katriem 100 m² – 1;

44.12. sociālām mājām un sociālās aprūpes iestādēm (pansionātiem) uz katriem 200 m² lietderīgās platības – 1;

44.13. pie kapsētām uz katriem 2000 m² – 1 (minimāli 10 stāvvietas);

44.14. degvielas un gāzes uzpildes stacijās un automazgātavās – 5;

44.15. rūpnieciskās ražošanas un tehniskās apbūves objektam uz katriem 200 m² lietderīgās platības – 1;

44.16. daudzdzīvokļu mājām, neiekļaujot koplietošanas telpas, uz katriem 50 m² – 1.

44.17. Neatkarīgi no stāvvietu aprēķina, Novadā vienā stāvlaukumā atļauts projektēt līdz 100 autotransporta līdzekļu stāvvietām, izņemot, ja stāvlaukums atrodas ostas teritorijā vai ir mobilitātes punkta pie dzelzceļa sastāvā.

45. Pilsētas centrālajā daļā un ainaviski vērtīgajās un kultūrvēsturiski vērtīgajās teritorijās, kur autostāvvietu normatīva izpilde nav samērīga ar ietekmi uz ainaviski vērtīgu un kultūrvēsturiski vērtīgu teritoriju mērķiem, stāvvietu aprēķinu var samazināt līdz 50 % no nepieciešamā stāvvietu skaita. Šajā gadījumā būvprojektā jāpamato, kādi ir alternatīvie apmeklētāju nokļūšanas veidi (risinājumi) līdz objektam.

46. Ja autonovietne robežojas ar dzīvojamām vai publiskajām būvju teritorijām, ap tām ir jāveido krūmu un koku aizsargstādījumus.

47. Gadījumos, kad nav iespējams autostāvvietas izvietot tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tās nepieciešamas, būvprojektā norāda papildus teritorijas ārpus apbūves zemes vienības robežām, kurās tiks nodrošināta nepieciešamo stāvvietu izvietošana, un izstrādā šīs autonovietnes projektu. Šī teritorija nedrīkst atrasties tālāk kā 500 m rādiusā no būves, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Būvprojekta sastāvam jāpievieno vienošanos ar teritorijas īpašnieku vai tiesisko valdītāju, vai citu apliecinošu dokumentu ar juridisku spēku, par teritorijas izmantošanu stāvvietām.

48. Autostāvvietu vai apstāšanās vietu operatīvajam vai glābšanas dienestu transporta līdzeklim, kā arī transporta līdzekļa gabarītiem atbilstošu apgriešanās vai caurbraukšanas ceļu paredz:

48.1. publisko būvju zemes vienībās;

48.2. 3 un vairāk dzīvokļu māju zemes vienībās;

48.3. pie labiekārtotām dabas teritorijām;

48.4. pludmales piekļuvei.

49. Īslaicīgas apstāšanās stāvvietas nodrošina:

49.1. pie dzelzceļa pieturām;

49.2. pie autobusa pieturām, izņemot uz valsts autoceļiem;

49.3. pie izglītības iestādēm.

50. Velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku stāvvietu skaitu aprēķina šādi:

50.1. tirdzniecības objektiem uz katriem 30 m² tirdzniecības zāles un izstāžu platības – 1;

50.2. sabiedriskās ēdināšanas telpām un vasaras kafejnīcām uz katrām 5 vietām – 1;

50.3. sporta būvēm uz katriem 100 m² lietderīgās platības un sporta teritorijās uz katriem 500 m² – 1;

50.4. kultūras iestādēm, konferenču zālēm uz 7 skatītāju vietām – 2;

50.5. pludmales aktīvās atpūtas posmā uz katriem 100 m – 2, mierīgās atpūtas posmā – 0;

50.6. parku un zaļo zonu atpūtas objektiem, tostarp telšu vietām, uz katriem labiekārtotās teritorijas 150 m² – 1;

50.7. izglītības iestādēm uz katriem 100 m² lietderīgās stāvu platības – 1;

50.8. biroju un administratīvajām ēkām uz katriem 30 m² lietderīgās platības – 1;

50.9. viesnīcām un citām īslaicīgas apmešanās mītnēm uz 300 m² lietderīgās platības – 1;

50.10. tirgiem uz katriem tirdzniecības platības 40 m² – 1;

50.11. ārstniecības iestādēm uz katriem 300 m² – 1;

50.12. sociālām mājām un sociālās aprūpes iestādēm (pansionātiem) – vismaz 3;

50.13. rūpnieciskās ražošanas un tehniskās apbūves objektam – vismaz 3;

50.14. daudzdzīvokļu mājām, neiekļaujot koplietošanas telpas, uz katriem 100 m² – 1.

51. Veicot esošo publisko būvju un publisko teritoriju pārbūvi, apmeklētājiem nepieciešamo autostāvvietu un velosipēdu un mikromobilitātes rīku stāvvietu aprēķinā ir atļauts ņemt vērā publisko autonovietņu nodrošinājumu 500 metru rādiusā no objekta, ievērojot Apbūves noteikumu 47. punkta prasības.

52. Stāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, jāizbūvē un jānodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar būvobjektu. Ja esošās telpās tiek uzsākta jauna izmantošana (piemēram, publiska izmantošana, uzņēmējdarbība), jaunajai izmantošanai jānodrošina stāvvietas atbilstoši 44. punktam.

53. Projektējot stāvlaukumus, kuros stāvvietu skaits ir 30 un vairāk, jāievēro šādus minimālos attālumus:

53.1. līdz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, viesnīcām un īslaicīgas izmitināšanas vietām – 25 m;

53.2. līdz izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm – 30 m;

53.3. stāvlaukumos, kur stāvvietu skaits ir līdz 30, minimālais attālums līdz publiskām un dzīvojamām ēkām ir 12 m.

54. Autonovietnēs ar 30 līdz 100 auto stāvvietām jānodrošina:

54.1. lietus ūdens savākšanu un attīrīšanu, izveidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus) ar attīrītā lietus ūdens novadīšanu kanalizācijas sistēmā vai izmantojot ilgtspējīgus lietus ūdeņu apsaimniekošanas risinājumus);

54.2. atkritumu tvertnes vai dalītās savākšanas tvertnes;

54.3. segtās novietnēs nodrošina piespiedu (mākslīgo) vēdināšanu.

55. Projektējot stāvvietas pie publiskām ēkām un publiskām teritorijām, vismaz 5 % no stāvvietu kopskaita vai vismaz vienu stāvvietu paredz personu ar invaliditāti transporta līdzekļu novietošanai.

56. Izbūvējot jaunas stāvvietas mobilitātes punkta teritorijā, dzīvojamo māju iekšpagalmā un publiskajā stāvlaukumā, kas atrodas 1 km zonā no pludmales, iekļauj elektromobiļu, elektroskrejriteņu un citu elektromobilitātes rīku uzlādes stacijas. Uz katrām 10 jaunbūvējamām stāvvietām paredz vismaz vienu stāvvietu ar uzlādi elektromobiļiem.

57. Publisku autonovietņu būvniecība pazemē nav atļauta. Dzīvojamo māju, ražošanas, vai tehniskās apbūves teritorijās autostāvvietu būvniecībai pazemē būvprojekta ietvaros jāveic novērtējumu uz teritorijas hidroģeoloģisko stāvokli.

58. Publiskās autonovietnes un autonovietnes pie publiskām būvēm, kā arī to piekļuves ceļus vispārīgā gadījumā iesedz ar cieto segumu. Pie īslaicīgas lietošanas publiskiem objektiem un dabas teritorijās, autonovietņu un piekļuves ceļa iesegumam atļauts izmantot granti, šķembas, ekobruģi, koksni un tamlīdzīgus materiālus. Ja plānota īslaicīgas lietošanas būves termiņa pagarināšana, Saulkrastu novada būvvalde (turpmāk – Būvvalde) var pieprasīt autonovietnes un pievadceļa būvniecību ar cieto segumu.

3.1.4. Gājēju un velosipēdu infrastruktūra

59. Ja jaunbūvējamās ielas paredzamā diennakts satiksmes intensitāte var pārsniegt 50 automašīnas, ielā jāizbūvē ietvi.

60. Jaunu ielu un autoceļu būvniecībā, kā arī publiskās ārtelpas labiekārtojumā jāievēro optimālos ietvju, gājēju un velosipēdu ceļu un joslu platumus saskaņā ar Apbūves noteikumu 4. pielikumu.

61. Pārbūvējot esošo ielu, izņemot VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pārziņā esošu autoceļu turpinājumus apdzīvotā vietā, jānodrošina ietvi, ņemot vērā Apbūves noteikumu 4. pielikumā noteikto minimālo ietvju platumu.

62. Tiešā velosipēdu ceļu un joslu tuvumā, kā arī publiskajā ārtelpā jānodrošina velonovietnes vai velosipēdu statīvus.

63. Gājēju ceļus, ietves, velosipēdu ceļus un velojoslas izbūvē ar tādu segumu un seguma konstrukciju, kas atbilst glābšanas un operatīvo dienestu transporta satiksmes slodzei.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgās prasības

64. Jaunus inženiertīklus būvē ielu sarkano līniju vai ceļu nodalījuma joslas robežās un ceļu aizsargjoslu robežās, izņemot 110 kV un augstāka sprieguma gaisvadu elektrolīnijas un to balstus, kurus neiekļauj ielu sarkano līniju teritorijās.

65. Īpašos izņēmuma gadījumos, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatots un ja nav citas pieņemamas alternatīvas, saņemot attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, pieļaujama inženiertīklu izbūve šķērsojot citu nekustamo īpašumu ārpus ielu vai autoceļu teritorijām.

66. Gadījumos, ja piebraucamais ceļš ir izbūvēts uz vairākiem īpašumiem, inženiertehniskās komunikācijas pievada būvniecību veic pa kopīgā piebraucamā ceļa trasējumu.

67. Atļauju inženiertehniskās komunikācijas būvniecībai līdz savam nekustamajam īpašumam, izmantojot teritoriju starp ielas sarkanajām līnijām, īpašniekam izsniedz Pašvaldība. Pēc būvniecības darbu pabeigšanas ir jāsakārto ielas teritoriju un jāatjauno segumu.

68. Pilsētā un ciemos ārējo inženiertehniskās apgādes tīklu un būvju būvniecību ir jāveic pirms vai vienlaikus ar jaunu ēku būvniecību.

69. Tehniskas iekārtas (satelītantenas, ventilācijas sistēmas un citas tamlīdzīgas tehniskās iekārtas) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja šādiem veidojumiem ir arhitektoniska vērtība, tie nepasliktina būves arhitektonisko veidolu.

3.2.2. Elektroapgādes būves

70. Ja jaunbūvējamu vai pārbūvējamu objektu nepieciešamās jaudas nodrošināšanai vajadzīga jaunu transformatoru apakšstaciju uzstādīšana, tās novieto ielu sarkano līniju robežās. Ja tehniski nav iespējams uzstādīt transformatoru apakšstaciju ielas sarkano līniju robežās, tad to novieto zemes vienībā vai būvē, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības šādu objektu būvniecībai, tam piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks, kā arī ir iespējams nodrošināt brīvu pieeju transformatoru apakšstacijai tās apkalpojošam dienestam.

71. Pie energoapgādes objektiem nodrošina piekļūšanu AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" personālam, autotransportam u.c. to apkalpojošai tehnikai.

72. Ja zemes ierīcība, sarkano līniju noteikšana un ceļa servitūta nodibināšana tiek veikta 110 kV un augstāka sprieguma gaisvadu elektrolīniju aizsargjoslas teritorijā, jāsaņem tehniskie noteikumi no AS "Augstsprieguma tīkls".

3.2.3. Vēja elektrostacijas

73. Vēja elektrostaciju ar 20 kW un lielāku jaudu būvniecība ir atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), Tehniskās apbūves teritorijā (TA), Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M, M1), ievērojot normatīvajos aktos noteiktos minimālos attālumus līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, ievērojot Aizsardzības ministrijas prasības, izvērtējot, vai vēja elektrostacija neatstās negatīvu ietekmi uz Apbūves noteikumu 5.5.1. apakšnodaļā noteiktajām ainaviski vērtīgām teritorijām, un nodrošinot pasākumus ietekmes uz vidi novēršanai atbilstoši kompetentās institūcijas rekomendācijām.

74. Vēja elektrostacijas ar 20 kW un lielāku jaudu izvieto ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu.

75. Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW atļauts izvietot zemes vienībās, kuras nav mazākas par 5000 m², ievērojot, ka minimālajam attālumam no masta līdz kaimiņu zemes vienības robežai vismaz 1,5 reizes jāpārsniedz masta augstumu. Minimālo attālumu var samazināt, saskaņojot ar kaimiņu zemes vienību īpašniekiem.

3.2.4. Saules elektrostacijas

76. Saules elektrostacijas, kas ir izvietotas uz zemes, nedrīkst atrasties tuvāk par 4 m no kaimiņu zemes vienības robežas un pārsniegt 6 m augstumu. Uzstādot saules elektrostacijas pie daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves un publiskās apbūves, tās nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu.

77. Ja saules elektrostacijas ekspluatācijai nepieciešama laukumu, nožogojumu, piebraucamo ceļu u.tml., tad šo inženierbūvju būvniecību saskaņo Būvvaldē.

3.2.5. Elektronisko sakaru būves

78. Veicot ielu būvniecību un pārbūvi, sakaru kabeļu kanalizācijas akas un komutācijas iekārtas izvieto starp sarkanajām līnijām zaļajā zonā ārpus brauktuves vai zem gājēju ietvēm.

3.2.6. Ūdensapgādes un kanalizācijas būves

79. Ēkai, kurai ir paredzēta iekšējā ūdensapgāde, jāparedz arī iekšējo kanalizāciju.

80. Ēku ar iekšējo ūdensapgādi un kanalizāciju, kas atrodas teritorijā ar centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu (TIN11), jāpievieno pašvaldības centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ievērojot 5.1.2. apakšnodaļas noteikumus.

81. Jaunās apbūves teritorijās pilsētā un ciemos, kurās tiek plānota 20 un vairāk mājsaimniecību dzīvojamo māju būvniecība un kuras nav ekonomiski pamatoti pievienot pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, izbūvē privāto centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Pēc pašvaldības sistēmas tīklu paplašināšanas privāto sistēmu ierosina pārņemt Pašvaldībai.

82. Privātu centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu nodod ekspluatācijā vienlaikus vai pirms ielas (ceļa) nodošanas ekspluatācijā un ēku būvniecības uzsākšanas.

83. Pilsētas un ciemu teritorijās ārpus Apbūve noteikumu 5.1.2. apakšnodaļā noteiktās TIN11 teritorijas kā pagaidu risinājums pieļaujama lokālu ūdensapgādes urbumu un decentralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana, ēku būvprojektā paredzot tehniskos risinājumus, kas perspektīvā nodrošina iespēju pieslēgties pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkliem. Pēc tam, kad īpašumam piegulošajā ielā tiek izbūvēti pašvaldības centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tīkli, pagaidu risinājums ir jānomaina uz pieslēgumu centralizētajām sistēmām.

3.2.7. Lokālās ūdensapgādes un decentralizētā kanalizācijas būves

84. Lokālās ūdensapgādes un kanalizācijas ierīkošanā jāievēro vides aizsardzības un sabiedrības veselības aizsardzības normatīvu prasības.

85. Jaunu ēku būvniecībā kā lokālās ūdensapgādes risinājumu izvēlas dziļurbumu, vai spici, vai raktu grodu aku. Urbuma dziļumu paredz, ņemot vērā gruntsūdeņu aizsargātību pret virszemes piesārņojumu.

86. Ierīkojot jaunu lokālās kanalizācijas sistēmu līdz 5 m³ diennaktī pilsētā un ciemā, ņemot vērā teritorijas specifiku, kā risinājumu izvēlas:

86.1. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē;

86.2. notekūdeņu hermētiskas krājtvertnes, no kurām uzkrātie neattīrītie notekūdeņi tiek izvesti uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.

87. Ja esošai apbūvei lokālā kanalizācija ir ierīkota applūstošajās teritorijās, veicot ēku atjaunošanu vai pārbūvi, Būvvalde var pieprasīt nodrošināt pasākumus vides piesārņojuma ierobežošanai, lai novērstu apkārtējās vides piesārņošanas risku teritorijas applūšanas gadījumā.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Apbūves parametri

3.3.1.1. Vispārīgās prasības

88. Apbūves blīvuma, apbūves augstuma un brīvās zaļās teritorijas rādītājus piemēro zemes vienībām atbilstoši Apbūves noteikumu 4. nodaļas attiecīgajai funkcionālajai zonai.

89. Ja zemes vienības daļa atrodas ielu sarkanajās līnijās, aprēķinot apbūves parametrus, to neieskaita zemes vienības platībā. Šī prasība nav attiecināma uz zemes vienībām, kuru daļa atrodas starp sarkanajām līnijām, kas noteiktas gar valsts autoceļu.

90. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālās zonās, tad apbūves parametrus aprēķina atsevišķi katrai funkcionālai zonai.

3.3.1.2. Apbūves augstums

91. Būves augstumu mēra līdz galvenās dzegas augšējai malai, ja jumta slīpums ir 45 grādi vai mazāks. un līdz jumta korei, ja jumta slīpums ir lielāks par 45 grādiem.

92. Būves atļauto augstumu nosaka stāvos, neskaitot jumta un pazemes stāvus un neņemot vērā būves arhitektonisko akcentu un inženierbūvju tehnisko risinājumu.

93. Arhitektoniskā akcenta augstākais punkts nedrīkst izvirzīties virs būves jumta vairāk par 20 %, izņemot reliģiska rakstura būvēm un sabiedriski nozīmīgām publiskām būvēm (kultūras, izglītības, ārstniecības iestādes un sporta būves) augstumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

94. Būves augstumu nosaka, pieņemot, ka viena stāva augstums ir 3,5 m. Atļauto maksimālo būves augstumu nosaka, funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu reizinot ar 3,5 m un rezultātam pieskaitot 1,5 m (1,5 m papildinājums neattiecas uz savrupmāju apbūvi).

95. Stāvu skaits būvei var būt lielāks nekā Apbūves noteikumos noteiktais maksimālais stāvu skaits, ja būves augstums atbilst atļautajam maksimālajam augstumam metros, kas aprēķināts atbilstoši Apbūves noteikumu 96. punktam un tiek ievēroti citi apbūves parametri.

96. Reliģisko organizāciju kulta celtnēm, īpašām ražošanas ēkām un tehnoloģiskām būvēm augstumu pieļaujams palielināt atbilstoši būves specifikai, neatkarīgi no funkcionālā zonā noteiktā maksimālā apbūves augstuma.

97. Savrupmāju un mazstāvu apbūves teritorijās vispārīgā gadījumā jaunbūves vai pārbūvējamas būves maksimālais augstums jebkurā tās punktā nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemes vienību. Būvju augstumu aprēķina, izmantojot formulu: H=1,5xL, kur H – būves augstums metros; L – attālums no zemes vienības robežas līdz būves punktam, kurā mēra būves augstumu metros. Šādi aprēķinātu būves augstumu atļauts palielināt, saņemot kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišanu, ko noformē kā vienošanos.

98. Izņēmumu gadījumos, ja paredzētā objekta arhitektoniskais veidojums uzlabo vai papildina ainavu, sabiedrības interesēm nozīmīgām publiskām ēkām (piemēram, kultūras, sporta, izglītības, ārstniecības (kūrorta) u.tml.), veicot plānotās apbūves ietekmes uz ainavu novērtējumu, ir pieļaujams būves augstuma palielinājums līdz 25 %.

3.3.1.3. Brīvā zaļā teritorija

99. Nosakot brīvās zaļās teritorijas rādītāju, brīvajās zaļajās teritorijās ieskaita ceļu, laukumu, stāvvietu u.tml. teritorijas ar ūdenscaurlaidīgu minerālmateriālu segtās vai dabīgās zemsedzes platības, vispārīgajā gadījumā piemērojot koeficientu 0,5, ko būvprojektā var precizēt atbilstoši zemsedzes ūdenscaurlaidīgo materiālu aprēķinam.

100. Brīvās zaļās teritorijas platībā neiekļauj jumta dārzus, zaļos pārsegumus vai citas tamlīdzīgas konstrukcijas būvē vai uz tās.

3.3.2. Būvju novietojums zemes vienībā un būvlaides

101. Zemes vienībās pilsētā un ciemos galveno ēku jānovieto tuvāk ielai vai ceļam. Tā var būt dzīvojamā ēka, publiskā ēka vai komerciālās apbūves administratīvā ēka atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam.

102. Apbūvi zemes vienībā jāizvieto, respektējot meža, atsevišķi augošu koku un Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu saglabāšanas iespējas.

103. Būvlaides pilsētā un ciemos vispārīgā gadījumā ir:

103.1. B kategorijas ielām – 6 m, izņemot esošā apbūvē iedibinātā būvlaide un izņemot gadījumus, ja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" saskaņo citu attālumu;

103.2. 6 m no C un D kategorijas ielu sarkanajām līnijām;

103.3. 3 m no E kategorijas ielas sarkanās līnijas, vai gadījumos, ja nav noteiktas sarkanās līnijas, – ne tuvāk kā 10 m no ielas vai piebraucamā ceļa ass;

103.4. Galveno ēku pret ielu izvieto tādā attālumā, lai ēkas fasādes projekcija 90^o leņķī pret ielas sarkano līniju nebūtu lielāka par projektēto ēkas augstumu.

104. Būvlaides lauku teritorijā vispārīgā gadījumā ir:

104.1. gar valsts autoceļiem aizsargjoslas robeža, izņemot publisku un sezonas ēku un būvju būvniecības gadījumos, kad būvlaidi var precizēt būvprojektā, ja ir saņemts VSIA "Latvijas valsts ceļi" saskaņojums;

104.2. gar pašvaldības autoceļiem aizsargjoslas robeža, izņemot publisku un sezonas ēku un būvju būvniecības gadījumos, kad būvlaidi var precizēt būvprojektā, ja ir saņemts Pašvaldības saskaņojums.

104.3. 10 m no komersantu vai māju ceļa ass.

105. No publiskās lietošanas dzelzceļa malējās sliedes līdz dzīvojamai ēkai ir jāievēro 50 m minimālais attālums. Ja ar tehniskiem paņēmieniem iespējams nodrošināt normatīvi pieļaujamo trokšņu līmeni, Būvvalde var atļaut šo attālumu samazināt. Minimālais attālums no dzelzceļa līdz dzīvojamai ēkai nedrīkst būt mazāks par 25 metriem no malējās sliedes. Zemes vienībā ar dzīvojamo apbūvi, trokšņu slāpēšanai, dzelzceļa pusē jāveido vismaz 10 m plata aizsargstādījumu josla.

106. Izvietojot zemes vienībās ēkas, no kurām vismaz viena ir daudzstāvu dzīvojamā ēka, jāievēro savstarpējos insolācijas un ugunsdrošības attālumus un Ministru kabineta noteikumos par būvju vispārīgo prasību būvnormatīvu noteiktos minimālos attālumus starp daudzstāvu dzīvojamām ēkām un citām būvēm.

107. Izvietojot starp pašvaldības ielas sarkanajām līnijām kioskus, stendus, sezonas kafejnīcas un citus īslaicīgus tirdzniecības un pakalpojumu objektus, jānodrošina vismaz 1,2 m platu gājējiem brīvu telpu.

108. Sezonas rakstura objekta izvietojums un vizuālais izskats ir jāsaskaņo Būvvaldē.

3.3.3. Insolācijas prasības

109. Daudzdzīvokļu dzīvojamās un publiskās ēkas (izņemot pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes) jāizvieto tā, lai nodrošinātu dzīvojamo telpu – istabu un teritoriju nepārtrauktu insolāciju, ne īsāku par 2,5 stundām dienā, laikā no 22. marta līdz 22. septembrim.

110. Pirmsskolas bērnu iestādes, vispārizglītojošās skolas, veselības aizsardzības un atpūtas iestādes, jāizvieto tā, lai nodrošinātu higiēnas un projektēšanas normatīvos noteikto telpu nepārtrauktu trīs stundu ilgu insolāciju.

111. Ēku tuvumā stādāmie koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu izgaismošanu. Minimālais attālums no esoša vai plānota koka līdz jaunai ēkai ir 5 m. Izvērtējot konkrēta esoša vai plānota koka attālumu no jaunas vai esošas ēkas, Būvvalde var pieprasīt ievērot lielāku attālumu, ņemot vērā pieauguša koka iespējamo vainaga apmēru, noēnojumu, kā arī sakņu sistēmas izplatīšanos.

3.3.4. Žogi

112. Zemes vienības nožogošanai atļauta žogu būvniecība, dzīvžogu vai koku un krūmu stādījumu ierīkošana, kā arī šo nožogojuma veidu kombinēšana.

113. Zemes vienības drīkst iežogot pa instrumentāli uzmērītām zemes vienību robežām vai pa viensētas pagalma robežām, papildus ņemot vērā šādus nosacījumus:

113.1. ja zemes vienību skar ielas sarkanā līnija, žogu novieto pa sarkano līniju, izņemot zemes vienībās, kas robežojas ar valsts autoceļu, žogu novieto pa zemes vienības robežu, atkāpjoties 0,5–1 m no ceļa zemes nodalījuma joslas malas;

113.2. ja zemes vienību skar ielu krustojuma vai pievienojuma redzamības trīsstūris, žogu novieto pa redzamības trīsstūri;

113.3. gar valsts ūdensnotekām un ūdenstilpēm žogu atļauts novietot līdz tauvas joslai;

113.4. Baltijas jūras Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā un citviet Novadā aizliegts nožogot teritorijas, kur apbūve nav galvenais izmantošanas veids, izņēmums ir speciāliem nolūkiem izmantotas lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas teritorijas (jaunaudzes, augļu dārzi u.tml.), valsts aizsardzības objekti u.c. ierobežotas pieejamības objekti.

114. Nekustamā īpašuma nožogošana nedrīkst kavēt atbildīgajiem dienestiem piekļūt viņu īpašumā esošajiem ārējiem inženiertīkliem un inženierbūvēm, lai veiktu to apkalpošanu.

115. Žogu vārtu platumam un augstumam jāatbilst operatīvo dienestu transporta gabarītiem.

116. Žoga vārti atvērtā veidā nedrīkst traucēt gājēju un transporta satiksmi ielas vai ceļa teritorijā.

117. Žoga augstumu mēra ielas pusē no ietves, tostarp plānotās ietves līmeņa. Žoga caurredzamību nosaka ielas pusē perpendikulāri pret žoga plakni.

118. Žogu būvniecībā pilsētā un ciemos jāievēro sekojošus žoga augstuma un caurredzamības parametrus pret ielu:

118.1. līdz 1 m augstam žogam caurredzamību nenosaka;

118.2. no 1 m līdz 1,80 m augstam žogam – caurredzamība vismaz 30 %.

119. Tehniskās un rūpnieciskās apbūves un militāro objektu teritorijas žoga augstumu, kā arī caurredzamību nosaka atbilstoši tehnoloģiskajam procesam, būvju drošuma prasībām un valsts aizsardzības prasībām.

120. Plānojot jauna žoga būvniecību vai dzīvžogu, jāņem vērā ielas apbūvē dominējošo žogu augstumu.

121. Žoga materiālus un arhitektūru jāizvēlas stilistiski saskaņotus ar galveno ēku.

122. Dzīvžoga vai koku un krūmu stādīšanas attālumu no ielas sarkanajām līnijām nosaka, ņemot vērā stādāmā auga potenciālo augstumu, kuplumu un sakņu sistēmas izplatību, bet ne tuvāk kā 0,5 m. Dzīvžogs vai koku un krūmu stādījumi nedrīkst atrasties ielas satiksmes telpā un traucēt gājēju un transporta satiksmi.

123. Žogu starp rūpnieciskās vai tehniskās apbūves teritoriju un publiskās vai dzīvojamās apbūves teritoriju var paredzēt kā aizsargstādījumus.

124. Publiskai apbūvei saglabā publisko ēku un teritoriju pieejamību, izņemot, ja nožogojums ir nepieciešams publisko ēku aizsardzības un funkcionalitātes nodrošināšanai.

125. Apbūves teritorijās, kur vēsturiski ēkas ir izvietotas pēc brīvā plānojuma uz vairākām zemes vienībām, vai zemes vienības vai to daļas tiek izmantotas kā koplietošanas ārtelpa, vai kā publiskā ārtelpa, zemes vienību robežas dabā var iezīmēt ar dzīvžogiem, ja tas netraucē publiskās ārtelpas izmantošanu, gājēju kustību un piekļūšanu atsevišķajām apbūvētajām zemes vienībām.

126. Kaimiņa zemes vienības pusē žoga būvniecībā vai nožogojošu stādījumu ierīkošanā jāievēro sekojošas prasības:

126.1. žoga augstums nedrīkst pārsniegt 1.80 m, bet dzīvžoga augstums – 2,50 m;

126.2. dzīvžoga stādīšanas attālumu no kaimiņa zemes vienības nosaka, ņemot vērā stādāmā auga potenciālo augstumu, kuplumu un sakņu sistēmas izplatību, bet ne tuvāk kā 0,5 m;

126.3. Apbūves noteikumu 126.2. apakšpunktā un 126.2. apakšpunktā minētās prasības var mainīt, ja ir saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišana, rakstiski noslēdzot vienošanos, kurā precīzi norādīts augstums un attālums līdz zemes vienības robežai.

3.3.5. Atkritumu savākšanas infrastruktūra

127. Projektējot būvi, izņemot savrupmāju, zemes vienībā vienlaikus plāno sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem un paredz atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes vai sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam.

128. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietni ierīko kā slēgtu būvi vai atklātu laukumu. Atkritumu konteineru (tvertņu) novietni jāierīko tā, lai nodrošinātu nepieciešamo pilsētvides kvalitāti un sanitāro prasību ievērošanu.

129. Pilsētā un ciemos apbūves zemes vienībās atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un bioloģiski noārdāmo atkritumu punktus jāizvieto tā, lai tie neietekmētu publiskās ārtelpas estētiskās un sanitāri higiēniskās prasības.

3.3.6. Palīgēkas, inženierbūves un lauksaimniecības dzīvnieku turēšana

130. Palīgēkas un inženierbūves nedrīkst novietot priekšpagalmā, izņemot šādus gadījumus:

130.1. ja zemes vienība atrodas pie E kategorijas ielas, zemes vienībā esošās apbūves, zemes vienības reljefa vai konfigurācijas dēļ palīgēkas un inženierbūves nav iespējams izvietot iekšpagalmā un palīgēka nav plānota lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;

130.2. ja priekšpagalmā izvieto sezonas rakstura kafejnīcu, ielu tirdzniecības punktu vai citu pakalpojumu objektu.

131. Apbūves noteikumu 130. punkta apakšpunktos minēto būvju izvietojums un vizuālais izskats ir jāsaskaņo Būvvaldē.

132. Palīgēku maksimālais stāvu skaits – 2 stāvi, ieskaitot jumta stāvu.

133. Palīgbūves lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pilsētā un ciemos ir atļauts izvietot Lauksaimniecības teritorijā (L1) un Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS, DzS1, DzS2) tikai 2400 m² un lielākās zemes vienībās un pie nosacījuma, ja lauksaimniecības dzīvnieki un novietne ir reģistrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem.

134. Jaunu būvi lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai pilsētās un ciemos no kaimiņu zemes vienības robežas novieto tādā attālumā, lai ievērotu Ministru kabineta īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs, bet ne tuvāk kā 10 m un nodrošinot aizsargstādījumus.

135. Ārpus pilsētas un ciemiem būves lauksaimniecības dzīvniekiem ir atļautas Lauksaimniecības teritorijā (L) un Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R).

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

3.4.1. Publiskās ārtelpas labiekārtojums

136. Minimālais nepieciešamais labiekārtojums publiskās ārtelpas teritorijās ir soli, gājēju ceļu apgaismojums, atkritumu urnas, velo stāvvietas un publiskās tualetes, bet, ja teritorija ir nodrošināta ar centralizēto ūdensapgādi, – arī dzeramā ūdens brīvkrāns. Labiekārtojuma elementu skaitu un izvietojumu nosaka, ņemot vērā paredzamā apmeklētāju skaita aplēses, ko ietver būvniecības ieceres dokumentācijā, vai, ja nepieciešams, – detālplānojumā vai lokālplānojumā.

137. Mazo arhitektūras formu un citu ārtelpas labiekārtojuma elementu izvietojumu, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu nosaka labiekārtojuma projektā, veidojot harmonisku ar apkārtējo ēku un būvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

138. Gadījumos, kad tiek veikta būvniecība, kas skar esošos ārtelpas labiekārtojuma elementus, jānodrošina labiekārtojuma elementu aizsardzība vai to atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas.

139. Ielu un citu publiskās ārtelpas teritoriju apgaismošanai izmanto pie stabiem piestiprinātus vai iekārtus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņu un to stiprinājumu arhitektoniskajam risinājumam ir jābūt saskaņotam ar vizuāli uztveramu ielas vai gājēju ceļa posmu, laukuma vai parka teritoriju.

140. Pašvaldība vai tās pilnvarotas institūcijas apgaismes ķermeņus un satiksmes regulēšanas tehniskos līdzekļus var izvietot pie ēku sienām vai inženierbūvēm.

3.4.2. Daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtojums

141. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekšpagalmos jāierīko iedzīvotāju mierīgās un aktīvās atpūtas zonas ar soliņiem un bērnu rotaļlaukumiem, apstādījumiem u.tml. Saimniecisko vajadzību nodrošināšanai jāparedz piebraucamos ceļus, stāvvietas, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes, nojumes veļas žāvēšanai u.tml.

142. Atpūtas laukuma minimālo platību aprēķina, pieņemot 1 m² uz vienu dzīvokli. Atkāpes no šīs prasības atļautas, ja 200 metru attālumā ir pieejami publiskās lietošanas atpūtas laukumi.

143. Labiekārtojot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmus, jāievēro sekojoši minimālie attālumi no māju logiem līdz attiecīgajai teritorijai:

143.1. atpūtas (sporta, rotaļu) laukums – 20 m, bet ne tuvāk par 10 m no atkritumu konteineriem;

143.2. atkritumu konteineru laukums – 20 m, bet ne tālāk par 100 m no ieejas kāpņu telpā;

143.3. suņu pastaigu laukums – ne tuvāk kā 40 m;

143.4. citu saimniecisko darbību zona (paklāju tīrīšana, sniega, lapu, saimniecisko materiālu pagaidu novietošana u.tml.) – 20 m.

144. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves teritorijās priekšpagalma dziļums nedrīkst būt mazāks par 5 m, izņemot esošas apbūves gadījumus.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Lietus ūdens savākšanas un meliorācijas sistēmas

145. Pirms būvniecības uzsākšanas neapbūvētā zemes vienībā lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā izstrādā meliorācijas un lietus ūdeņu savākšanas risinājumu. Risinājumus paredz gan lietus ūdeņu savākšanai un novadīšanai no paredzētā apbūves laukuma, gan jaunbūvējama ceļa vai ielas, gan ņemot vērā apbūvei piegulošo platību nosusināšanas iespēju.

146. Pilsētā un ciemos 3 m attālumā no grāvja augšējās krants nedrīkst izvietot ēkas, tostarp gar koplietošanas meliorācijas sistēmas grāvjiem šai teritorijai jābūt brīvai no nožogojumiem.

147. Projektējot lietus ūdens novadīšanas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu kanalizācijas tīkls ir atdalīts no lietus ūdens novadīšanas sistēmas.

148. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, kuri tostarp ir izmantojami ugunsdzēsības vajadzībām.

149. Ilgtspējīgi lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumi ietver būves, konstrukcijas un paņēmienus lietus ūdeņu apsaimniekošanai – uzkrāšanai, dabīgai attīrīšanai un infiltrācijai augsnē, kas atslogo vai aizstāj centralizētās lietus ūdeņu novadīšanas sistēmas. Risinājumi var ietvert infiltrācijas kasetes un akas, caurlaidīgos segumus (biofiltrus), ievalkas, filtrējošās joslas, sedimentācijas vai ūdens uzkrāšanas tilpes, seklus ainaviskus padziļinājumus, lietus dārzus. Risinājumus izvēlas, ņemot vērā savākto ūdeņu piesārņojuma pakāpi un apjomu.

150. Izstrādājot detālplānojumu vai būvprojektu Apbūves noteikumu 5.1.6. apakšnodaļā noteiktajās teritorijās, kā arī teritorijās, kurās ir konstatēts paaugstināts gruntsūdens līmenis, veic inženiertehnisko izpēti, izstrādā meliorācijas un lietus ūdeņu savākšanas projektu un veic inženiertehnisko sagatavošanu gruntsūdens līmeņa saglabāšanai vai pazemināšanai ar meliorācijas būvēm, virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai ar ilgtspējīgiem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem.

3.5.2. Piesārņotas, potenciāli piesārņotas un degradētas teritorijas

151. Piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās vietās, kas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" ir norādītas saskaņā ar Valsts vides dienesta Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas datiem, jāievēro sekojošas prasības:

151.1. Pirms jaunas būvniecības potenciāli piesārņotajā teritorijā jānovērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmenis, veicot izpēti vai izmantojot jau iepriekš veiktu pētījumu informāciju.

151.2. Būvniecība piesārņotajā teritorijā nav atļauta. Aizliegums neattiecas uz tehniskās apbūves nedzīvojamām ēkām un inženierbūvēm, piemēram, piekļuves ceļiem un stāvlaukumiem, kuru izvietošana nepieciešama piesārņojuma monitoringam vai sanācijai. Zemes vienības daļā, kurā nav konstatēts piesārņojums, būvniecību ir atļauts veikt.

151.3. Jaunai būvniecībai piesārņotajā teritorijā jāizstrādā teritorijas sanācijas programma.

152. Degradētas teritorijas Pašvaldība konstatē un novērtē atbilstoši valstī noteiktajam regulējumam par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju. Uz teritoriju apbūvi un izmantošanu no jauna konstatētajās degradētajās teritorijās attiecas Apbūves noteikumu 5.8. apakšnodaļā noteiktā kārtība.

3.5.3. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas

153. Atļautas tikai stacionāra tipa degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijas, kuras izvieto speciāli šai funkcijai iekārtotās teritorijās.

154. Attālums no degvielas uzpildes stacijas degvielas rezervuāra līdz pirmskolas bērnu iestāžu, izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu ar stacionāru zemes vienību robežām un līdz dzīvojamo ēku sienām jānodrošina ne mazāks par 50 m. Papildus jāievēro sekojoši attālumi:

154.1. 30 m no mežu masīva;

154.2. 25 m no ražošanas būvēm.

3.5.4. Prasības trokšņa piesārņojuma mazināšanai

155. Plānojot jaunus rūpnieciskās, tehniskās un komercdarbības objektus vai paplašinot esošos objektus, kas potenciāli var saturēt trokšņu avotus, būvniecības ieceres dokumentācijā jāiekļauj vērtējums par to izvietojumu attiecībā pret dzīvojamo un publisko apbūvi un jāparedz teritorija vides aizsardzības pasākumiem.

156. Pirms darbības uzsākšanas, vides trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā (kopā ar fonu).

157. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā jāizvērtē piemērotākie risinājumi trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, aizsargstādījumus, ēku arhitektoniskie un citi risinājumi, kurus jāierīko teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamo un publisko apbūvi. Pasākumus trokšņa ietekmes mazināšanai iekļauj būvniecības dokumentācijā.

158. Zemes vienībās ar dzīvojamām un publiskām ēkām pie galvenajiem valsts autoceļiem, kurās ir vides trokšņu robežlielumu pārsniegumi, jāievēro Apbūves noteikumu 5.1.3. apakšnodaļas prasības.

3.5.5. Gaisa kvalitāte

159. Pirms darbības uzsākšanas, gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav – aprēķinu rezultātā (kopā ar fonu).

160. Gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā, atkarībā no plānotā darbības veida jāparedz gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumi (piemēram, visās sezonās pilnvērtīgi nodrošināta aizsargstādījumu josla), tos iekļaujot būvniecības dokumentācijā.

3.5.6. Īpašā režīma zona

161. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas, Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt nodevas personām, kuru transportlīdzekļi iebrauc īpašajā režīma zonā (vai tās daļā), kas noteikta 5. pielikumā.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

162. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

163. Savrupmāju apbūve (11001).

164. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

165. Dārza māju apbūve (11003).

166. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, vietēja rakstura tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekts (sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).

167. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

168. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes iestāde, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, pieaugušo un tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

169. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

170. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

171. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.

172. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

173. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

174. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

4.1.1.5. Citi noteikumi

176. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju vai tās daļu, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.

177. Uz katras minimālās platības zemes vienības ir atļauts būvēt vienu savrupmāju un nepieciešamās palīgbūves.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

178. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

179. Savrupmāju apbūve (11001).

180. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

181. Dārza māju apbūve (11003).

182. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, vietēja rakstura tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekts (sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).

183. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti, izņemot kempingus un laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

184. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes iestāde, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, pieaugušo un tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

185. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

186. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

187. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.

188. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

189. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

190. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

4.1.2.5. Citi noteikumi

192. Uz katras minimālās platības zemes vienības ir atļauts būvēt vienu savrupmāju un nepieciešamās palīgbūves.

193. Teritorijās ar meža ieslēgumiem Bātciemā un Lilastē jāsaglabā īpaši aizsargājamo biotopu aizņemtās platības atbilstoši dabas datu pārvaldības sistēmas OZOLS informācijai.

194. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju vai tās daļu, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.

4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)

4.1.3.1. Pamatinformācija

195. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir retināta savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

196. Savrupmāju apbūve (11001): brīvi stāvošas savrupmājas.

197. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

198. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietēja rakstura tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekts (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas objekts, sadzīves pakalpojumu objekts, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).

199. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nams pansija, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

200. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes iestāde, profesionālās ievirzes, speciālās, interešu izglītības, pieaugušo un tālākizglītības vai zinātniskās pētniecības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

201. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

202. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, dienas centri, krīzes centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

203. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.

204. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

205. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

206. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.3.4. Apbūves parametri

4.1.3.5. Citi noteikumi

208. Teritorijā ir jāievēro ainaviski brīvs ēku izvietojums. Apbūvi zemes vienībā jāizvieto maksimāli saglabājot reljefu, vērtīgos kokus un koku grupas, kā arī ņemot vērā biotopu eksperta atzinumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar Apbūves noteikumu 29. punkta prasībām.

209. Uz katras minimālās platības zemes vienības atļauts būvēt vienu savrupmāju un nepieciešamās palīgbūves.

210. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

211. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar dzīvojamo māju apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus, paredzot atbilstošu infrastruktūru, tostarp daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojumu.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

212. Savrupmāju apbūve (11001).

213. Rindu māju apbūve (11005).

214. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

215. Biroju ēku apbūve (12001): organizāciju, iestāžu, uzņēmumu un individuālo komersantu biroju telpas.

216. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).

217. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un cita veida īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

218. Kultūras iestāžu apbūve (12004): muzeji, arhīvi, bibliotēkas, plašsaziņas līdzekļu organizācijas, izstāžu zāles, amatniecības un citas kultūras iestādes, izņemot ar azartspēļu organizēšanu saistītas izklaides un atpūtas iestādes.

219. Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukumi u.tml. sporta un aktīvās atpūtas būves.

220. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes iestādes un pieaugušo tālākizglītības iestādes.

221. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

222. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

223. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.

224. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi.

225. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma elementus un infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

226. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

4.2.1.5. Citi noteikumi

228. Uz katras minimālās platības zemes vienības ir atļauts būvēt vienu savrupmāju vai rindu māju vai daudzdzīvokļu māju un nepieciešamās palīgēkas.

229. Zemes vienībā jānodrošina minimālā koku un krūmu apstādījumu platība 10 % apmērā no zemes vienības kopējās platības.

230. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas dzīvojamās mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.

231. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.6. nodaļas prasības.

4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1)

4.2.2.1. Pamatinformācija

232. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) ir funkcionālā zona ar dzīvojamo māju apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus, paredzot atbilstošu infrastruktūru, tostarp daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojumu

4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

233. Savrupmāju apbūve (11001).

234. Rindu māju apbūve (11005).

235. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

236. Biroju ēku apbūve (12001): organizāciju, iestāžu, uzņēmumu un individuālo komersantu biroju telpas.

237. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).

238. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un cita veida īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

239. Kultūras iestāžu apbūve (12004): muzeji, arhīvi, bibliotēkas, plašsaziņas līdzekļu organizācijas, izstāžu zāles, amatniecības un citas kultūras iestādes, izņemot ar azartspēļu organizēšanu saistītas izklaides un atpūtas iestādes.

240. Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukumi u.tml. sporta un aktīvās atpūtas būves.

241. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes iestādes un pieaugušo tālākizglītības iestādes.

242. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

243. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas speciālistu prakses vietas.

244. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.

245. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi.

246. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti pagalmi, ietverot apstādījumus, labiekārtojuma elementus un infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

247. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.2.4. Apbūves parametri

4.2.2.5. Citi noteikumi

249. Uz katras minimālās platības zemes vienības ir atļauts būvēt vienu savrupmāju vai rindu māju, vai daudzdzīvokļu māju un nepieciešamās palīgēkas.

250. Zemes vienībā jānodrošina minimālā koku un krūmu stādījumu platība 10 % apmērā no zemes vienības kopējās platības.

251. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas dzīvojamās mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.

252. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.6. nodaļas prasības.

4.2.3. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2)

4.2.3.1. Pamatinformācija

253. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2) ir funkcionālā zona ar dzīvojamo māju apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus, paredzot atbilstošu infrastruktūru, tostarp daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtojumu

4.2.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

254. Savrupmāju apbūve (11001).

255. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

256. Biroju ēku apbūve (12001): organizāciju, iestāžu, uzņēmumu un individuālo komersantu biroju telpas.

257. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).

258. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un cita veida īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

259. Kultūras iestāžu apbūve (12004): muzeji, arhīvi, bibliotēkas, plašsaziņas līdzekļu organizācijas, izstāžu zāles, amatniecības un citas kultūras iestādes, izņemot ar azartspēļu organizēšanu saistītas izklaides un atpūtas iestādes.

260. Sporta būvju apbūve (12005): sporta laukumi u.tml. sporta un aktīvās atpūtas būves.

261. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes iestādes un pieaugušo tālākizglītības iestādes.

262. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

263. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas speciālistu prakses vietas.

264. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.

265. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

266. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti pagalmi, ietverot apstādījumus, labiekārtojuma elementus un infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

267. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.3.4. Apbūves parametri

4.2.3.5. Citi noteikumi

269. Uz katras minimālās platības zemes vienības ir atļauts būvēt vienu savrupmāju vai daudzdzīvokļu māju un nepieciešamās palīgēkas.

270. Teritorijā jāievēro ainaviski brīvs ēku izvietojums. Apbūvi zemes vienībā jāizvieto, maksimāli saglabājot reljefu, vērtīgos kokus un koku grupas, kā arī ņemot vērā biotopu eksperta atzinumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar Apbūves noteikumu 29. punkta prasībām.

271. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas savrupmājas vai daudzdzīvokļu mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

272. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi ar četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

273. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

274. Rindu māju apbūve (11005).

275. Biroju ēku apbūve (12001): organizāciju, iestāžu, uzņēmumu un individuālo komersantu biroju telpas.

276. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido tirdzniecības un /vai pakalpojumu objekti (veikals, aptieka, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, sadzīves pakalpojumi, bibliotēka, frizētava, minimāla transporta apkopes servisa objekts u.tml.).

277. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, brīvdienu dzīvokļi un cita veida īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

278. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas un telpas muzeju, arhīvu, bibliotēku, plašsaziņas līdzekļu, izstāžu zāļu, amatniecības un citu kultūras iestāžu darbībai, izņemot azartspēļu organizēšana.

279. Sporta būvju apbūve (12005): iedzīvotāju sporta un aktīvās atpūtas būves un teritorijas.

280. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas aprūpes un izglītības un pieaugušo tālākizglītības iestādes.

281. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses.

282. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas speciālistu prakses.

283. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi.

284. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

285. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

4.3.1.5. Citi noteikumi

287. Jaunu ēku daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās ir atļauts izvietot, ja iespējams ievērot maksimālo apbūves blīvuma un minimālo brīvās zaļās teritorijas rādītājus, ugunsdrošības, insolācijas un operatīvo dienesta transporta piekļūšanas prasības.

288. Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu, pārvaldes iestāžu, veselības aprūpes iestāžu u.c. papildizmantošanas veidu telpas, izņemot tūrisma īslaicīgas izmitināšanas telpas, jāierīko atbilstoši sekojošiem noteikumiem:

288.1. tām jāatrodas ēkas pirmajā stāvā, pagrabstāva vai cokola stāvā ar atsevišķu ieeju;

288.2. tām jānodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādātājiem, nesamazinot mājas iedzīvotājiem nepieciešamo autostāvvietu skaitu.

289. Zemes vienībā jānodrošina minimālā koku un krūmu stādījumu platība 10 % apmērā no zemes vienības kopējās platības.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

290. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, tostarp arī dzīvojamo apbūvi, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

291. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

292. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu objekti, degvielas uzpildes stacijas, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas), bezizmešu transporta līdzekļu uzlādes stacija.

293. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

294. Kultūras iestāžu apbūve (12004): apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, ja vien tā nav vietēja mēroga vienreizējās izlozes organizēšanas vieta) un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

295. Sporta būvju apbūve (12005).

296. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās būves.

297. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

298. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

299. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

300. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, ārpus Saulkrastu pilsētas – arī dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

301. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

302. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publiski pieejami ēku pagalmi, ietverot apstādījumus, labiekārtojumu un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

303. Rindu māju apbūve (11005).

304. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

4.4.1.5. Citi noteikumi

306. Zemes vienībā jānodrošina minimālā koku un krūmu stādījumu platība 10 % apmērā no zemes vienības kopējās platības. Prasība neattiecas uz Baltijas jūras Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslas teritoriju, kurā jāsaglabā mežs un atsevišķi augoši koki, kas atrodas ārpus apbūves laukuma.

307. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas būvniecībai jāveic būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

308. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu (arī spēļu namu) izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

309. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

310. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

311. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

312. Labiekārtota ārtelpa (24001): publiski pieejams ēkas pagalms.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

4.4.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)

4.4.3.1. Pamatinformācija

314. Publiskās apbūves teritorija (P2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

315. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

316. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikali, aptiekas, tirdzniecības centri (tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu), tirgi, tirgus paviljoni, kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu objekti, bezizmešu transporta līdzekļu uzlādes stacijas un minimāla transporta apkopes servisa objekti.

317. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

318. Kultūras iestāžu apbūve (12004): ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, ja vien tā nav vietēja mēroga vienreizējās izlozes organizēšanas vieta) un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

319. Sporta būvju apbūve (12005).

320. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

321. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

322. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

323. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti, centri un citi līdzīgi objekti, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

324. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

325. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

326. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, dārzi, mežaparki, pludmales, krastmalas, laukumi, publiski pieejami ēku pagalmi, ietverot apstādījumus, labiekārtojumu un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.3.4. Apbūves parametri

4.4.3.5. Citi noteikumi

328. Zemes vienībā jānodrošina minimālā koku un krūmu stādījumu platība 10 % apmērā no zemes vienības kopējās platības. Prasība neattiecas uz Baltijas jūras Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslas teritoriju, kurā jāsaglabā mežs un atsevišķi augoši koki, kas atrodas ārpus apbūves laukuma.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

329. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

330. Savrupmāju apbūve (11001).

331. Rindu māju apbūve (11005).

332. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

333. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

334. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu objekti, degvielas uzpildes stacijas, bezizmešu transporta līdzekļu uzlādes stacijas un minimāla transporta apkopes servisa objekti.

335. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): īslaicīgas apmešanās pakalpojumu objekti (viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, kopmītnes, brīvdienu dzīvokļi, viesu mājas).

336. Kultūras iestāžu apbūve (12004): ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, cirka ēkas, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, ja vien tā nav vietēja mēroga vienreizējās izlozes organizēšanas vieta) un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

337. Sporta būvju apbūve (12005).

338. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

339. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

340. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

341. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

342. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.

343. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

344. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, skvēri un pilsētas apstādījumi, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī labiekārtojuma un cita iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un publiskās ārtelpas nodrošināšanai funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un tamlīdzīgi objekti).

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

345. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

346. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.1.4. Apbūves parametri

4.5.1.5. Citi noteikumi

348. Plānojot dzīvojamo apbūvi, minimālās platības zemes vienībā ir atļauts būvēt vienu savrupmāju, rindu māju vai daudzdzīvokļu māju un nepieciešamās palīgēkas.

349. Skultes ostas teritorijā apbūve un izmantošana pakārtota Skultes ostas darbības mērķiem.

350. Ja vēsturiski zemes vienībā izvietojas ražošanas, transporta apkalpes un dzīvojamā apbūve, uzsākot jaunu būvniecību vai esošo ēku pārbūvi, jānodrošina dzīvojamās apbūves norobežošanu, piemēram, ar aizsargstādījumiem.

351. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas savrupmājas, rindu mājas, daudzdzīvoklu mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.

352. Reģiona nozīmes arhitektūras pieminekļa "Neibādes peldu iestāde" (valsts aizsardzības Nr. 9161) un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 2.6. nodaļas prasības. Kultūras pieminekļa atļautie izmantošanas veidi ir dzīvojamā apbūve, publiskā apbūve un ārtelpa, izņemot dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūvi (12010).

353. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas būvniecība atļauta pēc detālplānojuma izstrādes.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

354. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, vai ko plānots attīstīt par šādu centru, nodrošinot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas iespējas, bet nepieļaujot ražošanas apbūvi.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

355. Savrupmāju apbūve (11001).

356. Rindu māju apbūve (11005).

357. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

358. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

359. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, sadzīves pakalpojumu objekti, degvielas uzpildes stacijas, bezizmešu transporta līdzekļu uzlādes stacijas.

360. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): īslaicīgas apmešanās pakalpojumu objekti (viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, kopmītnes, viesu mājas).

361. Kultūras iestāžu apbūve (12004): kultūras nami, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, muzeji, arhīvi, bibliotēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas, ja vien tā nav vietēja mēroga vienreizējās izlozes organizēšanas vieta) un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

362. Sporta būvju apbūve (12005).

363. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

364. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

365. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

366. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, centri, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

367. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes.

368. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

369. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, skvēri un pilsētas apstādījumi, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī labiekārtojuma un cita iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un publiskās ārtelpas nodrošināšanai funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un tamlīdzīgi objekti).

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.2.4. Apbūves parametri

4.5.2.5. Citi noteikumi

371. Plānojot dzīvojamo apbūvi, minimālās platības zemes vienībā ir atļauts būvēt vienu savrupmāju, rindu māju vai daudzdzīvokļu māju un nepieciešamās palīgēkas.

372. Vienā zemes vienībā var izvietot vairākas savrupmājas, rindu mājas, daudzdzīvokļu mājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību, apbūve atbilst apbūves parametriem un ir iespējams racionāli sadalīt zemes vienību reālās daļās.

373. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas būvniecībai jāveic būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

374. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

375. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

376. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

377. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

378. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas vietu apbūve.

379. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

380. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

381. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

382. Noliktavu apbūve (14004).

383. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

384. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

385. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības centri, veikali, tirgi, restorāni, bāri, kafejnīcas un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sadzīves pakalpojumu objekti, degvielas uzpildes stacijas, bezizmešu transporta līdzekļu uzlādes stacijas, transporta tirdzniecības un apkopes objekti.

386. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

388. Teritorijās vai to daļās, kas robežojas ar dzīvojamo un publisko apbūvi, ir atļautas tikai tādas darbības, kas nepasliktina vides kvalitāti un kuru rezultātā:

388.1. vides trokšņa līmeņa rādītāji (kopā ar fonu) blakus esošajās dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus attiecīgo teritoriju izmantošanas funkcijām;

388.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis (kopā ar fonu) blakus esošajās dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos gaisa kvalitātes robežlielumus un gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts.

389. Ja jaunu ražotņu būvniecībā un darbībā paredzēta apkalpošana ar smago transportu, lokālplānojumā, vai detālplānojumā, vai būvprojektā jāizstrādā kravas transporta kustības organizācijas shēmu un pasākumus ielu un autoceļu aizsardzībai pret seguma bojājumiem un pret citu satiksmes dalībnieku, tostarp gājēju drošības apdraudējumu.

390. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī ierīkot ūdenstilpni, ieaudzēt mežu.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

391. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, kas noteikta Skultes ostas darbības nodrošināšanai, tai nepieciešamo ēku un inženierbūvju būvniecībai un kravu laukumu ierīkošanai.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

392. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

393. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

394. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

395. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

396. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas vietu apbūve.

397. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

398. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

399. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

400. Noliktavu apbūve (14004).

401. Lidostu un ostu apbūve (14005).

402. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

403. Biroju ēku apbūve (12001).

404. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

405. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

4.6.2.4. Apbūves parametri

4.6.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

407. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī ostas uzņēmumu darbības nodrošināšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

408. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

409. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

410. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

411. Lidostu un ostu apbūve (14005): ostas termināļi un ar tiem saistītā infrastruktūra, tai skaitā hidrotehniskās būves, piestātnes, navigācijas iekārtas un ierīces ostā.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

412. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu, loģistikas, transporta uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

413. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.

414. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, valsts aizsardzības un drošības iestādēm nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

415. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.7.2. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

4.7.2.1. Pamatinformācija

417. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu dzelzceļa darbību un ar to saistīto transporta līdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu dzelzceļa uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

418. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

419. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

420. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

421. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu, loģistikas, transporta uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

422. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.

423. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, valsts aizsardzības un drošības iestādēm nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

424. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.2.4. Apbūves parametri

4.7.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

426. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu inženiertīklu un objektu būvniecībai, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

427. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas vietu apbūve.

428. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

429. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

430. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

431. Noliktavu apbūve (14004).

432. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

433. Biroju ēku apbūve (12001): pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, tiesas, sakaru, pasta, finanšu, darījumu, loģistikas, transporta uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

434. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.

435. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, valsts aizsardzības un drošības iestādēm nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

4.8.1.4. Apbūves parametri

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

437. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās (kas ir meži, pļavas, upes ielejas, apstādījumi, kuriem liela ekoloģiskā, estētiskā un rekreācijas nozīme).

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

438. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

439. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, dārzi, mežaparki, apstādījumi (skvēri), pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

440. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

441. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonāla rakstura tirdzniecības un pakalpojumu objekti.

442. Sporta būvju apbūve (12005): pastaigu ceļi, t.sk. sporta un aktīvās atpūtas trases (maršruti) un saistītā labiekārtojuma infrastruktūra.

4.9.1.4. Apbūves parametri

4.9.1.5. Citi noteikumi

444. Ierīkojot sporta, aktīvās atpūtas, sporta un pastaigu ceļus un takas mežā, jāizstrādā optimāls risinājums ceļa segumam, vadoties no dabas aizsardzības prasībām, t.sk.:

444.1. ierīkojot sporta, aktīvās atpūtas, sporta un pastaigu ceļus un takas mežā, primāri izvēlas esošās iestaigātās takas;

444.2. sezonāla rakstura tirdzniecības un pakalpojumu objektus izvieto tiešā tuvumā vai iespējami tuvu ielām, ceļiem, gājēju ceļiem un laukumiem ar cieto segumu, kā arī nodrošina risinājumus meža zemsedzes aizsardzībai objekta apkārtnē.

445. Teritorija primāri izmantojama meža u.c. dabisko biotopu saglabāšanai.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

446. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu kapsētu funkciju īstenošanu, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

447. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

448. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, mežaparki un kapsētas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, nedzīvojamas ēkas un inženierbūves.

449. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.2.4. Apbūves parametri

4.9.2.5. Citi noteikumi

451. Plānojot kapliču būvniecību, Būvvalde izvērtē arhitektoniskā risinājuma (t.sk. augstuma) iederību apkārtējā vidē.

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

452. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu ģimenes dārziņu teritorijas, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

453. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un labiekārtojuma infrastruktūra, t.sk. nedzīvojamās ēkas, inženierbūves.

454. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

455. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

4.9.3.4. Apbūves parametri

4.9.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.4.1. Pamatinformācija

457. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu sporta, aktīvās atpūtas tūrisma, kvalitatīvas dabas, kultūrvides un atpūtas funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

458. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

459. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, dārzi, mežaparki, apstādījumi (skvēri), pludmales, krastmalas, laukumi, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

460. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

461. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonāla rakstura tirdzniecības un pakalpojumu objekti.

462. Kultūras iestāžu apbūve (12004): vasaras estrādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

463. Sporta būvju apbūve (12005): ēkas un būves sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (sporta laukumi un trases ar mīksto vai cieto segumu, ūdenssporta un zvejniecības būves).

4.9.4.4. Apbūves parametri

4.9.4.5. Citi noteikumi

465. Jauna atpūtas, kultūras vai sporta objekta būvniecībai būvprojektā jāveic aprēķins par prognozēto apmeklētāju skaitu un jāizstrādā optimāls risinājums ceļu un laukumu segumiem, vadoties no dabas aizsardzības prasībām.

466. Tirdzniecības un pakalpojumu objektus būvē vai novieto pie ielām, autoceļiem vai gājēju ceļiem ar ievērojamu gājēju plūsmu, vai laukumiem, kā arī nodrošina risinājumus zemsedzes aizsardzībai objekta apkārtnē.

467. Reģiona nozīmes mākslas piemineklim "Piemineklis Neibādes kūrorta dibinātājam Karlam fon Reiternam" (valsts aizsardzības Nr. 9159) piesaistāmās teritorijas atļautā izmantošana – labiekārtota ārtelpa (24001), Neibādes parka labiekārtojums.

4.9.5. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4)

4.9.5.1. Pamatinformācija

468. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu tūrisma un atpūtas funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

469. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

470. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, laukumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti).

471. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

472. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonāla rakstura tirdzniecības un pakalpojumu objekti.

473. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kempingi, laukumi atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm un ar šo pakalpojumu nodrošināšanu saistītie nepieciešamie objekti un infrastruktūra (inženiertīkli, piekļuves ceļi, labiekārtojums u.tml.).

4.9.5.4. Apbūves parametri

4.9.5.5. Citi noteikumi

475. Kempingus un laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm norobežo no blakus esošajām apbūves zemes vienībām ar apstādījumiem.

4.9.6. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5)

4.9.6.1. Pamatinformācija

476. Dabas un apstādījumu teritorija (DA5) ir Rīgas līča pludmale – funkcionālā zona, lai nodrošinātu iedzīvotāju mierīgās un aktīvās atpūtas, kā arī zvejniecību, ietverot saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.6.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

477. Labiekārtota ārtelpa (24001): pludmales labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves).

478. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.6.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

479. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonāla rakstura tirdzniecības un pakalpojumu objekti.

480. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): sezonāla rakstura tūrisma veicināšanai nepieciešamie objekti.

481. Kultūras iestāžu apbūve (12004): vieglas konstrukcijas būves kultūras pasākumiem.

482. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas iekārtas un būves.

4.9.6.4. Apbūves parametri

4.9.6.5. Citi noteikumi

484. Gājēju ceļus līdz pludmalei jāierīko ik pa 0,2 km pilsētā, vietās, kur piekļuves vietas norādītas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums". Pludmales posmos pilsētā starp upju ietekām jūrā ir jāierīko vismaz viena piekļuve glābšanas un operatīvo dienestu transportam. Dabas parkā "Piejūra" ceļus gājējiem, operatīvo dienestu transportam, zvejnieku transportam un pludmales apsaimniekošanas transportam ir jāierīko atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par dabas parka "Piejūra" individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

485. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums" Rīgas līča tauvas joslā atzīmētajās vietās "Piekļuve pludmalei ar operatīvo un glābšanas transportu" atļauta zvejnieku apmetņu un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana. Līdz apmetnēm jāierīko piebraucamie ceļi glābšanas dienestu transportlīdzekļiem, valsts un pašvaldības kontroles un apsaimniekošanas transportlīdzekļiem, tostarp laivu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu nolaišanai ūdenī. Iepretī apmetnēm piekrastes ūdeņos atļauts veidot peldlīdzekļu nolaišanai atbilstoša izmēra piestātnes, kā arī laipas u.tml. būves.

486. Pludmales, tostarp grafiskās daļas kartē "Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktās peldvietas "Centrs" un Nūdistu pludmales, izmantošanas un uzturēšanās prasības nosaka Pašvaldības saistošie noteikumi.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

487. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu apstākļus meža ilgtspējīgai attīstībai un meža galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

488. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

489. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

490. Labiekārtota ārtelpa (24001): mežaparki, kapsētas (ietverot kapličas un ar kapsētu izmantošanu funkcionāli saistītas būves), sporta, aktīvās atpūtas, tūrisma, pastaigu ceļi, trases (maršruti) un saistītā labiekārtojuma infrastruktūra.

491. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

492. Viensētu apbūve (11004).

493. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietējs mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.

494. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas, lauku tūrisma mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingu laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

495. Sporta būvju apbūve (12005): ēkas un inženierbūves sporta nodarbībām un sporta pasākumiem.

496. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

497. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

498. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

499. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.

500. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

4.10.1.5. Citi noteikumi

502. Apbūves izvietošanai primāri izvēlas zemes vienības daļu, uz kuras neatrodas mežs.

503. Piebraucamo ceļu veidošanai primāri jāizmanto dabā konstatējamās dabiskās brauktuves.

504. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Mežu teritorijā (M) atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem, kā arī ierīkot ūdenstilpni.

505. Lai nodrošinātu Novadam raksturīgo meža ainavu saglabāšanu, apdzīvotajās vietās un to tiešā tuvumā ir jāizvērtē kailcirtes aizvietošana ar cita veida cirti.

506. Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Murjāņu senkapi" (valsts aizsardzības Nr. 2137) un reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekļa "Stēderu senkapi" (valsts aizsardzības Nr. 2138) un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās ievēro Apbūves noteikumu 2.6. nodaļas prasības. Kultūras pieminekļu atļautā izmantošana – mežsaimnieciska izmantošana (21001), labiekārtota ārtelpa (24001) un ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2. Mežu teritorija Ādažu militārajā poligonā (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

507. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu Ādažu militārā poligona darbību un tam pakārtoto meža apsaimniekošanu.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

508. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

509. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

510. Labiekārtota ārtelpa (24001).

511. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

512. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

513. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

514. Sporta būvju apbūve (12005).

515. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

516. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

517. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

518. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.

519. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.10.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10.3. Mežu teritorija apdzīvotā vietā (M2)

4.10.3.1. Pamatinformācija

520. Mežu teritorija (M2) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu apstākļus meža ilgtspējīgai attīstībai un meža galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai pilsētā un ciemos.

4.10.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

521. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

522. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

523. Labiekārtota ārtelpa (24001).

524. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

525. Viensētu apbūve (11004).

526. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): vietēja rakstura tirdzniecības objekts, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums.

527. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

528. Sporta būvju apbūve (12005).

529. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

530. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.10.3.4. Apbūves parametri

4.10.3.5. Citi noteikumi

532. Apbūves izvietošanai primāri izvēlas zemes vienības daļu, uz kuras neatrodas mežs.

533. Meža zemes atmežošana jāveic un apbūve zemes vienībā jāizvieto maksimāli saglabājot reljefu, vērtīgos kokus un koku grupas, kā arī ņemot vērā biotopu eksperta atzinumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar Apbūves noteikumu 29. punkta prasībām.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

534. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

535. Viensētu apbūve (11004).

536. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

537. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

538. Labiekārtota ārtelpa (24001).

539. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

540. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

541. Vasarnīcu apbūve (11002).

542. Dārza māju apbūve (11003).

543. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, tirgi, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sadzīves pakalpojumu objekti, degvielas uzpildes stacijas un bezizmešu transporta līdzekļu uzlādes stacijas.

544. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

545. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

546. Sporta būvju apbūve (12005).

547. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

548. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

549. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

550. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

551. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

552. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

553. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

554. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas vietu apbūve.

555. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

556. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

557. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

558. Noliktavu apbūve (14004).

559. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

560. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

561. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

4.11.1.5. Citi noteikumi

563. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves nedrīkst izvietot purvāju, plūstošu smilšu vai teritorijās ar gruntsūdens līmeni augstāku par vienu metru zem plānoto ēku pamatiem. Ēku būvniecībā izvēlas līdzenu teritoriju, kur zemes līmeņa kritums nav lielāks par 5 %. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, labturības noteikumiem nepieciešamās būves un citas saimnieciskās būves norobežo no esošajām blīvas apbūves teritorijām ar aizsargstādījumiem.

564. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas teritoriju atļauts izmantot atbilstoši Lauksaimniecības teritorijā (L) atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

565. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskajai darbībai pilsētā un ciemos.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

566. Viensētu apbūve (11004).

567. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): izņemot pilsētas teritorijā.

568. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

569. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, inženierbūves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

570. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

571. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

572. Vasarnīcu apbūve (11002).

573. Dārza māju apbūve (11003).

574. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): veikali, tirgi, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un sadzīves pakalpojumu objekti.

575. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas un izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

576. Kultūras iestāžu apbūve (12004): kultūras iestādes, amatnieku darbnīcas.

577. Sporta būvju apbūve (12005).

578. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un inženierbūves.

579. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ārstu prakses vietas.

580. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes.

581. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, ārpus Saulkrastu pilsētas – arī dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

582. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

583. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): izņemot Saulkrastu pilsētā.

584. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu savākšanas, pārkraušanas un šķirošanas vietu apbūve.

585. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

586. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

587. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

588. Noliktavu apbūve (14004).

589. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

590. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

4.11.2.5. Citi noteikumi

592. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves nedrīkst izvietot purvāju, plūstošu smilšu vai teritorijās ar gruntsūdens līmeni augstāku par vienu metru zem plānoto ēku pamatiem. Ēku būvniecībai izvēlas līdzenu teritoriju, kur zemes līmeņa kritums nav lielāks par 5 %. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, labturības noteikumiem nepieciešamās būves un citas saimnieciskās būves norobežo no esošajām blīvas apbūves teritorijām ar aizsargstādījumiem.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

593. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, lai nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

594. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

595. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

596. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

597. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003): ūdens akvatorijas izmantošana publiskiem pasākumiem, pakalpojumiem, atpūtai, sportam un to nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra, privāto ūdensobjektu teritorijā – arī peldbūves vai uz pāļiem stiprinātas būves.

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

4.12.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.12.2. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.2.1. Pamatinformācija

599. Ūdeņu teritorija (Ū1) ir funkcionālā zona Skultes ostas darbības nodrošināšanai un nepieciešamo būvju izbūvei un ierīkošanai, kā arī visu veidu ūdenstransporta līdzekļu izmantošanai.

4.12.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

600. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

601. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

602. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

603. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

604. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

605. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

606. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Kūrorta attīstības teritorija (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

607. Kūrorta attīstības teritorijā primāri jāatjauno un jāattīsta kūrorta ārstnieciskās iestādes un nepieciešamā tūrisma infrastruktūra, lai izmantotu dabas dziednieciskos resursus un nodrošinātu kūrorta ārstniecisko iestāžu darbību un infrastruktūru iedzīvotāju aktīvai atpūtai un veselības veicināšanai.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

608. Izvērtējot attīstības ieceri, priekšroka tiek dota risinājumiem, kas ir vērsti uz novada ekonomikas veicināšanu, kvalitatīvu apkalpošanu un drošas pilsētvides veidošanu. Nepieciešamības gadījumā Būvvalde var uzdot veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

609. Projektējot ēkas, jāizmanto piekrastes kūrortam raksturīgi arhitektūras elementi (balkoni, terases u.tml.).

5.1.2. Teritorija ar centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

610. Teritorija, kurā ir vai perspektīvā tiek plānota centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

611. Teritorijā ar centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām (TIN11) inženierapgādes risinājumā jāparedz jaunas ēkas pievienošanu pie pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, izņemot, ja pie zemes vienības robežas nav izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tīkli.

612. Ja veic esošo ēku pārbūvi un tajā tiek pārbūvēta ēkas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, ir jānodrošina ēkas pievienošanu pie centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām.

613. Ja centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tiek paplašinātas, TIN11 teritorijas noteikumi ir piemērojami arī jaunajās teritorijās.

5.1.3. Teritorija ar paaugstinātu trokšņa līmeni (TIN12)

5.1.3.1. Pamatinformācija

614. Teritorija, kas ir noteikta saskaņā ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" informāciju un norāda uz vides trokšņu robežlielumu pārsniegumu dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās pie galvenajiem valsts autoceļiem.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

615. Esošās dzīvojamās apbūves aizsardzību pret normatīvajos aktos noteiktajiem trokšņa robežvērtību pārsniegumiem jānodrošina saskaņā ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" rīcību plānu, kā arī individuāli – īpašnieks savā zemes īpašumā var īstenot prettrokšņa pasākumus (aizsargstādījumus, žogu būvniecību, ēku pārbūvi akustiskā komforta nodrošināšanai telpās).

616. Atļauta jauna publiska apbūve, vasarnīcu un dārza māju apbūve un esošo ēku būvapjoma palielināšana, ja pirms būvniecības plānošanas sertificēts būvakustikas eksperts nosaka trokšņa robežvērtību pārsniegumus zemes vienībā un rekomendē risinājumus, kas nodrošina trokšņa līmeņa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

617. Trokšņa samazināšanas pasākumi ir jāīsteno pirms vai vienlaikus ar ēku būvniecību.

618. Ja saskaņā ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" datiem TIN12 teritorijas robežas ir mainījušās, TIN12 teritorijas noteikumi ir piemērojami jaunajās teritorijās.

5.1.4. Ādažu militārais poligons (TIN13)

5.1.4.1. Pamatinformācija

619. Teritorijā ir iekļauts militārais poligons "Ādaži" un tā aizsargjosla.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

620. Apbūve, teritorijas izmantošana un zemes vienību veidošana ir pakārtota valsts drošībai nozīmīgās un stratēģiski svarīgās infrastruktūras – Ādažu militārā poligona darbībai un attīstībai.

621. Militārā poligona "Ādaži" robežu un tā aizsargjoslas izmaiņu gadījumā TIN13 teritorijas noteikumi ir piemērojami jaunajās teritorijās.

5.1.5. Teritorija ap centralizētās kanalizācijas sistēmas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (TIN14)

5.1.5.1. Pamatinformācija

622. Teritorija ap centralizētās kanalizācijas sistēmas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kurā atļautā izmantošana veicama saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

623. Ja notekūdeņu attīrīšanas ietaišu pārbūves rezultātā tiek izbūvēta jauna attīrīšanas tehnoloģija un tiek precizēta aizsargjosla ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, no aizsargjoslas brīvajās platībās ir atļauts īstenot funkcionālajā zonā noteiktos teritorijas izmantošanas veidus un apbūvi.

5.1.6. Teritorija, kurā veicami meliorācijas pasākumi (TIN15)

5.1.6.1. Pamatinformācija

624. Teritorija, kurai pirms apbūves obligāti jāizstrādā meliorācijas projekts.

5.1.6.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.6.3. Citi noteikumi

625. Pirms ēku būvdarbu uzsākšanas detālplānojumā, lokālplānojumā vai būvprojektā ir jāveic teritorijas izpēte un jāizstrādā risinājumi gruntsūdens un lietusūdens novadīšanai meliorācijas sistēmā un meliorācijas sistēmas būvju pārbūvei.

626. Ēku būvdarbus ir atļauts uzsākt pēc meliorācijas projekta īstenošanas.

5.1.7. Teritorija gar valsts autoceļiem apdzīvotās vietās (TIN16)

5.1.7.1. Pamatinformācija

627. Teritorija noteikta aizsargjoslas gar valsts autoceļiem platumā Lilastes un Murjāņu ciemu teritorijās, kur gar valsts autoceļiem ir noteiktas sarkanās līnijas.

5.1.7.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.7.3. Citi noteikumi

628. Jaunas dzīvojamās mājas vai jaunas publiskās ēkas būvniecībai ir jāsaņem tehniskie noteikumi no VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

629. Būvējot jauno dzīvojamo māju vai jaunu publisko ēkas un teritorijas būvprojektā paredz risinājumus, lai netiktu pārsniegti normatīvajos aktos noteiktie trokšņa un cita veida piesārņojuma robežlielumi.

5.1.8. Teritorija apbūves augstuma ierobežošanai ap Ādažu militārās aviācijas poligonu (TIN17)

5.1.8.1. Pamatinformācija

630. Likumā Par aviāciju un Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militāro lidlauku un militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus un veic to uzskaiti, noteiktā teritorija.

5.1.8.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.8.3. Citi noteikumi

631. Jāievēro Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militāro lidlauku un militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus un veic to uzskaiti, noteiktais augstuma ierobežojums – 75 m, mērot no militārās aviācijas poligona augstākās vietas (zemes virsmas) poligona ģeogrāfiskajā reljefā.

5.1.9. Teritorija gaismas avotu ierobežošanai virs Ādažu militārās aviācijas poligona (TIN18)

5.1.9.1. Pamatinformācija

632. Likumā Par aviāciju un Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militāro lidlauku un militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus un veic to uzskaiti, noteiktā teritorija jebkuram gaismas avotam, kurš vērsts augstāk par 45 grādiem virs horizonta un netiek izmantots aeronavigācijai.

5.1.9.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.9.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.1.10. Teritorija Ādažu militārās aviācijas poligona darbības potenciālo traucējumu novēršanai (TIN19)

5.1.10.1. Pamatinformācija

633. Likumā Par aviāciju un Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militāro lidlauku un militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus un veic to uzskaiti, noteiktā teritorija, kurā ar Aizsardzības ministriju ir saskaņojami aviācijas poligona darbībai potenciāli bīstamie objekti – objekti, kuri ir sprādzienbīstami, kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, kuri var radīt traucējumus militārā aviācijas poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā vai kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas).

5.1.10.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.10.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

634. Teritorija ir noteikta, lai saglabātu Vidzemes piekrastei un Novadam raksturīgās kultūrvēsturiskās un dabas vērtības, atjaunotu kūrorta tradīcijas un veidotu tūrismam labvēlīgu vidi.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

635. Saulkrastu kūrorta izveides pirmsākumu vietā – Neibādē ir atļauta būvniecība, kuras apbūves un publiskās ārtelpas risinājumi nodrošina Neibādes kūrorta identitātes saglabāšanu vai papildina to.

636. Kultūrvēsturiskajos objektos saglabājams apbūves arhitektoniskais veidols, būvju mērogs, materiāli, telpiskais plānojums, reljefs un apzaļumojuma sistēma.

637. Sējas pils parka teritorija sakārtojama, atjaunojot muižas vēsturiskās apbūves kompleksu un respektējot telpisko plānojumu, apbūves mērogu, reljefu, dabas pieminekļus un Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus.

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

638. Teritorija ir noteikta, lai saglabātu Latvijai, Vidzemes reģionam un Novadam raksturīgo dabas un kultūrvēsturisko ainavu, kuras galvenās vērtības ir (1) Rīgas līča ainavas augstais pieejamības līmenis, kāpu zona un jūras piekrastes biotopi, tīra vide, piekrastes apbūves un kūrorta pievilcība, (2) Gaujas upes, mazo upju un ezeru ūdeņu ainava, (3) lauku mozaīkveida ainava, kurā mijas lauksaimniecības zemes, meža masīvi un viensētu apbūve un (4) kūrorta iestāžu, parku, tostarp atsevišķu koku rindu un vasarnīcu apbūves ainava.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

639. Pirms jaunas būvniecības uzsākšanas Būvvalde var uzdot būvniecības dokumentācijā iekļaut sertificēta ainavu arhitekta novērtējumu par plānotās apbūves ietekmi uz ainavu no skatpunktiem uz vērtīgo ainavu, kas norādīti grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums".

640. Apbūves ietekmes uz vērtīgo ainavu novērtējumā raksturo:

640.1. apbūves ietekmi uz apkārtnes panorāmu un skatu perspektīvām;

640.2. būvformu un būvniecības materiālu atbilstību Novada būvniecības tradīcijām, apbūves formas un mēroga iederību ainavā, nodrošinot raksturīgo piekrastes ainavu, kultūrvēsturisko lauku ainavu, ezeru un upju ainavu, kā arī vērtīgo dabas ainavu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšanu.

641. Aizliegta saimnieciskā darbība, kas samazina ainavas kultūrvēsturisko, ekoloģisko vai vizuālo vērtību, – darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas (nozīmīgu skatu punktu un skatu joslu aizsegšana ar kokiem, būtiska reljefa pārveidošana, ainavai neraksturīgu būvapjomu veidošana, vēja elektrostaciju izvietošana u.tml.).

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija Rail Baltica (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija

642. Nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

643. TIN7 robežas pieņem atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā attēlotajai Nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica teritorijai.

644. Jauna būvniecība, zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana ir jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus par nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – teritorijas izmantošanas nosacījumiem.

645. Saulkrastu novada vienotā ceļu tīklā ietilpstošo ceļu (Apbūves noteikumi 1. pielikums, 2.pielikums) pārbūvi un jaunu ceļu būvniecību TIN7 teritorijā nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālo interešu objekta Rail Baltica būvniecību un Rail Baltica būvprojekta risinājumiem.

5.7.2. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)

5.7.2.1. Pamatinformācija

646. Teritorija, kurā plānota valsts autoceļu attīstības projektu īstenošana.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

647. Atļauts pabeigt pirms teritorijas plānojuma apstiprināšanas uzsākto likumīgo darbību.

648. TIN71 teritorijā pirms būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas Būvvaldē, saņem saskaņojumu no VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

5.8.1. Degradēta teritorija (TIN8)

5.8.1.1. Pamatinformācija

649. Teritorija ar izpostītu vai piesārņotu, vai bojātu zemes virskārtu, vai pamestu apbūvi.

5.8.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.8.1.3. Citi noteikumi

650. Jāveic degradētās teritorijas atveseļošana un būvju nojaukšana, lai veicinātu ilgtspējīgu zemes izmantošanu, vides aizsardzību un uzlabotu pilsētvides un lauku ainavas kvalitāti.

651. Lokālplānojumā, detālplānojumā un būvprojektā apbūvei prioritāri jāizmanto degradētā teritorija, sagatavojot to apbūvei atbilstoši Apbūves noteikumu 155. punkta prasībām.

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

6.1. PRASĪBAS LOKĀLPLĀNOJUMIEM

652. Lokālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad dzīvojamās apbūves teritorijā plānots samazināt attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo zemes vienības platību atbilstoši Apbūves noteikumu 5.1.2. apakšnodaļai.

6.2. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM

653. Būvvalde var lemt par detālplānojuma izstrādes nepieciešamību kompleksas teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas, meliorāciju sistēmu pārbūves un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

654. Detālplānojuma darba uzdevumā, ja tiek plānota dzīvojamā apbūve neapbūvētajā teritorijā, ietver prasības (centralizētas vai lokālas) ūdensapgādes un kanalizācijas risinājumam un, ja nepieciešams, publiskās ārtelpas teritorijas nodrošināšanai.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

655. Ja ir likumīgi uzsākta teritorijas izmantošana līdz Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai un tā vairs neatbilst Teritorijas plānojumam, šādu izmantošanu drīkst turpināt. Būves var tikt atjaunotas vai pārbūvētas bez apjoma palielināšanas. Saimniecisko darbību var turpināt līdz piesārņojošas darbības atļaujas, apliecinājuma vai cita speciālā saskaņojuma termiņa beigām. Jauna būvniecība un teritorijas izmantošana veicama saskaņā ar Teritorijas plānojumu.

656. Ja kāda zemes vienība ir likumīgi izveidota līdz Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienai un tā pēc savas platības, konfigurācijas vai apbūves rādītājiem neatbilst Teritorijas plānojumam, ir atļauta šādas zemes vienības apbūve, ievērojot funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus un citas Apbūves noteikumu prasības.

657. Ugunsgrēkā vai dabas stihiju rezultātā nopostītu vai daļēji nopostītu būvi ir atļauts atjaunot iepriekšējā apjomā, atbilstoši tās agrākajam veidolam un novietnei.

1. pielikums [PDF]

2. pielikums [PDF]

3. pielikums [PDF]

4. pielikums [PDF]

5. pielikums [PDF]