Darbības ar dokumentu
Rīgā 2024. gada 3. septembrī (prot. Nr. 35 30. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kas ir Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 3. panta otrajā daļā minētie mājsaimniecības kopējie izdevumi par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību, kādā tiek noteiktas šā likuma mērķgrupā ietilpstošās mājsaimniecības, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem;
1.2. nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem, sniedzamā atbalsta apmēru, kā arī šā atbalsta finansēšanas un uzraudzības kārtību;
1.3. nosacījumus un kārtību, kādā energoapgādes komersantiem tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 1., 2. un 4. punktā minētajiem patērētajiem energoresursiem, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;
1.4. nosacījumus un kārtību, kādā pašvaldībai tiek kompensēts mājsaimniecībām piemērotais atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2. panta otrās daļas 3. un 5. punktā minētajiem patērētajiem energoresursiem, un izmaksātās kompensācijas uzraudzības kārtību;
1.5. nosacījumus un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs un dabasgāzes tirgotājs piemēro atbalstu mājsaimniecības lietotājam, kā arī lietotājam, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotājs vai lietotājs, kura objekts ir daudzdzīvokļu māja, kurā ir mājsaimniecības, saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu;
1.6. energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma) iekļaujamo informāciju, tās apjomu, apstrādes noteikumus, glabāšanas termiņus un piekļuves noteikumus, kā arī informācijas sistēmas auditācijas pierakstu uzglabāšanas, atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību.
2. Maksas samazinājumu izmaksām par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo (turpmāk visi kopā – kurināmais) ir tiesīgas saņemt mājsaimniecības, kuru vidējie ienākumi mēnesī pēdējo 12 mēnešu periodā uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz ienākumus, kas aprēķināti atbilstoši šo noteikumu pielikumam.
3. Maksas samazinājumu kurināmajam nevar saņemt mājsaimniecības, kuru adrese nav atbilstoša noteikumiem par adresāciju.
4. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31. augustam aktualizē šo noteikumu 2. punktā minēto ienākumu līmeni.
5. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija līdz kārtējā gada 31. augustam informē Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk – birojs) par šo noteikumu 2. punktā minēto mājsaimniecības ienākumu līmeni.
6. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas netiek izmantota siltumenerģijas ražošanai, piemēro, ja Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša vidējā elektroenerģijas cena elektroenerģijas biržā Nord Pool secīgi trīs mēnešus pārsniedz 208 euro par megavatstundu.
7. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai, piemēro, ja Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša vidējā elektroenerģijas cena elektroenerģijas biržā Nord Pool secīgi trīs mēnešus pārsniedz 208 euro par megavatstundu.
8. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi piemēro, ja Latvijas apgabala attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) nākotnes līguma cena uz publicēšanas mēneša pirmo darbdienu secīgi trīs mēnešus pārsniedz 91 euro par megavatstundu.
9. Atbalstu maksas samazinājumam par patērēto centralizēto siltumenerģiju piemēro, ja centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoriem vismaz piecās no desmit statistiski lielākajām pilsētām saskaņā ar likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteikto kārtību apstiprinātie vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – regulators) izdoto tarifu aprēķināšanas metodiku noteiktie siltumenerģijas gala tarifi secīgi trīs mēnešus pārsniedz 111 euro par megavatstundu.
10. Atbalstu izmaksām par decentralizēto kurināmo, izņemot šo noteikumu 7. un 11. punktā norādīto gadījumu, piemēro, ja mēneša vidējā kokskaidu granulu cena biomasas biržā Balt Pool secīgi trīs mēnešus pārsniedz 76 euro par megavatstundu.
11. Atbalstu izmaksām par patērēto sašķidrināto naftas gāzi un dīzeļdegvielu piešķir, ja Latvijas apgabala attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējā dabasgāzes biržas Title Transfer Facility (TTF) nākotnes līguma cena uz publicēšanas mēneša pirmo darbdienu secīgi trīs mēnešus pārsniedz 91 euro par megavatstundu.
12. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija monitorē šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā noteiktās energoresursu cenas un var pārskatīt attiecīgos energoresursu cenu sliekšņus.
13. Atbalsts maksas samazinājumam tiek noteikts atbilstoši šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minētajiem atbalsta piemērošanas perioda sliekšņiem, ja iestājas priekšnoteikumi Eiropas Savienības Padomes apstiprinātās vispārējās izņēmuma klauzulas vai valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. aprīļa Regulai (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97.
14. Finanšu ministrija izvērtē, cik lielā mērā šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minēto atbalsta piemērošanas perioda sliekšņu sasniegšana var kalpot par pamatu Eiropas Savienības Padomei apstiprināt valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanu, un, ja nepieciešams, veic tehniskās konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Ja Finanšu ministrija atzīst, ka šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minēto atbalsta piemērošanas perioda sliekšņu sasniegšana var kalpot par pamatu Eiropas Savienības Padomei apstiprināt valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanu, Finanšu ministrija iesniedz Eiropas Komisijā pieprasījumu par valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu.
15. Ja Finanšu ministrija atzīst, ka šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. un 11. punktā minēto atbalsta piemērošanas perioda sliekšņu sasniegšana nevar kalpot par pamatu Eiropas Savienības Padomei apstiprināt valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanu vai arī pieprasījums par valstij paredzētas izņēmuma klauzulas aktivizēšanu tiek noraidīts, atbalsts maksas samazinājumam tiek piešķirts, ja tiek identificēts atbilstošs finansējuma avots.
16. Mājsaimniecības lietotājiem un lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu astoņu euro apmērā rēķina summai par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem.
17. Lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju piemēro par katru mājsaimniecību, kas atbilst šo noteikumu 2. punktam.
18. Lietotājiem, kuru elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.
19. Maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, nepiemēro elektroenerģijai, kas patērēta koplietošanas vajadzībām, izņemot gadījumus, kad Valsts adrešu reģistrā reģistrētā nekustamajā īpašumā ir kopēja elektroenerģijas komercuzskaite vairāku lietotāju elektroapgādes nodrošināšanai.
20. Maksas samazinājums norēķinu periodā nedrīkst pārsniegt faktisko rēķina summu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nedrīkst segt mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret elektroenerģijas tirgotāju. Maksas samazinājumu nedrīkst piemērot patēriņa korekcijām par iepriekšējo periodu, kurā mājsaimniecības lietotājam ir radušās parādsaistības pret elektroenerģijas tirgotāju vai izveidojusies maksājumu pārmaksa.
21. Ja maksas samazinājums norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, elektroenerģijas tirgotājs vai lietotājs, kura elektrificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, rēķinam par patērēto elektroenerģiju piemēro tādu atbalsta apmēru, kas ir atbilstošs maksai par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
22. Lietotājs, kura elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, uzkrāj daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto elektroenerģiju.
23. Lietotājs, kura elektrificētajā objektā ir mājsaimniecības, divu mēnešu laikā pēc atbalsta piemērošanas perioda beigām ieskaita biroja tīmekļvietnē norādītajā kontā Valsts kasē (turpmāk – biroja konts Valsts kasē) šo noteikumu 22. punktā norādīto atbalsta piemērošanas periodā uzkrāto mājsaimniecībai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto elektroenerģiju, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto elektroenerģiju.
24. Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības piemērot lietotājam šo noteikumu 16. punktā minēto maksājuma samazinājumu, ja lietotājam ir spēkā esošs elektroenerģijas tirdzniecības līgums ar elektroenerģijas tirgotāju, kurš pārtraucis sniegt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu.
25. Mājsaimniecības lietotājiem un lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu 110 euro apmērā rēķina summai par patērēto dabasgāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, ja mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā atbilstoši dabasgāzes sadales sistēmas operatora sniegtajai informācijai atbalsta piemērošanas periodā ir vismaz 221 kilovatstunda kalendāra mēnesī. Mājsaimniecībās, kur patērētās dabasgāzes apjoms tiek noteikts, pamatojoties uz aprēķinu par vidējo dabasgāzes patēriņu objektā, maksas samazinājumu pārskata ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc atbalsta piemērošanas perioda beigām, ievērojot dabasgāzes faktiskā patēriņa datus.
26. Lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi piemēro par katru mājsaimniecību, kas atbilst šo noteikumu 2. punktam.
27. Lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.
28. Maksas samazinājums norēķinu periodā nepārsniedz faktisko rēķina summu par dabasgāzi, kā arī nesedz mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret dabasgāzes tirgotāju. Maksas samazinājumu nepiemēro patēriņa korekcijām par iepriekšējo norēķinu periodu pirms atbalsta piemērošanas perioda, kurā mājsaimniecības lietotājam ir radušās parādsaistības pret dabasgāzes tirgotāju vai izveidojusies maksājumu pārmaksa.
29. Ja maksas samazinājums norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par patērēto dabasgāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, dabasgāzes tirgotājs vai lietotājs, kura gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, rēķinam par patērēto dabasgāzi piemēro tādu atbalsta apmēru, kas ir atbilstošs maksai par patērēto dabasgāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem.
30. Lietotājs, kura gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, uzkrāj daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto dabasgāzi.
31. Lietotājs, kura gazificētajā objektā ir mājsaimniecības, divu mēnešu laikā pēc atbalsta piemērošanas perioda beigām ieskaita biroja kontā Valsts kasē šo noteikumu 30. punktā norādīto atbalsta piemērošanas periodā uzkrāto daudzdzīvokļu mājai piemēroto atbalstu maksas samazinājumam par patērēto dabasgāzi, kas norēķinu periodā pārsniedz rēķina summu par mājsaimniecības patērēto dabasgāzi.
32. Pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības piemērot lietotājam šo noteikumu 25. punktā minēto maksājuma samazinājumu, ja lietotājam ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar dabasgāzes tirgotāju, kurš pārtraucis sniegt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu.
33. Mājsaimniecības lietotājiem un siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, piemēro maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu (turpmāk – centralizētās siltumapgādes pakalpojums).
34. Maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, ja tas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no energoapgādes komersanta, kas šādu pakalpojumu sniedz par regulatora apstiprinātajiem tarifiem vai par energoapgādes komersanta saskaņā ar regulatora izdoto tarifu aprēķināšanas metodiku noteiktajiem tarifiem, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp regulatora apstiprināto vai energoapgādes komersanta noteikto siltumenerģijas gala tarifu esošajā norēķinu periodā un tarifu mediānu, ko par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija aprēķinājusi un publicējusi saskaņā ar šo noteikumu 36. punktu.
35. Maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu mājsaimniecības lietotājam un siltumenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, ja tas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no siltumapgādes komersanta, kas šādu pakalpojumu sniedz saskaņā ar tās pašvaldības apstiprināto tarifu, kuras administratīvajā teritorijā atrodas siltumapgādes komersants, nosaka 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu esošajā norēķinu periodā un tarifu mediānu, ko par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija aprēķinājusi un publicējusi saskaņā ar šo noteikumu 36. punktu.
36. Par enerģētikas politiku atbildīgā ministrija publicē savā tīmekļvietnē informāciju par šo noteikumu 9. punktā norādīto atbalsta piemērošanas periodu un reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša 20. datumam aprēķina un publicē savā tīmekļvietnē informāciju par šo noteikumu 34. un 35. punktā norādīto siltumenerģijas gala tarifu mediānu.
37. Siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, ir pienākums rēķina summai piemēroto atbalstu piemērot mājsaimniecībām.
38. Mājsaimniecības lietotājiem un siltumenerģijas lietotājiem, kuru objektā ir mājsaimniecības, kas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no komersanta, kura sniegtā pakalpojuma tarifu nav apstiprinājis regulators vai pašvaldība, maksas samazinājums par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu netiek piemērots.
39. Maksas samazinājums norēķinu periodā nepārsniedz faktisko rēķina summu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu, kā arī nesedz mājsaimniecības lietotāja parādsaistības pret centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju. Maksas samazinājumu nepiemēro patēriņa korekcijām par iepriekšējo norēķinu periodu pirms atbalsta piemērošanas perioda, kurā mājsaimniecības lietotājam ir radušās parādsaistības pret centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju vai izveidojusies maksājumu pārmaksa.
40. Lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, nodrošina, ka maksas samazinājums netiek piemērots šo noteikumu 39. punktā minētajos gadījumos.
41. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot koksnes granulas vai koksnes briketes, ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 10 tonnu koksnes granulu vai brikešu iegādi par cenu, kas pārsniedz 325 euro par tonnu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 100 euro par tonnu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
42. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot malku, ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no izmaksām par 35 kubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 euro par kubikmetru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 15 euro par kubikmetru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
43. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot elektroenerģiju, ir tiesības saņemt valsts atbalstu par patērēto elektroenerģiju, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem, elektroenerģijas patēriņam virs 500 kilovatstundām mēnesī, bet nepārsniedzot 2000 kilovatstundas, 50 procentu apmērā no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 160 euro par megavatstundu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 100 euro par megavatstundu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
44. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot sašķidrināto naftas gāzi, ir tiesības saņemt valsts atbalstu par patērēto naftas gāzi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 1000 kilogramu sašķidrinātās naftas gāzes iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 1,29 euro par kilogramu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 2,00 euro par kilogramu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
45. Mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina, izmantojot dīzeļdegvielu, ir tiesības saņemt valsts atbalstu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 50 procentu apmērā no 4000 litru marķētās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām par cenu, kas pārsniedz 1,11 euro par litru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet ne vairāk kā 2,50 euro par litru, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
49. Lai saņemtu šo noteikumu 16., 25., 34. un 35. punktā minēto atbalstu, mājsaimniecības lietotājam, kā arī lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, nav jāpiesakās pie energoapgādes komersanta.
50. Energoapgādes komersants un lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, ja mājsaimniecības lietotāji ir attiecīgā objekta apakšlietotāji, atbalsta piemērošanas periodā izrakstītajos rēķinos norāda šādu informāciju:
50.1. norēķinu periodu, par kuru piemērots maksas samazinājums;
50.2. maksas samazinājuma apmēru un finansēšanas avotu;
50.3. spēkā esošo patērētā energoresursa cenu, tajā skaitā sistēmas pakalpojumu tarifu (ja attiecināms).
51. Valsts kompensāciju energoapgādes komersantiem izmaksā šādā kārtībā:
51.1. energoapgādes komersants līdz kārtējā kalendāra mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz birojam rēķinu par iepriekšējā mēnesī piemēroto atbalstu mājsaimniecības lietotājiem par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai centralizēto siltumenerģiju, norādot šādu informāciju:
51.1.1. atbalsta piemērošanas mēnesis;
51.1.2. pakalpojuma veids, norādot, vai atbalsts sniegts par patērēto elektroenerģiju, dabasgāzi vai siltumenerģiju;
51.1.3. piegādātās elektroenerģijas, dabasgāzes vai centralizētās siltumenerģijas daudzums megavatstundās, noapaļojot vērtību līdz četriem cipariem aiz komata;
51.1.4. piemērotā atbalsta kopsumma euro bez pievienotās vērtības nodokļa;
51.1.5. pievienotās vērtības nodokļa procentu likme;
51.2. birojs 10 darbdienu laikā no saņemšanas brīža apmaksā šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minēto rēķinu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, kas ir atbilstošs šo noteikumu 51.1.5. apakšpunktā minētajai pievienotās vērtības nodokļa likmei.
52. Birojam ir tiesības pieprasīt no energoapgādes komersanta un sistēmas operatora informāciju par mājsaimniecības lietotāju elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes patēriņu, mājsaimniecības lietotājiem piemēroto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes cenu un citu informāciju, kas saistīta ar maksas samazinājuma piemērošanu. Energoapgādes komersantam un sistēmas operatoram ir pienākums sniegt birojam minēto informāciju biroja norādītajā termiņā.
53. Ja birojs konstatē neatbilstības maksas samazinājuma piemērošanā, birojs rakstveidā informē par tām elektroenerģijas tirgotāju, dabasgāzes tirgotāju vai centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru, norādot termiņu neatbilstību novēršanai vai papildu informācijas iesniegšanai, un ir tiesīgs atlikt šo noteikumu 51.1. apakšpunktā minētā rēķina apmaksu līdz neatbilstību pilnīgai novēršanai.
54. Ja birojs konstatē energoapgādes komersantam nepamatoti izmaksātu kompensāciju, tas pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātās kompensācijas atmaksu un paziņo to energoapgādes komersantam.
55. Ja energoapgādes komersants konstatē, ka nepieciešams veikt valsts kompensācijas maksājumu korekciju, energoapgādes komersants un birojs ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc atbalsta piemērošanas perioda beigām veic galīgo savstarpējo norēķinu.
56. Elektroenerģijas tirgotājs nodrošina, ka neatkarīgi no lietotāja izvēlētā norēķinu veida lietotājs saņem šo noteikumu 16. punktā minēto maksas samazinājumu katrā norēķinu periodā.
57. Dabasgāzes tirgotājs nodrošina, ka neatkarīgi no lietotāja izvēlētā norēķinu veida lietotājs saņem šo noteikumu 25. punktā minēto maksas samazinājumu katrā norēķinu periodā.
58. Siltumapgādes sistēmas operators nodrošina, ka neatkarīgi no lietotāja izvēlētā norēķinu veida lietotājs saņem šo noteikumu 34. un 35. punktā minēto maksas samazinājumu katrā norēķinu periodā.
59. Birojam ir tiesības pieprasīt no lietotāja, kura objektā ir mājsaimniecības, informāciju par mājsaimniecības lietotāju elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes patēriņu, mājsaimniecības lietotājiem piemēroto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes cenu un citu informāciju, kas saistīta ar maksas samazinājuma piemērošanu, lai pārliecinātos par šo noteikumu 23. punkta un 31.31. apakšpunkta nosacījumu izpildi. Lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, ir pienākums sniegt birojam minēto informāciju biroja norādītajā termiņā.
60. Ja birojs konstatē, ka lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, nav rīkojies atbilstoši šo noteikumu 23. un 31. punktā minētajiem nosacījumiem, birojs rakstveidā informē par to lietotāju, kura objektā ir mājsaimniecības, norādot termiņu, līdz kuram lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, ir jāveic šo noteikumu 23. un 31. punktā norādītās darbības.
61. Ja lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, neveic šo noteikumu 60. punktā minētās darbības biroja noteiktajā termiņā, birojs atgūst no lietotāja, kura objektā ir mājsaimniecības, šo noteikumu 23. un 31. punktā minēto finansējumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
63. Lai saņemtu šo noteikumu 41., 42., 43., 44. un 45. punktā minēto atbalstu (turpmāk – atbalsts mājsaimniecībai), mājokļa īpašnieks, kopīpašnieks, īrnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldnieks, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, ne biežāk kā reizi mēnesī elektroniski, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi un parakstot ar drošu elektronisko parakstu, vai klātienē, izmantojot pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA (turpmāk – administrēšanas lietojumprogramma), vai pa pastu iesniedz pašvaldībai iesniegumu, kurā norāda iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, pārvaldnieka kontaktinformāciju un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai. Iesniegumā ietver pašapliecinājumu par attiecīgās apkures esību mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalsta saņemšanai par iesniegumā minēto mājokli. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
63.1. mājokļa īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu;
63.2. mājokļa īpašuma apsaimniekošanas līgumu (ja iesniedz pārvaldnieks);
63.3. maksājumu apliecinošus dokumentus par koksnes granulu, koksnes brikešu, malkas, sašķidrinātās naftas gāzes vai dīzeļdegvielas iegādi vienam mājoklim šo noteikumu 41., 42., 44. un 45. punktā minētajā gadījumā;
63.4. rēķinu par elektroenerģiju šo noteikumu 43. punktā minētajā gadījumā.
64. Iesniegumu par atbalstu mājsaimniecībai par šo noteikumu 7., 10. un 11. punktā minētajiem energoresursiem iesniedz laikposmā no kārtējā kalendāra gada 1. oktobra līdz nākamā kalendāra gada 31. maijam.
65. Atbalstu mājsaimniecībai var izmaksāt skaidrā naudā vai pārskaitīt uz iesniegumā norādīto personas konta numuru kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Ja tiek veikts pārskaitījums uz personas kontu ārvalsts kredītiestādē, šā atbalsta saņēmējs sedz visas izmaksas par pārskaitījumu, tostarp konvertācijas izmaksas, ārpus Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts. Pārskaitāmā summa tiek samazināta par bankas vai kredītiestādes ieturēto komisijas maksu arī tad, ja kļūdaini veikts maksājums atkārtoti tiek nosūtīts atbalsta saņēmējam.
66. Pašvaldība konsultē iedzīvotājus par atbalsta saņemšanas nosacījumiem un nepieciešamajiem dokumentiem, palīdz tos iesniegt, kā arī nodrošina iesnieguma un tam pievienoto dokumentu reģistrēšanu, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv un administrēšanas lietojumprogrammu. Datu apstrādi administrēšanas lietojumprogrammā nodrošina pašvaldība. Datu pārzinis ir pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas šo noteikumu 63. punktā minētais mājoklis.
67. Ja mājoklī vienlaikus ir reģistrēta arī juridiskā persona, šo noteikumu 41., 42., 43., 44. un 45. punktā minētais atbalsts tiek piemērots, ja mājsaimniecības lietotājs pērk un izlieto enerģiju savas mājsaimniecības vajadzībām un tas neveic saimniecisko darbību šajā mājoklī.
68. Pārvaldniekam, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ar individuālo siltumapgādes sistēmu, ir pienākums izmaksāto valsts atbalstu piemērot mājsaimniecībām to rēķinos tādā apjomā, kādā tas ir piešķirts.
69. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis, vai tās izveidota iestāde izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, izmantojot administrēšanas lietojumprogrammu, un pieņem lēmumu piešķirt atbalstu mājsaimniecībai vai par atteikumu to piešķirt. Uzskatāms, ka pašvaldība ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu, ja viena kalendāra mēneša laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas iesniedzēja iesniegumā norādītajā kredītiestādes maksājumu kontā ir ieskaitīts atbalsts mājsaimniecībai vai atbalsts mājsaimniecībai ir izmaksāts skaidrā naudā. Pašvaldības amatpersonas lēmumu vai faktisko rīcību par šā atbalsta piešķiršanu var apstrīdēt, iesniedzot augstākai amatpersonai attiecīgu iesniegumu. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
70. Pašvaldība atbalstu mājsaimniecībai nepiešķir, ja:
70.1. mājsaimniecība, par kuru tiek iesniegts iesniegums par atbalstu mājsaimniecībai, neatbilst šo noteikumu 2. punkta nosacījumiem;
70.2. iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos ietvertā informācija neatbilst šajos noteikumos noteiktā atbalsta saņemšanas nosacījumiem;
70.3. sniegta apzināti nepatiesa informācija.
71. Pašvaldība viena gada laikā pēc atbalsta mājsaimniecībai piešķiršanas var lemt par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu. Pašvaldība pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātā atbalsta mājsaimniecībai atgūšanu, ja tā konstatē, ka attiecīgais atbalsts mājsaimniecībai ir nepamatoti izmaksāts iesniedzēja vainas dēļ, jo viņš sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz šo atbalstu vai tā apmēru. Ja iesniedzējs neatlīdzina pārmaksāto summu labprātīgi, to atgūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pašvaldība nepamatoti izmaksāto un atgūto atbalstu mājsaimniecībām ieskaita par pašvaldību attīstību un pārraudzību atbildīgās ministrijas norādītā kontā Valsts kasē līdz kalendāra gada beigām.
72. Valsts kompensē pašvaldībām astoņus euro par viena šo noteikumu 63. punktā minētā iesnieguma reģistrāciju un izskatīšanu. Mērķdotāciju, kas paredzēta administratīvo izmaksu segšanai, pašvaldība izlieto pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzībai, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, kā arī tehnikas un aprīkojuma iegādei.
73. Pašvaldība, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz par pašvaldību attīstību un pārraudzību atbildīgajai ministrijai pārskatu par faktiski izlietotajiem līdzekļiem atbalstam mājsaimniecībām un izskatīto iesniegumu skaitu. Iepriekšējā pārskata periodā norādītos datus var precizēt viena mēneša laikā pēc pirmreizējā pārskata iesniegšanas. Pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos noteikto līdzekļu izlietojuma kontroli un atbilstību Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteiktajam mērķim.
74. Par pašvaldību attīstību un pārraudzību atbildīgā ministrija:
74.1. Valsts kases e-pakalpojumā ePārskati 10 darbdienu laikā apstiprina šo noteikumu 73. punktā minēto pārskatu;
74.2. reizi mēnesī kompensē pašvaldībām Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 4. panta ceturtajā un piektajā daļā un šo noteikumu 72. punktā minētos izdevumus no valsts budžetā paredzētā finansējuma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteiktā valsts atbalsta sniegšanai;
74.3. ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt finansējuma izlietojumu atbalstam mājsaimniecībām, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju. Konstatējot finansējuma izlietojuma pārkāpumus, pārtrauc finansējuma izmaksu, lūdz precizēt pārskatu un veic izmaksāto finanšu līdzekļu pārrēķinu. Pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo atbalsta piemērošanas periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.
75. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde katru mēnesi līdz piektajai darbdienai birojam sniedz šādus datus, kas fiksēti datu sagatavošanas dienā, par visām Latvijas Republikas teritorijā deklarētajām un reģistrētajām personām, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuriem Latvijas Republikā ir norādīta dzīvesvietas adrese:
75.1. vārds un uzvārds;
75.2. personas kods;
75.3. iepriekšējais personas kods;
75.4. deklarētā, reģistrētā vai norādītā dzīvesvietas adrese.
76. Valsts ieņēmumu dienests katru mēnesi līdz divdesmit pirmajam datumam informācijas sistēmā sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša astoņpadsmitajā dienā, par visām Latvijas Republikas teritorijā deklarētajām un reģistrētajām personām, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuriem Latvijas Republikā ir norādīta dzīvesvietas adrese:
76.1. personas kods;
76.2. personas ienākumi euro par kārtējo taksācijas gadu pirms nodokļu nomaksas un iepriekšējo taksācijas gadu pirms nodokļu nomaksas;
76.3. ienākumu gūšanas periods;
76.4. ienākumu izmaksātāja identifikācijas dati (juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds un reģistrācijas kods).
77. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra katru mēnesi līdz divdesmit pirmajam datumam informācijas sistēmā sniedz šādus datus par 12 pilnu kalendāra mēnešu periodu par visām Latvijas Republikas teritorijā deklarētajām un reģistrētajām personām, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijas Republikā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuriem Latvijas Republikā ir norādīta dzīvesvietas adrese:
77.1. personas kods;
77.2. personai izmaksātās pensijas un pabalstu kopsumma par pēdējo 12 pilnu mēnešu periodu pēc nodokļu nomaksas, izņemot datus par pabalstiem, kas saskaņā ar noteikumiem par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu tiek izmaksāti vienu reizi.
78. Ja aprūpē esošas personas ikmēneša pensija vai pabalsta faktiskais saņēmējs ir cita persona, kura veic attiecīgās personas aprūpi, aprūpē esošas personas ikmēneša pensija vai pabalsts tiek ieskaitīts attiecīgās aprūpē esošās personas ienākumu kopsummā.
79. Apgādnieka zaudējuma pensija tiek ieskaitīta tās personas ienākumu kopsummā, kas ir apgādnieka zaudējuma pensijas faktiskais saņēmējs.
80. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nesniedz informācijas sistēmā datus par ieslodzījuma vietās un aprūpes iestādēs esošo personu ienākumiem.
81. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators katru mēnesi līdz mēneša sestajam datumam informācijas sistēmā sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā:
81.1. objekta adrese;
81.2. adresācijas objekta identifikācijas kods;
81.3. objekta tirgus numurs;
81.4. tā elektroenerģijas tirgotāja nosaukums, kas norēķinu periodā, par kuru mājsaimniecībai tiek piemērots maksājuma samazinājums, objektā sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu, un uzņēmuma reģistrācijas numurs.
82. Dabasgāzes sadales sistēmas operators katru mēnesi līdz mēneša sestajam datumam informācijas sistēmā sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā:
82.1. objekta adrese;
82.2. adresācijas objekta identifikācijas kods;
82.3. objekta tirgus numurs;
82.4. tā dabasgāzes tirgotāja nosaukums, kas norēķinu periodā, par kuru mājsaimniecībai tiek piemērots maksājuma samazinājums, objektā sniedz dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, un uzņēmuma reģistrācijas numurs.
83. Siltumapgādes sistēmas operators katru mēnesi līdz mēneša sestajam datumam informācijas sistēmā sniedz šādus datus, kas fiksēti mēneša pirmajā datumā:
83.1. objekta adrese;
83.2. adresācijas objekta identifikācijas kods.
84. Datu apmaiņa starp elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, dabasgāzes sadales sistēmas operatoru, siltumapgādes sistēmas operatoru, administrēšanas lietojumprogrammu un informācijas sistēmu notiek šādā kārtībā:
84.1. informācijas sistēma verificē šo noteikumu 81., 82. un 83. punktā minētos datus pret Valsts adrešu reģistra datiem;
84.2. ja informācijas sistēma identificē, ka informācijas sistēmā iesniegtie dati, kas norādīti šo noteikumu 81.1., 82.1. un 83.1. apakšpunktā, nav atbilstoši Valsts adrešu reģistra datiem, tā līdz mēneša astotajam datumam nodod datu sniedzējiem šo noteikumu 81.1., 82.1. un 83.1. apakšpunktā minēto iesniegto datu kopu, norādot Valsts adrešu reģistram neatbilstošos datus;
84.3. elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sistēmas operators un siltumapgādes sistēmas operators, kurš saņēmis no informācijas sistēmas šo noteikumu 84.2. apakšpunktā minētos atgrieztos datus, atkārtoti līdz mēneša astoņpadsmitajam datumam iesniedz informācijas sistēmā labotus šo noteikumu 81.1., 82.1. un 83.1. apakšpunktā minētos datus;
84.4. informācijas sistēma līdz mēneša divdesmit piektajam datumam nosūta elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram šo noteikumu 81. punktā minētos datus par objektiem, kuros ir identificētas mājsaimniecības, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam nosacījumam;
84.5. informācijas sistēma līdz mēneša divdesmit piektajam datumam nosūta dabasgāzes sadales sistēmas operatoram šo noteikumu 82. punktā minētos datus par objektiem, kuros ir identificētas mājsaimniecības, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam nosacījumam;
84.6. informācijas sistēma līdz mēneša divdesmit piektajam datumam nosūta siltumapgādes sistēmas operatoriem šo noteikumu 83. punktā minētos datus par objektiem, kuros ir identificētas mājsaimniecības, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam nosacījumam;
84.7. informācijas sistēma līdz mēneša divdesmit piektajam datumam nosūta administrēšanas lietojumprogrammai pazīmi par mājsaimniecībām, kas atbilst šo noteikumu 2. punktā minētajam nosacījumam.
85. Lai veiktu automatizētu datu apmaiņu ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. panta astotajā daļā minētajiem datu reģistru pārziņiem, elektroenerģijas tirgotājiem un dabasgāzes tirgotājiem, ņemot vērā finansiālos un tehniskos apsvērumus pakalpojuma sniegšanai, pēc iespējas tiek izmantots valsts informācijas sistēmu savietotājs.
86. Datu apmaiņa starp elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, elektroenerģijas tirgotāju un elektroenerģijas lietotāju, kura objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, un rēķinu izrakstīšana notiek šādā kārtībā:
86.1. līdz kārtējā mēneša pēdējai darbdienai elektroenerģijas sadales sistēmas operators nosūta elektroenerģijas tirgotājam šo noteikumu 81.1., 81.2. un 81.3. apakšpunktā minēto informāciju par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 16. punktā minētais atbalsts, atbilstoši no informācijas sistēmas saņemtajai šo noteikumu 84.4. apakšpunktā ietvertajai informācijai;
86.2. ja mājsaimniecības loceklis ir elektroenerģijas lietotājs atbilstoši noteikumiem par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu, elektroenerģijas tirgotājs piemēro mājsaimniecības lietotājam šo noteikumu 16. punktā minēto atbalstu rēķinā par patērēto elektroenerģiju;
86.3. ja mājsaimniecības loceklis ir elektroenerģijas apakšlietotājs atbilstoši noteikumiem par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu un objektā, kuram elektroenerģijas tirgotājs nodrošina elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu, ir identificēta viena vai vairākas mājsaimniecības, kurām ir piemērojams šo noteikumu 16. punktā minētais atbalsts:
86.3.1. elektroenerģijas tirgotājs izraksta rēķinu par patērēto elektroenerģiju atbilstoši noteikumos par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu noteiktajai kārtībai, piemērojot objekta rēķinam par patērēto elektroenerģiju šo noteikumu 16. punktā minēto atbalstu, kas ir reizināts ar objektā identificēto mājsaimniecību skaitu, kam piemērojams atbalsts, vienlaikus nododot elektroenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, informāciju par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 16. punktā minētais atbalsts;
86.3.2. elektroenerģijas lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, izraksta rēķinus par patērēto elektroenerģiju atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, piemērojot apakšlietotājiem atbalstu atbilstoši no elektroenerģijas tirgotāja saņemtajai šo noteikumu 86.3.1. apakšpunktā minētajai informācijai.
87. Datu apmaiņa starp dabasgāzes sadales sistēmas operatoru, dabasgāzes tirgotāju un dabasgāzes lietotāju, kura objektā ir mājsaimniecības, un rēķinu izrakstīšana notiek šādā kārtībā:
87.1. līdz mēneša pēdējai darbdienai dabasgāzes sadales sistēmas operators nosūta dabasgāzes tirgotājam informāciju par objekta kopējo patēriņu iepriekšējā norēķinu periodā un šo noteikumu 82.1., 82.2. un 82.3. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī informāciju par objekta kopējo patēriņu iepriekšējā norēķinu periodā, ja šī informācija nav nosūtīta iepriekš, par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 25. punktā minētais atbalsts, atbilstoši no informācijas sistēmas saņemtajai šo noteikumu 84.5. apakšpunktā minētajai informācijai;
87.2. ja mājsaimniecības loceklis ir dabasgāzes lietotājs atbilstoši noteikumiem par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu, dabasgāzes tirgotājs piemēro mājsaimniecības lietotājam šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstu rēķinā par patērēto dabasgāzi;
87.3. ja mājsaimniecības loceklis ir dabasgāzes apakšlietotājs un objektā, kuram dabasgāzes tirgotājs nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, ir identificēta viena vai vairākas mājsaimniecības, kurām ir piemērojams šo noteikumu 25. punktā minētais atbalsts:
87.3.1. dabasgāzes tirgotājs izraksta rēķinu par patērēto dabasgāzi atbilstoši noteikumos par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu noteiktajai kārtībai, piemērojot objekta rēķinam par patērēto dabasgāzi šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstu, kas ir reizināts ar objektā identificēto mājsaimniecību skaitu, kam piemērojams atbalsts, vienlaikus nododot dabasgāzes lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, informāciju par adresēm, kurām piemērojams šo noteikumu 25. punktā minētais atbalsts;
87.3.2. dabasgāzes lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, izraksta rēķinus par patērēto dabasgāzi atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, piemērojot apakšlietotājiem atbalstu atbilstoši no dabasgāzes tirgotāja saņemtajai šo noteikumu 87.3.1. apakšpunktā minētajai informācijai.
88. Datu apmaiņa starp centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru un siltumenerģijas lietotāju, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvaroto personu un rēķinu izrakstīšana notiek šādā kārtībā:
88.1. ja objektā ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs, kura rādījumi ir nolasāmi attālināti:
88.1.1. siltumapgādes sistēmas operators līdz norēķina periodam sekojošā mēneša piektajam datumam nodod informāciju siltumenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotajai personai par objekta kopējo piegādāto siltumenerģijas daudzumu megavatstundās un informāciju par adresēm, kam piemērojams šo noteikumu 34. un 35. punktā minētais atbalsts, atbilstoši no informācijas sistēmas saņemtajai šo noteikumu 84.6. apakšpunktā minētajai informācijai;
88.1.2. siltumenerģijas lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotā persona triju darbdienu laikā no šo noteikumu 88.1.1. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas nodod siltumapgādes sistēmas operatoram informāciju par objektam piegādāto siltumenerģijas daudzumu megavatstundās, sadalot to divās daļās – objektam piegādātais siltumenerģijas daudzums megavatstundās, kam piemērojams šo noteikumu 34. un 35. punktā minētais atbalsts atbilstoši no centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora saņemtajai šo noteikumu 88.1.1. apakšpunktā minētajai informācijai, un objektam piegādātais siltumenerģijas daudzums megavatstundās, kam nav piemērojams šo noteikumu 34. un 35. punktā minētais atbalsts;
88.1.3. siltumapgādes sistēmas operators divu darbdienu laikā no šo noteikumu 88.1.2. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas izraksta rēķinu par objektam piegādāto siltumenerģiju, pamatojoties uz siltumenerģijas lietotāja, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotās personas sniegto šo noteikumu 88.1.2. apakšpunktā minēto informāciju;
88.1.4. siltumenerģijas lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotā persona piecu darbdienu laikā no šo noteikumu 88.1.3. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas izraksta rēķinus par piegādāto siltumenerģiju, piemērojot apakšlietotājiem atbalstu atbilstoši no centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora saņemtajai šo noteikumu 88.1.3. apakšpunktā minētajai informācijai;
88.2. ja objektā ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs, kura rādījumi nav nolasāmi attālināti:
88.2.1. siltumapgādes sistēmas operators līdz norēķina periodam sekojošā mēneša piektajam datumam nodod informāciju siltumenerģijas lietotājam, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotajai personai par adresēm, kam piemērojams šo noteikumu 34. un 35. punktā minētais atbalsts, atbilstoši no informācijas sistēmas saņemtajai šo noteikumu 84.6. apakšpunktā minētajai informācijai;
88.2.2. siltumenerģijas lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotā persona triju darbdienu laikā no šo noteikumu 88.2.1. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas nodod siltumapgādes sistēmas operatoram informāciju par objektam piegādāto siltumenerģijas daudzumu megavatstundās, sadalot to divās daļās – objektam piegādātais siltumenerģijas daudzums megavatstundās, kam piemērojams šo noteikumu 34. un 35. punktā minētais atbalsts atbilstoši no centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora saņemtajai šo noteikumu 88.2.1. apakšpunktā minētajai informācijai, un objektam piegādātais siltumenerģijas daudzums megavatstundās, kam nav piemērojams šo noteikumu 34. un 35. punktā minētais atbalsts;
88.2.3. siltumapgādes sistēmas operators divu darbdienu laikā no šo noteikumu 88.2.2. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas izraksta rēķinu par objektam piegādāto siltumenerģiju, pamatojoties uz siltumenerģijas lietotāja, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotās personas sniegto šo noteikumu 88.2.2. apakšpunktā minēto informāciju;
88.2.4. siltumenerģijas lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotā persona piecu darbdienu laikā no šo noteikumu 88.2.3. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas izraksta rēķinus par piegādāto siltumenerģiju, piemērojot apakšlietotājiem atbalstu atbilstoši no centralizētās siltumapgādes sistēmas operatora saņemtajai šo noteikumu 88.2.3. apakšpunktā minētajai informācijai.
89. Ja siltumenerģijas lietotājs, kura objektā ir mājsaimniecības, vai tā pilnvarotā persona neiesniedz centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoram šo noteikumu 88.1.2. un 88.2.2. apakšpunktā norādīto informāciju šo noteikumu 88.1.2. un 88.2.2. apakšpunktā minētajā termiņā, centralizētās siltumapgādes sistēmas operators nepiemēro šo noteikumu 34. un 35. punktā minēto atbalstu par objektam piegādāto siltumenerģiju.
90. Lai identificētu lietotāju veiktās darbības un informācijas sistēmas darbības kļūdas, birojs veido, glabā un analizē auditācijas pierakstos visas darbības, kas veiktas ar Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā noteiktajiem informācijas sistēmā reģistrējamiem un uzkrājamiem datiem.
91. Birojs uzglabā auditācijas pierakstus elektroniskā formā un nosaka metodes un rīkus auditācijas pierakstu analizēšanai.
92. Ja piekļuve informācijas sistēmā uzglabātajiem datiem ir nepieciešama trešajām pusēm, tās vēršas birojā ar iesniegumu par piekļuvi informācijas sistēmā uzglabātajiem datiem, norādot piekļuves pamatojumu.
93. Birojs izvērtē šo noteikumu 92. punktā minēto iesniegumu un lemj par piekļuves tiesību nodrošināšanu informācijas sistēmā uzglabātajiem datiem. Birojs ir tiesīgs trešajām personām atteikt piekļuvi informācijas sistēmā uzglabātajiem datiem, ja šo noteikumu 92. punktā norādītais pamatojums nav atbilstošs Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 7. pantā noteiktajam datu apstrādes mērķim.
94. Elektroenerģijas sadales sistēmas operators, dabasgāzes sadales sistēmas operators, siltumapgādes sistēmas operatori, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina datu apmaiņu ar informācijas sistēmu līdz 2025. gada 3. martam.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
1. Mājsaimniecības izdevumi par mājokli mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli:
Izdevumi par mājokli mēnesī = (((M x IM) + (K x IK) + (E x IE)) / 12 + T) (1+I) x (1+SE), kur:
M – izdevumi par mājokli gadā uz vienu mājsaimniecības locekli:
- īre, t. sk. zemes īre, uz kuras atrodas māja, autostāvvietas, mājokļa aprīkojuma īre utt. (Centrālās statistikas pārvaldes neregulārā apsekojuma par 2019. gadu datu kods (turpmāk – CSP datu kods) "04.1 Mājokļa īres maksa");
- mājokļa iekārta un ikdienas uzturēšana (CSP datu kods "05 Mājokļa iekārta, mājsaimniecības ierīces un mājokļa ikdienas uzturēšana");
IM – inflācijas koeficients izdevumiem par mājokli 2019. gada 1. janvārī salīdzinājumā ar kārtējā gada datumu, kurā tiek veikts mājsaimniecības vidējo izdevumu aprēķins (CSP inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.1. un 05, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju);
K – izdevumi par komunālajiem maksājumiem gadā uz vienu mājsaimniecības locekli, ko veido:
- ar mājokļa obligāto uzturēšanu un neatliekamajiem remontdarbiem saistītie izdevumi (CSP datu kods "04.3 Mājokļa uzturēšana un remonts");
- ūdensapgāde (CSP datu kods "04.4.1 Ūdensapgāde");
- atkritumu izvešana (CSP datu kods "04.4.2 Atkritumu savākšana");
- kanalizācijas un notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumi (CSP datu kods "04.4.3 Kanalizācijas pakalpojumi");
- citi ar mājokli saistīti izdevumi, t. sk. apsardze, apsaimniekošana (CSP datu kods "04.4.4 Citi citur neklasificēti ar mājokli saistīti pakalpojumi");
IK – inflācijas koeficients izdevumiem par komunālajiem pakalpojumiem 2019. gada 1. janvārī salīdzinājumā ar kārtējā gada datumu, kurā tiek veikts mājsaimniecības vidējo izdevumu aprēķins (Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.3, 04.4.1, 04.4.2, 04.4.3 un 04.4.4, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju);
E – izdevumi par energoresursiem gadā uz vienu mājsaimniecības locekli, ko veido:
- elektroenerģija (CSP datu kods "04.5.1 Elektroenerģija");
- gāze (CSP datu kods "04.5.2.1 Dabasgāze");
- šķidrie kurināmie (CSP datu kods "04.5.2.2 Sašķidrināti ogļūdeņraži");
- cietais kurināmais (CSP datu kods "04.5.4 Cietais kurināmais");
- siltumenerģija (CSP datu kods "04.5.5 Siltumenerģija");
IE – inflācijas koeficients izdevumiem par energoresursiem 2019. gada 1. janvārī salīdzinājumā ar kārtējā gada datumu, kurā tiek veikts mājsaimniecības vidējo izdevumu aprēķins (Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatora atbilstošie datu kodi 04.5.1, 04.5.2.1, 04.5.2.2, 04.5.4, 04.5. un 04.5.5, datu pozīciju reizinot atsevišķi ar inflācijas datu kodam atbilstošo inflācijas rādītāju).
Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatorā nav pieejami dati par inflāciju koeficientu pozīcijai "Šķidrie kurināmie", tāpēc attiecīgajai pozīcijai tiek piemērots kopējais energoresursu inflācijas koeficients, kas pieejams CSP datu kodam "4.5. Elektroenerģija, gāze un cits kurināmais";
T – vidējais sadales sistēmas pakalpojumu tarifa pieaugums mājsaimniecībām saskaņā ar akciju sabiedrības "Sadales tīkls" sniegto informāciju, kas ir 7 euro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb 8,47 euro ar pievienotās vērtības nodokli;
I – vidējā inflācijas prognoze 2024. gadam saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju, kas 2024 .gada beigās prognozēta līdz 2 %;
SE – aprēķinu un statistisko datu kļūdas koeficients, kas tiek pieņemts kā 10 %.
2. Mājsaimniecības vidējie ienākumi mēnesī pēdējo 12 mēnešu periodā uz vienu mājsaimniecības locekli:
Mājsaimniecības ienākumi mēnesī = (Izdevumi par mājokli mēnesī x 100) / 30
 |
 |
 |
 |