Darbības ar dokumentu

Augšdaugavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 108

Daugavpilī 2024. gada 12. septembrī

Lokālplānojuma teritorijas plānojuma grozījumu veikšanai Augšdaugavas industriālā parka izveidošanai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Pieņemti
Augšdaugavas novada pašvaldības domes
12.09.2024. sēdē (prot. Nr. 108; 1. §)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti lokālplānojuma, kas groza Daugavpils novada teritorijas plānojumu Augšdaugavas industriālā parka izveidošanai (turpmāk - Lokālplānojums):

1.1. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (pielikumā);

1.2. grafiskā daļa, kas pieejama valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portālā - hipersaite ar unikālo identifikatoru: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_29563.

2. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

3. Saistošie noteikumi nav īstenojami tikmēr, kamēr nav pabeigtas Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajā daļā minētās darbības.

Augšdaugavas novada pašvaldības
domes priekšsēdētāja 1. vietnieks A. Raščevskis

 

Pielikums
Augšdaugavas novada pašvaldības domes
2024. gada 12. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 108
(prot. Nr. 110, 1. &, lēmums Nr. 2473)

Augšdaugavas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 40900036310
Rīgas iela 2, Daugavpils, LV-5401
pasts@augsdaugavasnovads.lv
http://www.augsdaugavasnovads.lv

Lokālplānojums, ar kuru groza Daugavpils novada teritorijas plānojumu Augšdaugavas industriālā parka izveidošanai

Redakcija 2.0.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības reljefa izmaiņām, meliorācijas sistēmu pārkārtošanas veikšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorijas

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Lokālplānojuma īstenošana

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas u.c. teritorijas izmantošanas aprobežojumi

7.2. Zemes vienību veidošanas nosacījumi

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" norādītajā lokālplānojuma teritorijā (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Augšdaugavas novadā spēkā esošā teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

3. Lokālplānojuma teritorijā pirms būvdarbu uzsākšanas veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši konkrēto objektu būvniecības ieceres risinājumiem.

4. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts realizēt pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētās apbūves kārtas vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert šādus pasākumus:

4.1. meliorācijas sistēmu pārbūvi,

4.2. atmežošanu,

4.3. piekļuves infrastruktūras, inženiertīklu izbūvi un ierīkošanu atbilstošās apbūves kārtas īstenošanas vajadzību apjomā,

4.4. detalizēta vertikālā plānojuma sagatavošanu reljefa izmaiņas gadījumā (ja nepieciešams, teritorijas planēšanu, ūdenstilpņu izveidi u.tml.), atbilstoši būvniecības ieceres risinājumam.

5. Būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanas ietvaros izvērtē esošās grunts izmantošanas iespējas apbūves laukumu sagatavošanai būvniecībai un teritorijas labiekārtošanai.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

6. Galveno piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no valsts galvenā autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pātarnieki), ņemot vērā grafiskajā daļā iekļautos satiksmes organizācijas pamatprincipus, konkrēto pieslēgumu izvietojumu un parametrus precizējot būvniecības ieceres dokumentācijā.

7. Lokālplānojuma teritorijas iekšējos galvenos transporta koridorus veido esošie un perspektīvie pašvaldības ceļi. Tos projektē nodrošinot savstarpēji saistītu ceļu tīklu un optimālas piekļūšanas iespējas esošajām un jaunveidojamām zemes vienībām. Risinājumu precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros, ņemot vērā grafiskajā daļā attēloto perspektīvo pašvaldības ceļu principiālos trasējumus un šķērsprofilus.

8. Ēkām paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

9. Autostāvvietu, velonovietņu, t.sk. mikromobilitātes rīku novietņu skaitu precizē ēku būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā, ņemot vērā konkrētā objekta funkciju (-as).

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

10. Inženiertīklu - elektroapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas, siltumapgādes u.c. inženiertīklu izbūvi, kas nepieciešami ēku un citu būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā, saskaņā ar inženiertīkla turētāja aktuālajiem tehniskajiem noteikumiem.

11. Projektējot ēkas un būves, veic teritorijā paredzēto objektu slodžu orientējošos aprēķinus un izstrādā objektu perspektīvās apgādes shēmas.

12. Dzeramā ūdens apgādei lokālplānojuma teritorijā atļauti lokāli risinājumi, ierīkojot dziļurbumus katram lietotājam atsevišķi vai savstarpēji vienojoties par kopēju dziļurbumu vairākiem lietotājiem, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus.

13. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu - sadzīves un ražošanas notekūdeņu tīkls atdalīts no lietusūdens tīkla.

14. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai atļauta decentralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošana ar lokālu attīrīšanas iekārtu (rūpnieciski izgatavotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu) izbūvi, ievērojot vides aizsardzības prasības un nodrošinot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

15. Lietusūdeņu kanalizācijas sistēmu izbūvē ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu lietusūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai lokālplānojuma teritorijai piegulošajos zemesgabalos apbūves rezultātā netiktu paaugstināts gruntsūdens līmenis.

16. Lietus ūdeņu uzkrāšanai un novadīšanai būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros izvērtē iespējas veidot kombinētos ilgtspējīgus lietus kanalizācijas risinājumus (ievalkas, ūdens uzkrāšanas tilpes (tostarp ugunsdzēsības vajadzībām u.tml.). Nodrošinot atbilstošas vides prasības, lietuskanalizāciju atļauts novadīt meliorācijas grāvju sistēmā. Projektējot atklātās autonovietnes ar ietilpību 50 vai vairāk transportlīdzekļu, nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu, izbūvējot nepieciešamās uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus u.tml.).

17. Lai efektīvi izmantotu ūdensresursus un mazināto risku ūdens kvalitātes izmaiņām Natura 2000 IADT "Ļubasts", projektējot industriālo objektu ūdensapgādi, lietusūdeņu, sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, paredz tehnoloģijas, kas nodrošina:

17.1. attīrīto ūdeņu atkārtotas saimnieciskās izmantošanas iespējas lokālplānojuma teritorijā, iespēju robežās minimizējot izmantoto novadāmo ūdeņu apjomu IADT "Ļubasts" saistītajā ūdensnoteces sistēmā,

17.2. novērš neattīrītu notekūdeņu noplūdi apkārtējā vidē avāriju gadījumā.

18. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši konkrēto objektu ugunsdrošības prasībām, t.sk. izmantojot esošās dabīgās vai mākslīgi izveidotās ūdenstilpes.

19. Objektu siltumapgādes risinājuma izvēli precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes procesa stadijā, izvēloties tehniski - ekonomiski pamatotu un videi draudzīgu risinājumu (atjaunīgos enerģijas resursus, koksnes, škeldas, granulas vai citus biomasas kurināmā veidus, elektroapgādi, gāzes apgādi vai tml. risinājumus).

20. Inženiertīklu un inženiertehnisko objektu izbūves secību nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā katra konkrētā inženiertehniskās infrastruktūras turētāja aktuālos tehniskos noteikumus.

21. Ja elektroenerģijas nodrošināšanai tiek paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas tml. alternatīvas energoapgādes iekārtas, primāri tās integrē ēku arhitektūrā (iekārtu (-as) izvieto konstruktīvi saistīti ar plānotajām ēkām vai būvēm.

3.3. Prasības apbūvei

22. Apbūvi izvieto atbilstoši brīvstāvošu ēku plānojumam, grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlotajās apbūves teritorijās - Rūpnieciskās apbūves teritorijas apakšzonās ar indeksu R3 un R4, ņemot vērā Teritoriju ar īpašiem noteikumiem (TIN115, TIN71, TIN72) nosacījumus, saglabājamos Eiropas Savienības nozīmes biotopus (Teritorija ar īpašiem noteikumiem TIN 116 ), aizsargjoslu u.c. šo noteikumu nosacījumus. Ēku un būvju konkrēto izvietojumu un arhitektonisko risinājumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

23. Savstarpējos attālumus starp ēkām un būvēm projektē atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženiertīklu aizsardzības prasības.

24. Projektējot apbūvi teritorijā ar kokiem vai atmežojamā meža zemē, iespēju robežās saglabā esošos kokus, būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu (ainavu arhitekts, sertificēts dendrologs vai arborists).

25. Meža zemes atmežošanu veic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Lai samazinātu ietekmi uz īpaši aizsargājamo putnu sugu iespējamo ligzdošanu, koku ciršanas darbus neveic putnu ligzdošanas aktīvajā periodā (no 1. marta līdz 31. augustam).

26. Teritorijas daļās, kurās atrodas Eiropas Savienības nozīmes biotopi, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, pieaicina sertificētu sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu konsultācijām par būvju izvietojumu un citiem piemērotākajiem paņēmieniem, kas novērš vai mazina varbūtējo nelabvēlīgo ietekmi uz aizsargājamajām dabas vērtībām objektu būvdarbu un ekspluatācijas laikā.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

27. Teritorijā ap Žeidu ezeru, valsts galvenās nozīmes autoceļu A6 ainavas uztveres zonā, buferzonās ap saglabājamo ES nozīmes biotopu poligoniem saglabā meža ainavu, ievērojot šo noteikumu 5.1. apakšnodaļas prasības (teritorijas ar īpašiem noteikumiem - Meža ainavas aizsardzība teritorija (TIN 115)).

28. Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus izstrādā līdztekus konkrētā objekta projektēšanai, būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vērā projektēto ēku un būvju funkcijas un arhitektonisko risinājumu.

29. Apstādījumus projektē un ierīko, izvēloties klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošu koku, krūmu u.c. apstādījumu sugas, ņemot vērā apkārtnes mežaudžu raksturu. Nosakot konkrēto apstādījumu veidu, kompozīciju un sortimentu, plānotajā apstādījumu struktūrā primāri integrē esošos kokus.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

30. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi, kuri atbilst rūpniecisko avāriju riska objektu kritērijiem, kā arī A kategorijas piesārņojošas darbības objekti, kas nav saistīti ar pārtikas produktu un dzērienu rūpniecību, kokrūpniecību, papīra un kartona ražošanu.

31. Ražošanas iekārtas, kas rada piesārņojuma emisiju, izvieto telpās vai izmantoto tehnoloģijas/vai tehniskos paņēmienus, kas novērš difūzu piesārņojuma emisiju.

32. Paredz lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos, un darbības rezultātā netiek pārsniegti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi.

33. Gadījumā, ja objekta radītais vides troksnis šķietami pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus blakus esošajās zemes vienībās, veic trokšņa līmeņa izpēti. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti, izstrādā papildus prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu, troksni slāpējošu barjeru, grunts valni, ēku arhitektūru vai citus risinājumus. Nepieciešamo prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā.

34. Konkrētās saimnieciskās darbības ietekmes, varbūtējos riskus un pasākumus to novēršanai precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā, likuma par ietekmi uz vidi u.c. normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

3.6. Prasības reljefa izmaiņām, meliorācijas sistēmu pārkārtošanas veikšanai

35. Veicot būvdarbus un teritorijas labiekārtošanu, nav pieļaujamas patvaļīgas reljefa izmaiņas. Projektētās reljefa izmaiņas nedrīkst radīt apdraudējumu pieguļošajām zemes vienībām un apbūvei tajās, kā arī traucēt dabīgo noteci.

36. Esošās meliorācijas sistēmas pārkārtošanu veic pirms konkrētas apbūves.

37. Meliorācijas sistēmu pārbūvi, reljefa izmaiņas veic nepasliktinot hidroloģisko situāciju blakus esošajās zemes vienībās.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3)

4.6.1.1. Pamatinformācija

38. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar indeksu R3 ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu daudzfunkcionāla industriālā parka attīstības iespējas ilgtermiņa perspektīvai, rūpniecisko uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamās teritorijas, inženiertehnisko apgādi un atbilstošu infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

39. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

40. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): izņemot rūpniecisko avāriju riska objektus un A kategorijas piesārņojošas darbības objektus, kas nav saistīti ar pārtikas produktu un dzērienu rūpniecību, kokrūpniecību, papīra, kartona u.tml. ražošanu.

41. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): izņemot lopkautuves.

42. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): atkritumu reģenerācijas vietu apbūve un nepieciešamā infrastruktūra, izņemot atkritumu sadedzināšanu un darbības ar bīstamajiem atkritumiem.

43. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

44. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

45. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

46. Noliktavu apbūve (14004).

47. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

48. Biroju ēku apbūve (12001).

49. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

50. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot brīvības atņemšanas iestādes

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
51.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1	70		3		10
52.	Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve	1	70		3		10
53.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	1	70		3		10
54.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	1	70		3		10
55.	Inženiertehniskā infrastruktūra	1	2		2
56.	Transporta lineārā infrastruk­tūra	1	2		2
57.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	1	70		3		10
58.	Noliktavu apbūve	1	70		3		10
59.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	1	70		3		10
60.	Biroju ēku apbūve	2000 m2	40	līdz 150	3		20
61.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2000 m2	40	līdz 150	3		20
62.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	1	40		3		20

4.6.1.5. Citi noteikumi

63. Veicot jebkādu saimniecisku darbību un uzsākot būvniecību paredz pasākumus visa veida potenciālā piesārņojuma novēršanai, vides atveseļošanai, ieskaitot meža ainavas raksturīgo elementu kopšanas un uzturēšanas pasākumus.

64. Objektiem, kas rada piesārņojumu, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret vides trokšņiem un cita veida piesārņojumi.

65. Apbūves objektiem funkcionāli nepieciešamās autostāvvietas nodrošina objekta izvietošanas zemes vienības robežās. Koplietošanas objektu apkalpei (piemēram, dzelzceļa infrastruktūra, ūdens ieguves urbums u.tml.) autostāvvietas nodrošina atbilstoši objekta specifikai (tostarp, piemēram, piegulošā ceļa zonā), risinājumu precizējot būvniecības ieceres dokumentācijā.

66. Žogu izvietojumu, konkrētos parametrus un arhitektoniski vizuālo risinājumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijām, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

67. Konkrētās atmežojamās platības nosaka būvniecības dokumentācijas izstrādes stadijā. Teritorijās, kas paliek Meža valsts reģistrā, nodrošina meža apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

68. Teritorijas daļā, kas robežojas ar Dzelzceļa infrastruktūras teritoriju (TR3), vietās ārpus dzelzceļa pievadceļiem un teritorijas apkalpes ceļiem, paredz norobežojošus stādījumus. Stādījumiem izmanto vietējai veģetācijai raksturīgās koku un krūmu sugas. Sortimentu un izvietojumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

69. Funkcionālās zonas R3 ziemeļrietumu daļā ievēro Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem TIN116 - Saglabājamie ES nozīmes biotopi nosacījumus, 317. kvartāla 4. nogabalā nodrošinot biotopa Veci vai dabiski boreāli meži (kods 9010*, poligona platība ~2.34 ha), ietverot īpaši aizsargājamās sūnu sugas Kailā apaļlape (Odontoschisma denudatum) atradnes saglabāšanu.

70. Funkcionālās zonas R3 daļā, kas robežojas ar autoceļu A6 un buferzonā ap šo noteikumu iepriekšējā punktā minēto ES nozīmes biotopa poligonu, ievēro Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem TIN 115 - Meža ainavas aizsardzības teritorijas nosacījumus.

71. Šo noteikumu 4.6.1.4. apakšnodaļā Apbūves parametri tabulā norādītais minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) pieļaujams atsevišķās zemes vienībās, ar nosacījumu, ka funkcionālās zonas R3 ietvaros kopumā brīvās zaļai teritorijas rādītājs tiek nodrošināts vismaz 25%.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4)

4.6.2.1. Pamatinformācija

72. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar indeksu R4 ir funkcionālā zona, kas noteikta industriālā parka attīstībai, primāri paredzot iespējas atjaunīgo energoresursu izmantojošo objektu izvietošanai u.c. atbalstošas infrastruktūras un funkciju nodrošināšanai; precizējot derīgo izrakteņu resursu esamību - arī derīgo izrakteņu ieguvei būvdarbu vajadzībām R3 zonā.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

73. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

74. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

75. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

76. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

77. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai (tostarp pēc uzglabājamo vielu kvalificējošiem daudzumiem neiekļaujas paaugstinātas bīstamības objekta kritērijos); loģistikas centri un līdzīga rakstura būves.

78. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): objekti, kuros izmanto atjaunīgos enerģijas resursus (piemēram, solāros, vēja, u.tml.).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

79. Biroju ēku apbūve (12001).

80. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

81. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot brīvības atņemšanas iestādes

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
82.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	4	70		6		10
83.	Derīgo izrakteņu ieguve	4	5		5
84.	Inženiertehniskā infrastruktūra	4	5		5
85.	Transporta lineārā infrastruk­tūra	4	5		5
86.	Noliktavu apbūve	4	70		6		10
87.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	4	70		6		10
88.	Biroju ēku apbūve	2000 m2	40	līdz 150	6		20
89.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2000 m2	40	līdz 150	6		20
90.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	4	40		6		20

4.6.2.5. Citi noteikumi

91. Teritorijas daļā, kuru šķērso gaisvada elektrolīnijas, ievēro Aizsargjoslu likumā noteiktos ierobežojumus. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 metriem no 110 kV un 330 kV elektrolīniju malējiem vadiem sagatavo un saskaņo ar AS "Augstsprieguma tīkls" darbu izpildes projektu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

92. Veicot jebkādu saimniecisku darbību un uzsākot būvniecību, paredz pasākumus visa veida potenciālā piesārņojuma novēršanai, vides atveseļošanai, ieskaitot meža ainavas raksturīgo elementu kopšanas un uzturēšanas pasākumus.

93. Piesārņojumu radošiem objektiem būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret vides trokšņiem un cita veida piesārņojumu.

94. Apbūves objektiem funkcionāli nepieciešamās autonovietnes nodrošina objekta izvietošanas zemes vienības robežās. Koplietošanas objektu apkalpei (piemēram, dzelzceļa infrastruktūra, ūdens ieguves urbums u.tml.) autostāvvietas nodrošina atbilstoši objekta specifikai (tostarp, piemēram, piegulošā ceļa zonā), risinājumu precizējot būvniecības ieceres dokumentācijā.

95. Žogu izvietojumu, konkrētos parametrus un arhitektoniski vizuālo risinājumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

96. Konkrētās atmežojamās platības nosaka būvniecība ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā. Teritorijās, kas paliek Meža valsts reģistrā, nodrošina meža apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

97. Teritorijas daļā, kas robežojas ar Dzelzceļa infrastruktūras teritoriju (TR3), vietās ārpus dzelzceļa pievadceļiem un teritorijas apkalpes ceļiem, paredz norobežojošus stādījumus. Stādījumiem izmanto vietējai veģetācijai raksturīgās koku un krūmu sugas. Sortimentu un izvietojumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

98. Funkcionālās zonas R4 vidusdaļā, austrumu malā un pie autoceļa A6, ievēro Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem TIN116 Saglabājamie ES nozīmes biotopi nosacījumus, nodrošinot sekojošu biotopu poligonu saglabāšanu: 331. kv. 8, 9. nogabalā: poligons Ķērpjiem bagāti priežu meži (Natura 2000 kods 91T0, platība 0,62 ha); 331. kvartāla 18. nogabalā: biotopu Ķērpjiem bagāti priežu meži (kods 91T0, platība 1,05 ha); 331. kvartāla 35. nogabalā: biotopu Purvaini meži (kods 91D0*, platība 0,80 ha; 331. kvartāla 12. nogabalā: biotopu Purvaini meži (kods 91D0*, platība 1,08 ha); 331 kvartāla 15. nogabalā: biotopu Aktīvi augstie purvi (kods 7110*, platība 2,62 ha;) 331. kvartāla 13 nogabalā: biotopu Aktīvi augstie purvi (kods7110*, platībā 0,14 ha).

99. Funkcionālās zonas R4 dienvidu daļā, kas robežojas ar autoceļu A6 un buferzonas ap šo noteikumu iepriekšējā punktā minēto saglabājamo ES nozīmes biotopu poligoniem ievēro Teritorijas ar īpašiem nosacījumiem TIN 115 - Meža ainavas aizsardzības teritorijas nosacījumus.

100. Šo noteikumu 4.6.1.5. apakšnodaļā Apbūves parametri tabulā norādītais minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) pieļaujams atsevišķās zemes vienībās, ar nosacījumu, ka funkcionālās zonas R4 ietvaros kopumā brīvās zaļās teritorijas rādītājs tiek nodrošināts vismaz 35%.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Dzelzceļa infrastruktūras teritorija (TR3)

4.7.1.1. Pamatinformācija

101. Transporta infrastruktūras teritorija ar indeksu TR3 ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu dzelzceļa satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, dzelzceļa uzņēmumu darbību un to attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādii.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

102. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

103. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

104. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

105. Noliktavu apbūve (14004): .

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

106. Dzelzceļa zemes nodalījumu joslu izmanto atbilstoši normatīvo aktu prasībām attiecībā uz publisko dzelzceļa infrastruktūru.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.1.1. Pamatinformācija

107. Ūdeņu teritorija ar indeksu Ū1 noteikta, lai nodrošinātu dabīgās ūdenstilpes (Žeidu ezers) saglabāšanu, ilgtspējīgu ūdeņu resursa izmantošanu rekreācijai un vides aizsardzībai, nepieciešamības gadījumā arī ūdens ņemšanai ugunsdzēsības vajadzībām

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

108. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

109. Ūdenstilpes uzturēšanu un apsaimniekošanu nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem, tostarp nodrošinot ES nozīmes biotopa Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augājs (kods 3150, platība 2,17 ha) aizsardzības prasības.

110. Saglabā nepārveidotu dabīgā krasta līniju.

111. Atļauts krasta līnijas labiekārtojums dabas izziņas un rekreācijas mērķiem (laipa, skatu platforma u.tml.); piekļuve atbilstoši ugunsdzēsības transporta gabarītiem un nestspējai.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Meža ainavas aizsardzības teritorija (TIN115)

5.1.1.1. Pamatinformācija

112. Meža ainavas aizsardzības teritorija ar indeksu TIN115 noteikta teritorijai valsts galvenās nozīmes autoceļa A6 un Žeidu ezera apkārtnei raksturīgās ainavas aizsardzībai un ekoloģisku funkciju nodrošināšanai, kā arī buferzonas nodrošināšanai ap saglabājamajiem ES nozīmes biotopiem (teritorijām ar īpašiem noteikumiem TIN116).

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

113. Meža ainavu saglabā: ap Žeidu ezeru - ne mazāk 30 m no ezera krasta līnijas; zonā gar autoceļu A6 - ceļa ainavas uztveres robežās (orientējoši ceļa ekspluatācijas aizsargjoslas 100m no ceļa ass) robežās, ņemot vērā reljefu, esošās mežaudzes un skata perspektīvu; ap saglabājamajiem ES nozīmes biotopu poligoniem (teritorijas ar īpašiem noteikumiem ar indeksu TIN 116) - vismaz 10 m buferzonu.

114. TIN 115 zonā ap Žeidu ezeru un ap saglabājamo ES nozīmes biotopiem noteiktajās buferzonās saglabā ainavai raksturīgo, t.sk. reljefu un veģetāciju, cik tālu tas ir labvēlīgi attiecīgajam biotopa veidam. Atļauts labiekārtojums izziņas, dabas tūrismam un rekreācijai (dabas taka, piknika vai tml. īslaicīgas atpūtas vietas).

115. TIN 115 zonā pie autoceļa A6, ceļa ainavas uztveres zonā, saglabā meža ainavas raksturu, tās elementus un ainavas telpisko vienotību. Meža zemes atmežošanu un reljefa izmaiņas pieļaujams vienīgi perspektīvo pašvaldības ceļu, to pievienojumu un inženiertīklu izbūves iespēju nodrošināšanai. Citu būvju un ēku izvietošana pieļaujama izņēmumu gadījumu - specifisku, savstarpēji saistītu un/vai pilna cikla tehnoloģisko procesu gadījumā, būvniecības ieceres dokumentācijā būvju un ēku izvietojumu papildus pamatojot ar vizuālo ietekmi skatā no autoceļa A6.

5.1.2. Saglabājamo ES nozīmes biotopu teritorija (TIN116)

5.1.2.1. Pamatinformācija

116. Teritorija ar īpašiem noteikumiem ar indeksu TIN116 noteikta sekojošu ES nozīmes biotopu poligonu saglabāšanai: 317. kvartāla 4. nogabalā: biotopu Veci vai dabiski boreāli meži (kods 90010*, platība 2,34 ha); 331. kvartāla 8, 9. nogabalā: biotopu Ķērpjiem bagāti priežu meži (kods 91T0, platība 0,62 ha); 331. kvartāla 18. nogabalā: biotopu Ķērpjiem bagāti priežu meži (kods 91T0, platība 1,05 ha); 331. kvartāļa 35. nogabalā: biotopu Purvaini meži (kods 91D0*, platība 0,80 ha; 331.kvartāla 12.nogabalā: biotopu Purvaini meži (kods 91D0*, platība 1,08 ha); 331 kvartāla 15.nogabalā: biotopu Aktīvi augstie purvi platībā (kods 7110*, platība 2,62 ha;) 331. kvartāla 13 nogabalā: biotopu Aktīvi augstie purvi (kods 7110*, platībā 0,14 ha);Žeidu ezers: biotops Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augājs (kods 3150, platība 2,17 ha)

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

117. TIN116 teritorijās ņem vērā un nodrošina attiecīgam biotopa veidam atbilstošu uzturēšanu saskaņā ar Eiropas Savienības nozīmes biotopu aizsardzības vadlīnijām.

118. TIN116 nosacījumus piemēro tiktāl, kamēr biotops atbilst ES nozīmes biotopa kritērijiem.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.7.1. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija - perspektīvie pašvaldības ceļi (TIN71) (TIN71)

5.7.1.1. Pamatinformācija

119. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas ar indeksu TIN71 noteikti lokālplānojuma teritoriju savienojošo ceļu tīklu pamata izveidei - esošā pašvaldības ceļa pārbūvei un perspektīvo pašvaldības ceļu izbūvei, nodrošinot teritorijas attīstībai nepieciešamo ceļu pamattīklu.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

120. TIN71 teritoriju atļautā izmantošana - rezervētās brīvtelpas galveno vietējo transporta koridoru izveidei iekšējās satiksmes organizēšanas pamatam, piekļuves nodrošināšanai zemes vienībām un teritorijas inženiertehniskai apgādei, vienotā ceļu inženierbūvju kompleksa izveidei lokālplānojuma teritorijas funkcionēšanas un turpmākās attīstības nodrošināšanai.

121. TIN71 teritorijas, t.sk. ceļu pievienojumus A6, konkrēto novietojumu, trajektorijas, zonu robežas u.c. parametrus precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā, ņemot vērā grafiskajā daļā iekļautos principiālos šķērsprofilus un perspektīvā iekškvartāla ceļu tīkla izveides priekšlikuma pamatprincipus. Lokālplānojuma teritorijā plānojot rūpniecisko apbūvi lielgabarīta konstrukciju ražošanai (piemēram, vēja elektroturbīnu masti u.tml.), ceļu projektēšanā papildus ņem vērā vadlīnijas šādu konstrukciju pārvadāšanas.

122. Ja veicot turpmāko projektēšanu, precizējoties attīstības iecerēm, tiek konstatēts, ka kāda rezervētā TIN71 teritorija (vai tās daļa) nav funkcionāli nepieciešama vai tehniski - ekonomiski pamatojams cits alternatīvais risinājums, teritorija izmantojama saskaņā ar lokālplānojuma grafiskajā daļā noteikto funkcionālo zonējumu.

5.7.2. Dzelzceļa infrastruktūras attīstības teritorija (TIN72)

5.7.2.1. Pamatinformācija

123. Teritorija ar īpašiem noteikumiem ar indeksu TIN71 noteikta dzelzceļa infrastruktūras perspektīvai attīstībai - papildus dzelzceļa infrastruktūras (sliežu pievadceļi u.c.) izbūvei industriālā parka attīstības vajadzībām.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

124. Principiālais risinājums attēlots grafiskās lapas "Šķērsprofili", šķērsprofilā Nr. 5-5, ko precizē tālākajā lokālplānojuma īstenošanas procesā, dzelzceļa pievadceļu un saistītās infrastruktūras tehniski - ekonomiski pamatotāko risinājumu izstrādājot būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.

125. Perspektīvos dzelzceļa pievadceļus un saistīto infrastruktūru projektē savstarpēji integrēti ar R3, R4 zonas apbūves risinājumiem. Pievadceļu piederību/juridisko statusu izvērtē tehniski - ekonomiskā pamatojuma ietvaros, nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

126. Ja veicot turpmāko projektēšanu, precizējoties attīstības iecerēm, tiek konstatēts, ka teritorija ar īpašiem noteikumiem ar indeksu TIN72 (vai kāda tās daļa) nav funkcionāli nepieciešama vai tehniski - ekonomiski pamatojams cits alternatīvais risinājums, teritorija izmantojama saskaņā ar lokālplānojuma grafiskajā daļā noteikto funkcionālo zonējumu.

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Lokālplānojuma īstenošana

127. Lokālplānojumu īsteno izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību ņemot vērā šī lokālplānojuma pamatnosacījumus.

128. Turpmāko projektēšanu, inženierizpēti, inženiertehnisko sagatavošanu un zemes ierīcību atļauts veikt pa kārtām (vai apakškārtām), nodrošinot teritorijas pakāpenisku apbūvi un atbilstoši nepieciešamās infrastruktūras izveidi. Konkrētās apbūves kārtas robežas nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā. Apbūves kārtas īstenošanai nepieciešamo satiksmes un inženiertehniskās apgādes infrastruktūru īsteno pirms vai līdztekus attiecīgās apbūves kārta izbūvei. Apbūves kārtu secību nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

129. Lokālplānojuma teritorijai nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, ja tas tiek īstenots atbilstoši lokālplānojumā mērķim - perspektīvā industriālā parka attīstība.

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas u.c. teritorijas izmantošanas aprobežojumi

130. Grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlotas aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam un lokālplānojuma mēroga noteiktībai:

130.1. ekspluatācijas aizsargjoslas ap virszemes elektropārvades līnijām: 330 kV EPL (kods 7312050804), 110 kV (kods 7312050803), 20 kV (kods 7312050802)

130.2. ekspluatācijas aizsargjosla ap valsts galveno autoceļu A6 (kods 7312030301)

130.3. ekspluatācijas aizsargjosla ap dzelzceļu (kods 7312030502)

130.4. drošības aizsargjosla ap dzelzceļu (kods 7312030601)

130.5. vides un dabas resursu aizsargjosla ap Žeidu ezeru (kods 7311020205)

130.6. ekspluatācijas aizsargjosla ap koplietošanas statusa meliorācijās grāvi meža zemēs (kods 7312010400)

131. Aizsargjoslas un citus aprobežojumus ievēro atbilstoši Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

132. Jaunizbūvējamo inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā, atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam, saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem. Esošo inženiertīkla pārvietošanas vai demontāžas gadījumā attiecīgi tiek pārvietota vai likvidēta arī tā aizsargjosla.

7.2. Zemes vienību veidošanas nosacījumi

133. Zemes vienību konsolidāciju, sadali vai citu zemes vienības robežu pārkārtošanu veic normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, izstrādājot zemes ierīcības projektu (-us).

134. Zemes ierīcības darbus atļauts veikt pa posmiem - teritorijas daļām vai apbūves kārtām.

135. Ēkām piešķir adresi atbilstoši Augšdaugavas novadā pieņemtajai adresācijas sistēmai. Adresācijas priekšlikumu izstrādā zemes ierīcības projektā.

Augšdaugavas novada pašvaldības
domes priekšsēdētāja 1. vietnieks A. Raščevskis