Darbības ar dokumentu

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 339/1-2

Rīgā 2024. gada 14. novembrī

Par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm www.voennoedelo.com, www.government.ru, www.e1.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska un Padomes loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2024. gada 23. oktobra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2024/141/6-4, 2024. gada 30. oktobra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2024/146/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, izpildot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk  ̶  EPLL) 60. pantā tai noteiktās funkcijas, veica Latvijas Republikas informatīvās telpas monitoringu, vērtējot tīmekļa vietnēs www.voennoedelo.com, www.government.ru, www.e1.ru izvietoto audio, audiovizuālo un rakstveida saturu.

[2] 2024. gada 7. novembrī Padome saņēma citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes 2024. gada 6. novembra vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļa vietņu www.voennoedelo.com, www.government.ru, www.e1.ru satura pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka tīmekļa vietnēs izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas un nacionālās drošības interesēm. Kompetentā iestāde norāda, ka informācija, kas tiek publicēta www.voennoedelo.com, www.government.ru, www.e1.ru tīmekļa vietnēs, atbilst Krievijas agresīvās kara propagandas vēstījumiem. Šajās tīmekļa vietnēs publicētais saturs atbalsta un attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Informācija, kas tiek publicēta iepriekš minētajās tīmekļa vietnēs, var radīt maldīgu priekštatu par Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī veicināt Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošanu Latvijas sabiedrībā. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļa vietnēs ir izvietota.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2024. gada 23. oktobra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2024/141/6-4, 2024. gada 30. oktobra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2024/146/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2024. gada 6. novembra vēstulē Nr. 21/2024/7940-IP). Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīta sagrozīta un tendencioza informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē. No tīmekļa vietnēs www.voennoedelo.com, www.government.ru, www.e1.ru izvietotās informācijas ir secināms, ka tajā tiek izvietota Krievijas propagandas informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, konstatējamas ziņas par "speciālo militāro operāciju" Ukrainā atbilstoši Krievijas Federācijas īstenotajai propagandai, kā arī publicētā informācija ir vērsta pret Latvijas Republikas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

[3.1] Tīmekļa vietnes www.voennoedelo.com sadaļā "raksti" tiek izplatīta informācija, gan par karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju (krievu val. "Speciaļnaja vajennaja operacija"), gan par politikas jautājumiem saistībā ar karu Ukrainā.

[3.1.1] 2024. gada 23. oktobra rakstā "Par ko karojam? Vai Krievija un ASV var vienoties", cita starpā norādīts, ka "Miers tagad nav iespējams viena vienkārša iemesla dēļ. Ir divas diametrāli pretējas Krievijas un ASV pozīcijas. Un abas puses uzskata sevi par pietiekami stiprām, lai turpinātu konfliktu. Norakstīs Ukrainu, vēl kādu norakstīs karam. Taču konflikts turpināsies, līdz kāda no pusēm nolems, ka pietiek un sāks meklēt ceļu uz kompromisu piekāpjoties. Citu iespēju vienkārši nav,"¹

[3.1.2] 2024. gada 1. oktobra rakstā "Otrais Livonijas karš" cita starpā ir norādīts: "Tiklīdz esam nogriezuši Rietumu agresijas dienvidu (ukraiņu) "spīles", mums tiek gatavots ziemeļu (Baltijas) "spīles". Otro Livonijas karu provocē vājās Baltijas valstis, tāpat kā pirmo - vājā Livonija, bet Ziemeļu kara apgabalu - vājā Ukraina. Bet aiz provokatora ierobežojuma slēpjas pieredzējuši Rietumu bandīti, kuri plāno sasniegt savus mērķus neatkarīgi no tā, kas notiek ar blakusesošajām valstīm, cik ātri un cik pilnībā tās tiek iznīcinātas."². Secināms, ka minētajā sadaļā izplatītajos rakstos tiek atspoguļota tendencioza, sagrozīta informācija un Krievijas propaganda.

[3.2] Tīmekļa vietne www.government.ru satur informāciju par Krievijas Federācijas valdības (izpildvaras) sastāvu (nozares un ministri), kompetenci, pilnvarām, darba kārtību, ārējo normatīvo aktu projektu izstrādi, uzdevumiem un darbības virzieniem (nozares). Šīs tīmekļa vietnes sadaļā "Reģionu attīstība" tiek izplatīta informācija par Krimas Republikas un federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles sociālekonomisko attīstības plānu un veicamajiem pasākumiem, lai gan saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām Krima ir Krievijas nelikumīgi īstenotās Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles pilsētas vardarbīga aneksija.³ Būtiski, ka Latvijas Republika viennozīmīgi atzīst Krimu par Ukrainas Republikas teritorijas neatņemamu sastāvdaļu, kas kopš 2014. gada ir Krievijas anektēta.⁴ Tāpat šajā tīmekļa vietnē karš Ukrainā tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju (krievu val. "Speciaļnaja vajennaja operacija"), kā arī tiek izplatīta informācija par materiālo labumu piešķiršanu specoperācijas dalībniekiem un veterāniem.

[3.3] Tīmekļa vietnes www.e1.ru Jekaterinburgas sadaļā "politika" tiek izplatīta informācija gan par karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju (krievu val. "Speciaļnaja vajennaja operacija"), gan par politikas jautājumiem saistībā ar karu Ukrainā, piemēram, tiek izplatītas ziņas par karadarbību Kurskas apgabalā (Krievija), kritušajiem karavīriem Kurskas apgabalā un Krievijas -Ukrainas karā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju, kā arī citas ar to saistītas aktualitātes.

[3.3.1] 2024. gada 24. oktobra rakstā "Mēs esam gatavi izskatīt jebkuru variantu": Putins - par Speciālās militārās operācijas beigām, miera sarunām un kaujām Kurskā. Visi apgalvojumi.", cita starpā norādīts, ka "Pie eskalācijas Ukrainā noveda nevis Krievijas rīcība, bet gan 2014. gada apvērsums, ko galvenokārt atbalstīja ASV. Tika pat publiski paziņots, cik daudz naudas toreizējā ASV administrācija iztērēja šī apvērsuma sagatavošanai un organizēšanai. Prezidents (Putins) atzīmēja, ka Krievija jau astoņus gadus tika maldināta, paziņojot, ka ar Minskas vienošanos palīdzību vēlas situāciju Ukrainā atrisināt mierīgā ceļā." Raksta turpinājumā jautājumā par Krievijas attiecībām ar Rietumiem norādīts "Vai no drošības viedokļa ir godīgi ignorēt mūsu (Krievijas) pastāvīgos aicinājumus mūsu partneriem gadiem ilgi, nepaplašinot NATO uz austrumiem? Vai ir godīgi melot acīs, solot, ka šāds lēmums nenotiks, un, pārkāpjot savas saistības, to darīt? Vai tiešām ir godīgi ielīst mūsu "pavēderē", piemēram, Ukrainā un sākt tur būvēt, nesagatavojoties, bet būvēt militārās bāzes? Vai tas ir godīgi?"⁵

[3.3.2] 2024. gada 24. oktobra rakstā "Urālu sportists gāja bojā speciālās operācijas zonā. Viņš pavadīja humānās palīdzības piegādes uz Donbasu." Rakstā ir norādīts: "Jau no pirmajām speciālās militārās operācijas dienām Oļegs Vorobjovs bija iesaistīts humānās palīdzības vākšanā un personīgi pavadīja kravas uz Donbasu, pavēstīja Kamenskas-Uraļska administrācija. (..) Oļegs Vorobjovs dienēja kā ložmetējs motorizēto strēlnieku bataljonā. Par drosmi un varonību cīnītājs pēc nāves tika apbalvots ar ordeni "Par drosmi". Viņa dzīvību pārtrauca šrapneļa brūces," sacīja pilsētas administrācija.(..). Šis SMO biedrs tiks apglabāts Kamenskas-Uraļskas pilsētas kapsētas Slavas alejā."⁶

[3.3.3] 2024. gada 27. septembra rakstā "Valsts politikas pamatos kodolieroču atturēšanas jomā" ir norādīts: "Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja Vladimira Putina iepriekš pieteiktās izmaiņas Krievijas Federācijas kodoldoktrīnā. Pēc Peskova teiktā, visas nepieciešamās korekcijas jau ir gatavas, un tagad tās tiks apstrādātas. Viņš arī runāja par pieņemto lēmumu iemesliem. - Nu, ir skaidrs, ka tas, kā attīstījās starptautiskā situācija, kā saasinājās spriedze ap mūsu robežām, kā faktiski kodolvalstis sāka piedalīties konfliktā ap Ukrainu, Ukrainas pusē, kā virzījās NATO militārā infrastruktūra. attiecībā uz mūsu robežām "tas viss radīja vajadzību veikt nepieciešamās korekcijas gan kodoldoktrīnā, gan valsts politikas pamatos kodolieroču atturēšanas jomā," Intervija ar Kremļa preses sekretāru Dmitriju Peskovu pieejama arī videoformātā.⁷

[4] Kopumā minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīta Krievijas propagandas radīta informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, attaisnota Krievijas agresija, kas atspoguļota kā Ukrainas anektēto teritoriju "atgriešanās" Krievijā. Šādas informācijas izplatīšana, apzināti maldinot sabiedrību par Krievijas Federācijas patiesajiem mērķiem Ukrainā, tādējādi noskaņojot sabiedrību pret Ukrainas valsti un tautu, negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības locekļu un grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu, tajā skaitā arī Latvijā, kā arī turpina Krievijas Federācijas veiktās dezinformācijas izplatīšanas operācijas Latvijā un Eiropā, kā arī rada riskus provokācijām starp dažādām sabiedrības grupām, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2024. gada 14. novembra sēdē ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļa vietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts: "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļa vietnes tiek izmantotas, lai izplatītu Krievijas propagandu, kas vērsta pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā. Tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija un karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļa vietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļa vietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud Latvijas valsts informatīvās telpas drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļa vietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, tajā skaitā informatīvās telpas drošība, un demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļa vietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīti apzināti maldinoši materiāli, tajā skaitā sagrozītas un faktiskajai situācijai neatbilstošas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u. tml.⁸ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.⁹ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.¹⁰ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu. Turklāt šāds vārda brīvības ierobežojums ir noteikts ar likumu, to paredz Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmā daļa.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša, kara propagandu saturoša, karu attaisnojoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt dažādas sabiedrības grupas. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta tajā skaitā radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu ievērojami mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļa vietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļa vietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļa vietnēs izplatītā informācija apdraud vai var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļa vietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļa vietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļa vietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļa vietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts un sabiedrības drošību apdraudošais saturs, kā arī jāvērtē cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - valsts un sabiedrības drošību apdraudoša satura izplatīšanas ierobežošanu un piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgums - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips nosaka: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija, kara propaganda un karu attaisnojoša informācija, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikumā. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļa vietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļa vietnēs www.voennoedelo.com, www.government.ru, www.e1.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk  ̶  APL) 62. panta trešo daļu un papildu šā lēmuma 8.3. punktā norādītajam, norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktu "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā un 9.punktā norādītās tīmekļa vietnes, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļa vietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļa vietnes vairs nav pieejamas, nepieciešams veikt minēto tīmekļa vietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļa vietnēm www.voennoedelo.com, www.government.ru, www.e1.ru, liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdam vai interneta protokola adresei.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu www.voennoedelo.com, www.government.ru, www.e1.ru, dublējošajām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai izveidotas pēc tā pieņemšanas nolūkā apiet noteikto ierobežojumu.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļa vietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīga par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

---

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētāja vietniece A. I. Druviete