Darbības ar dokumentu
Liepājā 2024. gada 13. jūnijā (prot. Nr. 6, 21. §)
ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes
2024. gada 18. jūlija lēmumu Nr. 305/7
Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
44. panta otro daļu,
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
27.2 panta otrās daļas 7. punktu un piekto daļu
1. Saistošie noteikumi nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pabalsta mājokļa vides pielāgošanai (turpmāk arī – pabalsts) apmēru, pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību.
2. Pabalsta mērķis ir nodrošināt atbalstu mājokļa vides pielāgošanai personai ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kura pārvietojas riteņkrēslā (turpmāk – persona), nodrošinot iespēju pārvietoties mājoklī, paaugstināt aktivitāšu veikšanas spējas un mazināt atkarību no citu personu palīdzības.
3. Mājoklis šo noteikumu izpratnē ir personas vai personas laulātā vai pirmās vai otrās pakāpes radinieka īpašumā vai lietošanā esoša dzīvojamā māja vai tās daļa vai dzīvokļa īpašums, kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu un faktiski dzīvo.
4. Mājokļa iekšējā vide šo noteikumu izpratnē ir mājokļa atsevišķās telpas vai telpu grupas vai dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums bez attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas.
5. Mājokļa ārējā vide šo noteikumu izpratnē ir zemesgabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja, līdz ieejai dzīvojamā mājā un daudzdzīvokļu mājas pirmā stāva kopīpašumā esoša daļa.
6. Mājokļa vides pielāgošana ir mājokļa iekšējās un ārējās vides pārbūve vai atjaunošana un aprīkošana ar nepieciešamajām palīgierīcēm.
7. Pabalsts mājokļa vides pielāgošanai paredzēts šādu mājokļa pielāgošanas darbu apmaksai:
7.1. būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei, ja minētā dokumentācija nepieciešama mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai;
7.2. mājokļa vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbu veikšanai, būvekspertīzei, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai;
7.3. mājokļa vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei, piegādei un montāžai (piemēram, pacēlāju uzstādīšana, atbalsta rokturu, sanitāro iekārtu, griestu trošu pacēlāja sistēmu, regulējamu izlietņu uzstādīšana u.tml.).
8. Pabalsts tiek piešķirts personai vienu reizi viena mājokļa vides pielāgošanai atbilstoši personas vajadzību izvērtējumam.
9. Pabalstu piešķir pašvaldības iestāde "Liepājas Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests), nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus.
10. Pabalstu nepiešķir tādu iekārtu vai palīglīdzekļu uzstādīšanai, kuras personai ir tiesības saņemt vai tā saņem, izmantojot valsts finansējumu vai valsts finansētu atbalsta programmu.
11. Tiesības saņemt pabalstu ir personai ar kustību traucējumiem, kura pārvietojas riteņkrēslā un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, vai bērnam ar invaliditāti, un kura dzīvesvietu ir deklarējusi un dzīvo pašvaldības administratīvajā teritorijā.
12. Pabalstu piešķir personai rindas kārtībā, neizvērtējot personas ienākumus un materiālo stāvokli, ja persona vai tās mājoklis atbilst šādiem kritērijiem:
12.1. persona ir mājokļa īpašnieks;
12.2. persona dzīvo personas laulātā vai pirmās vai otrās pakāpes radiniekam piederošā mājoklī;
12.3. persona vai personas laulātais vai pirmās vai otrās pakāpes radinieks īrē mājokli no privātpersonas vai juridiskas personas un ir noslēgts īres līgums uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no pabalsta pieprasīšanas dienas;
12.4. persona vai personas laulātais vai pirmās vai otrās pakāpes radinieks īrē pašvaldībai piederošu mājokli;
12.5. pret personu (ja viņa ir mājokļa īpašnieks) vai personas mājokļa īpašnieku nav uzsākts parādu piedziņas vai cits tiesvedības process, kā rezultātā pastāv risks mājokļa atsavināšanai;
12.6. mājoklis nav ieķīlāts, izņemot gadījumu, ja mājokļa īpašniekam ir hipotekārais kredīts mājokļa iegādei un nav hipotekārā kredīta maksājuma parāds;
12.7. personas mājoklim nav uzsākts atsavināšanas process;
12.8. nav saņemts izīrētāja brīdinājums par mājokļa īres līguma izbeigšanu;
12.9. par personas mājokli nav komunālo maksājumu parādu, kas pārsniedz 2000 euro;
12.10. mājoklī nav veikta patvaļīga būvniecība;
12.11. mājokļa vai dzīvojamās ēkas, kurā atrodas mājoklis, kopējais stāvoklis ir atbilstošs mājokļa vides pielāgošanai, mājoklis neatrodas ēkā, kura ir pirmsavārijas vai avārijas stāvoklī, vai ir konstatēti citi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams veikt mājokļa ārējās vides pielāgošanas darbus.
13. Lai saņemtu pabalstu, persona, tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis vēršas Sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:
13.1. iesniegumu pabalsta saņemšanai, norādot:
13.1.1. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas datus, invaliditātes statusu;
13.1.2. likumiskā vai pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi, tālruņa numuru, pārstāvības veidu;
13.1.3. personas deklarētās dzīvesvietas (mājokļa) adresi un kadastra numuru, vēlamo mājokļa ārējās vides pielāgojuma veidu;
13.1.4. informāciju par mājokli, kurā tiks veikti mājokļa vides pielāgojumi, norādot mājokļa īpašuma tiesību statusu, faktiskā valdījuma pamatu (īpašumtiesības uz mājokli ir nostiprinātas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, mājoklis pieder personai, personas laulātajam vai pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, mājoklis tiek īrēts (vai personas laulātais vai pirmās vai otrās pakāpes radinieks īrē) no pašvaldības, mājoklis tiek īrēts (vai personas laulātais vai pirmās vai otrās pakāpes radinieks īrē) no privātpersonas vai juridiskas personas);
13.2. izrakstu no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) vai ārstējošā ārsta atzinums, kurā norādīta pamatdiagnoze;
13.3. ergoterapeita atzinumu par nepieciešamo mājokļa vides pielāgojumu;
13.4. dokumentus, kas apliecina mājokļa atbilstību pabalsta saņemšanai:
13.4.1. mājokļa īpašnieka rakstisku piekrišanu mājokļa ārējās vides pielāgošanai;
13.4.2. īres līguma kopiju, ja attiecināms;
13.4.3. dokumentu, kas apliecina veikto maksājumu par komunālajiem pakalpojumiem (izņemot gadījumu, ja mājoklis tiek īrēts no pašvaldības) – uzrāda pēdējo mājokļa komunālo maksājumu kvīti, kas ietver informāciju par to, ka parāda nav, vai, ja tāds ir, par parāda lielumu;
13.4.4. personas apliecinājumu, ka nav saņemts izīrētāja brīdinājums par mājokļa īres līguma izbeigšanu (ja attiecināms);
13.4.5. personas apliecinājumu, ka nav uzsākts parādu piedziņas vai cits tiesvedības process, kura dēļ pastāv risks izlikšanai no mājokļa;
13.4.6. apliecinājumu, ka mājokļa īpašnieks Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir informējis dzīvokļu īpašnieku kopību (dzīvojamās mājas pārvaldnieku) par kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu personas mājokļa vides pieejamību, ja personas mājoklis atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā.
14. Sociālais dienests pēc noteikumu 13. punktā minēto dokumentu saņemšanas mēneša laikā:
14.1. izvērtē dokumentus un pārliecinās par personas un tās mājokļa atbilstību pabalsta saņemšanai;
14.2. izvērtē personas individuālās vajadzības un nepieciešamību veikt mājokļa pielāgošanu;
14.3. ja šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu pārbaudes laikā konstatē, ka tajos ir sniegta nepilnīga vai neskaidra informācija vai publiskajos reģistros un datubāzēs nav pieejama nepieciešamā informācija, lūdz personu vai personas likumisko vai pilnvaroto pārstāvi iesniegt papildu informāciju;
14.4. pēc šo noteikumu 13. punktā minēto dokumentu pārbaudes pieprasa pašvaldības iestādei "Liepājas būvvalde" (turpmāk – būvvalde) sniegt atzinumu par mājokļa vides pielāgošanu;
14.5. pamatojoties uz būvvaldes sagatavoto atzinumu un personas individuālo vajadzību izvērtējumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
14.5.1. par pabalsta piešķiršanu;
14.5.2. par atteikumu piešķirt pabalstu, ja persona vai tās mājoklis neatbilst noteikumos noteiktajām prasībām pabalsta saņemšanai, mājokļa vides pielāgošana nav iespējama vai, izvērtējot personas individuālās vajadzības, secināts, ka mājokļa vides pielāgošana personai nav nepieciešama;
14.5.3. par personas uzņemšanu rindā, ja noteikta personas un tās mājokļa atbilstība noteikumos noteiktajām prasībām pabalsta saņemšanai, bet kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētie finanšu līdzekļi nav pietiekoši.
15. Pabalsta apmērs viena mājokļa vides pielāgošanai kopā nepārsniedz 15 000 euro, tajā skaitā:
15.1. līdz 5000 euro mājokļa iekšējās vides pielāgošanai;
15.2. līdz 15 000 euro mājokļa ārējās vides pielāgošanai.
16. Personas mājokļa vides pielāgošanu atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā par pabalsta piešķiršanu norādītajam pielāgojuma veidam organizē pašvaldības iestāde "Liepājas Komunālā pārvalde" (turpmāk – Komunālā pārvalde).
17. Sociālais dienests pabalstu izmaksā mantiskā veidā, apmaksājot komercreģistrā reģistrēta komersanta vai Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komersanta (turpmāk – Komersants) mājokļa vides pielāgošanas darbus, kas veikti, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp Komunālo pārvaldi, personu, mājokļa īpašnieku (ja persona nav mājokļa īpašnieks), Komersantu un Sociālo dienestu (turpmāk – Līgums).
18. Ja mājokļa vides pielāgošanas darbu izmaksas pārsniedz saistošo noteikumu 15. punktā noteikto pabalsta maksimālo apmēru, persona var saņemt pabalstu, veicot līdzmaksājumu, tajā skaitā, piesaistot ziedojumus. Ja mājokļa vides pielāgošanai nepieciešamā līdzmaksājuma summa personai nav pieejama, tad persona saglabā kārtas numuru pabalsta saņēmēju rindā un mājokļa vides pielāgošanas darbus organizē, kad personai ir pieejama nepieciešamā līdzmaksājuma summa, ievērojot mājokļa vides būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņu.
19. Sociālais dienests samaksā par mājokļa pielāgošanas darbiem Komersantam pēc mājokļa pielāgošanas darbu pieņemšanas.
20. Ja mājokļa pielāgošanas darbus nevar pabeigt sakarā ar personas nāvi, Sociālais dienests pēc darbu pieņemšanas samaksā par faktiski izpildītajiem darbiem. Šajā gadījumā ģimenes locekļi, atbalsta personas vai citas pilnvarotās personas, kā arī Komersants, kurš parakstīja Līgumu, nekavējoties ziņo Sociālajam dienestam par mājokļa pielāgošanas darbu pārtraukšanu.
21. Mājokļa pielāgošanas darbu pieņemšanā piedalās un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu paraksta:
21.1. persona, tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis. Ja iestājusies personas nāve, darbu nodošanas un pieņemšanas aktam pievieno informāciju no Iedzīvotāju reģistra;
21.2. mājokļa īpašnieks, ja persona nav mājokļa īpašnieks;
21.3. Komersanta pārstāvis;
21.4. Komunālās pārvaldes pārstāvis.
22. Pielāgotā mājokļa nodošanu ekspluatācijā veic mājokļa īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
23. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2018. gada 15. februāra saistošos noteikumus Nr. 3 "Par pabalstu ārējās vides pielāgošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 55. nr.; 2019, 69. nr.).
Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Saskaņā ar Pašvaldību likuma, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, pārejas noteikumu 6. punktu, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam, piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu. Ņemot vērā to, ka likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku, spēku zaudē arī Liepājas pilsētas domes 2018. gada 15. februāra saistošo noteikumu Nr. 3 "Par pabalstu mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai, kura pārvietojas riteņkrēslā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 3) izdošanas tiesiskais pamatojums un ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus. Saistošie noteikumi izdoti atbilstoši Pašvaldību likuma 44. panta otrajai daļai, kas paredz, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu autonomo funkciju izpildi, tostarp Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā norādītās pašvaldības funkcijas – nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus – izpildi. Saistošie noteikumi "Pabalsta mājokļa vides pielāgošanai saņemšanas kārtība" (turpmāk – saistošie noteikumi) ir izstrādāti ar mērķi sniegt atbalstu personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi un ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, lai veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā, iespējas realizēt savas tiesības, mazinātu sociālo atstumtību. Saistošie noteikumi nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pabalsta mājokļa vides pielāgošanai (turpmāk arī – pabalsts) pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Saistošo noteikumu projekts nosaka, ka personas mājoklis šo noteikumu izpratnē ir personas vai tās ģimenes locekļu (laulātā, pirmās vai otrās pakāpes radinieka) īpašumā vai lietošanā (īrēts) esoša dzīvojamā māja vai tās daļa vai dzīvokļa īpašums, kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu. Personas vai tās ģimenes locekļa īpašumā esošā mājokļa īpašuma tiesībām ir jābūt nostiprinātam valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Ja persona vai tās ģimenes loceklis mājokli īrē, tad ir jābūt noslēgtam īres līgumam (kura termiņš ir ne īsāks par pieciem gadiem no iesnieguma par pabalsta saņemšanu dienas), kā arī jāsaņem īrētā mājokļa īpašnieka piekrišana mājokļa vides pielāgošanai. Ja persona dzīvo ģimenes loceklim piederošā mājoklī, tad jāsaņem ģimenes locekļa rakstiska piekrišana mājokļa pielāgošanai. Persona var pieteikties pabalsta saņemšanai arī tad, ja tā dzīvo pašvaldībai piederošā mājoklī. Par mājokļa ārējo vidi ir uzskatāmas koplietošanas telpas (piemēram, daudzdzīvokļu nama gadījumā – pirmā stāva koplietošanas telpas) un zemesgabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja, līdz ieejai dzīvojamā mājā. Ja personas mājoklis atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, dzīvokļa īpašniekam ir jāinformē dzīvokļu īpašnieku kopība (dzīvojamās mājas pārvaldnieks) par plānotajiem ārējās vides pieejamības uzlabošanas pasākumiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā 11. panta piektajā daļā noteiktajam regulējumam, kas paredz, ka dzīvokļa īpašniekam, lai nodrošinātu viņam vai viņa ģimenes loceklim mājokļa un vides pieejamību, ievērojot būvniecības prasības, kā arī iepriekš informējot dzīvokļu īpašnieku kopību (dzīvojamās mājas pārvaldnieku), ir tiesības: 1) uzstādīt pacēlāju dzīvojamās mājas kāpņu telpā; 2) izbūvēt uzbrauktuvi pie dzīvojamās mājas ieejas vai pie dzīvokļa īpašuma, ja tam ir atsevišķa ieeja; 3) veikt citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību. Ņemot vērā, ka vienotas vides pieejamības prasības ir noteiktas tikai publiskajām būvēm (Būvniecības likums, Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21") un attiecībā uz privātajiem mājokļiem šādas minimālās vides pieejamības prasības nav noteiktas, nepieciešamo pielāgojumu personas mājokļa videi plānots noteikt, balstoties uz personas vajadzību izvērtējumu, salāgojot personas vajadzības, ko nosaka ergoterapeits un būvspeciālists, kontekstā ar tehniskām iespējām veikt konkrētos pielāgojumus (t.sk. gan ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli un darbu apjomu pielāgojumu veikšanai iespējas, gan pieejamo finansējumu – viena mājokļa vides pielāgošanai kopā nepārsniedz 15 000 euro, tajā skaitā: līdz 5000 euro mājokļa iekšējās vides pielāgošanai; līdz 15 000 euro mājokļa ārējās vides pielāgošanai). Vienlaikus mājokļa vides pielāgojuma izvēlē tiks ņemti vērā tādi risinājumi, kas atbilst vides piekļuves principam pēc būtības un Būvniecības likumā noteiktajam vides pieejamības principam, kā arī Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam universālā dizaina principam. Pabalsts tiks izmaksāts mantiskā veidā – apmaksājot komersanta veiktos mājokļa vides pielāgošanas darbus, kas nepieciešami būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei, ja minētā dokumentācija nepieciešama mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai (piemēram, tehniskā apsekošana, būvniecības izmaksu tāmes, būvdarbu ieceres dokumentācijas sagatavošana), būvdarbus, būvuzraudzību un autoruzraudzību un mājokļa vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma piegādi un montāžu. Saistošajiem noteikumiem nav alternatīvu, jo kārtību, kā pašvaldības iedzīvotāji var saņemt sociālo palīdzību, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos. |
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Pabalsts tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem un tā apmērs ir atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām. Pašvaldības plānotais budžets saistošo noteikumu izpildei 2024. gadā netiek plānots, jo tiek prognozēts, ka 11 personām pašvaldībā tiks nodrošināts atbalsts mājokļa vides pielāgošanai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3. komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" otrās kārtas "Atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai" īstenošanas ietvaros. Lai īstenotu saistošos noteikumus, pašvaldības budžetā papildu līdzekļi 2024. gadā nav nepieciešami. |
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums attiecas un pozitīvi ietekmēs iespējas personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi, iekļūšanu un izkļūšanu no mājokļa, uzlabos šo personu piekļuvi pakalpojumiem, mazinās sociālo atstumtību. Saistošajiem noteikumiem nav tiešas ietekmes uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi un konkurenci. |
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Saistošajiem noteikumiem nebūs ietekme uz kopējo administratīvo slogu, jo netiek veidotas jaunas institūcijas un netiek noteikti jauni pienākumi. Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Liepājas Sociālais dienests, Liepājas Komunālā pārvalde un Liepājas būvvalde. Administratīvais slogs nemainās, kā arī nav paredzamas papildu administratīvo procedūru izmaksas, jo nemainās tiesības, pienākumi un veicamās darbības. Institūcija, kurā persona vai tās pārstāvis var vērsties jautājumos par saistošo noteikumu piemērošanu, ir Liepājas Sociālais dienests. Lai saņemtu pabalstu, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis vēršas Liepājas Sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu un dokumentus, kuri saskaņā ar saistošo noteikumu nosacījumiem nepieciešami pabalsta piešķiršanai. Pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas Liepājas Sociālais dienests tos izvērtē, pieprasa Liepājas būvvaldei sniegt atzinumu par mājokļa vides pielāgošanu un pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu, par atteikumu to piešķirt vai par personas uzņemšanu rindā, ja noteikta personas un tās mājokļa atbilstība noteikumos noteiktajām prasībām pabalsta saņemšanai, bet kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētie finanšu līdzekļi nav pietiekoši. Par pieņemto lēmumu Liepājas Sociālais dienests informēs personu. Piešķirto pabalstu Liepājas Sociālais dienests izmaksās mantiskā veidā, apmaksājot Būvkomersantu reģistrā reģistrēta būvkomersanta sniegtos pakalpojumus vai veiktos darbus mājokļa vides pielāgošanai pēc pakalpojumu vai darbu pieņemšanas. Mājokļa vides pielāgošanai nepieciešamie pakalpojumi vai darbi tiks veikti atbilstoši starp Liepājas Komunālo pārvaldi, pabalsta saņēmēju un būvkomersantu noslēgto līgumu nosacījumiem, tajā skaitā, uz veikto iepirkumu līgumu pamata. |
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošie noteikumi izstrādāti Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās pašvaldības funkcijas izpildei – nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Saistošo noteikumu izpildei nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci. |
| 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpilde tiks nodrošināta pašvaldības iestāžu esošo funkciju un uzdevumu ietvaros, nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo institūciju reorganizācija. Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās: • Liepājas Sociālā dienesta darbinieki, pieņemot un izskatot iesniegumus, organizējot mājokļa apsekošanu, pieņemot lēmumu un nodrošinot pabalsta izmaksu; • Liepājas būvvaldes speciālisti, sagatavojot atzinumu par mājokļa vides pielāgošanu; • Liepājas Komunālās pārvaldes speciālisti, organizējot līguma noslēgšanu, mājokļa vides pielāgošanu. Lēmuma apstrīdēšanas gadījumā lēmuma pieņemšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā nodrošina Liepājas Sociālā dienesta direktors. |
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai – sniegt atbalstu personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, lai veicinātu personas iekļaušanos sabiedrībā un mazinātu sociālo atstumtību, un paredz tikai to, kas ir nepieciešams norādītā mērķa sasniegšanai. |
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2024. gada 17. maija līdz 2024. gada 30. maijam tika publicēti pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.liepaja.lv, paredzot iespēju ikvienam interesentam iesniegt savus priekšlikumus un komentārus, kā arī informācija tika izvietota pašvaldības telpās Rožu ielā 6 apmeklētājiem pieejamā vietā. Noteiktā termiņa ietvaros priekšlikumi par saistošo noteikumu projekta redakciju netika saņemti. |
 |
 |
 |
 |