Darbības ar dokumentu
2024. gada 30. maijā (prot. Nr. 20, 3. p., lēmums Nr. 161)
un Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 11. punktu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka pabalsta bērnu izglītības procesa nodrošināšanai veidus, apmēru, tā pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību.
2. Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai (turpmāk – pabalsts) ir Talsu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) brīvprātīgās iniciatīvas pabalsts, kas paredzēts ar izglītības procesa nodrošināšanu saistīto izdevumu segšanai.
3. Pabalsta veidi:
3.1. individuālo mācību piederumu iegādei;
3.2. bērna ēdināšanas izdevumu apmaksai;
3.3. bērna ēdināšanas izdevumu apmaksai atsevišķos gadījumos;
3.4. individuālo mācību piederumu iegādei atsevišķos gadījumos.
4. Lai saņemtu pabalstu, persona iesniedz iesniegumu Talsu novada Sociālajam dienestam (turpmāk – Sociālais dienests):
4.1. izsakot mutvārdos klātienē;
4.2. rakstveidā:
4.2.1. iesniedzot Pašvaldības Apmeklētāju centrā Kareivju ielā 7, Talsos, Talsu novadā;
4.2.2. sūtot pa pastu uz adresi Kareivju iela 7, Talsi, Talsu novads, LV-3201;
4.2.3. nosūtot elektroniskā veidā (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) uz e-pasta adresi socialais.dienests@talsi.lv vai sūtot uz Sociālā dienesta oficiālo elektronisko adresi.
5. Parakstot un iesniedzot iesniegumu persona dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot Pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par pabalsta pieprasītāju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par pabalsta piešķiršanu vai atteikšanu.
6. Iesniegumā norāda:
6.1. pabalsta pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāciju;
6.2. pabalsta izmaksas veidu:
6.2.1. bezskaidras naudas pārskaitījums uz pabalsta pieprasītāja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu;
6.2.2. bezskaidras naudas pārskaitījums uz pakalpojuma sniedzēja kredītiestādes kontu;
6.2.3. skaidras naudas piegāde dzīvesvietā, ja pabalsta pieprasītājam ir funkcionāli traucējumi, kas rada objektīvas grūtības pārvietoties.
7. Sociālais dienests lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.
8. Tiesības saņemt pabalstu individuālo mācību piederumu iegādei ir trūcīgai un maznodrošinātai mājsaimniecībai, kuras bērns uzsāk vai turpina apgūt pamatizglītību izglītības iestādē, kura atrodas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, un kura deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir Pašvaldības administratīvajā teritorijā.
9. Lai saņemtu pabalstu, Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un pirkumu apliecinošu dokumentu, kurā norādīts pabalsta saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods.
10. Pabalsts jāpieprasa un tas tiek piešķirts vienu reizi gadā – laikā no kārtējā kalendārā gada 1. jūnija līdz 30. septembrim.
12. Tiesības saņemt pabalstu bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai ir trūcīgai un maznodrošinātai mājsaimniecībai, kuras aizgādībā esošs bērns:
12.1. apmeklē pirmsskolas vai vispārējās izglītības iestādi, kura atrodas Pašvaldības administratīvajā teritorijā;
12.2. līdz dienai, kad bērns sasniedz 21 gadu vecumu;
12.3. kura deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir Pašvaldības administratīvajā teritorijā;
12.4. kura ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai Pašvaldība.
14. Pabalsts tiek piešķirts par periodu, kamēr spēkā ir Sociālā dienesta lēmums par mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
15. Pabalsts tiek piešķirts:
15.1. katru mēnesi mācību gada laikā, ja tiek apmeklēta vispārējās izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja izsniegtu personalizētu izdevumus apliecinošu dokumentu (tai skaitā, maksājuma uzdevumu) vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojuma saņēmēju sarakstu;
15.2. katru mēnesi kalendārā gada laikā, ja tiek apmeklēta pirmsskolas izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja izsniegtu personalizētu maksājumu izdevumus apliecinošu dokumentu (tai skaitā, maksājuma uzdevumu) vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojuma saņēmēju sarakstu.
16. Pabalsta apmērs izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina Pašvaldība, tiek noteikts atbilstoši Pašvaldības domes apstiprinātajam vienas dienas ēdināšanas izcenojumam.
17. Pabalsta apmērs izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, tiek noteikts Sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja savstarpēji noslēgtā līguma cenas apmērā.
18. Tiesības saņemt pabalstu bērna ēdināšanas izdevumu apmaksai ir mājsaimniecībai, kuras aizgādībā ir bērns vai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam persona līdz 24 gadu vecumam:
18.1. kurai ir noteikta invaliditāte, kura apmeklē pirmsskolas vai vispārējās izglītības iestādi un kuras ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai Pašvaldība;
18.2. kurai ir noteikti noteikumu pielikumā minētie veselības traucējumi vai funkcionēšanas ierobežojumi, kura apmeklē pirmsskolas vai vispārējās izglītības iestādi un kuras ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība;
18.3. pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, ja ģimenē ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.
19. Lai saņemtu pabalstu, Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu. Ja pabalsta saņēmējs atbilst 18.2. apakšpunktā minētajam gadījumam, iesniegumam pievieno noteikumu pielikumā minēto speciālistu atzinumus, ja šāda informācija nav Sociālā dienesta rīcībā.
20. Pabalsts tiek piešķirts:
20.1. katru mēnesi mācību gada laikā, ja tiek apmeklēta vispārējās vai profesionālās izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu personalizētu izdevumus apliecinošu dokumentu (tai skaitā, maksājuma uzdevumu) vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojuma saņēmēju sarakstu;
20.2. katru mēnesi kalendārā gada laikā, ja tiek apmeklēta pirmsskolas izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu personalizētu izdevumus apliecinošu dokumentu (tai skaitā, maksājuma uzdevumu) vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojuma saņēmēju sarakstu.
21. Pabalsta apmērs izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina Pašvaldība, tiek noteikts atbilstoši Pašvaldības domes apstiprinātam vienas dienas ēdināšanas izcenojumam.
22. Pabalsta apmērs izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, tiek noteikts Sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja savstarpēji noslēgtā līguma cenas apmērā.
23. Tiesības saņemt pabalstu individuālo mācību piederumu iegādei atsevišķos gadījumos ir bērnam:
23.1. ar invaliditāti;
23.2. ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši noteikumu pielikumam;
23.3. saņemot sociālā darbinieka izvērtējumu, ja ģimenē ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.
24. Lai saņemtu pabalstu, Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu un pirkumu apliecinošu dokumentu, kurā norādīts pabalsta saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods. Ja pabalsta saņēmējs atbilst 23.2. apakšpunktā minētajam gadījumam, iesniegumam pievieno noteikumu pielikumā minēto speciālistu atzinumus, ja šāda informācija nav Sociālā dienesta rīcībā.
25. Pabalsts jāpieprasa un tas tiek piešķirts vienu reizi gadā – laikā no kārtējā kalendārā gada 1. jūnija līdz 30. septembrim.
27. Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Pašvaldības izpilddirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
28. Pašvaldības izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Talsu novada pašvaldības domes 30.05.2024.
saistošajiem noteikumiem Nr. 13
"Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai"
Nr. p. k. | Izglītojamo veselības traucējumu veids | Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji | Nosacījumi | |
speciālista atzinums | speciālista atzinuma derīguma termiņš | |||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
1. | Izglītojamiem ar redzes traucējumiem. | 1.1. Bērna redzes asums ar korekciju (brilles vai kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir robežās no 0 līdz 0,3, ņemot vērā arī citu redzes funkciju stāvokli (redzes lauka ierobežojumu līdz 20°, redzes asumu tuvumā, nepieciešamību lietot speciālus korekcijas līdzekļus, piemēram, lupas, teleskopiskās brilles) un patoloģiskā procesa formu un dinamiku, kā arī progresējošas acu slimības: 1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0); 1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi (H17.8); 1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4); 1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0); 1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1); 1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4); 1.1.7. afakija (H27.0); 1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0); 1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3); 1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola deģenerācija (H35.3); 1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1); 1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2); 1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3); 1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2); 1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2); 1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija (H53.0);** 1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);** 1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija (H53.0);** 1.1.19. abu acu aklums (H54.0); 1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī (H54.1); 1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2); 1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības (H55); 1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas, kas izraisījušas aklumu vai vājredzību; 1.2. Šķielēšanaa (H49; H50) un ambliopija (H53.0);** 1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un ambliopajā acī 70 % un vairāk** | Šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis oftalmologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas |
2. | Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem. | 2.1. Nedzirdīgie izglītojamie: 2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (5. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (4. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā; 2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie: 2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.) sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas attīstības dinamikas; 2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas attīstībā | Šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai logopēds, kā arī psihologs, savukārt izglītojamiem ar centrālās nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologs vai neirologs | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
3. | Izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem. | 3.1. Iedzimtas balsta un kustības sistēmas kroplības un deformācijas, ņemot vērā arī patoloģiskā procesa formu un dinamiku: 3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums (Q65.0–Q65.1); 3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0–Q66.8); 3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja deformācijas (Q67.5–Q67.8); 3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu deformācijas (Q71.0–Q76.9); 3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9); 3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8); 3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0–M43.9); 3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9); 3.2.4. hondropātijas (M91–M94); 3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1); 3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas (T91.2); 3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T92–T92.9); 3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T93.1–T93.9); 3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas (T95.0–T95.9); 3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības traucējumiem: 3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73); 3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi (G80–G83) | Šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ortopēds, reimatologs, traumatologs vai bērnu ķirurgs vai ķirurgs. Šā pielikuma 3.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas procesa dinamikas izvērtējums | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs), funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas |
4. | Izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām. | 4.1. Tuberkuloze: 4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1): • pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski; • nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0); 4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3), bakterioloģiski pierādīta (A15.4); 4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6); 4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7); 4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti) (A 17.0); 4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1); 4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2); 4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4); 4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19); 4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku ģimenē (Z 20.1);* 4.2. Nespecifiskas plaušu slimības: 4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma, alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar bronhiālo astmu; 4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs) (J44); 4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0); 4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);* 4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47); 4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita (E84.0–E84.9); 4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15); 4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai abscidējošas pneimonijas; 4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas; 4.2.10. siena drudzis (polinoze); 4.3. Gremošanas traucējumi: 4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa slimību (K21); 4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);* 4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas erozijas;* 4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas fāzē, akūtas erozijas;* 4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52);* 4.3.6. aizcietējumi (K59);* 4.3.7. kairināta resnā zarna (K58); 4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1); 4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8); 4.3.10. celiakija (K90); 4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51) stabilas remisijas fāzē; 4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K86.1); 4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības: 4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03); 4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10); 4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11); 4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0); 4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan E257); 4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3); 4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1); 4.4.8. Tērnera sindroms (Q96) | Šā pielikuma 4.1. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ftiziatrs. Šā pielikuma 4.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs. Šā pielikuma 4.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis gastroenterologs. Šā pielikuma 4.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis endokrinologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas |
5. | Izglītojamiem ar valodas traucējumiem. | 5.1. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, I–II pakāpe; 5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, III pakāpe;** 5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi;** 5.4. Skaņu izrunas traucējumi;** 5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija; 5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija; 5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību; 5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi (F80.0); 5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1); 5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2); 5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3); 5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi (F80.8); 5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi (F80.9);** 5.14. Stostīšanās (F98.5); 5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1); 5.17. Afāzija (R47.0); 5.18. Dizartrija (R47.1); 5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q35–Q 38) | Šā pielikuma 5.1.–5.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis logopēds. Šā pielikuma 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs vai logopēds. Šā pielikuma 5.7. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī audiologopēds vai logopēds. Šā pielikuma 5.7.–5.15. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 5.16. un 5.17. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Šā pielikuma 5.18. un 5.19. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
6. | Izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem. | 6.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas; 6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās deprivācijas rezultātā; 6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi; 6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi; 6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi (F81.9); 6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu) | Šā pielikuma 6.1.–6.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs. Šā pielikuma 6.7.–6.12. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
7. | Izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem. | 7.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi; 7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija; 7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi; 7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi; 7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte; 7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi (F81.2); 7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu); 7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7) | Šā pielikuma 7.1.–7.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs. Šā pielikuma 7.8.–7.14. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
8. | Izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem. | 8.1. Psihiski traucējumi, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ (F06.0–F06.6, F06.8): 8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3); 8.1.2. organiska trauksme (F06.4); 8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6); 8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0–F07.8); 8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20–F25.8): 8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8); 8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21); 8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8); 8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (F23.0–F23.8); 8.3.5. inducēti murgi (F24); 8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8); 8.4. Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34): 8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8); 8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0–F31.8); 8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8); 8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0–F33.8); 8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi (F34.0–F34.8); 8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40–F48): 8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8); 8.5.2. cita veida trauksme (F41); 8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42); 8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi (F43); 8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0–F44.8); 8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8); 8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0–F48.8); 8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51): 8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9); 8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0–F51.9); 8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0–F84.9); 8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F 95): 8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0–F90.8); 8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3, F91.8); 8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi (F92.0–F92.8); 8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8); 8.8.5. rauste (F95.0– F95.8); 8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0–F98.8); 8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez tām | Šā pielikuma 8.1.–8.9. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 8.10. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu neirologs vai neirologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas |
9. | Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem. | 9.1. Viegla garīga atpalicība (F70.0); 9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana (F70.1); 9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas garīgās atpalicības robežām; 9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām iezīmēm) (F84.1); 9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4); 9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem intelekta traucējumiem (F20); 9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40) | Šā pielikuma 9.1.–9.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
10. | Izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. | 10.1. Vidēji smaga garīga atpalicība (F71); 10.2. Smaga garīga atpalicība (F72); 10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem); 10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20); 10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40); 10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi | Šā pielikuma 10.1.–10.5. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 10.6. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu specializāciju ārsti | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
Talsu novada pašvaldības domes 2024. gada 30. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 13 "Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai"
| 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi |
| 1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis – ko pašvaldība vēlas sasniegt ar saistošajiem noteikumiem, kādi būs ieguvumi |
Saskaņā ar Pašvaldību likuma, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, pārejas noteikumu 6. punktu dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam, piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu.
Ņemot vērā, ka likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku, spēku zaudē arī Talsu novada domes 2021. gada 26. augusta saistošo noteikumu Nr. 7 "Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 7) izdošanas tiesiskais pamatojums un ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus.
Pašvaldību likuma 44. panta otrajā daļā noteikts, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Lai pilnveidotu atbalstu pašvaldības iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, ir izstrādāti saistošie noteikumi "Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai" (turpmāk – saistošie noteikumi).
Saistošie noteikumi nosaka pašvaldības noteikto pabalstu bērnu izglītības procesa nodrošināšanai, saņemšanas, izbeigšanas kārtību, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt pabalstus izglītības procesa nodrošināšanai.
Saistošajos noteikumos noteikti šādi pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai veidi:
- individuālo mācību piederumu iegādei;
- bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai;
- bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai atsevišķos gadījumos;
- individuālo mācību piederumu iegādei atsevišķos gadījumos.
Saistošajos noteikumos aktualizēti un precizēti pabalstu bērnu izglītības procesa nodrošināšanai piešķiršanas, saņemšanas un izbeigšanas nosacījumi. Salīdzinot ar saistošajiem noteikumiem Nr. 7:
- svītrots pabalsts profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem;
- noteikts lēmuma pieņemšanas termiņš ievērojot Iesnieguma likumu;
- precizēti nosacījumi pabalsta mācību līdzekļu iegādes dokumenta iesniegšanai, noteikts, ka pirkuma apliecinoši dokumenti, kuros norādīts pabalsta saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, par izglītības procesam nepieciešamo preču iegādi;
- noteikts viens pabalsta apmērs, svītrojot daļu par 50 % pabalsta izmaksu, ja izglītojamais netiek pārcelts nākamajā klasē;
- precizēta sadaļa par lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.
Saistošajiem noteikumiem nav alternatīvu, jo kārtību, kā pašvaldības iedzīvotāji var saņemt attiecīgos pabalstus izglītības procesa nodrošināšanai, pašvaldība nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.
| 1.2. Problēmas raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie noteikumi |
Šobrīd spēkā ir Talsu novada domes 2021. gada 26. augusta saistošie noteikumi Nr. 7 "Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai" (turpmāk – Saistošie noteikumi). Spēkā esošie Saistošie noteikumi ir izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu. Jaunie saistošie noteikumi noteiks personas, kurām ir tiesības saņemt pabalstus bērnu izglītības procesa nodrošināšanai Talsu novadā, pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Būtiskas izmaiņas saistošajos noteikumos nav veiktas. Saskaņā ar Likuma 5. panta pirmo daļu pašvaldība savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi īstenot iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tās nav citu institūciju kompetencē un šādu darbību neierobežo citi likumi. Pamatojoties uz Likuma 5. panta otro daļu, brīvprātīgo iniciatīvu izpildes kārtību nosaka un finansējumu nodrošina pašvaldība. Likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību.
| 1.3. Pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums |
Likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku, spēku zaudē arī Talsu novada domes 2021. gada 26. augusta saistošo noteikumu Nr. 7 "Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai" , jo šo saistošo noteikumu izdošanas tiesiskais pamatojums ir Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu un ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus.
| 1.4. Ja paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas nepieciešamību un tvērumu, iekļaujot vismaz šādu kritēriju izvērtējumu: |
Nav paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu
| 1.4.1. Nodarījuma (problēmsituācijas), par kuru paredz administratīvo atbildību, aktualitāte |
Neattiecināms
| 1.4.2. Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām |
Neattiecināms
| 1.4.3. Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums, sekas – pamatots sabiedrības interešu aizskārums |
Neattiecināms
| 1.4.4. Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas |
Neattiecināms
| 1.4.5. Paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva elementi – darbība vai bezdarbība, par kuru paredzēta administratīvā atbildība |
Neattiecināms
| 1.4.6. Korespondējošās tiesību normas – saistošo noteikumu vienības, par kurās esošā regulējuma neīstenošanu ir noteikta administratīvā atbildība |
Neattiecināms
| 1.4.7. Vai un ar kādiem administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams problēmsituācijas konstatēt un izmeklēt, kā arī pierādīt personas vainu nodarījumā |
Neattiecināms
| 1.4.8. Soda veida un apmēra izvēles pamatojums |
Neattiecināms
| 1.4.9. Administratīvā soda efektivitāte nodarījumu skaita samazināšanā, seku novēršanā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sabiedrības interesēs |
Neattiecināms
| 1.4.10. Soda piemērotāja – kompetentās iestādes, kura piemēros sodus, – izvēles apsvērumi |
Neattiecināms
| 1.4.11. Saistošo noteikumu izvērtējums citu normatīvo aktu, kas nosaka administratīvo vai kriminālatbildību attiecīgajā jomā, kontekstā |
Neattiecināms
| 1.6. Iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības |
Alternatīvas nav iespējamas, ja tiesiskais regulējums paredz pašvaldības iniciatīvu, nodrošinot pabalstus izglītības procesa nodrošināšanai, kas ir atbalsts mazaizsargāto mērķgrupu pārstāvjiem, lai uzlabotu to dzīves kvalitāti un veicinot labizjūtu dzīvojot pašvaldībā.
| 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus |
| 2.1. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus: |
| 2.1.1. Samazina vai palielina ieņēmumu daļu |
Nesamazina un nepalielina ieņēmumu daļu.
| 2.1.2. Samazina vai palielina izdevumu daļu |
Saistošo noteikumu fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu nesamazina un nepalielina izdevumu daļu neveido ietekmi uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā.
Finanšu līdzekļi izvērtēti, plānojot pašvaldības iestādes "Sociālais dienests" 2024. gada budžetu. Lai īstenotu saistošos noteikumus, pašvaldības budžetā papildu līdzekļi nav nepieciešami.
| 2.1.3. Ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļā (piemēram, vai, lai īstenotu saistošos noteikumus, jāsamazina finansējums citām pozīcijām) |
Nav plānota ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā, piemēram, nav plānots samazināt finansējumu citām pozīcijām.
| 2.2. Informācija par nepieciešamajiem resursiem sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi (saistībā ar 5., 6. sadaļu) |
Saistībā ar saistošajiem noteikumiem netiek plānotas jaunas institūcijas vai darba vietas izveidošana, institūcijas kompetences netiek paplašinātas.
| 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situāciju, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) |
| 3.1. Sociālā ietekme – ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, kā arī ietekme uz konkrētām sabiedrības grupām, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, uz dzimumu līdztiesību |
Saistošie noteikumi sniedz pozitīvu sociālo ietekmi uz iedzīvotāju dzīvesveidu, labsajūtu.
| 3.2. Ietekme uz vidi – ar saistošo noteikumu īstenošanu izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem un visu minēto jomu mijiedarbība |
Saistošie noteikumi neatstās ietekmi uz vidi, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotais regulējums neatstās ietekmi uz konkurenci.
| 3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību, iekļaujot informāciju par to, vai saistošie noteikumi: |
| 3.3.1. Ietekmēs (piemēram, uzlabos, atjaunos, pasliktinās) vai neietekmēs cilvēku veselību |
Saistošo noteikumu esamība sniegs pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
| 3.3.2. Nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības jomā |
Neattiecināms.
| 3.3.3. Radīs jaunas tiesības vai uzliks jaunus pienākumus veselības jomā |
Neattiecināms.
| 3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, norādot: |
| 3.4.1. Vai ar saistošajiem noteikumiem tiks veicinātas uzņēmējdarbības aktivitātes, jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja |
Neietekmē
| 3.4.2. Kuri uzņēmēji ir saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa un vai tiesiskais regulējums radīs mērķgrupai jaunas tiesības, uzliks jaunus pienākumus vai nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas, veicinās tiesību realizēšanu, uzlabos pakalpojumu pieejamību u.c. |
Neietekmē
| 3.5. Ietekme uz konkurenci – iekļauj aktuālās situācijas aprakstu, situāciju un prognozes tirgū (attiecībā uz saistīto pakalpojumu vai preču pieejamību), paredzēto pasākumu atbilstības izvērtējumu brīvai un godīgai konkurencei |
Saistošie noteikumi neatstās ietekmi uz konkurenci.
| 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām |
| 4.1. Institūcija, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanā |
Talsu novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests"
| 4.2. Galvenie procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko paredz saistošo noteikumu projekts, tai skaitā akcentē, kā piedāvātais regulējums maina līdzšinējo kārtību; |
Administrēšanu turpinās nodrošināt Talsu novada pašvaldības iestāde "Sociālais dienests"
Kārtība, kādā tiek iesniegti nepieciešamie dokumenti un izmaksāti pabalsti, netiek mainīta.
| 4.3. Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas: |
| 4.3.1. Saimnieciskās darbības veicējiem |
Nav paredzamas papildu administratīvo procedūru izmaksa
| 4.3.2. Fiziskajām personām |
Nav paredzamas papildu administratīvo procedūru izmaksa
| 4.3.3. Nevalstiskā sektora organizācijām |
Nav paredzamas papildu administratīvo procedūru izmaksa
| 4.3.4. Budžeta finansētām institūcijām |
Nav paredzamas papildu administratīvo procedūru izmaksa
| 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem |
| 5.1. Pašvaldību funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie noteikumi |
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktu pašvaldībai ir autonomā funkcija nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus.
| 5.2. Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu īstenošanā (tostarp, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml.). |
Saistošo noteikumu izpildes administrēšanu nodrošinās Sociālais dienests, jaunas darba vietas netiks veidotas, jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem netiks noteikti.
| 6. Izpildes nodrošināšana |
| 6.1. Saistošo noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas, tai skaitā, vai paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija |
Talsu novada Sociālais dienests. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide, vai esošo likvidācija vai reorganizācija.
| 6.2. Izpildes nodrošināšanai nepieciešamie resursi un to pamatotība (nedublējot 2.sadaļā norādīto) |
Skatīt 2.sadaļu
| 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana |
| 7.1. Vai saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai |
Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir nepieciešams norādītā mērķa sasniegšanai. Izdodot saistošos noteikumus, pašvaldība rīkojas atbilstoši Likumā ietvertajam pilnvarojumam.
| 7.2. Samērīguma tests |
| 7.2.1. Vai pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai |
Jā
| 7.2.2. Vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai |
Nē
| 7.2.3. Vai pašvaldības rīcība ir atbilstoša |
Jā
| 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp norādot Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā minēto informāciju |
| 8.1. Sabiedrības pārstāvji (tostarp biedrības, nodibinājumi, apvienības u.tml.), ar kuriem notikušas konsultācijas saistošo noteikumu izstrādes procesā |
| 8.2. Izmantotais sabiedrības līdzdalības veids (lai atspoguļotu, kā pašvaldības ir centusies sasniegt mērķgrupu, kā arī noskaidrot pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli) |
Saistošo noteikumu projekts no 2024. gada 9. maija līdz 2024. gada 23. maijam (divas nedēļas) publicēts Talsu novada pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.talsi.lv, sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.
| 8.3. Sabiedrības pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi, norādot, kuri no tiem ņemti vērā |
Nav saņemti
| 8.4. Par saistošo noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) |
| 8.5. No institūcijām saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un izvērtējums (vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) – gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas |
| 8.6. Informācija par cita veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas |
 |
 |
 |
 |