1. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu mācību sistēmu tiesu un prokuratūras funkciju kvalitatīvai izpildei, izveidojot Tieslietu akadēmiju (turpmāk — akadēmija).
2. pants. Akadēmijas statuss un darbība
(1) Akadēmija ir atvasināta publiska persona.
(2) Šajā likumā paredzētajā apjomā un kārtībā akadēmijas institucionālo pārraudzību īsteno Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību. Akadēmijas funkcionālo pārraudzību īsteno Tieslietu padome.
(3) Akadēmija plāno, organizē un īsteno mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuri sniedz juridisku atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, kā arī izmeklētājiem jautājumos, kas ir būtiski efektīvai tiesas spriešanai (turpmāk — mērķgrupas).
3. pants. Akadēmijas uzdevumi un tiesības
(1) Lai tiktu sasniegts šā likuma mērķis, akadēmija:
1) nodrošina mērķgrupām mācības, uzsākot amata pienākumu pildīšanu (sākummācības), un mācības profesionālo zināšanu, prasmju un personisko kompetenču pilnveidei, kā arī personiskās izaugsmes atbalstīšanai;
2) nodrošina tiesnešu un prokuroru kā mācību pasākumu vadītāju prasmju attīstību;
3) veido, uztur un attīsta mācībām piemērotu vidi;
4) izpēta mācību vajadzības, sagatavo tām atbilstošu mācību un personiskās izaugsmes pasākumu plānu un mācību programmas;
5) organizē pētījumu veikšanu, lai sekmētu tiesu un prokuratūras darba efektivitāti;
6) īsteno starptautisko sadarbību ar tiesnešu un prokuroru mācību nodrošinātājiem un piedalās starptautiskos projektos atbilstoši savai kompetencei;
7) var nodrošināt mācības tiesneša amata un prokurora amata pretendentiem par maksu;
8) var nodrošināt mācības citiem ar tieslietu jomu saistītiem profesionāļiem par maksu;
9) var sniegt maksas pakalpojumus;
10) veic citus šajā likumā noteiktus uzdevumus.
(2) Akadēmija apstrādā mācību pasākumu dalībnieku personas datus, kas nepieciešami šā panta pirmajā daļā noteikto uzdevumu izpildei, plānojot, organizējot un īstenojot mācības mērķgrupām.
4. pants. Mācību maksas atlīdzināšana
(1) Ja tiesnesis vai prokurors likumā noteiktajā kārtībā saņēmis pozitīvu pirmreizējo profesionālās darbības novērtējumu un ne vēlāk kā divus gadus pirms iecelšanas vai apstiprināšanas amatā ir piedalījies akadēmijas organizētajās tiesneša vai prokurora amata pretendentu mācībās par maksu, akadēmijas direktors, pamatojoties uz tiesneša vai prokurora iesniegumu, lemj par mācību maksas atlīdzināšanu.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiesneša vai prokurora amata pretendentiem tiek atlīdzināta mācību maksa, un atlīdzināmās mācību maksas apmēru.
5. pants. Akadēmijas direktors
(1) Akadēmijas direktoru uz pieciem gadiem amatā ieceļ Ministru kabinets. Viena un tā pati persona par akadēmijas direktoru var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Akadēmijas direktora amata kandidātu pēc Tieslietu padomes priekšlikuma iecelšanai amatā virza tieslietu ministrs.
(2) Akadēmijas pārvaldes institūcija ir direktors, kas vada un pārstāv akadēmiju.
(3) Akadēmijas direktors:
1) nosaka akadēmijas struktūru un apstiprina akadēmijas nolikumu;
2) pieņem darbā un atbrīvo no darba akadēmijas darbiniekus;
3) nodrošina akadēmijas darbības stratēģijas izstrādi un izpildi;
4) organizē mācību programmu un mācību plāna izstrādi;
5) līdz kārtējā gada 1. maijam iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē akadēmijas sagatavoto ikgadējo mācību plānu, kā arī izstrādātās vai aktualizētās mācību programmas;
6) sagatavo akadēmijas mācību gada darbības pārskatu;
7) veic citus šajā likumā noteiktus uzdevumus.
(4) Ministru kabinets, uzklausot Tieslietu padomes viedokli, nosaka amata pretendentam izvirzāmās prasības un izsludina atklātu konkursu uz akadēmijas direktora amatu. Tieslietu padome nosaka akadēmijas direktora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību. Akadēmijas direktora amata pretendentu atlasi veic Tieslietu padomes izveidota komisija. Komisijā ietver tiesu varas un izpildvaras pārstāvjus vienādā skaitā.
(5) Par akadēmijas direktoru var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:
1) tai ir nevainojama reputācija;
2) tā ir Latvijas pilsonis;
3) tā prot valsts valodu augstākajā līmenī;
4) tā ieguvusi vismaz otrā cikla augstāko izglītību, kā arī amata pienākumu veikšanai atbilstošu profesionālo pieredzi;
5) tā izprot tieslietu sistēmas darbības principus un vērtības.
(6) Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma var atbrīvot akadēmijas direktoru no amata pirms pilnvaru termiņa beigām, ja viņš:
1) iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;
2) pildot savus pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību un tādējādi radījis kaitējumu valstij vai personai;
3) nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus un tādējādi radījis kaitējumu valstij vai personai;
4) darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai ilgāk par sešiem mēnešiem viena gada periodā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem. Šajā laikā neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir grūtniecība, nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;
5) neatbilst akadēmijas direktora amatam noteiktajām prasībām vai bez attaisnojoša iemesla nepilda savus pienākumus.
6. pants. Akadēmijas nolikums
Akadēmijas struktūru, struktūrvienību uzdevumus un šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto apstrādājamo datu apjomu nosaka akadēmijas nolikumā.
7. pants. Akadēmijas personāls un tā atlīdzība
(1) Akadēmijas direktora mēnešalgu nosaka Tieslietu padome saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
(2) Akadēmijas darbinieku mēnešalgu nosaka akadēmijas direktors.
8. pants. Tieslietu padomes kompetence
Tieslietu padome veic šādus uzdevumus:
1) nosaka mācību stratēģiskos mērķus un virzienus;
2) apstiprina akadēmijas darbības stratēģiju un pārrauga tās izpildi;
3) nosaka mācību programmu veidošanas principus;
4) nosaka kārtību, kādā no tiesnešu un prokuroru vidus tiek izraudzīti mācību pasākumu vadītāji;
5) apstiprina mācību programmas un ikgadējo mācību plānu;
6) uzklausa akadēmijas direktora sniegto ikgadējo mācību gada darbības pārskatu un, ja nepieciešams, sniedz ieteikumus darba uzlabošanai;
7) sniedz akadēmijas direktoram viedokli par akadēmijas budžeta projektu;
8) veic citus šajā likumā noteiktus uzdevumus.
9. pants. Administratīvā akta vai faktiskās rīcības tiesiskuma pārbaude
Akadēmijas direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
10. pants. Pārskati par akadēmijas darbību
(1) Akadēmijas direktors ik gadu iesniedz Tieslietu padomei pārskatu par akadēmijas funkciju izpildi un darba rezultātiem iepriekšējā kalendāra gadā, piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
(2) Akadēmija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo publisko gada pārskatu un sniedz pārskatus par budžeta līdzekļu izlietojumu.
11. pants. Akadēmijas finansēšana
(1) Akadēmijas finanšu līdzekļus veido:
1) valsts budžeta finansējums akadēmijas darbības un šajā likumā noteikto uzdevumu izpildes nodrošināšanai;
2) juridisko un fizisko personu, tai skaitā ārvalstu juridisko un fizisko personu, dāvinājumi un ziedojumi;
3) ārvalstu un starptautisko organizāciju finanšu palīdzība;
4) ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi.
(2) Valsts budžeta likumā paredzot mācību īstenošanai nepieciešamo finansējumu atbilstoši valsts budžeta iespējām, ņem vērā nepieciešamību, ievērojot tiesu varas neatkarības principu, nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu mācību sistēmu tiesu un prokuratūras funkciju izpildei.
(3) Akadēmijas budžeta pieprasījuma projektu akadēmijas direktors iesniedz Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija akadēmijas budžeta pieprasījuma projektu iekļauj rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījuma projektā.