Darbības ar dokumentu

Pašvaldību likuma pārējās noteikumu 6. punktā noteikts pienākums pašvaldības domei izvērtēt uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdot jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu Dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, šādos jautājumos: par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju kopšanu.

Saistošie noteikumi "Jelgavas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk – saistošie noteikumi) sagatavoti atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā kopjama Pašvaldības administratīvā teritorija, uzturamas būves, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, kā arī administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu.

Saistošo noteikumu mērķis ir ne vien aizsargāt visu pašvaldības iedzīvotāju intereses – dzīvošanu sakoptā vidē, bet arī nodrošināt, lai publiskā lietošanā esošās teritorijas tiktu koptas sistemātiski un pienācīgi, kas nodrošina pilsētā sanitāro tīrību un pilsētvides sakoptību, kā arī novērš cilvēku veselības un satiksmes drošības apdraudējumus. Līdz ar to tiek veicināta sabiedrības labklājība un aizsargāta sabiedrības drošība.

Saistošajos noteikumos ir noteikta kārtība un veicamie pienākumi nekustamo īpašumu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, būves īpašniekam un dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai dzīvokļu īpašnieku kopībai, lai pienācīgi koptu nekustamam īpašumam un tam piegulošo publiskā lietošanā nodoto pašvaldības teritoriju. Tādējādi tiek nodrošināta pašvaldības teritorijas sakoptība un sanitārā tīrība, kas nodrošina iedzīvotāju kopējās publiskās intereses dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā.

Attiecībā uz īpašumam piegulošo teritoriju (saistošo noteikumu 4. punkts) un neapbūvēta nekustamā īpašuma teritoriju (saistošo noteikumu 8.2. apakšpunkts) ir noteikta platība, uz kādu attiecas pienākums kopt īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā nodotu Pašvaldības teritoriju un neapbūvētu nekustamā īpašuma teritoriju.

Pašvaldība īpašumam publiskā lietošanā nodotas pašvaldības teritorijas piegulošās teritorijas kopjamo platību, t.i. ne vairāk kā piecus metrus no fiziskas personas nekustamā īpašuma vai dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežas, vai desmit metrus no juridiskas personas nekustamā īpašuma robežas, ir noteikusi, ņemot vērā Pašvaldības iepriekšējo praksi, kā arī līdzšinējo Pašvaldības līdzdalību teritorijas kopšanā un to, ka piegulošās teritorijas kopjamā platība nevienā gadījumā nepārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības. Personām uzliktais pienākums nodrošina samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" noteic regulāri veicamos teritorijas sakopšanas darbus, tādēļ attiecībā uz dzīvojamām mājām saistošajos noteikumos noteikta tikai teritorijas sakopšanas veicamo darbu kārtība.

Savukārt uz viendzīvokļu dzīvojamo ēku un nedzīvojamo ēku īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem noteiktas veicamās darbības, lai tiktu nodrošināta Pašvaldības teritorijas sakoptība, sanitārā tīrība un sabiedrības drošība.

Attiecībā uz teritorijas kopšanu saistošie noteikumi paredz zāliena nopļaušanu, nepieļaujot zāles garumu virs 20 cm. Lai arī minētā norma var šķist ierobežojoša, tomēr tā ietverta saistošajos noteikumos ar mērķi nepieļaut kaitēkļiem labvēlīgas vides radīšanu. Ņemot vērā minēto, lai aizsargātu sabiedrības drošību, ir noteikta prasība zāles garumam arī neapbūvētu zemesgabalu teritorijām pilsētā.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju un sabiedrības kopumā tiesības dzīvot sakoptā pilsētvidē un nodrošinātu kvalitatīvu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontroli, Saistošajos noteikumos ir noteiktas prasības zālāju pļaušanai neapbūvēta nekustamā īpašuma teritorijā.

Zālāju regulāra pļaušana nepieciešama arī sabiedrības veselības un drošības apsvērumu dēļ. Gara zāle īpašumā vai īpašumam piegulošajā teritorijā rada atkritumu uzkrāšanās riskus, kas savukārt var veicināt antisanitārus apstākļus, vides piesārņojumu vai personu veselības apdraudējumu, tostarp no antisanitāros apstākļos mītošu grauzēju pārnēsājamām slimībām.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajai informācijai (https://www.spkc.gov.lv) gara zāle var veicināt ērču, kas ir cilvēkiem un mājdzīvniekiem bīstamu slimību pārnēsātājas, izplatību. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām. Regulāra zālāju pļaušana ir efektīvs veids, kā mazināt ērču, citu insektu un kaitēkļu, čūsku un grauzēju vairošanos pilsētvidē. Tādējādi labums, ko iegūst sabiedrība ar Saistošajiem noteikumiem uzliekot privātpersonām pienākumus attiecībā uz zālāju pļaušanu ir lielāks par šo privātpersonu interesēm nodarīto kaitējumu.

Vadoties pēc minētajām rekomendācijām, Saistošajos noteikumos iestrādāta prasība nopļaut zālāju nekustamajos īpašumos, kā arī īpašumam piegulošajā, publiskajā lietošanā nodotā teritorijā.

Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, saistošie noteikumi paredz zālāja nopļaušanu divos veidos: pirmais – ne retāk kā divas reizes gadā, otrais – regulāri, nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm. Pļaušanas regularitāti un pļaušanas augstumu ieteicams izvēlēties tā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zālāju apsaimniekošanu, veselīgu un ainavisku zālāju un mazinātu zālāju izdegšanas riskus. Šāda prasība pamatota ar sabiedrības tiesībām dzīvot sakoptā pilsētvidē un, ņemot vērā noteiktās teritorijas (sabiedrībai nozīmīgas un intensīvi izmantotas), šāda prasība ir samērīga, jo tā nodrošina gan sakoptu pilsētvidi, gan ilgtspējīgu un vienmērīgu zālāju uzturēšanu (mazina zālāju augu izdegšanas riskus periodos, kad pāraugusi zāle tiek nopļauta), gan būtiski uzlabo sanitāro tīrību, mazina grauzēju, čūsku un ērču radītos riskus iedzīvotājiem.

Jelgavas valstspilsēta ietilpst Zemgales plānošanas reģionā. Zemgales plānošanas reģions dabas resursu ziņā ir ļoti daudzveidīgs un valsts mērogā tā ir ļoti būtiska teritorija, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu tīkla nepārtrauktību. Šeit atrodas gan plašas lauksaimniecības zemes, gan meži un purvi, tādēļ sastopami ir arī ļoti daudzveidīgi īpaši aizsargājamie biotopi un sugas. Tāpat Jelgavas valstspilsētā ir divas palieņu pļavas Lielupes un Svētes, vecpilsēta ar savu arhitektūru un vēsturi. (Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma 2021.–2027. gadam Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats pēc sabiedriskās apspriešanas, pieejams: https://www.zemgale.lv/lv/media/101/download?attachment). Lai saglabātu šo dabas resursu daudzveidību un aizsargātu sugu un biotopu tīkla nepārtrauktību Saistošajos noteikumos noteiktās prasības ir samērīgas un ieguvums sabiedrībai ir lielāks par privātpersonu interesēm nodarīto kaitējumu.

Lai nodrošinātu gājēju drošas pārvietošanās iespējas, dzīvojamās mājas teritorijās noteikta kārtība ziemas periodā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks nodrošina ietvju un gājēju celiņu tīrīšanu un kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem, līdz plkst. 7.30 un no dienas laikā sasniguša sniega attīrīšanu līdz plkst. 18.00. Savukārt ietvju un gājēju celiņu tīrīšanu no sniega un kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem piegulošajā teritorijā nodrošina gājēju ietves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Šāda prasība noteikta, samērojot sabiedrības intereses droši pārvietoties, un šāds laikposms noteikts, to pamatojot ar iedzīvotāju pārvietošanās intensitāti, ikdienai raksturīgā izglītības iestāžu, pakalpojumu saņemšanas u. tml. darba laikā. Lai salāgotu sabiedrības intereses un uzturētāju iespēju veikt saprātīgus uzturēšanas darbus, nodrošinot saprātīgu resursu izlietojumu un nodrošinot iespēju veidot sniega vaļņus.

Lai nodrošinātu sabiedrības drošību pārvietojoties pa gājēju ietvēm, gājēju celiņiem un brauktuvēm, saistošajos noteikumos iekļauta tiesību norma par viendzīvokļa dzīvojamās mājas, nedzīvojamās ēkas, neapbūvēta nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja nekustamajā īpašumā pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā pienākumu nodrošināt koku un krūmu zaru apzāģēšanu virs ietvēm un brauktuvēm, ja tas traucē gājēju vai transportlīdzekļu pārvietošanos, un to augstums virs ietvēm ir zemāk kā 2,5 metri un virs brauktuvēm zemāk kā 4,5 metri. Ņemot vērā pašvaldības līdzšinējo praksi, ka šāda tiesību norma bija iekļauta citos pašvaldības saistošajos noteikumos un ņemot vērā, ka pa ietvēm pārvietojas gan gājēji, gan velobraucēji, koku un krūmu zaru augstums virs ietvēm ir noteikts ne zemāk kā 2,5 metri, savukārt attiecībā uz brauktuvēm, ņemot vērā automašīnu vidējo augstumu zem 4,5 m, koku un krūmu zaru augstums virs brauktuvēm ir noteikts ne zemāk kā 4,5 metri, prasības ir samērīgas un nodrošina drošu pārvietošanos pa gājēju ietvēm un brauktuvēm.

Saistošajos noteikumos ir paredzēti atvieglojumi un to piešķiršanas kārtība nekustamo īpašumu īpašniekiem par īpašumiem piegulošās teritorijas kopšanu.

Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 (turpmāk – Spriedums) ir atzinusi pašvaldību tiesības noteikt pienākumu uzkopt nekustamajam īpašumam piegulošu publiskā lietošanā esošu teritoriju. Spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldībām, saistošajos noteikumos nosakot publiskā lietošanā esošas teritorijas kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi. Norādīts arī, ka pašvaldībai pēc iespējas jāparedz atvieglojumi personām, kuras vecuma, veselības stāvokļa vai citu objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt minēto pienākumu.

Lai īstenotu samērīgu pienākumu uzlikšanu privātpersonām un pašvaldības līdzdalību attiecīgo autonomo funkciju izpildes nodrošināšanā, saistošie noteikumi paredz pašvaldības pienākumus, kas mazina personām radīto apgrūtinājumu. Pašvaldība nodrošina piegulošo teritoriju kopšanu pie tiem nekustamajiem īpašumiem, kuru īpašnieki saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem ir atbrīvoti no piegulošās teritorijas kopšanas pienākumiem.

Saistošajos noteikumos paredzēts pašvaldības līdzdalības mehānisms, nosakot atvieglojumus vairākām iedzīvotāju kategorijām, no saistošo noteikumu 4.1.–4.3. apakšpunktā noteiktajiem pienākumiem par īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu var tikt atbrīvots (turpmāk – atvieglojumi) viendzīvokļa dzīvojamās mājas, kura netiek izmantota saimnieciskajai darbībai (turpmāk nodaļā III. ATVIEGLOJUMI – īpašums), īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kurš īpašumā deklarēts viens vai kopā ar nepilngadīgu personu un kuram ir noteikta I vai II invaliditātes grupa un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss. Šo noteikto atvieglojumu var saņemt aktuālajā trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa periodā. Lai saņemtu saistošo noteikumu noteikto atvieglojumu, īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, jāiesniedz iesniegums Pašvaldības iestādē "Pilsētsaimniecība".

Ar mērķi nodrošināt sabiedrības drošību saistošajos noteikumos paredzēts pienākums viendzīvokļa dzīvojamās mājas, nedzīvojamās ēkas, neapbūvēta nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nekustamā īpašuma pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā veikt koku un krūmu zaru apzāģēšanu gar gājēju ietvēm un brauktuvēm, piebrauktuvēm, autostāvvietām, gājēju celiņiem un laukumiem, ja tas traucē transportlīdzekļu vai gājēju pārvietošanos.

Ar mērķi nodrošināt sabiedrības drošību saistošajos noteikumos paredzēts pienākums no ēkas fasādes elementiem (piemēram, ēkas jumta, karnīzes, ūdens noteku caurules vai balkona u.c.) notīrīt sniegu, ledu un lāstekas vietās, kur tās var publiskā ārtelpā apdraudēt gājējus un transportlīdzekļus, veicot īslaicīgu bīstamo vietu norobežošanu laikā, kamēr notiek sniega, ledus un lāsteku notīrīšanas darbi. Tā kā no būvju jumtiem notīrītais sniegs ir jāsavāc tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties, tad savāktā sniega vaļņus var veidot tādās vietās, kur tas netraucē un apdraud gājēju un transporta kustību. Saistošie noteikumi paredz arī pienākumu uzturēt būvju ārējās fasādes un citas ārējās konstrukcijas tehniskajā stāvoklī un izskatā, kas nedegradē vidi un nebojā apkārt esošo ainavu.

Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.2. apakšpunkts paredz, ka prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējam izskatam, lai tās atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve nav vidi degradējoša vai nebojā ainavu), konkrētā pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. No šis tiesību normas struktūras izriet, ka būves fasādes un citas ārējās konstrukcijas "neatbilst prasībām pilsētvides ainavai" un "degradē vidi", ja to ārējā izskatā ir redzamas un identificējamas pašvaldības saistošajos noteikumos norādītās neatbilstības. Saistošo noteikumu 17. punktā ir iekļauts būvju ārējo fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējā izskata trūkumu noslēgtais uzskaitījums.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 25. panta pirmajai daļai dome pilnvaro pašvaldības administrācijas iestādi vai amatpersonu izdot administratīvo aktu pašvaldības vārdā, izņemot gadījumu, kad likums vai Ministru kabineta noteikumi tieši nosaka to pašvaldības institūciju, tostarp domi, kuras kompetencē ir administratīvā akta izdošana. Ņemot vērā iepriekšminēto, saistošie noteikumi paredz, ka Pašvaldības iestādes "Centrālā pārvalde" Būvvalde ir pašvaldības iestāde, kura, konstatējot, ka būve netiek uzturēta atbilstoši 17. punkta prasībām (konstatēts kāds no 17. punktā norādītajiem trūkumiem), ir tiesīga izdot administratīvo aktu, uzliekot pienākumus novērst konstatētos trūkumus.

Saistošo noteikumu mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personas, bet gan nodrošināt pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu.

Saskaņā ar Pašvaldības iestādes "Jelgavas pašvaldības policija" sniegto informāciju patiesais fiksēto pārkāpumu skaits 2022. gadā – 637, bet 2023. gadā – 406 gadījumi.

Konstatējot pārkāpumu, personai tiek nosūtīts paziņojums, lai viņa šo pārkāpumu novērstu, t.i., tiek veikts preventīvais darbs un administratīvā pārkāpuma process vēl netiek uzsākts. Process tiek uzsākts tikai tad, ja noteiktajā termiņā pārkāpums netiek novērsts.

Par īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšanas un kopšanas noteikumu neievērošanu Pašvaldības iestāde "Jelgavas pašvaldības policija" fiksētie administratīvie pārkāpumi: 2021. gadā – 34, 2022. gadā – 33, 2023. gadā – 5.

Pārkāpumu skaita samazinājums 2023. gadā izskaidrojams ar to, ka, minētajā gadā ir bijušas mazāk personas, kuras preventīvi nav novērsušas pārkāpumus.

Tā kā, izstrādājot administratīvo atbildību regulējošas tiesību normas, nepieciešams ievērot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu, saistošie noteikumi neparedz administratīvo atbildību par to nepildīšanu Saistošajos noteikumos administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izdod un administratīvā akta nepildīšanas gadījumā piespiedu naudu uzliek Pašvaldības iestāde "Jelgavas pašvaldības policija" par nekustamajam īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotas pašvaldības teritorijas nekopšanu, par nedzīvojamās ēkas teritorijas vai neapbūvēta nekustamā īpašuma teritorijas nekopšanu, par koku un krūmu zaru neapzāģēšanu gar gājēju ietvēm un brauktuvēm, neievērojot saistošajos noteikumos noteikto augstumu, par sniega, ledus vai lāsteku nenotīrīšanu no būves konstrukcijām ziemas periodā.

Saistošajos noteikumos noteikts, ka administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izdod un administratīvā akta nepildīšanas gadījumā piespiedu naudu uzliek Pašvaldības iestādes "Centrālā pārvalde" Būvvalde, par būvju ārējās fasādes un citas ārējās konstrukcijas, kā arī atsevišķi ārtelpas labiekārtojuma elementu neuzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā.

Saistošie noteikumi tika precizēti atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk VARAM) 2024. gada 14. jūnija atzinumā
Nr. 1- 18/3876 "Par saistošajiem noteikumiem Nr. 24–19" izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem.

Ir labvēlīga ietekme uz vidi un uz iedzīvotāju veselību, jo mazināsies ērces, kaitēkļi utt.

Saistošo noteikumu prasības un to izpilde neradīs papildu izmaksas pašvaldībai.

Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša normatīviem aktiem.

Par saistošo noteikumu projektu pašvaldība nav saņēmusi viedokļus un priekšlikumus.