Darbības ar dokumentu

Dzīvnieku aizsardzības un labturības noteikumus Latvijā reglamentē vairāki normatīvie akti – Dzīvnieku aizsardzības likums, Veterinārmedicīnas likums, kā arī uz likumos noteiktā deleģējuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Minētajos normatīvajos aktos ir ietverts pilnvarojums attiecīgām institūcijām noteikt dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī veikt to kontroli un uzraudzību, tai skaitā, normatīvajos aktos ir dotas tiesības pašvaldībai saistošajos noteikumos noteikt savus nosacījumus mājas (istabas) dzīvnieku (turpmāk arī – mājdzīvnieki) turēšanai, kā arī klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanai. Papildus tam, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 10. punktu, pašvaldība saistošajos noteikumos arī bija tiesīga paredzēt administratīvo atbildību par mājdzīvnieku uzturēšanas prasību pārkāpšanu.

Saskaņā ar minēto regulējumu, ar Bauskas novada domes 2022. gada 28. jūlija lēmumu Nr. 346 "Par Bauskas novada domes saistošo noteikumu "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Bauskas novadā" apstiprināšanu" (prot. Nr. 13, 9. p.) tika apstiprināti Bauskas novada domes 2022. gada 28. jūlija saistošie noteikumi Nr. 22 "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Bauskas novadā" (turpmāk – 2022. gada 28. jūlija saistošie noteikumi), kas nosaka prasības mājas (istabas) dzīvnieku – suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku, turēšanai, klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanas kārtību Bauskas novada administratīvajā teritorijā, kā arī atbildību par šo noteikumu neievērošanu.

Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi Bauskas novada pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība), lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, panākt, lai mājdzīvnieka īpašnieks vai turētājs rūpētos par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku, samazināt mājdzīvnieku radīto traumu skaitu, kā arī novērst dzīvnieku klaiņošanu.

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums un saskaņā ar Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktu dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Kopš 2022. gada 28. jūlija saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīža pašvaldības iestādē "Bauskas novada pašvaldības policija" (turpmāk – Pašvaldības policija) no iedzīvotājiem ir saņemti 290 ziņojumi par labturības prasību pārkāpumiem, 427 izsaukumi saistībā ar klaiņojošiem, pamestiem, savainotiem vai mirušiem dzīvniekiem, 680 gadījumos notikusi klaiņojošu, pamestu, ievainotu, mirušu dzīvnieku nodošana dzīvnieku patversmei. Statistika liecina, ka pašvaldībā ir ļoti aktuāli jautājumi, kas ir saistīti ar mājdzīvniekiem, un norāda uz to, ka arī turpmāk ir nepieciešams regulējums, uz kura pamata minētie jautājumi ir risināmi.

Turklāt kopš 2022. gada 28. jūlija saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīža par Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. panta pārkāpumu (par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi) ir pieņemti 122 administratīvā pārkāpuma lēmumi par soda piemērošanu un 2 lēmumi par soda piemērošanu par Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. panta pārkāpumu (par dzīvnieku turēšanas noteikumu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums). Minētais norāda uz to, ka pašvaldības ietvaros pārkāpumi par mājdzīvnieku labturību ir pietiekoši aktuāli, lai arī turpmāk saistošajos noteikumos paredzētu administratīvos sodus par noteikumu pārkāpšanu.

Ievērojot minēto, lai Pašvaldība varētu turpināt īstenot 2022. gada 28. jūlija saistošajos noteikumos ietverto mērķi, nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus, pamatojoties uz Pašvaldību likumā noteikto izdošanas tiesisko pamatu – Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 5. punktu, kas nosaka, ka dome ir tiesīga paredzēt administratīvos sodus par saistošo noteikumu pārkāpšanu, ja likumos nav noteikts citādi, par mājas (istabas) dzīvnieku labturību, kā arī Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta trešo un ceturto daļu, Veterinārmedicīnas likuma 21.³ panta trešo daļu un Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 678 "Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības" 16. punktu.

Izstrādājot saistošos noteikumus ir ievērots administratīvā akta izdošanas prioritātes princips. Par saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem ir paredzēta administratīvā atbildība, jo ir nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš citādi nav novēršams.

Saistošajos noteikumos ir noteikti pienākumi visām fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā, turējumā vai valdījumā ir mājdzīvnieks, kā arī administratīvā atbildība par noteikto pienākumu nepildīšanu, par kuriem tā nav paredzēta citos attiecīgo nozari regulējošos normatīvajos aktos.

Saistošajos noteikumos ir paredzēta atbildība par personas prettiesisku un vainojamu rīcību, kad netiek pienācīgi pildītas noteikumos noteiktās prasības, un tas aizskar sabiedrības intereses.

Par saistošo noteikumu 4.3. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu, ja mājdzīvnieks atrodas vietās, kur tas aizliegts ar speciālām zīmēm (piktogrammām) vai vietās, kur aizliegums noteikts normatīvajos aktos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz desmit naudas soda vienībām.

Brīdinājumu piemēro gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir reakcija uz izdarīto pārkāpumu, kas nozīmē, ka personas likumpārkāpums ir pamanīts un personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta. Savukārt naudas sods motivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas, kā arī jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu, kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot saistošajos noteikumos noteiktās prasības.

Saistošajos noteikumos iekļautie soda veidi un apmērs ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būtu pietiekami efektīvas, lai atturētu no turpmākiem pārkāpumiem.

Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no nodarītā kaitējuma smaguma un nosakot administratīvā soda veidu un mēru, tiks ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pie atbildības saucamās personas personība, mantiskais stāvoklis, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Tāpat pastāv iespēja neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 15. pantu, personai var izteikt rakstisku aizrādījumu, kas ir viens no efektīvas prevencijas veidiem.

Administratīvais sods paredzēts ar mērķi atturēt sasitošajos noteikumos minētās personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā un drošā vidē.

Ar saistošo noteikumu regulējumu tiks nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

Saistošie noteikumi neparedz administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Proti, ja lieta uzsākta administratīvā procesa ietvaros, tad šī procesa ietvaros tā arī ir jāpabeidz. Administratīvā procesa likuma astotajā sadaļā ir noteikta administratīvā akta izpildes kārtība, tai skaitā piespiedu izpildes kārtība.

Saistošie noteikumi ietekmē:

1) pašvaldības budžeta ieņēmumu daļu – ieņēmumi var palielināties iekasēto administratīvo sodu apmērā. 2023. gadā administratīvo sodu apmērs sasniedz 1840 euro;

2) pašvaldības budžeta izdevumu daļu – pašvaldība sedz izdevumus, kas saistīti par klaiņojošu mājdzīvnieku izķeršanu un turpmāku uzturēšanu. 2023. gadā izlietoti naudas līdzekļi 70 000 euro apmērā.

Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus.

Saistošie noteikumi rada tiešu sociālo ietekmi, jo līdz ar mājdzīvnieku īpašnieku pienākumu noteikšanu un to ievērošanu tiek mainīta sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem un uzlabota dzīvnieku labturība.

Saistošo noteikumu regulējums rada netiešu, pozitīvu ietekmi uz vidi, jo līdz ar noteikto pienākumu izpildi tiek nodrošināta drošāka vide sabiedrībai, kā arī sekmēta vides sakārtošana.

Saistošie noteikumi rada netiešu ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Līdz ar saistošajos noteikumos ietverto pienākumu izpildi tiek samazināta iespēja, ka mājdzīvnieks personai var radīt traumas vai apdraudējumu dzīvībai.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un konkurenci – nav attiecināms.

Jautājumos, kas skar saistošo noteikumu piemērošanu, persona ir tiesīga vērsties Pašvaldības policijā.

Administratīvā pārkāpuma procesu par saistošo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policija. Administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldības Administratīvā komisija. Pašvaldības Administratīvās komisijas lēmumus par pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības policija veic normatīvajos aktos par mājdzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto mājdzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli, kā arī ir tiesīga izdot administratīvos aktos par mājdzīvnieka apzīmēšanu un reģistrāciju.

Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.

Saistošie noteikumu tiks īstenoti esošo cilvēkresursu ietvaros, papildu cilvēkresursu iesaiste Saistošo noteikumu īstenošanā netiek paredzēta.

Atbildīgās institūcijas par saistošo noteikumu ievērošanas kontroli ir Pašvaldības policija un pašvaldības Administratīvā komisija. Jauna institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija nav paredzēta.

Izpildes nodrošināšanai papildu resursi nav nepieciešami.

Saistošie noteikumi ir atbilstoši iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs mērķa sasniegšanai. Saistošajos noteikumos paredzētie aizliegumi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un nav citu saudzējošāku līdzekļu, lai to sasniegtu, līdz ar to pašvaldības rīcība ir atbilstoša.

Izstrādes procesā notikušas diskusijas starp pašvaldības speciālistiem.

Saistošie noteikumi publicēti pašvaldības mājaslapā www.bauskasnovads.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2024. gada 30. aprīļa līdz 2024. gada 14. maijam.

Publiskās apspriešanas laikā saņemts viens priekšlikums, kurā lūgts izvērtēt stingrākus noteikumus mājdzīvnieku īpašniekiem. Iedzīvotāja norāda uz problēmu, ka, pirmkārt, suņi tiek vesti pastaigās bez pavadas, un, otrkārt, suņi brīvi izkļūst no īpašnieka teritorijas, kā rezultātā apdraudot garāmgājējus, un lūdz to risināt.

Iedzīvotājas norādītā problēma ir saistīta ar mājas dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem. Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. panta 2. punkts nosaka, ka Ministru kabinets nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus. Saskaņā ar minēto, labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai, tai skaitā, īpašās prasības suņa turēšanai, ir noteiktas Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai".

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka likumdevējs nav devis pašvaldībai tiesības noteikt citus, stingrākus nosacījumus mājas dzīvnieku, tai skaitā, suņu labturībai kā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, un pašvaldība ir tiesīga rīkoties tikai dotā pilnvarojuma apmērā, līdz ar to, arī turpmāk ir piemērojami Ministru kabineta noteikumos ietvertie mājas dzīvnieku labturības nosacījumi, un izteiktais priekšlikums ir noraidāms.