Tiesību akts: spēkā esošs
Ministru kabineta noteikumi Nr. 39

Rīgā 2025. gada 14. janvārī (prot. Nr. 2 31. §)
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencēs "Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumi" un "Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi ("inkubācija")"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību intervencēs "Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumi" un "Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi ("inkubācija")" (turpmāk – atbalsts).

2. Atbalstu piešķir saskaņā ar:

2.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115);

2.2. Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula 2023/2831), ja atbalsts attiecināms uz gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām pārtikas ražošanas (Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā neminētu pārtikas produktu ražošanas, izņemot zivsaimniecības produktus) nozarē un darbībām jebkurā citā nelauksaimniecības nozarē, izņemot mežsaimniecības nozari;

2.3. Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (turpmāk – regula 2022/2472), ja atbalsts attiecināms uz gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām mežsaimniecības nozarē.

3. Intervences "Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumi" atbalsta mērķis ir nodrošināt konsultatīvā atbalsta pieejamību un veicināt individuālu (atsevišķu) konsultāciju pakalpojumu izmantošanu lauku teritoriju attīstībai. Intervences "Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi ("inkubācija")" atbalsta mērķis ir nodrošināt konsultatīvā atbalsta pieejamību, slēdzot vairāku gadu sadarbības līgumu par konsultāciju pakalpojuma saņemšanu uzņēmuma izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai (turpmāk – sadarbības līgums). Pēc tam kad gala labuma guvējs ir parakstījis sadarbības līgumu, tas nesaņem intervences "Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumi" atbalstu. Minētais atbalsts gala labuma guvējam atkal ir pieejams pēc inkubācijas perioda beigām.

4. Finansējuma saņēmējs ir atbalsta pretendents – juridiska persona, kas sniedz konsultāciju pakalpojumu gala labuma guvējam, atbilst šajos noteikumos minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem un ir izvēlēts, organizējot publisko iepirkumu atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas un konkurenci nodrošinošas procedūras veidā.

5. Šo noteikumu 1. punktā minēto intervenču īstenošanai Lauku atbalsta dienests un finansējuma saņēmējs, kas sniedz konkrēto pakalpojumu, apstrādā personas datus – personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimumu, tālruņa numuru, e-pasta adresi, deklarētās dzīvesvietas adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi un nekustamā īpašuma kadastra numuru. Finansējuma saņēmējs nodrošina dokumentu pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts atbalsts, bet Lauku atbalsta dienests – no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajai atbalsta intervencei. Pēc minētā termiņa beigām fiziskas personas datus iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

6. Intervenču īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija. Latvijas lauku teritorija ir Latvijas teritorija, izņemot valstspilsētas un pilsētas, kurās ir vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaitu nosaka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijas administratīvajās teritorijās atbilstoši jaunākajiem valsts statistiskajiem novērojumiem.

2. Intervence "Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumi"
2.1. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

7. Gala labuma guvēji, kas saņem konsultācijas, ir fiziskas personas, kuru dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā vai kuru nekustamā īpašuma – lauksaimniecības vai meža zemes – adrese ir lauku teritorijā, vai juridiskas personas, kuru juridiskā adrese ir lauku teritorijā. Norādīto adresi pārbauda konsultācijas sniegšanas dienā.

8. Atbalsta pretendents:

8.1. apliecina neatkarību jomā, kurā paredzēts sniegt konsultācijas, apliecina, ka tam nav komerciālas intereses par tehnikas, ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu, kā arī nodrošina sniegto konsultāciju objektivitāti;

8.2. vismaz iepriekšējo triju gadu laikā ir sniedzis konsultācijas un guvis darba pieredzi konsultāciju sniegšanā atbilstošajā šo noteikumu 15. punktā minētajā jomā;

8.3. nodrošina, ka personālam – konsultāciju pakalpojuma sniedzēja speciālistiem (turpmāk – konsultanti) – ir nepieciešamā kapacitāte un kvalifikācija:

8.3.1. konsultantiem ir augstākā vai profesionālā vidējā izglītība, un vismaz 70 procentiem no kopējā pakalpojuma sniegšanā iesaistīto konsultantu skaita ir augstākā izglītība;

8.3.2. konsultantu darba pieredzi konkrētajā jomā vismaz iepriekšējo triju gadu laikā apliecina atbilstoši šo noteikumu 15. punktam;

8.3.3. konsultanti tiek apmācīti vismaz reizi gadā tajās jomās, kurās tie sniedz konsultācijas;

8.3.4. konsultanti, kas sniedz konsultācijas par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, ir saņēmuši Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtu augu aizsardzības konsultanta apliecību (ja šī prasība ir attiecināma);

8.3.5. konsultanti, kas sniedz konsultācijas par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz sugu un biotopu aizsardzību, ir saņēmuši Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikātu (ja šī prasība ir attiecināma);

8.4. nodrošina nepieciešamo materiāltehnisko bāzi.

9. Konsultanti sniedz konsultācijas par normatīvajos aktos paredzēto prasību ieviešanu, izskaidro šo prasību būtību un mērķi, lai nodrošinātu konsultāciju saņēmēja izpratni par pamatojumu un principiem, kas nosaka atbilstošās prasības, kā arī palīdz konsultāciju saņēmējam rast problēmu risinājumus, ļaujot labāk izprast problēmas cēloni un apzināties iespējamās sekas, ja problēma netiek risināta.

10. Atbalsta pretendents konsultācijas sniedz valsts valodā.

11. Konsultācijas sniedz konsultāciju pakalpojuma sniedzēja (atbalsta pretendenta) birojā, pie gala labuma guvēja vai attālināti, izmantojot tiešsaistes rīkus. Ja konsultācija saņemta klātienē, atbalsta pretendents fiksē konsultācijas sniegšanas faktu konsultācijas sniegšanas lapā, ko paraksta konsultants un konsultācijas saņēmējs, bet, ja konsultācija notiek attālināti, konsultants izdara ekrānuzņēmumu no tiešsaistes rīka.

12. Atbalsta pretendents nodrošina konsultāciju pakalpojuma sniegšanu (pieejamību) visos Latvijas plānošanas reģionos – Kurzemes plānošanas reģionā, Latgales plānošanas reģionā, Rīgas plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā un Zemgales plānošanas reģionā.

13. Sniedzot konsultācijas, konsultanti ievēro informācijas neizpaušanas saistības.

14. Konsultanti seko līdzi jaunākajiem pētījumu rezultātiem un zinātnes atziņām, kuru pārnese tiek nodrošināta ar Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS) starpniecību, un integrē tās konsultācijās.

15. Saskaņā ar regulas 2021/2115 15. panta 4. punktu atbalsta pretendents nodrošina konsultācijas vismaz kādā no šādām jomām:

15.1. kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumi un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmā paredzētās prasības un standarti un kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (turpmāk – KLP stratēģiskais plāns) intervenču nosacījumi, kā arī finanšu instrumenti un darījumdarbību plāni, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

15.2. normatīvo aktu prasības par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, par ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu, par savvaļas putnu aizsardzību, par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un dzīvnieku veselību, par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem un par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisijas samazināšanu;

15.3. lauksaimnieciskā prakse, kas novērš antimikrobiālās rezistences veidošanos;

15.4. risku novēršana un pārvaldība;

15.5. atbalsts inovācijām un novatorisku ideju īstenošanas iespējas;

15.6. lauksaimniecības un lauku apvidu digitālās tehnoloģijas;

15.7. ilgtspējīgu barības vielu pārvaldība, tostarp lauku saimniecību ilgtspējas rīki attiecībā uz barības vielām;

15.8. uzņēmuma ekonomisko rādītāju jautājumi, uzņēmējdarbība lauku teritorijā, mežu apsaimniekošana, tostarp nodarbinātības nosacījumi, darba devēja pienākumi, arodveselība un darba drošība.

2.2. Publiskā finansējuma veids un apmērs

16. Publiskā finansējuma atbalsta intensitāte ir no 80 līdz 100 procentiem atkarībā no gala labuma guvēja statusa:

16.1. 100 procentu, ja gala labuma guvējs ir gados jauns uzņēmējs – fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta lauku teritorijā vai kuras nekustamā īpašuma (lauksaimniecības vai meža zemes) adrese ir lauku teritorijā, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir lauku teritorijā (uz juridisko personu attiecināmos kritērijus piemēro fiziskai personai – uzņēmuma īpašniekam vai personai, kurai pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības), ja tā konsultācijas saņemšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem;

16.2. 90 procentu, ja gala labuma guvējs ir sīkais, mazais vai vidējais uzņēmums. Saskaņā ar šiem noteikumiem par sīko uzņēmumu uzskata uzņēmumu, kura kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā ir līdz 3999 euro, par mazo uzņēmumu uzskata uzņēmumu, kura kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā ir no 4000 līdz 70 000 euro, un par vidējo uzņēmumu uzskata uzņēmumu, kura kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā ir no 70 001 līdz 350 000 euro. Ņem vērā saistītās personas, kas atbilst regulas 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punktam;

16.3. 80 procentu – pārējie gala labuma guvēji.

17. Maksimālais atbalsta apmērs par konsultācijām, kas sniegtas vienam gala labuma guvējam, neņemot vērā saistītās personas, visā plānošanas periodā ir 1400 euro.

18. Konsultāciju skaits vienam gala labuma guvējam nav ierobežots. 

19. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:

19.1. tiešās attiecināmās izmaksas – izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pakalpojuma sniegšanu un nepieciešamas tā nodrošināšanai:

19.1.1. konsultantu atlīdzība;

19.1.2. konsultāciju sniegšanai nepieciešamo telpu, aprīkojuma, pakalpojumu un materiāltehniskās bāzes izmaksas;

19.1.3. transporta un uzturēšanās izmaksas;

19.1.4. organizatoriskās izmaksas;

19.2. netiešās attiecināmās izmaksas – izmaksas, kas nepieciešamas pakalpojuma nodrošināšanai, bet nav tieši saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, piemēram, biroja administratīvie izdevumi.

20. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms tikai tad, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta.

2.3. Atbalsta saņemšanas kārtība

21. Lai saņemtu konsultāciju, gala labuma guvējs sazinās ar konsultāciju pakalpojuma sniedzēju, kas atbilstoši šo noteikumu 4. punktam izvēlēts pakalpojuma sniegšanai. Konsultāciju pakalpojuma sniedzēju kontaktinformācija un konsultantu saraksts ir publicēts Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē.
 

22. Piesakot konsultāciju, gala labuma guvējs konsultāciju pakalpojuma sniedzējam norāda personas datus atbilstoši šo noteikumu 5. punktam, kā arī to, vai gala labuma guvēja darbība ir vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Ja gala labuma guvējs, kura darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, piesaka konsultāciju par darbībām pārtikas ražošanas (Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā neminētu pārtikas produktu ražošanas, izņemot zivsaimniecības produktus) nozarē un darbībām jebkurā citā nelauksaimniecības nozarē (izņemot mežsaimniecības nozari), tas finansējuma saņēmējam iesniedz de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās veidlapas izdruku vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Ja gala labuma guvējs ir fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību, vai juridiska persona, tā norāda konsultācijas saņēmēja – fiziskas personas – datus, kas pārstāv gala labuma guvēju, un viņa saistību ar attiecīgo gala labuma guvēju.

23. Finansējuma saņēmējs pārbauda gala labuma guvēja norādīto informāciju, kas prasīta šo noteikumu 22. punktā. Ja paredzēta konsultācija gala labuma guvējam, kura darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, finansējuma saņēmējs ņem vērā šo noteikumu 4. nodaļā minētos ar valsts atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus.

24. Finansējuma saņēmējs (konsultāciju pakalpojuma sniedzējs) pēc konsultācijas sniegšanas ievada Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā datus par gala labuma guvēju, kā arī norāda sniegto konsultāciju izmaksas (atbalsta apmēru) un konsultācijas jomu atbilstoši šo noteikumu 15. punktam.

25. Finansējuma saņēmējs reizi ceturksnī Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz maksājuma pieprasījumu un konsultāciju sniegšanas darbu nodošanas un pieņemšanas aktu, kas Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā izveidots kā pārskats par ceturksni.

26. Finansējuma saņēmējs līdz kārtējā gada 15. februārim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz:

26.1. pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā konstatētajām problēmām, riska faktoriem un to iespējamiem risinājumiem, ja iepriekšējā kalendāra gadā ir radusies auditējama vērtība;

26.2. apliecinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā konsultāciju sniegšanā iesaistīto konsultantu apmācību jomās, kurās tie sniedz konsultācijas.

3. Intervence "Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi ("inkubācija")"
3.1. Atbalsta saņemšanas nosacījumi

27. Gala labuma guvēji, kas saņem konsultācijas, ir juridiskas personas, kuru juridiskā adrese ir lauku teritorijā, vai fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, kuru saimnieciskās darbības vietas adrese ir lauku teritorijā, ja to apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā ir pārsniedzis 30 000 euro, bet nav bijis lielāks par 250 000 euro. Norādīto adresi pārbauda iesnieguma par sadarbības līguma noslēgšanu (turpmāk – iesniegums) iesniegšanas dienā.

28. Atbalsta pretendents:

28.1. apliecina neatkarību jomā, kurā paredzēts sniegt konsultācijas, apliecina, ka tam nav komerciālas intereses par tehnikas, ķīmisko un bioloģisko materiālu reklamēšanu un izplatīšanu, un nodrošina, ka sniegtās konsultācijas ir objektīvas;

28.2. ir ar pieredzi konsultāciju sniegšanā attiecīgajā nozarē vismaz iepriekšējo triju gadu laikā un darba pieredzi konsultāciju sniegšanā apliecina atbilstoši šo noteikumu 35. punktam;

28.3. nodrošina, ka personālam – konsultantiem – ir nepieciešamā kapacitāte un atbilstoša kvalifikācija:

28.3.1. konsultantiem ir augstākā vai profesionālā vidējā izglītība, un vismaz 70 procentiem no kopējā pakalpojuma sniegšanā iesaistīto konsultantu skaita ir augstākā izglītība;

28.3.2. konsultantu darba pieredzi konkrētajā jomā vismaz iepriekšējo triju gadu laikā apliecina atbilstoši šo noteikumu 35. punktam;

28.3.3. konsultanti tiek apmācīti vismaz reizi gadā jomās, kurās tie sniedz konsultācijas;

28.3.4. konsultanti, kas sniedz konsultācijas par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, ir saņēmuši Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtu augu aizsardzības konsultanta apliecību;

28.3.5. konsultanti, kas sniedz konsultācijas par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz sugu un biotopu aizsardzību, ir saņēmuši Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta sertifikātu;

28.4. nodrošina nepieciešamo materiāltehnisko bāzi.

29. Konsultanti sniedz konsultācijas par normatīvajos aktos paredzēto prasību ieviešanu, izskaidro šo prasību būtību un mērķi, lai nodrošinātu konsultāciju saņēmēja izpratni par pamatojumu un principiem, kas nosaka atbilstošās prasības, kā arī palīdz konsultāciju saņēmējam rast problēmu risinājumus, ļaujot labāk izprast problēmas cēloni un apzināties iespējamās sekas, ja problēma netiek risināta.

30. Atbalsta pretendents konsultācijas sniedz valsts valodā.

31. Konsultācijas sniedz konsultāciju pakalpojuma sniedzēja (atbalsta pretendenta) birojā, pie gala labuma guvēja vai attālināti, izmantojot tiešsaistes rīkus. Ja konsultācija saņemta klātienē, atbalsta pretendents fiksē konsultācijas sniegšanas faktu konsultācijas sniegšanas lapā, ko paraksta konsultants un konsultācijas saņēmējs, bet, ja konsultācija notiek attālināti, konsultants izdara ekrānuzņēmumu no tiešsaistes rīka.

32. Atbalsta pretendents nodrošina konsultāciju pakalpojuma sniegšanu (pieejamību) visos Latvijas plānošanas reģionos – Kurzemes plānošanas reģionā, Latgales plānošanas reģionā, Rīgas plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā un Zemgales plānošanas reģionā.

33. Sniedzot konsultācijas, konsultanti ievēro informācijas neizpaušanas saistības.

34. Konsultanti seko līdzi jaunākajiem pētījumu rezultātiem un zinātnes atziņām, kuru pārnese tiek nodrošināta ar Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS) starpniecību, un integrē tās konsultācijās.

35. Atbalsta pretendents nodrošina konsultācijas par:

35.1. kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta saņēmējiem piemērojamām prasībām, nosacījumiem un pārvaldības saistībām, tostarp par nosacījumu sistēmā paredzētajām prasībām un standartiem un KLP stratēģiskā plāna intervenču nosacījumiem, kā arī finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu;

35.2. normatīvo aktu prasībām par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanu, savvaļas putnu aizsardzību, pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un dzīvnieku veselību, aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem un dažu gaisu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu valstīs;

35.3. lauksaimniecisko praksi, kas novērš antimikrobiālās rezistences veidošanos;

35.4. risku novēršanu un pārvaldību;

35.5. atbalstu inovācijām un novatorisku ideju īstenošanas iespējām;

35.6. lauksaimniecības un lauku apvidu digitālajām tehnoloģijām;

35.7. ilgtspējīgu barības vielu pārvaldību, tostarp lauku saimniecību ilgtspējas rīku attiecībā uz barības vielām;

35.8. uzņēmuma ekonomisko rādītāju jautājumiem, uzņēmējdarbību lauku teritorijā, mežu apsaimniekošanu, tostarp nodarbinātības nosacījumiem, darba devēja pienākumiem, arodveselību un darba drošību.

3.2. Publiskā finansējuma veids un apmērs

36. Publiskā finansējuma atbalsta intensitāte ir 100 procentu.

37. Maksimālais atbalsta apmērs par konsultācijām, kas sniegtas vienam gala labuma guvējam visā plānošanas periodā, ir 5700 euro.

38. Konsultāciju skaits vienam gala labuma guvējam nav ierobežots.

39. Intervencē ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:

39.1. tiešās attiecināmās izmaksas – izmaksas, kas ir tieši saistītas ar pakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešamas tā nodrošināšanai:

39.1.1. konsultantu atlīdzība;

39.1.2. konsultāciju sniegšanai nepieciešamo telpu, aprīkojuma, pakalpojumu un materiāltehniskās bāzes izmaksas;

39.1.3. transporta un uzturēšanās izmaksas;

39.1.4. organizatoriskās izmaksas;

39.2. netiešās attiecināmās izmaksas – izmaksas, kas nepieciešamas pakalpojuma nodrošināšanai, bet nav tieši saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, piemēram, biroja administratīvie izdevumi.

40. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms tikai tad, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta.

3.3. Atbalsta saņemšanas kārtība

41. Lauku atbalsta dienests pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par gala labuma guvēju atlasi, norādot pieejamo publiskā finansējuma apmēru, kā arī savā tīmekļvietnē publicē sadarbības līguma paraugu.

42. Gala labuma guvējs pēc paziņojuma publicēšanas iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā šo noteikumu 27. punktā minēto iesniegumu, norādot gala labuma guvēja juridiskās personas nosaukumu vai vārdu un uzvārdu fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, gala labuma guvēja reģistrācijas numuru, šo noteikumu 27. punktā prasīto adresi, gala labuma guvējam pieejamos ražošanas resursus, pēdējā noslēgtā gada apgrozījumu, esošās saimniekošanas aprakstu, izvirzītos attīstības ("inkubācijas") mērķus, rezultātus, ko vēlētos sasniegt sadarbības līguma darbības laikā, kā arī to, vai gala labuma guvēja darbība ir vērsta uz lauksaimniecisko produktu primāro ražošanu.

43. Lauku atbalsta dienests pēc iesniegumu saņemšanas uzsāk to vērtēšanu, ievērojot gala labuma guvēja sniegto informāciju saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu (izņemot šo noteikumu 44. punktā minēto rindošanu). Kad intervences īstenošanai pieteiktais publiskais finansējums sasniedz 80 procentu no konkrētajā kārtā pieejamā finansējuma, Lauku atbalsta dienests:

43.1. turpina pieņemt iesniegumus, apkopo un sarindo tos atbilstoši atlases kritērijiem un savā tīmekļvietnē publicē informāciju par intervences kārtai piešķirtā finansējuma atlikumu, kā arī ne retāk kā reizi mēnesī atjauno informāciju;

43.2. oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par to, ka iesniegumu iesniegšana beigsies pēc mēneša, ja līdz šo noteikumu 41. punktā noteiktajā kārtībā izsludinātā iesniegumu termiņa beigām palicis vairāk nekā viens mēnesis.

44. Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētos iesniegumus sarindo dilstošā secībā, ņemot vērā punktu skaitu atlases kritērijos, ko atbilstoši regulas 2021/2115 79. panta 1. punktam ir apstiprinājusi Zemkopības ministrija pēc saskaņošanas ar Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komiteju, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā. Priekšroka publiskā finansējuma saņemšanai ir tam gala labuma guvējam, kurš guvis lielāko punktu skaitu. Ja vairākiem gala labuma guvējiem punktu skaits ir vienāds, priekšroka ir gala labuma guvējam, kura apgrozījums pēdējā noslēgtajā gadā ir mazāks.

45. Lauku atbalsta dienests lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem un paziņo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

46. Lauku atbalsta dienests par atlasītajiem gala labuma guvējiem un tiem pieejamo atbalsta apmēru informē konsultāciju pakalpojuma sniedzēju, kas izvēlēts šo noteikumu 4. punktā minētajā kārtībā sadarbības līguma parakstīšanai.

47. Gala labuma guvējs paraksta sadarbības līgumu ar konsultāciju pakalpojuma sniedzēju uz termiņu no diviem līdz pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. septembrim. Gala labuma guvēja iesniegums ir sadarbības līguma pielikums.

48. Ja gala labuma guvējs mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu neparaksta sadarbības līgumu, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu piešķirt sadarbības līguma slēgšanas tiesības gala labuma guvējam, kas ir nākamais rindošanas sarakstā.

49. Ja gala labuma guvējs lauž sadarbības līgumu, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības gala labuma guvējam, kas ir nākamais rindošanas sarakstā.

50. Ja gala labuma guvējs nav reģistrējies Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrā, tas pirms pieteikšanās konsultācijām reģistrējas normatīvajos aktos par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu noteiktajā kārtībā.

51. Pēc sadarbības līguma noslēgšanas konsultants sadarbībā ar gala labuma guvēju novērtē uzņēmuma izaugsmi un konkurētspēju, norādot sasniedzamos mērķus un attīstības uzdevumus.

52. Finansējuma saņēmējs pēc konsultācijas sniegšanas ievada Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā datus par gala labuma guvēju, kā arī norāda sniegto konsultāciju izmaksas (atbalsta apmēru) un konsultācijas jomu atbilstoši šo noteikumu 35. punktam.

53. Finansējuma saņēmējs reizi ceturksnī Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz maksājuma pieprasījumu un šādus pavaddokumentus:

53.1. konsultāciju sniegšanas darbu nodošanas un pieņemšanas aktu, kas Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā izveidots kā pārskats par ceturksni;

53.2. sadarbības līguma kopiju starp gala labuma guvēju un konsultāciju pakalpojuma sniedzēju – pirmajā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas reizē;

53.3. pārskatu par uzņēmuma izaugsmes un konkurētspējas attīstību – līdz kalendāra gada otrajam ceturksnim.

54. Finansējuma saņēmējs līdz kārtējā gada 15. februārim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz:

54.1. pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā konstatētajām problēmām, riska faktoriem un to iespējamiem risinājumiem, ja iepriekšējā kalendāra gadā ir radusies auditējama vērtība;

54.2. apliecinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā konsultāciju sniegšanā iesaistīto konsultantu apmācību jomās, kurās tie sniedz konsultācijas.

4. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

55. Atbalstu gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām mežsaimniecības nozarē piešķir saskaņā ar regulas 2022/2472 48. pantu.

56. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, atbalsta pretendents (konsultāciju pakalpojuma sniedzējs) vērtē gala labuma guvēja atbilstību regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem, kā arī izvērtē, vai uz gala labuma guvēju nav attiecināmi normatīvajos aktos noteiktie kritēriji par maksātnespējas procedūras piemērošanu pēc kreditora pieprasījuma, un to pārbauda, pamatojoties uz gala labuma guvēja iesniegtu apliecinājumu.

57. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472:

57.1. atbalstu nepiešķir gala labuma guvējam, uz kuru attiecas regulas 2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas atgūšanas rīkojums;

57.2. piešķirto atbalstu nevar apvienot ar citā atbalsta programmā paredzēto atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām;

57.3. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas 2022/2472 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un 3. punktu publicē informāciju par atbalstu, kas piešķirts gala labuma guvējiem;

57.4. piešķirtais atbalsts vienam gala labuma guvējam nedrīkst pārsniegt regulas 2022/2472 48. panta 7. punktā noteikto apmēru.

58. Pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar piešķirto atbalstu saskaņā ar regulu 2022/2472, Lauku atbalsta dienests nodrošina 10 gadus, sākot no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajām atbalsta intervencēm. Finansējuma saņēmējs un gala labuma guvējs dokumentu pieejamību nodrošina vismaz 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas.

59. Ja pārkāptas regulas ​2022/2472 prasības, gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu. Tas atmaksājams kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. Finansējuma saņēmējs saskaņā ar šiem noteikumiem no gala labuma guvēja atgūto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atmaksā Lauku atbalsta dienestam. 

60. De minimis atbalstu saskaņā ar regulu 2023/2831 piešķir, ievērojot regulas 2023/2831 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbību ierobežojumus. Ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās regulas 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajās nozarēs, atbalstu piešķir tikai tad, ja gala labuma guvējs nodrošina šo nozaru darbību vai uzskaites nodalīšanu, lai atbilstoši regulas 2023/2831 1. panta 2. punktam darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem.

61. De minimis atbalstu uzskaita, ievērojot prasības normatīvajos aktos par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

62. Finansējuma saņēmējs, pamatojoties uz gala labuma guvēja uzskaites veidlapā norādīto informāciju de minimis atbalsta piešķiršanai, nosaka piešķiramā de minimis atbalsta apmēru, pieņem lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu un ievada informāciju de minimis atbalsta uzskaites sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Lēmumā par de minimis atbalsta piešķiršanu norāda, ka atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulu 2023/2831De minimis atbalstu uzskata par piešķirtu ar brīdi, kad ir pieņemts šajā punktā minētais lēmums.

63. Pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar piešķirto de minimis atbalstu iepriekšējos trijos gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas 2023/2831 2. panta 2. punktam.

64. Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad-hoc lēmumā vai Eiropas Komisijas lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus. Ja par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairākās komercdarbības atbalsta programmās, gala labuma guvējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (arī plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.

65. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu 2023/2831 var pieņemt līdz 2031. gada 30. jūnijam.

66. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no pēdējā de minimis atbalsta piešķiršanas dienas saskaņā ar šiem noteikumiem. Gala labuma guvējs datus par de minimis atbalstu glabā 10 gadus no brīža, kad piešķirts atbalsts.

67. Ja ir pārkāptas regulas ​2023/2831 prasības, gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt finansējuma saņēmējam saskaņā ar šiem noteikumiem saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu. To atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, ievērojot Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumus. Finansējuma saņēmējs saskaņā ar šiem noteikumiem no gala labuma guvēja atgūto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atmaksā Lauku atbalsta dienestam. 

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze
17.01.2025