Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta ceturtajai daļai saistošie noteikumi pēc spēkā stāšanās nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības. Termiņš, kurā par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai par teritorijas plānojumu var iesniegt iesniegumu, ir līdz 13.01.2025.

Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 25

2024. gada 7. novembrī

Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

APSTIPRINĀTI
ar Jelgavas novada domes
2024. gada 7. novembra lēmumu Nr. 1 (prot. Nr. 29)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas
1. un 3. punktu un 44. panta pirmo daļu, Teritorijas attīstības
plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par
pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) 7.1. redakcijas saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums, apgrūtinājumi un aprobežojumi, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portāla www.geolatvija.lv sadaļā "Teritorijas attīstības plānošana": https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30883 (2. pielikums).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Jelgavas novada domes 2011. gada 23. novembra saistošos noteikumus Nr. 14 "Par Jelgavas novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2011. gada 23. novembra lēmumu Nr. 22 (protokols Nr. 12)).

3. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus saistošos noteikumus:

3.1. Jelgavas novada domes 2016. gada 31. augusta saistošie noteikumi Nr. 10 "Elejas pagasta Elejas ciema daļas teritorijas lokālplānojums" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2016. gada 31. augusta lēmumu Nr. 10 (protokols Nr. 12));

3.2. Jelgavas novada pašvaldības 2021. gada 26. maija saistošie noteikumi Nr. 8 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam Platones ielā 2, Vircavā, Vircavas pagastā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2021. gada 26. maija lēmumu Nr. 17 (protokols Nr. 8));

3.3. Jelgavas novada pašvaldības 2021. gada 10. decembra saistošie noteikumi Nr. 22 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam Rundāles ielā 11, Mežciemā, Jaunsvirlaukas pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2021. gada 10. decembra lēmumu Nr. 29 (protokols Nr. 33));

3.4. Jelgavas novada pašvaldības 2022. gada 30. marta saistošie noteikumi Nr. 10 "Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumiem nekustamajam īpašumam "Upes lauks", Nākotnes ciemā, Glūdas pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2022. gada 30. marta lēmumu Nr. 16 (protokols Nr. 13/2022);

3.5. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 10 "Par Valgundes pagasta padomes 09.10.2008. (prot. Nr. 16, 4. §) saistošiem noteikumiem Nr. D₁ "Par Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Rītiņi" (kad. Nr. 54860130083) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7);

3.6. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Valgundes pagasta padomes 18.12.2008. (Prot. Nr. 18, 4. §) saistošiem noteikumiem Nr. D₃ "Par Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Mariņas" (kad. Nr. 54860100513) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7);

3.7. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 6 "Par Jaunsvirlaukas pagasta padomes 30.10.2006. (prot. Nr. 11, 1. §) saistošiem noteikumiem Nr. 1 "Par Jaunsvirlaukas pagasta nekustamā īpašuma "Īves" (kad. Nr. 54560020200) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7);

3.8. Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra saistošie noteikumi Nr. 7 "Par Svētes pagasta padomes 17.12.2008. (prot. Nr. 15) saistošiem noteikumiem "Par Svētes pagasta nekustamā īpašuma "Zīlītes" (kad. Nr. 54820020026) detālplānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem" (apstiprināti ar Jelgavas novada domes 2009. gada 23. septembra lēmumu Nr. 11 (protokols Nr. 7).

Jelgavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs U. Ainārs

1. pielikums
Jelgavas novada pašvaldības
2024. gada 7. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 25

Jelgavas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90009118031
Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001
dome@jelgavasnovads.lv http://www.jelgavasnovads.lv

Jelgavas novada teritorijas plānojums

Redakcija 7.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām un transportlīdzekļu apkopes būvēm

3.7. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, piestātnēm un peldbūvēm

3.8. Aizsargjoslas, tauvas joslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība

Pielikumi

1. pielikums. Ielu un ceļu kategorijas un to sarkanās līnijas

2. pielikums. Valsts ceļu klasifikācija un to ceļa zemes nodalījuma joslu un aizsargjoslu platumi

3. pielikums. Redzamības brīvlauki

4. pielikums. Tipveida šķērsprofili

5. pielikums. Ceļu un ielu kategorijas

6. pielikums. Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas, aizsargjoslas

7. pielikums. Ēkas stāvu skaita un augstuma noteikšana

8. pielikums. Pagalmi

9. pielikums. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits dažādiem izmantošanas veidiem

10. pielikums. LVĢMC novērojumu stacijas

11. pielikums. Esošie un plānotie pievienojumi valsts autoceļiem

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Jelgavas novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Teritorijas plānojums) teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka:

1.1. vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei Jelgavas novada administratīvās teritorijas daļai, ja tās nav noteiktas normatīvajos aktos teritorijas attīstības plānošanas jomā;

1.2. prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei atsevišķajās funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem;

1.3. teritorijas plānojuma īstenošanas kārtību.

2. Apbūves noteikumi attiecas uz Jelgavas novada administratīvās teritorijas Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu teritorijām.

3. Ja kādai teritorijai ir izstrādāts un ir spēkā esošs detālplānojums, kas detalizētāk nosaka zemes vienību izmantošanu un apbūves prasības, tad papildus šiem Apbūves noteikumiem, primāri jāievēro detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi.

1.2. Definīcijas

4. Apbūves noteikumos lietotie termini:

4.1. apbūves līnija - apbūves minimālais attālums no zemes vienības robežas, izņemot ielas sarkano līniju.

4.2. buferzona - noteikts attālums vai teritorija, kas izveidota, lai mazinātu potenciālo nelabvēlīgo ietekmi uz dzīves kvalitāti un vides piesārņojumu.

4.3. pagalmi:

4.3.1. ārējais sānpagalms - zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz aizmugures pagalmam, kas tieši robežojas ar ielu vai ceļu;

4.3.2. iekšējais sānpagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības robežu ar blakus zemes vienību, kas nerobežojas ar ielu;

4.3.3. aizmugures pagalms - zemes vienības daļa starp zemes vienības sānpagalmiem no zemes vienības aizmugures robežas līdz tuvākajai galvenās būves aizmugures sienai;

4.3.4. priekšpagalms - zemes vienības daļa visā tās platumā no zemes vienības frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves priekšējai sienai;

4.3.5. koplietošanas pagalms - daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām nepiesaistīta pašvaldībai piederoša zemes vienība vai vienības, ko iespējams izveidot un ierīkot kā kopēju rekreācijas teritoriju vairāku māju iedzīvotājiem (kvartālam, māju grupai u.tml.).

4.4. zemes vienības fronte - zemes vienības robežas posms ar ielu vai ceļu.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

5. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī:

5.1. atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes un sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkta izvietošanai;

5.2. automobiļu ar alternatīvo piedziņu uzlādes stacijas vai elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta ierīkošanai;

5.3. individuālo alternatīvās enerģijas apgādes iekārtu - siltumsūkņu, saules bateriju un saules enerģijas kolektoru izmantošanai un uzstādīšanai, ja tas nav pretrunā ar attiecīgo nozaru regulējošiem normatīvajiem aktiem un nerada negatīvu ietekmi uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, vides kvalitāti un aizsargājamām dabas vērtībām. Individuālās vēja elektrostacijas atļauts izvietot saskaņā ar Apbūves noteikumu apakšnodaļas 3.2.4. prasībām un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

5.4. inženiertīklu ierīkošana.

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

6. Aizliegta tāda zemes vienību un būvju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst to funkcijai un spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī rada apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai. Visā teritorijā aizliegts:

6.1. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, (t.sk. metāllūžņus, būvgružus, krāmus, lupatas, nolietotas riepas u.tml.) vai piesārņot grunti (izņemot piesārņotas grunts novietošanu īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā), izņemot šim nolūkam speciāli paredzētās novietnēs saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

6.2. novietot, savākt un glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus transportlīdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai ēka nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota nolietoto transportlīdzekļu savākšanai un uzglabāšanai;

6.3. uz zemes vienības novietot un izmantot kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpas transportlīdzekļu vai vagonu korpusus vai to daļas, kuģu korpusus vai to daļas, konteinerus u.c. līdzīga rakstura objektus, izņemot gadījumus, ja ir saskaņota būvniecības ieceres dokumentācija vai izvietošana ir saskaņota normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

6.4. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus ražošanas atkritumus un būvgružus;

6.5. ierīkot nolietoto motorizēto transportlīdzekļu un to rezerves daļu atklātas uzglabāšanas laukumu (autokapsētu), izņemot, ja Valsts vides dienestā ir saņemta B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja un risinājums ir saskaņots atbilstoši būvniecības procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana

7. Jaunu zemes vienību atļauts veidot, izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, saskaņā ar Teritorijas plānojuma un normatīvo aktu prasībām. Jaunveidojamās zemes vienības izmantošanas mērķim jāatbilst Teritorijas plānojuma prasībām vai pašreizējai likumīgi uzsāktajai izmantošanai.

8. Atļauts veidot jaunu zemes vienību ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā platība, izņemot 13. punktā noteikto izņēmumu.

9. Atļauts veidot jaunu zemes vienību, ja tai ir nodrošināta piekļuve atbilstoši 16. punkta nosacījumiem.

10. Pašvaldība var atteikt izsniegt nosacījumus zemes ierīcības projekta izstrādei, ja zemes vienībai, kurai plānots izstrādāt zemes ierīcības projektu, nav nodrošināta piekļuve atbilstoši 16. punkta nosacījumiem.

11. Jaunu zemes vienību konfigurāciju plāno, ņemot vērā esošo, plānoto izmantošanu un apbūvi, nodrošinot iespēju ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālo būvlaidi, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām.

12. Jaunas zemes vienības var veidot tikai tad, ja tiek ievēroti minimālie zemes vienības konfigurācijas parametri:

12.1. zemes vienības frontes minimālais platums ir 15 m, izņemot gadījumus, kad konkrētas situācijas dēļ nepieciešams cits risinājums, piemēram, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūras, kā arī dabiskās robežas dēļ;

12.2. minimālais jaunveidojamās zemes vienības robežas attālums no esošas būves, tostarp būves, kas atrodas pierobežnieka zemes vienībā, ir 4 m. Šo attālumu atļauts samazināt, pamatojoties uz abu zemes vienību īpašnieku vienošanos, ja tiek ievērotas ugunsdrošības normas.

13. Ņemot vērā esošās apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, atsevišķos gadījumos pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamās zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības:

13.1. ne vairāk kā 10 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā, pamatojot samazināšanas nepieciešamību (P, JC, R, R1);

13.2. ne vairāk kā 5 % no minimālās zemes vienības platības attiecīgajā funkcionālajā zonā, pamatojot samazināšanas nepieciešamību (DzS, DzM, DzD).

14. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no divām bloķētām individuālajām dzīvojamajām mājām vai katrai no lineāri bloķētām dzīvojamajām mājām (rindu mājas sekcijām), atļauta, ja nodota ekspluatācijā ēka, kura plānota attiecīgajā zemes vienībā.

15. Ja zemes vienība atrodas vairākās funkcionālajās zonās, tad to sadalot, jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību nosaka, ņemot par pamatu tās funkcionālās zonas, kura aizņem lielāko zemes vienības daļu, nosacījumus.

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībām

16. Zemes vienību atļauts izveidot vai apbūvēt tikai tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve. Piekļuvi nodrošina vismaz vienā no veidiem:

16.1. zemes vienība robežojas ar esošu vai plānotu (plānošanas dokumentā vai būvniecības ieceres dokumentācijā) ceļu, laukumu, ielu;

16.2. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (Civillikumā noteiktajā kārtībā ir nodibināts ceļa servitūts un kā lietu tiesība ierakstīts zemesgrāmatā);

16.3. no komersanta vai māju ceļa, ja zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, tad piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina ar tiesiski noteiktu piekļuvi (ceļa servitūts);

16.4. no pašvaldības ceļa vai ielas:

16.4.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums;

16.4.2. plānotais pievienojums ir shematiski attēlots un saskaņots lokālplānojumā, detālplānojumā, zemes ierīcības projektā vai būvniecības ieceres dokumentācijā;

16.5. no valsts autoceļa:

16.5.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums;

16.5.2. plānotais pievienojums noteikts un saskaņots plānošanas dokumentos vai būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

17. Ja izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu plānots izveidot jaunu ielu vai ceļu ar jaunu pieslēgumu pašvaldības ielai, ceļam vai valsts autoceļam, tad ielas vai ceļa risinājums jāveido tā, lai tas nodrošinātu piekļuvi arī citām blakus esošajām zemes vienībām, kurām piekļuve nav nodrošināta.

18. Ja detālplānojuma vai lokālplānojuma risinājumi paredz jaunas ielas, ceļa vai piebrauktuves izveidošanu, tad ielu, ceļu vai piebrauktuvi, kas paredzēta piekļūšanas nodrošināšanai apbūvei paredzētajām zemes vienībām, izbūvē un nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai, vai arī pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.1.1. Prasības autoceļiem, ielām un piebraucamajiem ceļiem

19. Valsts autoceļu kategorijas, ceļu zemes nodalījuma joslas un aizsargjoslas platums ir norādīts Apbūves noteikumu 2. pielikumā. Tas attiecas uz valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kur nav veikta uzmērīšana.

20. Ielas, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, iedala kategorijās, ņemot vērā to atrašanās vietu, nozīmi ielu tīklā, funkciju un prasības, kas jānodrošina ielu būvniecībā un ekspluatācijā. Ciemu teritorijās esošo ielu iedalījums kategorijās norādīts Apbūves noteikumu 1. pielikumā.

21. Esošo ielu, kā arī perspektīvo ceļu attīstības teritorijas, kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem un indeksu TIN7, attēlotas grafiskās daļas kartēs "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un "Vienotais novada ceļu tīkls".

22. Ielu iedalījums kategorijās ciemu teritorijās:

22.1. B - tranzīta ielas;

22.2. C - maģistrālās ielas;

22.3. D - ciema nozīmes ielas;

22.4. E - vietējas nozīmes ielas.

23. Apbūves noteikumu 25. punktā un 1. pielikumā noteiktās ielu kategorijas atļauts mainīt, izmaiņas pamatojot ar prognozējamām izmaiņām satiksmes intensitātē, atbilstību projektēšanas standartiem vai izmaiņām transporta infrastruktūrā un, ja mainot ielas kategoriju, var izbūvēt tai atbilstošo ielas šķērsprofilu.

24. Ciemu teritorijās plānojot jaunas ielas vai grozot ielu sarkanās līnijas, to platumi nosakāmi atbilstoši ielas kategorijai, izņemot gadījumus, kad to nav iespējams izdarīt esošās apbūves dēļ.

25. Minimālie attālumi starp ielas sarkanajām līnijām:

25.1. tranzīta ielām (B) - 19 - 27 m (VSIA "Latvijas valsts ceļi" autoceļiem ne šaurāk kā Apbūves noteikumu 2. pielikumā norādītā zemes nodalījuma josla);

25.2. maģistrālajām ielām (C) - 16 - 20 m;

25.3. ciema nozīmes ielām (D) - 12 - 16 m;

25.4. vietējas nozīmes ielām (E) - 6 - 12 m.

26. Sarkanās līnijas gar valsts autoceļiem var tikt precizētas tikai izstrādājot detālplānojumu vai lokālplānojumu.

27. Tehniskos parametrus B, C, D un E kategorijas ielām nosaka atbilstoši prognozējamām auto, gājēju un velotransporta plūsmām, kā arī ievērojot projektēšanas standartos noteiktās prasības tehniskajiem parametriem.

28. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu un veicot jaunu ielu projektēšanu jāņem vērā 25. punktā un 27. punktā minētie nosacījumi ielu sarkano līniju platumiem, kategorijām, un jāievēro krustojumu pārredzamība, kas noteikta 3. pielikumā.

29. Pilsētās un ciemos piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgums pie valsts un pašvaldības ceļiem pieļaujams ne tuvāk kā 50 m attālumā no esoša krustojuma D, C un B kategorijas ielām un ne tuvāk kā 20 m attālumā no esoša krustojuma E kategorijas ielām. Jaunbūvējamas ielas, piebraucamā ceļa un caurbrauktuves pievienojumu ielas brauktuvei veido ne tuvāk par 30 m no sabiedriskā transporta pieturvietas. Pašvaldība, izvērtējot zemes vienības konfigurāciju un novietojumu pret krustojumu, var atļaut samazināt noteiktos pievienojumu attālumus pašvaldības ielām un ceļiem. Gadījumos, kad iespējams pieslēgties pie dažādas kategorijas ielām, pievienojumu veido pie zemākās kategorijas ielas.

30. Pievienojumus valsts ceļiem plāno un projektē, ievērojot nosacījumu, ka informācija par esošajiem un plānotajiem ielu, ceļu un nekustamo īpašumu pievienojumiem valsts autoceļiem ciemos un ārpus ciemiem, un par attiecīgo pievienojumu kategorijām, ietverta Apbūves noteikumu 11. pielikumā. Esošās un plānotās pievienojumu vietas attēlotas Transporta plāna 3. pielikumā "Esošie un no jauna plānotie ceļu pievienojumi valsts autoceļiem". Pirms būvniecības uzsākšanas zemes vienībā, kas robežojas ar valsts autoceļu, pievienojuma novietojumu ceļam precizē, izstrādājot pievienojuma izvērtējumu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Pievienojuma vietu vai skaita maiņa vai to kategorijas izmaiņas nav Teritorijas plānojuma grozījumi.

31. Ja strupceļa garums pārsniedz 50 m, tad ierīko vismaz autotransporta apgriešanās laukumu minimāli 12 x 12 m vai loku ar minimālo diametru 16 m.

32. Lokālplānojumā un detālplānojumā izvērtē prognozēto gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velo ceļa risinājumu.

33. Attiecībā uz ielu, piebraucamo ceļu, ietvju, gājēju un velo ceļu segumu ievēro šādas prasības:

33.1. ielu brauktuves un ietves un piebraucamo ceļu brauktuves un gājēju un velo ceļus ieklāj ar cieto segumu;

33.2. E kategorijas ielai un piebraucamajam ceļam var izmantot dažāda veida nesaistītu minerālmateriālu segumus un transporta slodzei atbilstošu konstrukciju, nodrošinot transporta kustību jebkuros klimatiskajos apstākļos, līdz brīdim, kamēr nav izbūvēti visi zem ielas braucamās daļas plānotie inženiertīkli, kas paredzēti detālplānojumā vai lokālplānojumā;

33.3. ierīkojot vai pārbūvējot ietves un gājēju ceļus dabas un apstādījumu teritorijās un citās teritorijās pieļaujami dažādi seguma veidi.

34. Piecu gadu laikā pēc ielas pārbūves vai ielas seguma vienlaidus atjaunošanas aizliegts veikt būvdarbus, uzlaužot ielas cieto segumu, izņemot inženiertīklu avārijas un tās seku likvidēšanas darbus, šādos gadījumos cietais segums ir jāatjauno tā sākotnējā stāvoklī.

35. Trīs gadu laikā pēc gājēju un/vai velo ceļu pārbūves vai seguma atjaunošanas aizliegts veikt būvdarbus, uzlaužot cieto segumu, izņemot inženiertīklu avārijas un tās seku likvidēšanas darbus, šādos gadījumos cietais segums ir jāatjauno tā sākotnējā stāvoklī.

3.1.2. Prasības redzamības brīvlaukiem un satiksmes drošībai

36. Lai nodrošinātu labu pārredzamību un satiksmes drošību, zemes vienībās pie ielu un ceļu krustojumiem projektē redzamības brīvlaukus saskaņā ar Apbūves noteikumu 3. pielikumu.

37. Atkarībā no ielu kategorijas un brauktuvju izvietojuma, redzamības brīvlaukus projektē, paredzot sarkano līniju savienojumu 45 grādu leņķī un īsākās malas šādā garumā:

37.1. ne mazāk kā 3 m garumā (3x3 m) - ielām ar sarkano līniju platumu 6 - 12 m;

37.2. ne mazāk kā 5 m garumā (5x5 m) - ielām ar sarkano līniju platumu 12 - 26 m.

38. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

3.1.3. Apbūve ielu sarkanajās līnijās

39. Ielas teritorijā starp ielas sarkanajām līnijām ir atļauta likumīgi uzbūvētas esošas apbūves atjaunošana.

40. Aizliegts pārbūvējot paplašināt ēkas daļu, kas atrodas starp ielas sarkanajām līnijām un būvlaidē.

41. Ja līdz ielas sarkanās līnijas noteikšanai, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izbūvēts žogs, tad ir pieļaujams saglabāt esošo žogu, līdz laikam, kad tiek uzsākta ielas infrastruktūras attīstība, un esošais žogs traucē veikt būvniecības darbus. Šādā gadījumā, pēc pašvaldības rakstiska aicinājuma saņemšanas, īpašnieks par saviem finanšu līdzekļiem pārvieto žogu pa noteikto sarkano līniju vai to nojauc.

3.1.4. Prasības transportlīdzekļu stāvvietu skaitam un izvietojumam

42. Minimālais nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaits dažādiem izmantošanas veidiem noteikts Apbūves noteikumu 9. pielikumā.

43. Apbūves noteikumu 9. pielikumā minētās prasības transportlīdzekļu novietošanai neattiecas uz esošu būvi līdz brīdim, kad tiek veikta tās pārbūve.

44. Ja autostāvvietu skaits pārsniedz 50 un teritorija robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve, autostāvvietu zemes vienībā paredz pasākumus trokšņu un izplūdes gāzu ietekmes mazināšanai - blīvus vairāklīmeņu stādījumus vismaz 4 m platumā, norobežojošu sienu vai citus risinājumus.

45. Autostāvvietas teritorijā ierīko apstādījumus:

45.1. ja autostāvvietu izvieto pie zemes vienības robežas, gar robežu veido norobežojošos stādījumus;

45.2. daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur autostāvvieta robežojas ar bērnu rotaļu laukumu, sporta laukumu vai iedzīvotāju atpūtas zonu, gar autostāvvietu veido norobežojošus stādījumus.

46. Nepieciešamo transportlīdzekļu stāvvietu skaitu ražošanas un noliktavu teritorijām nosaka objekta funkcionālā nepieciešamība.

47. Transportlīdzekļu stāvvietu plāno tajā pašā zeme vienībā uz kuras atrodas būve, bet ja tas nav iespējams, tad transportlīdzekļu stāvvietu var paredzēt citā zemes vienībā, ja tiek noslēgts ilgtermiņa zemes nomas līgumu. Šādas teritorijas nedrīkst atrasties tālāk kā 200 m rādiusā no būves, kuras izmantošanai tās nepieciešamas.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.2.1. Vispārīgās prasības

48. Jaunus pazemes inženiertīklus ciemu teritorijās plāno un izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām.

49. Jaunus pazemes inženiertīklus ārpus ielu sarkanajām līnijām ciemu teritorijās atļauts izvietot izņēmuma gadījumā (ja tos nav iespējams izvietot ielas sarkanajās līnijās), saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojumu.

50. Vienlaicīgi ar ielu pārbūvi veic kompleksu esošo inženiertīklu un būvju pārbūvi, ja tas tehniski ir nepieciešams.

3.2.2. Prasības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ierīkošanai

51. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN13).

52. Pārējā novada teritorijā, ārpus teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN13), atļauts ierīkot:

52.1. jaunus decentralizētus dzeramā ūdens ūdensapgādes urbumus, akas, ūdensapgādes spices vai nodrošināt esošo urbumu un aku ekspluatāciju, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus;

52.2. jaunas decentralizēto kanalizāciju sistēmas, izbūvējot hermētiskas, iztukšojamas notekūdeņu krājtvertnes vai rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, vai nodrošināt esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

53. Ja īpašums atrodas ārpus teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN13), bet uz īpašuma zemes vienību vai gar tā robežu tiek ierīkotas jaunas centralizētās ūdensapgādes un kanalizāciju sistēmas, tad pieslēgšanās pie tām ir obligāta.

54. Pieslēgšanās centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem ir obligāta, ja esošā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkla atzars ir izbūvēts līdz jaunbūvējamā vai pārbūvējamā objekta zemes vienībai un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem pieslēgšanās tiem ir iespējama.

55. Ierīkojot jaunus decentralizētā dzeramā ūdens urbumus, ūdensapgādes spices un akas, tās nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.

56. Jaunas decentralizētās kanalizācijas sistēmas atļauts ierīkot ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja ir panākta rakstiska vienošanās ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

57. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas, tad, lai nodrošinātu ārējās ugunsdzēsības prasības, jānodrošina ūdensvada sacilpošana, atbilstoši pakalpojumu sniedzēja tehniskajiem noteikumiem, vai jāizbūvē ugunsdzēsības rezervuārs vai atklāta ūdenstilpe atbilstoši Latvijas būvnormatīviem par ūdensapgādes inženierbūvēm.

3.2.3. Prasības lietus ūdens novadīšanas sistēmām

58. Projektējot lietus ūdens kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu, kurā sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls ir atdalīts no lietus ūdens kanalizācijas tīkla.

59. Lietus ūdeņu savākšanai, uzkrāšanai, attīrīšanai un novadīšanai primāri paredz kombinētus ilgtspējīgus lietus kanalizācijas risinājumus (ievalkas, ūdens uzkrāšanas tilpes, tostarp izmantojamas ugunsdzēsības vajadzībām u.tml.).

60. Vietās, kur lietus ūdeņu savākšanas sistēmu nav iespējams pieslēgt pie esošajiem tīkliem, paredz lokālu risinājumu, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī (novadgrāvji, filtrācijas akas u.c.). Ja nepieciešams, pirms risinājuma izstrādes, veic grunts ģeoloģisko izpēti, lai noteiktu tās filtrācijas īpašības un filtrācijas lauka lielumu.

61. Pagalmi ir jāuztur kārtībā, nodrošinot lietus ūdeņu novadīšanu no teritorijas tā, lai netiktu applūdinātas blakus esošās zemes vienības.

62. Lietus notekūdeņus no pagalmiem aizliegts novadīt uz ielas braucamās daļas vai ietves.

63. Lietus notekūdeņus aizliegts novadīt centralizētajā sadzīves kanalizācijas tīklā.

3.2.4. Prasības alternatīvajai inženiertehniskajai apgādei

64. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir atļauta vēja elektrostacijās, hidroelektrostacijās, saules elektrostacijās, biogāzes elektrostacijās, biomasas elektrostacijās u.c.

65. Vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 20 kW ir aizliegts izvietot ciemos zemes vienībās, kuru platība ir mazāka par 5000 m² un Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) un (DzS1).

66. Vēja elektrostaciju izvietojumu plāno:

66.1. ārpus Eiropas Savienības nozīmes biotopu teritorijām un saglabājot to pastāvēšanai optimālu hidroloģisko režīmu;

66.2. vismaz 500 m attālumā no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un to buferzonu robežām. Minēto attālumu palielina, ja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sertificēta eksperta atzinumam putnu sugu aizsardzībai ir nepieciešams lielāks attālums.

67. Biogāzes elektrostacijas (t.sk. lauksaimniecības, sadzīves atkritumu, sadzīves un pārtikas ražošanas notekūdeņu) atļauts izvietot tikai rūpnieciskās apbūves, tehniskās apbūves un lauksaimniecības teritorijās, ārpus ciemu teritorijām.

68. Jebkura veida kurināmā un jaudas koģenerācijas stacijas ciemu teritorijās atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves, tehniskās apbūves un publiskās apbūves teritorijās atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

69. Kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās pieļaujams izvietot alternatīvās elektroenerģijas iekārtas, ja tiek saņemts skaņojums no atbildīgās institūcijas.

3.2.5. Meliorācija

70. Esošos grāvjus un dabīgās noteces saglabā vienotā noteces sistēmā. To pārbūve pieļaujama, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas sistēmām un būvēm lauku teritorijā nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs.

71. Lauku teritorijās ēkas nedrīkst būvēt tuvāk par:

71.1. 10 m no valsts nozīmes meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas);

71.2. 8 m no liela diametra kolektoriem (diametrs 300 mm un lielāks), mērot no cauruļvada ass līnijas;

71.3. 10 m no pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas);

71.4. 3 m no susinātājgrāvjiem, mērot no susinātājgrāvja krotes (augšmalas).

72. Ciemu teritorijās ēkas nedrīkst būvēt tuvāk par:

72.1. 10 m no valsts nozīmes meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas);

72.2. 4 m no pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas novadgrāvjiem un ūdensnotekām, mērot no novadgrāvja vai ūdensnotekas krotes (augšmalas);

72.3. 3 m no susinātājgrāvjiem, mērot no susinātājgrāvja krotes (augšmalas).

73. Meliorācijas būves ekspluatācijas joslā jānodrošina brīva piekļuve meliorācijas būves ekspluatācijai vai pārbūvei, ieskaitot grāvja tīrīšanas darbu veikšanu un materiālu pagaidu novietošanu.

3.3. Prasības apbūvei

3.3.1. Vispārīgās prasības

74. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju jaunai apbūvei vai esošu būvju pārbūvei, ņem vērā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" informāciju par Eiropas Savienības nozīmes biotopu izvietojumu zemes vienībā. Apbūvi zemes vienībā izvieto respektējot Eiropas Savienības nozīmes biotopu saglabāšanas iespējas.

3.3.2. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji un apbūves augstums un stāvu skaits

75. Apbūves blīvuma, intensitātes un brīvās zaļās teritorijas rādītāji un atsevišķu apbūves teritoriju atļautais būvju augstums un stāvu skaits atbilstoši konkrētās teritorijas izmantošanai ir noteikti Apbūves noteikumu 4. nodaļā.

76. Veicot būvju projektēšanu kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) jāparedz tāds būves augstums, kas saglabā ainavas vizuālo struktūru no nozīmīgākajām kultūras pieminekļa vizuālās uztveres zonām, neaizsedzot esošās skatu perspektīvas uz kultūras pieminekļiem un no tiem. Būves maksimālais augstums, kā arī citi apbūves parametri, kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) jānosaka individuāli, respektējot kultūras pieminekļu saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības un tie ir jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju. Apbūves parametri var būt mazāki, nekā noteikts Apbūves noteikumu 4. nodaļā.

77. Nosakot stāvu skaitu, pieņemts, ka stāva augstums ir ekvivalents 3,5 m. Ja būvei funkcionāli netiek paredzēts regulārs dalījums stāvos vai nav būtisks stāvu skaits, tad izmanto funkcionālajā zonā atļautajam stāvu skaitam ekvivalentu augstuma rādītāju.

3.3.3. Būvju novietojums zemes vienībā, būvlaide un apbūves līnija, attālumi starp ēkām un inženierbūvēm, insolācija

78. Būvju novietojumu pret ielu vai ceļu nosaka būvlaide, bet attālumu no zemes vienības robežas - apbūves līnija.

79. Galvenās ēkas novietnei zemes vienībā, kur nav iedibināta būvlaide, jāievēro starp sarkano līniju un būvlaidi šādi minimālie attālumi, izņemot, ja Apbūves noteikumos vai detālplānojumā nav noteikts citādi:

79.1. gar B kategorijas ielām - 10 m;

79.2. gar C un D kategorijas ielām - 6 m;

79.3. gar E kategorijas ielām - 3 m.

80. Attālumus starp dzīvojamām, publiskām un ražošanas ēkām nosaka tā, lai tiktu nodrošināta telpu nepārtraukta insolācija, ne mazāk kā 2,5 h/dienā (pirmskolas izglītības, izglītības, ārstniecības un atpūtas iestādēs ne mazāk kā 3 h/dienā) posmā no 22. marta līdz 22. septembrim.

3.3.4. Pagalmi

81. Galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā, atkarībā no apbūves veida, nosaka pagalmus - priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu atbilstoši Apbūves noteikumu 8. pielikumam.

82. Obligātās būvlaides gadījumā priekšpagalma platums sakrīt ar būvlaides attālumu no sarkanās līnijas. Priekšpagalma un ārējā sānpagalma minimālais platums ir būvlaide.

83. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā atļauts ierīko apstādījumus un labiekārtojumu, tostarp, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēku ieejām.

84. Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS) un (DzS1) un Lauksaimniecības teritoriju (L2) priekšpagalmā, ārējā sānpagalmā un buferzonā nav atļauta atklāta būvgružu, automašīnu vraku, videi kaitīgu preču un citu atkritumu uzglabāšana.

85. Gadījumos, kad zemes vienības robežas nav savstarpēji perpendikulāras vai ēka nav novietota ar fasādi paralēli sarkanajai līnijai, vai citos īpašas konfigurācijas gadījumos pagalmus nosaka pēc iespējas atbilstoši Apbūves noteikumos ietvertajiem skaidrojumiem un pagalmu noteikšanas principiem, kas shematiski attēloti 8. pielikumā.

3.3.5. Žogi un prettrokšņu sienas

86. Zemes vienību var nožogot ar žogu, dzīvžogu vai kombinējot šos abus nožogojuma veidus.

87. Zemes vienības atļauts iežogot:

87.1. vispārējā gadījumā - pa zemes vienību robežām;

87.2. ielas vai ceļa pusē - pa sarkano līniju (ciemu teritorijās) vai autoceļa aizsargjoslu (ārpus ciemu teritorijām) ievērojot redzamības brīvlauku. Attālumu var samazināt, ja ir saņemts saskaņojums no ceļa īpašnieka;

87.3. gar meliorācijas būvēm un ierīcēm - pa ekspluatācijas aizsargjoslas ārējo malu, vai tuvāk, ja ir saņemts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" vai pašvaldības saskaņojums;

87.4. gar ūdenstilpēm un ūdenstecēm - ne tuvāk par tauvas joslas robežu.

88. Žoga augstums un caurredzamība:

88.1. ciemu teritorijā ielas pusē maksimālais žoga augstums ir 1,6 m no zemes virsmas;

88.2. lauku teritorijā gar ceļiem maksimālais žoga augstums ir 2 m no zemes virsmas;

88.3. atsevišķos gadījumos visa novada teritorijā atļauts veidot augstākus žogus, ja ir saņemts ielas vai ceļa īpašnieka saskaņojums;

88.4. žoga caurredzamība pretskatā gan ciemu, gan lauku teritorijā, ir vismaz 30 %;

88.5. necaurredzamu žogu atļauts izbūvēt vieglās un smagās rūpniecības uzņēmumu un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvē, noliktavu apbūvē, energoapgādes uzņēmumu apbūvē, aizsardzības un drošības iestāžu apbūvē.

89. Dzīvžogu kā robežžogu atļauts veidot ne tuvāk par 1 m no blakus esošā nekustamā īpašuma robežas (stādāmā materiāla ass) un tā maksimālais augstums ir 2 m, izņemot gadījumus, kad saņemta blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana.

90. Dzīvžoga stādījumi nedrīkst atrasties ielas sarkano līniju teritorijā.

91. Žogu stabu atbalstus nav atļauts izvietot ārpus ielas sarkanās līnijas.

92. Aizliegta dzeloņdrāšu izmantošana žogos, izņemot, aizsardzības un drošības iestāžu objektos.

93. Teritorijās, kur konstatējami trokšņa robežlielumu pārsniegumi, īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3.3.6. Būves dzīvniekiem

94. Lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas dzīvnieku novietnes vairāk par piecām dzīvnieku vienībām un ar to funkcionāli saistītās būves atļauts izvietot tikai funkcionālajās apakšzonās - Lauksaimniecības teritorija (L) un (L1) un Mežu teritorijā (M), ārpus novada ciemu teritorijām.

95. Funkcionālajās apakšzonās - Lauksaimniecības teritorija (L2) un Savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijā (DzS) un (DzS1) ciemu teritorijās, ir atļauts ierīkot būves, kas paredzētas nelielam skaitam lauksaimniecības dzīvnieku (mājputni un mājlopi) - līdz pieciem vienas sugas pieaugušo dzīvnieku skaitam, ja tiek ievērotas sanitāri higiēniskās prasības un saņemts rakstisks saskaņojums no blakus esošo kaimiņu zemes vienībām.

3.3.7. Atklāta uzglabāšana

96. Atklāta uzglabāšana, būvmateriālu un kurināmā materiāla krautņu veidošana nav atļauta ielas sarkanajā līnijā vai ceļa nodalījuma joslā.

97. Komposta un atkritumu vietu ierīkošana veicama saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasībām, tostarp Jelgavas novada pašvaldības saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu prasībām.

98. Pie kopīgiem žogiem, mūriem un pie zemes vienības robežas, komposta vietas atļauts ierīkot vienīgi tad, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums par komposta vietas ierīkošanu.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

99. Labiekārtošanas elementu izvietojumu, to vizuālo izskatu un māksliniecisko noformējumu nosaka teritorijas labiekārtošanas projektā, paredzot, ka tas harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē un ir veidots saskaņā ar apkārtējo ēku un inženierbūvju arhitektonisko stilu un noformējumu.

100. Pie mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektiem, iestāžu un citu publisko ēku ieejām, kā arī publisko pasākumu vietās un atpūtas vietās dabā jāizvieto atkritumu urnas.

101. Dekoratīvus vides objektus (t.sk. mākslas, tēlniecības objektus ar atceres vai piemiņas nozīmi) publiskajā ārtelpā uzstāda tikai pēc objekta idejas konceptuālas saskaņošanas ar pašvaldību.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.5.1. Būvniecība piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās

102. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" norādītas saskaņā ar VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" datu bāzes "Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs" datiem.

103. Pirms būvniecības piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā atbilstoši normatīvo aktu prasībām novērtē augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma līmeni. Ja nepieciešams, pirms būvniecības saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic augsnes vai grunts sanāciju vai uzsāk monitoringu. Ja teritorijā konstatēts paaugstināts pazemes ūdeņu piesārņojums, uzsāk sanāciju vai izstrādā sanācijas programmu un uzsāk tās īstenošanu.

104. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvniecības ieceres dokumentācijā vai sanācijas programmā.

3.5.2. Aizsardzība pret troksni

105. Trokšņa līmeņa rādītāji galvenajiem trokšņa avotiem nosakāmi pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav, akustisko mērījumu vai trokšņu modelēšanas rezultātā.

106. Zemes vienībā, kurā atrodas trokšņa piesārņojuma avots, veic pasākumus, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa piesārņojuma, vienlaikus izvērtējot esošo trokšņa fona līmeni.

3.5.3. Applūstošās teritorijas

107. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktas un attēlotas applūstošās teritorijas, ņemot vērā maksimālo ūdens līmeni ar 10 % ikgadējo pārsniegšanas varbūtību iespējamo plūdu gadījumā.

108. Aprobežojumus applūstošajās teritorijās nosaka Aizsargjoslu likums.

109. Teritorijās, kas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" noteiktas kā applūstošas, apbūvi izvieto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Applūstošo teritoriju robežu precizēšanu iespējams veikt izstrādājot detālplānojumu, lokālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju, saņemot izziņu no VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par pavasara palu līmeņa (augstuma atzīmēm) ar 10 % pārsniegšanas varbūtību, kā arī ņemot vērā normatīvajos aktos par virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku noteiktās prasības. Precizēta 10% applūstošā teritorija nav uzskatāma par Teritorijas plānojuma grozījumiem.

3.6. Prasības degvielas uzpildes un gāzes uzpildes stacijām un transportlīdzekļu apkopes būvēm

110. Degvielas uzpildes stacijas ar virszemes tvertnēm atļauts izvietot tikai Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R).

111. Transportlīdzekļu apkopes būves, tai skaitā automazgātavas, atļauts izvietot atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ne tuvāk kā 25 m no zemes vienības, kas atrodas savrupmāju dzīvojamās apbūves, mazstāvu dzīvojamās apbūves vai daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā. Atklāta tipa automazgātavas atļauts izvietot ne tuvāk par 50 m no zemes vienības robežas, kurā atrodas esošas dzīvojamās ēkas, izņemot gadījumus, kad dzīvojamās ēkas īpašnieks rakstiski ir piekritis samazināt minēto attālumu. Atklāta tipa automazgātavām, kuras atrodas tuvāk par 100 m no dzīvojamām ēkām vai atpūtas zonām, jāizbūvē aizsargsiena, kas pasargā no automazgātavu trokšņa un aerosoliem.

3.7. Nosacījumi labiekārtotu ūdensmalu ierīkošanai, piestātnēm un peldbūvēm

112. Minimālais labiekārtojums no jauna ierīkojamā publiski pieejamā ūdensmalā (krastmalā): atkritumu konteiners (tvertne) un tualete, autostāvvietu nodrošinājums teritorijas tuvumā, velosipēdu novietnes, ja ir pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes sistēmai - dzeramā ūdens ņemšanas vieta.

113. Labiekārtojot publiski pieejamu ūdensmalu, nodrošina tās ērtu sasniedzamību ar kājām un ar velosipēdu, iespēju robežās integrējot velosipēdu ceļu tīklā, skatīt Transporta plāna 1. pielikumā "Kopīgie gājēju un velosipēdu ceļi un velomaršrutu tīkls Jelgavas novadā". Ceļa, kas paredzēts piekļūšanas nodrošināšanai pie piestātnes, būvniecību pabeidz līdz piestātnes nodošanai ekspluatācijā.

114. Motorizēti atpūtas līdzekļi nolaižami ūdenī tikai speciāli tam izbūvētās vai iekārtotās vietās, nebojājot ūdenstilpju krastu.

115. Nosacījumi peldbūvju izvietošanai:

115.1. peldbūvei nav atļauts ierīkot vairāk par vienu stāvu;

115.2. peldbūvi nodrošina ar nepieciešamajiem inženiertīkliem, lai nekāda veida piesārņojums nenonāktu vidē;

115.3. ja būve paredzēta sezonālai izmantošanai, peldbūves skicē un aprakstā ņem vērā pavasara palu un vasaras - rudens vējuzplūdu ietekmi un to saskaņo ar pašvaldību.

3.8. Aizsargjoslas, tauvas joslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

116. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" atbilstoši Teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk.

117. Visas aizsargjoslas un citus plānojumā noteiktos teritorijas izmantošanas aprobežojumus precizē un attēlo, izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus.

118. Aizsargjoslas ap meliorācijas sistēmas elementiem:

118.1. koplietošanas ūdensnotekām ciemu teritorijās aizsargjoslas robežu nosaka ūdens notekas abās pusēs 3 m attālumā no ūdensnotekas krotes līnijas;

118.2. ap aizsargdambjiem aizsargjoslas robežu nosaka 10 m platumā gar ārējo nogāzi, mērot no dambja pakājes;

118.3. ap susinātājgrāvjiem ciemu teritorijās aizsargjoslas robežu nosaka ūdens notekas abās pusēs 2 m attālumā no susinātājgrāvja krotes līnijas.

119. Jelgavas novada teritorijā ap Sibīrijas mēra kapsētu Lielplatones pagastā tiek noteikta 500 m plata aizsargjosla no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas.

120. Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļu attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" saskaņā ar Apbūves noteikumu 1. pielikumā un 2. pielikumā noteikto.

121. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un redzamas 10. pielikumā.

122. Aizsargjoslas ap purviem nosaka Aizsargjoslu likums un tās netiek attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi", ja nav precīzu datu par purvu robežām. Purvu aizsargjoslas teritoriju grafiski nosaka pēc apsekošanas dabā un saskaņošanas ar Valsts meža dienestu.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

123. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

124. Savrupmāju apbūve (11001): apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

125. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

126. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

127. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu nami, pansijas.

128. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

129. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra.

130. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

131. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
132.	Savrupmāju apbūve	1200 m² ²	40	¹	¹	līdz 3	30
133.	Vasarnīcu apbūve	1200 m²	40	¹	¹	līdz 3	30
134.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m²	40	¹	¹	līdz 3	30
135.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m²	40	¹	¹	līdz 3	30
136.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m²	40	¹	¹	līdz 3	30
137.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m²	40	¹	¹	līdz 3	30
138.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	1200 m²	¹	¹	¹	¹	¹
139.	Labiekārtota ārtelpa	¹	20	¹	¹	līdz 2	60

¹ nenosaka

² katrai dvīņu mājas pusei - 600 m²

4.1.1.5. Citi noteikumi

140. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu dzīvojamo ēku un palīgēkas.

141. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas savrupmājas, ja, rēķinot uz katru māju, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai mājai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālās daļās.

142. Paredzot dvīņu māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt pa kopmūra asi pēc šo ēku nodošanas ekspluatācijā.

143. Vienā zemes vienībā atļauta vienas mākslīgas ūdenstilpes (dīķa) izbūve, kuras platība nevar būt lielāka par 15 % no zemes vienības kopējās platības.

144. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta, garāža vai nojume).

145. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļa, kas atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), atļautie izmantošanas veidi ir Savrupmāju apbūve (11001), Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003) un Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

146. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve, bijušo dārzkopības sabiedrību un dārza māju teritorijās Atpūtas un Tušķu ciemos un Viesturciemā.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

147. Savrupmāju apbūve (11001): dzīvojamā apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

148. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

149. Dārza māju apbūve (11003).

150. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, elektromobiļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

151. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu mājas, kempingi.

152. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra.

153. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

154. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

155. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
156.	Savrupmāju apbūve	600 m²	30	³	³	līdz 2	30
157.	Vasarnīcu apbūve	600 m²	30	³	³	līdz 2	30
158.	Dārza māju apbūve	600 m²	30	³	³	līdz 1	30
159.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m²	30	³	³	līdz 2	30
160.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m²	30	³	³	līdz 2	30
161.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m²	30	³	³	līdz 2	30
162.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	1200 m²	³	³	³	³	³
163.	Labiekārtota ārtelpa	³	20	³	³	līdz 2	60
164.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	³	³	³	³	³	³

³ nenosaka

4.1.2.5. Citi noteikumi

165. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju, vai vienu vasarnīcu, vai vienu dārza māju un palīgēkas.

166. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnas novietošanai (stāvvieta, garāža vai nojume).

167. Vienā zemes vienībā atļauta vienas mākslīgās ūdenstilpes (dīķa) izbūve, kuras platība nevar būt lielāka par 8 % no zemes vienības kopējās platības.

168. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS1) apbūvi veido saskaņā ar 3.5.3. apakšnodaļas prasībām.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

169. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

170. Savrupmāju apbūve (11001): apbūve, ko veido savrupmājas (brīvi stāvošas individuālās dzīvojamās mājas) un dvīņu mājas (divas bloķētas, arhitektoniski vienotas un simetriskas individuālās dzīvojamās mājas ar identisku plānojumu), ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

171. Rindu māju apbūve (11005): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

172. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

173. Biroju ēku apbūve (12001).

174. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektromobiļu uzlādes stacijas.

175. Sporta būvju apbūve (12005): apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, trases ar cieto vai mīksto segumu).

176. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): apbūve, ko veido pirmsskolas aprūpes un izglītības iestāžu apbūve.

177. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses.

178. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

179. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
180.	Savrupmāju apbūve	⁴	⁴	⁴	⁴	⁴	⁴
181.	Rindu māju apbūve	1200 m² ⁵	40	⁷	⁷	līdz 3	30
182.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	1200 m²	40	⁷	⁷	līdz 3	30
183.	Biroju ēku apbūve	1200 m²	60	⁷	⁷	līdz 3	30
184.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m²	60	⁷	⁷	līdz 3	30
185.	Sporta būvju apbūve	⁶	60	⁷	⁷	līdz 3	30
186.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	⁶	40	⁷	⁷	līdz 3	30
187.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	⁶	40	⁷	⁷	līdz 3	30
188.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	300 m²	⁷	⁷	⁷	⁷	⁷
189.	Labiekārtota ārtelpa	⁷	⁷	⁷	⁷	līdz 2	70

⁴ saskaņā ar DzS apbūves parametriem

⁵ rindu mājas sekcijai - 300 m²

⁶ pēc funkcionālās nepieciešamības

⁷ nenosaka

4.2.1.5. Citi noteikumi

190. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, vai vienu rindu māju un palīgēkas.

191. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

192. Dvīņu un rindu māju apbūves gadījumā, ja ir paredzēta zemes vienības sadale, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz zemes vienības un ēkas sadalīšanas iespēju pa kopmūra asi. Zemes vienību atļauts sadalīt pēc ēku nodošanas ekspluatācijā.

193. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties galvenās ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem ieeju izbūvē ēkas ielas fasādē vai fasādē, kas vērsta pret publisko ārtelpu, atsevišķi no ieejas uz dzīvokļiem.

194. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

194.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

194.2. ja tuvējā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvniecības ieceres dokumentācijā.

195. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvieta vai garāža).

196. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

197. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

198. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

199. Biroju ēku apbūve (12001).

200. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

201. Sporta būvju apbūve (12005).

202. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

203. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

204. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

205. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): izņemot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

206. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
207.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	2000 m²	50	⁹	⁹	līdz 6 ¹⁰	30
208.	Biroju ēku apbūve	2000 m² ⁸	40	⁹	⁹	līdz 5 ¹⁰	30
209.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2000 m² ⁸	40	⁹	⁹	līdz 5 ¹⁰	30
210.	Sporta būvju apbūve	2000 m² ⁸	60	⁹	⁹	līdz 5 ¹⁰	30
211.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2000 m² ⁸	40	⁹	⁹	līdz 5 ¹⁰	30
212.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2000 m² ⁸	40	⁹	⁹	līdz 5 ¹⁰	30
213.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2000 m² ⁸	40	⁹	⁹	līdz 5 ¹⁰	30
214.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	300 m² ⁸	⁹	⁹	⁹	⁹	⁹
215.	Labiekārtota ārtelpa	⁹	20	⁹	⁹	līdz 2	70

⁸ detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā var pamatot mazāku minimālo zemes vienības platību

⁹ nenosaka

¹⁰ ja tieši robežojas ar DzS vai DzM teritorijām, tuvākajos 30 m no zemes gabala robežas, pieļaujamas būves ar ne vairāk kā 4 stāviem

4.3.1.5. Citi noteikumi

216. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

217. Tirdzniecības vai pakalpojumu objekts drīkst atrasties galvenās ēkas pirmajā stāvā un objekta vajadzībām atļauts izmantot zem tā esošo pagrabstāvu. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem ieeju izbūvē ēkas ielas fasādē vai fasādē, kas vērsta pret publisko ārtelpu, atsevišķi no ieejas ēkas daļā, kurā atrodas dzīvokļi.

218. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

218.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

218.2. ja tuvākajā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvniecības ieceres dokumentācijā.

219. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvieta vai garāža).

220. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

221. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

222. Biroju ēku apbūve (12001).

223. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

224. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

225. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

226. Sporta būvju apbūve (12005).

227. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

228. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

229. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

230. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

231. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

232. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

233. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

234. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
235.	Biroju ēku apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
236.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
237.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
238.	Kultūras iestāžu apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
239.	Sporta būvju apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
240.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
241.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
242.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
243.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
244.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	līdz 4	40
245.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2000 m²	¹²	¹²	¹²	¹³	40
246.	Labiekārtota ārtelpa	¹²	20	¹²	¹²	līdz 2	70
247.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	¹¹	¹¹	¹¹	¹¹	¹¹	¹¹

¹¹ saskaņā ar DzD apbūves parametriem

¹² nenosaka

¹³ atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai, saskaņojot ar būvvaldi

4.4.1.5. Citi noteikumi

248. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

249. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

249.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

249.2. ja tuvākajā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas būvniecības ieceres dokumentācijā.

250. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvietas).

251. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Publiskās apbūves teritorijā (P), atļautie izmantošanas veidi ir Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003), Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007), Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011), Labiekārtota ārtelpa (24001) un Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

252. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

253. Savrupmāju apbūve (11001).

254. Rindu māju apbūve (11005): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

255. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006): ja ierīko pieslēgumus centralizētai ūdensapgādes sistēmai un centralizētai kanalizācijas sistēmai.

256. Biroju ēku apbūve (12001).

257. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

258. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

259. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

260. Sporta būvju apbūve (12005).

261. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

262. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

263. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

264. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

265. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

266. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

267. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

268. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

269. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
270.	Savrupmāju apbūve	¹⁴	¹⁴	¹⁴	¹⁴	¹⁴	¹⁴
271.	Rindu māju apbūve	¹⁵	¹⁵	¹⁵	¹⁵	¹⁵	¹⁵
272.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	¹⁶	¹⁶	¹⁶	¹⁶	¹⁶	¹⁶
273.	Biroju ēku apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	līdz 3	40
274.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	līdz 3	40
275.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	līdz 3	40
276.	Kultūras iestāžu apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	līdz 3	40
277.	Sporta būvju apbūve	1500 m²	60	¹⁷	¹⁷	¹⁸	20
278.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	¹⁸	40
279.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	līdz 3	40
280.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	līdz 3	40
281.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	līdz 3	40
282.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1500 m²	40	¹⁷	¹⁷	līdz 3	40
283.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	1500 m²	40	¹⁷	līdz 12	¹⁷	40
284.	Labiekārtota ārtelpa	¹⁷	20	¹⁷	¹⁷	līdz 2	70
285.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	¹⁷	60	¹⁷	līdz 12	¹⁷	20
286.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	¹⁷	40	¹⁷	līdz 12	līdz 3	10

¹⁴ saskaņā ar DzS apbūves parametriem

¹⁵ saskaņā ar DzM apbūves parametriem

¹⁶ saskaņā ar DzD apbūves parametriem

¹⁷ nenosaka

¹⁸ atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai

4.5.1.5. Citi noteikumi

287. Vienā zemes vienības atļauts izvietot vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, ja, rēķinot uz katru ēku, zemes vienības platība nav mazāka par noteikto minimālo zemes vienības platību katrai ēkai, apbūve atbilst apbūves parametriem un citām Apbūves noteikumu prasībām, kā arī ir iespējams sadalīt zemes vienību reālajās daļās.

288. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, vai vienu rindu māju un palīgēkas.

289. Dvīņu un rindu māju apbūves gadījumā, ja ir paredzēta zemes vienības sadale, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz zemes vienības un ēkas sadalīšanas iespēju pa kopmūra asi. Zemes vienību atļauts sadalīt pēc ēku nodošanas ekspluatācijā.

290. Prasības jaunveidojamas daudzdzīvokļu vai rindu māju apbūves teritorijas labiekārtojumam:

290.1. paredz un ierīko ārtelpas labiekārtojumu: piebrauktuves, solus, atkritumu tvertnes, ārtelpas apgaismojumu, gājēju celiņus, atkritumu konteineru (tvertņu) novietnes;

290.2. ja tuvākajā apkārtnē (500 m attālumā no plānotās ēkas) neatrodas publiski pieejams bērnu rotaļu laukums, publiski pieejams sporta spēļu laukums, publiski pieejama mierīgas atpūtas teritorija ar gājēju celiņiem un soliem, tos paredz daudzdzīvokļu mājas vai rindu māju būvniecības ieceres dokumentācijā.

291. Reliģisko organizāciju ēku apbūvei veic būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

292. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvieta vai garāža).

293. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Jaukta centra apbūves teritorijā (JC), atļautie izmantošanas veidi ir dzīvojamā apbūve, Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003), Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

294. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

295. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

296. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

297. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

298. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

299. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

300. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

301. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

302. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

303. Noliktavu apbūve (14004).

304. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

305. Biroju ēku apbūve (12001).

306. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

307. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
308.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1 ha ¹⁹	60	²⁰	²¹	²¹	10
309.	Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve	1 ha ¹⁹	60	²⁰	²¹	²¹	10
310.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	1 ha ¹⁹	60	²⁰	²¹	²¹	10
311.	Derīgo izrakteņu ieguve	1 ha ¹⁹	60	²⁰	²⁰	²⁰	10
312.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	1 ha ¹⁹	60	²⁰	²⁰	²⁰	10
313.	Inženiertehniskā infrastruktūra	1 ha ¹⁹	60	²⁰	²⁰	²⁰	10
314.	Transporta lineārā infrastruktūra	²⁰	²⁰	²⁰	²⁰	²⁰	²⁰
315.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	²⁰	60	²⁰	²⁰	²⁰	10
316.	Noliktavu apbūve	1 ha ¹⁹	60	²⁰	²⁰	²⁰	10
317.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	²⁰	²⁰	²⁰	²⁰	²⁰	²⁰
318.	Biroju ēku apbūve	2000 m²	60	²⁰	²⁰	līdz 4	20
319.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2000 m²	60	²⁰	²⁰	līdz 4	20
320.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2000 m²	60	²⁰	²⁰		10

¹⁹ detālplānojumā vai zemes ierības projektā var pamatot mazāku minimālo zemes vienības platību

²⁰ nenosaka

²¹ atbilstoši tehnoloģiskajai specifikai, ievērojot nosacījumus par augstuma un attāluma nosacījumiem uz robežām ar dzīvojamo un publisko apbūvi

4.6.1.5. Citi noteikumi

321. Veidojot jaunu smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu un vieglās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.

322. Jaunu rūpniecības uzņēmuma objektu, kur plānots veikt A kategorijas piesārņojošu darbību, drīkst izvietot ne tuvāk kā 300 m attālumā no teritorijām, kurās dzīvojamā apbūve ir viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

323. Jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumu un metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu drīkst izvietot ne tuvāk kā 100 m attālumā no teritorijām, kurās dzīvojamā apbūve ir viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

324. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) esošo rūpniecības uzņēmumu pārbūvi var atļaut, ja:

324.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;

324.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts;

324.3. gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas rūpnieciskās ražošanas objekts un tas robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

324.3.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

324.3.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

325. Objektiem, kuru darbība palielina satiksmes intensitāti un rada papildus noslodzi pašvaldības transporta infrastruktūrai, izstrādā transporta plūsmas izpēti un prognozi, ko iekļauj detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.

326. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta ciemu teritorijās.

327. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvietas).

328. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

329. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, kura nerada būtisku piesārņojumu ārpus uzņēmumu robežām.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

330. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

331. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

332. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

333. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

334. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

335. Noliktavu apbūve (14004): aizliegti objekti, kuri pēc uzglabājamo vielu kvalificējošiem daudzumiem atbilst paaugstinātas bīstamības objekta kritērijiem.

336. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

337. Biroju ēku apbūve (12001).

338. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

339. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
340.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1 ha ²²	60	²³	²⁴	²⁴	10
341.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	1 ha ²²	60	²³	²⁴	²⁴	10
342.	Inženiertehniskā infrastruktūra	1 ha ²²	60	²³	²³	²³	10
343.	Transporta lineārā infrastruktūra	²³	²³	²³	²³	²³	²³
344.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	²³	60	²³	²³	²³	10
345.	Noliktavu apbūve	1 ha ²²	60	²³	²³	²³	10
346.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	²³	²³	²³	²³	²³	²³
347.	Biroju ēku apbūve	2000 m²	60	²³	²³	līdz 4	20
348.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2000 m²	60	²³	²³	līdz 4	20
349.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2000 m²	60	²³	²³	²³	10

²² detālplānojumā vai zemes ierības projektā var pamatot mazāku minimālo zemes vienības platību

²³ nenosaka

²⁴ atbilstoši tehnoloģiskajai specifikai, ievērojot nosacījumus par augstuma un attāluma nosacījumiem uz robežām ar dzīvojamo un publisko apbūvi

4.6.2.5. Citi noteikumi

350. Aizliegta darbība, kurai nepieciešama A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.

351. Veidojot jaunu vieglās rūpniecības uzņēmumu, ja nepieciešams būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.

352. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R1) esošo rūpniecības uzņēmumu pārbūvi var atļaut, ja:

352.1. darbības radītais trokšņa līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz trokšņa robežlielumus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās esošais trokšņa līmenis netiek palielināts;

352.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis ārpus uzņēmuma teritorijas nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un blakus esošajās dzīvojamās un publiskās teritorijās gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts;

352.3. gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas rūpnieciskās ražošanas objekts un tas robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

352.3.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

352.3.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

353. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvietas).

354. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

355. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu ielu satiksmei, tostarp sabiedriskā transporta, velosipēdu un gājēju satiksmei, nepieciešamo infrastruktūru un tās attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi (ietverot sabiedriskā transporta pieturvietas, sabiedriskā transporta maršrutu galapunktu būves, elektromobīļu uzlādes stacijas, autostāvvietas u.tml.).

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

356. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

357. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): izņemot dzelzceļa lineāro infrastruktūru.

358. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti - autoservisi, speciālās mazgātavas u.tml.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

359. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atļauta apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas būves - tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski, segtie tirdzniecības stendi u.tml.).

360. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

361. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.7.2. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

4.7.2.1. Pamatinformācija

362. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu dzelzceļa uzņēmumu darbību un to attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

363. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

364. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): dzelzceļš un citas kompleksas transporta inženierbūves, tai skaitā tilti, estakādes, tuneļi un citas līdzīgas būves, kas veido lineāru dzelzceļa satiksmes infrastruktūru.

365. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves dzelzceļa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, depo, termināļi, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas u.tml.

4.7.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

366. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atļauta apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas būves - tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski, segtie tirdzniecības stendi u.tml.).

367. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido noliktavu ēkas, kas paredzētas kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču pagaidu uzkrāšanai.

4.7.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.2.5. Citi noteikumi

368. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Transporta infrastruktūras teritorijā (TR1), atļautie izmantošanas veidi ir Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

369. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

370. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

371. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

372. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

373. Noliktavu apbūve (14004).

374. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

375. Biroju ēku apbūve (12001).

376. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

377. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
378.	Inženiertehniskā infrastruktūra	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵
379.	Transporta lineārā infrastruktūra	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵
380.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵	10
381.	Noliktavu apbūve	1 ha	60	²⁵	līdz 12	²⁵	10
382.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵	²⁵
383.	Biroju ēku apbūve	2000 m²	60	²⁵	līdz 12	līdz 3	10
384.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2000 m²	60	²⁵	līdz 12	līdz 3	10
385.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2000 m²	60	²⁵	līdz 12	²⁵	10

²⁵ nenosaka

4.8.1.5. Citi noteikumi

386. Veidojot jaunas tehniskās apbūves teritorijas detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, paredzot prettrokšņu sienas, aizsargstādījumus u.tml.

387. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

388. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

389. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

390. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

391. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

392. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kempingi, glempingi un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

393. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

394. Sporta būvju apbūve (12005): sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
395.	2000 m²	²⁶	²⁶	līdz 6 ²⁷	²⁶	70

²⁶ nenosaka

²⁷ skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības

4.9.1.5. Citi noteikumi

396. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA), atļautie izmantošanas veidi ir Labiekārtota ārtelpa (24001), Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002) un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

397. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kas paredzētas kapsētu ierīkošanai un uzturēšanai. Teritorijā atļauta apbedījumu ierīkošana, ar šo funkciju saistītais labiekārtojums, apstādījumi un būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

398. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsēta (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves) un dzīvnieku kapsētas, ietverot apstādījumus un kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamo labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

399. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atļauta apbūve, ko veido īslaicīgas lietošanas būves - tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski, segtie tirdzniecības stendi u.tml.).

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
400.	Labiekārtota ārtelpa	²⁹	²⁸	²⁸	līdz 12	²⁹	²⁸
401.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	²⁸	²⁸	²⁸	līdz 6	²⁹	²⁸

²⁸ nenosaka

²⁹ pēc funkcionālās nepieciešamības

4.9.2.5. Citi noteikumi

402. Minimālais kapsētas labiekārtojums un tehniskā infrastruktūra:

402.1. autostāvvieta pie galvenās ieejas;

402.2. atkritumu konteineru novietnes, tostarp dalītai sadzīves atkritumu un zaļo atkritumu (bioloģiski noārdāmo atkritumu) savākšanai;

402.3. ūdens ņemšanas vietas kapsētas apsaimniekošanai;

402.4. organizēts gājēju ceļu tīkls.

403. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA1), atļautie izmantošanas veidi ir Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

404. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

405. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

406. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

407. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

408. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

409. Viensētu apbūve (11004).

410. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

411. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

412. Sporta būvju apbūve (12005).

413. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

414. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

415. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

416. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
417.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha	³¹	³¹	³¹	³¹	³¹
418.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	2 ha	³¹	³¹	³¹	³¹	³¹
419.	Labiekārtota ārtelpa	³¹	10	³¹	līdz 6	³¹	70
420.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	³¹	³¹	³¹	³¹	³¹	³¹
421.	Viensētu apbūve	³⁰	³⁰	³⁰	³⁰	³⁰	³⁰
422.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha	20	³¹	līdz 10	līdz 2	50
423.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha	20	³¹	līdz 10 ³²	līdz 2	50
424.	Sporta būvju apbūve	2 ha	20	³¹	līdz 10	līdz 2	50
425.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2 ha	20	³¹	līdz 10	līdz 2	50
426.	Derīgo izrakteņu ieguve	2 ha	20	³¹	līdz 10	līdz 2	³¹
427.	Inženiertehniskā infrastruktūra	³¹	³¹	³¹	³¹	³¹	³¹
428.	Lauksaimnieciska izmantošana	³⁰	³⁰	³⁰	³⁰	³⁰	³⁰

³⁰ saskaņā ar L apbūves parametriem

³¹ nenosaka

³² skatu torņiem pēc funkcionālās nepieciešamības

4.10.1.5. Citi noteikumi

429. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta ciemu teritorijās.

430. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1 apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Mežu teritorijā (M), atļautie izmantošanas veidi ir Mežsaimnieciska izmantošana (21001), Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002), Labiekārtota ārtelpa (24001), Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002), Viensētu apbūve (11004) un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

4.10.2. Mežu teritorija (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

431. Mežu teritorija (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai un, lai nodrošinātu inženiertehnisko infrastruktūru un energoapgādes uzņēmumu apbūvi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

432. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

433. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

434. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

435. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

436. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

437. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas un vēja parki.

438. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.10.2.5. Citi noteikumi

439. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

440. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

441. Viensētu apbūve (11004).

442. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

443. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

444. Labiekārtota ārtelpa (24001).

445. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

446. Vasarnīcu apbūve (11002).

447. Dārza māju apbūve (11003).

448. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

449. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

450. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

451. Sporta būvju apbūve (12005).

452. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

453. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

454. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

455. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

456. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

457. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

458. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

459. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

460. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

461. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

462. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

463. Noliktavu apbūve (14004).

464. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

465. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

466. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
467.	Viensētu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	līdz 3	³³
468.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 16	³⁵	³³
469.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha	10 ³⁴	³³	līdz 16	³⁵	³³
470.	Labiekārtota ārtelpa	2 ha	10	³³	līdz 8	līdz 2	70
471.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	2 ha	10	³³	³³	³³	³³
472.	Vasarnīcu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 8	līdz 2	³³
473.	Dārza māju apbūve	2 ha	10	³³	līdz 6	līdz 1	³³
474.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
475.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
476.	Kultūras iestāžu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
477.	Sporta būvju apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
478.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2 ha	10	³³	³⁵	³⁵	³³
479.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
480.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
481.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
482.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
483.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	2 ha	10	³³	līdz 16	³⁵	³³
484.	Derīgo izrakteņu ieguve	2 ha	10	³³	līdz 12	³⁵	³³
485.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	2 ha	10	³³	³⁵	³⁵	40
486.	Inženiertehniskā infrastruktūra	2 ha	10	³³	³⁵	³⁵	³³
487.	Transporta lineārā infrastruktūra	³³	³³	³³	³³	³³	³³
488.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	2 ha	10	³³	³⁵	³⁵	³³
489.	Noliktavu apbūve	2 ha	20	³³	līdz 16	³⁵	³³
490.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2 ha	10	³³	³⁵	³⁵	³³
491.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha	10	³³	³³	³³	³³
492.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	2 ha	10	³³	³³	³³	³³

³³ nenosaka

³⁴ dārzniecības un siltumnīcu kompleksiem apbūves blīvums 60 %

³⁵ atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

4.11.1.5. Citi noteikumi

493. Meža vai plantāciju mežu ieaudzēšanai meliorētās lauksaimniecības zemēs jāsaņem atbildīgās institūcijas tehniskie noteikumi.

494. Veidojot jaunus lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistītos uzņēmumu, specializētos lopkopības kompleksu, vieglās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi, būvniecības ieceres dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tāds ir nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas. Minētie aizsardzības pasākumi ir jāierīko konkrētās zemes vienības robežās.

495. Jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmumu un metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu drīkst izvietot ne tuvāk kā 100 m attālumā no teritorijām, kurās dzīvojamā apbūve ir viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem.

496. Ja esoša lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve vai esoši specializētie lopkopības kompleksi robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, tad to pārbūvi atļaut, ja būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēti pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas lauksaimnieciskās ražošanas objekts vai specializētie lopkopības kompleksi, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

496.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

496.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

497. Objektiem, kuru darbība palielina satiksmes intensitāti un rada papildus noslodzi pašvaldības transporta infrastruktūrai, izstrādā transporta plūsmas izpēti un prognozi, ko iekļauj detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.

498. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvietas).

499. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas dzīvojamās ēkas un nepieciešamās palīgēkas.

500. Vienā zemes vienībā atļauta mākslīgo ūdenstilpju (dīķu) izbūve, kuru kopējā platība nevar būt lielāka par 30% no zemes vienības kopējās platības.

501. No zemes vienības, kas atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L), atsevišķā zemes vienībā drīkst atdalīt zemi, kas nepieciešama esošas viensētas un saimniecības ēku uzturēšanai. Šādā gadījumā jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 0,5 ha.

502. Lauksaimniecības teritorijas (L) upju aizsargjoslās ir aizliegts izbūvēt jaunus saules paneļu parkus.

503. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L), atļautie izmantošanas veidi ir dzīvojamā apbūve, Labiekārtota ārtelpa (24001), Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002) un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

504. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, kur galvenā izmantošana ir lauksaimnieciskā izmantošana nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēs saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

505. Viensētu apbūve (11004).

506. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

507. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

508. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

509. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
510.	Viensētu apbūve	10 ha	20	³⁶	līdz 12	līdz 3	³⁶
511.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	10 ha	³⁷	³⁶	līdz 16	³⁷	³⁶
512.	Lauksaimnieciska izmantošana	10 ha	³⁷	³⁶	līdz 16	³⁷	³⁶
513.	Inženiertehniskā infrastruktūra	³⁶	³⁶	³⁶	³⁶	³⁶	³⁶
514.	Transporta lineārā infrastruktūra	³⁶	³⁶	³⁶	³⁶	³⁶	³⁶

³⁶ nenosaka

³⁷ atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

4.11.2.5. Citi noteikumi

515. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas dzīvojamās ēkas un palīgēkas.

516. No zemes vienības, kas atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijā, atsevišķā zemes vienībā drīkst atdalīt zemi, kas nepieciešama esošas viensētas un saimniecības ēku uzturēšanai. Šādā gadījumā jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība ir 0,5 ha.

517. Veidojot jaunus lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistītos uzņēmumu vai specializētos lopkopības kompleksu apbūvi, būvniecības ieceres dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tāds ir nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas. Minētie aizsardzības pasākumi ir jāierīko konkrētās zemes vienības robežās.

518. Ja esoša lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve vai esoši specializētie lopkopības kompleksi robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, tad to pārbūvi atļaut, ja būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēti pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas lauksaimnieciskās ražošanas objekts vai specializētie lopkopības kompleksi, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

518.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

518.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

519. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L1), atļautie izmantošanas veidi ir Viensētu apbūve (11004), Labiekārtota ārtelpa (24001), Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002) un Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

520. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir lauksaimniecības zemes ciemos, lai nodrošinātu savrupu apbūvi un lauksaimniecisku izmantošanu.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

521. Viensētu apbūve (11004).

522. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

523. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot lopkopību, dārzniecības un siltumnīcu kompleksus.

524. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti skvēri, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

525. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

526. Vasarnīcu apbūve (11002).

527. Dārza māju apbūve (11003).

528. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido vietējas nozīmes veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, izņemot degvielas un gāzes uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus.

529. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu nami, pansijas.

530. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): apbūve, ko veido ārstu prakses un tām nepieciešamā infrastruktūra.

531. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, dzīvnieku viesnīcas, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

532. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

533. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

534. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

535. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

536. Noliktavu apbūve (14004).

537. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

538. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
539.	Viensētu apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 12	līdz 3	³⁸
540.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	5000 m²	³⁹	³⁸	līdz 16	³⁹	³⁸
541.	Lauksaimnieciska izmantošana	5000 m²	³⁹	³⁸	līdz 16	³⁹	³⁸
542.	Labiekārtota ārtelpa	5000 m²	50	³⁸	līdz 10	līdz 2	70
543.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	5000 m²	³⁸	³⁸	³⁸	³⁸	³⁸
544.	Vasarnīcu apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 8	līdz 2	³⁸
545.	Dārza māju apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 6	līdz 1	³⁸
546.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 12	³⁹	³⁸
547.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 12	³⁹	³⁸
548.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 12	³⁹	³⁸
549.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 12	³⁹	³⁸
550.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 16	³⁹	³⁸
551.	Inženiertehniskā infrastruktūra	5000 m²	50	³⁸	³⁹	³⁹	³⁸
552.	Transporta lineārā infrastruktūra	³⁸	³⁸	³⁸	³⁸	³⁸	³⁸
553.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	5000 m²	50	³⁸	³⁹	³⁹	³⁸
554.	Noliktavu apbūve	5000 m²	50	³⁸	līdz 12	³⁹	³⁸
555.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	5000 m²	50	³⁸	³⁹	³⁹	³⁸
556.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	5000 m²	50	³⁸	³⁸	³⁸	³⁸

³⁸ nenosaka

³⁹ atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

4.11.3.5. Citi noteikumi

557. Veidojot jaunus lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistītos uzņēmumu vai vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi būvniecības ieceres dokumentācijā vai detālplānojumā, ja tāds ir nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī neestētiskām ainavām, nepieciešamības gadījumā ierīkojot vai izbūvējot buferzonas. Minētie aizsardzības pasākumi ir jāierīko konkrētās zemes vienības robežās.

558. Ja esoša lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve robežojas ar esošu dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, tad to pārbūvi atļaut, ja būvniecības ieceres dokumentācijā paredzēti pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu, kā arī gar zemes vienības robežu, uz kuras atrodas lauksaimnieciskās ražošanas objekts, paredz buferzonu. Buferzonu nosaka ņemot vērā šādus nosacījumus:

558.1. buferzonā, piemēram, tiek ierīkota vismaz 2 m plata mūžzaļo apstādījumu josla, kura piecu gadu laikā no apstādījumu joslas izveidošanas sasniedz vismaz 4 m lielu augstumu, vai nodrošina cita veida aizsardzību atbilstoši tehnoloģiskajiem procesiem objektā;

558.2. buferzonas platumu atļauts samazināt, ja ir saņemts attiecīgs kaimiņu zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojums.

559. Objektiem, kuru darbība palielina satiksmes intensitāti un rada papildus noslodzi pašvaldības transporta infrastruktūrai, izstrādā transporta plūsmas izpēti un prognozi, ko iekļauj detālplānojuma vai būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.

560. Zemes vienībā jāparedz vieta automašīnu novietošanai (stāvvietas).

561. Lauksaimniecības teritorijas (L2) upju aizsargjoslās ir aizliegts izbūvēt jaunus saules paneļu parkus.

562. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības. Kultūras pieminekļu, kas atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L2), atļautie izmantošanas veidi ir Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003), Labiekārtota ārtelpa (24001) un Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

563. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

564. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

565. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

566. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

567. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

568. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

569. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

570. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007).

571. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
572.	Inženiertehniskā infrastruktūra	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴¹	⁴¹	⁴⁰
573.	Transporta lineārā infrastruktūra	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰
574.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴¹	⁴¹	⁴⁰
575.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴¹	⁴¹	⁴⁰
576.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰
577.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴²	⁴⁰	⁴⁰
578.	Dzīvojamā apbūve uz ūdens	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	līdz 6	līdz 1	⁴⁰
579.	Derīgo izrakteņu ieguve	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰	⁴⁰

⁴⁰ nenosaka

⁴¹ atbilstoši tehniskajai specifikai

⁴² peldbūvju un uz pāļiem stiprinātu būvju augstums - līdz 6 m virs ūdens līmeņa

4.12.1.5. Citi noteikumi

580. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās zemes vienību platības un apbūves parametru noteikšanā ievēro Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļas prasības.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Riska teritorija (TIN11)

5.1.1.1. Pamatinformācija

581. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlota bijusī Sibīrijas mēra lopu kapsēta "Zeltiņi", kura atrodas Jelgavas novada Lielplatones pagastā, īpašumā "Baloži".

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

582. Šajā teritorijā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

5.1.2. Teritorija Ķemeru nacionālajā parkā (TIN12)

5.1.2.1. Pamatinformācija

583. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" Valgundes pagastā attēlota Ķemeru nacionālā parka teritorija, kas ir nozīmīga ar sērūdeņradi bagāto minerālūdeņu un dūņu veidošanās kompleksu.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

584. Plānojot būvniecību, ūdens ieguves vietas vai dīķu rakšanu TIN12, jāsaņem hidroģeologa atzinums par ietekmes izvērtējumu attiecībā uz sērūdeņradi bagāto minerālūdeņu veidošanās procesu. Darbības nav pieļaujamas, ja tās pasliktina Ķemeru balneoloģisko resursu stāvokli.

5.1.3. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN13)

5.1.3.1. Pamatinformācija

585. Teritorija, kurā ir centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

586. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" ir attēlotas TIN13 teritorijas, kurās visiem objektiem ir jānodrošina pieslēgums pie centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

587. Teritorijās, kuras nav noteiktas kā TIN13, plānojot jaunu apbūvi inženiertīklu perspektīvajam risinājumam paredz pievienošanās iespējas pie pašvaldības centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, pēc tam, kad tās izbūvētas gar teritoriju.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

588. Ainaviski vērtīgas teritorijas TIN5, kurās vienlaikus kopā pastāv ekoloģiskās, kultūrvēsturiskās un vizuāli estētiskās vērtības, veidojot Zemgales reģionam raksturīgo ainavu.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

589. Grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlotas sekojošas ainaviski vērtīgās teritorijas TIN5:

589.1. Ķemeru tīreļa ainava;

589.2. Ložmetējkalna Tīreļpurva ainava.

590. TIN5 teritorijās nav atļauts:

590.1. veikt jebkādu saimniecisko darbību, kas būtiski samazina ainavas ekoloģisko, kultūrvēsturisko un vizuālo vērtību;

590.2. ierīkot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas;

590.3. izbūvēt jaunas vēja elektrostacijas;

590.4. izbūvēt jaunus saules paneļu parkus;

590.5. izvietot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras labiekārtojuma objektus (informācijas stendus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, atkritumu tvertnes u.c.) bez kompetento valsts un pašvaldības iestāžu saskaņojumu.

591. TIN5 teritorijā "Ložmetējkalns Tīreļpurvā" saglabā un izceļ kaujas lauka liecības apkārtējā vidē, nodrošinot teritorijas rekreatīvo funkciju atbilstoši vietas kultūrvēsturiskajām iezīmēm. Veicot TIN5 teritorijā "Ložmetējkalns Tīreļpurvā" atļauto saimniecisko darbību, ņem vērā meža apsaimniekošanas plānā ietvertos nosacījumus un plānotās darbības.

592. TIN5 teritorijā "Ķemeru tīrelis", ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, saglabā vērtīgos ainavas elementus, atsedz skatus uz atklātām vai pusatklātām telpām, saglabā lauces, nodrošinot to pļaušanu vai ganīšanu.

593. Apbūves veidošana atļauta tikai tūrisma un ekoloģiskās un kultūrvēsturiskās izglītības mērķiem, nodrošinot saudzīgus risinājumus rekreācijai, saimnieciskiem mērķiem, kā arī dabas un vides aizsardzības mērķiem. Apbūve pieļaujama arī gadījumos, kad tā nepieciešama valsts aizsardzības funkciju īstenošanai.

594. Pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, būvvalde, sniedzot argumentētu pamatojumu, var uzdot būvniecības ieceres dokumentācijā iekļaut sertificēta ainavu arhitekta novērtējumu par plānotās apbūves ietekmi uz ainavu, ja projekta risinājums paredz būtiskas ainavas izmaiņas, kas norādīti grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un Paskaidrojuma raksta 2. pielikumā "Ainaviski vērtīgo teritoriju plāns".

5.5.2. Ainaviski vērtīgs ceļa posms (TIN51)

5.5.2.1. Pamatinformācija

595. Ainaviski vērtīgs ceļa posms TIN51, kas šķērso ainaviski pievilcīgas teritorijas vai skatu punktus.

5.5.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.2.3. Citi noteikumi

596. TIN51 teritorijas attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un tās iedalītas vairākās kategorijās pa posmiem:

596.1. posmi, kurus raksturo izteikta mežu un upes ainava, ar vietām atklātiem skatiem uz ūdenstecēm - Lielupi un Svētes upi, krasta apaugumu, apkārt esošiem mežu masīviem, kas mijiedarbojas ar apdzīvojuma struktūrām un veido mozaīkainavas struktūras. Attīstot teritoriju ainaviski vērtīgo ceļu zonās saglabā un pilnveido mozaīkveida struktūras, nodrošina skatus uz ūdenstilpēm, kā arī veicina mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nostiprinot gan novada zaļo, gan zilo struktūru nozīmību novada ietvaros:

596.1.1. autoceļa P101 posms no Jelgavas novada robežas līdz Kalnciemam;

596.1.2. autoceļa A9 posms no Jelgavas novada robežas līdz Tīreļiem;

596.1.3. autoceļa P99 posms;

596.1.4. autoceļa V1065 posms no Kalnciema līdz Tušķiem;

596.2. posmi novadā, lauksaimniecības zemēm mijiedarbojoties ar atsevišķām meža platībām un apdzīvojuma struktūrām, veidojas mozaīkveida ainavas, kuru lielākā vērtība ir daudzveidīgi tuvi un tāli skati, līkumoti ceļi, un viensētu struktūras. Attīstot teritoriju ainaviski vērtīgo ceļu zonās, saglabā mozaīkveida struktūras, izceļ atsevišķi tālos skatus un nostiprina viensētu telpiskās struktūras:

596.2.1. autoceļa P97 posms no Tušķiem līdz Dorupei;

596.2.2. autoceļa V1056 posms no Svētes līdz Vilcei;

596.2.3. autoceļa P103 posms no Ziedkalnes līdz Vilcei;

596.2.4. autoceļa P103 posms no Vilces līdz Elejai;

596.2.5. autoceļa V1072 posms no Lielvircavas virzienā uz Sesavu;

596.3. posmi, kuru ainavas struktūru izteikti veido un ietekmē lielas lauksaimniecības platības - Zemgales reģiona lauksaimniecības zemju ainava ar izteikti tāliem skatiem un skatu atvērumiem un saimnieciskās darbības struktūrām. Attīstot teritoriju ainaviski vērtīgo ceļu zonās, saglabā tālos skatus un uztur saimnieciskās darbības struktūras - veicina arī turpmāku lauksaimniecības darbību:

596.3.1. autoceļa P95 posms no Svētes līdz Zaļeniekiem;

596.3.2. autoceļa P95 posms no Zaļeniekiem līdz Jelgavas novada robežai;

596.3.3. autoceļa V1055 posms no Vilces līdz Blankenfeldes muižai;

596.3.4. autoceļa P103 posms no Elejas virzienā uz Sesavu;

596.3.5. autoceļa V1054 posms no Vircavas virzienā uz Oglaini;

596.3.6. autoceļa V1071 posms no Vecsvirlaukas līdz Staļģenei;

596.4. novadā izcelts viens ceļa posms, kura galvenās vērtības saistītas ar kultūrvēsturiskām iezīmēm un kuru raksturo koku rindas abās ceļa pusēs. Ceļa posmam izceļ tā vēsturisko nozīmību, saglabājot, uzturot un atjaunojot alejas un izceļot vēsturiskās skatu perspektīvas:

596.4.1. autoceļa V1078 posms - Blankenfeldes muižas aleja.

597. Pārbūvējot autoceļu nav atļauts veikt būtiskas autoceļa trases izmaiņas, taisnošanu un nozīmīgu reljefa pārveidošanu, kas maina ainavas raksturu.

598. Jānodrošina no ainaviskajiem ceļiem atvērtas skatu līnijas uz pieguļošo teritoriju, nepieļaut raksturīgajai kultūrvēsturiskajai videi disharmonējošas apbūves veidošanu.

599. Noteiktajiem ainaviskā ceļa posmiem, pieguļošajās zemes vienībās nepieļaut teritorijas aizaugšanu ar krūmiem un apmežošanu, savlaicīgi veicama krūmu izciršana un ainavu degradējošu objektu nojaukšana vai to teritoriju sakārtošana.

600. Lai novērstu draudus vides un apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes pasliktināšanai, kā arī sekmētu ieguves vietas iekļaušanos ainavā, pēc derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas beigām, derīgo izrakteņu ieguvējs veic teritorijas rekultivāciju saskaņā ar projektu, kā arī sakārto izstrādes laikā bojāto infrastruktūru - piebraucamos ceļus u.c. Rekultivāciju uzsāk viena gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas.

601. TIN51 teritorijās saglabā un uztur kultūrvēsturiskajam Zemgales reģionam raksturīgo ainavu, nodrošinot atvērto un plašo ainavas raksturu ar tālām skatu perspektīvām.

602. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonās apmežošana ir aizliegta, ja tās rezultātā tiks aizsegtas augstvērtīgās skatu perspektīvas vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs.

603. TIN51 zonās un vizuāli sasniedzamajos areālos, kas norādīti grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un Paskaidrojuma raksta 2. pielikumā "Ainaviski vērtīgo teritoriju plāns", izbūvējot jaunus industriālus objektus, veido kultūrvēsturiskā ainavā iederīgus buferstādījumus.

604. Jaunu vēja elektrostaciju izvietošanā visa novada teritorijā veic ietekmes uz ainavu izvērtējumu un izstrādā ieteikumus to mazināšanai, saskatāmības jeb redzamības analīzē vērtējot plānotā objekta redzamību no ainaviskā ceļa posmiem.

605. TIN51 teritorijās nav pieļaujama jaunu saules paneļu parku izbūve. Jaunu saules paneļu izbūvē TIN51 redzamības zonās pašvaldība var pieprasīt sertificēta ainavu arhitekta novērtējumu par plānotās darbības ietekmi uz ainavu.

606. Ainavisko ceļu posmu raksturojošās iezīmes attēlotas Paskaidrojuma raksta 2. pielikumā "Ainaviski vērtīgo teritoriju plāna 2. pielikumā "Ainaviski vērtīgo ceļu posmu vērtību raksturojošie skatu punkti"".

607. Jaunu būvju būvniecības gadījumā, ja tās vizuāli sasniedzamas no ainaviskajiem ceļa posmiem, pašvaldība var uzdot būvniecības ieceres dokumentācijā iekļaut sertificēta ainavu arhitekta novērtējumu par plānotās apbūves ietekmi uz ainavu, kas norādītas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un Paskaidrojuma raksta 2. pielikumā "Ainaviski vērtīgo teritoriju plāns".

608. Pirms jaunu derīgo izrakteņu ieguves TIN51 zonās un vizuāli sasniedzamajos areālos, kas noteikti saskaņā ar Paskaidrojuma raksta 2. pielikumu "Ainaviski vērtīgo teritoriju plāns", pašvaldība var pieprasīt sertificēta ainavu arhitekta novērtējumu par plānotās darbības ietekmi uz ainavu.

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.7.1. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija

609. Noteikta valsts galvenā autoceļa A8 (Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene)) attīstībai rezervētā teritorija. Teritorija attēlota grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

610. Galvenā izmantošana: inženiertehniskā infrastruktūra, transporta lineārā infrastruktūra un transporta apkalpojošā infrastruktūra.

611. Papildizmantošana: tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve, biroju ēku apbūve, noliktavu apbūve.

612. Līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecībai teritorijā atļautas tikai īslaicīgas lietošanas būves, kas saistītas ar apkalpi, pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju vai citiem līdzīgiem izmantošanas mērķiem. Izskatot būvniecības pieteikumu, būvvalde informē būvniecības pieteicēju par atļauto īstermiņa izmantošanu, nosakot būvētāja riskus un atbildību par būves nojaukšanu pēc šā termiņa beigām.

613. Teritorijā atļauts turpināt uzsākto izmantošanu, kā arī Vispārīgajos apbūves noteikumos atļauto nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritoriju izmantošanu un apbūvi.

614. Jebkura jauna būvniecības iecere jāsaskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

615. Transporta infrastruktūras attīstībai nepieciešamās teritorijas robežas precizē atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai vai transporta infrastruktūras būvprojektam, kas nav uzskatāmi par Teritorijas plānojuma grozījumiem.

616. Pēc transporta infrastruktūras būvprojekta apstiprināšanas, teritorijas izmantošanas un apbūves ierobežojumi attiecas tikai uz teritoriju, kas atrodas projektā paredzēto risinājumu ietekmes zonā.

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

Nenosaka

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība

617. Kultūras pieminekļi un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) robežas ir attēlotas grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

618. Kultūras pieminekļu objektos, to teritorijās un to aizsargjoslās (aizsardzības zonā) pieļaujama tāda saimnieciskā darbība un apbūve, kas neiznīcina kultūras pieminekli, nerada draudus kultūras pieminekļu saglabāšanai un nepazemina konkrētā kultūras pieminekļa un tā ietverošās ainavas kultūrvēsturisko vērtību, ko veido vēsturiskā plānojuma struktūra - ceļu tīkls ar vēsturisko ieseguma veidu, apstādījumi, alejas, meži, lauki, pļavas, to kontūras, raksturīgā veģetācija, vēsturiski raksturīgā apbūve, vēsturiskais labiekārtojuma raksturs, vēsturiskas inženierbūves, vēsturiskais zemes reljefs, ūdenstilpes, piekļūšanas iespēja kultūras piemineklim, kultūras pieminekļa netraucētas uztveres iespējas no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem un raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no kultūras pieminekļa, un kas ir saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzības normatīvo regulējumu.

619. Veicot arhitektūras pieminekļa restaurāciju, atjaunošanu vai pārbūvi, saglabā būves mērogu un telpisko risinājumu.

620. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi.

621. Kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) būvju arhitektoniski telpiskie risinājumi un funkcija nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopuma radīto noskaņu saglabāšanu.

622. Pirms būvniecības ieceres akceptēšanas kultūras pieminekļa un tā aizsardzības teritorijā, pašvaldības būvvalde ņem vērā nosacījumus, ko izvirza par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgā institūcija, kā arī var izvirzīt papildus prasības saskaņā ar Apbūves noteikumu 7.1. apakšnodaļu.

623. Kultūras pieminekļos un to kultūras pieminekļu aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās minimālā jaunveidojamās zemes vienības platība jānosaka atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, respektējot kultūras pieminekļu saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības.

Pielikumi

1. pielikums. Ielu un ceļu kategorijas un to sarkanās līnijas

2. pielikums. Valsts ceļu klasifikācija un to ceļa zemes nodalījuma joslu un aizsargjoslu platumi

3. pielikums. Redzamības brīvlauki

4. pielikums. Tipveida šķērsprofili

5. pielikums. Ceļu un ielu kategorijas

6. pielikums. Centralizētās ūdensapgādes ūdens ņemšanas vietas, aizsargjoslas

7. pielikums. Ēkas stāvu skaita un augstuma noteikšana

8. pielikums. Pagalmi

9. pielikums. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits dažādiem izmantošanas veidiem

10. pielikums. LVĢMC novērojumu stacijas

11. pielikums. Esošie un plānotie pievienojumi valsts autoceļiem